Jaunākais izdevums

Valdība uzdevusi Satiksmes ministrijai (SM) sadarbībā ar AS Air Baltic Corporation (airBaltic) veikt nepieciešamās darbības, lai ne vēlāk kā divu gadu laikā piesaistītu airBaltic stratēģisko investoru.

Šāds valdības uzdevums izriet no Ministru kabineta otrdien pieņemtā protokollēmuma par izskatīto informatīvo ziņojumu «Par turpmākajām darbībām airBaltic attīstības nodrošināšanai».

Kā iepriekš ziņots, Ministru kabinets šo otrdien, 3.novembrī, pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt Prudentia atrasto nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kurš par 52 miljonu eiro ieguldījumu iegūs 20% airBaltic akciju.

Valdības protokollēmumā minēts, ka šis ir pagaidu risinājums līdz airBaltic stratēģiskā investora piesaistei. Attiecīgi SM uzdots sagatavot un iesniegt Valsts kancelejā Ministru prezidenta rīkojuma projektu par darba grupas izveidošanu airBaltic stratēģiskā investora piesaistīšanas veicināšanai. Darba grupas sastāvā jāiekļauj SM, Ministru prezidenta biroja, Pārresoru koordinācijas centra, Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas pārstāvji un jāparedz, ka satiksmes ministrs reizi ceturksnī iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta sēdē informāciju par darba grupas paveikto.

Atbalstot Montāgu-Girmesu kā airBaltic finanšu investoru, valdība arī atbalstīja, ka valsts aviosabiedrībā ieguldīs 80 miljonus eiro. Minēto summu kompānija aizņemsies no Valsts kases.

No valdības sēdes protokollēmuma izriet, ka finanšu ministram Jānim Reiram (V) ir jāizsniedz valsts aizdevums airBaltic ar vairākiem nosacījumiem. Tostarp aizdevuma galīgais atmaksas termiņš ir līdz 2016.gada 30.decembrim, bet ne vēlāk kā līdz airBaltic pamatkapitāla palielināšanas dienai. Valsts aizdevumam piemērojamā procentu likme ir 6% gadā, tajā skaitā maksa par valsts aizdevuma izsniegšanu un apkalpošanu 0,5% gadā.

Tāpat nolemts, ka valsts aizdevums tiek izmaksāts atbilstoši faktiskajai airBaltic finansējuma nepieciešamībai, bet par valsts aizdevuma nodrošinājumu kalpo komercķīla, kas nodrošina arī prasījumus. SM tika uzdots nodrošināt kontroli pār valsts aizdevuma izlietošanu un uzraudzīt akciju sabiedrības finansiālo stāvokli.

Valdība arī vienojās, ka turpmāk pirms grozījumu izdarīšanas airBaltic biznesa plānā vai jauna biznesa plāna apstiprināšanai būs jāsaņem Ministru kabineta piekrišana.

Jau ziņots, ka pēc otrdienas valdības lēmuma paredzams, ka Ralfs Dīters Montāgs-Girmess aviokompānijā ieguldīs 52 miljonus eiro, bet valsts attiecīgi - 80 miljonus eiro. Tiesa, par šo valdības lēmumu vēl būs jālemj Saeimai kontekstā ar nākamā gada budžetu, kas varētu notikt šā gada 30.novembrī.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) stāstīja, ka pēc plānotajiem ieguldījumiem airBaltic, aviokompānijas pašu kapitāls būs pozitīvs un sasniegs 60 miljonus eiro, kas ļaus kompānijai aizņemties līdzekļus finanšu tirgos un nodrošināt izaugsmi.

«Valsts ieguldījums sākotnēji būs aizņēmums Valsts kasē, bet tas neatstās iespaidu uz budžeta deficītu, jo ieguldījums būs kompānijas kapitālā, attiecīgi būtiski palielinot airBaltic vērtību,» skaidroja satiksmes ministrs.

Pēc Matīsa teiktā, valdība vairākas stundas diskutējusi par darījuma risku samazināšanu. «Satiksmes ministrijai ir uzdots nodrošināt visu, lai akcionāru līgumā šie riski tiktu atrunāti. Bažas paliek, bet neatkarīgi no tā šis investors atbilst aviācijas likuma prasībām,» uzsvēra Matīss.

Montāgs-Girmess būs airBaltic finanšu investors, bet joprojām tiks meklēts aviokompānijas stratēģiskais investors.

«Montāgs-Girmess iegūs 20% uzņēmuma akciju, bet, piesaistot stratēģisko investoru, pastāvēs iespēja šīs 20% akcijas atpirkt,» precizēja Matīss.

Kā ziņots, 2012.gada 20.decembrī Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic noslēdza sākotnējo pasūtījuma līgumu ar Bombardier par desmit CSeries 300 lidmašīnu iegādi ar iespēju iegādāties vēl desmit lidmašīnas. Savukārt 2014.gada jūlijā Farnboro Starptautiskajā aviācijas izstādē airBaltic izziņoja vēl trīs lidmašīnu iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālas aviokompānijas biznesa plānā Horizon 2021 ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste 50 miljonu eiro apmērā, taču tālākas valsts investīcijas lidsabiedrība neprasīšot, noskaidroja aģentūra LETA.

Kompānijas 2016.gada finanšu pārskatā minēts - lai pilnībā nodrošinātu lidmašīnu flotes nomaiņas finansējumu, kā arī turpinātu uzlabot lidsabiedrības kapitāla struktūru, 2017.gadā "airBaltic" strādās pie turpmākas pamatkapitāla palielināšanas, piesaistot papildu 50 miljonus eiro. Latvijas valdība ir uzstādījusi mērķi līdz 2017.gada beigām atrast lidsabiedrības stratēģisko investoru, tāpēc investora piesaistes process un pamatkapitāla palielināšana notiks vienlaicīgi.

airBaltic sabiedrisko attiecību vadītāja Alise Briede aģentūrai LETA apliecināja, ka aviokompānijas biznesa plānā Horizon 2021 ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste ar mērķi stiprināt turpmāku lidsabiedrības izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Prudentia: Ja netiks slēgts līgums ar airBaltic atrasto investoru, sekas var būt dramatiskas

LETA, 11.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja netiks slēgts darījums ar airBaltic finanšu investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, lidsabiedrībai var būt dramatiskas sekas līdz pat tās darbības izbeigšanai, šodien preses konferencē paziņoja finanšu konsultācijas kompānijas Prudentia vadītājs Kārlis Krastiņš.

Tāpat viņš apgalvoja, ka tieši Prudentia būvēja un strukturēja darījumu ar atrasto airBaltic finanšu investoru, turklāt sarežģītos apstākļos. Šis fakts esot jānovērtē. Kopumā esot uzrunāti 63 investori: 25 Āzijā un 29 Eiropā, Krievijā un NVS, kā arī pieci Tuvajos Austrumos un četri Ziemeļamerikā. Divi investori no Vācijas, piemēram, esot atteikušies no darījuma.

Bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) savukārt nodarbojoties ar dezinformāciju un meliem.

Krastiņš pieļāva, ka Matīss sirgst ar šizofrēniju. Ja Matīss būtu turpinājis ministra darbu un turpinājis izplatīt melus, tiktu apdraudēta airBaltic tālāka pastāvēšana. Viņš neizprotot, kā ministrs varēja ar dubļiem noliet atrasto investoru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Novembrī varētu būt zināmi airBaltic potenciālie stratēģiskie investori

LETA, 31.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada novembrī varētu būt zināmi nacionālās aviokompānijas airBaltic potenciālie stratēģiskie investori, šodien pēc valdības sēdes, kurā tika skatīts jautājums par airBaltic stratēģiskā investora piesaistes procesu, žurnālistus informēja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Ministrs atgādināja, ka ar nacionālās aviokompānijas stratēģiskā investora piesaisti nodarbosies starptautisks finanšu konsultants Lazard, kura izdevumus segs airBaltic pēc pozitīviem rezultātiem.

Lazard uzdots līdz šā gada novembra beigām atrast risinājumu "airBaltic" stratēģiskā investora piesaistei. «Lazard redz iespējas līdz novembra beigām nākt klajā ar konkrētu piedāvājumu,» piebilda Augulis.

Pēc satiksmes ministra teiktā, interese par airBaltic ir vairākiem investoriem, un valdībai nāksies izvērtēt visus. «Svarīgākais, lai lēmums būtu kvalitatīvs un valstij izdevīgs,» norādīja ministrs.

Auglis uzsvēra, ka valstij ir vairāki nosacījumi, ar kuriem jārēķinās potenciālajiem stratēģiskajiem investoriem, proti, airBaltic jāsaglabā lidosta Rīga kā bāzes lidosta, jāsaglabā visi lidojumi, kā arī jāturpina ievērot aviokompānijas biznesa plānu Horizon.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā nacionālās lidsabiedrības «airBaltic» akcijas varētu kotēt biržā, ja finanšu rādītāji būtu atbilstoši plānam un akcionāri pieņemtu šādu lēmumu, stāstīja «airBaltic» valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš teica, ka par to ir runāts jau iepriekš, turklāt akcionāri to apspriež kā vienu no kapitāla piesaistes iespējām. Gauss uzsvēra, ka «airBaltic» pēdējos divos gados ir ļoti strauji attīstījies un starptautiski ir pazīstams kā spēcīgs zīmols.

«Tas ir saistīts arī ar mūsu aktivitātēm attiecībā uz jaunajiem lidaparātiem «Airbus A220-300», tostarp dalību aviācijas izstādēs, kā arī mūsu aktivitātēm dažādos sociālajos tīklos. Tāda izmēra kompānijai, kāda ir «airBaltic», tas nozīmē ļoti daudz sekotāju. Tā teikt, tiekam apspriesti visā pasaulē, vienlaikus tas uzreiz nenozīmē pārdotas biļetes. Mūsu jaunās lidmašīnas tiek labi novērtētas, jo tās ir videi draudzīgākas u.tml., līdz ar to mums ir daudz iespēju par tām runāt. Investīciju bankas mums saka, ka mēs būtu labs kandidāts dalībai akciju tirgū. Vienlaikus ar to nepietiek, mums ir jāuzrāda arī atbilstoši finanšu rādītāji, izaugsme un jābūt arī stāstam. Stāsts mums ir, augam atbilstoši biznesa plānam «Destination 2025», mums ir jāparāda, ka ilgtermiņā esam dzīvotspējīgi un finanšu pasaule mums tic. Tad varam startēt biržā, ja akcionāri izvēlēsies šo ceļu,» pauda Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien nolēma atteikties no Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic konsultanta Prudentia pakalpojumiem.

Ministru kabinets sadarbību ar Prudentia sāka 2011.gadā.

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš žurnālistiem pēc lēmuma pieņemšanas valdībā atzina, ka ministrijai kā akcionāram nav iebildumu par to, ka investoru piesaistītāji ir darbojušies ar citu uzdevumu izpildi. Šie uzdevumi esot izpildīti ļoti labi. Kā piemēru viņš minēja preču zīmes nomaiņu.

Runājot par turpmākajām darbībām saistībā ar investoru piesaisti, Ozoliņš prognozēja, ka kapitālsabiedrībai, visticamāk, netiks dots uzdevums strādāt ar vienu vai otru kompāniju, kas palīdz meklēt investorus. Par to esot jādomā pašam uzņēmumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzekļus aviokompānijas airBaltic flotes nomaiņai valsts varētu piesaistīt no Valsts kases, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Ministrs informēja, ka valdība šodien skatīja jautājumu par kompānijas Pudentia atrastā airBaltic potenciālā investora akceptēšanu vai neakceptēšanu. «Lai lēmumu pieņemtu, ir nepieciešama papildu informācija, ko Satiksmes ministrija divu nedēļu laikā sagatavos un iesniegs valdībā,» atzina Matīss.

Valdība ir saņēmusi drošības iestāžu atzinumu par Prudentia atrasto investoru, taču tā saturu Matīss neatklāja.

Ministrs skaidroja, ka gadījumā, ja netiks akceptēts Prudentia atrastais investors, Satiksmes ministrijai ir citi rīcības plāni. «Šis nav vienīgais investors. Pagaidām valdība vērtē Prudentia atrasto investoru, bet airBaltic ir vairāki potenciālie investori. Ar Prudentia atrasto investoru sarunas aizvirzījušās vistālāk,» atzina Matīss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Stratēģiskā investora piesaistei airBaltic Straujuma uzrunājusi Kameronu; plāno sarunas arī ar Ķīnu

LETA, 11.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai virzītu uz priekšu jautājumu par stratēģiskā investora piesaisti nacionālajai aviokompānijai airBaltic, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) uzrunājusi Lielbritānijas premjeru un šomēnes plāno tikties ar Ķīnas lielākās aviokompānijas vadību.

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam 900 sekundes Straujuma teica, ka ir tikusies ar Lielbritānijas premjerministru Deividu Kameronu, informējot viņu, ka airBaltic ir nepieciešamas stratēģiskais investors. «Kamerons solīja, ka runās ar savām aviokompānijām, bet, protams, viņš neko nevarēja solīt,» teica Straujuma.

Aizvadītajā nedēļā uz tikšanos arī sasaukti septiņu valstu, kur varētu būt iespējami investori, vēstnieki. Viņi cita starpā tikušies ar airBaltic izpilddirektoru Martinu Gausu, kurš sniedzis vēstniekiem aktuālo informāciju.

Savukārt tuvākajā laikā premjere iecerējusi tikties ar Ķīnas lielākās aviokompānijas vadību, lai runātu par šo jautājumu. Viņa gan uzsvēra, ka pat gadījumā, ja Ķīna vai kāds cits izrādīs interesi, tālākām darbībām būs nepieciešams ilgs laiks, tas nav nedēļu jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrības "airBaltic" padome, kuru deleģē gan Latvijas valsts, gan privātie investori, apstiprinājuši Paulu Cālīti par jauno airBaltic valdes locekli. Viņš šī amata pienākumus sāks pildīt no 2020. gada 1. marta.

"Padome ir lepna, ka vadības komandai kā jaunākais loceklis pievienojies viens no savējiem. Mēs ticam, ka Pauls Cālītis spēs saglabāt airBaltic pirmšķirīgos darbības rezultātus lidsabiedrības ilgtspējīgās izaugsmes laikā, kad īstenojam Destination 2025 biznesa plānu," teic airBaltic padomes priekšsēdētājs Niks Bulmanis.

Jaunieceltais airBaltic operatīvās vadības direktors un valdes loceklis Pauls Cālītis uzsver: "25 airBaltic nostrādāto gadu laikā man ir bijusi privilēģija veicināt uzņēmuma attīstību no tā pašiem pirmsākumiem. Es esmu priecīgs pievienoties Baltijā vadošās lidsabiedrības valdei, lai turpinātu airBaltic tālāku izaugsmi."

Kā operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis būs atbildīgs par lidojumu vadību, tehniskajām un loģistikas nodaļām, lidostas pakalpojumu vadību, klientu atbalstu, drošību, kā arī lidsabiedrības kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2019. gada 23. jūlijā emitējusi piecu gadu obligācijas 200 miljonu eiro vērtībā, kuru procentu likme ir 6,75%, informē lidsabiedrība.

Obligācijas iegādājās vairāk nekā simts investori no 25 valstīm un pieprasījums pārsniedza piedāvājumu.

airBaltic vadības komanda kopā ar starptautisko investīciju banku J.P. Morgan un SEB banku rīkoja sešu dienu investīciju prezentācijas tūri, kurā tikās ar potenciālajiem investoriem visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās, kā arī Londonā, Frankfurtē, Cīrihē, Ženēvā un Helsinkos.

«Šis ir vēsturisks sasniegums mūsu lidsabiedrībai – mēs esam ne tikai emitējuši lielākās obligācijas Latvijas uzņēmējdarbības vēsturē, bet airBaltic arī ir kļuvusi par pirmo lidsabiedrību Centrāleiropā un Austrumeiropā, kas ar eiroobligāciju piedāvājumu ienāk starptautiskajā parāda vērtspapīru tirgū. Investori ir skaidri apliecinājuši, ka saredz airBaltic stratēģiju kā spēcīgu. Mēs turpināsim īstenot mūsu attīstības stratēģiju, kas ir daļa no airBaltic Destination 2025 biznesa plāna. Emitējot obligācijas, mēs stiprināsim uzņēmuma likviditāti un bilanci, kā arī turpināsim investīcijas mūsu lidmašīnu flotes modernizācijā,» komentēja airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mēkons: politikā ienākusi tāda kā ģedovšķina

Dienas Bizness, 13.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizdomās par politiķu ieinteresētību investīciju strīdu izšķiršanā par labu kādai no pusē intervijā laikrakstam Diena dalās kādreizējais Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes palīgs jurists Ivars Mēkons.

Pēc ilgstošiem skandāliem esat aizgājis no darba valsts pārvaldē. Vai pareizāk jāsaka - jūs piespieda aiziet?

Valsts pārvaldē, un tieši Valsts kancelejā, strādāju 12 gadu. Pārstāvēju valsti starptautiskos investīciju strīdos. Lai gan lēmumu par aiziešanu pieņēmu brīvprātīgi, jāsaka, man bija pamatotas bažas, ka tiek veikti pasākumi, lai no manis tiktu vaļā. Sākotnēji tika meklēti oficiāli iegansti, tādus neatrada, tad sekoja netieši, bet ļoti intensīvi un skaidri mājieni no dažādām pusēm. Nekas pārsteidzošs nebija arī pielaides valsts noslēpumiem atņemšana. Tas gan nekādā veidā netraucēja man savu darbu turpināt, jo pielaide man bija 10 gadu un jāsaka, visā šajā laikā biju izskatījis labi ja kādus desmit attiecīgi klasificētus dokumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lufthansa par interesi iegādāties airBaltic: Nevaram to komentēt

Egons Mudulis, 01.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Konsolidācija palīdz iegūt lielāku tirgus daļu vairākās valstīs, ļaujot mums nostiprināties tiešo pārvadājumu jomā.

Pārņem daļu no Air Berlin, vēlas pirkt Alitalia daļas, attīsta dažādas klases lidsabiedrības, diversificē floti un investē digitalizācijā

Tā sarunā ar Dienas Biznesu norāda Lufthansa grupas viceprezidents Dr. Štefans Kroicpaintners, kas ir atbildīgs par grupas pakalpojumu pārdošanu Eiropā, Vidējos Austrumos un Āfrikā, un grupas runasvīrs šajos reģionos Boriss Ogurskis.

Rīgā jums ir samērā maza tirgus daļa – 3,3% pērn. Kāda ir Lufthansa vieta pasaulē?

Esam lielākā aviācijas grupa pasaulē ar trīsdaļīgu stratēģiju. Pirmais pīlārs ir augstākās klases lidsabiedrības, otrs – aviolīnijas, kas veic tiešos savienojumus, un trešais – pakalpojumu kompānijas kā Lufthansa Technik, LSG, kas ir ēdināšanas kompānija, Lufthansa Cargo, kas veic kravu pārvadājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

airBaltic piesaista 200 milj. eiro obligācijās; varēs īstenot iecerēto biznesa plānu; pavērs iespējas citām Latvijas kompānijām

To trešdien sarunā ar Dienas Biznesu norādīja Latvijas nacionālas lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss, izbaudot savu slavas mirkli un aizrautīgi stāstot par investīciju piesaistes procesu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Nu, tad klājiet tik vaļā! Šai vajadzētu būt lielai dienai uzņēmuma vēsturē.

Jā, mēs strādājām ļoti smagi, lai līdz tai nonāktu. Emitēt obligācijas mūsu situācijā nebija viegli. Vispirms ir nepieciešams kredītreitings, ko saņēmām no Standard & Poor’s (BB-). Tas bija iepriekšējo gadu darba rezultāts. Tad bija nepieciešams sagatavot informāciju potenciālajiem pircējiem. Bija arī nepieciešams, lai bankas atzītu, ka ir iespēja (veiksmīgi) veikt emisiju. Beigās bija jārīko investīciju prezentācijas tūre, ejot pie investoriem un ar viņiem runājot. Mums bija ļoti intensīva tūre – sākām piektdien Tallinā, pirmdien bijām Londonā, otrdien – Frankfurtē, trešdien – Cīrihē un Ženēvā, ceturtdien lidojām uz Viļņu un Rīgu un piektdien – uz Helsinkiem. Tas darbojas šādi: jūs sākat astoņos no rīta un beidzat pēc pusnakts prezentējot, prezentējot, prezentējot. Šajā tūrē mēs faktiski runājām ar pasaules kapitālu, visiem galvenajiem fondiem un bankām. Mēs prezentējam, bet viņi izlemj, vai ticēt mums, ka varēsim obligācijas dzēst, jo tās ir nenodrošināts (finanšu) instruments. Pasaule ticēja, pieprasījums pārsniedza piedāvājumu, un mēs veicām 200 milj. eiro vērtu obligāciju emisiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz gada beigām vēl neizdosies nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic piesaistīt stratēģisko investoru, otrdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) raidījumam atzina, ka divus gadus ilgušie stratēģiskā investora meklējumi vēl nedaudz ieilgs, jo līdz gada beigām, kā tas bija iecerēts līdz šim, vēl neizdosies pabeigt piesaistes procesu un izvēlēties kādu no diviem investoriem, ar kuriem šobrīd turpinās padziļinātas sarunas.

«Mums ir nepieciešams vēl papildu darbs no juridiskās puses, lai mēs sagatavotu visus dokumentus atbilstoši tām valsts interesēm, kas nepieciešamas. Visdrīzākais šobrīd, ka tās būs janvāra beigas, lai mēs varētu pieņemt lēmumus. Šobrīd nav arī steiga, lai sasteigtu. airBaltic ir ļoti labi rezultāti, tas ir spējīgs nodrošināt visu operacionālo darbību,» sacīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviācijas jomā Latvijā turpinās iepriekšējo rekordu pārrakstīšana, turklāt, lai noturētu esošo pieauguma tempu, ir uzsākti vērienīgi paplašināšanās projekti, iespējams tiešais reiss uz Ķīnu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta satiksmes ministrs Uldis Augulis. Viņš atzīst, ka lielākais pieaugums tiek nodrošināts tieši aviokravu pārvadājumu jomā. Savukārt tranzītkravu pārvadājumos pa dzelzceļu šis gads iezīmējies gan ar kritumu pirmajos mēnešos, gan pēdējo mēnešu pieaugumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Kādi ir pirmo četru mēnešu aviopārvadājumu rezultāti?

Tāpat kā pērn arī šogad turpinās gan pārvadāto pasažieru skaita pieaugums – par 16,8%, gan arī vēl iespaidīgākais kravu pārvadājumu pieaugums – par 62,5%. Kravu pārvadājumu pieaugums ir saistīts ar valsts a/s Latvijas Pasts aizpērn noslēgto līgumu ar Ķīnas interneta tirdzniecības gigantu Alibaba par sūtījumu tranzītu. Jāņem vērā, ka pašlaik notiek darbs pie tā, lai šo sekmīgo sadarbību padarītu vēl apjomīgāku un tranzīta kravas kļūtu regulāras, vēl jo vairāk, ja šī interneta tirdzniecības milža meitas kompānija, kas nodarbojas ar loģistiku, ir novērtējusi a/s Latvijas Pasts darbību, ko apliecina arī piešķirtā balva. Lai varētu šo pieaugošo aviokravu pārvadājumu apjomus apstrādāt, ir vajadzīgi kapitālieguldījumi lidostā: jauni angāri – noliktavām un preču apstrādei Latvijas Pas- tam, kā arī tehnoloģijas šo kravu (preču) šķirošanai. Vienlaikus papildus būs nepieciešamas arī iekārtas, kas saistītas ar drošību. Lidosta Rīga pie šiem jautājumiem jau strādā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic investora piesaistes process ir iegājis finiša taisnē un tiek vērtēti trīs iespējamie pretendenti, tā otrdien Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma teica satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Ministrs atzina, ka lēmumu valdībai vajadzētu pieņemt līdz gada beigām. Vienlaikus viņš norādīja, ka steigas neesot un nepieciešamības gadījumā procesu varēs turpināt, ja neviens no investoriem valdību neapmierinās.

Jautāts, no kurienes ir potenciālie investori, U. Augulis to neatklāja, sakot, ka potenciālie pircēji ir no visas pasaules.

Galvenie kritēriji investora izvēlē esot ir tas, lai airBaltic turpina attīstību, kā arī lidostai Rīga arī turpmāk jābūt kā bāzes lidostai. Investora izvēlē tiek vērtētas arī iespējas turpina reisu un flotes attīstību.

Jau vēstīts, ka meklējot potenciālos airbaltic investorus, netiek izslēgta arī uzņēmuma pilnīga privatizācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Lielākie pirkšanas un pārdošanas darījumi Baltijā

Žanete Hāka, 04.10.2016

Iegādātais uzņēmums (valsts): Akropolis tirdzniecības centri (Lietuva)
Investors (valsts):Vilniaus Prekyba UAB (Lietuva)
Darījuma vērtība (milj. EUR): >400

Foto: Facebook/Akropolis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirkšanas un pārdošanas darījumu (M&A) aktivitāte laika periodā no šī gada maija līdz augustam ir samazinājusies salīdzinājumā ar šī gada pirmajiem četriem mēnešiem, liecina jaunākais Prudentia M&A FOLIO apskats.

Atvaļinājumu sezonas periodā Baltijā tika izziņots 51 darījums, kas ir par 20% mazāk nekā 2016. gada pirmajos četros mēnešos, kad tika izziņoti 64 darījumi. Turklāt šī perioda darījumu skaits ir arī samazinājies salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo vasaras periodu (14% mazāk izziņotu darījumu). Neaktīvākie šī perioda mēneši bijuši jūlijs un augusts, kad bija vērojami attiecīgi 12 un 8 M&A darījumi.

Neskatoties uz mazo M&A aktivitāti šī gada vasaras sezonā, 2016. gada darījumu skaits Baltijā no janvāra līdz augusta beigām salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgajiem mēnešiem ir kāpis par 6%. Ņemot vērā iepriekšējo trīs gadu Baltijas M&A tendenci gada pēdējo četru mēnešu laikā, ir pamats domāt, ka 2016. gads kopumā noslēgsies ar relatīvi augstu M&A darījumu skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Liepājas lidostā iecerēts par diviem miljoniem būvēt jaunu pasažieru termināli

LETA, 25.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas lidostā iecerēts būvēt jaunu pasažieru termināli, kas varētu izmaksāt apmēram divus miljonus eiro, pavēstīja Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes Biznesa attīstības daļas vadītājs Gints Ginters.

Viņš teica, ka pasažieru termināli nepieciešams būvēt, lai nodrošinātu mūsdienīgu un ērtu pasažieru un bagāžas apkalpošanu esošajam Latvijas nacionālās aviokompānijas «airBaltic» reisam, plānotajiem reisiem nākotnē un čarterreisiem.

«Termināls ir viens no priekšnosacījumiem, lai mēs varētu pilnvērtīgi turpināt sarunas ar aviokompānijām kā «Ryanair», «Wizz Air», «Norwegian» un citiem, kuru flote sastāv no lielāka izmēra gaisa kuģiem,» pauda Ginters, atzīmējot, ka orientējoši termināla izmaksas varētu būtu ap diviem miljoniem eiro.

Viņš arī piebilda, ka «airBaltic» nākotnē plāno pāriet tikai uz «Airbuss A220-300», kam esošais termināls ir par mazu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Birža ir neizmantots finansējuma piesaistes veids valsts uzņēmumiem

LETA, 27.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Birža ir neizmantots finansējuma piesaistes veids valsts uzņēmumiem, atzina Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs.

Viņš norādīja, ka viens no iemesliem, kāpēc Latvijā, iespējams, nevedas ar valsts uzņēmumu akciju kotāciju biržā, ir negatīvā pieredze ar privatizāciju 90.gados. "Domāju, ka viens no iemesliem ir 90.gadu privatizācijas rēgs, kas joprojām klīst apkārt, maldinot sabiedrību un lēmumu pieņēmējus, ka investoru piesaiste ir bīstama rotaļa," sacīja Grafs.

Vēl viens no iemesliem varētu būt saistīts ar to, ka politiskā elite nevēlas zaudēt 100% kontroli par uzņēmumiem.

"Viens no iemesliem, kāpēc ar to ir tik grūti, varētu būt tāds, ka politiskā elite nemaz negrib no savām rokām izlaist 100% lemšanu par uzņēmumiem, jo tad ir jārēķinās arī ar citiem akcionāriem, arī ārvalstu investoriem. Ja uzņēmumam ir vairāki īpašnieki, tas liek sakārtot procesus un izslēdz dažādus spontānus eksperimentus, ko spilgti raksturo gadījums ar ekonomikas ministru Ralfu Nemiro (KPV LV) un "Latvenergo" padomi," pauda Grafs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: «Kā ir, tā ir» sindroms

Līva Melbārzde - DB galvenā redaktore, 23.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjera Māra Kučinska valdībai nule apritējuši divi gadi. Par šo valdību, kas uzsākusi vairākas reformas vienlaicīgi, dzirdēti gan atzinīgi vārdi, gan kritika, tomēr vēl vairāk ir tādu, kas vēlas uzzināt pārliecinošu vēstījumu, kāds tad ir tālākais Latvijas vektors šā brīža valdības vadītāja skatījumā.

Ņemot vērā arī skaļo starptautisko rezonansi izraisījušo baņķieru drāmu, ko šobrīd piedzīvojam, interese par Latvijas tālāko virzību ir īpaši izteikta. To apliecināja arī lielais cilvēku skaits, kas apmeklēja pirms pāris dienām notikušās ārvalstu tirdzniecību kameru kopīgās vakariņas ar premjerministru Māri Kučinski.

Pozitīvi, ka premjers savu uzrunu pats sāka ar tekstu, ka darīs visu, lai naudas atmazgāšanas iespējas Latvijā paliktu pagātnē, un pauda gatavību vismaz tuvāko pāris gadu laikā ar darbiem labot esošās baņķieru krīzes sekas, pārliecinoši dodoties tālāk. Diemžēl tālākais premjera vēstījums uz investoriem atstāja ne tik pārliecinošu iespaidu, kā bija dzirdams no šo vakariņu atsauksmēm. Problēma pat nebija premjera vaļsirdīgā atzīšanās, ka savā angļu valodā sagatavotajā, visnotaļ detalizētajā prezentācijā viņš nav iedziļinājies - daudzi zālē sēdošie augsta līmeņa vadītāji pie sevis atzina, ka arī viņu prezentācijas gatavo padotie, tomēr ar šādu publisku atzīšanos viņi nav uzdrošinājušies nākt. Tas, kas mulsināja vairākus uz tikšanos atnākušos investorus, - skaidras un lietas būtībā ieinteresētas atbildes tā arī nav saņemtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole ir noslēgusi revīziju par to, vai akciju sabiedrības Citadele banka valstij piederošo kapitāla daļu pārdošanas process ir bijis tāds, lai valsts iegūtu maksimāli iespējamo līdzekļu apjomu, informē Valsts kontrole.

AS Citadeles banka izveidojās Parex bankas restrukturizācijas rezultātā, nodalot kvalitatīvākos aktīvus no problemātiskajiem. Tāpēc, vērtējot AS Citadeles banka pārdošanas procesu, nedrīkst neņemt vērā plašāku kontekstu, proti, procesus, kuri saistīti ar Parex bankaspārņemšanu valsts kontrolē. Pārņemot Parex banku, valsts uzņēmās saistības pret Eiropas Komisiju (EK) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB).

Revīzijā secināts, ka par prioritāti AS Citadele banka pārdošanas procesā jau no paša sākuma tikusi izvirzīta pārdošana par augstāko iespējamo cenu. Vienlaikus jāsecina, ka netika pietiekami novērtēti EK un ERAB nosacījumi. Tie gan ierobežoja valdības iespējas patstāvīgi pieņemt lēmumus bankas pārdošanas procesā, gan varēja ietekmēt potenciālo pircēju viedokli par darījuma vērtību bankai noteikto ierobežojumu dēļ. Tā rezultātā bankas pārdošanas process ieilga līdz pēdējam brīdim, neatstājot valstij ne mazākās manevra iespējas labvēlīgāku pārdošanas nosacījumu panākšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Stopiņu novada dome par 641 300 eiro pārdos zemesgabalu Biķeri veikala IKEA celtniecībai

LETA, 16.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stopiņu novada pašvaldība ir vienojusies ar SIA Verus Praedium par mazumtirdzniecības veikala IKEA būvniecībai vajadzīgā zemesgabala Biķeri pārdošanu par 641 300 eiro, aģentūra LETA uzzināja Stopiņu novada domē. Šis ir tikai viens no uzņēmumiem nepieciešamajiem zemesgabaliem.

Stopiņu novada domes priekšsēdētājs Jānis Pumpurs aģentūrai LETA pastāstīja, ka dome ir pieņēmusi lēmumus par sev piederošā zemesgabala pārdošanu veikala IKEA celtniecībai, bet nevar atbildēt par citiem nekustamajiem īpašumiem, kas investoriem vajadzīgi veikala celtniecībai.

Stopiņu novada domes sēdes 31.augusta protokols liecina, ka domes deputāti jau vasaras beigās pieņēma lēmumu, ar kuru atbalstīja izlīguma slēgšanu ar SIA Biķerciems un nekustamā īpašuma "Biķeri" pārdošanu par brīvu cenu. Savukārt 30.novembra domes sēdē tika izskatīts Verus Preadium iesniegums par nekustamā īpašuma "Biķeri" iegādes darījuma un ar to saistīto dokumentu apstiprināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reverta: Visa valsts ieguldījuma atgūšana līdzinātos brīnumam

Žanete Hāka, 28.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Reverta neauditētie 2016. gada finanšu rezultāti liecina, ka 2016. gadā atgūto līdzekļu daudzums sasniedzis 74,1 miljonu eiro, salīdzinot ar 61,3 miljoniem eiro analogā 2015. gada periodā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Šāda rezultāta pamatā ir vairāku liela mēroga projektu realizācija Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Krievijā, kuru izstrāde prasīja daudzu gadu darba.

Lielākie 2016. gadā realizētie projekti: Lietuvas kredītu projekts (10,6 milj. eiro), Meridiāns – vērtīgs zemes gabals Tallinā (9 milj. eiro), airBaltic centrālās biroja ēkas rekonstrukcijas, iznomāšanas un pārdošanas darījums (6,19 milj.eiro), un komercplatības Maskavā Frunzenskaja Naberežnaja (2,3 milj. eiro).

Valsts kasei pārskata periodā ir atmaksāti 60 miljoni eiro, no kuriem 40 miljoni eiro tika novirzīti pamatsummas atmaksai, bet 20 miljoni eiro procentu maksājumiem par valsts savulaik veikto ieguldījumu Parex bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veiksmīgi noslēgusies New Hanza Capital — uzņēmuma ieguldījumiem komercīpašumos — pirmo obligāciju sākotnējā izvietošana, informē uzņēmuma pārstāvji.

Parakstīšanās laikā tika saņemti pieteikumi obligāciju iegādei par kopējo summu, kas gandrīz divas reizes pārsniedza obligāciju emisijas apjomu, tādēļ dažiem investoriem viņu pieteikumi tika apmierināti daļēji.

Emisijas apjoms ir 10 miljoni eiro un tās iegādājās 80 investori. Obligāciju gada procentu likme ir fiksēta: 4,9% ar procentu ienākumu izmaksu 2 reizes gadā un to sākotnējās izvietošanas cena: 100% no nominālvērtības. Emisijas datums ir 2017. gada 16. oktobris, bet dzēšanas datums – 2022. gada 16. oktobris. Emitentam ir tiesības dzēst obligācijas pirms termiņa. Obligācijas plānots līdz oktobra beigām iekļaut regulētajā tirgū — biržas Nasdaq Riga Baltijas parāda vērtspapīru sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS New Hanza Capital veikusi pirmo kuponu izmaksu par summu 245 tūkstoši eiro obligāciju emisijas NHC FXD EUR 161022 (LV0000802312) turētājiem, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Kuponu izmaksa veikta pēc šādiem parametriem; kupona periods: 16.10.2017 – 15.04.2018; kupona izmaksas datums: 16.04.2018; kupona likme: 4,9% gadā.

AS New Hanza Capital obligāciju emisijas apjoms ir 10 miljoni eiro un tās sākotnējā piedāvājuma ietvaros iegādājās 80 investori. Emisijas datums bija 2017. gada 16. oktobris, bet dzēšanas datums – 2022. gada 16. oktobris. Biržas Nasdaq Riga Baltijas Parāda vērtspapīru sarakstā obligācijas tika iekļautas 2017. gada 19. oktobrī.

AS New Hanza Capital ir 2006. gadā dibināta sabiedrība. Tās darbības mērķis ir komercīpašumos ieguldīt savus un trešo pušu līdzekļus, ilgtspējīgi palielināt ienākumus no telpu nomas un nodrošināt īpašuma vērtības un kapitāla pieaugumu ilgtermiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Biroju ēku īpašniekiem konkurence liks uzlabot piedāvājumu

Andris Vārna - VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes loceklis, 14.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komerctelpu nomas segmentā tuvākajos gados tendences noteiks šobrīd būvniecības stadijā esošie modernie biroji Skanstē, Teikā, Pārdaugavā un pilsētas centrā. Tā kā būs pieejamas mūsdienīgas darba telpas vairāku desmitu tūkstoši kvadrātmetru platībā, tad jau esošo biroju ēku īpašniekiem konkurences apstākļos nāksies uzlabot savu piedāvājumu.

Interese par plašiem, moderni aprīkotiem, energoefektīviem augstākās klases birojiem ir stabila jau vairākus gadus. Pēdējos divos gados ir novērota arī pastiprināta interese no investoru un attīstītāju puses. Pieaugot piedāvājumam, teorētiski varētu tikt novērotas arī nomas maksas izmaiņas.

Šogad komercsektorā izmaiņas mazāk skars nomas cenas, vairāk – līguma papildnosacījumus, piemēram, autostāvvietas, citas izmaksas, u.t.t. Nomas maksas esošajiem līgumiem pēdējos divos gados tiek pārskatītas atbilstoši inflācijai – par aptuveni 3% gadā, tādēļ jaunajiem projektiem nomas maksas nebūs kardināli atšķirīgas no tagadējām: B klases birojiem – aptuveni 8 – 13.5 eiro par kvadrātmetru mēnesī, A klases birojiem – 14 – 17 eiro par kvadrātmetru mēnesī, neskaitot apsaimniekošanas un citas papildu izmaksas. Ir novērots neliels nomas maksas pieaugums B1 klases birojiem, ko ir noteikusi A klases biroju telpu ierobežotais piedāvājums Rīgas biroju tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru