Jaunākais izdevums

Līdzekļus aviokompānijas airBaltic flotes nomaiņai valsts varētu piesaistīt no Valsts kases, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Ministrs informēja, ka valdība šodien skatīja jautājumu par kompānijas Pudentia atrastā airBaltic potenciālā investora akceptēšanu vai neakceptēšanu. «Lai lēmumu pieņemtu, ir nepieciešama papildu informācija, ko Satiksmes ministrija divu nedēļu laikā sagatavos un iesniegs valdībā,» atzina Matīss.

Valdība ir saņēmusi drošības iestāžu atzinumu par Prudentia atrasto investoru, taču tā saturu Matīss neatklāja.

Ministrs skaidroja, ka gadījumā, ja netiks akceptēts Prudentia atrastais investors, Satiksmes ministrijai ir citi rīcības plāni. «Šis nav vienīgais investors. Pagaidām valdība vērtē Prudentia atrasto investoru, bet airBaltic ir vairāki potenciālie investori. Ar Prudentia atrasto investoru sarunas aizvirzījušās vistālāk,» atzina Matīss.

Vaicāts, vai investora neatrašanas gadījumā netiks apdraudēts airBaltic līgums ar ražotāju Bombardier par lidsabiedrības flotes nomaiņu, Matīss norādīja, ka tādējādi šis plāns tiks apdraudēts un attiecīgi nomainīt airBaltic floti nākamā gada trešajā ceturksnī nebūs iespējams. «No līguma ar Bombardier būs vai nu jāatsakās, vai arī jāpagarina piegādes termiņi,» sacīja Matīss.

Ministrs uzsvēra, ka valstij nav liekas naudas, ko ieguldīt aviosabiedrībā, bet, ja gadījumā būs nepieciešams papildu finansējums airBaltic flotes nomaiņai, valsts nepieciešamos līdzekļus varētu aizņemties Valsts kasē. «Tā ir investīcija nākotnē, ko valsts varēs atgūt,» piebilda ministrs, taču atturējās minēt nepieciešamo summu, kā arī nekomentēja, vai tie varētu būt iepriekš minētie 80 miljoni eiro.

Iepriekš satiksmes ministrs skaidroja, ka drošības apsvērumu dēļ nebūtu vēlams izvēlēties iepriekšējā aviokompānijas finanšu konsultanta Prudentia atrasto airBaltic investoru.

Matīss arī uzsvēra, ka kanādiešu ražotāja Bombardier desmit CSeries 300 lidmašīnas airBaltic varētu iegādāties, finanšu līdzekļus aizņemoties, kamēr aviokompānijai nav atrasts investors.

Satiksmes ministrijā savukārt norādīja, ka piesaistītais auditors airBaltic izpētei ir norādījis uz nepieciešamību steidzami rast risinājumu, lai nodrošinātu finansiālo stabilitāti aviokompānijā. Satiksmes ministrija pieprasīja airBaltic padomei nodrošināt padziļinātu aviokompānijas izpēti ar piesaistītu auditoru par tās pašreizējo situāciju.

Septembra beigās valdība atteicās no airBaltic konsultanta Prudentia pakalpojumiem, kurš lidsabiedrībai bija sameklējis finanšu investoru, kas būtu gatavs ieguldīt 50 miljonus eiro, un valstij tad attiecīgi būtu jāiegulda 80 miljoni eiro.

Raidījums Nekā personīga iepriekš vēstīja, Prudentia atrastais airBaltic investors esot Vācijas uzņēmējs Ralfs Dīters Montāgs Girmess.

2012.gada 20.decembrī Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic noslēdza sākotnējo pasūtījuma līgumu ar Bombardier par desmit CSeries 300 lidmašīnu iegādi ar iespēju iegādāties vēl desmit lidmašīnas. Savukārt 2014.gada jūlijā Farnboro Starptautiskajā aviācijas izstādē airBaltic izziņoja vēl trīs lidmašīnu iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nav radīti priekšnosacījumi kases aparātu reformas veiksmīgai pabeigšanai, secināts Valsts kontroles revīzijā.

Pēc Valsts kontrolē minētā, piecus gadus ilgstošajai kases aparātu nomaiņai nav ne izsvērta rīcības plāna, ne skaidrības par nomaiņas galīgo termiņu. Likumības un lietderības revīzijā par kases aparātu reformu Valsts kontrole konstatējusi virkni trūkumu, kas bremzējuši veiksmīgu reformas īstenošanu.

«Reforma skar vairāk nekā 30 tūkstošus nodokļu maksātāju, kas ik dienas izmanto kases aparātus un kases sistēmas. Pirms tik lielu pārmaiņu īstenošanas valstij bija rūpīgi jāplāno, kādas izmaksas radīsies uzņēmējiem, kādos termiņos izmaiņas varēs veikt un kādi būs valsts ieguvumi. Kases aparātu reforma bija nepieciešama, taču revīzija apliecina, ka netika radīts stabils pamats un priekšnosacījumi reformas veiksmīgai pabeigšanai,» sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim presē diezgan daudz bijusi publicēta informācija par Ministru kabineta jaunajiem noteikumiem attiecībā uz kases aparātiem un to tehniskajām prasībām. Atspoguļotas arī diskusijas par šo jautājumu, paustas tirgotāju bažas un neskaidrības saistībā ar šo procesu. Bet starp kontrolējošo iestādi un uzņēmējiem, kas strādā tirdzniecībā, svarīgs posms ir – kases aparātus apkalpojošie dienesti.

Patlaban aktīvi norit sertifikācija. Valsts Ieņēmumu dienests (VID) solīja konsultēt un ar izpratni izturēties pret tiem komersantiem, kuru kases aparātu modeļiem un sistēmām atbilstības pārbaude vēl tikai tiek veikta. Šobrīd ir trīs kases aparātu ražotāji, kas spēj piedāvāt tirgotājiem jau sertificētus kases aparātus. Sākumā šķita – vienam uzņēmumam ir monopolstāvoklis attiecībā par jauno modeļu pārdošanu, drīz pēc tam VID informēja arī par citu kases aparātu ražotāju un sertificētu jaunu aparātu pieejamību. Nenoliedzami situācija ir jauna un radījusi grūtības visiem. Sertificēšanas process prasa arī lielus līdzekļus – katram no kases aparātu modeļiem, ko vēlētos piedāvāt ražotājs nepieciešama sertifikācija, par kuru jāsamaksā sertifikatoriem ievērojamas summas. Lietuvā sertifikācija vienam modelim izmaksāja aptuveni 1000 līdz 2000 eiro, bet process tur bija vienkāršāks. Latvijā jāmaksā no 4000 eiro viena modeļa sertificēšanai. Tikai tad, kad saņemts apliecinājums, var uzsākt kases aparātu tirdzniecību. Slodze dienestiem palielinājusies – jāaizpilda jaunas tehniskās pases utt., tādēļ arī kases aparātus apkalpojošie dienesti, kas agrāk gadā nodrošināja pakalpojumu par, piemēram, 25 eiro, tagad prasa vismaz 40 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Prudentia: SM neizlēmības dēļ airBaltic var zaudēt vairākus miljonus eiro un jauno lidmašīnu iegādes kontraktu

LETA, 18.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Satiksmes ministrijas (SM) neizlēmības dēļ nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic netiks piesaistīts investors, tad uzņēmums zaudēs vairākus miljonus eiro vērtos avansa maksājumus par Bombardier lidmašīnām, kā arī izdevīgi noslēgto līgumu ar šo ražotāju, sacīja finanšu konsultanta Prudentia valdes priekšsēdis Kārlis Krastiņš.

Viņš skaidro, ka nepieciešamie ieguldījumi - 130 miljonu eiro apmērā - vienā dienā ne valstij, ne investoram nav jāmaksā. Tomēr esot jāsaprot, ka, lai finansētu darījumu ar lidmašīnu ražotāju Bombardier un realizētu uzņēmuma biznesa plānu, airBaltic ir svarīgi sasniegt pozitīvu pašu kapitālu.

Saskaņā ar 2014.gada biznesa pārskatu kompānijai ir 170 miljonu eiro negatīvs pašu kapitāls. Šogad gan esot notikuši būtiski un pozitīvi procesi. Valsts pēc tiesas aizlieguma noņemšanas kompānijā ir kapitalizējusi 83 miljonus eiro. airBaltic esot arī tuvu tam, lai noslēgtu izlīgumu ar Rīgas lidostu. Tas došot pozitīvus rezultātus, turklāt kompānija, visticamāk, beigs gadu ar peļņu. Pašu kapitāls tad uzlabosies, bet aizvien būšot negatīvs. Tādejādi, veicot ieguldījumus jaunā emisijā 130 miljonu eiro apmērā, airBaltic būšot ar pienācīgi lielu pašu kapitālu, un tad sarunās ar bankām un lidmašīnu ražotāju Bombardier varētu nofinansēt kontraktu ar daudz izdevīgākiem nosacījumiem, skaidro Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

KPMG apliecina pirmā kases aparāta atbilstību jaunajām tehniskajām prasībām

Žanete Hāka, 14.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā audita un biznesa konsultāciju kompānija KPMG Baltics ir pabeigusi Latvijā pirmā jaunajām tehniskajām prasībām atbilstošā kases aparāta (NOVITUS SentoLan) atbilstības pārbaudi.

Februāra sākumā par atbilstošu jaunajām tehniskajām prasībām jau tika atzīta arī pirmā kases sistēma. Latvijas uzņēmumiem ir atlikuši mazliet vairāk nekā trīs mēneši līdz brīdim, kad jāsāk lietot jaunajām tehniskajām prasībām atbilstošus un sertificētus kases aparātus un sistēmas.

Pārbaudītais NOVITUS SentoLan ir vienkāršs kases aparāta modelis. Tas ir piemērots tirdzniecības vietām, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 150 000 eiro. Aparāts nav aprīkots ar fiskālo atmiņas moduli (iekārta, kurā nedzēšamā veidā saglabājas visas ar kases aparātu veiktās darbības, piemēram, čeku izsišana, anulēšana, nodokļu uzskaite utt.), tāpēc to nedrīkst pieslēgt datoram un preču nosaukumu ievade notiek manuāli. Savukārt preču pārdošanas datus iespējams iegūt tikai atskaites veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālas aviokompānijas biznesa plānā Horizon 2021 ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste 50 miljonu eiro apmērā, taču tālākas valsts investīcijas lidsabiedrība neprasīšot, noskaidroja aģentūra LETA.

Kompānijas 2016.gada finanšu pārskatā minēts - lai pilnībā nodrošinātu lidmašīnu flotes nomaiņas finansējumu, kā arī turpinātu uzlabot lidsabiedrības kapitāla struktūru, 2017.gadā "airBaltic" strādās pie turpmākas pamatkapitāla palielināšanas, piesaistot papildu 50 miljonus eiro. Latvijas valdība ir uzstādījusi mērķi līdz 2017.gada beigām atrast lidsabiedrības stratēģisko investoru, tāpēc investora piesaistes process un pamatkapitāla palielināšana notiks vienlaicīgi.

airBaltic sabiedrisko attiecību vadītāja Alise Briede aģentūrai LETA apliecināja, ka aviokompānijas biznesa plānā Horizon 2021 ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste ar mērķi stiprināt turpmāku lidsabiedrības izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic zīmola vēsture: no Saab 340 līdz Airbus

Laura Mazbērziņa, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic šis ir 23. jubilejas gads - uzņēmums tika dibināts 1995. gada 28. augustā, bet 1995. gada 1. oktobrī airBaltic ar Saab 340 lidmašīnu veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu.

AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pasažieru pārvadātāja «Rīgas satiksmes» (RS) pagaidu valdes vadītājs Anrijs Matīss nolēmis šodien pamest amatu.

Matīss šorīt intervijā Latvijas Radio šādu lēmumu skaidroja ar atbalsta trūkumu pārmaiņām uzņēmumā no RS akcionāra puses. RS akciju turētāja funkcijas pilda Rīgas mērs un «Saskaņas» līderis Nils Ušakovs.

Sākotnēji atbalsts pārmaiņām RS no domes bijis liels, bet līdz ar Ušakova lēmumu kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās šis atbalsts faktiski ir zudis, vērtēja Matīss.

Šādos apstākļos viņš nolēmis, ka šodien paziņos par atkāpšanos no amata - iesniegums jau esot sagatavots un tas vien jāiesniedz Ušakovam. «Neesmu nobijies, bet viens to izsmelt nevar,» piebilda Matīss.

Kā piemēru atbalsta trūkumam Matīss minēja RS audita ziņojumu, kurā lūgts izvērtēt bijušās valdes atbildību par nesaimniecisku rīcību uzņēmumā, taču šādas izvērtēšanas vietā audita ziņojums nosūtīts atpakaļ RS ar «aptuvenu nostāju» - vērtējiet paši, ko Matīss neuzskata par konstruktīvu rīcību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1.jūlijā apritēja gads kopš noslēdzās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) noteiktais pārejas periods, kad tirgotājiem bija jāsāk lietot jaunajām prasībām atbilstoši kases aparāti un sistēmas, tomēr vairums Latvijas tirgotāju joprojām nav apmierināti ar kases aparātu reformas īstenošanas gaitu, aģentūrai LETA atzina tirgotāju pārstāvošajās asociācijās.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) izpilddirektore Zane Štolcere aģentūrai LETA norādīja, ka šā gada februārī 3% tirgotāju bija pielāgojušies jaunajām kases aparātu prasībām. Patlaban, pēc viņas paustā, minētais tirgotāju īpatsvars varētu būt pieaudzis līdz 4%.

Viņa skaidroja, ka valstī ir 65 000 kases aparātu, tomēr valsts institūcijas vairumam uzņēmēju joprojām nav devušas atļauju pielāgoties jaunajām prasībām. Štolcere sacīja, ka VID reformas īstenošanas gaitā nevadās atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem, kas, pēc viņas teiktā, arī ir pavirši izstrādāti, jo tiem atstātas dažādas interpretācijas iespējas. «Tiem būtu jābūt nepārprotamiem. (..) Tur ir daudz aptuvenību, kādēļ šobrīd reforma ir »uzkārusies«,» sacīja LTA izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - Rīgas satiksmes pagaidu vadītājs Matīss saņem Ušakova atbalstu un paliek amatā

LETA, 28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu vadītājs Anrijs Matīss turpinās vadīt uzņēmumu, lai arī vēl šodien tika pieļāvis iespēju to pamest, ja negūs skaidru atbalstu viņa rosinātajām izmaiņām, - par to viņš paziņoja pēc vairāk nekā stundu ilgas tikšanās ar Rīgas mēru un «Rīgas satiksmes» akciju turētāju Nilu Ušakovu (S).

Ušakovs žurnālistiem sacīja, ka šodien ar Matīsu izrunājis daudzus jautājumus, kas saistīti ar uzņēmuma funkcionēšanu gan tuvākā, gan tālākā nākotnē un patlaban neesot iemeslu runāt par to, ka uzņēmumam draudētu nestabilitātes problēmas.

Viņš atkārtoti uzsvēra, ka Matīss darot «ārkārtīgi grūtu darbu» un daudzas lietas neuztvert emocionāli nemaz neesot iespējams.

Tāpat viņš norādīja, ka pēc sarunas ar medijiem abi ar Matīsu turpinās strādāt pie uzņēmuma šī gada budžeta veidošanas. «Rīt, »Rīgas satiksmes« akcionāru sanāksmē lemsim par uzņēmuma budžetu, skatot to kontekstā arī ar pašvaldības budžetu, kuru iecerēts pieņemt 27.martā,» sacīja Ušakovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Prudentia: Ja netiks slēgts līgums ar airBaltic atrasto investoru, sekas var būt dramatiskas

LETA, 11.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja netiks slēgts darījums ar airBaltic finanšu investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, lidsabiedrībai var būt dramatiskas sekas līdz pat tās darbības izbeigšanai, šodien preses konferencē paziņoja finanšu konsultācijas kompānijas Prudentia vadītājs Kārlis Krastiņš.

Tāpat viņš apgalvoja, ka tieši Prudentia būvēja un strukturēja darījumu ar atrasto airBaltic finanšu investoru, turklāt sarežģītos apstākļos. Šis fakts esot jānovērtē. Kopumā esot uzrunāti 63 investori: 25 Āzijā un 29 Eiropā, Krievijā un NVS, kā arī pieci Tuvajos Austrumos un četri Ziemeļamerikā. Divi investori no Vācijas, piemēram, esot atteikušies no darījuma.

Bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) savukārt nodarbojoties ar dezinformāciju un meliem.

Krastiņš pieļāva, ka Matīss sirgst ar šizofrēniju. Ja Matīss būtu turpinājis ministra darbu un turpinājis izplatīt melus, tiktu apdraudēta airBaltic tālāka pastāvēšana. Viņš neizprotot, kā ministrs varēja ar dubļiem noliet atrasto investoru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr patlaban tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn

LETA, 20.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn, aģentūru LETA informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

VID norādīja, ka patlaban jau 49% no visām dienestā reģistrētajām ierīcēm un iekārtām ir nomainītas.

«VID no savas puses dara visu iespējamo, lai padarītu šo procesu vienkāršāku gan tiem uzņēmējiem, kuri jau ieguldījuši savus līdzekļus jauno kases aparātu iegādē, gan tiem, kuri to plāno izdarīt. Regulāri notiek aktīvas diskusijas ar visām iesaistītajām pusēm. Lai vērtējumi būtu objektīvi, esam piesaistījuši arī neatkarīgu ekspertu,» uzsvēra iestādē.

Vienlaikus VID pauda gatavību skaidrot nianses, kā tiek interpretēti Ministru kabineta (MK) noteikumi, gadījumā, ja atsevišķiem uzņēmējiem rodas jautājumi vai viedoklis, kā atbilstoši tiem tiek īstenota kases aparātu sistēmas maiņa. «Reformas nepieciešamību ir noteicis augstais ēnu ekonomikas īpatsvars valstī, un, sastopoties ar grūtībām tās īstenošanas gaitā, ir būtiski nezaudēt šo fokusu. Ir svarīgi, lai ar jaunajiem kases aparātiem nevarētu krāpties,» pauda iestādē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kases aparātu maiņa ir piespiedu reforma, kas ir lieka, norāda Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Asociācija uzskata, ka jaunie kases aparāti ir ieviešami pakāpeniski, pēc nepieciešamības nomainot vecos ar jauniem, vai arī gadījumos, ja Valsts ieņēmumu dienests (VID) konstatē iejaukšanos vecā kases aparāta darbībā.

Danusēvičs arī uzsver, ka kases aparātu maiņa radīs lielu slogu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri to nav pelnījuši.

«Nozare nav pelnījusi šādu finansiālo slogu situācijā, kad paaugstinās dažādas izmaksas. Nedrīkst šādā veidā piespiest tirgotājus sekmēt inflāciju un paaugstināt cenas pircējiem. Pēc ekspertu aplēsēm, cenas kopumā būs jāpaaugstina par ne mazāk kā 40 miljoniem eiro, tas nozīmē, ka katram Latvijas iedzīvotājam būs papildus jāiztērē 20 eiro,» apgalvo Danusēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas uzņēmējs Ralfs Dīters Montāgs-Girmess būs nacionālās aviokompānijas airBaltic investors uz laiku, šorīt telefonsarunā LNT rīta raidījumam sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Viņš skaidroja, ka valdība vakar 4,5 stundas analizēja visus šī investora piesaistes aspektus, runājot gan par drošību, gan par ekonomisko situāciju. Rezultātā izlemts, ka minētais Vācijas investors tiks piesaistīts uz laiku, lai īstenotu investīciju plānu un aviosabiedrības flotes maiņu.

Paralēli noritēs darbs pie stratēģiskā investora piesaistes. Ir dots uzdevums divu gadu laikā atrast stratēģisko investoru, pēc tam aviosabiedrībā ienāks stratēģiskais investors un tiks atpirktas lidsabiedrības daļas, ko iegūs finanšu investors. Vakar pēc valdības sēdes Matīss informēja, ka Vācijas uzņēmējs par 52 miljonu eiro ieguldījumu iegūs 20% airBaltic akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība uzdevusi Satiksmes ministrijai (SM) sadarbībā ar AS Air Baltic Corporation (airBaltic) veikt nepieciešamās darbības, lai ne vēlāk kā divu gadu laikā piesaistītu airBaltic stratēģisko investoru.

Šāds valdības uzdevums izriet no Ministru kabineta otrdien pieņemtā protokollēmuma par izskatīto informatīvo ziņojumu «Par turpmākajām darbībām airBaltic attīstības nodrošināšanai».

Kā iepriekš ziņots, Ministru kabinets šo otrdien, 3.novembrī, pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt Prudentia atrasto nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kurš par 52 miljonu eiro ieguldījumu iegūs 20% airBaltic akciju.

Valdības protokollēmumā minēts, ka šis ir pagaidu risinājums līdz airBaltic stratēģiskā investora piesaistei. Attiecīgi SM uzdots sagatavot un iesniegt Valsts kancelejā Ministru prezidenta rīkojuma projektu par darba grupas izveidošanu airBaltic stratēģiskā investora piesaistīšanas veicināšanai. Darba grupas sastāvā jāiekļauj SM, Ministru prezidenta biroja, Pārresoru koordinācijas centra, Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas pārstāvji un jāparedz, ka satiksmes ministrs reizi ceturksnī iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta sēdē informāciju par darba grupas paveikto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Problēmu novēršana VID izbrāķētajiem kases aparātiem izmaksās pusmiljonu, taču maksāt neviens negrib

Dienas Bizness, 16.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Praksē pierādījās, ka, pazūdot elektrībai, visa informācija no kases aparātiem pazuda.

Veicot vērienīgo kases aparātu reformu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izbrāķējis 18 000 kases aparātus, kuru iegādei vai programmatūras nomaiņai uzņēmumi iztērējuši ap 5 miljoniem eiro. Lai VID konstatētās problēmas novērstu, nepieciešams pusmiljons eiro, taču šobrīd nav skaidrs, kurš par to maksās, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Jau ziņots, ka pagājušā gada nogalē uzņēmēju pārbaudēs atklājās, ka vairāki sertificētie un VID reģistrētie kases aparātu modeļi neatbilst noteikumiem un tajos joprojām iespējama iejaukšanās. Tagad pēc vairāku mēnešu skaidrošanās dienests no attiecīgā reģistra izslēdzis sešus Latvijas lielākā kases aparātu ražotāja CHD kases aparātu modeļus. Tie izrādījušies paši populārākie modeļi, līdz ar to par neatbilstošiem atzīti 18 000 kases aparātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Izmantojot Gan Bei līdzīgu shēmu, vēl vismaz 13 uzņēmumi izkrāpuši vismaz 1,2 miljonus eiro

LETA, 22.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija ir atklājusi krāpšanās shēmu ar kases aparātiem, kas bijusi līdzīga savulaik Gan Bei restorānos izmantotajai un kuru izmantojuši vismaz 13 uzņēmumi, no kasēm nelikumīgi izņemot vismaz 1,2 miljonus eiro.

Kā pastāstīja Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieka vietnieks Ģirts Mundurs, Valsts policijas atklātajā shēmā saistībā ar krāpšanos ar kases aparātiem patlaban figurē 13 uzņēmumi, kas izmantoja divu kases aparātu uzstādīšanas firmu nelikumīgās shēmas.

Shēmas princips bijis līdzīgs Gan Bei ēstuvēs izmantotajam - izmantojot sagrozītu kases aparātu programmatūru un pārdevējam nospiežot attiecīgu taustiņu kombināciju, kases operācija netika uzskaitīta, lai gan čeks klientam tika izdots. Kases aparātā darījums netika uzskaitīts un tā rezultātā veidojās nereģistrēti naudas ieņēmumi.

«Šis stāsts jau sākās pavasarī, kad, izmeklējot citu noziegumu, mūsu rīcībā nonāca informācija par to, ka vienā no tirdzniecības vietām tiek izmantots kases aparāts ar sagrozītu programmatūru. Pārbaudot šo gadījumu, konstatēja, ka šī tirdzniecības vieta un kases aparāta programmatūras sagrozīšana ir saistīta ar uzņēmumu, kas nodarbojas ar kases aparātu uzstādīšanu un apkalpošanu. Turpinot izmeklēšanu, vasarā klāt nāca vēl viens uzņēmums, kas nodarbojās ar kases aparātu uzstādīšanu un apkalpošanu. Abiem uzņēmumiem bija sistēma, kad viņu klienti šos nelegālos pakalpojumus izmantoja. Šī ir faktiski tādi pati noziedzīgā shēma, tikai izpildītāji un izmantotāji ir citas personas, bet princips ir tāds pats, kādu izmantoja tajā (Gan Bei) lietā» klāstīja Mundurs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Papildināta - Par Rīgas satiksmes pagaidu vadītāju iecelts uzņēmuma valdes loceklis Ernests Saulītis

LETA, 05.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) pagaidu vadītāju Anrija Matīsa vietā iecelts pagājušajā nedēļā uzņēmuma valdē apstiprinātais Ernests Saulītis no Rīgas domes Īpašumu departamenta, otrdien preses brīfingā paziņoja Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).

Viņš sacīja, ka par Matīsa lēmumu atstāt RS valdes priekšsēdētāja amatu uzzinājis vienīgi no plašsaziņas līdzekļiem. Pēc mēra domām, Matīsa lēmums bijis ļoti emocionāls, un viņam to ir grūti komentēt.

RS darbība un problēmu risināšana tikšot turpināta saskaņā ar iepriekš kopā ar Matīsu apstiprināto plānu.

Rīgas domes Īpašuma departaments šonedēļ izsludinās atklātu konkursu, lai izraudzītos kompāniju, kuras pienākums būs atlasīt jaunu RS valdi un padomi, pastāstīja Ušakovs.

Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonu deklarācijas liecina, ka Saulītis 2000.gadu sākumā strādājis par policistu Rīgas pašvaldības policijā, bet 2001.gadā sācis karjeru Rīgas domes Īpašuma departamentā, kur sākotnēji bijis speciālists-inspektors, bet pēc tam Iepirkuma komisijas loceklis. Vēlāk Saulītis kļuva par Īpašuma nodrošināšanas pārvaldes priekšnieku, bet patlaban ir Nekustamā īpašuma pārvaldes priekšnieka vietnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības uzņēmuma «Rīgas satiksme» (RS) pagaidu valdes vadītājs Anrijs Matīss amatu pamet, jo Rīgas dome nesniedz atbalstu to «Rīgas satiksmes» (RS) problēmu risināšanā, kas nav paša uzņēmuma pārziņā un kuru novēršana ir iespējama tikai ar pašvaldības lēmumiem.

Skaidrojot savu lēmumu atstāt RS pagaidu valdes vadītāja amatu, Matīss aģentūrai LETA sacīja, ka lielāks pašvaldības atbalsts būtu nepieciešams, piemēram, apstiprinot jauno biļešu pašizmaksu, pārskatot RS un «Rīgas mikroautobusu satiksmes» maršrutus, lemjot par tarifu maiņu un citām praktiskām lietām.

«Daudzas lietas nav tikai »Rīgas satiksmes« kompetencē, piemēram, maršrutu pārskatīšana ar »Rīgas mikroautobusu satiksmi«,» uzsvēra Matīss, «tāpat arī auditoru ziņojumā konstatētie trūkumi - tie būtu jānovērš, bet akcionārs atsūta mums audita ziņojumu atpakaļ un liek pašiem izstrādāt priekšlikumus. Mums nav atbalsta izdevumu samazināšanas jomā, līgumu pārskatīšanas jomā, un uzņēmums pats to atrisināt nevar. Tāpat arī akcionāram jāpieņem lēmums par zaudējumu piedziņu no bijušās valdes un to nevar dot darīt man.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālajā aviokompānijā airBaltic sākta pārbaude par dokumentu nopludināšanu, šodien žurnālistiem sacīja airBaltic vadītājs Martins Gauss.

Viņš stāstīja, ka tuvākajās dienās medijos parādīsies nopludināts dokuments, kas it kā piedāvā alternatīvu airBaltic attīstības plānu, paredzot sašaurināt līdzšinējo airBaltic darbību.

«Minētais dokuments nav izstrādāts tā, kā parasti izstrādājam biznesa plānus, un tas nav apskatīts uzņēmuma valdē. Mēs radām daudzus biznesa plānus, bet strādājam ar tiem, kuriem ir ekonomisks pamats. Kāds šajā nopludinātajā dokumentā ir iekļāvis savas idejas, nav informējis uzņēmuma vadību, bet 22.septembrī nopludinājis, lai pavēstītu, ka pastāv alternatīva airBaltic biznesa attīstībai,» informēja Gauss.

Viņš stāstīja, ka dokumentā piedāvāts samazināt airBaltic lidmašīnu floti līdz 17 lidmašīnām un samazināt galamērķu skaitu par 25. Dokumentā arī minēts, ka tādējādi airBaltic iegūs līdzekļus, lai gan minētā summa uzņēmumā nav apstiprināta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

airBaltic izglāba uz noguldītāju kauliem

Sandris Točs, speciāli DB, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien nolēma atteikties no Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic konsultanta Prudentia pakalpojumiem.

Ministru kabinets sadarbību ar Prudentia sāka 2011.gadā.

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš žurnālistiem pēc lēmuma pieņemšanas valdībā atzina, ka ministrijai kā akcionāram nav iebildumu par to, ka investoru piesaistītāji ir darbojušies ar citu uzdevumu izpildi. Šie uzdevumi esot izpildīti ļoti labi. Kā piemēru viņš minēja preču zīmes nomaiņu.

Runājot par turpmākajām darbībām saistībā ar investoru piesaisti, Ozoliņš prognozēja, ka kapitālsabiedrībai, visticamāk, netiks dots uzdevums strādāt ar vienu vai otru kompāniju, kas palīdz meklēt investorus. Par to esot jādomā pašam uzņēmumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada 1. aprīļa kases aparāti būs jāizmanto visiem, kas tirgo nevis pašu ražotas, bet gan iepirktas preces, taču vienlaikus šogad ir būtiski vienkāršoti nosacījumi kases aparātu lietotājiem un apkalpojošajiem dienestiem, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Turpmāk kases aparāta lietotājs varēs reģistrēt kases aparātu izbraukuma tirdzniecībai (uz laiku līdz 5 dienām) elektroniski, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), vairs neiesaistot tajā apkalpojošo dienestu. Tāpat kases aparāta lietotājs VID EDS varēs arī paziņot par kases aparāta lietošanas pārtraukšanu vismaz uz 30 dienām.

Ņemot vērā arvien pieaugošo distances tirdzniecību jeb tirdzniecību internetā, atbrīvojums no kases aparātiem noteikts arī kurjerpasta sūtījumu piegādātājiem. Turpmāk gadījumos, ja pircējs par preci norēķinās elektroniski (ar bankas karti vai izmantojot mobilo lietotni), kurjerpasta piegādātājs var izsniegt elektroniski sagatavotu VID reģistrētu kvīti, neizmantojot līdz šim obligāto kases aparātu. Kases aparāts pasta komersantiem turpmāk ir obligāti jālieto tikai tajos gadījumos, ja pircējs par preci norēķinās skaidrā naudā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

KPMG Baltics: Cena par kases aparātu sertificēšanu nemainīsies atkarībā no pieprasījuma

LETA, 13.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cena par kases aparātu un sistēmu sertificēšanu nemainīsies atkarībā no pieprasījuma pēc šī pakalpojuma, sacīja starptautiskā audita un biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Baltics Nodokļu konsultāciju nodaļas direktore Irēna Lejiņa.

Šādu pavērsienu pakalpojumu cenas izmaiņās iepriekš prognozēja Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) izpilddirektore Zane Štolcere, uzsverot, tā kā "KPMG Baltics" ir vienīgais servisa uzņēmums, un kases aparātu mainīšana vai pielāgošana, visticamāk, sāksies vienlaicīgi un masveidā, uzņēmējiem ir jārēķinās, ka šajā situācijā arī "KPMG Baltics" var celt pakalpojumu cenas.

Taču Lejiņa teica, ka šādi apgalvojumi ir nepamatoti, jo kases aparātu un sistēmu sertificēšanas cena ir noteikta kā gabaldarbs, par pamatu ņemot prognozēto kases aparāta vai sistēmas pārbaudes darba apmēru stundās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vienā reizē ieguldīs 250 miljonus eiro Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" pamatkapitālā, līdzdalību uzņēmumā palielinot līdz 91%, nolēma Ministru kabinets.

Iepriekš valdība atbalstīja "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu līdz 250 miljoniem eiro un plānoja to darīt trīs etapos, atbilstoši vajadzībai. Tomēr, lai pielīdzinātu Ministru kabineta 8.maija rīkojumu "Par "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu" Eiropas Komisijas (EK) 3.jūlija lēmumam, kas atļāva šādu atbalstu lidsabiedrībai sniegt, Ministru kabineta rīkojumā bija nepieciešams veikt tehniskus grozījumus.

Vienlaikus Ministru kabinets atcēla 31.martā pieņemto valdības lēmumu "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt Valsts kases aizdevumu 36 140 944 eiro apmērā. Tas paredzēja atlikt "airBaltic" izsniegtā Valsts kases aizdevuma procentu maksājumus, tos uzkrājot. Valsts kases aizdevuma neatmaksātā daļa ir 36 140 944 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru