Transports un loģistika

Prudentia: SM neizlēmības dēļ airBaltic var zaudēt vairākus miljonus eiro un jauno lidmašīnu iegādes kontraktu

LETA, 18.09.2015

Jaunākais izdevums

Ja Satiksmes ministrijas (SM) neizlēmības dēļ nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic netiks piesaistīts investors, tad uzņēmums zaudēs vairākus miljonus eiro vērtos avansa maksājumus par Bombardier lidmašīnām, kā arī izdevīgi noslēgto līgumu ar šo ražotāju, sacīja finanšu konsultanta Prudentia valdes priekšsēdis Kārlis Krastiņš.

Viņš skaidro, ka nepieciešamie ieguldījumi - 130 miljonu eiro apmērā - vienā dienā ne valstij, ne investoram nav jāmaksā. Tomēr esot jāsaprot, ka, lai finansētu darījumu ar lidmašīnu ražotāju Bombardier un realizētu uzņēmuma biznesa plānu, airBaltic ir svarīgi sasniegt pozitīvu pašu kapitālu.

Saskaņā ar 2014.gada biznesa pārskatu kompānijai ir 170 miljonu eiro negatīvs pašu kapitāls. Šogad gan esot notikuši būtiski un pozitīvi procesi. Valsts pēc tiesas aizlieguma noņemšanas kompānijā ir kapitalizējusi 83 miljonus eiro. airBaltic esot arī tuvu tam, lai noslēgtu izlīgumu ar Rīgas lidostu. Tas došot pozitīvus rezultātus, turklāt kompānija, visticamāk, beigs gadu ar peļņu. Pašu kapitāls tad uzlabosies, bet aizvien būšot negatīvs. Tādejādi, veicot ieguldījumus jaunā emisijā 130 miljonu eiro apmērā, airBaltic būšot ar pienācīgi lielu pašu kapitālu, un tad sarunās ar bankām un lidmašīnu ražotāju Bombardier varētu nofinansēt kontraktu ar daudz izdevīgākiem nosacījumiem, skaidro Krastiņš.

Līdz šim darbības realizētas nevis haotiski, bet saskaņā ar vasarā apstiprināto airBaltic stratēģisko plānu - avansa maksājumi par jaunajām lidmašīnām ir veikti no tekošās naudas plūsmas, paredzot, ka ieguldījums kapitālā tiks veikts. «Ja diemžēl Satiksmes ministrijas neizlēmības dēļ šo jautājumu nerisinās, nevirzīs izskatīšanai valdībā un netiks veikts kapitāla palielinājums, kā arī investors netiks akceptēts, tad [airBaltic valdes priekšsēdētājam] Martinam Gausam būs liela problēma turpināt veikt avansa maksājumus, un ir liels risks, ka šis kontrakts tiks pazaudēts,» skaidro Krastiņš. Pazaudēta tikšot arī nauda, kas samaksāta avansā, un «tie ir ļoti daudzi miljoni».

Kā uzsver Krastiņš, kopējais kontrakts esot par ievērojamām summām - pēc fiksētām cenām tas ir vairāk nekā viens miljards eiro. Darījuma reālās cenas ievērojami atšķiroties, jo airBaltic esot ievērojami izdevīgāks kontrakts, ko esot apliecinājuši arī starptautiskie eksperti. Šādos darījumos aviokompānijas 20%-30% no lidmašīnu kopējās cenas samaksā ar savu naudu jeb kapitālu un 70% ņem bankā kredītu, kam kā ķīla kalpo lidmašīnas. Šo 20-30% daļā, ko daļēji airBaltic avansā samaksājis, nepieciešami minētie 130 miljoni eiro. Ja tos izdotos piesaistīt, tad varētu saņemt bankā līdzfinansējumu. Tam ir būtisks arī pašu kapitāls, jo kompānijai ar negatīvu pašu kapitālu esot apgrūtināta saimnieciskā darbība.

«Pareizais valstiskais lēmums manā uztverē ir tāds, ka valsts nolemj par minētās summas - 80 miljonu eiro - ieguldīšanu, taču to var asignēt pa daļām. Vienā dienā tas nav vajadzīgs. Pēc komerclikuma tiek izsludināta parakstīšanās uz jaunām akcijām, un tad ir noteikts laiks, kurā šīs akcijas akcionāri apmaksā. Pēc likuma tas nevar būt ilgāk kā gads,» skaidro Krastiņš.

Komentējot Matīsa šaubas par investoru, Krastiņš norādīja, ka Likums par aviāciju nosaka stingras prasības investoram. «Matīsa kungs pareizi teica, ka viss tiks pārbaudīts līdz pēdējai vīlītei. Nosacījumi, ko investors piedāvājis, manuprāt, ir airBaltic un Latvijas valstij izdevīgi. Prudentia rīcībā nav negatīvas informācijas, kas liktu par investoru šaubīties, ka tas būtu neprofesionāls vai neatbilstošs,» sacīja Krastiņš.

Viņš uzsver, ka runa ir par mazākuma paketi. Valsts kontroli nezaudētu un saglabātu savas stingrās pozīcijas. «Nav runa par to, ka tagad tiktu pārdota kontrole. Tas būtu mazākuma akciju turētājs, kas tic airBaltic biznesa plānam. Tas ir lielākais ieguvums,» sacīja Prudentia vadītājs.

Viņam esot sajūta, ka SM neizprot situācijas nopietnību. Ministrijas pārstāvji esot informēti par situāciju, esot bijušas vairākas sēdes un debates gan airBaltic padomē un valdē, gan SM. «Situācija ir tiešām aktuāla un svarīga, un jautājums ir steidzami jāvirza izskatīšanai Ministru kabinetā. Te nav stāsts par Prudentia vai citu cilvēku vēlmi vai nevēlmi. Latvijas aviācijai tas ir svarīgs lēmums, lai piesaistītu investoru un arī valsts finansējumu,» uzskata Prudentia pārstāvis.

Kā ziņots, Latvijas nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic ir izdevies piesaistīt finanšu investoru no Vācijas, kas ir gatavs investēt lidsabiedrībā aptuveni 50 miljonus eiro. Patlaban ir parakstīts nodomu protokols. Investora vārdu vēl nevarot atklāt konfidencialitātes noteikumu dēļ. Tas esot «solīds Eiropas investors», kurš redzot airBaltic konkurētspēju. Darījuma sagatavošanā iesaistīts respektabls juridisks birojs un auditorfirma, kā arī kāda Latvijas banka. Kopumā plānots kompānijas kapitālā ieguldīt 120-130 miljonus eiro - gan no valsts kā akcionāra, gan no investora puses. Valsts varētu ieguldīt ap 80 miljoniem eiro.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) savukārt medijiem skaidroja, ka potenciālais Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic finanšu investors tiek pārbaudīts, un nekādu lēmumu vēl nav. Matīss arī minēja, ka ir pāragri runāt par valsts iespējamiem papildu ieguldījumiem kompānijā. «Valsts airBaltic jau ir ieguldījusi 100 miljonus eiro. Jautājums - cik gatavs ir ieguldīt investors un kāda ir tālākā stratēģija,» sacīja ministrs.

Investora pārbaude turpinās, uzsvēra ministrs, piebilstot, ka ir arī daži fakti, kas varbūt nav tik glaimojoši konkrētajam uzņēmumam.

Kā ziņots, SM jau 2012.gadā laikraksta Financial Times Eiropas un Lielbritānijas izdevumos publicēja sludinājumu, piedāvājot potenciālajiem investoriem izteikt piedāvājumus par airBaltic akciju iegādi. Latvijas valdība investoriem piedāvā iegādāties aviokompānijā airBaltic līdz 50% mīnus vienu akciju. Savukārt Prudentia jau no 2010.gada sniedz konsultācijas valstij airBaltic jautājumos, arī par investora piesaisti.

Satiksmes ministrs iepriekš informēja, ka airBaltic investora meklējumos notiek sarunas ar diviem avionozares uzņēmumiem, kā arī tiek vērtētas iespējas uzņēmumā iesaistīties visām trim Baltijas valstīm. Matīss jūlija beigās airBaltic investoru meklējumus raksturoja kā aktīvus, kas pašlaik nonākuši reālu pārrunu fāzē. Pēc ministra vārdiem, aviokompānijas attīstībai esot «divi, varētu teikt, trīs» scenāriji. Pirmie divi scenāriji ir saistīti ar privātu investoru piesaisti airBaltic, bet trešais variants saistās ar jau izskanējušo iespēju, ka Latvijas aviokompānijā varētu iesaistīties arī pārējās divas Baltijas valstis.

Ministrs atlikušo divu privāto iespējamo investoru vārdus nenosauca, bet raksturoja, ka abi ir aviācijas nozares uzņēmumi, viens no tiem esot tepat no Eiropas, bet otrs esot tālāks. Tieši sarunas ar aviokompānijām esot pavirzījušās tālāk nekā sarunas ar Baltijas valstīm par kopīgu saimniekošanu airBaltic, stāstīja Matīss un uzsvēra, ka abi sarunu virzieni neizslēdz viens otru, proti, ka varētu tikt gan piesaistīts privātais investors, gan arī Baltijas valstis varētu kopīgi piedalīties uzņēmumā, kontrolējot 50% plus vienu balsi.

Kā ziņots, kopš 2008.gada airBaltic bija finansiālas grūtības, kā rezultātā 2010. un 2011.gadā uzņēmums cieta būtiskus zaudējumus, tam bija negatīvs pašu kapitāls un tika veikti vairāki valsts atbalsta pasākumi. Eiropas Komisija (EK) 2012.gada novembrī sāka padziļinātu izmeklēšanu, lai novērtētu dažādo pasākumu atbilstību Eiropas Savienības noteikumiem par valsts atbalstu. EK pērn konstatēja, ka airBaltic pārstrukturēšanas plāns ļaus uzņēmumam kļūt dzīvotspējīgam ilgtermiņā, neradot nepamatotus konkurences traucējumus vienotajā tirgū.

2011.gada nogalē pēc AS Latvijas Krājbanka darbības apturēšanas Latvijas valsts no bankas pilnvarnieka par akciju nominālvērtību 224 000 latu iegādājās 47,2% airBaltic akciju, kuras bija ieķīlājis aviokompānijas privātais akcionārs BAS. Latvijas valsts savu rīcību skaidroja ar lidsabiedrības privāto akcionāru neizpildītajām saistībām. BAS īpašnieki bija kādreizējais airBaltic vadītājs Bertolts Fliks un Taurus Asset Management Fund Limited. Līdz ar to patlaban Latvijas valstij pieder 99,8% akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Prudentia: Ja netiks slēgts līgums ar airBaltic atrasto investoru, sekas var būt dramatiskas

LETA, 11.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja netiks slēgts darījums ar airBaltic finanšu investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, lidsabiedrībai var būt dramatiskas sekas līdz pat tās darbības izbeigšanai, šodien preses konferencē paziņoja finanšu konsultācijas kompānijas Prudentia vadītājs Kārlis Krastiņš.

Tāpat viņš apgalvoja, ka tieši Prudentia būvēja un strukturēja darījumu ar atrasto airBaltic finanšu investoru, turklāt sarežģītos apstākļos. Šis fakts esot jānovērtē. Kopumā esot uzrunāti 63 investori: 25 Āzijā un 29 Eiropā, Krievijā un NVS, kā arī pieci Tuvajos Austrumos un četri Ziemeļamerikā. Divi investori no Vācijas, piemēram, esot atteikušies no darījuma.

Bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) savukārt nodarbojoties ar dezinformāciju un meliem.

Krastiņš pieļāva, ka Matīss sirgst ar šizofrēniju. Ja Matīss būtu turpinājis ministra darbu un turpinājis izplatīt melus, tiktu apdraudēta airBaltic tālāka pastāvēšana. Viņš neizprotot, kā ministrs varēja ar dubļiem noliet atrasto investoru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien nolēma atteikties no Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic konsultanta Prudentia pakalpojumiem.

Ministru kabinets sadarbību ar Prudentia sāka 2011.gadā.

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš žurnālistiem pēc lēmuma pieņemšanas valdībā atzina, ka ministrijai kā akcionāram nav iebildumu par to, ka investoru piesaistītāji ir darbojušies ar citu uzdevumu izpildi. Šie uzdevumi esot izpildīti ļoti labi. Kā piemēru viņš minēja preču zīmes nomaiņu.

Runājot par turpmākajām darbībām saistībā ar investoru piesaisti, Ozoliņš prognozēja, ka kapitālsabiedrībai, visticamāk, netiks dots uzdevums strādāt ar vienu vai otru kompāniju, kas palīdz meklēt investorus. Par to esot jādomā pašam uzņēmumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic bijušais konsultants Prudentia par Vācijas investora atrašanu ir saņēmis atlīdzību

LETA, 18.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrības airBaltic bijušais konsultants Prudentia par Vācijas investora atrašanu ir saņēmis atlīdzību, informēja Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.

Viņš apstiprina, ka Prudentia ir noregulējusi un izbeigusi bez savstarpējām pretenzijām savas līgumiskās attiecības gan ar airBaltic, gan Satiksmes ministriju. Atlīdzības apmēru Krastiņš neatklāj.

Viņš uzskata, ka ir noslēgts veiksmīgs darījums ar Prudentia atrasto vācu finanšu investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu un airBaltic saņēmis būtiskas investīcijas 131 miljona eiro apmērā. Turklāt lidsabiedrība turpinot augt visā Baltijā un gatavojas jaunās Bombardier flotes saņemšanai rudenī. Krastiņš uzskata, ka «viss ir noritējis, kā tika plānots, sākot darījumu ar Montāgu-Girmesu 2015.gada rudenī, un pašlaik airBaltic bizness attīstās ļoti veiksmīgi».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Krastiņš: Pēc līdzekļu ieguldīšanas airBaltic vērtība pieaugs līdz 260 miljoniem eiro

LETA, 04.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darījumā, kurā Vācijas investors Montāgs-Girmess iegādājies 20% Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic akciju, aviokompānija ir novērtēta augstu - ap 128 miljonu eiro vērtībā, neskatoties uz negatīvo pašu kapitālu bilancē, aģentūrai LETA atzīst Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.

Pēc investīciju ieguldīšanas lidsabiedrības airBaltic vērtība tādējādi būšot 260 miljoni eiro.

Krastiņš arī norāda, ka darījums svaigu investīciju veidā 132 miljonu eiro apmērā došot būtisku izrāvienu airBaltic attīstībai.

Tāpat Prudentia vadītājs uzsver, ka finanšu investors iegūst tikai mazākuma paketi 20% apmērā, tas netraucējot airBaltic un valstij un pat sekmējot tālāku investoru piesaisti.

airBaltic vērtība nākamajā darījumā ar potenciālo stratēģisko investoru būšot atkarīga no sarunām ar investoriem, lidsabiedrības biznesa plāna realizācijas un aviācijas tirgus konjunktūras, bet, realizējoties biznesa plānam, airBaltic vērtībai būtu visi priekšnoteikumi tikai augt, uzsver Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzekļus aviokompānijas airBaltic flotes nomaiņai valsts varētu piesaistīt no Valsts kases, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Ministrs informēja, ka valdība šodien skatīja jautājumu par kompānijas Pudentia atrastā airBaltic potenciālā investora akceptēšanu vai neakceptēšanu. «Lai lēmumu pieņemtu, ir nepieciešama papildu informācija, ko Satiksmes ministrija divu nedēļu laikā sagatavos un iesniegs valdībā,» atzina Matīss.

Valdība ir saņēmusi drošības iestāžu atzinumu par Prudentia atrasto investoru, taču tā saturu Matīss neatklāja.

Ministrs skaidroja, ka gadījumā, ja netiks akceptēts Prudentia atrastais investors, Satiksmes ministrijai ir citi rīcības plāni. «Šis nav vienīgais investors. Pagaidām valdība vērtē Prudentia atrasto investoru, bet airBaltic ir vairāki potenciālie investori. Ar Prudentia atrasto investoru sarunas aizvirzījušās vistālāk,» atzina Matīss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Nav skaidrs, vai Prudentia saņems aptuveni 1,04 miljonus eiro par airbaltic investora piesaisti

Dienas Bizness, 05.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav skaidrs, vai konsultants Prudentia saņems aptuveni 1,04 miljonus eiro lielu atlīdzību par 52 miljonu eiro investīcijām, ko nacionālajā lidsabiedrībā airBaltic apņēmies veikt vācu investors Ralfs Dīters Montāgs-Girmess. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kura demisiju trešdienas rītā negaidīti pieprasīja premjere Laimdota Straujuma, Dienai uzsver, ka līgums ar Prudentia vairs nav spēkā un viņš ar politisku lēmumu par šādas atlīdzības izmaksu uz valdību «nekādā gadījumā neietu,» ceturtdien raksta laikraksts Diena.

A. Matīss jau iepriekš norādīja, ka konkrētā investora piesaisti nav veikusi Prudentia. Citādās domās ir pats finanšu konsultants. «Protams, tie esam mēs, kas šo investoru atrada. Visos šajos četros gados tie bijām mēs, kas to lielo darbu izdarīja, un tas ir rezultējies ar konkrētu piedāvājumu. Atbilstoši starptautiskajiem standartiem mums pienākas komisija,» kategorisks ir Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš. Uz iebildumiem viņš atbild strikti: «Lai Matīsa kungs skaidro saviem vēlētājiem savas darbības pats. Mēs esam profesionālu investīciju banka, mēs ar šo investoru esam parakstījuši visāda veida dokumentus, mēs esam nodrošinājuši un asistējuši arī padziļinātās izpētes procesu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šodien pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt Prudentia atrasto nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Montāga-Girmesa piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij attiecīgi būtu jāiegulda 80 miljoni eiro.

Par minētas valdības lēmums vēl būs jāskata Saeimā. Tomēr Montāgs-Girmess būs aviokompānijas finanšu investors, bet arvien tiek meklēts uzņēmuma stratēģiskais investors.

Matīss pēc valdības sēdes atzina, ka tas ir bijis labākais investors no sliktākajiem variantiem.

LETA jau ziņoja, valdība šā gada 20.oktobra sēdē vēl nelēma par airBaltic investora piesaistes procesu. Toreiz pēc valdības sēdes aviokompānijas vadītājs Martins Gauss žurnālistiem sacīja, ka viņš vēlējās no valdības saņemt lēmumu par airBaltic investoru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic zīmola vēsture: no Saab 340 līdz Airbus

Laura Mazbērziņa, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic šis ir 23. jubilejas gads - uzņēmums tika dibināts 1995. gada 28. augustā, bet 1995. gada 1. oktobrī airBaltic ar Saab 340 lidmašīnu veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu.

AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Vienotības Prudentija un administratori Liepājas Metalurgā

Sandris Točs, speciāli DB, 08.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā mēs pazaudējām Liepājas Metalurgu? Tā taču bija vienīgā metalurģijas rūpnīca visās trijās Baltijas valstīs! Rūpnīca, kas darbojās kopš 1882.gada. Uz apstāšanās brīdi tajā strādāja ap 2000 strādnieku, bet ar rūpnīcas darbu bija saistīti 15 000 cilvēku jeb gandrīz 40% no Liepājas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Liepājas Metalurgs bija pārdzīvojis 90. gadu sabrukumu, privatizāciju, bija pārvarējis arī dziļo pasaules ekonomisko krīzi, sekmīgi attīstījās un modernizējās – tam bija ļoti modernas iekārtas.

Jā, Liepājas Metalurgs bija dabūjis daudz kritizēto valdības galvojumu 112 miljonu latu apmērā, bet vai kāda saprātīga valsts pēc 2008.gada pasaules krīzes neatbalstīja savu ekonomiku? Kas pielika punktu Liepājas Metalurgam - rūpnīcai, kas bija pārdzīvojusi divus pasaules karus, okupācijas un revolūcijas? OIK un maksātnespējas administratori.

Par ko pirms maksātnespējas sūdzējās uzņēmuma vadība? Lasām ziņas! Uzņēmuma galvenā ekonomiste Benita Imbovica saka, ka augošais OIK maksājums uzņēmumu «tiešām ved uz bankrotu», tāpēc tiek nolemts samaksāt nevis Latvenergo, bet piegādātājiem. Liepājas Metalurga valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs informē, ka laikā no 2008. līdz 2012.gadam kopumā OIK veidā samaksāti 10,9 miljoni latu, bet vienā pašā 2013.gadā uzņēmumam būs jāmaksā vairāk nekā deviņi miljoni latu! Lielbritānijā OIK bruto pievienotajā vērtībā tērauda ražotājam veido 1,7%, Latvijā - 9,7%. Tika prognozēts, ka 2015.gadā OIK ietekme tērauda ražotājiem pēc šī rādītāja Latvijā pieaugs līdz 43%, kamēr Lielbritānijā - līdz 3,7%. Tieši elektrības izmaksas, kas ir viena svarīgākajām pozīcijām tērauda produkcijas pašizmaksā, bija tās, kas galu galā padarīja Latvijas uzņēmumu konkurētnespējīgu. Vai Latvijas valdība šo problēmu atrisināja? Nē, valdība solīja risināt OIK jautājumu, taču to neizdarīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Kur tagad ir vīri melnajās maskās?

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 22.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrs publiski atzinis, ka uz viņu tiek izdarīts spiediens ar šantāžas elementiem, bet reakciju no represīvajiem dienestiem nemana

Pēc ilgāka laika nacionālā aviokompānija AirBaltic atkal ir nonākusi ziņu virsrakstos sakarā ar diezgan akūtu nepieciešamību pēc naudas, tostarp no valsts kā šīs aviokompānijas īpašnieka. Vismaz tā liecina AirBaltic konsultējošās kompānijas Prudentia publiskie paziņojumi. Situācija diezgan bīstami sāk atgādināt iepriekšējos AirBaltic krīzes laikus – 2011. gadu. Toreiz «bada dzeguzes» lomu uzņēmās tā brīža ekonomikas ministrs Artis Kampars, Rietumu radio paziņodams, ka aviokompānija ir bankrota priekšā, bet tagad šo funkciju, šķiet, uzņēmies izpildīt Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš, Latvijas Radio sacīdams, ka AirBaltic jau oktobrī var nespēt samaksāt par pasūtītajām lidmašīnām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Intervija: Lidosta vienosies ar AirBaltic

Egons Mudulis, Līva Melbārzde, 17.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FKTK anulē Prudentia licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai

Dienas Bizness, 23.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu anulēt AS IBS Prudentia licenci ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai, informē FKTK.

Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz AS IBS Prudentia iesniegumu FKTK ar lūgumu anulēt tai izsniegto licenci un pārliecinoties, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība pret saviem klientiem pilnībā nokārtojusi saistības, kuras iziriet no ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas.

Licence ir anulēta no 2015. gada 22. jūlija.

Jau vēstīts, ka lūgums anulēt licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai pausts, atsaucoties uz Finanšu instrumentu tirgus likumu un pēdējiem grozījumiem tajos, jūnija beigās informēja Prudentia.

Atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumam IBS Prudentia sniedz tā sauktos blakuspakalpojumus, kuru veikšanai nav nepieciešama FKTK licence. Līdz ar to, tāpat kā citi ieguldījumu pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz vienīgi blakuspakalpojumus, tā ir nolēmusi lūgt anulēt tai izsniegto FKTK licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālajā aviokompānijā airBaltic sākta pārbaude par dokumentu nopludināšanu, šodien žurnālistiem sacīja airBaltic vadītājs Martins Gauss.

Viņš stāstīja, ka tuvākajās dienās medijos parādīsies nopludināts dokuments, kas it kā piedāvā alternatīvu airBaltic attīstības plānu, paredzot sašaurināt līdzšinējo airBaltic darbību.

«Minētais dokuments nav izstrādāts tā, kā parasti izstrādājam biznesa plānus, un tas nav apskatīts uzņēmuma valdē. Mēs radām daudzus biznesa plānus, bet strādājam ar tiem, kuriem ir ekonomisks pamats. Kāds šajā nopludinātajā dokumentā ir iekļāvis savas idejas, nav informējis uzņēmuma vadību, bet 22.septembrī nopludinājis, lai pavēstītu, ka pastāv alternatīva airBaltic biznesa attīstībai,» informēja Gauss.

Viņš stāstīja, ka dokumentā piedāvāts samazināt airBaltic lidmašīnu floti līdz 17 lidmašīnām un samazināt galamērķu skaitu par 25. Dokumentā arī minēts, ka tādējādi airBaltic iegūs līdzekļus, lai gan minētā summa uzņēmumā nav apstiprināta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība uzdevusi Satiksmes ministrijai (SM) sadarbībā ar AS Air Baltic Corporation (airBaltic) veikt nepieciešamās darbības, lai ne vēlāk kā divu gadu laikā piesaistītu airBaltic stratēģisko investoru.

Šāds valdības uzdevums izriet no Ministru kabineta otrdien pieņemtā protokollēmuma par izskatīto informatīvo ziņojumu «Par turpmākajām darbībām airBaltic attīstības nodrošināšanai».

Kā iepriekš ziņots, Ministru kabinets šo otrdien, 3.novembrī, pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt Prudentia atrasto nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kurš par 52 miljonu eiro ieguldījumu iegūs 20% airBaltic akciju.

Valdības protokollēmumā minēts, ka šis ir pagaidu risinājums līdz airBaltic stratēģiskā investora piesaistei. Attiecīgi SM uzdots sagatavot un iesniegt Valsts kancelejā Ministru prezidenta rīkojuma projektu par darba grupas izveidošanu airBaltic stratēģiskā investora piesaistīšanas veicināšanai. Darba grupas sastāvā jāiekļauj SM, Ministru prezidenta biroja, Pārresoru koordinācijas centra, Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas pārstāvji un jāparedz, ka satiksmes ministrs reizi ceturksnī iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta sēdē informāciju par darba grupas paveikto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

airBaltic izglāba uz noguldītāju kauliem

Sandris Točs, speciāli DB, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Montags-Girmess: airBaltic var izkonkurēt Ryanair un EasyJet ar mobilitāti un savienojamību

LETA, 16.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās lidsabiedrība airBaltic galvenais trumpis ir mobilitāte un savienojamība un šo iemeslu dēļ tā var izkonkurēt gan Ryanair, gan EasyJet, intervijā aģentūrai LETA norāda potenciālais aviosabiedrības investors Ralfs Dīters Montags-Girmess.

Viņš skaidro, ka pakalpojumu serviss, ko piedāvā airBaltic, ir konkurētspējīgs. Lai arī reaktīvās lidmašīnas esot komfortablākas par Q 400, ko izmanto airBaltic, tomēr ir citas priekšrocības. «Var izdarīt izvēli - lidot ar reaktīvo lidmašīnu ar vairākām pārsēšanās reizēm, taču var lidot ar tiešo reisu ar Q400, ar ko lido airBaltic. Ne visos virzienos būs 100 līdz 120 pasažieru pieprasījums,» uzsver Montags-Girmess.

Viņš skaidro, ka gan Ryanair, gan EasyJet nevar nodrošināt to savienojamības līmeni, ko piedāvā airBaltic. Ja neesot taisno reisu, tas radot neērtības.

«airBaltic veido Latviju par pievilcīgu valsti, jo te uz vienu valsts iedzīvotāju ir lielākais galamērķu skaits. Tieši tāpēc, ka airBaltic ir tik daudz mērķu, tas ietekmē patērētāju uzvedību Latvijā. Lai arī valsts ir daudz nabadzīgāka nekā Francija, vidējais statistiskais latvietis ar lidmašīnu lido biežāk nekā francūzis,» uzsver potenciālais investors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) kā akcionārs nacionālajā aviokompānijā airBaltic paziņo, ka šobrīd nekādi lēmumi par līgumu slēgšanu ar potenciālo finanšu investoru nav pieņemti un uz valdību netiek virzīti, teikts SM paziņojumā presei.

SM tāpat uzsver, ka joprojām tiek turpināts darbs pie aviokompānijas stratēģiskā investora piesaistes, kā tas ir paredzēts airBaltic restrukturizācijas plānā, lai veiktu flotes modernizāciju un attīstību.

SM kā akcionāru pārsteidz šāda Prudentia rīcība, ka publiskota informāciju par iespējama finanšu investora piesaisti aviokompānijai, pirms nav veiktas visas likumā Par aviāciju noteiktās drošības prasību pārbaudes, tai skaitā juridiskās, finansiālās un tehniskās.

Tāpat SM uzsver, ka nesaņemot airBaltic valdes oficiāli iesniegtu priekšlikumu par iespējamā investora piesaisti, kā arī likumā Par aviāciju noteiktos atzinumus, jautājums par iespējamā stratēģiskā investora piesaisti aviokompānijai netiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā hostinga servisa kompānija "Miss Group" iegādājusies Lietuvā bāzēto hostinga servisa kompāniju "Interneto vizija" un tās meitasuzņēmumu "Rakrejus", informē finanšu konsultāciju kompānijas "Prudentia" pārstāvji.

"Prudentia" birojs Tallinā pildīja vietējā darījuma konsultanta lomu, pārstāvot "Miss Group".

Dibināta 2014.gadā, Miss Group ir starptautiska hostinga servisa grupa, kas piedāvā plašu spektru ar hostingu saistītajiem pakalpojumiem. 2020.gada februārī starptautiskā privātā kapitālā kompānija "Perwyn" iegādājās "Miss Group" vairākuma akciju paketi ar mērķi atbalstīt "Miss Group" tās izaugsmes plānu realizēšanā, kas ir orientēti uz starptautisko ekspansiju un uzņēmumu iegādes stratēģijas realizēšanu.

"Interneto vizija" un tās meitasuzņēmuma iegāde ir otrais darījums, kas realizēts "Perwyn" vadībā, un 11."Miss Group" realizētais uzņēmumu iegādes darījums pēdējo divu gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Prudentia Energy Markets jauns īpašnieks

Žanete Hāka, 03.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju bankas pakalpojumu sniedzēja Prudentia noslēgusi darījumu, ar kuru pārdots tās dibinātais energoresursu pārvaldes uzņēmums Prudentia Energy Markets, informē uzņēmuma pārstāvji.

Par jauno uzņēmuma īpašnieku kļuvis tā ilggadējais darbinieks Andžs Melderis.

«Prudentia Energy Markets kopš dibināšanas darbojusies specifiskajā energoresursu pārvaldes nozarē un abu uzņēmumu darbība ilgstoši bijusi savstarpēji neatkarīga. Esam nonākuši brīdī, kad uzņēmuma pārdošana ir vien loģisks tā attīstības turpinājums,» uzņēmuma pārdošanu skaidro Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.

«Līdz ar īpašnieku maiņu līdzšinējs uzņēmuma nosaukums tiks mainīts uz PEM Consulting. Vienlaicīgi šīs izmaiņas neietekmēs mūsu komandas darbu, mēs turpināsim sniegt klientiem līdz šīm piedāvātus pakalpojumus, koncentrējot uzmanību uz elektroenerģijas iepirkuma pārvaldi,» uzsver Prudentia Energy Markets vadītājs Andžs Melderis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FOTO: Liela interese par dalību airBaltic Pilotu akadēmijā

Db.lv/ LETA, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» otrdien rīkoja pirmo «Atvērto durvju dienu» kandidātiem, kuri izrādījuši interesi pievienoties jaunajai «airBaltic Training» Pilotu akadēmijai. Kopumā pasākumu apmeklēja vairāk nekā 200 interesenti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, informē A/S «Air Baltic Corporation» Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede.

Papildināta ar 3.-6. rindkopu

«Mēs esam priecīgi redzēt tik lielu interesi no cilvēkiem jau pirmajā pieteikumu pieņemšanas nedēļā. Šī jaunā izglītības programma ir lieliska iespēja visiem, kuri vēlas veidot karjeru aviācijas nozarē, divu gadu laikā kļūstot par pilotiem. «airBaltic Training» Pilotu akadēmija ir unikāla izglītības programma, kas Baltijas valstīs līdz šim nav bijusi pieejama – mēs piedāvājam augsta līmeņa pilotu apmācības, kas nodrošinās darbu kā «airBaltic» pilotiem,» sacīja «airBaltic» izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Aģentrūra LETA vēsta, ka «airBaltic» lidojumu vadības vecākais viceprezidents Pauls Cālītis «airBaltic» pasākumā informēja - nākamgad apmācībām, kas ilgs divus gadus, tiks uzņemti 24 cilvēki bez iepriekšējām zināšanām. Turpmākajos gados apmācāmo skaits pieaugs - 2019.gadā tas būs 55, 2020.gadā - 70, bet 2021.gadā - 100. Pirmā grupa mācības sāks 2018.gada martā, otra - nākamā gada rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Matīss: Drošības apsvērumu dēļ nebūtu vēlams izvēlēties Prudentia atrasto airBaltic investoru

LETA, 16.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās drošības apsvērumu dēļ nebūtu vēlams izvēlēties iepriekšējā aviokompānijas finanšu konsultanta Prudentia atrasto airBaltic investoru, šorīt LTV raidījumā Rīta Panorāma teica satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Ministrs uzsvēra, ka šī investora sakarā pastāv dažādi riski, un viņa personīgais viedoklis esot, ka šo investoru nebūtu vēlams izvēlēties. Sīkāk šo jautājumu viņš komentēt nevēlējās.

Matīss arī uzsvēra, ka kanādiešu ražotāja Bombardier desmit CSeries 300 lidmašīnas airBaltic varētu iegādāties, finanšu līdzekļus aizņemoties, kamēr aviokompānijai nav atrasts investors.

Jau rakstīts, ka valdība nākamās nedēļas sēdē varētu vērtēt Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic iespējamā finanšu investora piemērotību kompānijai. Patlaban vēl tiek turpināta Prudentia ieteiktā finanšu investora atbilstības izvērtēšana pēc likumā Par aviāciju noteiktajām prasībām. Darbs pie uzņēmuma investora meklēšanas tiek turpināts un to dara gan uzņēmuma valdes līmenī, gan Satiksmes ministrijas amatpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālas aviokompānijas biznesa plānā Horizon 2021 ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste 50 miljonu eiro apmērā, taču tālākas valsts investīcijas lidsabiedrība neprasīšot, noskaidroja aģentūra LETA.

Kompānijas 2016.gada finanšu pārskatā minēts - lai pilnībā nodrošinātu lidmašīnu flotes nomaiņas finansējumu, kā arī turpinātu uzlabot lidsabiedrības kapitāla struktūru, 2017.gadā "airBaltic" strādās pie turpmākas pamatkapitāla palielināšanas, piesaistot papildu 50 miljonus eiro. Latvijas valdība ir uzstādījusi mērķi līdz 2017.gada beigām atrast lidsabiedrības stratēģisko investoru, tāpēc investora piesaistes process un pamatkapitāla palielināšana notiks vienlaicīgi.

airBaltic sabiedrisko attiecību vadītāja Alise Briede aģentūrai LETA apliecināja, ka aviokompānijas biznesa plānā Horizon 2021 ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste ar mērķi stiprināt turpmāku lidsabiedrības izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic meklē inženierus darbam ar Sukhoi lidmašīnām

LETA, 19.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl pirms valdības galīgā lēmuma pieņemšanas par vācu finanšu investora Ralfa Dītriha Montāga-Girmesa piesaistīšanu lidsabiedrīabi airBaltic un Saeimas lēmuma par 80 miljonu eiro aizdevumu, aviokompānija jau meklē inženierus, kas strādās specifiski ar Krievijas uzņēmuma Sukhoi ražotajām lidmašīnām, ceturtdien vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Laikraksta rīcībā nonācis kompānijas iekšienē izplatīts paziņojums par to, ka tiek meklēts vecākais Suhkoi Superjet inženieris un «vēl viens, kā raksta personāldaļas partnere, Suhkoi Sukperjet, kas strādās vecākā inženiera padotībā».

Kā norāda Neatkarīgā, paziņojums datēts ar 10.novembri, plkst.9.23, proti, dienu pēc airBaltic vadītāja Martina Gausa noliegumiem par jelkādiem nodomiem saistībā arī šīm lidmašīnām.

Laikraksts atgādina, ka 9.novembrī Gauss brīfingā žurnālistiem sacīja, ka nav nekādas vienošanās par Krievijā ražoto Sukhoi SuperJet100 lidmašīnu piegādi airBaltic. Nākamajā dienā, 10.novembrī, LNT raidījumā 900 sekundes uz jautājumu, vai pieļaujama lidmašīnu iegāde no Krievijas, Gauss atbildēja skaidri - nē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Straujuma: Matīss valdībai piedāvāja priekšlikumu, kuru pirms tam pats kritizēja

LETA, Žanete Hāka, 04.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pieprasījusi satiksmes ministra Anrija Matīsa (V) demisiju, aģentūrai LETA pavēstīja Straujumas preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Premjerministre par to Matīsu šodien jau mutiski informējusi.

Iemesls demisijas pieprasīšanai esot ministra novilcinātās darbības, laicīgi neiepazīstinot valdību ar nepieciešamajām rīcībām valsts nacionālās aviokompānijas airBaltic attīstībai, kā arī uzraudzības trūkums par aviokompānijas stratēģisko virzību, tādējādi, iespējams, neizmantojot visas potenciālās iespējas.

«Ministrs ir zaudējis manu uzticību. Uzskatu, ka airBaltic uzraudzība ir veikta neapmierinoši,» pauž Straujuma.

«Vakar beidzām valdības sēdi pēc plkst.23, un situācija ir izveidojusies tāda, kāda ir,» preses konferences laikā atzina L. Straujuma. «Es uzskatu, ka ministram laicīgi ir jāinformē pat, ja atšķiras nozares viedoklis vai citu kompāniju viedoklis un nevar valdību nostādīt pēkšņi un uzreiz šāda fakta priekšā.» Tas, ko valdība vakar pieņēma, pamatā bija SM virzīts. «Vakar bija vairāki varianti un ja sēdējām tik ilgi, šo lēmumu bija grūti pieņemt, taču mēs atbalstījām šo investoru pamatojoties uz SM iesniegto priekšlikumu.» Valdība piekrita ar zināmiem nosacījumiem finanšu investoram atrast stratēģisko investoru divu gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru