Jaunākais izdevums

Vācijas uzņēmējs Ralfs Dīters Montāgs-Girmess būs nacionālās aviokompānijas airBaltic investors uz laiku, šorīt telefonsarunā LNT rīta raidījumam sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Viņš skaidroja, ka valdība vakar 4,5 stundas analizēja visus šī investora piesaistes aspektus, runājot gan par drošību, gan par ekonomisko situāciju. Rezultātā izlemts, ka minētais Vācijas investors tiks piesaistīts uz laiku, lai īstenotu investīciju plānu un aviosabiedrības flotes maiņu.

Paralēli noritēs darbs pie stratēģiskā investora piesaistes. Ir dots uzdevums divu gadu laikā atrast stratēģisko investoru, pēc tam aviosabiedrībā ienāks stratēģiskais investors un tiks atpirktas lidsabiedrības daļas, ko iegūs finanšu investors. Vakar pēc valdības sēdes Matīss informēja, ka Vācijas uzņēmējs par 52 miljonu eiro ieguldījumu iegūs 20% airBaltic akciju.

Intervijā LTV rīta raidījumam Matīss paskaidroja, ka līgumā ar Vācijas investoru ir uzdots iestrādāt punktu, ka akcijas no Montāga-Girmesa «ir iespējams atpirkt kaut vai nākamajā dienā, ja atrodas stratēģiskais investors».

Matīss skaidroja, ka līdz šim notikušas sarunas ar daudziem stratēģiskajiem airBaltic investoriem, bet galvenais šķērslis ir negatīvais aviosabiedrības pašu kapitāls - mīnus 75 miljoni eiro. Līdz ar vakardienas valdības lēmumu šī situācija tiks atrisināta, aviokompānija «būs pozitīva», kļūs daudz pievilcīgāka un varēs aizņemties kredītiestādēs, paskaidroja ministrs.

Vaicāts, vai aviosabiedrība varētu iegādāties kaimiņvalstī Krievijā ražotus lidaparātus, Matīss teica, ka valdība par to nelemj un šāds jautājums jāuzdod pašai aviosabiedrība. Tomēr ministrs pauda viedokli, ka «Latvijā šīs lidmašīnas nekādā veidā neienāks».

Kā ziņots, valdība atbalstīja Prudentia atrasto nacionālās aviokompānijas airBaltic finanšu investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kurš par 52 miljonu eiro ieguldījumu iegūs 20% airBaltic akciju Savukārt valsts aviosabiedrībā ieguldīs 80 miljonus eiro.

Iepriekš Matīss bija paudis viedokli, ka nacionālās drošības apsvērumu dēļ nebūtu vēlams izvēlēties šo konsultanta Prudentia atrasto airBaltic investoru.

Pašlaik plānots, ka airBaltic jaunas lidmašīnas iegādāsies no Kanādas lidmašīnu ražotāja Bombardier. 2012.gada decembrī airBaltic noslēdza sākotnējo pasūtījuma līgumu ar Bombardier par desmit CSeries 300 lidmašīnu iegādi ar iespēju iegādāties vēl desmit lidmašīnas. Savukārt 2014.gada jūlijā airBaltic izziņoja vēl trīs lidmašīnu iegādi.

Intervijā LTV Matīss atzina, ka alternatīva vakardienas valdības lēmumam piesaistīt finanšu investoru Montāgu-Girmesu būtu atteikties no minētā kontrakta un lidot ar vecām lidmašīnām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Prudentia: SM neizlēmības dēļ airBaltic var zaudēt vairākus miljonus eiro un jauno lidmašīnu iegādes kontraktu

LETA, 18.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Satiksmes ministrijas (SM) neizlēmības dēļ nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic netiks piesaistīts investors, tad uzņēmums zaudēs vairākus miljonus eiro vērtos avansa maksājumus par Bombardier lidmašīnām, kā arī izdevīgi noslēgto līgumu ar šo ražotāju, sacīja finanšu konsultanta Prudentia valdes priekšsēdis Kārlis Krastiņš.

Viņš skaidro, ka nepieciešamie ieguldījumi - 130 miljonu eiro apmērā - vienā dienā ne valstij, ne investoram nav jāmaksā. Tomēr esot jāsaprot, ka, lai finansētu darījumu ar lidmašīnu ražotāju Bombardier un realizētu uzņēmuma biznesa plānu, airBaltic ir svarīgi sasniegt pozitīvu pašu kapitālu.

Saskaņā ar 2014.gada biznesa pārskatu kompānijai ir 170 miljonu eiro negatīvs pašu kapitāls. Šogad gan esot notikuši būtiski un pozitīvi procesi. Valsts pēc tiesas aizlieguma noņemšanas kompānijā ir kapitalizējusi 83 miljonus eiro. airBaltic esot arī tuvu tam, lai noslēgtu izlīgumu ar Rīgas lidostu. Tas došot pozitīvus rezultātus, turklāt kompānija, visticamāk, beigs gadu ar peļņu. Pašu kapitāls tad uzlabosies, bet aizvien būšot negatīvs. Tādejādi, veicot ieguldījumus jaunā emisijā 130 miljonu eiro apmērā, airBaltic būšot ar pienācīgi lielu pašu kapitālu, un tad sarunās ar bankām un lidmašīnu ražotāju Bombardier varētu nofinansēt kontraktu ar daudz izdevīgākiem nosacījumiem, skaidro Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzekļus aviokompānijas airBaltic flotes nomaiņai valsts varētu piesaistīt no Valsts kases, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Ministrs informēja, ka valdība šodien skatīja jautājumu par kompānijas Pudentia atrastā airBaltic potenciālā investora akceptēšanu vai neakceptēšanu. «Lai lēmumu pieņemtu, ir nepieciešama papildu informācija, ko Satiksmes ministrija divu nedēļu laikā sagatavos un iesniegs valdībā,» atzina Matīss.

Valdība ir saņēmusi drošības iestāžu atzinumu par Prudentia atrasto investoru, taču tā saturu Matīss neatklāja.

Ministrs skaidroja, ka gadījumā, ja netiks akceptēts Prudentia atrastais investors, Satiksmes ministrijai ir citi rīcības plāni. «Šis nav vienīgais investors. Pagaidām valdība vērtē Prudentia atrasto investoru, bet airBaltic ir vairāki potenciālie investori. Ar Prudentia atrasto investoru sarunas aizvirzījušās vistālāk,» atzina Matīss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic zīmola vēsture: no Saab 340 līdz Airbus

Laura Mazbērziņa, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic šis ir 23. jubilejas gads - uzņēmums tika dibināts 1995. gada 28. augustā, bet 1995. gada 1. oktobrī airBaltic ar Saab 340 lidmašīnu veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu.

AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pasažieru pārvadātāja «Rīgas satiksmes» (RS) pagaidu valdes vadītājs Anrijs Matīss nolēmis šodien pamest amatu.

Matīss šorīt intervijā Latvijas Radio šādu lēmumu skaidroja ar atbalsta trūkumu pārmaiņām uzņēmumā no RS akcionāra puses. RS akciju turētāja funkcijas pilda Rīgas mērs un «Saskaņas» līderis Nils Ušakovs.

Sākotnēji atbalsts pārmaiņām RS no domes bijis liels, bet līdz ar Ušakova lēmumu kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās šis atbalsts faktiski ir zudis, vērtēja Matīss.

Šādos apstākļos viņš nolēmis, ka šodien paziņos par atkāpšanos no amata - iesniegums jau esot sagatavots un tas vien jāiesniedz Ušakovam. «Neesmu nobijies, bet viens to izsmelt nevar,» piebilda Matīss.

Kā piemēru atbalsta trūkumam Matīss minēja RS audita ziņojumu, kurā lūgts izvērtēt bijušās valdes atbildību par nesaimniecisku rīcību uzņēmumā, taču šādas izvērtēšanas vietā audita ziņojums nosūtīts atpakaļ RS ar «aptuvenu nostāju» - vērtējiet paši, ko Matīss neuzskata par konstruktīvu rīcību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - Rīgas satiksmes pagaidu vadītājs Matīss saņem Ušakova atbalstu un paliek amatā

LETA, 28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu vadītājs Anrijs Matīss turpinās vadīt uzņēmumu, lai arī vēl šodien tika pieļāvis iespēju to pamest, ja negūs skaidru atbalstu viņa rosinātajām izmaiņām, - par to viņš paziņoja pēc vairāk nekā stundu ilgas tikšanās ar Rīgas mēru un «Rīgas satiksmes» akciju turētāju Nilu Ušakovu (S).

Ušakovs žurnālistiem sacīja, ka šodien ar Matīsu izrunājis daudzus jautājumus, kas saistīti ar uzņēmuma funkcionēšanu gan tuvākā, gan tālākā nākotnē un patlaban neesot iemeslu runāt par to, ka uzņēmumam draudētu nestabilitātes problēmas.

Viņš atkārtoti uzsvēra, ka Matīss darot «ārkārtīgi grūtu darbu» un daudzas lietas neuztvert emocionāli nemaz neesot iespējams.

Tāpat viņš norādīja, ka pēc sarunas ar medijiem abi ar Matīsu turpinās strādāt pie uzņēmuma šī gada budžeta veidošanas. «Rīt, »Rīgas satiksmes« akcionāru sanāksmē lemsim par uzņēmuma budžetu, skatot to kontekstā arī ar pašvaldības budžetu, kuru iecerēts pieņemt 27.martā,» sacīja Ušakovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība uzdevusi Satiksmes ministrijai (SM) sadarbībā ar AS Air Baltic Corporation (airBaltic) veikt nepieciešamās darbības, lai ne vēlāk kā divu gadu laikā piesaistītu airBaltic stratēģisko investoru.

Šāds valdības uzdevums izriet no Ministru kabineta otrdien pieņemtā protokollēmuma par izskatīto informatīvo ziņojumu «Par turpmākajām darbībām airBaltic attīstības nodrošināšanai».

Kā iepriekš ziņots, Ministru kabinets šo otrdien, 3.novembrī, pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt Prudentia atrasto nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kurš par 52 miljonu eiro ieguldījumu iegūs 20% airBaltic akciju.

Valdības protokollēmumā minēts, ka šis ir pagaidu risinājums līdz airBaltic stratēģiskā investora piesaistei. Attiecīgi SM uzdots sagatavot un iesniegt Valsts kancelejā Ministru prezidenta rīkojuma projektu par darba grupas izveidošanu airBaltic stratēģiskā investora piesaistīšanas veicināšanai. Darba grupas sastāvā jāiekļauj SM, Ministru prezidenta biroja, Pārresoru koordinācijas centra, Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas pārstāvji un jāparedz, ka satiksmes ministrs reizi ceturksnī iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta sēdē informāciju par darba grupas paveikto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Prudentia: Ja netiks slēgts līgums ar airBaltic atrasto investoru, sekas var būt dramatiskas

LETA, 11.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja netiks slēgts darījums ar airBaltic finanšu investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, lidsabiedrībai var būt dramatiskas sekas līdz pat tās darbības izbeigšanai, šodien preses konferencē paziņoja finanšu konsultācijas kompānijas Prudentia vadītājs Kārlis Krastiņš.

Tāpat viņš apgalvoja, ka tieši Prudentia būvēja un strukturēja darījumu ar atrasto airBaltic finanšu investoru, turklāt sarežģītos apstākļos. Šis fakts esot jānovērtē. Kopumā esot uzrunāti 63 investori: 25 Āzijā un 29 Eiropā, Krievijā un NVS, kā arī pieci Tuvajos Austrumos un četri Ziemeļamerikā. Divi investori no Vācijas, piemēram, esot atteikušies no darījuma.

Bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) savukārt nodarbojoties ar dezinformāciju un meliem.

Krastiņš pieļāva, ka Matīss sirgst ar šizofrēniju. Ja Matīss būtu turpinājis ministra darbu un turpinājis izplatīt melus, tiktu apdraudēta airBaltic tālāka pastāvēšana. Viņš neizprotot, kā ministrs varēja ar dubļiem noliet atrasto investoru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien nolēma atteikties no Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic konsultanta Prudentia pakalpojumiem.

Ministru kabinets sadarbību ar Prudentia sāka 2011.gadā.

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš žurnālistiem pēc lēmuma pieņemšanas valdībā atzina, ka ministrijai kā akcionāram nav iebildumu par to, ka investoru piesaistītāji ir darbojušies ar citu uzdevumu izpildi. Šie uzdevumi esot izpildīti ļoti labi. Kā piemēru viņš minēja preču zīmes nomaiņu.

Runājot par turpmākajām darbībām saistībā ar investoru piesaisti, Ozoliņš prognozēja, ka kapitālsabiedrībai, visticamāk, netiks dots uzdevums strādāt ar vienu vai otru kompāniju, kas palīdz meklēt investorus. Par to esot jādomā pašam uzņēmumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šodien pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt Prudentia atrasto nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Montāga-Girmesa piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij attiecīgi būtu jāiegulda 80 miljoni eiro.

Par minētas valdības lēmums vēl būs jāskata Saeimā. Tomēr Montāgs-Girmess būs aviokompānijas finanšu investors, bet arvien tiek meklēts uzņēmuma stratēģiskais investors.

Matīss pēc valdības sēdes atzina, ka tas ir bijis labākais investors no sliktākajiem variantiem.

LETA jau ziņoja, valdība šā gada 20.oktobra sēdē vēl nelēma par airBaltic investora piesaistes procesu. Toreiz pēc valdības sēdes aviokompānijas vadītājs Martins Gauss žurnālistiem sacīja, ka viņš vēlējās no valdības saņemt lēmumu par airBaltic investoru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Papildināta - Par Rīgas satiksmes pagaidu vadītāju iecelts uzņēmuma valdes loceklis Ernests Saulītis

LETA, 05.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) pagaidu vadītāju Anrija Matīsa vietā iecelts pagājušajā nedēļā uzņēmuma valdē apstiprinātais Ernests Saulītis no Rīgas domes Īpašumu departamenta, otrdien preses brīfingā paziņoja Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).

Viņš sacīja, ka par Matīsa lēmumu atstāt RS valdes priekšsēdētāja amatu uzzinājis vienīgi no plašsaziņas līdzekļiem. Pēc mēra domām, Matīsa lēmums bijis ļoti emocionāls, un viņam to ir grūti komentēt.

RS darbība un problēmu risināšana tikšot turpināta saskaņā ar iepriekš kopā ar Matīsu apstiprināto plānu.

Rīgas domes Īpašuma departaments šonedēļ izsludinās atklātu konkursu, lai izraudzītos kompāniju, kuras pienākums būs atlasīt jaunu RS valdi un padomi, pastāstīja Ušakovs.

Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonu deklarācijas liecina, ka Saulītis 2000.gadu sākumā strādājis par policistu Rīgas pašvaldības policijā, bet 2001.gadā sācis karjeru Rīgas domes Īpašuma departamentā, kur sākotnēji bijis speciālists-inspektors, bet pēc tam Iepirkuma komisijas loceklis. Vēlāk Saulītis kļuva par Īpašuma nodrošināšanas pārvaldes priekšnieku, bet patlaban ir Nekustamā īpašuma pārvaldes priekšnieka vietnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības uzņēmuma «Rīgas satiksme» (RS) pagaidu valdes vadītājs Anrijs Matīss amatu pamet, jo Rīgas dome nesniedz atbalstu to «Rīgas satiksmes» (RS) problēmu risināšanā, kas nav paša uzņēmuma pārziņā un kuru novēršana ir iespējama tikai ar pašvaldības lēmumiem.

Skaidrojot savu lēmumu atstāt RS pagaidu valdes vadītāja amatu, Matīss aģentūrai LETA sacīja, ka lielāks pašvaldības atbalsts būtu nepieciešams, piemēram, apstiprinot jauno biļešu pašizmaksu, pārskatot RS un «Rīgas mikroautobusu satiksmes» maršrutus, lemjot par tarifu maiņu un citām praktiskām lietām.

«Daudzas lietas nav tikai »Rīgas satiksmes« kompetencē, piemēram, maršrutu pārskatīšana ar »Rīgas mikroautobusu satiksmi«,» uzsvēra Matīss, «tāpat arī auditoru ziņojumā konstatētie trūkumi - tie būtu jānovērš, bet akcionārs atsūta mums audita ziņojumu atpakaļ un liek pašiem izstrādāt priekšlikumus. Mums nav atbalsta izdevumu samazināšanas jomā, līgumu pārskatīšanas jomā, un uzņēmums pats to atrisināt nevar. Tāpat arī akcionāram jāpieņem lēmums par zaudējumu piedziņu no bijušās valdes un to nevar dot darīt man.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālas aviokompānijas biznesa plānā Horizon 2021 ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste 50 miljonu eiro apmērā, taču tālākas valsts investīcijas lidsabiedrība neprasīšot, noskaidroja aģentūra LETA.

Kompānijas 2016.gada finanšu pārskatā minēts - lai pilnībā nodrošinātu lidmašīnu flotes nomaiņas finansējumu, kā arī turpinātu uzlabot lidsabiedrības kapitāla struktūru, 2017.gadā "airBaltic" strādās pie turpmākas pamatkapitāla palielināšanas, piesaistot papildu 50 miljonus eiro. Latvijas valdība ir uzstādījusi mērķi līdz 2017.gada beigām atrast lidsabiedrības stratēģisko investoru, tāpēc investora piesaistes process un pamatkapitāla palielināšana notiks vienlaicīgi.

airBaltic sabiedrisko attiecību vadītāja Alise Briede aģentūrai LETA apliecināja, ka aviokompānijas biznesa plānā Horizon 2021 ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste ar mērķi stiprināt turpmāku lidsabiedrības izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

airBaltic izglāba uz noguldītāju kauliem

Sandris Točs, speciāli DB, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Krastiņš: Pēc līdzekļu ieguldīšanas airBaltic vērtība pieaugs līdz 260 miljoniem eiro

LETA, 04.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darījumā, kurā Vācijas investors Montāgs-Girmess iegādājies 20% Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic akciju, aviokompānija ir novērtēta augstu - ap 128 miljonu eiro vērtībā, neskatoties uz negatīvo pašu kapitālu bilancē, aģentūrai LETA atzīst Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.

Pēc investīciju ieguldīšanas lidsabiedrības airBaltic vērtība tādējādi būšot 260 miljoni eiro.

Krastiņš arī norāda, ka darījums svaigu investīciju veidā 132 miljonu eiro apmērā došot būtisku izrāvienu airBaltic attīstībai.

Tāpat Prudentia vadītājs uzsver, ka finanšu investors iegūst tikai mazākuma paketi 20% apmērā, tas netraucējot airBaltic un valstij un pat sekmējot tālāku investoru piesaisti.

airBaltic vērtība nākamajā darījumā ar potenciālo stratēģisko investoru būšot atkarīga no sarunām ar investoriem, lidsabiedrības biznesa plāna realizācijas un aviācijas tirgus konjunktūras, bet, realizējoties biznesa plānam, airBaltic vērtībai būtu visi priekšnoteikumi tikai augt, uzsver Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FOTO: Liela interese par dalību airBaltic Pilotu akadēmijā

Db.lv/ LETA, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» otrdien rīkoja pirmo «Atvērto durvju dienu» kandidātiem, kuri izrādījuši interesi pievienoties jaunajai «airBaltic Training» Pilotu akadēmijai. Kopumā pasākumu apmeklēja vairāk nekā 200 interesenti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, informē A/S «Air Baltic Corporation» Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede.

Papildināta ar 3.-6. rindkopu

«Mēs esam priecīgi redzēt tik lielu interesi no cilvēkiem jau pirmajā pieteikumu pieņemšanas nedēļā. Šī jaunā izglītības programma ir lieliska iespēja visiem, kuri vēlas veidot karjeru aviācijas nozarē, divu gadu laikā kļūstot par pilotiem. «airBaltic Training» Pilotu akadēmija ir unikāla izglītības programma, kas Baltijas valstīs līdz šim nav bijusi pieejama – mēs piedāvājam augsta līmeņa pilotu apmācības, kas nodrošinās darbu kā «airBaltic» pilotiem,» sacīja «airBaltic» izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Aģentrūra LETA vēsta, ka «airBaltic» lidojumu vadības vecākais viceprezidents Pauls Cālītis «airBaltic» pasākumā informēja - nākamgad apmācībām, kas ilgs divus gadus, tiks uzņemti 24 cilvēki bez iepriekšējām zināšanām. Turpmākajos gados apmācāmo skaits pieaugs - 2019.gadā tas būs 55, 2020.gadā - 70, bet 2021.gadā - 100. Pirmā grupa mācības sāks 2018.gada martā, otra - nākamā gada rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālajā aviokompānijā airBaltic sākta pārbaude par dokumentu nopludināšanu, šodien žurnālistiem sacīja airBaltic vadītājs Martins Gauss.

Viņš stāstīja, ka tuvākajās dienās medijos parādīsies nopludināts dokuments, kas it kā piedāvā alternatīvu airBaltic attīstības plānu, paredzot sašaurināt līdzšinējo airBaltic darbību.

«Minētais dokuments nav izstrādāts tā, kā parasti izstrādājam biznesa plānus, un tas nav apskatīts uzņēmuma valdē. Mēs radām daudzus biznesa plānus, bet strādājam ar tiem, kuriem ir ekonomisks pamats. Kāds šajā nopludinātajā dokumentā ir iekļāvis savas idejas, nav informējis uzņēmuma vadību, bet 22.septembrī nopludinājis, lai pavēstītu, ka pastāv alternatīva airBaltic biznesa attīstībai,» informēja Gauss.

Viņš stāstīja, ka dokumentā piedāvāts samazināt airBaltic lidmašīnu floti līdz 17 lidmašīnām un samazināt galamērķu skaitu par 25. Dokumentā arī minēts, ka tādējādi airBaltic iegūs līdzekļus, lai gan minētā summa uzņēmumā nav apstiprināta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Montags-Girmess: airBaltic var izkonkurēt Ryanair un EasyJet ar mobilitāti un savienojamību

LETA, 16.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās lidsabiedrība airBaltic galvenais trumpis ir mobilitāte un savienojamība un šo iemeslu dēļ tā var izkonkurēt gan Ryanair, gan EasyJet, intervijā aģentūrai LETA norāda potenciālais aviosabiedrības investors Ralfs Dīters Montags-Girmess.

Viņš skaidro, ka pakalpojumu serviss, ko piedāvā airBaltic, ir konkurētspējīgs. Lai arī reaktīvās lidmašīnas esot komfortablākas par Q 400, ko izmanto airBaltic, tomēr ir citas priekšrocības. «Var izdarīt izvēli - lidot ar reaktīvo lidmašīnu ar vairākām pārsēšanās reizēm, taču var lidot ar tiešo reisu ar Q400, ar ko lido airBaltic. Ne visos virzienos būs 100 līdz 120 pasažieru pieprasījums,» uzsver Montags-Girmess.

Viņš skaidro, ka gan Ryanair, gan EasyJet nevar nodrošināt to savienojamības līmeni, ko piedāvā airBaltic. Ja neesot taisno reisu, tas radot neērtības.

«airBaltic veido Latviju par pievilcīgu valsti, jo te uz vienu valsts iedzīvotāju ir lielākais galamērķu skaits. Tieši tāpēc, ka airBaltic ir tik daudz mērķu, tas ietekmē patērētāju uzvedību Latvijā. Lai arī valsts ir daudz nabadzīgāka nekā Francija, vidējais statistiskais latvietis ar lidmašīnu lido biežāk nekā francūzis,» uzsver potenciālais investors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Potenciālais Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic finanšu investors tiek pārbaudīts, nekādu lēmumu vēl nav, šorīt LNT raidījumā 900 sekundes sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Ministram zināms, ka investors ir uzņēmējs no Vācijas un pārstāv savu privāto uzņēmumu.

Matīss arī minēja, ka ir pāragri runāt par valsts iespējamiem papildu ieguldījumiem kompānijā. «Valsts airBaltic jau ir ieguldījusi 100 miljonus eiro. Jautājums - cik gatavs ir ieguldīt investors un kāda ir tālākā stratēģija,» sacīja ministrs.

Investora pārbaude turpinās, uzsvēra ministrs, piebilstot, ka ir arī daži fakti, kas varbūt nav tik glaimojoši konkrētajam uzņēmumam.

Savukārt Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma Matīss izteicās, ka «mēs neesam tik izmisuši, ka mums airBaltic jāpārdod jebkuram par jebkuru cenu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Straujuma: Matīss valdībai piedāvāja priekšlikumu, kuru pirms tam pats kritizēja

LETA, Žanete Hāka, 04.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pieprasījusi satiksmes ministra Anrija Matīsa (V) demisiju, aģentūrai LETA pavēstīja Straujumas preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Premjerministre par to Matīsu šodien jau mutiski informējusi.

Iemesls demisijas pieprasīšanai esot ministra novilcinātās darbības, laicīgi neiepazīstinot valdību ar nepieciešamajām rīcībām valsts nacionālās aviokompānijas airBaltic attīstībai, kā arī uzraudzības trūkums par aviokompānijas stratēģisko virzību, tādējādi, iespējams, neizmantojot visas potenciālās iespējas.

«Ministrs ir zaudējis manu uzticību. Uzskatu, ka airBaltic uzraudzība ir veikta neapmierinoši,» pauž Straujuma.

«Vakar beidzām valdības sēdi pēc plkst.23, un situācija ir izveidojusies tāda, kāda ir,» preses konferences laikā atzina L. Straujuma. «Es uzskatu, ka ministram laicīgi ir jāinformē pat, ja atšķiras nozares viedoklis vai citu kompāniju viedoklis un nevar valdību nostādīt pēkšņi un uzreiz šāda fakta priekšā.» Tas, ko valdība vakar pieņēma, pamatā bija SM virzīts. «Vakar bija vairāki varianti un ja sēdējām tik ilgi, šo lēmumu bija grūti pieņemt, taču mēs atbalstījām šo investoru pamatojoties uz SM iesniegto priekšlikumu.» Valdība piekrita ar zināmiem nosacījumiem finanšu investoram atrast stratēģisko investoru divu gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" kapitālā ieguldīs Valsts kases aizdevumu 36 140 944 eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais Ministru kabineta rīkojums.

Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku "airBaltic" likviditāti ilgākā laika posmā, otrdien, 31.martā, ar Ministru kabineta rīkojumu nolemts atlikt "airBaltic" izsniegtā Valsts kases aizdevuma procentu maksājumus, tos uzkrājot. Valsts kases aizdevuma neatmaksātā daļa ir 36 140 944 eiro.

Vienlaikus, lai nodrošinātu ekonomiskās krīzes pārvarēšanu un ekonomiskās situācijas stabilizēšanu nozarē, nolemts atbalstīt "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu 36 140 944 eiro apmērā, lai atmaksātu kompānijai izsniegto valsts aizdevumu.

Finanšu ministrijai, pamatojoties uz likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", uzdots palielināt apropriāciju Satiksmes ministrijas programmā "Akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" pamatkapitāla palielināšana" 36 140 944 eiro apmērā resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un paredzēt apropriāciju kategorijā "Akcijas un cita līdzdalība komersantu pašu kapitālā" aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz laikraksta Dienas Bizness jautājumiem atbild aviācijas eksperts, bijušais AirBaltic komercdirektors Ginters Solingers.

Ar ko atšķīrās Latvijas aviācija 90. gados un pēc 2000. gada, kad jūs bijāt AirBaltic komercdirektors?

Vispirms jārunā par to, kas ar AirBaltic ir noticis pēdējos četros gados – ir krities pasažieru skaits, sarukusi kompānijas tirgus daļa, izmisīgi ir meklēts AirBaltic privātais investors, bijuši paziņojumi par jaunām lidmašīnām, aviokompānijas vadītājs nemitīgi ir turpinājis uzsvērt, ka uzņēmums strādā ar peļņu utt. – tas viss man liek uzdot jautājumu, kas patiesībā notiek aiz aizvērtajām durvīm AirBaltic.

Kā jums kā aviācijas ekspertam, vērtējot no ārpuses, šķiet – kas AirBaltic šodien pietrūkst?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) patlaban izskata jau konkrētus piedāvājumus Latvijas nacionālās aviokompānijas «airBaltic» investora piesaistē un nav izslēgta arī uzņēmuma pilnīga privatizācija, pastāstīja ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Viņš uzsvēra, ka investora piesaiste patlaban ir galvenais izaicinājums. «Mēs ļoti produktīvi šogad esam strādājuši, esam piesaistījuši starptautisku kompāniju «Lazard Freres», kas ir veikusi liela apmēra darbu, lai apzinātu, kuri potenciāli varēt būt stratēģiskie partneri «airBaltic», lai kompānija varētu attīsties. Šeit ir viena būtiska nianse - valstij esot lielākajam akcionāram, ir jārūpējas par kompānijas attīstību. Lai kompānija attīstītos, tieši akcionāri ir tie, kuri investē. Tomēr mums ir jāņem vērā Eiropas Savienības regulējums, kas paredz, ka valsts investīcijas ir valsts atbalsts. Attiecīgi valsts atbalsts nav saderīgs ar kompānijas attīstību, tāpēc mums jāmeklē stratēģiskais partneris, lai kompānija varētu attīstīties atbilstoši tirgus principiem. Faktiski valstij ir apgrūtinoši būt par efektīvu akcionāru, jo likumi nepieļauj tādas investīciju iespējas, kādas ir privātam akcionāram,» skaidroja Ozoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic nākamgad septembrī saņems pirmās Bombardier C Series lidmašīnas, šodien lidmašīnas prezentācijas pasākumā informēja Bombardier pārstāvis Robs Devārs.

Kopumā Bombardier no nākamā gada septembra gada laikā piegādās 13 lidmašīnas, bet tālākā nākotnē airBaltic plānojis savā flotē iekļaut 29 Bombardier lidmašīnas.

Tas gan būs atkarīgs no investīciju piesaistes airBaltic un pašu kapitāla sakārtošanas. Maksimāli izdevīgi šīs lidmašīnas esot iegādāties savā īpašumā un iekļaut lidsabiedrības bilancē. Tas ļaus piedāvāt pasažieriem lētas cenas.

Ja darījums ar Bombardier ir noslēgts, tad iepirkums par piecu reģionālo lidmašīnu iegādi vēl ir atvērts, skaidroja lidsabiedrības pārstāvji. airBaltic vadītājs Martins Gauss norādīja, ka, lai arī Krievijas lidmašīnas Sukhoi ir ekonomiski izdevīgas, joprojām lēmums par šo piecu lidmašīnu iegādi nav pieņemts un joprojām tiek izvērtēti arī citi piedāvājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Kur tagad ir vīri melnajās maskās?

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 22.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrs publiski atzinis, ka uz viņu tiek izdarīts spiediens ar šantāžas elementiem, bet reakciju no represīvajiem dienestiem nemana

Pēc ilgāka laika nacionālā aviokompānija AirBaltic atkal ir nonākusi ziņu virsrakstos sakarā ar diezgan akūtu nepieciešamību pēc naudas, tostarp no valsts kā šīs aviokompānijas īpašnieka. Vismaz tā liecina AirBaltic konsultējošās kompānijas Prudentia publiskie paziņojumi. Situācija diezgan bīstami sāk atgādināt iepriekšējos AirBaltic krīzes laikus – 2011. gadu. Toreiz «bada dzeguzes» lomu uzņēmās tā brīža ekonomikas ministrs Artis Kampars, Rietumu radio paziņodams, ka aviokompānija ir bankrota priekšā, bet tagad šo funkciju, šķiet, uzņēmies izpildīt Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš, Latvijas Radio sacīdams, ka AirBaltic jau oktobrī var nespēt samaksāt par pasūtītajām lidmašīnām.

Komentāri

Pievienot komentāru