Jaunākais izdevums

SEB bankas, Mārupes, Siguldas, Ķekavas, Olaines un Ropažu novadu kopīgi īstenotajā jaunajā socialās uzņēmējdarbības grantu programmā "Augšup" saņemti 20 biznesa ideju pieteikumi, informē banka.

Uzņēmēju ieceres ir ļoti daudzveidīgas – veselības aprūpes pakalpojumi un speciālā uztura produkti, atbalsta rīki cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, izglītības un sevis pilnveidošanas projekti, brīvā laika pavadīšanas aktivitātes, vēsturisku ēku atjaunošana un apkārtnes labiekārtošana, kā arī mākslīgā intelekta risinājumi.

Iesniegtos projektus tālāk vērtēs žūrijas komisija, kuras sastāvā būs gan biznesa profesionāļi, gan sociālās uzņēmējdarbības jomas un pašvaldību pārstāvji. Maksimālā naudas summa vienam grantam būs 8 000 eiro un to varēs izmantot esošās sociālās uzņēmējdarbības attīstīšanai, esošā biznesa sociālās ietekmes veidošanai vai arī jauna sociālā uzņēmuma izveidei.

"Lai veicinātu mazo uzņēmumu attīstību, ar Pierīgas novadu pašvaldībām sadarbojamies jau vairāk nekā piecus gadus – jauno uzņēmēju atbalsta programmā "(ie)dvesma" granta līdzekļus savas idejas attīstīšanai saņēmuši teju 40 biznesa ideju autori. Ir gandarījums, ka kopīgo sadarbību izdevies vēl vairāk paplašināt un šogad pirmo reizi organizējam arī atsevišķu grantu konkursu tieši sociālās uzņēmējdarbības veicināšanai. Latvijā šī joma vēl ir salīdzinoši jauna – šobrīd ir reģistrēti un aktīvi darbojas 200 sociālie uzņēmumi, taču to skaits pieaug un arvien vairāk tieši pašvaldības iesaistās šīs uzņēmējdarbības formas atbalstīšanā. Arī konkursā saņemto pieteikumu skaits liecina par to, ka gan esošie, gan vēl tikai topošie uzņēmēji ir ieinteresēti ilgtspējīgu un jēgpilnu biznesa ideju attīstībā, kas sniedz labumu vietējai sabiedrībai," komentē SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Rezultātu paziņošana un uzvarētāju apbalvošana notiks jūnija sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkura uzņēmuma veiksmes pamatā ir ilgtspējīga biznesa modeļa attīstīšana, jo bizness ir maratons, nevis sprints, secina Jānis Grants, SIA DPD Latvija valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmējam ir jābūt apziņai, ka viņš tirgū vēlas veiksmīgi darboties ne tikai šodien vai rīt, bet arī pēc 20 un 30 gadiem, teic J.Grants, piebilstot, ka biznesā vienmēr jāuzstāda ilgtermiņa mērķi. Nevar gribēt sagrābt pēc iespējas vairāk naudas maksimāli īsākā laikā un pēc tam pazust, jo Latvijas tirgus vienkārši ir pārāk mazs, lai tā darītu, uzskata DPD Latvija valdes priekšsēdētājs, uzsverot, ka ilgtermiņā veiksmi uzņēmumam var nodrošināt tikai pakalpojumu kvalitātes latiņas noturēšana un celšana.

Paspēj visu

Mana profesionālā karjera vienmēr ir bijusi saistīta ar eksaktajām zinātnēm, taču akadēmiskās izglītības ceļš jau no paša sākuma gājis citā virzienā, stāsta J.Grants.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada maijā pabeigti un ekspluatācijā nodoti ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūves darbi Jūrmalas pilsētā posmā Buļļuciems – Bulduri, kā arī Dzintaros un Majoros.

Posmā Buļļuciems – Bulduri ir izbūvēts ūdensapgādes tīkls 6,8 kilometru garumā ar pievienojumiem 202 patērētājiem, kā arī kanalizācijas tīkls 10 kilometru kopgarumā ar pievadiem 271 patērētājam. Vides infrastruktūras būvdarbus saskaņā ar SIA "Jūrmalas ūdens" pasūtījumu veica pilnsabiedrības "RERE Vide 1" speciālisti.

Modernizācijas darbos šajā posmā uzbūvētas arī divas sūkņu stacijas un veikta izbūvētās sadzīves kanalizācijas pārsūknēšanas stacijas vadības sistēmas integrācija ar esošo Jūrmalas ūdens vadības sistēmu, kā arī pārbūvēti ārējie gāzes sadales tīkli un elektroapgādes un sakaru tīkli. Tāpat veikta arī brauktuvju atjaunošana, izveidojot uz ielām jaunu asfaltbetona segumu un grants segumu, izbūvēti divi ātrumvaļņi Viestura ielā. Projekta ietvaros veikti arī zālāja atjaunošanas un betona bruģakmens ieklāšanas darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #32

DB, 09.08.2022

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik tiek darīts viss iespējamais, lai gaidāmajā ziemā gāze būtu pieejama pilnīgi visiem lietotājiem un nekādi administratīvi patēriņa ierobežojumi nebūtu nepieciešami.

To intervijā Dienas Biznesam saka Uldis Bariss, AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.augusta numurā lasi:

Statistika

Krīzes gaidās rūk tēriņi un uzņēmēju noskaņojums

Tēma

Valsts atbalsta intensitāte banku risku garantēšanā aug

Saeimas vēlēšanas

Priekšvēlešanu solījumu čempionāts

Makroekonomika

Valstij jārīkojas, nevis jākonstatē fakti. Ekonomists, SIA Primekss

īpašnieks Jānis Ošlejs

Uzņēmējdarbība

Bizness pandēmijas otrā gadā iezīmē jaunus rekordus

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par vairāk nekā divu miljonu eiro piesavināšanos apsūdz bijušo LOK prezidentu un tagadējo LHF valdes locekli

LETA, 10.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas tiesas apgabala prokuratūra lietā par iespējamu piesavināšanos pie kriminālatbildības saukusi kādreizējo maksātnespējas administratoru, bijušo Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidentu Aldonu Vrubļevski un viņa pilnvarotu personu, pašreizējo Latvijas Handbola federācijas valdes locekli Zigmāru Sondoru.

Prokuratūra informēja, ka saskaņā ar apsūdzību viņi laikā no 2009.gada 11.jūnija līdz 2018.gada 26.jūlijam, pildot administratora pienākumus, no maksātnespējīga uzņēmuma piesavinājušies vairāk nekā divus miljonus eiro un prettiesiski, krāpšanas ceļā, ieguvuši tiesības rīkoties ar trīs nekustamajiem īpašumiem, radot vairāk nekā 40 000 eiro zaudējumus.

Apsūdzībā minētā summa ir ievērojami lielāka, nekā iepriekš paziņojumā presei rakstīja policija, kas abus turēja aizdomās par 1 438 785 eiro piesavināšanos.

Sondors saukts pie kriminālatbildības arī par piesavināšanās ceļā iegūto finanšu līdzekļu legalizāciju vairāk nekā 340 000 eiro apmērā.

Prokurore Vrubļevskim un Sondoram ir izsniegusi lēmumus par saukšanu pie kriminālatbildības par minētajām noziedzīgajām darbībām. Abiem ir dots laiks, lai paustu savu attieksmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Par 6,46 miljoniem eiro izbūvēts ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu posms Jūrmalā

Db.lv, 09.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada oktobrī ekspluatācijā nodoti ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūves darbi Jūrmalas pilsētā posmā Dubulti - Pumpuri.

Šo darbu rezultātā izbūvēts ūdensapgādes tīkls 10,12 kilometru garumā ar pievienojumiem 306 mājām, kā arī kanalizācijas tīkls ar pievienojumiem 418 mājām 13,9 kilometru kopgarumā.

Sistēmas izveidē uzbūvētas arī sešas sūkņu stacijas, kopskaitā 572 akas un veikta izbūvētās sadzīves kanalizācijas pārsūknēšanas stacijas kontroles sistēmas integrācija ar esošo kontroles sistēmu.

Līdz ar tīklu izbūves darbiem veikta arī brauktuvju atjaunošana, izveidojot uz ielām jaunu asfaltbetona segumu un grants segumu, kā arī izbūvēti četri ātrumvaļņi. Projekta ietvaros veikti arī zālāja izveides un betona bruģakmens un plākšņu ieklāšanas darbi.

"Tagad izbūvētā sistēma māju īpašniekiem dod iespējas pieslēgties izbūvētajai centralizētajai infrastruktūrai un reizē arī nodot rūpes par notekūdeņu savākšanu un novadīšanu uz attīrīšanas iekārtām pakalpojumu sniedzējam," uzsver SIA RERE Vide valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Voropajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Par 7,5 miljoniem eiro izbūvēts ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu posms Jūrmalā

Db.lv, 28.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada septembrī ekspluatācijā nodots ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūves posms Jūrmalas pilsētā Bražciems – Bulduri teritorijā.

Posmā Bražciems – Bulduri ir izbūvēts ūdensapgādes tīkls gandrīz 14 kilometru garumā ar pievienojumiem 288 patērētājiem, kā arī kanalizācijas tīkls 15 kilometru kopgarumā ar pievadiem 323 patērētājam. Vides infrastruktūras būvdarbus saskaņā ar SIA "Jūrmalas ūdens" pasūtījumu veica pilnsabiedrības "RERE Vide 1" speciālisti.

Modernizācijas darbos šajā posmā uzbūvētas arī divas sūkņu stacijas un veikta izbūvētās sadzīves kanalizācijas pārsūknēšanas stacijas vadības sistēmas integrācija ar esošo Jūrmalas ūdens vadības sistēmu, kā arī pārbūvēti ārējie gāzes sadales tīkli, izbūvēta lietus kanalizācija un elektroapgādes un sakaru tīkli. Tāpat veikta brauktuvju atjaunošana, izveidojot uz ielām jaunu asfaltbetona segumu un grants segumu, izbūvēti divi ātrumvaļņi Amulas ielā. Projekta darbos iekļauta arī zālāja atjaunošana un betona bruģakmens ieklāšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Liepājas enerģijas šķeldas katlumājas kompleksā investēts teju miljons eiro

Db.lv, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Liepājas enerģija” sadarbībā ar Latvijas uzņēmumu “Steel pro” ir pabeigusi visus plānotos konteinera tipa katlumājas kompleksa montāžas darbus.

Turpmāk Karostas mikrorajonā siltuma ražošanai tiks izmantots videi draudzīgs kurināmais – koksnes šķelda (atjaunīgais dabas resurss). Energoresursu izmaksu straujā pieauguma rezultātā šāds solis bija ekonomiski izdevīgākais un ilgtspējīgākais, jo līdz šim Karostā kā kurināmais tika izmantota dabasgāze.

Kopējās projektā ieguldītās investīcijas ir nepilns viens miljons eiro.

Projekta ietvaros SIA “Elnetworks” veica elektromontāžas darbus un augstsprieguma kabeļu pārlikšanu, savukārt SIA “Kurzemes būvserviss“ – būvlaukuma sagatavošanas un teritorijas labiekārtošanas darbus.

Centralizētās siltumapgādes pakalpojumu jaunās katliekārtas nodrošinās 55 objektiem – 46 daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām (aptuveni 2611 dzīvokļi), bērnu dārzam "Pienenīte", Liepājas 3.pamatskolai, Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrālei, veikaliem un ražošanas objektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Neatbilstoši aprēķinātas algas dēļ daļai uzņēmēju kavēsies atbalsta izmaksa

LETA, 22.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējiem, kas veikuši Darba likumam neatbilstošas darbinieku darba samaksas izmaiņas, lēmuma pieņemšana par algu subsīdijas vai apgrozāmo līdzekļu granta atbalsta piešķiršanu ir pagarināta līdz tam laikam, kad tiks pieņemti nepieciešamie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Laika posmā no 22.novembra līdz 20.decembrim VID ir saņēmis 9172 pieteikumus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem, kā arī 21 849 pieteikumus algu subsīdiju izmaksai.

Vēl pirms tika saņemts Eiropas Komisijas saskaņojums abām šīm atbalsta programmām, VID speciālisti izvērtēja iesniegumus, lai būtu gatavi sākt izmaksu nekavējoties.

Izvērtējot saņemtos subsīdiju pieteikumus tika konstatēts, ka uzņēmumi oktobrī ir norādījuši būtiski mazākas algas, nekā vidēji trīs iepriekšējos mēnešos.

Līdz ar to var veidoties situācija, ka darbiniekam vidējā bruto darba samaksa jūlijā, augustā un septembrī ir, piemēram, 1200 eiro, atbalsts algu subsīdijai ir 600 eiro, bet darba devēja ziņojumā par oktobri aprēķinātā bruto darba samaksa ir 100 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokapstrādes uzņēmums AS "Latvijas finieris" paredz, ka šogad koncerna apgrozījums varētu pārsniegt 250 miljonus eiro, prognozēja "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Tādējādi koncerna apgrozījums pieaugs par aptuveni 25-30 miljoniem eiro, salīdzinot ar gadu iepriekš, kad tas bija 223,55 miljoni eiro.

Biķis uzsvēra, ka, neskatoties uz apgrozījuma kāpumu, ievērojami sadārdzinājušās teju visas "Latvijas finiera" ražošanas izmaksas, kuru sabalansēšana ir viens no kompānijas būtiskākajiem izaicinājumiem.

"Koncerna diversificētā tirgus gadījumā šis process nav ātrs, un noteikti šis būs viens no svarīgākajiem jautājumiem arī nākamgad," skaidroja Biķis.

Minēto iemeslu dēļ uzņēmuma padomes priekšsēdētājs no "Latvijas finiera" peļņas prognozēm atturējās. "Jāskatās, kā noslēgsies decembris," piebilda Biķis.

Vaicāts par investīcijām, padomes priekšsēdētājs pauda, ka šogad "Latvijas finiera" attīstībā ieguldīti vairāk nekā 20 miljoni eiro. Starp uzsāktajiem projektiem ir rūpnīcas "Furniers" telpu kompleksa paplašināšana, Rīgā būvējot jaunu lielizmēra koka konstrukciju industriālo ēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atrast labas un kvalitatīvas ziemas riepas nav nemaz tik vienkārši. Ja vēlies ekonomēt līdzekļus, tad izvēle krīt par labu vissezonas riepām, taču prātīgāk un no ilgtermiņa viedokļa labāk meklēt kvalitatīvas ziemas riepas. Ielūkosimies, kuras ir top ziemas riepas interneta veikalā Riepas1.lv.

Ziemas riepas vs vissezonas riepas: kādas ir atšķirības?

Katru gadu ziemas sezonā no 1. decembra Latvijā visiem spēkratiem jābūt aprīkotiem ar klimatiskiem apstākļiem atbilstošām riepām - šajā gadījumā ziemas riepām. Ziemas riepas ir īpašas ar to, ka tām ir mīkstāka gumija, platākas centrālās rievas un protektors ir ar vairāk rievām un ribām. Ir trīs dažādu veidu ziemas riepas - cietā sastāva neradžotās riepas, mīkstā sastāva neradžotās riepas un radžotās riepas. Izvēloties ziemas riepas, jāņem vērā vairāki faktori, kā, piemēram, nobraukums ikdienā, ceļu veids (asfalts, grants, zemes ceļi), par kuriem ikdienā dosies, vide, kurā atrodies (pilsēta, lauki, meži, reljefs) un paredzamā ziema (slapja, auksta, sniegota, ar atkalām un tamlīdzīgi).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lielbritānija slēdz ostas Krievijas kuģiem un paplašina finanšu sankcijas

LETA--UKRAINSKA PRAVDA, 02.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija ir noteikusi aizliegumu tās ostās iebraukt Krievijas kuģiem un paplašinājusi finanšu sankcijas pret Krieviju, teikts britu valdības paziņojumā.

Aizliegums apmeklēt Lielbritānijas ostas attiecas uz visiem kuģiem, kas pieder vai kurus pārvalda ar Krieviju saistītas personas.

Amatpersonas saņems papildu pilnvaras šādu kuģu aizturēšanai.

"Aizliedzot Krievijas kuģus mūsu ostās, mēs vēl vairāk izolējam Krieviju un graujam tās ekonomiskās iespējas, sodot ar badu [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina militāro mašinēriju," paskaidroja Lielbritānijas transporta ministrs Grants Šapss.

Tika pieņemtas arī jaunas finanšu sankcijas, kas vērstas pret Krievijas Centrālo banku un Valsts labklājības valsts fondu, kas neoficiāli tiek saukts par Putina un viņam tuvāko aprindu "maku". Lielbritānijas fiziskajām un juridiskajām personām aizliegts sniegt finanšu pakalpojumus šīm Krievijas institūcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība (PPP), kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek.

Kāpēc un kā to darīt – tāds ir galvenais Dienas Biznesa jautājums konferences Nākotnes veselība, kas notiks šā gada 31. martā, priekšvakarā.

Nozares pirktspēja samazināsies

Lai sāktu diskusiju par veselības aprūpes attīstības finansējumu vispār, vispirms jānorāda, ka jau šobrīd daļa no veselības aprūpes ir privāta, piemēram, veselības centri, laboratorijas, ģimenes ārstu prakses, savukārt slimnīcas ir gan valsts, gan pašvaldības, proti, publiska kapitāla uzņēmumi. Jaukti finansētu projektu tīrā veidā veselības aprūpē nav. Līdztekus būtiski norādīt, ka 2022. gadā veselības aprūpes budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas veido 4,51% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir liels, tas ir mazāks nekā 2021. gadā, proporcionāli attiecinot pret IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

DPD Latvija investē digitālo rīku modernizācijā

Db.lv, 11.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais sūtījumu piegādes uzņēmums DPD Latvija, ieguldot 230 000 eiro, modernizējis pašapkalpošanās vietni privātpersonām sūtījumu noformēšanai un izsekošanai.

Papildus izveidota arī jauna biznesa klientu platforma myDPD biznesam, kas ļauj klientiem apstrādāt, pārvaldīt un koordinēt savus sūtījumus.

“Līdz ar strauji augošiem sūtījuma apjomiem, arvien vairāk sūtījumu tiek noformēti tiešsaistē, tāpēc novērtējot mūsu klientu vajadzības, esam modernizējuši un padarījuši lietošanai ērtāku privātpersonu pašapkalpošanās portālu, kā arī izstrādājuši jaunu biznesa klientu apkalpošanas platformu, iekļaujot funkcionalitāti, kas uzņēmējiem ir svarīga gan sūtījumu nodrošināšanai, gan sadarbības veicināšanai ar saviem klientiem,” skaidro DPD Latvija valdes priekšsēdētājs Jānis Grants.

DPD Latvija biznesa klientu platforma myDPD biznesam ļauj vienkopus apskatīt un pārvaldīt visus klienta sūtījumus vietējā un starptautiskā mērogā, sekojot līdzi sūtījuma statusa izpildei reāllaikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kurzemes biznesa forumā akcentē Ventspils piemērotību LNG termināļa izveidei

Māris Ķirsons, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātīpašumos, kuros nav iespējas pieslēgties centrālajai pilsētas kanalizācijas sistēmai, nereti kā viens no izaicinājumiem ir notekūdeņu aizvadīšana. Tādos gadījumos septiķi vai bioloģiskās attīrīšanas iekārtas ir piemērotākais risinājums, turklāt tas ir vienīgais oficiāli atļautais autonomās kanalizācijas veids vietās ar izteikti augstiem gruntsūdeņiem. Septiķi ir labākais risinājums visiem, kuriem ir iespējas tos iebūvēt kopā ar attīrītā ūdens infiltrācijas lauku un kuriem ir svarīgi zemi ekspluatācijas izdevumi.

Lasiet tālāk rakstā, lai uzzinātu būtiskāko par to, kas jāņem vērā pirms iekārtas iegādes, kā arī kam pievērst uzmanību pirms iekārtas montāžas procesa uzsākšanas.

Kas ir septiķis?

Septiķis ir stiklašķiedras vai speciālas plastmasas tverne ar divām līdz trim savstarpēji savienotām kamerām, kurās ieplūst notekūdeņi un to attīrīšanas procesā tiek nodrošināta cietās frakcijas atdalīšana no šķidrās. Rezultātā cietā frakcija pēc atdalīšanās nogulsnējas kamerās, savukārt šķidrā tiek izvadīta speciāli septiķa parametriem atbilstoši izstrādātā infiltrācijas laukā. Attīrīšanas process ir bioloģisks un par notekūdeņu cieto un šķidro elementu atdalīšanu rūpējas tam īpaši paredzētas baktērijas un mikroorganismi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

97 dzīvokļu ēkas renovācijas projekta īstenošana Daugavpilī, gatavojoties apkures sezonai, sola līdz pat 65% siltumenerģijas ietaupījumu. Ēkas atjaunošanas darbiem piešķirts Swedbank aizdevums, kā arī saņemts ALTUM grants ES fondu līdzfinansētās energoefektivitātes programmas ietvaros.

Kopējās projekta izmaksas ir vairāk nekā 1,3 miljonu eiro, Swedbank finansējums šajā atjaunošanas projektā ir 50% no izmaksām jeb nepilni 700 tūkstoši eiro.

1980. gadā Šaurā ielā celtās 5 stāvu 97 dzīvokļu ēkas renovāciju koordinēs SIA “DMP”, kura darbības joma ir nekustamā īpašuma pārvaldīšana un apsaimniekošana. Būvdarbus veiks SIA “Builder Industry”.

Projekta ietvaros ir plānota fasādes un cokola siltināšana, jumta kapitālais remonts un bēniņu pārseguma siltināšana, pagraba pārseguma siltināšana, logu un durvju nomaiņa, ieeju durvju nomaiņa, lodžiju aizstiklošana, apkures sistēmas pārbūve, ūdensvada un kanalizācijas sistēmas atjaunošana, ventilācijas sistēmas atjaunošana, zibensaizsardzības ierīkošana u.c. darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija beigās ekspluatācijā nodota Bolderājas pretplūdu aizsargbūve, kas turpmāk pasargās Bolderājas iedzīvotājus no vēja izraisīta Buļļupes ūdens līmeņa kāpuma radītajām sekām.

Jaunais aizsargdambis atrodas Buļļupes labajā krastā Lielās ielas posmā no Grants ielas līdz Kapteiņu ielai un ir 1,9 kilometrus garš un 2,5 metru augsts. Dambja būvniecības gaitā veikta koka pāļu, rievsienu un betona konstrukciju izbūve krasta stiprināšanai, kā arī inženierkomunikāciju izbūve.

Aizsargdambja kodolu veido ģeosintētiskie maisi ar smiltīm no Buļļupes akvatorijas. Pārsūknētā grunts pildīta speciālajos maisos izvietota dambja veidošanas līnijā, un turpmāk veido aizsargdambja kodolu. Šī tehnoloģija maksimāli ierobežo grunts noplūdes iespējamību uz blakus teritorijām, ceļiem un ielām, kā arī nepieļauj sekundāro upes piesārņojumu.

Veikta arī četru lietus kanalizācijas sūkņu staciju izbūve un montāža. Sūkņu stacijas pasargā aizsargdambi no izskalošanas un ļauj pārsūknēt lietus ūdeni palu laikā - ūdens līmeņa palielināšanas gadījumos pašteces lietus ūdens kolektori tiek slēgti ar automātiskiem aizvariem (aizbīdņiem), un lietus ūdens tiek pārsūknēts ar lietus kanalizācijas sūkņu stacijām.

Komentāri

Pievienot komentāru