Darbu būvniecības koncerna mātes uzņēmuma AS "Rere Grupa" valdē atstājusi tās līdzšinējā priekšsēdētāja Mārīte Straume, liecina "Firmas.lv" informācija.

M.Straume valdē strādāja no 2022.gada maija līdz šī gada 9.martam. Pirms tam viņa strādāja par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju.

"Rere Grupa" informē, ka stiprinot uzņēmuma spēju pielāgoties mainīgajiem tirgus apstākļiem, koncernā tiek īstenota pārvaldes reorganizācija.

Turpinot pārvaldes reorganizāciju, šobrīd koncerna "Rere Grupas" valde darbu turpina trīs valdes locekļu sastāvā, norāda uzņēmuma pārstāvji.

Kā liecina "Firmas.lv" darbu valdē turpina Edgars Vēveris, Ervīns Koncevičs un Vjačeslavs Voropajevs.

"Rere grupa" pamatdarbība ir administratīvo pakalpojumu sniegšana meitasuzņēmumiem, kas darbojas būvniecības projektos Latvijā.

"Rere grupa" koncerns 2021.gadā strādāja ar 40,21 miljonu eiro apgrozījumu un cieta 249 816 eiro zaudējumus. Mātes uzņēmuma apgrozījums 2021.gadā bija 2,723 miljoni eiro, bet peļņa - 229 eiro.

Latvijā papildu divām starptautiskajām stacijām Rīgā, Rail Baltica trasē plānoti arī 16 reģionālie mobilitātes punkti.

Simboliskā pasākumā 4. novembrī, parakstot līgumu, uzsākta to būvprojektēšana. Līgumu noslēdza pasūtītājs Rail Baltica projekta attīstītājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas un konkursa uzvarētāji – personu apvienība “RERE INECO”.

Latvijas un Spānijas uzņēmumu apvienība par 3,6 miljoniem eiro reģionālo mobilitātes punktu būvprojektus izstrādās līdz 2024. gadam un autoruzraudzību veiks līdz ēku nodošanai ekspluatācijā

Rail Baltica reģionālie vilcieni pieturēs gan starptautiskajās stacijās, gan reģionālajās pieturvietās un attīstīs ātrumu līdz 200 km/h. Uz Rail Baltica pamatlīnijas Latvijā projektēšanas darbu ietvaros plānoti 16 mobilitātes punkti: Salacgrīvas, Tūjas, Skultes, Vangažu, Sauriešu apkārtnē, Rīgā pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, kā arī Jaunmārupē un Olaines, Ķekavas, Salaspils, Baldones, Iecavas un Bauskas apkārtnē, kā arī viena jauna 1520 mm platuma dzelzceļa pieturvieta Āgenskalnā, Rīgā, pie Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas.

Nekustamā īpašuma attīstītājs AFI Europe ir noslēdzis līgumu ar AS RERE Grupu par daudzdzīvokļu ēku projekta Trebū HOME nākamās kārtas būvniecību.

Turpinot dzīvojamo ēku kompleksa Trebū HOME attīstību, tā ceturtajā kārtā tiks izveidots jauns apbūves kvartāls ar trim sešstāvu ēkām un atbilstošu infrastruktūru.

Daudzdzīvokļu ēku komplekss atrodas Rīgā, Pļavniekos. Projekta Trebū HOME pasūtītājs ir SIA AFI INVESTMENTS, un ceturtās kārtas būvdarbus veiks RERE Grupas uzņēmums SIA RERE Meistari.

“Pārdošanas rezultāti liecina, ka Rīgas iedzīvotāji un īpaši jaunas ģimenes arvien biežāk meklē dzīvesvietu modernā, zaļā vidē ar labu infrastruktūru, vienlaikus neesot tālu no pilsētas rosīgā centra,” komentē AFI Europe Latvia vadītāja Ilona Striga.

Saskaņā ar projektu šajā kārtā kopā tiks uzbūvēti 153 pilnas apdares dzīvokļi ar kopējo apbūvi 11455 kvadrātmetru platībā. Trīs dzīvojamās ēkas kopējā dzīvokļu kompleksā veidos atsevišķu pakavveida kvartālu ar iekšpagalmu.

Lidostas "Rīga" tehnisko dienestu ēkas pamatos 10.novembrī ielikta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Ēkā šobrīd uzsākti vērienīgi pārbūves darbi, kas paredz pilnībā rekonstruēt darba telpas 4000 m2 platībā lidostas atbalsta dienestu vajadzībām, kā arī siltināt ap 6000 m2 lielu platību.

Kopš darbu uzsākšanas ēkā tiek veikti nepieciešamie demontāžas darbi, atbrīvojot vietu jauni veidojamām būvkonstrukcijām. Tiek izbūvēti jauni pāļi, pamatu sijas un kolonnas, kā arī uzsākta pārsegumu būvniecība.

"Iemūrējot ēkas pamatos kapsulu ar vēstījumu nākotnei, mēs vispirms domājam par mūsu šīsdienas darbiniekiem, kuri līdz ar rekonstruēto ēku iegūs modernas un ērtas darbavietas. Tomēr tikpat svarīgas lidostai “Rīga” ir arī rūpes par nākamajām paaudzēm. Tāpēc šo ēku veidojam videi draudzīgu un ilgtspējīgu, izmantojot labākās prasmes un tehnoloģijas, kādas šodien ir pieejamas," norāda lidostas "Rīga" valdes loceklis Normunds Feierbergs.

"Šodien būvējam ar skatu uz nākotni – tā, lai ēka būtu ērta, funkcionāla un energoefektīva. Lai arī projekts ir ar saviem izaicinājumiem, jo būve celta pagājušajā gadsimtā, mēs to pārbūvējam atbilstoši mūsdienu prasībām, izbūvējot arī jaunu apjomu. Kapsulā liekam līmeņrādi kā kvalitātes apliecinājumu un simbolisku izlīmeņotāju starp veco un jauno apjomu," piebilst būvniecības uzņēmuma RERE Grupa valdes priekšsēdētāja Mārīte Straume.

Būvfirma "Velve" nekad nav atzinusi to, ka tā būtu piedalījusies kaut kādās aizliegtās vienošanās vai kartelī, intervijā sacīja "Velves" īpašnieka "MN Holding" valdes locekle Jekaterina Griga.

Viņa skaidroja, ka izanalizēti arī tie iepirkumi, kuri izskanēja saistībā ar "Velvi", pieaicināts arī neatkarīgs eksperts to izvērtēšanai un konstatēts, ka "Velves" rīcībā nav informācijas, kura liecinātu par sadārdzinājumu, līdz ar to trešajām pusēm nav nodarīti nekādi potenciāli zaudējumi. Tādēļ arī ticis pieņemts biznesa lēmums slēgt izlīgumu ar Konkurences padomi (KP), jo visa lēmuma apstrīdēšana prasītu milzīgus administratīvos resursus.

Griga stāstīja, ka "Velve" par to, ka uzņēmums vispār ir starp KP izmeklētās karteļa lietas dalībniekiem, uzzināja tikai 2021.gada aprīlī, kad no KP saņēma vēstuli ar pierādījumiem un lūgumu izteikt savu viedokli. Ne "Velves" tā laika amatpersonas, ne "Velves" māteskompānijas "MN Holding" valde par to nav zinājušas.

Nekustamo īpašumu attīstītājs "AFI Europe Latvia" atzīmējis kārtējos spāru svētkus - pabeigts tehnoloģiski sarežģītākais Trebū HOME ceturtās kārtas būvniecības posms. Trīs sešstāvu dzīvojamās ēkas sasniedza savus augstākos punktus.

Ceturtās kārtas būvdarbus veic “RERE Grupa” uzņēmums SIA “RERE Meistari”.

Šajā etapā tiks uzbūvētas trīs dzīvojamās ēkas, kas veidos atsevišķu pakavveida kvartālu ar iekšpagalmu. Jaunajās energoefektīvajās mājās būs pieejami 153 pilnas apdares dzīvokļi ar kopējo izbūvēto platību 11455 kvadrātmetri. Ēkas ir plānots nodot ekspluatācijā 2023. gada otrajā pusē.

“Aizejošais gads ir kļuvis par nopietnu izaicinājumu periodu mums visiem. Grūtā situācija pasaulē noteikti ir ietekmējusi arī būvniecības nozari, tāpēc priecājamies par to, ka mums ir izdevies pabeigt sarežģītāko jaunās kārtās būvniecības posmu,” saka Ilona Striga, “AFI Europe Latvia” vadītāja.

Administratīvā apgabaltiesa 25.janvārī noraidīja būvfirmu pieteikumu par Konkurences padomes (KP) 2021.gada 30.jūlija lēmuma atcelšanu t.s. "būvnieku karteļa lietā", kurā KP konstatēja 10 būvniecības uzņēmumu aizliegtu vienošanos un piemēroja tirgus dalībniekiem vairāk nekā 16 miljonu eiro sodu.

Astoņi no desmit KP sodītajiem uzņēmumiem pārsūdzēja KP lēmumu Administratīvajā apgabaltiesā, taču vairākas pārsūdzības būvfirmas iesniedza kopā ar mātesuzņēmumiem, tāpēc kopumā lietā kā prasītāji bija 13 uzņēmumi.

Tiesa noraidīja SIA "Abora" un SIA "Tehnocentrs", SIA "Arčers", SIA "Latvijas energoceltnieks", AS "LNK Industries", SIA "LNK (Latvijas Novitātes Komplekss)", SIA "Merks" un AS "Merko Ehitus", SIA "Re&Re", SIA "Rere būve" un AS "Rere grupa", SIA "Skonto būve" un AS "UGN" pieteikumus pilnībā. Tādējādi par tiesisku un pamatotu atzīsts KP lēmumā konstatētais Konkurences likuma 11.pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.pantā noteiktais aizliegtas vienošanās pārkāpums būvniecības uzņēmumu darbībās un šiem tirgus dalībniekiem piemērotie naudas sodi.

Lidosta “Rīga” un SIA “RERE Meistari” parakstījuši līgumu par lidostas tehnisko dienestu ēkas rekonstrukciju, kuras gaitā paredzēts siltināt ap 6000 m2 lielu platību, bet 4000 m2 platībā pilnībā pārbūvēs darba telpas lidostas atbalsta dienestu vajadzībām.

“Līdz ar rekonstrukciju mūsu darbinieki iegūs gan mūsdienīgas darba telpas un tiks atrisināti vides pieejamības jautājumi, gan arī tas ļaus optimālāk izmantot mūsu resursus, paaugstināt ēkas energoefektivitātes klasi, kas ir nozīmīgs solis pretim lidostas ilgtspējas stratēģijas mērķiem,” uzsver lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Ģenerāluzņēmēja pārstāvis, AS RERE Grupa valdes loceklis Edgars Vēveris norāda: "Būvniecības projekts ietver ne tikai tehnisko dienestu ēkas pārbūvi, bet arī inženiertīklu izbūvi, vides pieejamības risinājuma sakārtošanu, kā arī teritorijas labiekārtošanas darbus. Projekta ietvaros tiks uzlabota tehnisko dienestu ēkas energoefektivitāte un ergonomika, kas ilgtermiņā samazinās enerģijas patēriņu un sekmēs uzturēšanās izdevumu samazināšanos, kā arī ļaus tehniskajam personālam efektīvāk veikt savu darbu.”

Aizvadītās nedēļas nogalē Jūrmalā norisinājās Pludmales volejbola pasaules līmeņa turnīrs "Beach Pro Tour Challenge Jūrmala", kurā četras dienas Majoru saulainajā pludmalē noritēja spraigas spēles ar negaidītu lielu dalībvalstu skaitu – 32.

Pasākuma rīkošanā ieguldīts milzīgs komandas darbs. Eiropā ir daudz vietu, kur var spēlēt pludmales volejbolu, konkurence pasākumu rīkotāju vidū ir sīva, tāpēc sarunu process bija garš, taču mums izdevās sevi pierādīt no labākās puses. Kā sava veida mēraukla pasaules volejbola turnīriem ir Šveices pilsēta Gštade, kas allaž izceļas ar visaugstāko organizatorisko līmeni, līdz ar to šobrīd, runājot ar delegāciju pārstāvjiem un dzirdot, ka mūsu posms tiek salīdzināts ar Šveici, zinu, ka esam paveikuši lielisku komandas darbu. Uzskatu, ka šādi pasākumi ir milzīgs ieguvums ne tikai Latvijas sportistiem, bet arī ekonomikai.

Kopā mūsu valstī bija ieradušās teju 100 komandas no visas pasaules. Viskuplāk pārstāvētās delegācijas bija no Ķīnas, Brazīlijas un ASV. Bez tam daudzas delegācijas mūsu valstī uzturas jau vairāk nekā nedēļu, trenējoties gan Rīgā, gan Jūrmalā un sildot mūsu valsts ekonomiku – mitinoties viesnīcās, izmantojot ēdināšanas un izklaides iespējas. Notikumiem seko līdzi arī ārvalstu mediji, līdz ar to Latvijas vārds izskan visā pasaulē.

2021. gadā Latvijas premium nekustamo īpašumu tirgū tika noslēgti 1 135 darījumi par kopējo summu 304.8 miljoni eiro, strauji pietuvojoties rādītājiem, kas tika fiksēti laika posmā no 2006. līdz 2008. gadam jeb “treknajos gados”, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty apkopote dati .

Uzņēmuma veicis pētījumu par darījumu aktivitāti 2021. gadā trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā. Šis ir pirmais gads, kurā premium tirgus nozīmīgi pietuvojies vēsturiskajai latiņai, galvenokārt jaudu rodot Rīgā, kur tika noslēgti 756 mājokļu darījumi (t.sk. apbūvējamas zemes), kopējai vērtībai sasniedzot 188.2 miljonus eiro, kas bija par 43.3% vairāk nekā 2020. gadā.

Savukārt Jūrmalā pagājušajā gadā tika noslēgti 242 premium segmenta darījumi par kopējo summu 84.2 miljoni eiro, kas ir lielākais apjoms kopš 2014. gada.

Pierīgā 2021. gadā noslēgti 137 premium nekustamā īpašuma darījumi, kopējai vērtībai sasniedzot 32.4 miljonus eiro. Salīdzinot ar 2020. gadu, darījumu skaits ir audzis par 104.5%, veidojot par 70.5% lielāku investīciju apmēru.

Šis gads iesākās ar pamatīgu turbulenci teju visos finanšu tirgos. Bažas par inflāciju pastiprināja runas par monetārās politikas iegrožošanu, gaidāmais procentu likmju kāpums radīja spēcīgu vilkmi kapitāla plūsmās, ko it īpaši vēl pastiprināja gadsimta saspīlētākā gaisotne ģeopolitiskajā arēnā. Šo faktoru ietekmi uz Latvijas nekustamo īpašumu tirgu garākā griezumā vēl viennozīmīgi noteikt nevar, taču 2022. gada sākums ir bijis piezemētāks par pērnā gada nogali.

Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajā ceturksnī trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopumā šī gada janvāra-marta periodā Latvijas premium mājokļu tirgū tika noslēgti 268 darījumi, kas ir ievērojami mazāk par pagājušā gada noslēdzošajā ceturksnī noslēgtajiem 499 darījumiem, tomēr stabili vairāk nekā pērnā gada pirmajos trīs mēnešos noslēgtie 218 darījumi.

Likumsakarīgi, ka līdz ar samazināto darījumu skaitu, ir krities arī to veidotais apgrozījums – šī gada pirmajā ceturksnī premium mājokļos investēti EUR 67.1 milj., kas ir par EUR 40.9 milj. (-37.9%) mazāk nekā 2021. gada oktobra - decembra periodā. Tomēr, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem, iepriekš minētie 218 darījumi kopumā piesaistīja EUR 56.4 milj. investīcijas, kas ir licis 2022. gadam iesākties par 19.0% straujāk nekā pērn.

Ekspluatācijā nodota Kosmosa izziņas centra ēka Cēsīs, Cīrulīšu ielā 63, informē pašvaldībā.

Jauno ēku pašvaldība raksturo kā ilgtspējīgu un enerģētiski pašpietiekamu būvi, kurā patlaban notiek aktīvs darbs pie izziņas centra ekspozīciju izbūves un iekārtošanas. Plānots, ka apmeklētājiem centrs būs pieejams jau šī gada jūlijā.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (JV) norāda, ka Kosmosa izziņas centrs būs reģionāls izglītības centrs, kas ieinteresēs skolēnus par dabaszinātņu un tehnoloģiju priekšmetiem. Savukārt pedagogiem tajā būs iespēja apgūt jaunas mācīšanas metodes, bet ģimenēm - jēgpilni pavadīt laiku kopā. Pašvaldība plāno, ka gada laikā centru apmeklēs vairāk nekā 100 000 tūristu.

Par vairāk nekā 11 miljoniem eiro topošā Kosmosa izziņas centra pamatos iemūrē kapsulu  

Lai atstātu vēstījumu nākamajām paaudzēm par Kosmosa izziņas centra būvniecību Cēsīs, jaunās...

Ēka projektēta ar zemu enerģijas patēriņu, proti, 15 kilotvatstundas uz kvadrātmetru (kWh/m2) gadā, un galvenais siltumnesējs ir siltumsūknis ar kopējo jaudu 70 kilovati (kW). Siltā ūdens ražošanai uzstādīti divi granulu apkures katli ar kopējo jaudu 120 kW. Blakus būvei izbūvētas pazemes tvertnes, kurās attīrīs uz ēkas jumta sakrāto lietus ūdeni, lai pēc tam to padotu otrreizējai izmantošanai ēkā uz sanitārajiem mezgliem.

Uz jumta uzstādīti arī saules paneļi, kas nodrošinās pietiekamu daudzumu elektrības visām izziņas centra vajadzībām. Ēkā darbojas viedās vadības un kontroles risinājumi gan elektroenerģijai, gan siltumenerģijai.

Pie izziņas centra izveidota autostāvvieta ar 53 vietām, kā arī ierīkotas četras abpusējās ātrās elektroautomobiļu uzlādes stacijas - astoņām automašīnām un vienam autobusam.

Kosmosa izziņas centra galvenais un lielākais eksponāts būs Starptautiskās kosmosa stacijas replika divu stāvu augstumā, un tai dots nosaukums "Auseklis". Pirmajā kosmosa stacijas stāvā varēs iepazīties ar astronautu ikdienu, uzturoties misijās kosmosā, bet kosmosa stacijas otrais stāvs būs sasaistīts ar misijas vadības centru - apmeklētājiem pāros būs iespēja pašiem izspēlēt vairākas kosmosa misijas.

Kosmosa izziņas centra pirmā stāva ekspozīcijas saturs būs orientēts uz vizuālu pieredzi. Ienākot centrā, apmeklētājiem būs iespēja pārbaudīt, kā tiek saražota enerģija, staigājot pa Eiropā lielāko kinētisko grīdu.

Tālāk apmeklētāji varēs iziet cauri cilvēces izpētes vēstures tunelim, lai, sākot no aizvēstures, gūtu priekšstatu, kā attīstījusies zinātne, inženierzinātne un interese par kosmosu. Pirmajā stāvā varēs apskatīt arī dažādus ar kosmosu saistītu objektu modeļus: raķetes, robotus, roverus, satelītus, raķešu dzinējus, un citus. Apmeklētāju ērtībām izziņas centrā būs arī kafejnīca un suvenīru veikals.

Otrā stāva saturs - interaktīvs un balstīts uz dažādu uzdevumu veikšanu - paredzēts dabas zinātņu un tehnoloģiju tēmai. Daļa no otrā stāva ekspozīcijas būs par Marsa kolonizāciju. Pašu gatavotie eksponāti apmeklētājam parādīs, kā organisko atkritumu attīrīšana var nodrošināt svarīgus resursus ilgtermiņa izdzīvošanai, kā saražot elektrību, skābekli un degvielu, atrodoties uz citas planētas, vienlaikus izvairoties no radiācijas un citiem ierobežojošiem faktoriem.

Trešais stāvs paredzēts aktīvākām nodarbēm - būs iespēja pieredzēt, kā trenējas astronauti, būs rotaļu stūrītis jaunākajiem apmeklētājiem un kosmosa objektu galerija.

Kā vēstīts, kosmosa stacijas eksponātus Cēsu Kosmosa izziņas centram projektē un izgatavo igauņu uzņēmums "Motor" par 128 900 eiro.

Projektu par ēkas celtniecību Cēsu novada pašvaldība īsteno ar Latvijas valsts budžeta programmas Emisiju kvotu izsoles instrumenta (EKII) finansējumu. Projekta kopējās izmaksas ir 11 354 188 eiro, no tām projekta attiecināmās izmaksas ir 10 065 642 eiro, no tām EKII līdzekļi ir ne vairāk kā 49,67% no attiecināmajām izmaksām, nepārsniedzot 5 000 000 eiro.

Topošā Kosmosa izziņas centra saturs savukārt tiek veidots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014. - 2021.gada perioda programmas "Pētniecība un izglītība" aktivitātes "Inovācijas centri" projekta "Inovācijas centra izveidošana Cēsīs" atbalstu. Šī projekta kopējās izmaksas ir 2,15 miljoni eiro, no kurām 1,64 miljoni eiro ir Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansējums, 289 825 eiro - Latvijas valsts budžeta līdzfinansējumu, bet 214 684 eiro - Cēsu novada pašvaldības līdzfinansējums.

Būvniecības ierosinātājs ir Cēsu novada pašvaldība, meta autors "Lauder Architects & ALPS" ainavu darbnīca, būvprojekta izstrādātājs un autoruzraugs inženieru birojs "CMB", projektu īsteno RERE Grupa pēc apvienotā projektēšanas un būvdarbu līguma, būvuzraudzību nodrošina "Firma L4".

Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskais centrs Torņakalnā turpina savu attīstību un 25. augustā tika ielikts pamatakmens Rakstu mājai, līdzās Dabas mājai un Zinātņu mājai.

Jau nākamgad tā vērs durvis studentiem un akadēmiskajam personālam – astoņos stāvos strādās vairāki institūti, LU bibliotēka, Biznesa inkubators, sešas fakultātes, LU Kultūras centrs un amatiermākslas kolektīvi, tā būs lielākā no Akadēmiskā centra ēkām – 26 000 m2.

LU Rakstu mājas būvniecībā un iekārtošanā investē aptuveni 49 miljonus eiro, ieskaitot PVN. No tiem 30 miljoni eiro ir piesaistīti no Eiropas Investīciju bankas, 11,5 miljoni eiro – no Eiropas Padomes Attīstības bankas un 7,4 miljoni eiro ir universitātes ieguldījums.

Investīcijas nodrošina studiju un zinātnes kvalitāti 

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro,...

“Šodien liekam pamatakmeni vēl vienai Gaismas pilij, šī māja ir pierādījums, ka arī humanitārās un sociālās zinātnes Latvijā ir svarīgas. Rakstu māja nav tikai ēka, tas ir pierādījums, ka šo nozari arī novērtē, tās ir lielākās investīcijas nozarē kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas. LU ir radīta, lai veidotos izcilības – solis tuvāk izaugsmei,” saka LU rektors profesors Indriķis Muižnieks.

LU ekopadomes vārdā LU Studentu padome kapsulā ievietoja ar 3D printeri veidotu, pielāgotu ilgtspējas piktogrammu – kā solījumu nākamajām paaudzēm risināt globālo klimata krīzi un ar to saistītos ekonomiskos, sociālos un vides izaicinājumus.

“Zinātne, izglītība un pētniecība ir kritiski svarīgas Latvijas cilvēkkapitāla attīstībai un tautsaimniecības izaugsmei valstī, tāpēc starptautisko finanšu institūciju investīcijām šajās nozarēs ir nozīmīga loma. Eiropas Investīciju Bankas un Eiropas Padomes Attīstības Bankas finansējums LU Akadēmiskā centra modernizācijai palīdzēs veicināt zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, nodrošinot inovatīvu vidi studentiem un pētniekiem un veicinot valsts starptautisko konkurētspēju. Jaunā LU Rakstu māja palīdzēs iezīmēt Latviju Eiropas kartē humanitāro un sociālo zinātņu pētniecības jomā. Pateicoties veiksmīgai Latvijas Universitātes, Finanšu ministrijas un starptautisko finanšu institūciju sadarbībai vairāku gadu garumā, ir izdevies attīstīt LU Akadēmiskā centra modernizācijas projektu, kas gan sniegs nenovērtējamu ieguldījumu sabiedrībai un universitātei, gan arī ir interesants finansētājiem. Svarīgi arī, ka jaunā LU Rakstu māju būs pieejama cilvēkiem ar invaliditāti, kas līdz šim vairāku fakultāšu vecajās ēkās bija problemātiska. Turklāt, apvienojot sešas fakultātes un vairākas institūcijas zem viena jumta, tiks samazināti administratīvie un uzturēšanas izdevumi,” komentē finanšu ministrs Jānis Reirs.

"Ļoti svarīgi, ka Rakstu mājas būvniecības procesā tiek izmantoti materiāli un tehnoloģijas, kas nodrošinās ēkas ilgtspēju, efektīvu apsaimniekošanu un palīdzēs LU doties “zaļās universitātes” virzienā. Tas nozīmē, ka mēs varēsim lepoties ne tikai ar kvalitatīvu un iekļaujošu, bet arī videi draudzīgu izglītības procesu. Un nav noslēpums, ka tieši rūpes par vidi un ilgtspēja ir jauniešiem ārkārtīgi svarīgi aspekti," uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.

Svinīgajā notikumā, kad LU Akadēmiskajā centrā tika likts pamats jaunai humanitāro un sociālo zinātņu ēkai, piedalījās arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, profesors Ivars Kalviņš, Eiropas Investīciju bankas vecākā publiskā sektora vadītāja Marina Ismaila un Eiropas Padomes Attīstības bankas Baltijas valstu projektu vadītāja Diana Bertje, AS “RERE Grupa” valdes priekšsēdētāja Mārīte Straume, Rakstu mājas nākamie “saimnieki” – fakultāšu, institūtu un struktūrvienību pārstāvji, kā arī studenti, LU sadarbības partneri, apkaimes iedzīvotāji un biedrības.

Hotel Jūrmala SPA renovējusi 31 jauna dizaina numuru viesnīcas 9. stāvā, piešķirot tiem trīs jaunas kategorijas - Comfort, Premium un Junior Suite.

Dizaina numuru izveidē investēti 0,9 miljoni eiro.

Numuru renovācija ir liels uzņēmuma izaicinājums, jo remontu darbi tika veikti nepiesaistot papildu finanšu līdzekļus no ārpuses. Turklāt tie notika viesnīcai turpinot aktīvu darbību, viesiem nodrošinot netraucētu un mierpilnu spa atpūtu.

“Ir pienācis laiks kļūt modernākiem, lai piedāvātu viesiem vēl kvalitatīvāku atpūtu, jo strādājam tirgū jau gandrīz 20 gadus," teic Arne Kalbus, Hotel Jūrmala SPA ģenerāldirektors.

Viņš piebilst, ka šis ir tikai sākums lielākām viesnīcas pārvērtībām, jo rudenī sāksies nākamo viesnīcas stāvu atjaunošana.

"Šobrīd dzīvojam lielā izaicinājuma laikā, kad tūrisma nozare joprojām atgūstas no krīzes un ārvalstu ceļotāju trūkums ir jūtams, bet tas neaptur mūs augt un attīstīties," papildina Dace Šķēle, Hotel Jūrmala SPA pārdošanas un mārketinga vadītāja.

Tehnoloģiju uzņēmums “Wolt” no 1. februāra ēdienu un preču piegādi nodrošinās vēl vienā Latvijas pilsētā - Jūrmalā.

Sākotnēji "Wolt" piegādes Jūrmalā būs pieejamas no vairāk nekā 17 restorāniem un 8 tirdzniecības vietām.

“Pagājušā gada laikā pieprasījums pēc ēdienu un preču piegādēm “Wolt” platformā pieaudzis vairākkārt. Augot pieprasījumam, varam nodrošināt arvien plašāku pakalpojumu pieejamību. Tā pērn uzsākām darbību Liepājā, un tagad arī Jūrmalā dzīvojošajiem. Mūsu mērķis šogad ir turpināt augt un šādas iespējas piedāvāt vēl citās Latvijas lielākajās reģionālajās pilsētās,” stāsta “Wolt” Baltijā vadītāja Līsa Ristala.

“Ar nepacietību gaidījām brīdi, kad varēsim savas maltītes piedāvāt klientiem ar piegādi mājās, tāpēc esam ļoti priecīgi par Wolt pakalpojuma pieejamību Jūrmalā. Ņemot vērā Jūrmalas pilsētas specifiku jeb tās garumu, tieši piegāžu nodrošināšana palīdzēs mūsu gardumus padarīt vēl pieejamākus visiem Jūrmalas iedzīvotājiem un viesiem,” stāsta bāra “Kauguru Ezītis Miglā” pārstāve Anita Bāliņa.

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Jūrmalas pašvaldība vēlas palielināt iebraukšanas maksu un turpmāk piemērot to visu gadu, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.

Sabiedrības viedokļa noskaidrošanai nodots saistošo noteikumu projekts "Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā".

Saistošo noteikumu projektā saglabāta pašreiz noteiktā nodevas administrēšanas kārtība, bet būtiskākās izmaiņas ir saistītas ar nodevas piemērošanas perioda noteikšanu visu gadu, sākot no 2023.gada 1.novembra un nodevas apmēra izmaiņām vienai dienai. Nodevu plānots mainīt no tagadējiem 2 eiro uz 3 eiro.

Tāpat saistošajos noteikumos precizēta caurlaižu pārreģistrācijas kārtība; precizēts transportlīdzekļa īpašuma tiesību iegūšanas brīdis, piemērojot nodevas atbrīvojumu jūrmalniekiem; vienkāršota pieteikšanās nodevas atvieglojumiem, un citi nosacījumi.

Viesnīcu operators SIA "Mogotel" maijā atvēris jaunu četru zvaigžņu viesnīcu "Rixwell Collection Seaside Hotel Jurmala", informē "Mogotel" pārstāvji.

Viesnīca atrodas Jūrmalas centrā - Jaunajā ielā, Dzintaros. Šī ir otrā "Mogotel" Jūrmalā atvērtā sezonas viesnīca (pirmā bija "Rija Eiropa Hotel Jurmala"), un otrā zīmola "Rixwell Collection" viesnīca - vēl Tallinā darbojas dizaina viesnīca "Rixwell Collection Savoy Boutique Hotel".

Viesnīcas ēka 2023.gadā tika pilnībā renovēta, un patlaban "Rixwell Collection Seaside Hotel Jurmala" piedāvā 26 skandināvu stilā ieturētus numurus.

"Mogotel" pārstāvji prognozē, ka pieprasījums pēc viesnīcu pakalpojumiem Latvijā šogad tuvosies 2019.gada līmenim, bet vēl to nesasniegs. Viesnīcu noslodze iepriekšējā līmenī varētu atgriezties 2024.gadā.

"Mogotel" valdes priekšsēdētāja un izpilddirektore Jeļena Stirna prognozē, ka 2023.gadā Rīgā un citās Latvijas pilsētās viesnīcu noslodze joprojām būs aptuveni 10-15% mazāka nekā 2019.gadā. Tas skaidrojams ar faktu, ne Rīgā, ne arī visā Latvijā organizētā/grupu tūrisma pieprasījums nav atgriezies pirmspandēmijas līmenī, tāpat arī Āzijas, ASV, Kanādas un citu valstu ceļotāju interese par Eiropu vēl nav pietiekami augsta.

No 2024.gada 1.februāra iebraukšanas maksa Jūrmalas īpaša režīma zonā būs 3 eiro līdzšinējo 2 eiro vietā un iebraukšanas maksa būs spēkā visa gada garumā, kā tas bija līdz 2013. gadam.

Noteikumi kūrortpilsētā mainīti, lai mazinātu ik gadu pieaugošo satiksmes intensitāti un stimulētu braucējus izmantot videi draudzīgākus transporta veidus, informē pašvaldībā.

Caurlaižu režīms Jūrmalas kūrortpilsētā ir kopš 1996. gada, un tikai kopš 2013. gada tas bija atcelts ziemas sezonā.

Nodevu nemaksā un bez caurlaides īpaša režīma zonā Jūrmalā var iebraukt elektromobiļi un CSDD reģistrētie transportlīdzekļi, kas pielāgoti vadītājam invalīdam.

Deklarēto jūrmalnieku īpašumā vai turējumā esošiem transportlīdzekļiem caurlaides tāpat kā līdz šim būs bez maksas. Nemainīga paliks arī ilgāka termiņa iebraukšanas caurlaižu maksa: nedēļas caurlaide 7 dienām maksās 10 eiro, mēnesim (30 dienām) – 31 eiro, trīs mēnešiem (90 dienām) – 55 eiro. Caurlaide visam gadam (365 dienām) maksās 180 eiro, kas ir 0,49 eiro dienā, pusgadam (180 dienām) caurlaide maksās 107 eiro, bet 270 dienām – 150 eiro.

Lursoft datu bāzē pieejama informācija par 2451 februārī reģistrētu nekustamā īpašuma darījumu, liecina apkopotie dati. Vairāk nekā puse, t.i., 55%, no visiem darījumiem ir ar telpu grupām, proti, telpām vai dzīvokļiem.

Analizējot nekustamo īpašumu darījumu datus, redzams, ka februārī jauni darījumi reģistrēti visu Latvijas pašvaldību teritorijās. Lursoft izpētījis, ka 36% no visiem nekustamo īpašumu darījumiem aizvadītajā mēnesī reģistrēti Rīgā, aiz kuras darījumu skaita ziņā seko Daugavpils un Liepāja.

Pašvaldības, kuru teritorijā februārī reģistrēti visvairāk nekustamo īpašumu darījumi:

Premium segmenta nekustamo īpašumu kompānija Latvia Sotheby’s International Realty uzsākusi zemes apbūves gabalu pārdošanu ciemata projektā Jurmala Dune.

Jurmala Dune ir ciemats Ragakāpas tuvumā Jūrmalā, Lielupes krastā, kur plānots uzbūvēt privātmājas, villas un trīs mazstāvu dzīvokļu mājas.

Ciemata kopējā platība plānota 25 hektāru apmērā. Ciemats atrodas vietā, kurā Lielupe satiekas ar Baltijas jūru. To no vienas puses 1 km garumā ieskauj Lielupes krasti, savukārt no otras puses Ragakāpas dabas parks un balto smilšu pludmale.

Jurmala Dune ir multifunkcionāls slēgta tipa ciemats, kura rezidentiem un viesiem jau ir pieejamas pilnībā labiekārtotas publiskās zonas ar apgaismotiem un bruģētiem ceļiem, ietvēm un veloceļiem, kā arī atpūtas zonām. Teritorijā kopumā atrodas vairāk nekā 30 zemesgabalu dažādas platībās, no 2500 līdz 4000 kvadrātmetriem.

Lietuvas uzņēmums Natura Termo SPA (”Atostogu parkas”) plāno uzsākt uzņēmējdarbību Latvijā, Jūrmalā attīstot jauna ūdens dziedniecības un atpūtas kompleksa celtniecību.

Plānotās investīcijas ir vairāk nekā 25 miljoni eiro.

Šādi attīstības plāni uzņēmumam bijuši jau pirms vairākiem gadiem, taču korekcijas ieviesusi pandēmija. Pašlaik uzņēmums atkal gatavs ķerties pie šī plāna īstenošanas.

Natura Termo SPA vadītājs Ričardas Jovaiša informē, ka pašlaik tiek izskatītas vairākas atrašanās vietas startam Jūrmalā, ko piedāvā gan pašvaldība, gan privātie uzņēmēji.

"Ja sākotnēji mēs izvērtējām investīciju ieguldīšanu ūdens dziedniecības un atpūtas kompleksa būvniecībā bijušā „Nemo” parka teritorijā Jūrmalā, tad tagad investīciju piedāvājumu skaits ir pieaudzis. Šobrīd pētām vairākus papildu projektus, lai pieņemtu optimālu lēmumu. 5. augustā atvērsim Natura Termo SPA biroju Rīgas centrā. Situācija veidojas tā, ka mūsu speciālisti pavada aizvien vairāk laika Latvijā, un mēs sapratām, ka mums ir vajadzīgas savas mājas," stāsta R.Jovaiša.

Rīgā bāzētais starptautiskais viesnīcu operators Mogotel Hotel Group turpina papildināt savu portfeli ar jauniem objektiem. Jaunatvērtajām četru un piecu zvaigžņu viesnīcām atvēršanai Igaunijā, Vācijā un Polijā pievienojas viesnīca Rija Eiropa Hotel Jurmala.

Viesnīca atrodas blakus Dzintaru koncertzālei. “Numuru pārdošana tika uzsākta pirms viesnīcas atklāšanas, un jau divu dienu laikā piepildījums sasniedza 100%. Ievērojot, ka iepriekšpārdošanas praktiski nebija, numuru rezervēšanas ātrums pārsniedza visas prognozes. Analizējot rezervāciju skaitu, varam apgalvot, ka pieprasījums Jūrmalā augustā salīdzinājumā ar jūliju ir palielinājies par 8%. Mēs redzam, ka vairums viesu mūsu viesnīcu izvēlas garākai atpūtai, rezervējot numurus trīs naktīm un ilgāk. Pie mums brauc viesi no Baltijas kaimiņvalstīm, pēc tam reitingā seko ceļotāji no Somijas un Vācijas. Lielākā daļa viesu ir pāri vai ģimenes ar bērniem, kuri ierodas Jūrmalā kā tūristi," saka Mogotel Hotel Group izpilddirektore Jeļena Stirna.

Satversmes tiesa atzinusi, ka nodevas par iebraukšanu īpaša režīma zonā likmei jābūt sabalansētai ar sabiedrības spēju šo nodevu samaksāt. Pretējā gadījumā iebraukšana īpaša režīma zonā būtu pieejama vienīgi nelielai, turīgajai sabiedrības daļai.

Ministra rīkojumā nebija ietverti argumenti tam, ka nodevas likme triju euro apmērā, to piemērojot visu gadu, būtu acīmredzami nesamērīga.

Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības dome 2021.gada 30.septembrī pieņēma grozījumus saistošajos noteikumos, kuri citstarp paredzēja palielināt par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā maksājamās nodevas apmēru līdz trim euro līdzšinējo divu euro vietā, kā arī piemērot nodevu visu gadu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs izdeva rīkojumu par šo grozījumu darbības apturēšanu. Satversmes tiesā lieta tika ierosināta pēc Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes pieteikuma, kurā lūgts pārbaudīt, vai ministra rīkojums par saistošo noteikumu darbības apturēšanu ir tiesisks.

Eiropas transporta platforma Bolt uzsāk automašīnu koplietošanas “Bolt Drive” pakalpojuma sniegšanu Rīgā un Jūrmalā.

Automašīnas būs iespēja iznomāt, izmantojot lietotni “Bolt”, kas klientiem ļaus kartē redzēt sev tuvākos transportlīdzekļus un rezervēt sev vēlamo.

Rīga un Jūrmala ir otrā un trešā pilsēta Eiropā, kurā būs pieejams “Bolt Drive”. Automašīnu koplietošana būs daļa no “Bolt” mobilitātes piedāvāto rīku klāsta, lai palīdzētu pilsētām pārorientēties no privātajām automašīnām uz ilgtspējīgām alternatīvām. Uzņēmums Latvijā jau piedāvā kopbraukšanas un elektrisko skrejriteņu nomas pakalpojumus.

“Bolt Drive” automašīnas var izmantot braucieniem gan pilsētā, gan ārpus tās. Tiek piedāvāts plašs transportlīdzekļu klāsts, tostarp Toyota RAV4, Audi Q2, Audi A3, Volkswagen T-Roc un Volkswagen T-Cross, Toyota C-HR, Toyota Corolla, Hyundai i20 un citi.