Quantcast
Bankas

Societe Generale sodanaudā par sankciju pārkāpšanu varētu samaksāt ASV 1,1 miljardu eiro

LETA, 04.09.2018

Jaunākais izdevums

Francijas banka «Societe Generale» otrdien paziņoja, ka tai varētu nākties samaksāt 1,1 miljarda eiro sodanaudu, lai izbeigtu tiesvedību ar ASV varasiestādēm saistībām ar apsūdzībām, ka banka pārkāpusi sankcijas, jo sevišķi Irānā.

Francijas otra lielākā banka norāda, ka tā šos izdevumus plāno nosegt ar šim nolūkam jau atvēlētajiem uzkrājumiem.

Vienošanos šajā jautājumā paredzēts panākt tuvāko nedēļu laikā.

Pēdējos mēnešos «Societe Generale» tikusi ierauta vairākās izmeklēšanās un tiesas prāvās.

Jūnijā ASV Tieslietu ministrija paziņoja, ka «Societe Generale» maksās ASV varasiestādēm 1,34 miljardus dolāru saistībā ar apsūdzībām, ka tā devusi kukuļus Muammara Kadafi režīma amatpersonām Lībijā un manipulējusi ar starpbanku procentu likmi «Libor».

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sankciju ievērošana publiskajā iepirkumā

Kristīna Markeviča un Konstantīns Teļakovs, ZAB "Primus Derling", 17.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu (turpmāk – Sankciju likums) pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas attiecināms uz visām fiziskām un juridiskām personām. Tas nozīmē, ka sankciju ievērošanas pienākums attiecas ne tikai uz komersantiem, bet arī uz publisko iepirkumu pasūtītājiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un publiskajiem partneriem.

Katram komersantam, kas pretendē uz publisko iepirkumu, pastāvīgi (vismaz pirms katras iepirkuma procedūras) ir jāpārbauda, vai tas (ieskaitot tā pārstāvjus un patiesos labuma guvējus), vai šī komersanta apakšuzņēmēji (ieskaitot to pārstāvjus un patiesos labuma guvējus) nav iekļauti sankciju sarakstos un, ja ir, tad kādā veidā tas ietekmēs publiskā iepirkuma līguma izpildi.

Administratīvo atbildību par pārkāpumiem starptautisko un nacionālo sankciju prasību jomā nosaka Sankciju likuma 13.2 pants, savukārt kriminālatbildību par sankciju pārkāpšanu nosaka Krimināllikuma 84. pants.

Būtu vērts pieminēt, ka saistībā ar iespējamo vai faktisko sankciju pārkāpšanu drošības dienesti ir tiesīgi īstenot nepieciešamās faktiskās pārbaudes. Tā, piemēram, šā gada februāra sākumā Valsts drošības dienests vairākos objektos Rīgā un tās apkaimē saistībā ar aizdomām par starptautisko sankciju pārkāpšanu veica tiesas sankcionētas procesuālās darbības. Šobrīd nav skaidrs, vai pārkāpēji ir zinājuši, ka tie pārkāpj sankcijas, taču jāatceras, ka likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par pēdējā laika karsto aktualitāti, kādēļ atsevišķi uzņēmumi un investori saskaras ar banku atteikumu sadarboties un vai mūsu kredītiestāžu prasības ir pārspīlētas, DB stāsta Latvijas Finanšu nozares asociācijas Darbības atbilstības un kontroles komitejas līdzpriekšsēdētāji Uldis Upenieks un Juris Bogdanovs.

Dienas Biznesā viena no aktuālām tēmām, par ko sūdzas daudzi uzņēmēji un investori, ir banku nevēlēšanās atvērt kontus. Ar to saskārušies vairāki uzņēmēji un investori. Turklāt, pēc viņu teiktā, viņi nesadarbojoties ar uzņēmumiem, kuri pārkāpj sankciju režīmu. Kādi ir iemesli vēl bez sankciju režīma pārkāpšanas, kuru dēļ bankas atsakās atvērt kontus?

U. Upenieks: Šis jautājums tomēr ir jāskata sankciju kontekstā. Viena lieta ir, kad uzņēmums sadarbojas ar partneri, kurš ir iekļauts tiešajā sankciju sarakstā, par to viss ir skaidrs. Taču vēl ir sektorālās sankcijas, kas attiecas uz noteiktām tautsaimniecības nozarēm vai preču grupām. Turklāt jāņem vērā, ka ir arī netieši sankciju pārkāpumi. Viens nesens piemērs: anektētajā Krimas pussalā tika uzstādītas Rietumeiropas ražotāja ražotas turbīnas. Tas ir klajš sankciju pārkāpums, jo ir noteikts, ka uz Krimas pussalu nekādas preces piegādāt nedrīkst. To visu pētot, tika konstatēts, ka uzņēmums turbīnas piegādājis Krievijai, nevis Krimai, taču no Krievijas tās tika pārsūtītas uz anektēto pussalu. Rezultātā konkrētajam uzņēmumam sanāca pamatīga taisnošanās, kā tā ražotās turbīnas nonāca tur, kur tām nebija jānonāk. Tas, kas tiek sagaidīts no bankām un uzņēmējiem, ka visa produktu piegādes ķēde, tostarp transportēšana, tiek izsekota, lai gūtu pārliecību, ka nav tiešu vai netiešu sankciju pārkāpumu. Mēs atrodamies blakus Krievijai, pret kuru salīdzinoši nesen ir ieviesta virkne sankciju. Un mūsu uzņēmējiem ir ciešas saiknes ar šo valsti, arī loģistikas uzņēmumiem, kas transportē kādas preces. Lai bankas apkalpotu šo uzņēmumu norēķinus, mums jābūt pārliecībai, ka netiek pārkāptas sankcijas. Ja, izvērtējot kādu jaunu uzņēmumu, mums nav simtprocentīgas pārliecības par tā sadarbības partneriem, banka nevēlas riskēt ar netiešu sankciju pārkāpumu. Ja atceramies FKTK piemērotos sodus piecām bankām, tad nevienā gadījumā nebija runa par tiešiem sankciju pārkāpumiem. Bija darījumu ķēde ar desmit iesaistītām pusēm, kur bankas bija kāds piektais sestais posms. Bankas nevarēja redzēt nedz pirmo, nedz desmito posmu. Bet, kad uzraugi apkopoja visu informāciju, tie konstatēja, ka ir noticis netiešs sankciju pārkāpums. Latvijas likumi paredz vienlīdzīgu atbildību gan par tiešu, gan netiešu sankciju pārkāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki veiktu efektīvus un sankciju riskam atbilstošus sankciju riska pārvaldīšanas pasākumus,Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprinājusi FKTK noteikumus «Sankciju riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi», kas šodien publicēti oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Noteikumi nosaka minimālās prasības attiecībā uz sankciju riska novērtējuma veikšanu un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un kontroli; apstākļus, ko iestāde ņem vērā, veicot sankciju riska novērtējumu, nosakot Eiropas Savienības (ES) vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstis, kuru noteiktās sankcijas būtiski ietekmē iestādes vai finanšu un kapitāla tirgus intereses; prasības attiecībā uz finanšu ierobežojumu piemērošanu, ja šie ierobežojumi izriet no tādām ES vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktajām sankcijām, kuru ievērošana būtiski ietekmē iestādes vai finanšu un kapitāla tirgus intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Societe Generale ASV maksās 1,3 miljardu dolāru sodu par sankciju pārkāpšanu

LETA, 20.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas banka «Societe Generale» ASV maksās 1,3 miljardu dolāru (1,1 miljarda eiro) naudassodu par to, ka pārkāpusi Savienoto Valstu sankcijas pret Kubu, Irānu un citām valstīm.

ASV Tieslietu ministrija pirmdien paziņoja, ka «Societe Generale» atzinusi savu vainu un naudassoda summa noteikta, vienojoties ar ASV varasiestādēm.

Pēc ministrijas sniegtajiem datiem, banka no 2004. līdz 2010.gadam bijusi iesaistīta vairāk nekā 2500 transakcijās ar Kubu 13 miljardu dolāru (vairāk nekā 11 miljardu eiro) apmērā, lai gan atbilstoši ASV sankcijām šīs transakcijas vajadzēja vai nu bloķēt, vai arī apturēt, lai par tām veiktu izmeklēšanu.

«Societe Generale» pārkāpusi arī ASV sankcijas pret citām valstīm.

Banka paziņojusi, ka veikusi pasākumus, lai uzlabotu naudas plūsmu kontroles mehānismus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ĀM brīdina bankas par sadarbības risku ar Lembergu un Ventspils brīvostas pārvaldi

LETA, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Ventspils brīvostas pārvaldi un trīs Latvijā reģistrētām biedrībām ir noteiktas ASV sankcijas, jebkurš, kurš veiks finanšu pārskaitījumus šīm personām, arī var tikt pakļauts ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijām, brīdina Latvijas Ārlietu ministrija.

Ārlietu ministrija informē, ka saskaņā ar Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) noteikumiem OFAC sankcijas Latvijā ievēro finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki, tajā skaitā bankas, kā arī OFAC sankcijas tiek ievērotas publiskās un privātās partnerības jomā un Eiropas Savienības (ES) fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības jomā.

"Līdz ar to Ārlietu ministrija lūdz ņemt vērā šo papildu risku, kā arī vērš uzmanību, ka jau noslēgto līgumu izpilde ar OFAC sankcionētām personām var būt apgrūtināta vai neiespējama, kamēr sankcijas ir spēkā," teikts ministrijas paziņojumā.

FKTK skaidro, ka Latvijas normatīvie akti paredz, ka Latvijas finanšu iestādes nesniedz finanšu pakalpojumus OFAC sankciju sarakstā iekļautām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Baltijas uzņēmēju interese par Irānas tirgu nokritusies praktiski līdz nullei

Didzis Meļķis, 08.08.2018

Irānas eksperts un konsultāciju uzņēmuma Courland Advisors partneris Tibo Normands

Foto: Ieva Čīka/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 7. jūlija ir izsludināta ASV sankciju pret Irānu pirmā kārta, un to noteikumi ir daudz agresīvāk formulēti, nekā līdz 2015. gadam spēkā esošās sankcijās.

Tās tika atceltas un Irāna atjaunota pilnvērtīgā starptautiskajā apritē līdz ar daudzpusējo Kopīgo Visaptverošo rīcības plānu (angl. akronīms JCPOA), kas paredz pamatīgi samazināt Irānas kodolprogrammu un tās spējas, kas varētu rezultēties atomieroču izveidē.

Ar Donalda Trampa paziņojumu ASV no JCPOA izstājās 8. maijā, vienpusēji izsludinot nodomu atjaunot sankcijas pret Irānu ar mērķi gan vēl vairāk iegrožot tās kodoltehnoloģiju kapacitāti, gan arī mazināt tās destabilizējošo politisko ietekmi reģionā, kas sevišķi attiecas uz atbalstu Bašara al Asada režīmam Sīrijā.

Baltieši turas pa gabalu

Irānas eksperts un konsultāciju uzņēmuma Courland Advisors partneris Tibo Normands (Thibault Normand) db.lv komentē, ka jaunajā situācijā, kas vēl agresīvāk par iepriekšējām sankcijām iegrožo sadarbību ar Irānu, ieguvējas paredzami būs Krievijas un Ķīnas kompānijas. Lai gan irāņi kvalitātes dēļ priekšroku dod Eiropas tehnoloģijām, sankciju vēriena dēļ, pat ar visiem Briseles centieniem dot pretspiedienu Vašingtonai, eiropiešu turpmākās biznesa saiknes ar Irānu būs ļoti problemātiskas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK AS PNB Banka darbībā konstatējusi Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likuma pārkāpumu

Žanete Hāka, 18.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu par AS «PNB Banka» darbībā konstatētajiem Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma un FKTK normatīvo noteikumu «Sankciju riska pārvaldīšanas normatīvo noteikumi» prasību pārkāpumiem, informē FKTK.

FKTK veica neklātienes mērķa pārbaudi par atsevišķu Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma un FKTK 29.01.2019. normatīvo noteikumu Nr. 13 «Sankciju riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi» prasību izpildi.

Pārbaudē konstatētie fakti liecina, ka banka nav izpildījusi Sankciju likumā un Noteikumos noteiktos pienākumus – noteiktajā termiņā veikt un dokumentēt starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu.

FKTK vērš uzmanību, ka minētā novērtējuma veikšana ir cēloņsakarīgi saistīta ar sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu, jo, lai banka izstrādātu efektīvu sistēmu riska pārvaldīšanai, tai ir nepieciešams konstatēt tās darbībai piemītošo starptautisko un nacionālo sankciju risku. Izvērtējot pārkāpuma sekas, FKTK ņēmusi arī vērā apstākli, ka nav konstatēta sankciju neizpilde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank likvidators: Spekulācijām par bankas kreditoru pārbaužu kvalitāti nav pamata

LETA, 14.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spekulācijām par likvidējamās «ABLV Bank» kreditoru pārbaužu kvalitāti nav pamata, atzīmēja bankas likvidators Arvīds Kostomārovs.

Viņš norādīja, ka visu «ABLV Bank» kreditoru un ar tiem saistīto klientu pārbaudes notiks neatkarīgi un vairākās kārtās, ko īstenos starptautiskās auditorfirmas «Ernst&Youn» (EY) eksperti no vairākām pasaules valstīm, tostarp ASV. «Pārbaudes vadīs eksperti, kuri specializējušies līdzīgu uzdevumu veikšanā. Tas garantēs vēl lielāku caurspīdīgumu un kreditoru vērtējumu objektivitāti,» teica Kostomārovs.

Pēc viņa paustā, metodoloģija, kuras pirmā versija regulatoram tika iesniegta pagājušā gada augustā, jau sākotnēji paredzēja 100% apmērā izvērtēt visus kreditorus, kuri likvidatoriem ir iesnieguši prasības pret banku, bet metodoloģijas apspriešanā palielināta saistīto un potenciāli saistīto bijušo klientu grupa, kas arī tiks pakļauta pārbaudēm. Tajās tiks detalizēti analizēti dati par to, kas ir patiesā labuma guvēji, tiks veiktas pārbaudes pret sankciju sarakstiem, lai nepieļautu naudas izmaksas kreditoriem, kuriem atklātos saistība ar dažādos sankciju sarakstos iekļautiem uzņēmumiem vai privātpersonām. Tāpat notiks transakciju monitorings, analizējot vēsturiskas transakcijas kopš 2013.gada. Kopumā paredzēts pārbaudīt aptuveni 3700 kreditoru un vairāk nekā 9000 ar tiem saistīto klientu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Francijas banka Societe Generale maksās ASV varasiestādēm

LETA/AFP/Db.lv, 06.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas banka «Societe Generale» maksās ASV varasiestādēm 1,34 miljardus dolāru saistībā ar apsūdzībām, ka tā devusi kukuļus Muammara Kadafi režīma amatpersonām Lībijā un manipulējusi ar starpbanku procentu likmi «Libor», paziņojusi ASV Tieslietu ministrija.

Bankas struktūrvienība piekritusi atzīt savu vainu Ņujorkas tiesā saistībā ar apsūdzībām par Lībijas amatpersonu kukuļošanu no 2004. līdz 2009.gadam, lai iegūtu ienesīgus investīciju pārvaldes līgumus.

Savukārt 2010. un 2011.gadā bankas vadošās amatpersonas manipulējušas ar «Libor» likmi, liekot darbiniekiem sniegt maldīgus finanšu datus, kas radījuši iespaidu, ka banka ir finansiāli spēcīgāka nekā tā bija patiesībā.

«Gadiem ilgi «Societe Generale» grāva globālo tirgu un ārzemju institūciju godīgumu, sniedzot viltus finanšu datus un krāpnieciski nodrošinot līgumus kukuļošanas ceļā,» sacīts ASV Tieslietu ministrijas paziņojumā.

Savukārt, Austrālijas varas iestādes piespriedušas aptuveni 700 miljonu Austrālijas dolāru jeb apmēram 450 miljonu eiro sodu bankai «Commonwealth Bank of Australia», kura neesot ievērojusi noteikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu. Sods attiecas uz laika posmu no 2012. līdz 2015.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

ABLV – likvidācija, Swedbank – prēmija

Sandris Točs, speciāli DB, 02.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc atlaišanas zviedru Swedbank prezidente Birgita Bonnesena saņems aptuveni divus miljonus eiro lielu prēmiju. Līdzīgi kā pagājušajā gadā ABLV Bank, tā šogad Swedbank skar ar aizdomām par naudas atmazgāšanu saistīti pārmetumi.

ABLV Bank īpašnieki skandāla rezultātā bija spiesti aizvērt savu banku un ar milzīgām pūlēm panāca tiesības vismaz pašlikvidēties, nevis tikt likvidētiem politiski ieceltu maksātnespējas administratoru vadībā. Swedbank gadījumā no darba tika atbrīvota bankas vadība, pirkstu pakratīja zviedru finanšu ministrs, bet beigās bankas vadītāja dabūja prēmiju. Latvija un Zviedrija – divas valstis, divas atšķirīgas pieejas valsts interesēm, biznesa interesēm un tiesiskumam.

Pagājušā gada 13. februārī izskanēja ASV FinCen paziņojums, par kuru Latvijas valdība tika informēta tikai stundu iepriekš. Šis paziņojums aizsāka procesu, kas beidzās ar ABLV Bank pašlikvidāciju. Šogad FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš ir paziņojis, ka viņa mērķis ir panākt, lai 13. februāra FinCen paziņojums tiktu atsaukts, un ka Latvijas finanšu regulators pie tā strādā. Latvijas valdībai Putniņa aktivitātes acīmredzami nepatīk. Steidzami tiek virzītas izmaiņas likumdošanā, lai Putniņu un FKTK padomi varētu atsaukt pirms termiņa. Nerunājot par to, ka valdībā būtu kaut mazākā mērā vērojamas rūpes par Latvijas ekonomiskajām interesēm. Praktiski uzreiz pēc FinCen paziņojuma Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola sāka uzturēt viedokli, ka «tāda» banka mums vispār nav vajadzīga. Tika dots skaidrs politisks signāls citām bankām – likvidējiet nerezidentu noguldījumus savās bankās, ja nē, jūs sagaida tāds pats liktenis kā ABLV Bank. Kāpēc? Tāpēc, ka onkulis teica. Nekādu nacionālo interešu pelnīt mums nav, mums ir viena interese – ievērot ārvalstu rekomendācijas. Tādi ir signāli, ko dod Latvijas valdība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudziem mēģinot sadzīvot ar jaunajiem riskiem ekonomikai, ko nesusi Ķīnas vīrusa izplatīšanās, drošība tiek meklēta pie ASV dolāriem.

Būtībā daudzi tirgus dalībnieki raugās drošā patvēruma virzienā, kur šajā ziņā pirmais rindā ir neviens cits kā "karalis dolārs" (kurš izgriež pogas pat zeltam).

Arī iepriekšējās finanšu krīzes laikā ASV dolāra cenas izmaiņas lielā mērā bija uzskatāmas par tirgus dalībnieku optimisma vai pesimisma indikatoru. Ja ziņu fons bija drūms, neskatoties uz dažādām runām par pašas ASV ekonomikas un visas finanšu sistēmas (ne)stabilitāti, palielinājās pieprasījums pēc nosacīti drošajiem ASV dolāriem un tā vērtība auga, un otrādāk.

Katrā ziņā tieši šī valūta joprojām ir un paliek viens no pasaules finanšu sistēmas stūrakmeņiem.

Var spekulēt, ka kāda apokaliptiska scenārija gadījumā ticība tam pazudīs gluži vai pēdējā (jeb kam tad vispār atliek ticēt, ja ne ASV dolāram - nav jau dižas alternatīvas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Līdz 2000 eiro palielina maksimālo sodu par ierobežojumu pārkāpšanu

Žanete Hāka, 03.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima piektdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ar kuriem paaugstināts naudas sods par epidemioloģiskās drošības prasību, kā arī par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu, informē Saeimas Preses dienests.

Tāpat noteikta administratīvā atbildība par dīkstāves pabalsta saņemšanas prasību pārkāpšanu.

Lai nodrošinātu rīkojumā ietverto pasākumu un ierobežojumu efektīvāku izpildi, paaugstināts naudas sods par epidemioloģisko prasību neievērošanu, nosakot to no 10 līdz 2000 eiro apmērā fiziskajām personām (iepriekš - no 10 līdz 700 eiro) un no 140 līdz 5000 eiro apmērā juridiskajām personām (iepriekš no 140 līdz 2800 eiro).

Tāds pats naudas sods fiziskajām un juridiskajām personām paredzēts par ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu (iepriekš līdz 350 eiro). Vienlaikus ar grozījumiem noteikta administratīvā atbildība personai, kura nesniedz informāciju, ka ir slima ar infekcijas slimību, ir bijusi kontaktā ar inficētu personu vai bijusi infekcijas perēklī laikā, kad valstī saistībā ar attiecīgās infekcijas slimības izplatību izsludināta ārkārtējā situācija. Par minēto administratīvo pārkāpuma izdarīšanu varēs piemērot naudas sodu no desmit līdz 2000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien pabeidza uzklausīt apsūdzēto pēdējo vārdu tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā un paziņoja, ka spriedums tiks pasludināts 18.februārī plkst.10.

Atbilstoši Kriminālprocesa likumam, tiesa var paziņot saīsināto spriedumu, bet pēc tam rakstīt pilno spriedumu, pēc kura pieejamības datuma iesaistītās puses var lemt par tā pārsūdzēšanu.

Šodien notikušajā tiesas sēdē apsūdzētie, sakot savu pēdējo vārdu, noliedza sev izvirzītās apsūdzības, pauda līdzjūtību cietušajiem un to tuviniekiem, kā arī pauda neizpratni par viņiem izvirzītajām apsūdzībām.

Attiecīgi apsūdzētais būvinženieris Ivars Sergets savā pēdējā vārdā norādīja, ka viņam ir žēl, ka notikusi šāda traģēdija, taču, pretēji valsts apsūdzības viedoklim, viņam tā neesot izprotama. Sergets skaidroja, ka šī iemesla dēļ viņam nav bijusi iespēja pilnvērtīgi īstenot savu aizstāvību. Līdzīgu viedokli pauda arī pārējie apsūdzētie.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam - 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam - 2,14 miljardus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.

Ar minēto ziņojumu otrdien, 3.septembrī, tiks iepazīstināts Ministru kabinets. Kopumā turpmāko trīs gadu periodam kā prioritārie pasākumi iesniegti 334.

Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) - 2020.gadam 279,4 miljonus eiro, 2021.gadam - 445 miljonus eiro, bet 2022.gadam - 606,8 miljonus eiro.

FM piebilda, ka ievērojama daļa no VM pieprasītā papildu finansējuma ir paredzēta veselības aprūpes darbinieku (aizsardzības, iekšlietu, izglītības, tieslietu, labklājības un veselības nozares jomā strādājošiem) darba samaksas paaugstināšanai 2020.gadam 120,2 miljonu eiro apmērā, 2021.gadam - 261,3 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadam - 406,8 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un AS "SEB banka" ir noslēgušas administratīvo līgumu par 2017. gadā FKTK veikto bankas darbības pārbaudi, abām pusēm vienojoties par nepieciešamo pasākumu veikšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) jomas tālākai pilnveidošanai.

FKTK 2017. gadā bankā veica regulāro klātienes pārbaudi, kuras laikā konstatēja, ka bankas iekšējās kontroles sistēma jāturpina uzlabot, kā būtiskāko trūkumu konstatējot faktu, ka banka pietiekamā apmērā un kvalitātē atsevišķos gadījumos nebija nodrošinājusi klientu saimniecisko darbību pamatojošu dokumentu iegūšanu, lai pārliecinātos, ka klientu veiktie darījumi nav vērtējami kā aizdomīgi, kā arī atsevišķos gadījumos pietiekamā apmērā nebija gūta pārliecība vai dokumentēts klienta patiesais labuma guvējs.

Banka pēc savas iniciatīvas ir izstrādājusi pasākumu plānu 2017. gadā veiktajā pārbaudē konstatēto trūkumu novēršanai un iekšējās kontroles sistēmas NILLTPFN jomā pilnveidošanai, turklāt lielāko daļu no ieteikumiem jau ieviesusi darbībā. Tāpat 2019. gadā tika veikta mērķa pārbaude, kurā konstatētas atsevišķas nepilnības Sankciju likumā, Regulā Nr. 269/2014 un Regulā Nr. 2018/1072 noteikto prasību izpildē – banka saistībā ar vienu klientu nebija veikusi visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu pareizas un faktiskajai situācijai atbilstošas informācijas ievadīšanu bankas sistēmās, uzsākot darījuma attiecības un sadarbības laikā, kā arī nebija pārliecinājusies par ievadītās informācijas atbilstību, kā rezultātā neiesaldēja attiecīgā klienta finanšu līdzekļus nelielā apmērā. Viens no iemesliem, kādēļ tika pieļauts pārkāpums, bija tas, ka banka veica informācijas pārbaudes pret Eiropas Savienības, ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) un citiem sankciju sarakstiem, tai skaitā bankas iekšējiem sarakstiem, bet papildus neizmantoja ar sankcionētajām personām saistīto personu ārējos sarakstus, kas ļauj pārbaudīt sankcionētajām personām piederošos uzņēmumus, kas nepieļautu sankciju pārkāpšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētajiem prasa cietumsodu līdz 7,5 gadiem

LETA, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prokuratūra Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētajām personām prasa piespriest brīvības atņemšanu no pieciem līdz 7,5 gadiem, kā arī piecu gadu aizliegumu pildīt noteiktu amatu pienākumus.

Šodien prokurori noslēdza savas debašu runas lasīšanu, kā arī lūdza piemērot deviņām apsūdzētajām personām sodu.

Septiņu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu prokuratūra prasa piemērot būvinženierim Ivaram Sergetam, veikala projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam, arhitektam Andrim Kalinkam un uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam.

Tikmēr piecu gadu cietumsodu prokuratūra lūdza tiesai piemērot trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai. Piecu gadu cietumsodu prokuratūra prasa piemērot arī uzņēmuma «Maxima Latvija» darba aizsardzības vecākai ekspertei Innai Šuvajevai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

No šodienas bankas neapkalpos ar Lembergu saistītās trīs ASV sankcijām pakļautās organizācijas

LETA, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas bankas neapkalpos ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") saistītās trīs ASV sankcijām pakļautās organizācijas - Ventspils attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju.

Tas izriet no ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) pagājušā gada 9.decembra noteiktajām sankcijām.

OFAC 2019.gada 9.decembrī, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteica sankcijas virknei personu un viņu organizāciju Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, tostarp Lembergam.

No šodienas jebkādi finansiāli darījumi ar Ventspils attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju nebūs iespējami, jo bankas tos neapkalpos.

Savukārt Lembergs varēs paturēt vienu kontu, lai saņemtu, piemēram, pabalstus un pensiju, maksātu nodokļus un veiktu pamatvajadzību apmierināšanai paredzētus maksājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti pie mums dzird jautājumu – vai Trampa politika ir Latvijas interesēs? Tikmēr lielākās ASV investīcijas visā Baltijas reģionā jau atnesusi viena no pasaulē lielākajām investīciju kompānijām Blackstone Group.

13.septembrī tika oficiāli paziņots, ka, ieguldot vienu miljardu eiro, investīciju fonds Blackstone Group L.P. iegādāsies 60% akciju no Latvijā, Lietuvā un Igaunijā strādājošās AS Luminor Bank, bet līdzšinējiem īpašniekiem - skandināvu Nordea un DNB - katram paliks pa 20% akciju.

Gadiem ilgi pie mums ir vaicāts, kur gan kavējas nozīmīgas ASV investīcijas Latvijā, un, lūk, kur tās ir! ASV politika, protams, ir un paliek vispirms ASV interesēs, īpaši, kopš par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps. Bet ASV politikai arī nav jābūt kādas citas valsts kā tikai ASV interesēs. Un tas ir tas, kas no ASV ir jāmācās Latvijai, kuras politikai tāpat būtu jābūt tikai un vienīgi Latvijas interesēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Krievijas vēstnieka vērtējums: Latvijas un Krievijas ekonomiskajām attiecībām ir perspektīva

Jeļena Šaldajeva, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pierobežas teritorija un Krievijas kaimiņvalsts asāk par pārējām ES dalībvalstīm izjūt pret Krieviju ieviesto ekonomisko sankciju sekas

Taču par spīti grūtajai politisko notikumu paredzamībai un pastāvošajiem tirdzniecības ierobežojumiem, ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Krieviju nav apstājusies, bet gan pretēji – attīstās.

Dienas Bizness tikās ar Krievijas Federācijas (KF) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu, lai uzklausītu viņa viedokli par aktuālajiem Latvijas-Krievijas sadarbības jautājumiem, kā arī par Krievijas ekonomikas prioritāšu maiņu sankciju ietekmē.

Jevgeņijs Lukjanovs ir pieredzējis diplomāts, kurš pārliecināti orientējas ne vien politikā, bet ir arī kompetents enerģētikas jautājumos. Vēstnieks uzsver, ka ES ekonomikas ir kā savienotie trauki-sankciju karš neizbēgami ietekmē arī Latvijas ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz globālo pandēmiju, cenas vadošajos pasaules akciju tirgos pēdējo nedēļu laikā pieaugušas.

Par to, cik noturīgs varētu būt šis kāpums, pārliecība gan ne vienmēr ir tā pati lielākā. Neskatoties uz to, notiekošais liek domāt, ka pēc šīs krīzes pat vēl pārliecinošākas varētu kļūt jau tā gigantisko interneta un tehnoloģiju līderu pozīcijas.

Tieši šādu uzņēmumu vērtspapīri lielā mērā bijuši atbildīgi par kopējo tirgus cenu palielināšanos. Piemēram, tikai pieci uzņēmumi - "Microsoft", "Apple", "Amazon", "Alphabet" ("Google") un "Facebook" – šobrīd veido jau piekto daļu no kopējās ASV akciju tirgus "Standard & Poor's 500" indeksa vērtības (to veido 500 lielākās ASV publiski kotētās kompānijas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Moneyval plenārsēdē skata Latvijas progresa ziņojumu par rekomendāciju izpildi

LETA, 02.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strasbūrā šonedēļ Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" plenārsēdē skata arī Latvijas iesniegto progresa ziņojumu par piektās kārtas novērtēšanā iekļauto rekomendāciju izpildi.

Eksperti 2018.gada 23.augusta novērtējumā 40 rekomendācijām sniedza savu vērtējumu, piešķirot tehniskās atbilstības reitingus, kur Latvijas sistēma novērtēta sešām rekomendācijām kā atbilstoša, 24 rekomendācijām - lielākoties atbilstoša un desmit rekomendācijām - daļēji atbilstoša, informēja Finanšu izlūkošanas dienestā (FID).

"Moneyval" plenārsēdē tiek vērtēts iesniegtais progresa ziņojums un Latvijas delegācijas pārstāvji ar ekspertiem pārrunās iesniegtajā ziņojumā sniegto informāciju, vienlaikus sniedzot detalizētu skaidrojumu par progresu rekomendāciju ieviešanā.

Plenārsēdes noslēgumā "Moneyval" eksperti sniegs savu vērtējumu par katru no rekomendācijām, kurās Latvija saņēma vērtējumu "daļēji atbilstoši", piešķirot jaunus tehniskās atbilstības reitingus Latvijas nelegāli iegūto līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas sistēmas novērtējumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Patērētāju kreditētājiem jāizveido klienta riska novērtēšanas sistēma

Elīza Grīnvalde, AML speciāliste (CAMS), VILGERTS, 10.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2019.gada patērētāju kreditētājiem būs obligāta prasība izveidot iekšējās kontroles sistēmu, lai mazinātu iespēju, ka caur uzņēmumu plūst noziedzīgi iegūtā nauda. Šādas iekšējās kontroles sistēmas esamība būs priekšnosacījums patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) var sodīt atbildīgo darbinieku un uzņēmumu par noteikumu prasību neievērošanu ar soda naudu līdz pat 1 miljonam eiro.

Prasības patērētāju kreditētajiem

Noteikumi paredz, ka patērētāju kreditētājiem līdz 2019.gada 1.janvārim:

1) Jāizstrādā un jāievieš riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma;

2) Jānorīko atbildīgais darbinieks vai jāpiesaista speciālists par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu.

Patērētāju kreditētājiem jānodrošina, ka atbildīgajam darbiniekam ir pienākumi, no kuriem būtiskākie ir finanšu noziegumu novēršanas prasību izpilde, ziņošana par finanšu noziegumu risku pārvaldību augstākai vadībai, kā arī finanšu noziegumu novēršanas darbību kvalitātes kontrole. Līdz ar to par atbildīgo darbinieku parasti ieceļ risku kontroles vai atbilstības novērtēšanas speciālistu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nīderlande aizliegs izmantot mobilos telefonus, braucot ar velosipēdu, paredzot 95 eiro sodanaudu par šī aizlieguma pārkāpšanu.

Plānots, ka aizliegums stāsies spēkā 1.jūlijā. Tā mērķis ir samazināt velosipēdistu negadījumu skaitu.

Telefona lietošana, braucot ar velosipēdu, ir bīstama, piektdien intervijā radio uzsvēra Nīderlandes tieslietu ministrs.

«Mēs ļoti skaidri liksim saprast cilvēkiem, ka šis ir jauns standarts satiksmē un tiks veiktas stingras pārbaudes,» viņš piebilda.

2017.gadā Nīderlandē negadījumos, kuros iesaistīti velosipēdi, dzīvību zaudēja 207 cilvēki. Eksperti aplēsuši, ka katru ceturto negadījumi izraisījusi mobilo telefonu lietošana, braucot ar velosipēdu. Parasti avārijas notikušas, klausoties mūziku vai runājot pa telefonu.

Lietot mobilo telefonu, kamēr tiek vadīta automašīna, Nīderlandē jau sen ir aizliegts. Pārkāpuma gadījumā vainīgajam jāmaksā 240 eiro liela sodanauda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā īstenu vētru sacēlusi augoša ģeopolitiska konflikta iespējamība Tuvajos Austrumos. ASV dronu uzlidojumu rezultātā Bagdādē miris viens no ietekmīgākajiem un populārākajiem Irānas ģenerāļiem. Uz šādu ASV rīcību Irānas līderi solījuši bargu atbildi.

Minētās valsts prezidents Hasans Ruhani teicis, ka Irāna atriebsies. Savukārt Irānas ārlietu ministrs norādījis, ka šāda ASV rīcība pielīdzināma starptautiskajam terorismam, par ko attiecīgi ASV būs jānes atbildība.

Nebūt nav izslēgts, ka šie asumi pāraug plašākās bruņotās sadursmēs, kurās tiek iesaistītas arī citas valstis. Tāpat eļļu ugunij piemet šajā reģionā vērojamie plašie protesti. Vispārējā sajūta, šķiet, ir, ka pasaule dažu stundu laikā kļuvusi krietni nedrošāka.

Rezultātā pamatīgas svārstības piedzīvojusi arī vairāku populāru aktīvu cena. Piemēram, naftas vērtība, kurai vēl samērā nesen daudzi izvairījās paredzēt strauju pieaugumu, pakāpusies gandrīz līdz 70 ASV dolāru par barelu atzīmei (Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena Londonas preču biržā). Tas vēlreiz pierāda to, cik šajā tirgū ātri var mainīties nosacījumi un tādējādi arī – cena. Tāpat pāri 1550 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci pārraususies zelta cena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Šogad dominējis dolārs; paredz nelielu tā cenas atslābumu

Jānis Šķupelis, 06.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad valūtu frontē dominējis ASV dolārs. Tā vērtība pakāpusies pret lielu daļu no citām pasaulē visvairāk tirgotajām valūtām. Tas noticis, neskatoties uz pagājušā gada beigu un šā gada sākuma prognožu birumu, ka ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt (vairums tirgus dalībnieku eiro/ASV dolāra virzienu kļūdaini min jau gandrīz divus gadus, liecina "Reuters" dati).

Pēdējos gados pierādījies – ja finanšu tirgos aug stress, tirgus dalībnieki patvērumu meklē tieši ASV dolāros. Tādējādi šogad, nostiprinoties pieņēmumiem par pasaules ietekmīgāko tautsaimniecību bremzēšanos un esot aktuāliem vairākiem ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņa saasināšanās viļņiem, pieprasījums pēc ASV dolāriem saglabājās liels. Tāpat, ja vērtē lielāko tautsaimniecību izaugsmi, ASV tā saglabājās salīdzinoši veselīgāka. Līdz ar šādu situāciju ASV dolāri – pat, ja ne īpaši glīti – tāpat uz pārējā fona izskatās laba alternatīva.

Valdot šādam fonam, eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma sarukusi par 3,3%, un šīs nedēļas otrajā pusē tā atradās pie 1,109 ASV dolāru atzīmes. Dažās pēdējās nedēļās gan tomēr ir vērojams zināms ASV dolāra cenas atslābums, kas eiro cenai ļāvis pakāpties gandrīz par 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru