Modernizē elektrovilcienus Azerbaidžānai; ražos tramvajus Ufai

Līdztekus dīzeļvilcienu modernizācijai VAS Pasažieru vilciens (PV) vajadzībām AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesaistījusies arī citos projektos, par kuriem intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Cik tālu pavirzījies RVR iecerētais – jauns vilciena modelis, zemās grīdas tramvajs – gada laikā kopš DB intervijas ar RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes locekli Eduardu Bozi?

Ja skatāmies laika periodu nedaudz vairāk par gadu, ir realizēti jaunbūves projekti, piemēram, šaursliežu vilciens (Novij Afon alu tramvajs) vienā eksemplārā, un garantijas laikā nav bijušas nevienas reklamācijas. Protams, pamatlieta, pie kā strādājam, ir dažādi modernizācijas projekti. Viens no pēdējiem ir Azerbaidžānas dzelzceļam domātie pieci četrvagonu elektrovilcieni. Trīs vilcieni jau atrodas Baku, tuvākajā laikā tiks nosūtīti arī pārējie. Izaicinājums bija piegādāt pirmo vilcienu līdz Eiropas spēļu sākumam. Šī gada sākumā vienojāmies ar klientu, un pirmie divi sastāvi tika piegādāti jūnija pirmajās dienās.

Tikko kā lepni atteikusies no finanšu drošības spilvena, Portugāle attopas banku ķezā

Pēc apjoma otrā lielākā Portugāles kredītinstitūcija Banco Espírito Santo ir pamatīgās naudas grūtībās, un tai nepieciešama restrukturizācija, ziņo Reuters. Tas licis kāpt Portugāles valsts obligāciju ienesīguma rādītājam un satricinājis akciju tirgus abos Atlantijas krastos. Tas viss notiek vien pāris mēnešus pēc starptautiskās aizdevuma programmas beigām maija vidū.

Aizvien miskastē

Arī pēc aizdevuma programmas noslēgšanas kredītreitingu aģentūras Portugāles parādzīmes aizvien patur «atkritumu» līmenī jeb zem investīcijām cienīga statusa. Maijā Standard & Poor’s paaugstināja savu Portugāles obligāciju nākotnes vērtējumu no negatīva uz stabilu.

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) varēs iegādāties 100% SIA LDZ Cargo Loģistika kapitāla daļu un iegūt netiešu izšķirošu ietekmi SIA Rīgas vagonbūves uzņēmums Baltija, to iegādājoties SIA LDZ ritošā sastāva serviss, informē Satiksmes ministrija.

Tā lēmusi valdība, otrdien, 17.maijā pieņemot rīkojumu Par atļauju VAS Latvijas dzelzceļš līdzdalības iegūšanai SIA LDZ Cargo Loģistika un rīkojumu Par atļauju valsts akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš netiešas izšķirošās ietekmes iegūšanai SIA Rīgas vagonbūves uzņēmumā Baltija. Iecerēts, ka uzņēmumu pārdošanas darījumi tiks īstenoti par tirgus vērtību.

Pašlaik SIA LDZ Cargo Loģistika pilnībā pieder LDz meitasuzņēmumam SIA LDZ Cargo, bet 25% RVU Baltija daļu pieder LDZ ritošā sastāva serviss, savukārt 75% īpašnieks ir nerezidents, fiziska persona.

SIA LDZ Cargo Loģistika ir dibināta 2008.gadā. Tās vispārējais stratēģiskais mērķis ir intermodālu loģistikas piedāvājumu mārketings un pārdošana, piesaistot Latvijas tranzīta nozarei jaunus klientus un tādā veidā sekmējot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu. Uzņēmuma reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir 142287 eiro, bet kapitāla daļu vērtība, saskaņā ar SIA Ernst&Young Baltic aprēķinu, uz 2015.gada 30.septembri noteikta 638 tūkstoši eiro.

AS Pasažieru vilciens (PV) rīcībā esošo ritošo sastāvu ir nepieciešam atjaunot pēc iespējas ātrāk, ņemot vērā uzņēmuma finansiālās iespējas un pastāvošās likumu prasības, norāda uzņēmuma pārstāvji.

Esošā ritošā sastāva uzturēšana darba kārtībā jau pašlaik prasa lielus finanšu un darbaspēka resursus. Jaunie vilcieni samazinātu PV izdevumus vilcienu uzturēšanai par 20%, energoresursiem – par 15%, bet visi kapitālajiem remontiem paredzēti līdzekļi – apmēram 10 miljoni latu gadā, tiktu novirzīti jauno sastāvu nomai, norāda PV valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis.

PV pašlaik pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai izmanto morāli un tehniski nolietotu ritošo sastāvu, kura dzīves cikls elektrovilcieniem ir 28 gadi un dīzeļvilcieniem 26 gadi. Vidējais ritošā sastāva vecums pārsniedz 25 gadus.

Pasažieru vilciens velk uz sarunu procedūru ar ražotājiem jaunu vilcienu iegādei; nav izslēgta pašreizējo modernizācija

Līdz ar elektrovilcienu ilgtermiņa nomas iepirkuma procedūras pārtraukšanu jaunā valsts a/s Pasažieru vilciens (PV) valde šobrīd cenšas tikt skaidrībā par tālāko rīcību: rīkot jaunu konkursu vai sarunu procedūru, liekot uzsvaru uz jauna ritošā sastāva iegādi. Taču pastāv iespēja vēl ilgu laiku braukt arī ar vecajiem vilcieniem, tos modernizējot, kā jau tiek darīts dīzeļvilcienu gadījumā, pieļauj eksperti.

Vēl braucami

«Tas ir izdarāms,» par iespēju modernizēt esošos elektrovilcienus saka motorvagonu ritošā sastāva remonta un tehniskās apkalpošanas uzņēmuma VRC Zasulauks (51% akciju pieder PV un 49% – a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR)) tehniskais direktors Aleksandrs Vasiļjevs. Pēc viņa teiktā, šobrīd PV izmanto 1983./84. g. un 1988./89. g. RVR ražotos vilcienus, kuriem var veikt vai nu t.s. vidējo vai galveno kapitālo remontu. Pirmajā gadījumā ekspluatācijas laiks tiek pagarināts par sešiem, otrajā – par 15 gadiem. Viņš pieļauj, ka esošo vilcienu tālāka ekspluatācija varētu arī nebūt dārgāka par jaunu izmantošanu, ņemot vērā apkalpošanas izmaksas. Tā kā ražotāji cenšoties ar to pelnīt, tad īpaši dārgi izmaksā dažādu bojājumu novēršana. Piemēram, šobrīd kabīnes bojājuma gadījumā pēc sadursmes ar kādu dzīvnieku metāla daļas tiek noņemtas, taisnotas utt., bet ir ārvalstu ražotāji, kas paredz, ka šāda bojājuma gadījumā jāmaina visa kabīne, kam ir pavisam citas izmaksas. Ņemot vērā vilcienu tagadējo aizpildījumu, A. Vasiļjevs pieļauj, ka varētu iztikt arī ar esošā ritošā sastāva modernizāciju.

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) vēlas iegādāties 100 % SIA LDZ Cargo Loģistika kapitāla daļu un iegūt netiešu izšķirošu ietekmi SIA Rīgas vagonbūves uzņēmums Baltija (RVU Baltija), to iegādājoties LDz meitas sabiedrībai SIA LDZ ritošā sastāva serviss.

Pašlaik SIA LDZ Cargo Loģistika pilnībā pieder LDz «meitai» SIA “LDZ Cargo”, bet 25 % RVU Baltija daļu pieder LDZ ritošā sastāva serviss, savukārt 75 % īpašnieks ir nerezidents, fiziska persona.

Lai LDz iegūtu 100% līdzdalību SIA LDZ Cargo Loģistika, ir sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts Par atļauju valsts akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš līdzdalības iegūšanai SIA LDZ Cargo Loģistika un rīkojuma projekts Par atļauju valsts akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš netiešas izšķirošās ietekmes iegūšanai SIA Rīgas vagonbūves uzņēmumā Baltija– tie abi ceturtdien, 17. decembrī, tika izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Iecerēts, ka uzņēmumu pārdošanas darījumi tiks īstenoti par tirgus vērtību.

SIA LDz ritošā sastāva serviss noslēdzis konkursu par dīzeļdegvielas piegādi, par konkursa uzvarētāju pasludinot SIA Orlen Latvija, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

SIA Orlen Latvija piedāvātā līgumcena ir 24,47 miljoni ASV dolāru (12,24 milj. Ls), un kopumā tiks piegādāti 25 tūkstoši tonnu degvielas. Kopumā LDz ritošā sastāva serviss konkursā saņēma četru uzņēmumu pieteikumus, taču uzvarētājs tika izvēlēts pēc zemākās piedāvātās cenas.

SIA LDZ ritošā sastāva serviss ir dibināta 2005. gadā, un tās pamatkapitāls veido 19,85 miljonus latu. Uzņēmumu valdes locekļa amatā darbojas Gints Liepaskalns, Ivars Pāže, Genadijs Rjazancevs un Ivars Rullis, savukārt valdes priekšsēdētāja amats uzticēts Svetlanai Bergai.

2012. gadu uzņēmums noslēdza ar 97,46 miljonu latu apgrozījumu un 1,89 milj. Ls peļņu. Pērn uzņēmumā vidēji strādāja 1461 darbinieks.

Jāspēj mainīties līdzi pieprasījuma tendencēm un jānodrošina kvalitatīvs serviss, tad apgrozījuma kāpums neizpaliks, teic SIA Arkolat prezidente Daina Pečate.

Trauku, virtuves piederumu un mājsaimniecības preču tirgotājs SIA Arkolat kāpinājis apgrozījumu no 4,6 miljoniem eiro 2009. gadā līdz 8.2 miljoniem eiro 2014. gadā, un tas iekļauts Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā Gazeļu sarakstā. Uzņēmuma prezidente Daina Pečate atzīst, ka izaugsme gājusi soli solī ar Latvijas ekonomikas augšupejas tempu. Tirdzniecībā strādājošie uzņēmumi ir ļoti jutīgi. Tos ietekmē gan iekšējā tirgus klimats, gan ārējie faktori, arī ģeopolitiskie notikumi – Krievijas un Ukrainas attiecības. «Tirdzniecība attīstās ātri, un tirgus dalībniekiem strauji jāspēj mainīties un jāreaģē uz pircēju paradumu maiņu. Tā ir ļoti dinamiska nozare, kas nepelnīti netiek mīlēta, lai arī dod nozīmīgu pienesumu valsts budžetam un nodarbina daudz cilvēku. Tikai eksports mūs neglābs, jo iedzīvotājus baro iekšējā tirgus ekonomikas aktivitāte,» pārliecināta ir D. Pečate. Taujāta par uzņēmuma attīstības veiksmes atslēgām, D. Pečate kodolīgi teic, ka tas ir neatlaidīgs darbs vairāk nekā 20 gadu garumā un gatavība pārmaiņām. «Pēdējos piecos gados cītīgi esam izvērtējuši preču sortimentu, lai piedāvātu tikai klientu pieprasītas preces, rekonstruējām iepirkumu daļu, veicām kategoriju analīzi, kā arī pastāvīgi lielu vērību pievēršam darbinieku apmācībai,» viņa turpina.

Polijas kompānija Newag S. A. kopīgi ar Ukrainas uzņēmumu Skinest Rail Ukraina un AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca veiks dīzeļlokomotīvju М62 modernizāciju Ukrainas vilces ritošā sastāva tirgum, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Kompānija Newag S.A. ir līdere dīzeļlokomotīvju un elektrolokomotīvju modernizācijā un ražošanā Polijā, kuras produkti ir pasažieru transporta līdzekļi, dīzeļu un elektrovilcieni, kā arī tramvaji un modernizētie pasažieru vagoni.

Kompānija Skinest Rail Ukraina ir starptautiskā koncerna Skinest Rail daļa, kurš jau vairāk nekā 20 gadus piedāvā kompleksus lēmumus dzelzceļa ritošā sastāva tirgū un kuram ir bagāta pieredze vilces ritošā sastāva remontā un kravu pārvadājumos.

Kompānija Skinest Rail Ukraina gatava piedāvāt lokomotīves Ukrainas dzelzceļa tirgum.

Augstākminēto kompāniju kopējā projekta realizācija, kura kopējais apgrozījums plānots ap 20 miljoniem eiro, sāksies 2016.gadā.

AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) plānos pēc īpašnieku maiņas ir vilcienu ražošana Rīgā. Tas būtu tikai loģiski, ka RVR Rīgā ražotos vilcienus piedāvātu iegādāties arī AS Pasažieru vilciens (PV), sacīja RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

«RVR veiksmīgi nomainījies īpašnieks, esam šķīrušies no Latvijas Krājbankas, un tagad rūpnīca plāno attīstīties - šajos plānos ir arī pasažieru vilcienu ražošana. Būtu dīvaini, ja mēs PV nepiedāvātu iegādāties vietējo produkciju,» skaidroja Kamarūts.

Viņš norādīja, ka RVR bija iesaistīts iepriekšējos PV vilcienu iepirkumos - no viena uzņēmums tika izslēgts, otrā uzvarēja kopā ar Spānijas ražotāju Construcciones Auxiliares de Ferrocariles (CAF), taču šis līgums netika noslēgts.

«Arī trešais iepirkums beidzās bez rezultāta, jo līgums ar Šveices ražotāju Stadler netika noslēgts. Tagad PV paziņoja, ka risinās sarunas ar visiem iepirkumu dalībniekiem, lai rastu risinājumu vilcienu iegādei, tāpēc arī RVR piedāvās savus vilcienus,» sacīja Kamarūts.

Palielinoties NATO spēku klātbūtnei Baltijas valstīs un pieaugot militāro kravu pārvadājumu apjomam pa dzelzceļu, ir nepieciešamas papildu investīcijas dzelzceļa infrastruktūrā, un to apmērs var sasniegt līdz pat vienam miljonam eiro, aģentūrai LETA norādīja VAS Latvijas Dzelzceļš (LDz) prezidents Uģis Magonis.

Pēc LDz iniciatīvas Magonis piektdien tikās ar aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS) un satiksmes ministru Anriju Matīsu (V), lai pārrunātu NATO kravu pārvadāšanai nepieciešamās ilgtermiņa investīcijas dzelzceļa infrastruktūrā. Tikšanās laikā nolemts izveidot darba grupu, kurā darbotos Satiksmes ministrijas, Aizsardzības ministrijas (AM), LDz un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji. Kā pēc tikšanās skaidroja Vējonis, darba grupa arī identificēs konkrēto vajadzību lielumu un finansējuma apmēru. Viņš arī norādīja, ka investīcijas varētu finansēt no valsts budžeta, attiecīgi līdzekļus iedalot no AM līdzekļiem. Taču finansējumu arī varot piesaistīt no NATO piešķirtiem līdzekļiem, kā arī esot iespējami citi finansējuma avoti.

Ar restorāna vai kafejnīcas logo apdrukāti trauki palīdz nostiprināt kompānijas zīmolu, palikt apmeklētāju atmiņā un ir atpazīstami sociālo tīklu bildēs; tie var kalpot par reklāmu un aicināt atgriezties.

Trauku tirdzniecības uzņēmuma SIA Arkolat 2018. gada apgrozījums sasniedza 6,64 miljonus eiro. Latvijā kopumā ir deviņi Rito veikali, un pērn uzņēmums atvēra jaunu veikalu ārpus Latvijas – pirmo Tallinā, jaunajā tirdzniecības centrā T1. «Ilgi domājām par Rito pārrobežu paplašināšanu, un beidzot pagājušā gada nogalē veikals Tallinā tika atvērts. Decembris bija labs, janvāris, februāris – kā jau janvāris un februāris tirdzniecībā. Cerības ir labas, jo izskatās, ka igauņiem patīk mūsu piedāvājums.

Krāsu izvēlē gan Igaunijā vairāk dominē ziemeļnieciskie toņi un dizains,» stāsta Daina Pečate, SIA Arkolat līdzīpašniece. Rito jaunajā veikalā uzņēmums ir ieguldījis ap 80 tūkstošiem eiro, un ir ieviesta jauna veikala iekārtojuma koncepcija. Vaicāta, vai šogad ir plānota kāda jauna tirdzniecības vieta, viņa norāda, ka vispirms uzņēmumam nepieciešams nostiprināties kaimiņvalsts tirgū, taču šogad ir plānots investēt Rito veikala atjaunošanā tirdzniecības centrā Spice Home.

AS Pasažieru vilciens izsludinājis konkursu piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādei un personāla apmācībai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena nav noteikta, bet vilcieni jāpiegādā trīs gadu laikā. Par uzvarētāju tiks izvēlēts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kas izvērtēts saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti iepirkuma procedūras dokumentos, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus, vai uzsākt sarunas. Iepirkums tiek rīkots sarunu procedūras veidā.

PV būtiski mainīs jaunā vilcienu iepirkuma nosacījumus, salīdzinot ar iepriekšējiem, un šajā iepirkumā vēlas iegādāties elektrovilcienus ar 400-450 pasažieru sēdvietām, šodien žurnālistiem sacīja PV finanšu direktors Māris Bremze.

Iepriekšējos iepirkumos PV vēlējās iegādāties vilcienus ar 250-270 sēdvietām. Bremze sacīja, ka prasība pēc ievērojami lielākiem vilcieniem saistīta ar to, ka pasažieru pārvadājumiem ir ievērojams potenciāls augt, līdz ar to augs arī ieņēmumi un tie palīdzēs refinansēt vilcienu iegādi. Patlaban PV izmantoto vilcienu ietilpība sešu vagonu variantā ir 540 sēdvietas, bet četru vagonu versijā - 330 sēdvietas.

Trauku mazumtirdzniecības veikalu tīkls RITO turpmāk savus klientus uzrunās jaunā vizuālajā identitātē ar devīzi «Lai dzīve skan!». To atzīmējot, sadarbībā ar mākslinieci Elitu Patmalnieci radīta trauku kolekcija.

Ēriks Stendzenieks un reklāmas aģentūras MOOZ! radošā komanda jaunajā RITO logotipā ir apvienojuši dzīves ritējuma un trauku simbolu. Vizuālajā identitātē ir ietverts «punkta» emocionālais aspekts, ar to apzīmējot nozīmīgākos dzīves pagrieziena punktus, notikumus un patīkamas pārmaiņas, piemēram, jaunas ģimenes dibināšanu, jaunas dzīvesvietas svinēšanu un ikgadējus svētkus – dzimšanas dienas, Ziemassvētkus un citus nozīmīgus notikumus katra cilvēka dzīvē. Jaunais grafiskais zīmols veikalos un uzņēmuma komunikācijā tiek ieviests līdz ar svētku iepirkšanās sezonas sākumu.

Radīta arī jauna trauku kolekcija ar mākslinieces Elitas Patmalnieces veidoto dizainu. Trauku kolekcija ir tapusi ciešas sadarbības rezultātā starp mākslinieci un lielāko Latvijas trauku apdrukas ražotni Dekolserviss. Kopējais process no idejas, zīmējuma un trauku izvēles līdz pat tehniskajam risinājumam un darba realizācijai ir aizņēmis divus mēnešus. Jaunās kolekcijas trauki ir veidoti dekola tehnikā, kas ietver roku darbu, kura rezultātā dekols tiek apdedzināts ļoti karstā temperatūrā un trauku dekors nav nomazgājams.

Mākslinieks Roberts Koļcovs iepazīstinājis ar jaunajām trauku dizaina sērijām Ziedošais cukini un Rāmā savienība, kas radītas ciešā sadarbībā ar Latvijas trauku apdrukas ražotni Dekolserviss.

Roberta Koļcova dizaina trauku sērijā ietilpst krūzes un deserta šķīvji, kas veidoti dekola tehnikā, ietverot roku darbu, kura rezultātā dekols tiek apdedzināts ļoti karstā temperatūrā un trauku dekors nav nomazgājams.

Kopējais process no idejas, zīmējuma un trauku izvēles līdz pat tehniskajam risinājumam un darba realizācijai ir aizņēmis 2 mēnešus.

Roberta Koļcova veidotā trauku sērija tiks tirgota RITO veikalos un internetā.

Pazīstamu Latvijas mākslinieku veidotas trauku kolekcijas RITO plāno piedāvāt arī nākamajā gadā. Šobrīd veikalos pieejamas arī mākslinieces Elitas Patmalnieces dizaina trauku sērijas.

SIA ARKOLAT trauku un virtuves piederumu mazumtirdzniecības tīkls RITO savu darbību uzsāka 1993. gadā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Arkolat prezidente Daina Pečate. Arkolat specializējies 3 segmentos: Horeca, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība (trauku, virtuves piederumu un dāvanu veikalu tīkls Rito).

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šo uzņēmumu es esmu izveidojusi no pašiem pirmsākumiem, to būvējot gadu no gada, tas šobrīd ir kļuvis par lielāko Baltijā savā nozarē. Un man joprojām ir idejas, kā sadarboties ar vēl lielāku biznesa klientu skaitu un kā arvien no jauna iepriecināt savus ilggadējos un lojālos pircējus. Lieliskos galda klājumos katra sieviete gūst gandarījumu, lieliski virtuves piederumi padara mūsu ikdienu par svētkiem!

Par 19 dīzeļvilciena vagonu modernizāciju Pasažieru vilciens (PV) parakstījis līgumu ar uzņēmumu apvienību, kurā ietilpst AS VRC Zasulauks, Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca un Rīgas vagonbūves rūpnīca.

Kopējās projekta izmaksas ir 21,98 miljoni eiro, no šīs summas 13 miljoni eiro būs piesaistītais Eiropas Savienības līdzfinansējums. Saskaņā ar parakstīto līgumu šī gada maijā modernizācijai tiks nodots pirmais dīzeļvilcienu sastāvs, un jau šī gada beigās tiks saņemts pirmais modernizētais sastāvs un nodots ekspluatācijā. Kopumā tiks modernizēti pieci trīs vagonu sastāvi un viens četru vagonu sastāvs, bet dīzeļvilcienu sastāviem ar trīs vagoniem tiks ierīkots paaugstināta komforta salons ar 16 vietām. Modernizāciju plānots pabeigt 2015.gada nogalē, kad tiks saņemti pēdējie modernizētie dīzeļvilcienu sastāvi.

Kā informēja uzņēmumā, modernizētie vagoni gan uzlabos novecojušo sastāvu tehnisko stāvokli, gan nodrošinās papildu ērtības pasažieriem. Līdz ar to tiks izpildītas arī Eiropas Savienības vides aizsardzības prasības un ievērota regula attiecībā uz pārvadājumu nodrošināšanu pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Plānots, ka pēc modernizēšanas varēs pagarināt esošo dīzeļvilcienu ekspluatācijas termiņu par vēl 20 gadiem. Modernizācijas rezultātā tiks samazināts energoresursu patēriņš un uzturēšanas izmaksas.

Lai nodrošinātu mūsdienīgu komfortu un pasažieru apkalpošanu, starptautisko pasažieru pārvadātājs SIA LDz Cargo sadarbībā ar SIA L-Ekspresis nodrošinās ritošā sastāva atjaunošanu, un populārākajā starptautiskajā dzelzceļa maršrutā Rīga-Maskava tiks izmantoti 8 jauni vagoni, informē uzņēmumā.

Jaunajiem SV (divvietīgas kupejas) un kupejas vagoniem būs moderns, daudzfunkcionāls dizains, automātiskas, ar elektronisku atslēgu slēdzamas kupeju durvis, elektronisks informācijas tablo, moderna multimediju sistēma, kā arī transformējamas gultas, kas kupejās nodrošinās vairāk brīvas telpas. Turklāt, arī SV vagonu pasažieriem turpmāk būs pieejamas dušas.

«Mūsu mērķis ir piedāvāt klientiem iespējami ērtākus un izdevīgākus pārvadājumus, lai nodrošinātu konkurenci ar citiem pārvadājumu veidiem. Tāpēc nodrošināsim jaunu, ērtu ritošo sastāvu,» stāsta LDz Cargo valdes priekšsēdētājs Māris Bremze.

VAS Pasažieru vilciens (PV) modernizētos dīzeļvilcienus plāno saņemt, vēlākais, līdz marta beigām, jo sertifikācijas procesā nav konstatētas būtiskas neatbilstības, kas varētu liegt tālāku vilcienu pieņemšanu ekspluatācijā, skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdis Andris Lubāns.

Atbilstoši plānam pirmajiem modernizētajiem dīzeļvilcieniem jābūt nodotiem ekspluatācijā februāra beigās, taču, ņemot vērā, ka sertifikācijas institūcija ir pieprasījusi papildu izmēģinājumu braucienus un testus, lai pilnībā pārliecinātos par ritošā sastāva drošību, termiņš var ievilkties, skaidro Lubāns.

Janvāra beigās izmēģinājuma braucieni beidzās, taču vēl jānotiek sertifikācijas dokumentācijas sakārtošanai un vērtējumu saņemšanai no valsts institūciju puses. Kā skaidro Lubāns, sertifikācijas institūcija ir brīdinājusi, ka varētu vajadzēt vairāk laika «papīra darbam» un ir jautājums - cik daudz tas ietekmēs februāra beigu termiņu. Procedūra prasa, lai vilcieni saņemtu drošības sertifikātu no Baltijas testēšanas centra, un tālāk ar šo sertifikātu jādodas pie Latvijas dzelzceļa tehniskās inspekcijas un pie infrastruktūras pārvaldītāja - Latvijas Dzelzceļa. Pēc tam jau valsts institūcijas izvērtē sertifikātu, un, kamēr vērtēšana notiek, vilcieni joprojām skaitās ražošanas procesā, uzsver Lubāns, gan norādot, ka «jebkurā gadījumā pirmajā ceturksnī vilcieni būs».

Pērn AS Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca konsolidētais neto apgrozījums sasniedza 20,1 miljonu eiro, kas ir par 21% mazāk, salīdzinot ar 2013. gada apgrozījumu, liecina uzņēmuma pārskats Nasdaq Riga.

Koncerns pabeidza 2014. gadu ar zaudējumiem 1,2 miljonu eiro apmērā. 2014. gadā Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca eksportēja savu produkciju uz astoņām valstīm, kopējais eksporta apjoms sasniedza 18 miljonus eiro (2013. gadā - 23,2 miljonus eiro), bet apgrozījums Latvijā bija 2,1 miljons eiro (2013.gada - 2,4 miljoni eiro). Galvenie eksporta virzieni 2014. gada bija Lietuva un Igaunija, Krievija, Baltkrievija un Uzbekistāna.

Pārskata gadā Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca bija nodrošināta ar remonta objektiem tikai 1. un 3.ceturksnī sakarā ar Krievijas rubļa devalvāciju un krīzi Ukrainā. 2014. gadā tika iepirktas un ieviestas ekspluatācijā gandrīz visas iekārtas ERAF projekta ietvaros. Galīgā projekta realizācija veikta šā gada 2. martā

VAS Latvijas dzelzceļš prezidentu padome par meitas uzņēmuma SIA LDz Ritošā sastāva serviss (LDz RSS) jauno valdes priekšsēdētāju apstiprinājusi Edgaru Abramu, liecina šodien sniegtā informācija.

Ņemot vērā, ka līdzšinējā LDz RSS valdes priekšsēdētāja Svetlana Berga pirms mēneša tika apstiprināta koncerna uzņēmuma SIA LDz Cargo valdes priekšsēdētājas amatā, šim amatam koncerna ietvaros tika meklēts jauns kandidāts.

E.Abrams, kurš līdz šim pildīja VAS Latvijas dzelzceļš Nekustamā īpašuma direkcijas Komercdarbības daļas vadītāja vietnieka amatu, karjeru sācis Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas muitas reģionālajā iestādē, kur bijis Ostas un lidostas daļas Rīgas brīvostas MKP virsuzraugs, pēc tam Muitas noliktavu daļas vadītājs. Vēlāk strādājis siltumapgādes uzņēmumā SIA Jelgavas Koģenerācija par projektu vadības un kvalitātes nodaļas vadītāju, kā arī bijis vairāku nekustamo īpašumu apsaimniekošanas uzņēmumu un sporta centru valdes loceklis.

Šodien, 22.aprīlī, VAS Latvijas dzelzceļš prezidentu padome devusi piekrišanu izmaiņām koncerna uzņēmumu valdes sastāvos.

Par SIA LDz Ritošā sastāva serviss (LDz RSS) jauno valdes locekli apstiprināts līdzšinējais LDz RSS Lokomotīvju remonta centra direktors Sergejs Karpačovs.

S. Karpačovs, kurš dzelzceļa nozarē strādā kopš 1991. gada, Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvis inženierzinātņu grādu mašīnzinātnēs, bet Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā saņēmis maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā. Līdz šim bijis LDz RSS Lokomotīvju remonta centra galvenais inženieris, direktora pirmais vietnieks un vēlāk - Lokomotīvju remonta centra direktors.

LDz RSS valdē S. Karpačova kompetencē būs tehnisko procesu pārraudzība, jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešana. S. Karpačovs LDz RSS valdē ievēlēts, nomainot Andreju Čirvu, kurš nolēmis pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar LDz RSS.

VAS Latvijas dzelzceļš šā gada pirmajā ceturksnī strādājis ar 51,6 miljonu eiro lielu apgrozījumu, bet uzņēmuma operatīvā trīs mēnešu peļņa pirms nodokļiem ir 5,87 miljoni eiro, informē uzņēmums.

«Tas panākts gan uz procesu efektivizācijas, gan administrācijas izmaksu samazināšanas rēķina. Taču jāuzsver, ka šis noteikti nav tas peļņas cipars, kas būs gada beigās. Koncerna darbības specifikas dēļ mums katru gada pirmajā ceturksnī operatīvā peļņa ir lielāka, taču tas ir pirms regulāro remontdarbu un investīciju veikšanas. Turklāt, ņemot vērā dzelzceļa pārvadājumu sezonalitāti, gada laikā saimnieciskās peļņas rādītāji izlīdzinās līdz 1-2 miljoniem eiro. Neraugoties uz ekonomisko situāciju pasaulē un reģionā, Latvijas dzelzceļa valdei ir svarīgi nodrošināt stabilu uzņēmuma darbību un finanšu situāciju, ko mēs šobrīd arī spējam nodrošināt. Patlaban mēs strādājam iepriekš plānotā budžeta ietvaros,» norāda VAS Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

SIA LDZ ritošā sastāva serviss (LDz RSS) neto apgrozījums no pamatdarbības šajā pusgadā ir 34,2 miljoni eiro jeb par 23,2% mazāk nekā kā pērn šajā periodā, informēja VAS Latvijas dzelzceļš pārstāvis Edgars Vilcāns.

Būtiskākais neto apgrozījuma samazinājums saistīts ar vagonu remonta programmas samazinājumu, kā arī realizētās dīzeļdegvielas apjoma samazinājumu (15,5% mazāk) un iepirktās dīzeļdegvielas cenu, kas atkarīga no situācijas naftas produktu tirgū (salīdzinot ar 2015.gada 6 mēnešiem, dīzeļdegvielas cena samazinājās par 18,5%).

LDZ RSS peļņa pēc nodokļiem 2016. gada pirmajā pusgadā ir 1,5 miljoni eiro, kas ir par 484,1 tūkst. eiro mazāk nekā pērn.

2016.gada 30.jūnijā LDz RSS īstermiņa saistības nepārsniedz tās apgrozāmos līdzekļus un uzņēmuma likviditātes koeficients ir 1,7.

«Kravu apjomu krituma dēļ ir samazinājies remontu un tehnisko apkopju skaits, taču, neskatoties uz apjomu samazināšanos, uzņēmums strādā stabili. Šobrīd mēs sakārtojam tehnoloģiskos procesus un strādājam atbilstoši apstiprinātajam plānam,» norāda LDZ RSS valdes priekšsēdētājs Edgars Abrams.

Igaunijas tehniskās uzraudzības dienests (TUD) izsniedzis atļauju kompānijas AS Elektriraudtee jaunajiem Stadler Flirt tipa dīzeļvilcieniem, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Lai saņemtu šo atļauju, jaunais ritošais sastāvs ir izgājis noteiktu pārbaudes procedūru, ko koordinēja TUD sadarbībā ar AS Elektriraudtee un Stadler Bussnang AG. Izsniegtā atļauja ir galvenais priekšnosacījums jauno dīzeļvilcienu ekspluatācijas uzsākšanai.

Izmēģinājumi notika sešus mēnešus, un to mērķis bija pārliecināties par jauno vilcienu un Igaunijas dzelzceļu tīkla saderību, kā arī pārbaudīt jaunā ritošā sastāva drošās ekspluatācijas spēju un nepieciešamības gadījumā to pielāgot.

Izmēģinājumi veikti atbilstoši TUD apstiprinātajai programmai, kas paredzēja visu ritošā sastāva svarīgo daļu kontroli. Īpašu uzmanību izmēģinājumu gaitā TUD pievērsa braukšanas drošībai – gan bremžu efektivitātei, gan gaitas stabilitātei, kā arī pasažieriem paredzētās funkcionalitātes pārbaudei (pieejamībai visām pasažieru grupām, vilcienu pasažieru informēšanas sistēmām).