Finanses

Šokējoši krītas uzņēmumu vērtība

Ieva Mārtiņa, 26.09.2008

Valmieras stikla šķiedras lielie akcionāri saprot esošo situāciju un īpaši nesatraucas, tie arī plāno turpināt investēt, turpinās realizēt savu plānoto darbību, tā Valmieras stikla šķiedras finanšu direktors Imants Saulītis.

Foto: Ritvars Skuja,Db

Jaunākais izdevums

Daudzu Rīgas Fondu biržā kotēto lielo uzņēmumu un līdz ar to akcionāru ieguldījumu vērtība gada laikā piedzīvojusi vērtības kritumu pat virs 70 %.

Valmieras stikla škiedras lielie akcionari saprot esošo situaciju un ipaši nesatraucas, tie ari plano turpinat investet, turpinas realizet savu planoto darbibu, ta Valmieras stikla škiedras finanšu direktors Imants Saulitis.Rīgas Fondu biržā (RFB) kotēto uzņēmumu vērtība (kapitalizācija: akciju skaits reizināts ar cenu) vēl pirms gada (25. septembrī) bija 1.7 mljrd. Ls, bet šogad septembrī vērtība kopumā bija sarukusi par 565 milj. Ls jeb 33 %, liecina RFB dati. Tostarp tirgus vērtības samazināšanos visstraujāk izjūt biržas lielie un Latvijas ekonomikā nozīmīgi savas nozares uzņēmumi.

Desmitgades kritums

Neplāno pārdot

Olainfarm lielākais akcionārs caur SIA Olmafarm Valērijs Maligins Db pauda viedokli, ka akciju cenas samazinājumu ietekmēja vairāku notikumu kopums. Problēmas, kas atkarīgas no vispārējās situācijas biržā, no investoriem. Tāpat cenu ietekmēja Olainfarm rādītāji, proti, lai arī pusgadā apgrozījums pieauga, tomēr mārketinga izdevumu pieauguma dēļ bija zaudējumi. «Tas ļoti ietekmēja finanšu investorus, kuriem tas likās nepieņemami, un daļa no tiem aizgāja,» tā V. Maligins. Viņš domā, ka, peļņai uzrādot plusus, investori atgriezīsies. «Olainfarm bija jautājums - audzēt dinamiski apjomus, ziedojot peļņu, vai audzēt apjomus konservatīvi, strādājot ar peļņu. Mēs izlēmām par pirmo stratēģiju. Laikam ne visiem patika,» sprieda V. Maligins. Jautāts, kā vērtē to, ka arī viņa ieguldījumu vērtība Olainfarm šobrīd ir sarukusi par vairākiem miljoniem, V. Maligins atzina: man tie ir virtuāli skaitļi un protams, ir patīkami, ja virtuāli skaitļi palielinās, nevis samazinās. «Bet tā kā nav plānots pārdot Olainfarm kontrolpaketi, vērtības samazinājumu neizjūtu. Šai tirgus vērtībai ir jēga, ja akcijas pārdod, turklāt, ja man vajadzētu pārdot, es izvēlētos konservatīvo apgrozījuma pieaugumu un peļņu, tad arī akciju vērtība būtu cita, kapitalizācija būtu lielāka,» tā V. Maligins, kurš vienlaikus pauda cerību, ka Olainfarm jau 4. cet. būs peļņa. Pērn tik pat strauji krita SAF Tehnikas cena, kura šogad septembrī arī ir par vairāk nekā 70 % mazāka nekā pirms gada. Par 71 % kapitalizācija saruka Latvijas Balzamam, bet pēdējā cena - 1.25 Ls par akciju nav vēsturiski zemākā (ap 37 sant.). Pēc SEB Bankas Brokeru nodaļas vadītājas Nataļjas Točelovskas teiktā, samazinājums saistīts ar likviditātes trūkumu, kas izraisa straujas cenas svārstības pie minimāliem darījumu apjomiem.

Bīstams kokteilis

«Straujo RFB kotēto kompāniju akciju kritumu izraisīja gaužām bīstams kokteilis - asa ekonomiskās izaugsmes apstāšanas Baltijas valstīs un likviditātes krīze pasaules tirgos, kas pastiprināja jau augošās ārvalstu investoru antipātijas pret ieguldījumiem Baltijas tirgū, t.sk. RFB,» secināja Parex bankas vecākais akciju analītiķis Jānis Praņēvičs. Viņš atzīmēja, ka pirms gada Baltijas akcijas tika tirgotas ar prēmiju pret attīstīto valstu akcijām, kas tika attaisnots ar lielāku izaugsmes potenciālu. Taču, kad pie horizonta parādījās recesija, Baltijas akcijām vairs nebija nekāda iemesla būt dārgākām par attīstīto valstu akcijām, tā J. Praņēvičs, piebilstot, ka turklāt attīstīto valstu akciju tirgi jau bija saļodzījušies un akciju cenas tajos bija uzņēmušas kursu lejup, tādējādi Baltijas valstu akciju tirgi, arī RFB, saņēma divkāršu triecienu, un tos lejup vilka gan vietējie, gan globālie faktori. «Investoru bažas par ekonomikas izaugsmes tempu apstāšanās ietekmi uz kompāniju finanšu rādītājiem nav bijuši nepamatoti, un likvīdāko RFB kompāniju peļņa 2008. g. pirmajā pusē ir sarukusi par ceturtdaļu,» tā viņš. Swedbank vērtspapīru brokeris Juris Jankovskis minēja, ka iemesli kritumam ir līdzšinējie - ekonomikas izaugsmes tempu straujais kritums, augstā inflācija un ražošanas izmaksu kāpums, arī globālās ekonomikas izaugsmes tempu lejupslīde, ievērojams akciju cenu kritums pasaules akciju tirgos. «Tapēc uzņēmumiem rodas grūtības noturēt iepriekšējos gados sasniegto rentabilitātes līmeni, dažas kompānijas pat ieslīgušas zaudējumos. Tā kā birža lielā mērā tiek uzskatīta par valsts ekonomikas spoguli, arī pie tik nelabvēlīgiem gan iekšējiem, gan ārējiem faktoriem ir loģisks arī straujais akciju cenu kritums pašmāju tirgū,» tā viņš. N. Točelovska lēsa, ka situācija RFB, salīdzinot ar Baltijas, Eiropas tirgu kopumā, izskatās labi - kopš gada sākuma OMX Riga saruka par 27 %, OMX Tallinn par 35 %, OMX Vilnius par 31 %, OMX Nordic 40 - par 30 %. Eiro reģiona akciju noskaņojuma rādītājs Dow Jones Euro Stoxx 50 saruka par 29 %. «Kopējais pasaules negatīvais noskaņojums ietekmēja arī investoru ienesīguma gaidas, kuras pašreiz atrodas neitrāli negatīvā teritorijā,» tā N. Točelovksa. «Uzņēmuma vērtības kritumu vai kāpumu var izraisīt gan investoru noskaņojums, gan uzņēmumu darbības rezultāti. Visbiežāk abi kopā. Gan vietējo, gan ārvalstu investoru skatījums ir mainījies. ASV hipotekāro kredītu krīze izraisīja ķēdes reakciju un atbalsojās visā pasaulē - izmainot investoru attieksmi pret risku un ienesīgumu un liekot pārskatīt veiktās un plānotās investīcijas. Latvijā klāt summējas investoru skatījums uz Baltijas ekonomiku, kas ir būtiski mainījies,» tā Nasdaq OMX RFB valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Nāksies gaidīt

Lai gan par pašreizējām cenām var ar pilnu pārliecību teikt, ka tās ir netaisnīgi zemas, uz pozitīvām pārmaiņām, visticamāk, nāksies pagaidīt, domā J. Praņēvičs. ?«Tā kā RFB tomēr ir nesaraujami saistīta ar globālajiem finanšu tirgiem, uzlabojumus mūsmāju biržā neredzēsim, kamēr nebūs norimusi vētra globālajos tirgos. Tas var nenotikt tik drīz, kā gribētos. Tāpat biržā kotētajiem uzņēmumiem priekšā stāv gaužām grūts periods, kurā to rezultāti drīzāk pasliktināsies nekā uzlabosies, bet investorus šāda aina noteikti nepievilinās,» tā viņš.?J. Jankovskis uzskata, ka tuvākā pusgada laikā nekāda būtiska situācijas uzlabošanās nav gaidāma un labākajā gadījumā varētu runāt par akciju cenu stabilizāciju pašreizējos līmeņos. Tikmēr N. Točelovska atzīmēja, ka krituma pozitīvais moments ir tas, ka tirgus ir efektīvs, jo tas vienmēr atrod akcijas objektīvo cenu, kas savukārt stimulē tirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Britu mārciņas vērtība svārstās saistībā ar Brexit, biržu indeksi krītas

LETA--AFP, 28.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu mārciņas vērtība trešdien svārstījās, sākumā pieaugot pēc Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas solījuma atkāpties, ja parlaments atbalstīs viņas Brexit vienošanos, bet vēlāk samazinoties, savukārt ASV un Eiropas biržu indeksi kritās.

Meja sarunās ar deputātiem apsolīja atkāpties, tiklīdz tiks apstiprināta Brexit vienošanās, bet nenosauca demisijas datumu. Uzreiz pēc šī solījuma pieauga britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru un eiro, bet tā vēlāk kritās, jo Mejas plāns izskatījās nedrošs.

Volstrītas biržu indeksi kritās pēc satraukuma par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos. Investori apsvēra, cik nopietni uztvert ASV 10 gadu obligāciju ienesīguma kraso kritumu, kas tradicionāli ir ekonomikas vājuma pazīme vidējā termiņā un ilgtermiņā.

ASV 10 gadu obligāciju ienesīgums trešdien kritās līdz zemākajam līmenim kopš 2017.gada decembra.

«Pircēji parādījās sesijas otrās daļas laikā,» sacīja «50 Park Investment» analītiķis Adams Sarhans, kurš uzskata tirgus satraukumu par obligāciju ienesīgumu par pārmērīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksi pārsvarā krītas pēc atšķirīgiem uzņēmumu peļņas rezultātiem

LETA--AFP, 26.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu indeksi ceturtdien lielākoties kritās, ko noteica investoru reakcija uz atšķirīgām ziņām par uzņēmumu peļņas rezultātiem.

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs rezumēja, ka lielo ASV uzņēmumu peļņas rezultāti 1.ceturksnī bijuši «labi, slikti un neglīti».

Pie «neglītajiem» bija pieskaitāmi rūpniecisko produktu ražotāja 3M rezultāti pēc tā paziņojuma par darbavietu skaita samazināšanu visā pasaulē preču noieta krituma dēļ. Tie veicināja Volstrītas indeksa «Dow Jones Industrial Average» samazināšanos par 0,5%.

«Labo» rezultātu pusē bija uzņēmumi «Microsoft» un «Facebook», kas sekmēja Volstrītas indeksa «Nasdaq Composite» palielināšanos. Trešais Volstrītas indekss «Standard & Poor's 500» tikpat kā nemainījās.

«Tas simtprocentīgi ir saistīts ar peļņu,» sacīja «50 Park Investment» analītiķis Adams Sarhans. «Investori uztver daudz datu, un mēs saņemam dažādus signālus attiecībā uz peļņu, bet tie lielākoties ir pozitīvi.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi trešdien kritās, tālāk atkāpjoties no pirmdien sasniegtajiem rekordiem, un īpaši krasi saruka rūpniecības, transporta un enerģētikas uzņēmumu akciju cenas.

Samazinājās arī Eiropas biržu indeksi, savukārt britu mārciņas vērtība stabilizējās pēc otrdienas krituma līdz divu gadu zemākajam līmenim.

Pēc Volstrītas indeksu palielināšanās līdz jauniem rekordiem analītiķi bija brīdinājuši, ka akciju cenām varētu būt sarežģīti turpināt kāpumu, jo ir gaidāmi pieticīgi 2.ceturkšņa uzņēmumu peļņas rādītāji.

Noskaņojumu ietekmēja arī vāji ASV mājokļu tirgus dati, kā arī bažas par ASV-Ķīnas tirdzniecības konfliktu.

«Investori ir skaidri satraukti par to, ka tirdzniecības konflikta turpināšanās starp ASV un Ķīnu var kaitēt ekonomikas izaugsmei un prasīt monetārās politikas atvieglošanu drīzāk tagad, nevis vēlāk,» Forex.com piezīmē konstatēja analītiķis Favads Razakzada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi trešdien kritās, ko noteica satraukums par nenoteiktību ASV-Ķīnas tirdzniecības konfliktā, bet britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka līdz četru mēnešu zemākajam līmenim pēc plašas neapmierinātības ar Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas jaunāko breksita manevru.

Britu mārciņas vērtība kritās arī pret eiro dienu pēc tam, kad Meja piedāvāja pārskatītu breksita vienošanās variantu, ietverot tajā solījumu, ka Lielbritānijas parlamenta deputātiem tiks dota iespēja balsot par ierosinājumu sarīkot otru breksita referendumu, bet tikai gadījumā, ja viņi apstiprinās breksita vienošanos.

«Politiķi no visām pusēm nonievāja viņas priekšlikumus, atstājot mārciņu četru mēnešu zemākajā līmenī, kamēr premjerministre gaida sava amata beigas,» sacīja OANDA vecākais tirgus analītiķis Džefrijs Halijs.

Viņš brīdināja, ka «risinājums ir tikpat tālu kā jebkad iepriekš».

Mejas panākto breksita vienošanos parlaments ir trīsreiz noraidījis, un viņa ir solījusi nākt klajā ar savas atkāpšanās plāniem īsi pēc nākamā balsojuma par šo vienošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu indeksi ceturtdien pārsvarā kritās, tirgiem reaģējot uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela izteikumiem, kuri apslāpēja cerības uz ASV procentlikmju samazināšanu tuvākajā laikā.

Londonas biržā akciju cenas saruka pēc tam, kad Anglijas Banka norādīja uz perspektīvām pacelt procentlikmes ātrāk, nekā bija gaidāms.

Kritums bija arī Ņujorkas biržā, kur ar naftu saistīto uzņēmumu akcijas sevišķi strauji kritās pēc jēlnaftas cenu samazināšanās.

Tirgus ietekmēja FRS vadītāja Pauela trešdien paustais vērtējums, ka zema inflācija ASV, domājams, ir «pārejoša» parādība. Investori šos izteikumus uztvēra kā norādi, ka procentlikmju samazināšana tuvākajā laikā nav gaidāma.

Pauela izteikumi arī kontrastēja ar ASV prezidenta Donalda Trampa aicinājumiem samazināt aizņemšanās izmaksas, lai atbalstītu ekonomiku.

«Pārejošā FRS izraisīja pārejošu tirgus kritumu,» sacīja «50 Park Investment» analītiķis Adams Sarhans. «Tas pāries.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā jau bija gaidāms, trešdien Federālo Rezervju sistēmas (FRS) Atvērtā tirgus komiteja pazemināja bāzes procentlimes mērķrādītāju par 0,25 procentpunktiem līdz 1,75%-2%.

FRS politikas veidotāji norādīja uz augošiem riskiem – globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un ASV-Ķīnas tirdzniecības karu, kura atrisinājums tuvākajā laikā nav paredzams. FRS vadītājs Džeroms Pauels tirgiem apliecināja, ka ASV centrālā banka ir gatava agresīvi rīkoties, ja ekonomikā sāktos lejupslīde. Pēc viņa izteikumiem Volstrītas indeksa «Dow Jones Industrial Average» kritumu nomainīja kāpums un tas noslēdza tirdzniecības sesiju ar pieaugumu par 0,1%.

«Tirgus tika izpārdots pēc fakta, ka FRS izdarīja, kas no tās tika gaidīts, un neko vairāk,» sacīja «Spartan Capital» analītiķis Pīters Kardillo. "Pauels izturējās ļoti labi jautājumu un atbilžu laikā. Viņš bija ļoti konsekvents. Tirgus ir atvieglots par to.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu indeksi pirmdien kritās, Ķīnai ar muitas tarifu piemērošanu ASV precēm atbildot uz ASV plāniem piemērot tarifus gandrīz visam Ķīnas importam.

Sevišķi strauji kritās akciju cenas Volstrītā, valdot bažām, ka gadu ilgais ASV-Ķīnas tirdzniecības konflikts var tālāk saasināties.

Indekss «Nasdaq Composite» piedzīvoja šī gada lielāko kritumu pēc Ķīnas valdības paziņojuma, ka tā no 1.jūnija piemēros muitas tarifus ASV precēm 60 miljardu dolāru (53,4 miljardu eiro) vērtībā, šādi reaģējot uz Vašingtonas plāniem tarifus piemērot gandrīz visam Ķīnas importam.

Ķīnas valdība norādīja, ka tā piemēros muitas tarifus no 5% līdz 25% vairākām ASV ražotām precēm.

Jaunākais sarunu raunds starp Vašingtonu un Pekinu piektdien noslēdzās bez vienošanās, un ASV prezidents Donalds Tramps no 10% līdz 25% paaugstināja muitas tarifus Ķīnas precēm 200 miljardu dolāru vērtībā. Turklāt Tramps devis rīkojumu sākt procesu, lai noteiktu jaunus muitas tarifus Ķīnas precēm vēl 300 miljardu dolāru vērtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās pēc tam, kad ASV bankas "First Republic Bank" ievērojams noguldījumu zudums atjaunoja bažas par banku krīzi, papildinot bailes par iespējamu recesiju.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi samazinājās. Eiropā Londonas un Parīzes biržu indeksi kritās, bet Frankfurtes biržas indekss nedaudz pieauga.

Reģionālās ASV bankas atkal nonāca uzmanības lokā pēc "First Republic Bank" paziņojuma, ka tās noguldījumu apjoms pirmajā ceturksnī sarucis par 100 miljardiem ASV dolāru. Tas pastiprināja bažas par šīs bankas ilgtermiņa perspektīvām pēc "Silicon Valley Bank" (SVB) un divu citu ASV reģionālo banku kraha.

"First Republic Bank" akcijas cena kritās par 49%.

Šveices lielākā banka UBS otrdien paziņoja, ka šogad pirmajā ceturksnī strādājusi ar 1,03 miljardu dolāru tīro peļņu, kas ir par 52% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. UBS akcijas cena pēc šī paziņojuma kritās par 2,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Akciju cenas Eiropas biržās krītas, Volstrītā mainās dažādos virzienos

LETA/AFP, 14.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pirmdien kritās Eiropas biržās, bet Volstrītā mainījās dažādos virzienos pēc tam, kad ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka Savienoto Valstu banku sistēma ir drošībā pēc bankas "Silicon Valley Bank" (SVB) pēkšņās maksātnespējas.

Tirdzniecības sesijas biržās notika pēc tam, kad ASV finanšu uzraudzības iestādes apturēja ASV 16.lielākās bankas SVB darbību, lai aizsargātu noguldītājus, un regulatori pārņēma Ņujorkas banku "Signature Bank", kurā apmēram trešdaļa noguldījumu ir kriptovalūtās.

ASV valsts obligāciju ienesīgums samazinājās, investoriem uzskatot, ka problēmas reģionālajā banku sektorā var pamudināt ASV Federālo rezervju sistēmu (FRS) kļūt uzmanīgākai ar procentlikmju paaugstināšanu.

"Amerikāņi var būt pārliecināti, ka banku sistēma ir drošībā. Jūsu noguldījumi jums būs pieejami, kad būs tāda vajadzība," Baltajā namā sacīja Baidens, komentējot pašreizējo situāciju ASV finanšu sektorā. Tāpat ASV prezidents pavēstīja, ka lūgs pieņemt stingrākus banku regulējošus noteikumus, bet SVB vadītāji tiks atlaisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksi krītas pēc bažām par konfliktu starp Itāliju un ES

LETA--AFP, 29.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi otrdien kritās, ko noteica bažas par ASV ekonomikas perspektīvu un Itālijas konfliktu ar ES budžeta un nodokļu jautājumā, kamēr investori turpināja izvērtēt Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultātus.

Volstrītā investoru bailes par ASV ekonomikas pieauguma palēnināšanos izraisīja valsts obligāciju cenu samazināšanos, un obligācijām ar 10 gadu dzēšanas termiņu tā īslaicīgi nokritās līdz zemākajam līmenim kopš 2017.gada septembra.

Saruka arī ASV uzņēmumu akcijas, un galvenie ASV biržu indeksi nokritās līdz divu mēnešu zemākajiem līmeņiem. Maijs var noslēgties kā pirmais šī gada mēnesi, kura gaitā Volstrīta piedzīvojusi kritumu.

«Akciju tirgus vilcinās, kamēr obligāciju tirgum, šķiet, ir diezgan spēcīgs uzskats, ka pasaules ekonomika palēninās,» sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

«Arī no psiholoģiskās perspektīvas akciju tirgum maijā ir tendence uz nepietiekamu sniegumu, tāpēc daudzi pircēji vienkārši grib nogaidīt līdz mēneša beigām.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi ceturtdien pārsvarā pieauga, ko veicināja optimisms par ASV-Ķīnas tirdzniecības attiecībām, bet Eiropas biržu indeksu dinamikā bija dažādas tendences pēc bažām par ekonomikas izaugsmi.

Volstrītas indekss «Dow Jones Industrial Average» ceturtdien nedaudz samazinājās, tomēr janvāra gaitā tas ir pieaudzis par 7,2%, kas ir labākais gada sākums pēdējos 30 gados.

Indeksi «Standard & Poor's 500» un «Nasdaq Composite» solīdi pieauga, Volstrītai turpinot priecāties par Federālās rezervju sistēmas (FRS) apdomīgo nostāju monetārās politikas jomā, kas bija ieskicēta trešdien.

ASV uzņēmumu akcijas tirdzniecības sesijas noslēgumā pieauga arī pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps atzinīgi izteicās par «milzu» progresu ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunās, kas pēdējās divas dienas notikušas Vašingtonā.

Londonas un Parīzes biržu indeksi nedaudz pieauga, bet Frankfurtes un Milānas biržu indeksi kritās pēc «Eurostat» publicētiem datiem, ka eirozonas ekonomika 2018.gadā pieaugusi par 1,8% salīdzinājumā ar 2,4% 2017.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksi krītas pēc bažām par tirdzniecības karu un ekonomikas izaugsmi

LETA--AFP, 30.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien kritās, pieaugot bažām par ASV-Ķīnas tirdzniecības karu pēc ziņām, ka Ķīna varētu ierobežot retzemju elementu eksportu, un bažām par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

Konflikts starp Pekinu un Vašingtonu draudēja tālāk saasināties, Ķīnas valsts medijiem pieminot retzemju elementu eksporta iespējamu pārtraukšanu uz ASV kā Ķīnas prettriecienu tirdzniecības karā. Retzemju elementi ir būtisks resurss viedtālruņu, militārās aparatūras un citu svarīgu preču ražošanā.

Ķīnas valsts laikraksts «Global Times» savā ievadrakstā brīdināja, ka «ASV nožēlos,ka piespiedušas Ķīnu rīkoties ar retzemju elementiem».

«Tiek uzskatīts – ja ASV aizvien vairāk slāpē Ķīnas attīstību, Ķīna agri vai vēlu izmantos retzemju elementus kā ieroci,» vēstīja laikraksts.

«Spreadex» analītiķis Konors Kempbels atzina šos draudus par katalizatoru trešdienas kritumam biržās, nosaucot retzemju elementus par Ķīnas «ne pārāk slepenu ieroci tirdzniecības karā».

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksi krītas pēc vājas eirozonas ekonomiskās izaugsmes prognozes

LETA, 08.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien kritās, ko noteica eirozonas ekonomiskās izaugsmes prognozes samazināšana un jaunām šaubām par ASV-Ķīnas tirdzniecības konflikta iznākumu.

«Vēl vairāk sliktu ziņu pastiprina iespaidu, ka eirozona stabili virzās uz recesijas teritoriju,» atzīmēja IG analītiķis Kriss Bošāns.

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs tiek lēsts, ka eirozonas IKP šogad palielināsies par 1,3%, lai gan vēl novembrī tika prognozēts palielinājums par 1,9%.

Eirozonas pēckrīzes atveseļošanās tempu ir palēninājuši starptautiski faktori – bažas par «Breksitu», Itālijas ekonomiskās problēmas un globālais tirdzniecības karš.

Londonas biržas indeksa kritums bija mazāk straujš nekā Frankfurtes un Parīzes biržu indeksiem, jo Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - ceturtdien pieņēma lēmumu nemainīt bāzes procentu likmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules akciju tirgi trešdien pieredzēja ievērojamus kritumus, ko noteica bažas par globālo ekonomiku pēc nelabvēlīgiem Ķīnas un Vācijas ekonomikas datiem un ASV obligāciju ienesīguma rādītājiem.

Volstrītas indekss «Dow Jones Industrial Average» kritās par 3,1%, kas ir lielākais tā kritums šogad. Eiropas vadošo biržu indeksi saruka par vairāk nekā 2%.

Ķīnas rūpniecības preču izlaide sasniedza 17 gadu zemāko līmeni, bet Vācijas ekonomikas izaugsme 2.ceturksnī palēninājusies līdz 0,4%.

ASV 10 gadu obligāciju ienesīgums uz īsu brīdi kļuva mazāks par divu gadu obligāciju ienesīgumu, un tas gadu desmitiem ir bijis ticams recesijas priekšvēstnesis.

«Mums ir jauna brīdinājuma gaisma uz ekonomikas problēmu tablo,» sacīja ING analītiķi. «Tirgus ir satraukts par recesiju.»

Ekonomisti vairākus mēnešus ir brīdinājuši, ka ieilgušais ASV-Ķīnas tirdzniecības karš grauj kapitālieguldījumus un nomāc globālo noskaņojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu indeksi trešdien lielākoties kritās, atjaunojoties bažām par tirdzniecības karu pēc mediju ziņām, ka ASV prezidents Donalds Tramps apsver 25% tarifu piemērošanu Ķīnas precēm 200 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Londonas biržas indekss saruka par 1,2%, ko veicināja arī vāji Lielbritānijas rūpniecības dati pirms iespējamas Anglijas Bankas procentlikmju celšanas, un mazākā mērā kritās arī Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi.

Volstrītas indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500» kritās. Indekss «Nasdaq Composite» tomēr pieauga, pateicoties ziņai, ka ASV informācijas tehnoloģiju gigants «Apple Inc.» šā biznesa gada trešajā ceturksnī, kas noslēdzās jūnijā, strādāja ar 11,5 miljardu dolāru (9,7 miljardu eiro) tīro peļņu, kas ir par 32% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada.

«Apple» akcijas cena trešdien pieauga par 5,9% līdz 201,50 ASV dolāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas krītas pēc bažām par lēnāku ekonomikas izaugsmi un ASV procentlikmju nesamazināšanu

LETA/AFP, 09.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules akciju cenas pirmdien kritās, valdot bažām par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un mazinoties cerībām, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu samazināt procentlikmes.

Volstrītas indeksi, kā arī Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi samazinājās otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

ASV akciju cenas ir kritušās pēc tam, kad visi trīs Volstrītas indeksi pagājušo trešdien noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem saistībā ar pamieru ASV-Ķīnas tirdzniecības karā un cerībām uz FRS monetārās politikas mīkstināšanu.

Piektdien publicētais ASV Nodarbinātības ministrijas ziņojums par ASV tautsaimniecībā nodarbināto skaita ievērojamu pieaugumu jūnijā tomēr ir samazinājis FRS motivāciju pazemināt procentlikmes.

Investoru uzmanība tagad ir pievērsta FRS vadītājam Džeromam Pauelam, kurš šonedēļ sniegs pusgada ziņojumu Kongresā. Investori arī paturēs acīs patēriņa cenu datus, kas ir vēl viens faktors, kuru ņem vērā FRS savu lēmumu pieņemšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās trešdien kritās, pastiprinoties tirdzniecības karam pēc ASV paziņojuma par plānotu 10% muitas tarifu noteikšanu jaunai Ķīnas preču grupai 200 miljardu ASV dolāru vērtībā un Pekinas solījuma īstenot pretpasākumus.

«Tirgi krīt panikā par abpusējā tirdzniecības kara ietekmi uz ekonomikas izaugsmi,» sacīja «Manulife Asset Management» investīciju analītiķis Viljams Hemlins.

Londonas, Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi kritās par vairāk nekā vienu procentu.

Ievērojami saruka arī ASV biržu indeksi, kas pirms tam bija pieauguši četras tirdzniecības sesijas pēc kārtas. Starp firmām, kuru akciju cenas kritās visvairāk, bija «Boeing», «Caterpillar» un «John Deere», kas daudz eksportē savu produkciju uz Ķīnu.

«Investori tieši tagad vismazāk vēlas tirdzniecības un tarifu problēmu, kura varētu kaitēt akciju tirgum, kas tik labi ir turējies,» sacīja «Gorilla Trades» stratēģis Kens Bermans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Britu mārciņas vērtība krītas Breksita saspīlējuma dēļ, biržu indeksi pārsvarā kāpj

LETA/AFP, 13.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu mārciņas vērtība otrdien kritās, ko noteica saspīlējums jautājumā par «Breksita» vienošanos, bet ASV un Eiropas pasaules biržu indeksi lielākoties pieauga.

Lielbritānijas parlaments otrdienas vakarā atkārtoti noraidīja premjerministres Terēzas Mejas panākto «Breksita» vienošanos.

Britu mārciņas vērtība pirms tam otrdien kritās, kad valdības augstākais tieslietu padomnieks Džefrijs Kokss paziņoja, ka Mejas pirmdien panāktas «Breksita» vienošanās izmaiņas nav mainījušas juridisko risku, ka Lielbritānija «uz nenoteiktu laiku un nebrīvprātīgi» iestrēgtu tā sauktajā pagaidu risinājumā Īrijas robežas jautājumā.

«Sterliņu mārciņa strauji kritās pēc Koksa paziņojuma,» sacīja «ThinkMarkets» analītiķis Naīms Aslams.

«Viņa viedoklis bija vissvarīgākais; tagad, kad viņš licis saprast, ka jaunākais darījums ir maznozīmīgs, durvis ir plati atvērtas sterliņu mārciņas kritumam.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksi krītas pirms gaidāmās impīčmenta izmeklēšanas pret Trampu

LETA--AFP, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi otrdien kritās, Pārstāvju palātas demokrātu kongresmeņiem gatavojoties sākt impīčmenta izmeklēšanu pret ASV prezidentu Donaldu Trampu, un saruka arī Eiropas biržu indeksi.

Britu mārciņas vērtība pieauga pēc Lielbritānijas Augstākās tiesas otrdienas lēmuma, ar kuru nelikumīgu tika atzīts premjerministra Borisa Džonsona lēmums apturēt parlamenta darbu. Šis lēmums samazināja bezvienošanās breksita iespējamību.

Volstrītas indeksi tirdzniecības sesijas sākumā bija palielinājušies, bet vēlāk kritās pēc datu publicēšanas, kas liecina, ka Trampa tirdzniecības karš ar Ķīnu un tarifu celšana grauj ASV patērētāju pārliecību.

Investoru satraukumu pastiprināja arī Trampa runa ANO, kurā viņš ieņēma stingru nostāju pret Ķīnu, un ASV demokrātu kongresmeņu nodoms sākt impīčmenta izmeklēšanu pret Trampu. Par šīs izmeklēšanas oficiālu uzsākšanu paziņoja Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi jau pēc tirdzniecības sesijas beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksi un eiro vērtība sarūk pēc eirozonas izaugsmes prognožu pazemināšanas

LETA--AFP, 08.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu indeksi ceturtdien kritās, bet eiro vērtība saruka līdz zemākajam līmenim kopš 2017.gada jūnija, Eiropas Centrālajai bankai (ECB) pazeminot eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam.

Eiro vērtība pret ASV dolāru saruka līdz 1,12 dolāriem par eiro pēc ECB monetārās politikas sanāksmes, kurā tā paziņoja, ka nolemj nemainīt bāzes procentlikmi un saglabāt to 0% līmenī vismaz līdz šī gada beigām.

ECB vadītājs Mario Dragi brīdināja, ka eirozona «iziet no nepārtraukta vājuma un valdošas neskaidrības perioda, vai arī mēs vēl esam tajā».

Dragi norādīja uz «faktoriem .. pārsvarā ar ārēju avotu», tai skaitā «protekcionisma draudiem» un «ģeopolitiskiem apsvērumiem».

Frankfurtes, Parīzes un Londonas biržu indeksi pēc šī paziņojuma kritās, un tiem sekoja Volstrītas indeksi.

Berlīnē bāzētās domnīcas DIW ekonomists Marsels Fračers sacīja, ka «ECB šodien deva pārsteidzoši skaidru brīdinājuma signālu». «Eirozonas ekonomika jūtami pavājinās un riski pieaug,» teica Fračers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksi pārsvarā krītas tirdzniecības un ģeopolitisku bažu dēļ

LETA--AFP, 28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu indeksi trešdien pārsvarā kritās, valdot neziņai par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām un pastāvot bažām par Indijas-Pakistānas bruņoto konfliktu, savukārt britu mārciņas vērtība pieauga otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

Pakistāna paziņoja, ka ir notriekusi divas Indijas gaisa spēku lidmašīnas savā gaisa telpā virs tās kontrolētās Kašmiras daļas. Indija savukārt pavēstīja, ka ir notriekusi Pakistānas iznīcinātāju, kas nogāzies Pakistānas robežas pusē, un zaudējusi vienu savu lidmašīnu.

«Augošais ģeopolitiskais saspīlējums dominē tirdzniecībā, izraisot globālo akciju cenu (..) krišanos,» sacīja «Oanda» analītiķis Dīns Poplvels.

Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās. Volstrītā indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500» saruka, bet indekss «Nasdaq Composite» palielinājās.

ASV tirdzniecības pārstāvis Roberts Laitaizers ziņoja par «reālu progresu» tirdzniecības sarunās ar Ķīnu, bet sacīja, ka ir jāpaveic ievērojams darbs, līdz tiks panākta galīga vienošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi otrdien kritās, atsākoties tirdzniecības saspīlējumam starp ASV un Eiropas Savienību (ES), savukārt britu mārciņas vērtība svārstījās pirms «Breksitam» veltīta ES samita.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien draudēja noteikt muitas nodevas līdz 11,2 miljardu ASV dolāru apmērā dažiem Eiropas Savienības (ES) produkcijas veidiem, atbildot uz subsīdijām, kuras saņēmis Eiropas aviobūves uzņēmums «Airbus».

Šis paziņojums norādīja uz ASV iespējamu pievēršanos smagām sarunām ar ES pēc tam, kad būs atrisināts tirdzniecības strīds ar Ķīnu.

«Vairums cilvēku priecājās par to, ka mēs esam tuvu tirdzniecības strīda atrisināšanai ar Ķīnu,» sacīja «CFRA Research» galvenais investīciju stratēģis Sems Stovols. «Tagad mums ir jāiztur tirdzniecības strīds ar Eiropu.»

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) otrdien samazināja pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam no 3,5% līdz 3,3%, norādot uz tirdzniecības nesaskaņām, «Breksitu» un citām neskaidrībām, kas apdraud globālo ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi trešdien kritās pēc otrdien pieredzētā kāpuma līdz jauniem rekordiem, un to noteica investoru reaģija uz atšķirīgām ziņām par uzņēmumu peļņas rādītājiem.

Āzijas un Eiropas biržu indeksu dinamikā bija dažādas tendences.

Vācijas biznesa pārliecībai aprīlī sasniedzot zemāko līmeni kopš 2016.gada aprīļa, samazinājās eiro vērtība pret ASV dolāru un britu mārciņu.

ASV aviobūves uzņēmums «Boeing» trešdien paziņoja, ka šī gada pirmajā ceturksnī strādājis ar 2,1 miljarda dolāru (1,8 miljardu eiro) tīro peļņu, kas ir par 13,2% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Par šo peļņas kritumu uzņēmums paziņoja laikā, kad to skārušas aviolaineru «Boeing 737 MAX» nedienas, ņemot vērā neilgā laika periodā notikušas divas aviokatastrofas. Tikmēr «Boeing» tirdzniecības apjoms ceturksnī sarucis par 2% - līdz 22,9 miljardiem dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi otrdien maz mainījās vai kritās, bet naftas cenas saruka pirms ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma par ASV izstāšanos no Irānas kodollīguma.

Naftas cenas pirmdien bija sasniegušas augstāko līmeni trīsarpus gados pēc bažām, ka sankciju atjaunošana pret Irānu samazinātu tās naftas eksportu. Otrdien naftas cenas kritās, un daži analītiķi to izskaidroja ar pieņēmumiem, ka Tramps varētu mīkstināt savu paziņojumu ar nenoteiktu īstenošanas termiņu.

Tramps kopš savas uzvaras prezidenta vēlēšanās ir vairākkārt kritizējis Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un Krievijas 2016.gada vienošanos, kas veicināja naftas cenu celšanos pēc to krituma.

XTB galvenais tirgus analītiķis Deivids Čītems otrdien brīdināja, ka naftas cenas var pieaugt līdz 80 ASV dolāriem par barelu: «Ne pārāk tālā nākotnē, ja Irānas kodollīgums tiks izbeigts un tiks atkal noteiktas sankcijas - pret Irānu».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu indeksi un naftas cenas ceturtdien kritās, ko noteica Eiropas Parlamenta vēlēšanas, nelabvēlīgi ekonomikas dati, ASV-Ķīnas tirdzniecības karš, un Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas lēmums atlikt parlamenta balsojumu par breksita likumprojektu.

Volstrītā akciju cenas kritās pēc Ķīnas amatpersonu pārmetumiem Vašingtonai, kas liecināja, ka abas puses nav pietuvojušās tirdzniecības kara atrisināšanai.

«IHS Markit» pārskatā tika konstatēts, ka ASV rūpniecības izaugsme maijā ir sarukusi līdz deviņu gadu zemākajam līmenim.

«Investori vienreiz ne tikai reaģē uz tvītiem un apkārtējo troksni no tirdzniecības sarunām,» sacīja «Meeschaert Financial Services» fondu menedžeris Gregorijs Volohins, runājot par vājo rūpniecības izaugsmi.

«Šie jaunie rādītāji ir pirmā pazīme, ka mēs varbūt tuvojamies pagrieziena punktam Amerikas izaugsmē.»

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi kritās par vairāk nekā 1%.

Komentāri

Pievienot komentāru