Solīja 28 miljonu ietaupījumu; rezultāts var izrādīties pretējs 

Grozot atbalsta metodiku elektrības ražotājiem, Ekonomikas ministrija solīja 28 milj. eiro ietaupījumu; rezultāts gan var izrādīties pretējs

Līva Melbārzde, 21.03.2014

Daniels Pavļuts

Foto: LETA

Jau kopš 2012. gada Latvijas Ekonomikas ministrijas (EM) viens no galvenajiem publiskās retorikas elementiem ir bijusi cīņa ar elektrības obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Toreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts kā iemeslu steidzamai OIK reformu veikšanai minēja pat Liepājas metalurga krahu – tas liecinot, ka trauksme par subsidētās enerģijas izmaksu pieaugumu un potenciālajām sekām uz visu Latvijas ekonomiku esot nopietna un pamatota.

«Šīs izmaksas jau drīzumā var apdraudēt ne tikai mūsu uzņēmumu konkurētspēju, bet arī atsevišķos gadījumos dzīvotspēju,» tā D. Pavļuts. Rezultātā 2013. gada vasarā tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta (MK) 221. noteikumos par atbalstu lielajām koģenerācijas stacijām. Šo grozījumu rezultātā EM solīja, ka tiks ietaupīti vismaz 28 milj. eiro gadā. Jau tobrīd DB, atsaucoties uz bijušā EM valsts sekretāra vietnieka Gata Ābeles informāciju, rakstīja, ka faktiski a/s Latvenergo dabasgāzes stacijām šo reformu rezultātā atbalsts tikai pieaugs, nevis samazināsies. Tagad, kad ir pieejami pilni 2013. gada dati, šis apgalvojums pierādīts arī skaitļos.

Piemaksājām 6 miljonus

Procentuāli lielākais atbalsta saņēmējs caur OIK jau tradicionāli ir valsts kapitālsabiedrība a/s Latvenergo, kas 2013. gadā saņēma 37,8% no kopējā atbalsta apjoma jeb 79,2 milj. eiro virs tirgus cenas. Pārējās dabasgāzes stacijas radīja 56,7 milj. eiro izmaksas virs tirgus cenas jeb 27%, bet atjaunojamie energoresursi – 74 milj. eiro jeb 35,2%. Turklāt sakarā ar TEC-2 jaudu palielināšanu 2013. gada pēdējā ceturksnī, valsts atbalsts Latvenergo palielinājās par 3,8 milj. eiro, savukārt mainītā atbalsta mehānisma (MK 221. not.) piemērošanas dēļ Latvenergo saņēma vēl papildus 2,9 milj. eiro. Ja šos datus analizē kalendārā gada ietvaros, par pamatu ņemot TEC 2013. gadā faktiski saražoto elektroenerģiju, veidojas situācija, ka jaudu palielināšanas dēļ atbalsts Latvenergo pieaug par 15,2 milj. eiro, bet mainītā atbalsta mehānisma dēļ – vēl par 4,3 milj. eiro, kopā veidojot 19,6 milj. eiro. No šī nav saprotams, kur EM saskatīja 28 milj. eiro samazinājumu?

Īstas skaidrības nav

Pie skaidra situācijas izklāsta nenoved arī EM DB rakstiski sniegtā formālā atbilde. «Ar grozījumiem MK noteikumos nr. 221 2013. gadā tika mainīti atbalsta nosacījumi lielajām dabasgāzes stacijām, un, ņemot vērā arī prognozējamo dabasgāzes cenas pieaugumu nākotnē, OI maksājumi visām četrām lielajām koģenerācijas stacijām ar jaudu virs 4 MW 2014. gadā samazināsies līdz provizoriski aprēķinātajiem 107,85 milj. eiro, salīdzinot ar 136,03 milj. eiro pēc iepriekšējās atbalsta nosacījumu metodikas.

Papildus OI maksājumi var samazināties pie labvēlīgas situācijas tirgū (augsta elektroenerģijas tirgus cena), kad koģenerācijas staciju ieņēmumi no elektroenerģijas pārdošanas pēc tirgus cenas pārsniedz to ražošanas mainīgās izmaksas. Ar izmaiņām pilnībā tika veikta atteikšanās no enerģijas komponentes atbalsta mehānisma, saglabājot atbalstu tikai MK noteikumos nr. 221 iekļautās jaudas komponentes formā.» Savukārt Latvenergo komunikāciju daļā uzsver – EM, izstrādājot mehānismu atbalsta izdevumu mazināšanai, bija veikusi aprēķinus, ka par 28 milj. eiro atbalsta izdevumi samazināsies, sākot no 2014. gada, turklāt šī prognoze attiecoties uz visām stacijām virs 4MW, ne tikai uz Latvenergo. «Saskaņā ar noteikumiem nr. 221, viens no atbalsta maiņas intensitātes mazināšanas risinājumiem (1200 stundu periods, pēc kura tiek samazināts jaudas komponentes atbalsta apmērs – pēc šī perioda pārsniegšanas atbalsts ražotājiem būtiski samazinās) sāka darboties no 2013. gada 1. novembra, līdz ar to arī šī risinājuma ietekmi uz atbalsta izdevumu mazināšanu precīzi varēsim pateikt tad, kad tiks rēķināta OIK par 2014. gadu,» norāda Latvenergo preses sekretāre Sandra Vējiņa. Viņa piebilst, lai arī 2013. gada septembra beigās ekspluatācijā tika nodota TEC-2 otrā kārta, 2013. gadā Latvenergo TEC stacijas, salīdzinot ar 2012. gadu, nesaņēma būtiski lielāku atbalstu. «2013. gadā Latvenergo TEC saņēma atbalstu 79,2 milj. eiro, bet 2012. gadā – 79,1 milj.eiro eiro, tātad pieaugums ir 0,12%,» tā S. Vējiņa.

Ar veco būtu lētāk

«Pagājušajā gadā prognozēju, ka, salīdzinot pilnus gadus (2012. gada regulējumu un 2014. gada regulējumu, jo 2013. g. bija miksēts), kopējais subsīdiju apjoms pieaugs, nevis samazināsies, kā to solīja Ekonomikas ministrija. Ir nepieciešams salīdzināt arī gāzes cenu un jauno iekārtu lietderību. Man tie dati ir, līdz ar to var droši apgalvot, ka pie veciem jaudas maksājumiem un ar jauno TEC–2 jaudu, atsakoties no mainīgās atbalsta komponentes, būtu lētāk,» DB saka G. Ābele. Viņš skaidro, ka absolūtos ciparos 2012. un 2013. gadā vidējā iepirkuma cena būtiski nemainās, lai gan EM sludināja samazinājumu, būtiski nemainās arī izmaksātais virs tirgus cenas.

«Ja salīdzinām gada vidējās temperatūras, tad 2013. gads ir bijis ievērojami siltāks, taču TEC ir ražojis vairāk elektrības. Normāli būtu bijis, ja ražotu mazāk. Tāpat subsīdijai virs tirgus cenas būtu bijis jāatspoguļo Latvijas un Lietuvas cenu zonas atšķirības ar pārējo NordPool tirgu (jo augstāka cena tirgū, jo mazāk būtu jāpiemaksā), taču arī šeit es neredzu subsīdiju samazinājumu, rēķinot pret tirgus cenu,» saka G. Ābele. «Vecā formula Latvenergo pietika, lai ražotu un neprasītu vairāk no OIK, bet Daniels Pavļuts varētu lielīties tikai tad, ja mēs būtu redzējuši patiešām kritumu naudas apjomā, kas tiek maksāts Latvenergo, salīdzinot ar 2012. gadu. Taču tādu kritumu var panākt, tikai vienojoties ar Latvenergo kreditoriem,» rezumē G. Ābele.

«Ir taisnība, ka palielinātie maksājumi par uzstādīto jaudu deva lielāko summāro atbalstu Latvenergo koģenerācijas stacijām. Man iznāk, ka atbalsts 79,2 milj. eiro 2013. gadā pieaugs uz 98 milj. eiro 2014. gadā. Jauns energobloks ir ieviests, jāsāk krāt naudiņu tā atmaksai. Rīgas siltuma un Juglas jaudas koģenerācijas stacijas gan ir apceltas, atbalsts no 10 miljoniem eiro sarucis uz 8 miljoniem eiro,» norāda enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.

Jaunākais izdevums