Jaunākais izdevums

Enerģijas datu plūsmai mūsdienīgā uzņēmumā vajadzētu būt tikpat pārskatāmai kā finanšu grāmatvedībai, pārliecināts ir energoauditors Kristaps Kašs

Tas, cik lielu pievienoto vērtību var nest energoaudits un energopārvadības sistēma, lielā mērā atkarīgs no uzņēmuma iedziļināšanās energoefektivitātes jautājumos un ieinteresētības tos risināt, norāda uzņēmuma Ekodoma energoauditors Kristaps Kašs. Ja auditu uztver kā formālu atskaiti valsts iestādēm, kuru likums obligāti liek veikt lielajiem uzņēmumiem un tiem, kam gada elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 megavatstundu, nereti tiek meklēts lētākais piedāvājums tikai “papīru sakārtošanai” un saņemts attiecīgs rezultāts.

"Šādi uzņēmumi paši arī visvairāk cieš, jo lētākā energoaudita ietvaros var netikt iekļauti nozīmīgi mērījumi, līdz ar to situācija tiek apskatīta virspusīgi. Rezultātā iegūst auditu, kas tikai apliecina uzņēmuma skepsi par šo pasākumu, un tas ieiet nebeidzamā ciklā. Ja grib visu novērtēt kvalitatīvi, auditam ir attiecīgas izmaksas," pauž K. Kašs.

Ietaupīt var vienmēr

Energoaudita izmaksas atkarībā no uzņēmuma specifikas, vēriena un tā, cik detalizētu izpēti paredzēts veikt, svārstās no diviem līdz pat padsmit tūkstošiem eiro. "Atslēga ir tajā, kādi sākuma dati par uzņēmumu ir pieejami, cik daudz mērījumu nepieciešams veikt un ko uzņēmums grib redzēt rezultātā. Piemēram, detalizēti var apskatīt tikai noteiktas sistēmas, atsevišķus procesus vai arī veikt visaptverošu auditu. Līdz ar to izmaksu amplitūda ir ļoti plaša," skaidro K. Kašs.

Ja izvēlēts kvalitatīvs audits un tajā norādītie ieteikumi energoefektivitātes uzlabošanai tiek ņemti vērā, audita izmaksas vienmēr tiekot atpelnītas: "Tas, cik ātri izmaksas atgūst, atkarīgs no energoefektivitātes pasākumiem, kas jāīsteno, – reizēm nepieciešams mainīt tehnoloģijas, citiem pietiek ar iekārtu regulēšanu vai tikai patēriņa paradumu pārveidošanu. Ietaupījumu apmērs, protams, ir ļoti dažāds, bet vidēji tas svārstās no 5 līdz 30 un pat vairāk procentiem. Katrā ziņā ietaupīt enerģiju uzņēmumā var vienmēr."

Elektroenerģiju klasiski var optimizēt, nomainot apgaismojumu, kas sākumā var nešķist nozīmīgi, taču šis ir salīdzinoši lēts un ātri atpelnāms pasākumus. “Ja to paveic, uzņēmumam tas var būt kā āķis – lūk, energoefektivitāte strādā! Tas mums sanāca, skatāmies, ko vēl var darīt! Taču, ja apgaismojuma nomaiņa ir vienīgais ieteikums pēc energoaudita, noteikti vēl ir, ko vērtēt,” pauž energoauditors.

Viens no ievērojamiem patērētājiem, kuru darbību parasti iespējams optimizēt, ir siltumenerģijas katli apkurei vai ražošanas procesu nodrošināšanai. Nereti tiek uzstādīti nesamērīgi lieli vai nepareizi saslēgti katli, kuri nav atbilstoši noregulēti, tādēļ efektivitāte ir zema, bet uzņēmums līdz šim par to nav nojautis.

Energoefektivitātes pasākumi gan ir procesu kopums – ievērojamu enerģijas ietaupījumu uzņēmums gūst, rūpīgi izvērtējot visus patērētājus un sasummējot atsevišķas, šķietami nelielas pozīcijas. Enerģijas zagļi parasti ir nemanāmi, tādēļ atrast vienu izteiktu energopatērātāju, kura nomaiņa automātiski nesīs milzu ietaupījumu, gadās reti. "Protams, pastāv ļoti lieli ekstrēmi, piemēram, kad saspiestā gaisa sistēmā ir ļoti daudz noplūdes – sistēmai ir liels trases garums, pa vārstiem un ventiļiem sūcas ārā gaiss, un viens kompresors strādā nepārtraukti pat tad, kad nenotiek ražošana. Tā uzreiz ir sarkanā gaisma," pieredzē dalās K. Kašs.

Enerģijas grāmatvedība

Jebkurš energoaudits būs jēgpilnāks, ja pirms tam ir izdarīts mājasdarbs – saprasts, cik daudz enerģijas patērē atsevišķās pozīcijas. Taču daudziem uzņēmumiem šis process pieklibo vai netiek veikts vispār.

K. Kašs norāda, ka enerģijas datu sakārtošanai vajadzētu būt tikpat pašsaprotamai kā finanšu grāmatvedībai: "Uzskaite ir nepieciešama, lai paši varētu saprast, kā enerģija tiek izmantota. Ja uzņēmuma patērētā enerģija "tiek samesta vienā lielā katlā", zudumus grūti pamanīt. Grāmatvedībā nav tā, ka redzam tikai to, cik līdzekļu ienāk un cik – aizplūst. Pa vidu ir ļoti daudz dažādu izmaksu pozīciju un transakciju, kuras iespējams optimizēt, tikai redzot tās atsevišķi. Uzņēmums ļoti labi zina, cik maksā darbiniekiem, cik – par izejvielām un cik – par enerģiju kopumā. Savukārt, ja runā par enerģijas vienībām, bieži nav skaidrs, kā pozīcijas izdalās tālāk."

Analizējot energopatēriņa plūsmu, viens no grūtākajiem uzdevumiem parasti ir kompetenti orientēties enerģijas vienībās. "Uzņēmumiem patīk visu kvantificēt naudas līdzekļos – tas izmaksā tik un tik eiro. Tiklīdz pāriet uz kilovatstundām, tas uzreiz kļūst abstraktāk. Uzņēmumā jābūt atbildīgajām personām, kas spēj datus analizēt enerģijas formā un pēc tam prot pasniegt vadītājam, cik eiro tas izmaksā."

Labs izejas punkts patēriņa vētīšanai ir skaitītāju uzlikšana atsevišķām enerģijas sistēmām – gan elektroenerģijas, gan siltuma. Kad enerģijas dati ir iegūti un noteikti lielākie patērētāji, mājasdarbs ir izdarīts un var jēgpilni vērsties pie energoauditora, lai analizētu efektivitāti un rastu risinājumus optimizācijai. Lai atrastu labu auditoru, nepietiek tikai ar cenu politikas iepazīšanu. Ir jāveic līdzīga izpēte, kā meklējot jaunu darbinieku, – jānoskaidro, kādas nozares uzņēmumos auditoram bijusi pieredze, kāda ir izpratne par procesiem, redzējums par nepieciešamajiem mērījumiem un vai viņš spēj paskaidrot, ko tie var sniegt papildus jau pieejamajiem datiem.

Mūsdienīgam uzņēmumam energoauditu vajadzētu uzlūkot kā pirmo soli energopārvaldības virzienā, kas ir ilgtermiņa risinājums, pārliecināts ir K. Kašs: "Energoaudits ir daļa no energopārvaldības sistēmas, jo tās ietvaros ir nepieciešams noteikt esošo patēriņu. Savukārt energopārvaldības sistēma ir nākamais līmenis, kas veido uzņēmuma kultūru un attieksmi pret energoresursu izmantošanu."

Pilda prasības

Ekonomikas ministrijas apkopotā informācija liecina, ka 2018. gadā Energoefektivitātes likuma prasības izpildījuši 568 uzņēmumi, kas kvalificējas kā lielie enerģijas patērētāji: 329 no tiem veikuši energoauditu, 216 – izveidojuši energopārvaldības sistēmu ISO 50001, 23 – ieviesuši vides pārvaldības sistēmu ISO 14001. Kāds bijis šo uzņēmumu enerģijas ietaupījums pirmajā gadā pēc uzlabojumu ieviešanas, būs zināms nākamgad.

Energoauditors K. Kašs norāda, ka pagaidām ir grūti visaptveroši vērtēt, kāda ir vidējā uzņēmumu attieksme pret energoefektivitātes pasākumiem Latvijā, jo pieredze ir dažāda. Uzņēmumi, kuru mātes kompānijas atrodas ārzemēs, nereti ir celmlauži, kas Latvijā ienes veiksmīgu pieredzi. Energopārvaldības sistēmu ieviešanā primāri ir ieinteresēti tie, kas strādā ārvalstu tirgos.

"Esmu bijis uzņēmumā, kur darbinieku atpūtas telpā uz ziņojumu dēļa ir informācija par to, cik kilovatstundu tiek patērēts produkcijas saražošanai. Var redzēt, ka uzņēmuma līmenī tiek domāts par enerģijas patēriņu. Vienlaikus tur atradās arī pozīcijas, ko optimizēt. Taču ir uzņēmumi, kuriem galvenais ir nodrošināt, ka ražošana vispār notiek, pilnīgi neiedziļinoties patēriņā. Izpratne ir ļoti atšķirīga, bet viens no indikatoriem ir tas, vai uzņēmums vispār var pateikt, cik daudz enerģijas patērē," uzsver energoauditors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiski cilvēce ir pazinusi daudz dažādu energoresursu – koksne, akmeņogles, kūdra, nafta un daudzi citi. Tomēr elektrība ir viens no enerģijas veidiem, ko izmantojam gandrīz nemitīgi mājās, darbā, ražošanas procesos un citur. Iedomāsimies – vien pirms dažām paaudzēm elektrība bija reti izmantota, galvenokārt apgaismojumam. Savukārt simt gadus vēlāk – ir izbūvēta milzīga infrastruktūra elektrifikācijas nodrošināšanai pat visattālākajās vietās, neviens mājokļa renovācijas projekts nav iedomājams bez papildu rozešu ierīkošanas, kā arī – teju visas mājsaimniecības ierīces darbina elektrība. Un nu tiek piedāvāti arī elektroauto, meža un dārza tehnika ar akumulatoriem un daudz kas cits! Ikdienas elektrības patēriņš ir milzīgs, un tas nozīmē, ka ir iespēja domāt arī par energoefektivitātes risinājumiem!

Stabila energoapgāde – iespēja turpināt darbu pat krīzes apstākļos

Kaut arī visu pasauli ir pārņēmusi koronavīrusa radītā krīze, daudzās nozarēs darbs var turpināties, pateicoties nepārtrauktai energoapgādei, kas ļauj izmantot ražošanas iekārtas, internetu, video straumēšanu un citus attālinātos pakalpojumus. Ja kaut kādu iemeslu dēļ tiktu traucēta energoapgāde, krīze būtu daudz dziļāka un smagāka. Tāpat elektrība nepieciešama medicīnas iestādēm, lai darbinātu aprīkojumu, kas uztur pie dzīvības un palīdz atveseļoties koronavīrusa upuriem.

Analizējot, kā vīrusa izraisītā krīze ir skārusi visas pasaules ekonomiku, skaidri iezīmējas nepieciešamība pēc stabilas energoapgādes. Elektrība nav pašsaprotams resurss, kas būs pieejams vienmēr. Gluži otrādi – uzbūvētā elektrifikācijas sistēma ir komplicēta un daudzslāņaina – no elektroenerģijas ražošanas līdz pat sīkāko ierīču darbināšanai. Tas nozīmē, ka, izejot no krīzes, uzmanība jāvelta arī šī resursa stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas patēriņa samazināšana ļauj ne tikai ietaupīt finanšu līdzekļus, bet arī palielina energoapgādes drošību, paaugstina enerģētisko neatkarību un samazina piesārņojumu

Energoefektivitāte parasti tiek uzskatīta par rentablāko, mazāk piesārņojošo un vieglāk pieejamo enerģijas taupīšanas iespēju, norāda Ekonomikas ministrijā, uzsverot, ka šis jautājums mūsdienās arvien biežāk nonāk gan uzņēmēju, gan starpvalstu sarunu dienas kārtībā. Energoefektivitātes uzlabošanu uzņēmumā ministrija iesaka sākt ar energoaudita veikšanu.

Ieguvumu netrūkst

Elektroenerģijas izmaksas ir nozīmīga izdevumu daļa daudzos ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos, atzīmē "Elektrum" Energoefektivitātes centra vadītāja Sanita Bilzena, uzsverot, ka energoefektivitāte rada ne vien izpratni par elektroenerģijas patēriņu un galvenajiem to ietekmējošiem faktoriem, bet arī rosina identificēt energoefektivitātes potenciālu un veikt attiecīgos uzlabojumus, lai optimizētu ražošanas izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau līdz gada beigām valdībai tiks iesniegts Nacionālais enerģētikas un klimata plāns, kas sola gan nodokļu pārmaiņas, gan dažādu atbalstu energoefektivitātei un atjaunojamo energoresursu izmantošanai

Tā forumā Vai bizness šodien var atļauties nebūt energoefektīvs? norādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš, uzsverot, ka top plāns nākamajiem 10 gadiem un jau tūdaļ sāksies tā sabiedriskā apspriešana, kurā ar ieteikumiem, jautājumiem un uzlabojumiem var piedalīties ikkatrs Latvijas iedzīvotājs.

Lai nebūtu pretrunu

«Enerģētikas politika Eiropas Savienībā ir veidojusies daudzus gadus. Atsevišķi jau ilgi ir stāsts par enerģētikas infrastruktūru, par atjaunojamajiem energoresursiem, par iekšējo tirgu un tā drošību. Katra no šīm Eiropas politikām ir svarīga, taču gadās, ka tās nonāk pretrunās. Tāpēc ir pieņemts lēmums par vienotas sistēmas izveidošanu,» Nacionālā plāna priekšnoteikumus un nepieciešamību izskaidroja Dz. Kauliņš. Ir radīts priekšstats par enerģētikas savienību. Lai to iedzīvinātu, arī pieņemts lēmums, ka katra Eiropas Savienības dalībvalsts radīs vienu visaptverošu plānu, kurā būtu skarti visi aspekti. Perspektīva jārada desmitgadu ciklā, to saskaņojot ar kaimiņvalstīm, un rezultātā jārodas pārliecībai, ka visi virzās uz viena mērķa sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Šīs vasaras dienaskārtībā – apsteigt konkurentu

Edgars Kudurs, ALTUM uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītājs, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurētspēja teju vienmēr sākas ar ikdienišķiem, šķietami «nelieliem» lēmumiem.

Ar precīzi noformulētu, viegli uztveramu produkta vai pakalpojuma nosaukumu. Ar savlaicīgi modernizētām tehnoloģijām, ar ieguldījumiem efektivitātē. Ja šie lēmumi nezinātājam paliek apslēpti, to sekas ar laiku kļūst uzskatāmi redzamas ikvienam – no konkurences cīņas izstājas zaudētāji, tie, kas savu nozīmīgā lēmuma mirkli ir nogulējuši. Viens no šādiem izšķirošiem momentiem ir šī vasara, kad ražošanas sektora uzņēmējiem ir unikāla iespēja ieplānot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, gudri kombinējot vairākas valsts atbalsta programmas un tādējādi stiprināt savu konkurētspēju mērķa tirgos.

Energoefektivitāte ir joma, par kuru uzņēmēji cenšas nedomāt vai vismaz nedomāt par to katru dienu. Priekšstats, ka tas ir dārgi, lieki, pat nevienam īsti nevajadzīgi un sarežģīti, aizvien vēl ir dzīvs. Taču greizie pieņēmumi mainās, tiklīdz šī joma ir iepazīta rūpīgāk. Jo energoefektivitātē ieguldījumus veikušu uzņēmumu pieredze liecina, ka ietaupījums šajā izmaksu pozīcijā salīdzinoši īsā laikā var sasniegt pat 50%, un energoefektīvi uzņēmēji ir krietnu soli priekšā saviem konkurentiem. Turklāt, globālie tirgus spēlētāji, piemēram, lai zināmais IKEA un daudzi citi uz saviem piegādātājiem un partneriem pamazām attiecina tos pašus ilgtspējas standartus, kurus ir ieviesuši savā darbā. Energoefektivitāte un uzņēmuma arvien mazāks klimata nospiedums te ir un būs uzmanības degpunktā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījums apgaismojumā ir visbiežāk īstenotās investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanai, liecina Dienas Biznesa veiktā uzņēmumu vadītāju aptauja. Investīcijas apgaismojuma nomaiņā 71,6% aptaujas dalībnieku nosauc kā reāli veiktos ieguldījumus energoefektīvos pasākumos. Nākamie biežākie ieguldījumi ir ēku siltināšanā un logu nomaiņā, ko veikuši 62,2% respondentu, bet 43,3% aptaujāto uzņēmumu norāda, ka investējuši apkures sistēmās

Dienas Biznesa veiktās aptaujas rezultāti parāda reālo situāciju, un tai ir loģisks ekonomisks pamatojums. Apgaismojums ir viens no visvienkāršāk īstenojamajiem energoefektivitātes pasākumiem, kura īstenošanai nepieciešamie ieguldījumi ir mazāki nekā citos, norāda Altum enerģētikas eksperts Edgars Kudurs. Apgaismojuma nomaiņā ieguldītie līdzekļi ātrāk tiek atpelnīti, tas pamudina uzņēmējus izšķirties tieši par šādu energoefektivitātes paaugstināšanas soli. Vienā vai divos gados var atmaksāties ieguldītā nauda, atzīst E. Kudurs. Ēku siltināšana un iekārtu nomaiņa ir finansiāli ietilpīgāki ieguldījumi, un to līdzekļu atmaksāšanās periods ir garāks, tādēļ uzņēmēji par šādiem pasākumiem izšķiras, kad redz finansiālas iespējas modernizāciju īstenot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Forums uzņēmējiem Vai bizness šodien var atļauties NEbūt energoefektīvs? 10. oktobrī bija apmeklēts gan no valsts, gan uzņēmēju puses, un abas puses domāja vienā virzienā

Motormuzeja konferenču zāli bija pārpildījuši 170 apstrādes ražošanas uzņēmēji, un, kā informēja valsts attīstības finanšu institūcijā Altum, interese bijusi plašāka, tādēļ paredzams, ka līdzīgi forumi un konferences notiks vēl. Forumu atklāja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, tas liecina ne tikai par interesi, bet arī par skaidru vēlmi uzņēmējiem un valdībai strādāt kopā. Pasākumu rīkoja Altum, EM, LTRK un EK, šādi apliecinot gatavību darboties vienoti. Motivācija darbam ir pietiekama, jo Eiropas Savienības budžets energoefektivitātei un klimata pārmaiņu politikai naudu nežēlos, tikai jāprot būs paņemt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoefektivitātes uzlabošanai nodrošina kompleksu atbalstu

Armanda Vilcāne, 01.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoefektivitātes uzlabošanai uzņēmējiem šobrīd pieejami gan dažādi granti un aizdevumi, gan tehniskie risinājumi un bezmaksas konsultācijas

Energoefektivitātes veicināšana uzņēmumos ir viena no Ekonomikas ministrijas (EM) prioritātēm, tāpēc, lai skaidrotu Energoefektivitātes likuma prasības, kā arī sniegtu plašāku ieskatu ar energoefektivitātes paaugstināšanu saistītajos jautājumos, EM gan individuāli, gan kopā ar attīstības finanšu institūciju Altum pēdējos gados veikusi virkni skaidrojošo aktivitāšu, kā arī organizējusi informatīvus pasākumus, norāda EM. Dažādus ar energoefektivitāti saistītus pakalpojumus un preces komersantiem piedāvā arī vairāki enerģētikas nozares uzņēmumi.

Līdzekļi ir

Altum uzņēmējiem sniedz kompleksu atbalstu, piedāvājot gan grantus, gan finansējumu aizdevuma veidā, atgādina attīstības finanšu institūcijas energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs, norādot, ka ar granta līdzekļiem iespējams finansēt energoauditus ēkās, iekārtās, uzņēmuma darbības procesos, sistēmās un mērījumos, kā arī veikt ēku un iekārtu izpēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jaunas iekārtas par ietaupītās elektrības cenu

Jānis Goldbergs, 22.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divi no trīs uzņēmējiem nezina, kāds ir enerģijas patēriņš uzņēmumā, bet trijos no četriem ražošanas uzņēmumiem nav veikti enerģijas patēriņa mērījumi, sākot energoefektivitātes kreditēšanas stāstu, atklāja Altum Uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītājs Edgars Kudurs

«Altum nav tikai finansētājs un kreditētājs, Altum ir uzņēmēju draugs, kas neatteiks konsultāciju un norādīs, kur vērsties, ja paši nevaram palīdzēt,» konferencē Vai bizness šodien var atļauties nebūt energoefektīvs? sacīja E. Kudurs.

Altum iespējas

«Mēs varam piešķirt aizdevumu bez nodrošinājuma, kumulēt ar atbalsta programmām, finansējam pat lietotu iekārtu iegādi. Energoefektivitāte atmaksājas, un šeit nav runa tikai par resursu taupīšanu,» uzsvēra E. Kudurs, paskaidrojot, ka apgaismojuma nomaiņa var būt mērķis, ja spuldzīšu birojā ir daudz, tomēr kopumā energoefektivitāte ir daudz plašāks jēdziens par apgaismojumu. Ar to jāsaprot gan ierīču un iekārtu nomaiņa uz efektīvākām, gan ēku siltināšana, gan ražošanas procesu uzlabošana. Altum finansē saules paneļu iegādi rūpniecības uzņēmumiem, ir mobilitātes programma, kas paredz elektroautomašīnu, pat elektrisko skrejriteņu iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

VIDEO: Energoefektivitāte - viens no konkurētspējas instrumentiem

Db.lv, 13.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoefektivitātes pasākumu īstenošana ļauj ne tikai samazināt eneroresursu patēriņu un līdz ar to arī izmešus, savukārt uzņēmējiem kļūt produktīvākiem, efektīvākiem, konkurētspējīgājiem.

Dienas Bizness rīkotā diskusija par energoefektivitātes pasākumu ieviešanu uzņēmumos Ekonomikas ministrijas un Attīstības finanšu institūcijas "Altum" rīkotā pasākuma "Energoforums 2020" ietvaros.

Diskusijas dalībnieki:

Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības neatkarīgais eksperts ēku energoefektivitātes jomā Aldis Greķis; Attīstības finanšu institūcijas Altum energoefektivitātes daļas vadītājs Edgars Kudurs un SIA Ekopilsēta eksperts Jānis Jenerts.

Diskusijas saturs:

00.01.10 - 00.02.45 - Cik daudz energoauditu veikti?

00.02.50 - 00.05.40 - Kādi ir ekspertu secinājumi, veicot daudz energoauditus?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīcijām apgaismojumā ir paredzama ieguldījumu atdeve, tādēļ tās ir visbiežāk īstenotās investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanā, pauž SIA «Efekta» valdes loceklis Nauris Buļs, komentējot Dienas Biznesa veikto uzņēmumu vadītāju aptauju par energoefektivitāti.

SIA «Efekta» strādā ar dažāda lieluma uzņēmumiem dažādās nozarēs, un arī uzņēmuma pieredze rāda, ka visbiežāk uzņēmumi energoefektivitātes jomā investē pasākumos, kas saistīti ar ēkām, t.i. apgaismojumā, apkurē, ēku siltināšanā, arī ventilācijā. «Šie ir klasiski pasākumi, kur samērā vienkārši ir paredzama ieguldījumu atdeve,» secina N. Buļs.

SIA «Efekta» novērojusi, ka uzņēmumi iegulda naudu iekārtās un procesos, taču šos līdzekļus neuzskata par ieguldījumu energoefektivitātē, tomēr šīs investīcijas ļoti bieži samazina enerģijas patēriņu uz vienu saražotu vienību vai uz apgrozījumu, tātad tiek paaugstināta energoefektivitāte.

«Ir saprotams, ka uzņēmumi neiegulda pasākumos, kas līdz šim tirgū vēl nav sevi pierādījuši vai par ko vienkārši trūkst informācijas, līdz ar to nav pārliecības par investīciju atdevi. Šeit es redzu, ka sadarbībai starp uzņēmumiem un energoauditoriem jābūt produktīvākai, lai uzņēmēji būtu informētāki par tendencēm un aktualitātēm energoefektivitātes jomā,» norāda SIA «Efekta» valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan daļa uzņēmēju energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus joprojām veic pašu spēkiem, arvien biežāk komersanti palīdzību meklē arī pie profesionāliem pakalpojumu sniedzējiem

To DB norāda gan Ekonomikas ministrijas (EM) un attīstības finanšu institūcijas Altum, gan vairāku enerģētikas nozares uzņēmumu pārstāvji. Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs atzīst, ka profesionāļi tiek piesaistīti dažādu apsvērumu dēļ - daļa uzņēmēju labprātāk koncentrējas uz savu saimniecisko darbību, nevis energoefektivitātes uzlabošanu, savukārt citi vēlas gūt garantiju par rezultātu, un profesionāļu piesaiste rada papildu pārliecību, ka viss tiek darīts pareizi.

Uzņemas atbildību

Ir arī situācijas, kad uzņēmēji izvēlas profesionāļu palīdzību, jo to pieprasa finansētājs, skaidro E.Kudurs. «Mūsu pieredze liecina, ka saviem spēkiem komersanti biežāk ievieš vienkāršākus risinājumus, piemēram, nomaina sūkni vai elektromotoru,» atzīmē eksperts. Arī EM novērojumi liecina, ka profesionāļi energoefektivitātes uzlabošanā parasti tiek piesaistīti sarežģītāku pasākumu īstenošanai, piemēram, lai veiktu energoauditu vai ieviestu sertificētu energopārvaldības sistēmu. «Tas vienlaikus nodrošina arī eksperta profesionālu vērtējumu, kas bieži uzrāda risinājumus procesos, kuriem paša uzņēmuma speciālisti nebija pievērsuši uzmanību,» informē ministrijā, uzsverot, ka enerģijas efektīvai izmantošanai būtu jākļūst par katra uzņēmuma prioritāti, tāpēc ir būtiski, lai vadība un darbinieki apzinātos ieguvumus un būtu ieinteresēti energoefektivitātes uzlabošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visvairāk enerģijas uzņēmumos tiek tērēts tehnoloģisko iekārtu darbināšanai, kā arī iekštelpu apsildei un apgaismošanai, liecina ekspertu novērojumi

Acīmredzams piemērs nelietderīgi patērētai enerģijai ir vecās paaudzes gaismekļi, tāpat pārlieku daudz enerģijas nereti tiek tērēts, darbinot novecojušas ražošanas iekārtas, elektrodzinējus, kā arī siltumapgādes sistēmas. Nozares pārstāvji uzsver, ka efektivitāte visbiežāk meklējama kombinācijā starp novecojušu tehnoloģiju aizstāšanu un uzņēmuma darbinieku izpratnes veidošanu.

Iesaka konsultēties

Strādājot ar esošajiem un potenciālajiem klientiem redzam, ka liela daļa uzņēmumu varētu sasniegt būtisku ietaupījumu, nomainot apgaismojumu, kā arī nosiltinot ražotnes un biroja ēkas, atklāj Altum enerģētikas eksperts Edgars Kudurs, piebilstot, ka problēmas sagādā arī novecojušie inženiertīkli. «Lai gan energoefektivitātes uzlabošanai pieejami dažādi finanšu instrumenti, pārsteidzošs ir fakts, ka uzņēmumi tam nereti nepievērš uzmanību un nemaina vecās, neefektīvās iekārtas, kas iet roku rokā ar konkurētspēju, darba drošību, automatizāciju un vienu no būtiskākajiem aspektiem – uzņēmuma ilgtermiņa peļņu,» atzīmē eksperts. Viņš uzskata, ka, lai sasniegtu lielāku ietaupījumu, pareizāk būtu meklēt palīdzību pie pieredzējušiem speciālistiem. «Katram uzņēmumam ir sava specifika un vajadzības. Bieži vien uzņēmēju problēma ir nezināšana un resursu trūkums. Nereti klupšanas akmens ir arī nepareiza darbu plānošana, kas var rezultēties pat ar uzņēmuma darbības pārtraukšanu energoefektivitātes projekta realizācijas nolūkos. Tāpat traucē vēlme visu darīt tikai pašu spēkiem, jo tam trūkst ne tikai kapacitātes, bet arī zināšanu un pieredzes, kas var ietekmēt biznesa rādītājus. Ne mazāk būtiska ir arī nepareiza finansējuma strukturēšana,» secina E. Kudurs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #7

DB, 18.02.2020

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijai izstājoties no Eiropas Savienības, daudzgadu budžetā no 2021. līdz 2027. gadam būtiski draud samazināties ieņēmumi.

Kopējais iztrūkums tiek lēsts 75 miljardu eiro apmērā. Lai šo robu aizpildītu, varētu palielināt dalībvalstu iemaksas no 1,07% līdz 1,3% no IKP.

Vairākas ekonomiski spēcīgākās ES dalībvalstis iestājas pret šādu risinājumu, proti, nepiekrīt iemaksu palielināšanai.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 18. februāra numurā:

  • viedokļi - ES daudzgadu budžets 2021.–2027. gada periodam
  • aktuāli - sejas atpazīšanas tehnoloģijas attīstās
  • finanses - patukšots noguldījumu garantiju fonds
  • tēma - sadārdzinās banku pakalpojumi
  • intervija - Andris Bērziņš, biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs, par ceļu uzturēšanu
  • enerģētika - siltumapgādē un enerģētikā ir virzība uz klimata mērķu sasniegšanu
  • energoefektivitāte - plašas iespējas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem
  • pasākumu organizēšana - "Shine Event" radošais direktors Ņikita Viderkers
  • tirdzniecība - maza formāta veikali ir aktuāli, tā "Narvesen" valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena
  • tehnoloģijas - elektroauto kļūst pieejamāki
  • izstādes/semināri/konferences - intervija ar "Radisson Blu Latvija Conference & Spa Hotel" vadītāju Niklasu Jonsonu
  • izstādes/semināri/konferences - jaunais daudzfunkcionālais biznesa komplekss "ATTA Centre"
  • brīvdienu ceļvedis ar Pēteri Bajāru, arhitektu birojs "OUTOFBOX Architecture"

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #8

DB, 25.02.2020

Dalies ar šo rakstu

17% uzņēmēju pēdējā gada laikā apsvēruši iespēju atvērt kontus citu valstu bankās ārpus Latvijas. Par šādu tendenci liecina sabiedriskās domas aptaujas kompānijas SKDS veiktā aptauja, kuras rezultāti plašākai sabiedrībai tiks prezentēti Banku Augstskolā rīt, 26. februārī.

FATF iepriekšējās nedēļas izskaņā publiskoja, ka Latvija netiek iekļauta pelēkajā sarakstā. Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre skaidro, ka notikusi banku biznesa modeļu maiņa.

Lasi žurnāla #DienasBizness 25. februāra numurā:

* viedokļi - Reakcija uz "kapitālo remontu"

* tēma - globālā kredītrisku apdrošināšanas uzņēmuma Coface ekonomikas prognozes

* intervija - Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāj Sanita Bajāre

* aktuāli - vai prokuratūra strādā ar nelicenzētām datorprogrammām?

* energoefektivitāte – spēka punkts videi, uzņēmējiem un valstij.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pievērstu uzmanību klimata pārmaiņām un motivētu atbildīgam resursu patēriņam, tirgus placī uzslien gudro siltumnīcu.

Kā gudrāk iegūt, uzglabāt un efektīvāk izmantot enerģiju, lai veicinātu zaļu energoresursu izmantošanu un energoefektivitāti, var uzzināt, apmeklējot energokompānijas Enefit un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) kopīgi veidoto radošo platformu Siltumnīca Āgenskalna tirgū Rīgā. Jaunu ideju tapšanu klimata pārmaiņu mazināšanai un radošo prātu eksperimentus Siltumnīcā atbalstīs RTU Zinātnes atbalsta fonds un arī Enefit Idea Hub Baltijas grantu konkurss, kopā nodrošinot 50 tūkst. eiro lielu finansējumu.

Mēra piesārņojuma līmeni

Energoefektivitāte un jaunu enerģijas veidu apgūšana ir tikai viens no virzieniem, taču būtisks veids, kā mazināt mūsu ietekmi uz vidi, pauž energokompānijas Enefit Siltumnīcas projekta vadītāja Ieva Margeviča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Vienmēr jādomā par efektivitāti

Anita Kantāne, 21.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaļās idejas no pasaules dienas kārtības nepazudīs un energoefektivitāte arī turpmāk būs iespēja pārskatīt izdevumus un izpildīt klimata mērķus, atzīst valsts attīstības finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Nepieciešamība pēc energoefektivitātes nepāries, taču katrai sabiedrības grupai vajag citus argumentus, lai to īstenotu.

Pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas “Dienas Biznesa” galvenā redaktore Anita Kantāne sarunā ar R. Bērziņu skaidro, kā Latvija sasniedz energoefektivitātes mērķus.

Video uzzināsi:

  • Kāpēc nepieciešamība pēc energoefektivitātes pasākumiem būs nepārejoša
  • Kādi argumenti vislabāk strādā sabiedrības pārliecināšanai
  • Finansējuma pieejamība
  • Klimata mērķu saderība ar cilvēku dzīvesveidu un ekonomiku

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoaudits ir ceļš uz peļņu, nevis formāla atskaite

Jānis Goldbergs, 30.09.2019

Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltumsistēmu institūta profesore Andra Blumberga.

FOTO: Elīna Karaseva/RTU

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība izvirza aizvien jaunas energoefektivitātes prasības, un Latvijai ir Ministru kabineta noteikumi, kas uzņēmējiem prasa veikt energoauditus.

Uzņēmēji iesniedz atskaites, bet dažkārt tās ir formālas un energoefektivitātes panākumi ir niecīgi.Kāpēc tā? Kādi cēloņi? Kas jādara? Par to Dienas Bizness iztaujāja Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltumsistēmu institūta profesori Andru Blumbergu.

Fragments no intervijas

Kāpēc energoefektivitātes uzlabojumi uzņēmumos nenotiek vai arī notiek formāli? Kur ir sākums – tā ir likumdošanas vaina?

Problēma ir daudzslāņaina. Pirmais slānis parādījās līdz ar tiem Ministru kabineta noteikumiem, kas noteica, ka uzņēmumiem, kuru patēriņš ir virs 500 MWh gadā, ir vai nu jāveic energoaudits, vai jāievieš energopārvaldības sistēma. Abi šie pasākumi ir apļveida darbība, proti, novērtē, saproti, pilnveido un atkal novērtē. Sasniedzot viena gada mērķus, var nospraust nākamos un tā turpināt attīstīties, jo energopārvaldības sistēma to paredz. Ideja sākotnēji bija ļoti laba, bet problēma radās ieviešanā. Ir Ministru kabineta noteikumi, ir noteikts sods par to nepildīšanu, un galarezultātā process tiek uztverts formāli kā kārtējā atskaite Valsts ieņēmumu dienestam vai kādai citai institūcijai. Noteikumi par energoefektivitāti uzņēmējiem nokrita kā sniegs uz galvas!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligātās energoefektivitātes prasības joprojām nav izpildījuši 80 lielie elektroenerģijas patērētāji, prasību termiņa pagarinājumu izmantojuši tikai 11 komersanti

Saeima 25. aprīlī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Energoefektivitātes likumā, pagarinot sākotnējā energoefektivitātes pienākuma izpildes termiņu lielajiem enerģijas patērētājiem no 2018. gada 1. aprīļa līdz 2019. gada 15. maijam. Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka laika posmā no 25. aprīļa līdz 15. maijam prasības izpildījuši 11 uzņēmumi.

Jāmaksā tāpat

Grozījums likumā gan neatceļ sākotnējo pienākumu izpildes un nodevas maksāšanas termiņu, skaidro EM, norādot, ka arī tiem uzņēmējiem, kas pasākumus veica pagarinātajā termiņā, soda nauda būs jāmaksā, taču to varēs atgriezt. «Komersantam, kas izpildījis prasības līdz 2019. gada 15. maijam, nesamaksājot nodevu, ir tiesības pretendēt uz atbrīvojumu no šī pienākuma, savukārt pēc 2019. gada 15. jūnija komersantam ir tiesības pieteikties uz nodevas atmaksu, ja prasības īstenotas pagarinātajā termiņā. Šī atmaksas procedūra ir saistīta ar to, ka šāda termiņu atlikšana atsevišķai komersantu grupai, kas neizpildīja likumā noteiktās prasības sākotnējā termiņā, atbilst valsts atbalstam, saskaņā ar ko arī jāievēro attiecīgais regulējums,» informē ministrijā, piebilstot, ka likumā Par nodokļiem un nodevām noteikts, ka pārmaksātās vai nepareizi iemaksātās valsts nodevu summas atmaksā no valsts budžeta 15 dienu laikā pēc nodevu maksātāja pamatota iesnieguma iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā publiskajā telpā sniegto informāciju par plānoto Eiropas Savienības fondu finansējuma pārdali tautsaimniecībai būtiskiem projektiem ar augstu gatavības pakāpi, Rīgas pašvaldība ir apkopojusi informāciju par projektiem, kuru īstenošanu ir iespējams uzsākt nekavējoties jau 2020. gadā, informē Rīgas dome.

Kopumā nepieciešamo investīciju apjoms, ar kuru palīdzību Rīga varot iesaistīties ekonomikas sildīšanā jau tuvākajā laikā, veido aptuveni 337 miljonus eiro.

Investīcijas nepieciešamas tādās jomās kā klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu īstenošana, t.sk. energoefektivitāte un mobilitāte – aptuveni 241 miljona eiro apmērā. Tas ietver, piemēram, kompleksus pasākumus pirmsskolas izglītības iestāžu energoefektivitātei, kā arī mobilitātes jomā plānots īstenot Austrumu maģistrāles iztrūkstošo posmu no Vietalvas ielas līdz Ieriķu ielai. Tāpat arī atsevišķus veloinfrastruktūras projektus (piemēram, Veloceļš Centrs – Ziepniekkalns).

Investīcijas nepieciešamas arī pilsētvides jomā 96 miljonu eiro apmērā, kas vienlaikus nodrošina jaunu darba vietu izveidi un kultūras un izglītības pakalpojumu pieejamību, kā piemēram, Sarkandaugavas apkaimes kultūras un dabas mantojuma revitalizācija - Aldara parka pārbūve un Mūkusalas ielas krasta promenādes izbūve, kas būs būtisks ieguldījums pilsētvides kvalitātes uzlabošanā gan visas pilsētas, gan apkaimes mērogā, uzskata Rīgas dome.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Investorus garlaiko notikumi, kam iepriekš tika veltīta vislielākā uzmanība

AFI Investīcijas padomes priekšsēdētājs Deniss Pospelovs (tulkoja Žanete Hāka), 25.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms mēneša es rakstīju, ka investorus garlaiko tie sižeti, kas pagājušajā sezonā izskanēja visskaļāk. Brexit, tirdzniecības kari, Federālo Rezervju sistēmas (FRS) sanāksme – nekas no šiem notikumiem nepiesaistīja skatītājus, un arī informācijas aģentūru analītiķi īpaši necentās izspiest ko interesantu.

Par ko gan runāt, ja pat tādi godājami mediji kā Bloomberg un Reuters, šķiet ar lielu interesi apsprieda iespējamo Troņu spēļu sēriju, bet ne pasaules politikas un ekonomikas perspektīvas. Šķita, ka neviens nespēj atdzīvināt interesi par otrajā plānā aizejošajiem sižetiem un aktieriem. Bet...

Ja aktieru trupā ir neparastas personības, kurām nepavisam nepatīk, ja viņus aizmirst, un viņiem pat ir iespēja ietekmēt sižetu, tad sensācijas var rasties jebkurā brīdī. Mums uz lielās pasaules politikas skatuves ir šādas personības. Galvenais ziņu radītājs ir Donalds Tramps, kurš atkal nevēlējās, lai viņa vārds izzustu no laikrakstu un žurnālu pirmajām lappusēm, un pavisam negaidīti saasināja attiecības ar Ķīnu. Kopumā man šķiet, ka ASV prezidenta nosaukuma priekšā būtu jāpievieno papildu tituls – piemēram, Misters Pārsteigums vai fondu tirgiem - Misters Svārstīgums. Donalds Svārstīgums Tramps! Vēl piektdien, 3.maijā, Tramps optimistiski novērtēja sarunas ar Ķīnas delegāciju par tirdzniecības vienošanās noslēgšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jauniem atbalsta pasākumiem paredzēts novirzīt vēl 600 miljonus eiro

Lelde Petrāne, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 2. jūnijā, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par pasākumiem COVID-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai. Tā mērķis ir apstiprināt pasākumu kopumu, kas ļautu pārvarēt COVID-19 krīzi un veicinātu ekonomikas atlabšanu pēc tās.

Kopā ar jau iepriekš finanšu ministra vadītajā grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam un pēc tam valdībā apstiprinātajiem lēmumiem pasākumiem atvēlēti 2,062 miljardi eiro. Pasākumi ir vienreizēji, terminēti un tie plānoti trīs pamatblokos – nozaru modernizācija, infrastruktūras uzlabošana un atbalsts personu esošas situācijas saglabāšanai (pabalsti).

"Vīruss vēl nav pilnībā atkāpies, bet mums jāraugās uz priekšu. Šobrīd ir svarīgi atbalstīt mūsu uzņēmējus un iedzīvotājus, dodot iespēju īstenot nozīmīgus projektus, uzlabojot apkārtējo vidi un nodrošinot pēc iespējas plašākas nodarbinātības iespējas. Līdz šim apstiprinātajiem pasākumiem paredzēts finansējums 966,46 miljoni eiro no valsts budžeta līdzekļiem un 496 miljoni eiro no Eiropas Savienības (ES) fondu pārdalēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projektā «Merks Viesturdārzs» plānots uzbūvēt vairākas daudzdzīvokļu ēkas ar teju 500 dzīvokļiem un telpām komercdarbībai. Pirmo ēku, kurā atradīsies 95 dzīvokļi un kura būs vistuvāk parkam, plānots nodot ekspluatācijā 2020.gada otrajā ceturksnī.

Projekta «Merks Viesturdārzs» būvniecība tika uzsākta 2018. gada 29. novembrī. Projekta īstenošanā tiks investēti aptuveni 58 miljoni eiro.

«Merks Viesturdāzam» projektēta A klases energoefektivitāte. Pazemes autostāvvietā paredzēta vieta elektroautomobiļu uzlādes punkta ierīkošanai.

«Projekts, ko izstrādājis arhitektu birojs «RUUME», ir vērsts uz to, lai jaunā kvartāla apbūve iekļautos Klusā centra pilsētvidē un Viesturdārza apkārtnē,» skaidro Oskars Ozoliņš, būvkompānijas «Merks» valdes priekšsēdētājs.

«Būvniekiem darba vēl ir gana daudz, jo projekts paredz izbūvēt trīs jaunas dzīvojamās ēkas ar komercplatībām, divas ēkas ir paredzētas nojaukšanai, to vietā uzbūvējot jaunas, savukārt, divas vēsturiskās ēkas Pētersalas ielas malā tiks pilnībā renovētas. Projekta realizācijā esam maksimāli saglabājuši arhitektu ieceres, kā, piemēram, jauno ēku betona fasādes apdarē. Mums kā būvniekiem šis objekts ir īpašs ar to, ka tas ir pirmais «Merks» dzīvojamo ēku komplekss, kura būvniecība tiek veikta, izmantojot būves informācijas modelēšanas sistēmu jeb BIM».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Balticovo attīrīšanas iekārtu modernizācijā investē 2 miljonus eiro

Žanete Hāka, 02.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Balticovo" ekspluatācijā nodevusi bioloģiskas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Projekts realizēts 12 mēnešu laikā, un tā kopējās izmaksas sasniedz teju 2 miljonus eiro.

Attīrīšanas iekārtu augstā energoefektivitāte ļauj būtiski samazināt elektroenerģijas un palīgvielu patēriņu. Jaunās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas spēj attīrīt 750 m3 ūdens diennaktī ar slodzi, kas atbilst 20 000 cilvēku ekvivalentam jeb dubultam Iecavas novada iedzīvotāju skaitam.

Jaunās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir pilnībā automatizētas, un to vadība ir datorizēta, kas avārijas gadījumā nodrošina, ka nenotiek neattīrīto notekūdeņu nonākšana apkārtējā vidē. Iekārtas iesākumā nodrošina mehānisku priekšattīrīšanu (rupjās frakcijas noņemšanu), pēc tam seko daudzpakāpju priekšattīrīšana, kas veic daļēju notekūdeņu piesārņojuma noņemšanu, un tad bioloģiskā notekūdeņu attīrīšana, kad notiek galējā piesārņojuma noārdīšanas fāze. Papildu drošībai izplūdē ir uzstādīta mikrofiltrācijas iekārta, kas Latvijā ir vienīgā tāda tipa iekārta un nepieļauj pat vissmalkāko suspendēto vielu nonākšanu apkārtējā vidē. Kas attiecas izmdūņām, kas atdalītas no ūdens, pēc attīrīšanas tās nonāk biogāzes rūpnīcā "Egg Energy", bet smiltis tiek nodotas atkritumu apsaimniekotājam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden Jūras virsnieku saieta namā, Atmodas bulvārī 9, Liepājā, pabeigti fasādes restaurācijas un energoefektivitātes paaugstināšanas darbi, un pēc ēkas iekštelpu atjaunošanas tajā plānots izvietot Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku štābu, informē Aizsardzības ministrija.

1994. gadā Aizsardzības ministrija Jūras virsnieku saieta namu pārņēma no Liepājas pašvaldības, jo tas atrodas Liepājas militārās bāzes teritorijā. Kopš tā laika Aizsardzības ministrija ir rūpējusies par šī valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa uzturēšanu un atjaunošanu.

Lai nodrošinātu Jūras virsnieku saieta nama ēkas, tai skaitā, tās iekšējā interjera detaļu saglabāšanu, kopš 2009. gada tika veikti ēkas prioritārie restaurācijas darbi, tajos kopumā ieguldot aptuveni 1,4 miljonus eiro. Šie darbi ietvēra, piemēram, jumta restaurāciju, Rietumu terases un Ziemeļu korpusa pārseguma restaurāciju, Rietumu fasādes restaurāciju, apkures sistēmas nomaiņu, atsevišķu logu un ārdurvju remontu un nomaiņu, kā arī vienkāršotu fasādes atjaunošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru