Jaunākais izdevums

Somija no trešdienas atjaunojusi pirms trim dienām apturēto kravas vilcienu satiksmi ar Krieviju, paziņojis Somijas dzelzceļa operatora VR meitasuzņēmums kravas pārvadājumu veikšanai "VR Transpoint".

"Iepriekš mēs paziņojām par "VR Transpoint" kravu pārvadājumu apturēšanu austrumu virzienā no 27.marta saistībā ar Lielbritānijas sankcijām pret Krievijas valsts dzelzceļa uzņēmumu "Rossijskije žeļeznije dorogi" (RŽD). Tomēr no Lielbritānijas varasiestādēm saņemtais skaidrojums liecina, ka šīs sankcijas neattiecas uz "VR Group" līgumiem. "VR Transpoint" kravu pārvadājumi austrumu virzienā tiek atjaunoti no trešdienas, 30.marta," lasāms kompānijas paziņojumā.

"VR Group" izpilddirektors Lauri Siponens norādīja, ka kompānija ir konsultējusies ar Lielbritānijas varasiestādēm un bankām, kuras apliecinājušas, ka sankcijas neattiecas uz Somijas dzelzceļa uzņēmuma darbību.

Jau vēstīts, ka svētdien "VR Transpoint" prezidents Marti Koskinens paziņoja, ka "saistībā ar sankcijām pret Krievijas dzelzceļu turpināt satiksmi uz austrumiem pagaidām ir neiespējami. "VR Group" ir pienākums ievērot Rietumu ieviestās sankcijas", un no svētdienas tika apturēta vilcienu pieņemšanu no Krievijas, bet vagonu nogādāšana no Somijas atpakaļ Krievijā pagaidām turpinās.

No pirmdienas arī tika pārtraukti pasažieru pārvadājumi ar ātrvilcienu "Allegro" starp Somiju un Krieviju.

"VR Transpoint" koncentrējas uz produkcijas un izejvielu transportēšanu. Uzņēmums pērn pārvadāja 37 miljonus tonnu kravu. Pārvadājumi starp Somiju un Krieviju veido trešdaļu kompānijas kravu apgrozījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pasažieru pārvadājumiem paredzēto jauno elektrovilcienu būvniecība Čehijas transportbūves uzņēmumā “Škoda Vagonka” norisinās atbilstoši tādam grafikam, kas ļaus pirmo jauno vilcienu testēšanai Latvijā saņemt jau šopavasar, bet satiksmē sākt izmantot rudenī.

“Jaunie vilcieni ir ļoti gaidīts notikums Latvijā, tāpēc esmu gandarīts, ka vilcienu ražošana ir noslēguma fāzē un jau pavisam drīz uzsāksies to testēšana – vispirms Čehijā un Slovākijā un pēc tam arī Latvijā. Un visbeidzot rudenī tos varēs sākt izmantot pasažieru satiksmē,” pauž satiksmes ministrs Tālis Linkaits, kurš trešdien, 23. februārī, Čehijā apmeklēja “Škoda Vagonka” rūpnīcu Ostravā un iepazinās ar progresu vilcienu ražošanā.

“Ritošā sastāva modernizācija ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem sabiedriskā transporta popularizēšanā. Mēs kā ražotājs esam gandarīti, ka varēsim Latvijai piegādāt pilnīgi jaunus elektrovilcienus pirmo reizi vairāku desmitu gadu laikā. Esmu pārliecināts, ka klienti būs apmierināti ar modernu, ērtu, videi draudzīgu transportu,” saka “Škoda Transportation Group” prezidents Didjē Flegers (Didier Pfleger).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ieplānojis veikt infrastruktūras modernizāciju, lai dzelzceļu tīklā varētu nodrošināt pasažieru vilcienu kustības ātrumu līdz 140-160 kilometriem stundā, informē LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Patlaban tikai atsevišķos posmos pasažieru vilcieni var attīstīt ātrumu līdz 120 kilometriem stundā, taču pārsvarā vilcienu kustības ātrums ir mazāks.

Pirmās dzelzceļa līnijas, kurās plānots veikt sliežu ceļu modernizāciju vilcienu kustības ātruma palielināšanai, ir Rīga-Jelgava un Rīga-Aizkraukle.

Šo posmu modernizācija izmaksās 70 miljonus eiro, no tiem 59,5 miljoni eiro ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums, bet 10,5 miljoni eiro - LDz līdzfinansējums. Šajā iepirkumā pretendenti jau ir iesnieguši savus piedāvājumus un notiek to vērtēšana. Projektu plānots īstenot līdz 2023.gada decembrim.

Vilcienu kustības ātruma palielināšana ļaus samazināt brauciena ilgumu, piemēram, maršrutos Rīga-Aizkraukle un Rīga-Jelgava par 10 minūtēm. Savukārt maršrutā Rīga-Liepāja vilcienu kustības ātruma palielināšana ļautu samazināt brauciena ilgumu par vienu stundu un 10 minūtēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ ir sākta pirmā elektrovilciena, ko “Škoda Group” uzņēmums “Škoda Vagonka” a.s. ražo AS “Pasažieru vilciens”, pārvietošana uz Latviju.

Tas tiek vests, sadalīts pa daļām, četrās apsargātās kravas automašīnās – pirmajā no ražotnes Pilzenē tiek vesta ritošā daļa, otrajā no ražotnes Ostravā tiek vestas jumta sastāvdaļas, savukārt trešajā un ceturtajā – pirmie divi no pavisam četriem elektrovilciena vagoniem. Pārvietošana no Čehijas notiek caur Poliju un Lietuvu.

“Dzelzceļa pasažieru pārvadājumu loma ir nozīmīga maršrutos visā Latvijā, bet jo īpaši Rīgas metropoles areālā, kur ar jauniem elektrovilcieniem varēsim uzlabot sabiedriskā transporta pakalpojumu. Tādēļ ir patiess gandarījums, ka beidzot šie vilcieni ir reāli ceļā uz Latviju un jau pavisam drīz varēs sākt to testēšanu un no jaunā gada arī izmantošanu pasažieru pārvadājumos,” pauž satiksmes ministrs Tālis Linkaits, uzsverot, ka ilgi gaidītie jaunie elektrovilcieni stiprinās dzelzceļu kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaulu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno elektrovilcienu piegāžu sākotnējā plānā kara Ukrainā dēļ varētu būt nobīdes, kā arī nāksies meklēt jaunus vilcienu piegādes ceļus, jo nepieciešamo sliežu platuma dēļ tos bija plānots piegādāt caur Ukrainas un Baltkrievijas teritoriju, teica AS "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Viņš stāstīja, ka uzņēmuma ar "Škoda" pārstāvjiem sazinās katru dienu.

Pirmo jauno vilcienu testēšanai Latvijā plānots saņemt jau pavasarī 

Latvijas pasažieru pārvadājumiem paredzēto jauno elektrovilcienu būvniecība Čehijas transportbūves...

"Pašlaik viņiem problēmas sagādā atsevišķu komponenšu iegāde. Tāpat tagad jautājums ir, kā vilcienus piegādāt Latvijai. Sākotnēji bija plānots, ka vilcieni no Čehijas tiks piegādāti caur Ukrainas un Baltkrievijas teritoriju, jo tur ir tāds pats sliežu platums kā Latvijā. Tagad tas notikt nevarēs. Līdz ar to pašlaik tiek izskatītas alternatīvas piegādes iespējas," sacīja Grigulis.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka visi šie jautājumi ir ražotāja risks.

Tāpat Grigulis minēja, ka lielu nepieciešamā metāla daudzumu "Škoda" iepirka vēl pirms kara sākuma, un tas tiek uzglabāts "Škoda" noliktavās. Tādēļ lielam vilcienu apjomam komponentes jau ir iegādātas. Tomēr vilciens nesastāv tikai no sānu un grīdas blokiem, bet ir arī ļoti daudz mazu komponenšu.

"Par to, kā tagadējā situācija ietekmēs tālāko vilcienu ražošanu, mums vēl būs daudz diskusiju. Tomēr pašreiz jau ir indikācijas, ka būs novirzes no sākotnējā plāna. Cik tās būs būtiskas, atkarīgs no "Škoda" spējas ātri atrast alternatīvas," sacīja Grigulis.

Jau ziņots, ka dienu pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, proti, 23.februārī, "Škoda Vagonka" vadītājs Martins Bednarzs norādīja, ka pirmo elektrovilcienu testēšanai Latvijā varētu nodot šogad martā vai aprīlī. Savukārt visus 32 elektrovilcienu sastāvus "Škoda" apņēmusies piegādāt līdz 2023.gada beigām. "Sākot no maija mēs piegādāsim vilcienu sastāvus tā, lai jau vasarā tos varētu sākt lietot pasažieri," teica Bednarzs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deviņu bateriju vilcienu iegāde orientējoši varētu izmaksāt 75-76 miljonus eiro, pastāstīja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Viņš skaidroja, ka bateriju vilcienu iegāde ir jauna funkcija, kura ir uzticēta Autotransporta direkcijai, jo iepriekš direkcija strādāja ar autobusu satiksmes iepirkumiem un vilcienu ritošais sastāvs bija AS "Pasažieru vilciens" pārziņā.

Šis iepirkums tiks veikts par Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda naudu, kas ir paredzēta videi nedraudzīga transporta izmantošanas mazināšanai un viens no risinājumiem ir bateriju vilcienu iegāde dīzeļvilcienu aizstāšanai.

Rīgā un Pierīgā plāno iepirkt bateriju vilcienus 

Līdz 2026. gadam Rīgā un Pierīgā plānots īstenot zaļo satiksmes reformu, kur...

"Mūsu dīzeļvilcieni ir novecojuši, bet Eiropa jaunu dīzeļvilcienu iegādei naudu nepiešķirtu. Tirgū pastāvošās alternatīvas ir vilcieni, kuri ir darbināmi ar baterijām vai ūdeņradi. Ūdeņraža vilcieni ir gan dārgāki, gan ir sarežģītāka to uzlādes infrastruktūra. Līdz ar to loģiska izvēle bija bateriju vilcieni," stāstīja Godiņš, norādot, ka projekts paredz deviņu vilcienu sastāvu iegādi ar 200 līdz 240 pasažieru sēdvietu ietilpību.

Kā teica Godiņš, sākotnēji ir plānots, ka šie sastāvi tiks izmantoti līnijā Bolderāja - Sigulda. Savukārt daļu dīzeļvilcienu, kuri pašlaik apkalpo Siguldas līniju, varētu novirzīt uz citām līnijām.

"Pašlaik dīzeļvilcienu ir tik, cik ir, ik pa laikam gadās tehniskas ķibeles, tādēļ citādāk palielināt satiksmes intensitāti ir sarežģīti. Savukārt bateriju vilcieni kalpotu Rīgas un Pierīgas areālā," stāstīja Godiņš.

Viņš arī skaidroja, ka kopējo summu pašlaik ir grūti minēt, jo to parādīs iepirkums, taču tie būs orientējoši 75-76 miljoni eiro. "Finansējums ir paredzēts tikai ritošā sastāva iegādei. Tas nozīmē, ka infrastruktūrai un uzturēšanai būs jāparedz valsts finansējums. Iecerēts ir, ka pirmie bateriju vilcieni pa Latvijas sliedēm sāks kursēt 2026.gadā," teica Autotransporta direkcijas vadītājs.

Godiņš stāstīja, ka mērķis ir šā gada pirmajā ceturksnī izsludināt iepirkuma pirmo kārtu, kura ļaus apzināt, kuras kompānijas ir gatavas piedāvāt savus pakalpojumus. Otro kārtu varētu izsludināt pašās pavasara beigās vai vasarā, taču tas būs atkarīgs arī no tā kā Satiksmes ministrijai veiksies ar ekspertu piesaisti un tehniskās specifikācijas izstrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras armija pēc Vladimira Putina pavēles iebrukusi Ukrainā.

Solidarizējoties ar Ukrainu un ukraiņiem, kuru vidū ir arī Rimi Baltic darbinieki un klienti, kā arī krasi iestājoties pret militāro agresiju, ko Krievija izvērsusi Ukrainā, Rimi Baltic lēmis pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Rimi Baltic lēmums nozīmē, ka no šī brīža gandrīz 300 Rimi veikalos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no sortimenta tiek izņemtas Krievijā ražotas preces, kā arī pārtrauks to importu no starptautiskajiem izplatītājiem.

Amsils: Dobeles dzirnavnieka sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama 

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzņēmuma sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama,...

Par šo lēmumu Rimi Baltic šobrīd informē piegādātājus un ir uzsākta Krievijas produktu izņemšana no veikalu plauktiem.

“Rimi veikalos Krievijā ražotu preču daudzums nepārsniedz 1% no kopējā sortimenta. Taču lēmums pārtraukt Krievijas ražojumu tirdzniecību ir simbolisks solis ar skaidru vēstījumu – mēs esam pret militāru agresiju un solidarizējamies ar ukraiņiem mūsu klientu un darbinieku vidū,” uzsver Rimi Latvija valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Arī lielveialu tīkls "Maxima Latvija" ir apturējis Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu un pieņēmusi lēmumu izņemt šīs preces no veikalu sortimenta.

Arī Sanitex pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas 

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc...

Par šo lēmumu tuvākajā laikā tiks informēti arī uzņēmuma sadarbības partneri, kas veic konkrēto preču piegādi.

Krievijā ražotas preces procentuāli veido pavisam nelielu daļu no kopējā "Maxima Latvija" produktu klāsta, tādēļ veiktās izmaiņas neietekmēs "Maxima" veikalu sortimentu, skaidroja uzņēmumā.

Food Union pārtrauc saldējuma eksportu uz Krieviju 

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz...

"Mūsu līdzšinējā pieredze Covid-19 pandēmijas kontekstā ļāvusi pārliecināties, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas ražotāji spēj nodrošināt pilnvērtīgus preču krājumus un aizvietot arī importēto preču sortimentu," pauda uzņēmumā, piebilstot, ka veikalu sortimentā jau tagad dominē vietējo Latvijas ražotāju produkcija.

Nosodot Krievijas sākto karu pret Ukrainu, arī "Elvi" un "top!" veikalu tīkli, tāpat kā "Rimi" un "Maxima", pārtrauc Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

SIA "Elvi Latvija" pārstāve Vineta Grigane-Drande norādīja, ka, sekojot līdzi šī brīža notikumiem Ukrainā, veikala vadība ir nolēmusi pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Kompānijā arī pavēstīja, ka mazumtirdzniecības veikalu "Elvi" tīkls pārtrauc Krievijā ražotu produktu iepirkšanu. Taču, lai nevairotu pārtikas atkritumu daudzumu, veikalos tiks iztirgoti tur jau esošie produkti, bet netiks veikti jaunu preču iepirkumi.

“Šis ir drūms un neiedomājami smags brīdis Eiropai, kurā katrai privātpersonai un uzņēmumam ir nepieciešams skaidri un nelokāmi paust savu nostāju par to, ka demokrātiskā pasaulē nav vietas asinsizliešanai un karam. Atbalstot ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdošo eliti, pārtraucam šajā valstī ražotu produktu iepirkšanu,” situāciju komentē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Viņa arī turpina: “Tā, ka saņemam jautājumus no klientiem un sadarbības partneriem, varu apstiprināt, ka mēs apzināmies - atvērtas ekonomikas apstākļos Krievijas uzņēmēji ir investējuši savu kapitālu arī daudzos Latvijā esošos pārtikas ražošanas uzņēmumos, kas darbojas mūsu zemē, maksā nodokļus Latvijai un rada darbavietas Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd netiek apsvērta šādu uzņēmumu produkcijas bloķēšana - ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu iedzīvotāju ekonomisko stabilitāti, un ELVI turpinās tirgot visas Latvijā ražotās preces.”

Arī veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka "top!" veikalos netiks pārdota Krievijā ražotā produkcija, un ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, arī Baltkrievijā ražotā produkcija veikalos netiks pārdota.

Vienlaikus, lai atbalstītu Ukrainu, uzņēmums apsver Ukrainā ražotās produkcijas stiprināšanu veikalos, piebilda Priedīte.

Savukārt uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management", kas pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro" un "Eldo", valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers aģentūrai LETA minēja, ka ir sāktas pārrunas par Krievijas un Baltkrievijas ražotās produkcijas iepirkumu apturēšanu.

Viņš norāda, ka vairāki partneri ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas ražojumu iepirkuma, savukārt pārējie ir procesā uz Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iepirkuma pārtraukšanu.

"Citro" un "Eldo" tīkla sortimentā Krievijas un Baltkrievijas ražojumu īpatsvars ir neliels, un to izņemšana no sortimenta būtisku ietekmi neradīs, piebilda Kelmers.

Arī veikalu tīkls "Mego" ir sācis Krievijā ražoto preču piegāžu pārtraukšanu, paužot neapmierinātību pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informēja veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Tāpat veikalu tīkla "Aibe" komercdirektore Antra Plēse-Laizāne aģentūrai LETA sacīja, ka veikalu tīklā "Aibe" netiks pārdota Krievijā un Baltkrievijā ražotā produkcija.

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas kopīgi sākto karu pret Ukrainu, kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finiera" vadība nolēmusi pārstrukturēt piegādes ķēdes un pārkārtot saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Šajā Ukrainas tautai ārkārtīgi grūtajā brīdī esam vienoti ar viņiem, stāvot par brīvību, neatkarību, demokrātiju un mieru," uzsver "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

"Latvijas finieris" ir Eiropas Savienības vērtībās un Rietumu pasaules uzskatos balstīts uzņēmums, kā arī pauž ticību Rietumu sabiedrības vienotībai un spējai šīs vērtības kopīgi aizstāvēt.

Arī vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa "Eco Baltia" pieņēmusi lēmumu pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar uzņēmumiem no Krievijas.

Nosodot militāro agresiju, kas vērsta pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, no 25. februāra zāļu vairumtirgotājs “Magnum Medical” un aptieku tīkls “Apotheka” pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražoto medikamentu, uztura bagātināju un kosmētikas tirdzniecību.

Lietuvas tiešsaistes tirdzniecības uzņēmums "Pigu.lt", kam Latvijā pieder interneta veikals "220.lv", piektdien paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību savās platformās, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Pigu.lt" aplēses liecina, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces veido gandrīz vienu procentu no tā apgrozījuma.

Lēmums attiecas uz visiem grupas tiešsaistes veikaliem, tostarp "220.lv" Latvijā, "Kaup24.ee" un "Hansapost.ee" Igaunijā, kā arī "HobbyHall.fi" Somijā.

Tāpat "Pigu.lt" sola, ka mudinās pircējus iegādāties Ukrainā ražotas preces, kuru izcelsme tikšot skaidri norādīta.

“MV GROUP” pārvaldītais uzņēmums SIA “MV Latvia” pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas produktu importu Latvijā. Šobrīd uzņēmums atsakās no visiem jaunajiem pasūtījumiem un meklē iespējas, kā atcelt daļu no jau esošajiem importa pasūtījumiem, kas nākuši no abu minēto valstu ražotājiem.

"Mēs strikti nosodām Krievijas militāro agresiju. Esam pārliecināti, ka pilsoniskā līdzdalība ir svarīgāka par biznesa interesēm, tāpēc esam nolēmuši uz nenoteiktu laiku iesaldēt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas zīmoliem. Arī mūsu partneri atbalsta šo lēmumu un pauž savu nostāju pret notiekošajām militārajām darbībām," norāda “MV GROUP” ģenerāldirektors Marijus Cilcius.

Latvijas jaunuzņēmumu vides organizācijas ir parakstījušas vēstuli, aicinot, tai skaitā, ikvienu uzņēmēju Baltijā un Eiropā izvērtēt gan sadarbību ar Krievijas partneriem, gan savu darbību Krievijas tirgū un valdībai pēc iespējas ātrāk saskaņot Ukrainas bēgļu uzņemšanas plānu, nodrošinot bēgļiem iespēju Latvijā strādāt un būt nodarbinātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Krievijas elektrības importa pārtraukšana neietekmēs nodrošinājumu Baltijā

Db.lv, 23.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas elektrības importa pārtraukšana neietekmēs elektroapgādes nodrošinājumu Baltijā, informē AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) Komunikācijas daļas vadītāja Elīna Grīvāne.

Kā ziņots, no svētdienas pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz Baltijas valstīm un Somiju. Kā norāda AST, tirdzniecība ir apstājusies uz Krievijas-Latvijas, Kaļiņingradas-Lietuvas un Krievijas-Somijas robežām, caur kurām līdz šim notika Krievijas elektroenerģijas komerciālais imports.

"Tas nozīmē, ka Krievijas elektroenerģija vairs nenonāk ne tikai Baltijas valstīs, bet arī visā vienotajā Eiropas elektroenerģijas tirgū. Krievijas elektroenerģijas importa pārtraukšana nav ietekmējusi Baltijas energosistēmas paralēlo sinhrono darbu ar Krievijas energosistēmu - Baltijas energosistēmas joprojām tehniski ir savienotas ar Krievijas energosistēmu", skaidro AST valdes loceklis Gatis Junghāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un tam sekojošajām Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām patlaban uz lidostu "Rīga" vairs netiek nogādātas lielās e-komercijas un tranzītkravas no Ķīnas, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē teica VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

No šīs nedēļas uz lidostu "Rīga" kravu sektorā lido tikai pasta kravas, kā arī nelielās kravas, bet zaudētas ir visas e-komercijas un tranzītkravas no Ķīnas. Kā skaidroja Odiņa, tas tādēļ, ka lielie kravu aviopārvadātāji, kas lidoja uz Rīgu, bija Krievijas operatori. Viņa gan uzsvēra, ka laika gaitā noteikti notiks pārprofilēšanās, un, iespējams, šīs kravas atgriezīsies ar citiem operatoriem.

Atran Airlines uzsāk tiešos regulāros kravas reisus no Ķīnas uz Latviju 

Krievijas Volga-Dnepr Group koncernā ietilpstošais gaisa pārvadātājs Atran Airlines ir uzsācis...

Lielo kravu aiziešana no Rīgas lidostas šogad plānoto kravu apjomu samazinās no 29 000 līdz 11 500 tonnām. Odiņa stāstīja, ka kravu segments veidoja maksimāli 8% no lidostas budžeta un nav galvenais ieņēmumu avots, tāpēc tam nebūs kritiska ietekme.

Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars uzsvēra, ka jāpagaida vismaz mēnesis, lai zinātu, kā uz esošo situāciju reaģēs Ķīnas puse. Viņš skaidroja, ka galvenais kritums kravās ir tāpēc, ka sankcijām pakļauti krievu operatori, kurus izmanto Ķīna.

Kokars pieļāva iespēju, ka kravu lidojumus šajā virzienā varētu pārņemt paši Ķīnas operatori, jo viņi nav zaudējuši interesi par Rīgu, tomēr pašreiz ir pāragri spekulēt par nākotnes scenārijiem.

Viņš arī uzsvēra, ka lidostas vadītāja savās prognozēs balstās uz maksimāli sliktāko scenāriju, kurā šīs kravas neatjaunojas, un šai situācijā tas ir pareizi.

Kokars arī skaidroja, ka pašreiz kravas gaisakuģiem, kas varētu lidot no Ķīnas pāri Krievijai uz Eiropu, noteiktas ļoti augstas cenas par aeronavigācijas pakalpojumiem.

Jau ziņots, ka lidostas "Rīga" provizoriskais neto apgrozījums 2021.gadā sasniedza 31,8 miljonus eiro, kas ir par 6,7% vairāk nekā 2020.gadā, savukārt lidostas zaudējumi bija 9,4 miljonus eiro, kas ir par 40,7% mazāk nekā gadu iepriekš.

Apgrozījums pērn bijis par 3,5 miljoniem eiro jeb 12,5% lielāks nekā bija plānots budžetā. Tāpat uzņēmums ir spējis par 10 miljoniem eiro samazināt prognozētos zaudējumus.

Pērn apkalpoto pasažieru skaits lidostā "Rīga" sasniedza 2,35 miljonus, kas ir par gandrīz piektdaļu vairāk nekā 2020.gadā, bet salīdzinājumā ar pirmspandēmijas jeb 2019.gadu aizvien ir samazinājums par 70%.

Pagājušajā gadā par 10% pieaudzis apkalpoto lidojumu skaits, sasniedzot vairāk kā 39 000 lidojumu. Kravu segmentā pieaugums pret 2020.gadu sasniedzis 20% (27 800 tonnu), bet pret 2019.gadu - 2%.

Starptautiskā lidosta "Rīga" ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas noteiktie pārvietošanās ierobežojumi, kā arī sankcijas, kuras noteiktas pēc Krievijas invāzijas Ukrainā, ir izraisījušas pārmaiņas kontrabandas preču apmēros.

Preču kontrabanda ir bijusi sāpīga tēma legālajiem konkrēto preču ražotājiem un tirgotājiem, jo tā atņem potenciālo pircēju daļu, samazina realizācijas apjomus, kas atsaucas uz samaksāto nodokļu apjomu. Lai minimizētu kontrabandas rašanās iespējas, daudzu gadu garumā Latvijā ir ieviesti dažādi tās izķeršanas instrumenti, tomēr pilnībā izskaust kontrabandu nav izdevies. Vienlaikus pasaulē, visticamāk, nav nevienas valsts, kurai nebūtu kaut kādu preču kontrabandas, jo ir atšķirības starp valstīm un tajās esošajiem nosacījumiem, nodokļu likmēm, kas rada pieprasījumu, kuru arī veikli cilvēki cenšas nodrošināt.

Mazāka kustība – mazāk kontrabandas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecību no pirmdienas, 21.februāra, Rīgas Centrālās stacijas gājēju tuneļi no Centrāltirgus puses būs slēgti līdz 2024.gada vidum, informē pilnsabiedrības "BeReRix" pārstāvji.

Tādējādi Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas apmeklētājiem no pirmdienas, 21.februāra, nokļūšanai uz vilcienu platformām būs jāizmanto ieejas no Gogoļa, Dzirnavu ielas vai Stacijas laukuma puses.

Pilnsabiedrība aicina pasažierus un stacijas apmeklētājus būt saprotošiem un rēķināties ar būvniecības laikā plānotajām izmaiņām gājēju plūsmā, kā arī sekot pilsētvidē un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas ēkā izvietotām zīmēm un to norādēm. Nepieciešamības gadījumā - ieplānot savlaicīgāku ierašanos stacijā, lai nenokavētu vilcienu.

Gājēju kustība no Rīgas Centrāltirgus puses caur Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas tuneļiem būs slēgta līdz 2024.gada vidum, kad plānots pabeigt jaunās stacijas dienvidu puses izbūvi ar jauniem sliežu ceļiem. Būvniecības laikā stacijas apmeklētājiem tiks nodrošināta iespēja droši nokļūt stacijas ēkā un uz vilcienu platformām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasažieru vilcienu remontiem līdz šim lielākoties izmantotas Krievijas un Baltkrievijas ražotāju detaļas, un šobrīd atsevišķos rezerves daļu segmentos situācija ir kritiska, stāstīja AS "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Runājot par Krievijas sāktā kara Ukrainā un Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju ietekmi, Grigulis teica, ka negatīvā ietekme viennozīmīgi ir tā, ka esošie uzņēmuma vilcieni ir ražoti Padomju Savienības laikā.

Jaunākais vilciens ir 1988.gada izlaiduma. Tas nozīmē, ka visas rezerves daļas un komponentes "Pasažieru vilciens" iepirka no bijušās padomju telpas. Grigulis teica, ka savulaik Latvijā bija "Rīgas vagonu rūpnīca", kas ražoja vilcienus, bet tagad tās vairs nav un līdz ar to nav arī nekādu iespēju sagādāt rezerves daļas uz vietas.

Lielākoties "Pasažieru vilciens" izmantoja Baltkrievijas un Krievijas ražotāju detaļas, un tagad pārorientācija ir jāveic ļoti strauji, norādīja uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas dzelzceļš varētu atlaist vēl apmēram 600 darbiniekus

Db.lv, 31.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu samazinājuma dēļ VAS "Latvijas dzelzceļš" varētu tikt atlaisti vēl apmēram 600 darbinieku, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

"Pirmreizējais uzmetums liecina, ka apmēram 600 darbinieku vēl varētu atlaist," teica ministrs.

"Latvijas dzelzceļam" uzdots sagatavot attīstības pesimistisko un optimistisko scenāriju un atbilstošo rīcības programmu attiecīgā scenārija gadījumā. Konkrēts rīcības plāns varētu būt zināms maijā.

Latvijas dzelzceļš atlaidīs aptuveni 700 darbiniekus 

Izvērtējot un optimizējot uzņēmuma administratīvās un atbalsta funkcijas, kā arī tehnoloģiskos...

Dzelzceļa pārvadājumos pilnā mērā Krievijas un Baltkrievijas kravas nebūs iespējams aizstāt, taču tiekot strādāt, lai šo valstu kravas aizstātu ar citu valstu kravām, piemēram, Kazahstānas, Uzbekistānas, kā arī Ķīnas, teica ministrs.

Martā pa dzelzceļu pārvadāto kravu apmērs varētu pieaugt par apmēram 30% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, kas saistīts ar kravu īpašnieku vēlmi pēc iespējas ātrāk izvest kravas no Krievijas. "Tad, kad šī inerce beigsies, mēs ceram saglabāt tranzīta kravas, kas varētu nāk no Kazahstānas, Uzbekistānas," sacīja T.Linkaits.

No pagājušā gada rudens caur Latviju aktīvi tiek vestas ogļu kravas no Kazahstānas, kā arī Kazahstāna paziņojusi, ka līdz šim caur Sanktpēterburgas ostu Krievijā vestās kravas tiks novirzītas caur Latviju. "Pirmajām šādām kravām būtu jābūt aprīļa padsmitajos datumos Latvijā. Tad redzēsim, vai visas norunas, kas bijušas, īstenojas," teica T.Linkaits.

"Latvijas dzelzceļa" publiskotā informācija liecina, ka, ņemot vērā kravu pārvadājumu tendences, 2021.gadā turpinājās 2019.gada nogalē sāktā koncerna sabiedrību procesu pārskatīšana, kuru ietekmē samazinājās arī darbinieku skaits. 2021.gadā vidējais koncerna darbinieku skaits bija 7151 darbinieki, kas, salīdzinot ar 2020.gadu, ir par 1388 darbiniekiem mazāk.

Sliktākajā scenārijā Latvijas dzelzceļa kravu apmērs var samazināties par 85% 

Saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām Krievijai sliktākajā scenārijā pa...

Linkaits iepriekš izteicies, ka saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām Krievijai sliktākajā scenārijā pa Latvijas dzelzceļu pārvadāto kravu apmērs varētu samazināties par 85%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošā dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Salaspils Intermodālā kravu termināļa būvprojektēšana izmaksās aptuveni 6,9 miljonus eiro, ceturtdien būvprojektēšanas līguma parakstīšanas pasākumā aģentūrai LETA sacīja projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Būvprojektu izstrādās Latvijas uzņēmums SIA "BRD projekts" un Itālijas uzņēmums "Sintagma S.r.l.", tāpat līgums paredz autoruzraudzību līdz termināļa nodošanai ekspluatācijā.

Salaspils kravu terminālim "Rail Baltica" projektā ir stratēģiski un ekonomiski svarīga nozīme, lai Latvijā attīstītu daudzveidīgu kravu pārvadājumu iespējas starptautiskajos kravu pārvadājumu koridoros, ar lielu izaugsmes potenciālu tieši ziemeļu-dienvidu virzienā.

Kravu termināļa projektēšana ilgs aptuveni divus gadus, pēc tās pabeigšanas sāksies termināļa būvdarbi, kas ilgs vēl divus līdz trīs gadus. Vingris sacīja, ka kravu termināļa būvdarbu iepirkums varētu tikt izsludināts jau 2023.gadā, lai uzreiz pēc projektēšanas pabeigšanas varētu sākt būvniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrībās liegs Krievijas un Baltkrievijas juridisko personu līdzdarbību

LETA, 16.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā, ar ko tiek aizliegts Krievijas un Baltkrievijas juridiskām personām un pilsoņiem būtiski līdzdarboties Latvijas drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrībās.

Ekonomikas ministrijas un ekonomikas ministres Ilzes Indriksones (NA) virzītie grozījumi nosaka, ka Krievija vai Baltkrievija, tās pilsoņi vai juridiskās personas, kuras ir reģistrētas kādā no abām valstīm, nevarēs iegūt būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā vai kļūt par nacionālajai drošībai nozīmīgas personālsabiedrības biedru, kā arī būt par nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrības patieso labuma guvēju.

Ja likuma atsevišķā normā minētajās kapitālsabiedrībās būtiska līdzdalība vai izšķiroša ietekme jau ir Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem vai viņi ir patiesie labuma guvēji, tad no dienas, kad kapitālsabiedrība iegūs nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statusu, savas balsstiesības nevarēs izmantot Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi vai personas, kuras savu tiesību realizāciju nodevušas kādam no abu valstu pilsoņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Interese par gāzes termināļa būvi Latvijā ir vismaz četriem uzņēmējiem

LETA, 28.03.2022

Kundziņsala. Raidījums norāda, ka no pārvades viedokļa būtu sarežģīti Kundziņsalā izveidot termināli, kas varētu piegādāt gāzi plašākam reģionam, drīzāk tas būtu lokāls risinājums, piemēram, Rīgai.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interesi par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību Latvijā izrādījuši vismaz četri potenciālie attīstītāji, kuri meklējuši iespēju savus piedāvājumus prezentēt Ekonomikas ministrijai, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Līdz ar vēlmi un nepieciešamību samazināt vai pavisam atteikties no dabasgāzes piegādēm no Krievijas visā Eiropā un arī Latvijā intensīvi tiek domāts par alternatīvām un rēķināti izdevīgākie varianti. Viena no iespējām ir sašķidrinātās dabasgāzes piegāde, izmantojot īpašus kuģus un termināļus. Tāds jau agrāk uzbūvēts Klaipēdā. Bet tagad sākušās diskusijas par vēl viena termināļa izbūvi Baltijas reģionā.

Sašķidrinātās gāzes terminālim Klaipēdā pilna jauda ir ap 36 teravatstundām gadā. Tas ir aptuveni tikpat daudz, cik Lietuvas, Latvijas un Igaunijas patēriņš kopā. Tomēr jaudas kļūst nepietiekamas, tiklīdz skatās arī uz Somiju, kas divus gadus ir vienotā tirgū ar Igauniju un Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā ekonomikas izaugsmē

LETA, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

44 tonnas linsēklu iesprūdušas uz Latvijas robežas

Jānis Goldbergs, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

44 tonnas linsēklu, kuras šā gada 14. aprīlī no karadarbības zonas Mikolajevā, Ukrainā, izveda divas smagās kravas mašīnas, kopš 24. aprīļa ir iesprūdušas uz Latvijas robežas, jo izsūtītāji, steigā kraujot maisus, uz iepakojuma nepaspēja izvietot uzlīmes par preces izcelsmi un derīguma termiņu.

Linsēklu tirgus vērtība ir aptuveni 45 tūkstoši eiro – nieks vien tas ir uz kara šausmu fona, bet, ievērojot, ka Ukrainas karogi Latvijā ir redzami biežāk nekā pašu sarkanbaltsarkanie, Dienas Bizness iztaujāja pārvadātāju – TN Venta SIA īpašnieku Aleksandru Ņesterenko par disonansi starp vārdiem un darbiem.

Kad saņēmāt kravas, kur un kad tās nonāca līdz Latvijai?

Mikolajevā, kas atrodas Ukrainā pavisam netālu no karadarbības zonas, mēs šā gada 14. aprīlī sākām divu kravas mašīnu ar linsēklām uzkraušanu. Tā tas arī norādīts pavadzīmēs. Kraušana aizņēma divas dienas, jo karadarbība notiek tiešā tuvumā. To, ka notiek kaujas, iespējams pārbaudīt Ukrainas oficiālajos kanālos. Krāvām BigBag vai lielajos maisos. Iekraušana tika pabeigta neilgi pirms brīža, kad apšaudes sākās tiešā noliktavas tuvumā. Uzņēmuma vadītājs un galvenais birojs atrodas šobrīd jau okupētajā Hersonas pilsētas teritorijā. 16. aprīlī trīs mašīnas izbrauca no Mikolajevas, kur vienai mašīnai kravas saņēmējs bija Polijas kompānija. Divas mašīnas bija paredzētas mūsu uzņēmumam TN Venta SIA. Mašīnu vadītāji saņēma visas pavadzīmes, un Ukrainas pusē ir veiktas visas formalitātes, dati ievadīti Ukrainas muitas reģistros, proti, kravas ir pilnībā izsekojamas. Tāpat veikta arī atbilstoša reģistrācija Ukrainas Pārtikas un veterinārajā dienestā. Latvijā kravas mašīnas iebrauca 21. aprīlī. Līdz muitai netikām, palikām PVD pārbaudes zonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkopojot stividorkompāniju prognozes un vērtējot globālās tendences un ekonomiskos procesus nozarē, Rīgas ostā šajā gadā tiek plānots kravu apgrozījuma pieaugums 5-6% apmērā, kopējam kravu apjomam šogad sasniedzot 22,8 milj. tonnu atzīmi.

2022. gadā tiek sagaidīts pieaugums labības produktu kravām, kas pamatojams ar pēdējo gadu laikā ostas uzņēmumu veiktajām vērienīgajām investīcijām šī segmenta kravu apkalpošanas infrastruktūrā un ostas uzņēmumu spēju veiksmīgi piesaistīt labības produktu tranzīta kravas gan no Lietuvas, gan Krievijas reģioniem.

Taču vienlaikus tiek ņemts vērā, ka šis segments ir tieši atkarīgs no laika apstākļiem, kas, kā to apliecināja arī 2021. gads, var būtiski ietekmēt gan graudu ražas apjomus, gan to kvalitāti.

“Šogad plānojam nelielu, bet stabilu kravu apgrozījuma pieaugumu, kas ir būtiski, lai Rīgas osta ilgtermiņā veiksmīgi spētu turpināt investēt infrastruktūrā, zaļajās tehnoloģijās un piesaistītu privātās investīcijas. Kā norāda arī Rīgas brīvostas analītiķi, šī prognoze būs ļoti atkarīga no dažādiem globālajiem procesiem – gan pasaules spējas kopumā atkopties no Covid-19 radītās krīzes, gan energoresursu cenu krīzes risinājumiem, gan politiskās stabilitātes mūsu kaimiņvalstīs un citiem apstākļiem,” atzīmē Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - Polija plāno atteikties no Krievijas naftas, gāzes un oglēm

LETA--INTERFAX/AFP, 30.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polija sāk īstenot plānu par atteikšanos no Krievijas naftas, gāzes un oglēm un ir apņēmības pilna to realizēt līdz gada beigām, trešdien paziņoja Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.

"Šodien mēs prezentējam visradikālāko plānu Eiropā par atteikšanos no Krievijas ogļūdeņražiem - Krievijas naftas, Krievijas gāzes un Krievijas oglēm. Šis plāns ir nepieciešams Eiropas atjaunošanai," preses konferencē sacīja premjers.

Varšava noteiks "totālu embargo Krievijas ogļu importam aprīlī, vēlākais maijā", norādīja Moraveckis.

Polija jau zināmā mērā ir samazinājusi atkarību no Krievijas naftas un vēlas "īstenot visus pūliņus, lai līdz gada beigām atteiktos no Krievijas naftas", uzsvēra premjers.

Moraveckis sagaida, ka maijā samazināsies Krievijas gāzes imports.

Kā norāda mediji, Polijas plāns paredz pilnībā atteikties no Krievijas gāzes līdz gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti var dzirdēt apgalvojumus, ka transportlīdzekļu skaits Latvijā ik gadu pieaug, tomēr Ceļu satiksmes un drošības direkcijas statistika pēdējos 12 gados liecina pretējo.

Kā kravas automašīnu, tā vieglo transportlīdzekļu kopš 2010. gada ir kļuvis mazāk. Tiesa, krietni pieaudzis mopēdu skaits, jaunreģistrētu automašīnu skaits, bet elektroautomašīnu skaits pēdējos piecos gados septiņkāršojies.

Auto skaits attiecībā uz iedzīvotāju skaitu atkarīgs no ekonomikas

Divas nozīmīgākās sadaļas, kuras norāda uz transportlīdzekļu skaitu, ir kravas un vieglais transports, un saprotams ir arī mīts, ka mašīnu kļūst aizvien vairāk un vairāk, kas balstās Centrālās statistikas pārvaldes datos par to, cik vidēji ir transportlīdzekļu uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā. Proti, rēķinot vidēji uz iedzīvotāju, palaikam tiešām var šķist, ka automašīnu kļūst vairāk. Tomēr arī šajā sadaļā aina nav tik viennozīmīga, lai teiktu, ka viennozīmīgi uz sabiedrības turību norāda mašīnu skaits uz 1000 iedzīvotājiem. Proti, labajos gados starp krīzēm šis vidējais skaitlis tiecas uz 400 vieglajām automašīnām uz 1000 iedzīvotājiem, bet krīzes laikos samazinās. Tā, piemēram, 2008. gadā Latvijā bija 431 vieglā automašīna uz 1000 iedzīvotājiem, bet 2010. gadā vairs tikai 307 automašīnas. 2021. gadā vēl neesam sasnieguši pirmskrīzes rādītājus 2008. gadā, proti, uz 1000 iedzīvotājiem ir vien 404 mašīnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas finanšu sistēmai tiešā ekspozīcija pret Krievijas vērtspapīriem kopumā ir zema

LETA, 17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu sistēmai tiešā ekspozīcija pret Krievijas valdības un korporatīvā sektora vērtspapīriem kopumā ir zema, tāpēc tiešā ietekme no jebkādiem pavērsieniem ar Krievijas valdības un korporatīvā sektora vērtspapīriem, piemēram, parādu atmaksāšanas rubļos, uz Latvijas kredītiestādēm nav sagaidāma, pavēstīja Latvijas Bankas eksperte Olga Lielkalne.

Viņa norādīja, ka finanšu tirgus dalībnieki ļoti uzmanīgi gaida ziņas par divu ASV dolāros denominēto Krievijas valsts obligāciju procentu maksājumu izmaksām, un kopumā situācija ap Krievijas ārējā parāda apkalpošanu ir ļoti neviennozīmīga.

Eksperte atzīmēja, ka Krievijas finanšu ministrs ziņoja, ka ir dots rīkojums veikt izmaksas ASV dolāros, bet, ja ārvalstu bankas Krievijas piemēroto sankciju dēļ nevarēs izpildīt rīkojumu, izmaksas notiks Krievijas rubļos. Savukārt, pēc "Bloomberg" sniegtās informācijas, ASV Finanšu ministrijas pārstāvis skaidrojis, ka sankcijas neierobežo Krievijas valdības spēju apkalpot ASV dolāros denominētu parādu vismaz līdz maija beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Pasažieru vilciens" līgumā ar Čehijas "Škoda Vagonka" par elektrovilcienu piegādi veikti grozījumi, nosakot pirmo vilcienu piegādes termiņu 2023.gada 19.janvārī, liecina Elektroniskajā iepirkumu sistēmā (EIS) publicētie līguma grozījumi.

Vienlaikus visu 32 elektrovilcienu piegādes gala termiņš nav mainīts.

Līguma grozījumos teikts, ka pirmie 23 vilcieni tiks piegādāti 2023.gada pirmajā pusgadā, bet pārējie deviņi elektrovilcieni tiks piegādāti līdz 2023.gada beigām.

Līguma grozījumos skaidrots, ka uzņēmuma darbību ietekmēja Covid-19 pandēmija, un tās izplatības mazināšanai noteiktie ierobežojumi.

Tāpat grozījumos norādīts, ka 2022.gada 7.martā Čehijas Tirdzniecības kameras sertifikātā par nepārvaramu varu norādīts, ka ārkārtas stāvokļa laika valstī noteiktie ierobežojumi ir radījuši apstākļus, kas negatīvi ietekmējuši "Škoda" spējas piegādāt vilcienus noteiktajos termiņos. Starp šādiem apstākļiem minēti darbaspēka, materiālu un pakalpojumu trūkums, ceļošanas ierobežojumi, karantīnas noteiktie ierobežojumi Čehijā un ārvalstu ierobežojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas kravu pārvadājumu nozarē situācija ir ļoti slikta

LETA, 07.03.2022

Kravu pārvadātāju asociācijas "Latvijas auto" valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Pociluiko.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa Eiropas Savienības (ES) uzņēmumu atsakās pieņemt iepriekš pasūtītas kravas no Krievijas, savukārt no ES uz Krieviju vairs nav ko vest, pastāstīja kravu pārvadātāju asociācijas "Latvijas auto" valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Pociluiko.

Pēc viņa teiktā, ka Latvijas kravu pārvadājumu nozarē situācija ir ļoti slikta. Saistībā ar ES noteiktajām sankcijām ir produktu saraksts, kurus no ES uz Krieviju nevar vest, savukārt lielākā daļa Eiropas uzņēmumu atsakās pieņemt kravas, kas nāk no Krievijas.

Pociluiko skaidroja, ka liela daļa pārvadātāju ir situācijā, kad krava ir noformēta un jau atvesta no Krievijas uz Eiropu, bet te to atsakās pieņemt pretī.

"Tad [pārvadātāji] meklē risinājumu, kurš par preci atbildēs, kur to izkraut. Pārvadātājiem ir vissliktākā situācija - ja kaut kur nepieņem kravu, tad brīdī, kad krava ir pie pārvadātāja, par to atbild viņš. Un tad ir jādomā, ko ar to darīt tālāk," teica "Latvijas auto" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru