Pēc izglītības ministra apvainošanas sociālajā tīklā Facebook, Igaunijas finanšu ministrs Jirgens Ligi svētdien atkāpies no amata.

Ligi, kurš pārstāv valdošo Reformu partiju, ceturtdien savā interneta vietnes Facebook lapā apvainoja Igaunijas izglītības ministru un sociāldemokrātu pārstāvi Jevgēņiju Osinovski, nosaucot viņu par imigranta dēlu no «rozā partijas».

Pagājušo trešdien Igaunijas televīzijas kanāla ETV sarunu šovā Forum, pievēršoties emigrācijas problēmas jautājumam, Ligi pašreizējās ekonomiskās problēmās vainoja padomju okupāciju. Savukārt Osinovskis iebildis, ka to nedrīkst izmantot kā attaisnojumu.

Ligi ceturtdienas rītā savā Facebook pauda pārliecību, ka Osinovska nostāja šajā jautājumā nav nekas vairāk kā sakņu trūkums un necieņa. «Viņš uzskata, ka vēsture sākas ar viņu un visos jautājumos turas pie vienas neglītas klišejas - iepriekšējā valdība bijusi tāda un šāda, bet tagad ir atnācis viņš. Pilnībā sajaucot, kas ir vara un kas ir valsts vaina,» uzsvēra Ligi.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers trešdien uzrunā Eiropas Parlamentā (EP) par stāvokli Eiropas Savienībā (ES) paziņojis, ka EK ierosina dalībvalstīm obligātā kārtā uzņemt 160 000 imigrantu no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas.

«Eiropas Savienībai tagad nav laiks baidīties, tagad ir laiks drosmīgai rīcībai,» savā pirmajā uzrunā par stāvokli ES pavēstīja Junkers.

Kā norādīja Junkers, vienošanās par 160 000 bēgļu sadali pa dalībvalstīm ir jāpieņem nākamajā nedēļā gaidāmajā ES tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmē.

«Tie ir 160 000, kas Eiropai ir jāuzņem savās rokās, tas ir jādara obligātā kārtā. Es aicinu [Eiropas] Padomi iekšlietu ministru sanāksmē 14.septembrī vienoties uzņemt 160 000,» pavēstīja Junkers.

Viņš vienlaikus brīdināja dalībvalstis neizvēlēties reliģiju kā kritēriju, lemjot par bēgļu uzņemšanu.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers trešdien uzrunā Eiropas Parlamentā (EP) par stāvokli Eiropas Savienībā (ES) paziņojis, ka EK ierosina dalībvalstīm obligātā kārtā uzņemt imigrantus no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas. Latvijai papildus būtu jāuzņem 526 bēgļi.

Kā liecina EK paziņojums, Latvijai no Ungārijas rosināts uzņemt 237 bēgļus, no Itālijas - 68, bet no Grieķijas - 221. Tikmēr Lietuvai papildus rosināts uzņemt 780 bēgļus - 101 no Itālijas, 328 no Grieķijas, bet 351 no Ungārijas. Savukārt Igaunijai rosināts uzņemt 373 bēgļus, tostarp 48 no Itālijas, 157 no Grieķijas, bet 168 no Ungārijas.

Latvijas valdība iepriekš vienojās, ka valsts divu gadu laikā varētu uzņemt 250 šādu cilvēku. Plānots, ka minētie 526 bēgļi Latvijai būs jāuzņem vēl papildus. Līdz ar to kopumā - 776 bēgļi.

«Eiropas Savienībai tagad nav laiks baidīties, tagad ir laiks drosmīgai rīcībai,» savā pirmajā uzrunā par stāvokli ES pavēstīja Junkers. Viņš arī norādīja, ka vienošanās par bēgļu sadali pa dalībvalstīm ir jāpieņem nākamajā nedēļā gaidāmajā ES tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmē.

Eirozonas valstu finanšu ministru grupas (Eirogrupas) vadītājs Žans Klods Junkers iecerējis atkāpties no sava amata. Ž. K. Junkers par nodomu atkāpties no ieņemamā amata jau informējis savus kolēģus, norādot, ka savu apņemšanos izpildīs līdz šā gada beigām vai arī nākamā gada sākumā.

Eirogrupas vadītājs atkāpties vēlējies jau iepriekš, tomēr līdz šim Vācijai un Francijai bija izdevies viņu pierunāt šādu soli nespert, vēsta AFP. Abas eirozonas lielākās ekonomikas patlaban nav spējušas vienoties par jaunu Eirogrupas vadītāju. Francijai pagaidām nešķiet pieņemama Vācijas finanšu ministra Volfganga Šeibles kandidatūra.

Arī pats Ž. K. Junkers iepriekš izteicies, ka Vācijas finanšu ministrs būtu laba kandidatūra Eirogrupas vadītāja amatam. Par citiem iespējamajiem kandidātiem augstajam amatam nosaukti arī Francijas finanšu ministrs Pjērs Moskovisī un Somijas premjers Jirki Katainens.

Eirozonas krīze rada risku Eiropai saskarties ar Pirmajam pasaules karam līdzīgu situāciju, pavēstījis bijušais Eirozonas valstu finanšu ministru grupas (Eirogrupas) vadītājs, Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers.

Sarunā ar Vācijas laikrakstu Der Spiegel Ž. K. Junkers norādīja, ka eirozonas vienotā valūta ir paredzēta, lai «kaltu mieru», tomēr patlaban pārāk daudzas Eiropas Savienības (ES) valstis atgriežoties pie reģionāla un nacionāla domāšanas veida.

Bijušais Eirogrupas vadītājs skaidroja, ka Vācijā ir jūtamas rētas, kuras cirtušas valsts ekonomiskās saites ar Grieķiju, savukārt Atēnās Angele Merkele tiekot attēlota nacistu uniformā. «Noskaņojums, kuru mēs uzskatījām par atstātu pagātnē, pēkšņi ir uzpeldējis,» sacīja Ž. K. Junkers.

Viņš atzina, ka pārspīlējot, tomēr ikviens, kurš tic tam, ka miera un kara jautājums Eiropā ir neatgriezeniski atrisināts, pieļauj milzīgu kļūdu. «Dēmoni nav patriekti. Tie ir tikai aizmiguši un to savulaik demonstrēja karš Bosnijā un Kosovā. Es esmu pārsteigs par to, cik ļoti līdzīgi apstākļi patlaban ir izveidojušies tam, kāda situācija valdīja Eiropā pirms simts gadiem [Pirmā pasaules kara priekšvakarā],» sacīja bijušais Eirogrupas vadītājs.

ASV un Eiropas Savienība (ES) ir panākušas vienošanos par kopīgiem soļiem tirdzniecības strīda atrisināšanai, trešdien paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps un Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers pēc tikšanās Baltajā namā.

Vienošanās, kuras detaļas gan maz tika izpaustas, nozīmē to, ka Vašingtona neīstenos draudus par muitas tarifu noteikšanu automašīnām, kas kaitētu Vācijas autobūvniekiem.

Tramps un Junkers, kas vairāk nekā divas stundas tikās Baltajā namā, pēc tam solīja strādāt, lai «atrisinātu» jautājumu par ASV noteiktajām muitas nodevām tērauda un alumīnija importam, kas izraisījušas ES un citu ASV sabiedroto sašutumu.

«Mēs gribam tālāk stiprināt šīs tirdzniecības attiecības visu Amerikas un Eiropas pilsoņu labā,» Tramps sacīja paziņojumā no Baltā nama Rožu dārza.

«Mēs šodien panācām vienošanos,» Junkers sacīja reportieriem pēc sarunām ar Trampu. «Mēs esam identificējuši vairākas jomas sadarbībai.»

Grieķi, atšķirībā no igauņiem, nezina, ko nozīmē «grūti», pavēstījis Igaunijas finanšu ministrs Jurgens Ligi.

«Igauņi zina, ko nozīmē vārds «grūti». Grieķi vēl nezina. Viņi uzskata, ka cieš,» J. Ligi stāstīja intervijā Igaunijas Vikerraadio. Tas tomēr neesot attiecināms uz tiem grieķiem, kuri daudz strādā.

Jautājums tomēr ir saistīts ar šī darba kvalitāti un naudu, kas tiek maksāta par paveikto. «Valsts aparātā šī samaksa bieži vien ir pārāk augsta un balstās daudzos kredītos,» sacīja J. Ligi.

Ministrs arī norādīja, ka viņaprāt Grieķijas maksātnespēja ir pilnībā iespējama un ir atkarīga galvenokārt no valsts rīcības. «Pilnīgi iespējams, ka viņi nesaņems nākamo finanšu palīdzības maksājumu, un tad Grieķija būs maksātnespējīga,» norādīja Igaunijas finanšu ministrs.

#Breksits ir sakāve, par kuru atbildība jāuzņemas abām pusēm, sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.

Breksits ir katastrofa, no kuras labumu negūs nedz Lielbritānija, nedz Eiropas Savienība (ES), trešdien Eiropas Parlamenta deputātiem sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.

«Es uzskatu, ka Breksita lietā nebūs uzvarētāju. Tā ir situācija, kurā zaudē visi - gan briti, gan ES dalībvalstis,» EP plenārsēdē Strasbūrā sacīja Junkers.

Breksits ir sakāve, par kuru atbildība jāuzņemas abām pusēm, viņš piebilda.

«Kā sacīja pati [Lielbritānijas premjerministre Terēza] Meja, briti nekad nav jutušies ērti ES, un 40 gadu laikā viņiem nav dota iespēja justies ērtāk, un tāpēc vainojami ir daudzi,» sacīja EK prezidents.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers trešdien oficiāli paziņoja par investīciju plānu 315 miljardu eiro apmērā, kura mērķis ir veicināt Eiropas Savienības (ES) ekonomikas izaugsmi.

«Eiropai ir vajadzīgs grūdiens, un [Eiropas] Komisija šodien sagādā trosi lēcienam,» Junkers sacīja Eiropas Parlamenta deputātiem Strasbūrā savā paziņojumā par šo plānu, kas ir pamatā viņa iecerei savas piecu gadu ilgās prezidentūras laikā veicināt ES ekonomikas izaugsmi.

«Mums ir jāsūta vēsts Eiropai un pārējai pasaulei, ka Eiropa ir atgriezusies biznesā,» sacīja Junkers.

Viņš paskaidroja, ka šis plāns, kurš jāapstiprina ES valstu līderiem decembra samitā, saistīs investīciju fondu ar jauniem projektiem par privātā sektora līdzekļiem.

«Es solīju līdz Ziemassvētkiem prezentēt ambiciozu investīciju paketi. Šodien Ziemassvētki ir pienākuši agrāk,» sacīja Junkers. Viņš bija izteicis šādu solījumu, 1.novembrī stājoties EK prezidenta amatā.

Viens no pasaules vadošajiem augstas kvalitātes zīmoliem alumīnija koferu un augstas tehnoloģijas polikarbonātu materiālu ražošanā Rimowa prezentējis lidmašīnas Junkers F13 atdarinājumu.

Lidaparāts tika prezentēts pasaules lielākajā aviācijas izstādē Oškošas pilsētā Amerikā.

Junkers F13 bija pirmā komerciālā lidmašīna, kas ražota tikai ar metālu. To ražoja Vācijā no 1919. gada, taču mūsdienās to var redzēt tikai muzejos. Rimowa veidotā kopija pacelsies debesīs nākamgad, teikts paziņojumā medijiem.

Lidmašīnas prezentācijas pasākumā uzņēmuma prezidents un izpilddirektors Dīters Morszecks uzsvēra aviācijas nozīmi uzņēmumam Rimowa un paskaidroja paralēles starp viņa uzņēmumu un Junkers, kas ražoja F13. Abiem uzņēmumiem saknes ir Vācijā, pasaules slavu tie guva pateicoties drosmīgām inovācijām. Abos gadījumos izmantots dūralumīnijs, kuru 1906. gadā atklājis Alfrēds Vilms. Hugo Junkers bija pirmais, kas būvēja alumīnija lidmašīnu, kas bija labāka par koka lidmašīnu ar drānas pārsegu. Toties Rihards Morszecks uzdrīkstējās ražot koferus no tā paša materiāla. F13 eksportēja visā pasaulē, tāpat arī koferus var atrast visā pasaulē. Abiem uzņēmumiem ekskluzīvais rievu dizains ir sava veida tirdzniecības zīme, un Vācijā ražoto produktu kvalitāte jau no paša sākuma ir bijusi būtiska.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers otrdien uzstāja, ka Eiropas Savienība (ES) ir darījusi visu, kas ir tās spēkos, lai nodrošinātu Brexit organizētā veidā.

ES būtu jāsagaida, kad Lielbritānijas parlaments apstiprina jauno Brexit vienošanos, un tikai tad tas jāratificē, sacīja Junkers.

Paužot nožēlu, ka Lielbritānija plāno pamest ES 31.oktobrī, Junkers sacīja: «Vismaz mēs varam skatīties sev acīs un teikt, ka mēs esam darījuši visu, kas ir mūsu spēkos, lai panāktu, ka šī izstāšanās notiek organizētā veidā.»

«Mums tagad ir jāseko līdzi notikumiem Vestminsterā ļoti cieši. Nav iespējams, nav iedomājams, ka šis parlaments ratificē vienošanos, pirms Vestminstera ir ratificējusi vienošanos,» Junkers sacīja Eiropas Parlamentā Strasbūrā.

Kā ziņots, Lielbritānijas parlaments sestdien nobalsoja par priekšlikumu, saskaņā ar kuru parlaments nevar apstiprināt premjerministra Borisa Džonsona panākto Brexit vienošanos, kamēr parlamentā nav pieņemts vienošanās izpildes likums.

«Eiro ieviešana nebija kļūda, tā bija nepieciešamība. Iedomājaties uz īsu brīdi, ja mums nebūtu eiro...» Eiropas Komisijas prezidenta amata kandidāts Žans Klods Junkers pauda intervijā žurnālam Ir.

«Pēc Lehman Brothers bankrota un globālās krīzes, pēc notikumiem Ukrainā, ja mēs vēl būtu tajā monetārajā sistēmā, kura bija pirms eiro ieviešanas, tad ES valstis būtu monetārajā [devalvāciju] karā citu pret citu. Francija pret Vāciju, Vācija pret Itāliju, Itālija pret Austriju,» šādu ainu iezīmē Ž. K. Junkers, piedāvājot iedomāties kas notiktu, ja Eiropas Savienībā nebūtu eiro.

Viņš arī norāda: «Tagad mums ir apbrīnojami stabila valūta par spīti visiem notikumiem. Tā nebija kļūda. Tieši otrādi – ja nebūtu eiro, miljoniem cilvēku prasītu vienotu valūtu.»

Jautāts par to, kādu vietu viņš piedāvātu Valdim Dombrovskim, ja pats kļūtu par Eiropas Komisijas prezidentu, viņš pauda: «Jūsu premjere man teica, ka Valdis Dombrovskis būs Latvijas pārstāvis Komisijā. Šis lēmums mani apmierina, jo vēlos, lai Komisijā būtu augsta ranga politiķi. Ir pārāk agri, lai dotu kādu indikāciju par viņa portfeļa lielumu vai raksturu. Tas būtu augstprātīgi, ja es jau sāktu organizēt komisiju.»

Grieķija nepametīs Eiropas monetāro savienību un šāda jautājuma apspriešana iespējama vienīgi tad, ja valsts pilnībā atteiksies no starptautiskās aizdevuma programmas un reformām, sacījis Eirogrupas vadītājs Žans Klods Junkers, vēsta AFP.

«Es nedomāju, ka tas notiks. Ja Grieķija pilnībā atteiktos no budžeta konsolidācijas un strukturālajām reformām, tad mēs apsvērtu šādu jautājumu,» sarunā ar Austrijas laikrakstu Tiroler Tageszeitung, sacījis Ž. K. Junkers.

Viņš uzsvēra, ka tic Grieķijas mēģinājumiem pastiprināt savas pūles, lai sasniegtu nepieciešamos mērķis. «Grieķijas izstāšanās nav daļa no manas hipotēzes. Es esmu sacījis, ka Atēnu aiziešana no eirozonas būtu kontrolējams process, bet ar to es domāju, ka tas būtu tehniski kontrolējams, taču politiski nerealizējams,» sacīja Ž. K. Junkers.

Grieķijas izstāšanās sagādātie riski esot neaprēķināmi. Neesot arī nekādas jēgas publiski fantazēt par izstāšanās scenārijiem, sacīja Eirogrupas vadītās. Lielākas rūpes eirozonai sagādājot jautājums, vai Spānijai un Itālijai, kurām ievērojami pieaugušas aizņemšanās izmaksas, nevajadzēs pilna apmēra starptautisko palīdzību.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers otrdien brīdināja Grieķijas jauno valdību, ka Eiropas Savienība (ES) nemainīs visus noteikumus tikai tādēļ, lai atrisinātu parādsaistību krīzi Grieķijā.

Viņš uzsvēra, ka Grieķija nedrīkst turēt ES par ķīlnieku.

«Mums jāņem vērā Grieķijas iedzīvotāju, kurus es ļoti apbrīnoju par viņu drosmi un to, kā viņi dara vai nedara lietas, demokrātiski paustā griba,» Junkers sacīja Eiropas Parlamentam (EP).

«Bet arī tiem, kuri uzvarēja vēlēšanas Grieķijā, (...) ir jāņem vērā citu pārliecība un metodes. Tā nav tikai viena ES valsts, kura ir paudusi demokrātisku izvēli, ir arī citas sabiedrības viedokļi,» viņš norādīja.

«Tātad, jā, mums ir jāpārskata daļa no mūsu politikas, bet mēs nemainīsim visu tikai tādēļ, ka ir vēlēšanu rezultāts, kas apmierina dažus cilvēkus, bet neapmierina citus,» uzsvēra Junkers.

Lielbritānijas pārstāvis Eiropas Komisijā (EK) Džonatans Hils sestdien paziņoja, ka atkāpsies no amata pēc tam, kad referendumā Lielbritānijas vēlētāji atbalstīja valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), un viņa pienākumi tiks uzticēti EK viceprezidentam Valdim Dombrovskim.

Hils pauda ļoti lielu vilšanos par referenduma rezultātu, tomēr atzina, ka izlietu ūdeni nesasmelt.

«Pārejot jaunā posmā, nedomāju, ka būtu pareizi, ja es turpinātu darbu kā Lielbritānijas virzīts komisārs it kā nekas slikts nebūtu noticis,» teikts ES finanšu pakalpojumu komisāra Hila izplatītajā paziņojumā.

«Atbilstoši tam, par ko pirms dažām nedēļām runāju ar EK prezidentu, esmu viņam pateicis, ka man vajadzētu atkāpties,» Hils informēja par sarunu ar Žanu Klodu Junkeru.

Bijušais Lielbritānijas parlamenta augšpalātas - Lordu palātas - loceklis, kuru premjerministrs Deivids Kamerons 2014.gadā izvirzīja par kandidātu Junkera vadītās EK sastāvā, aicināja pienācīgi nodot pienākumus savam pēctecim.

Parādu krīzes nomocītās Grieķijas aiziešana no eirozonas būtu kontrolējams, bet nevēlams process, pavēstījis eirozonas finanšu ministru padomes jeb Eirogrupas vadītājs Žans Klods Junkers.

«Pašlaik izskatās, ka tas būs kontrolējams process,» Ž. K. Junkers sacīja sarunā ar Vācijas raidsabiedrību. «Tas gan nenozīmē, ka tas ir vēlams notikums,» sacīja Eirogrupas vadītājs, norādot, ka izstāšanās gadījumā Grieķijas iedzīvotāji saskartos ar ievērojamiem riskiem. Ž. K. Junkers arī norādīja, ka vismaz šā gada rudenī Grieķija eizozonu vēl nepametīs, vēsta Reuters.

Db.lv jau ziņoja, ka Grieķijas partijas vienojušās par papildus taupības pasākumiem, kuriem nākamo divu gadu laikā būtu jāsamazina valsts tēriņi par 11,5 miljardiem eiro.

Apņemšanās atrast veidu, kādā valsts varētu papildus ietaupīt budžeta līdzekļus, ir viens no priekšnoteikumiem, lai Grieķija saņemtu starptautiskās finanšu palīdzības nākamo maksājumu.

Par eirozonas finanšu ministru padomes jeb Eirogrupas vadītāju iecelts Nīderlandes finanšu ministrs Jerūns Deiselblūms. Viņš amatā nomainīs patreizējo Eirogrupas vadītāju Žanu Klodu Junkeru, kurš eirozonas finanšu ministru padomi vada kopš 2005. gada.

Pēc iecelšanas amatā J. Deiselblūms norādīja, ka savu politiku vēlas balstīt nevis vienkāršā cīņā ar krīzi, bet gan pievērsties ilgtermiņa politikai, kurai jānodrošina investoru uzticības atgriešanās.

J. Deiselblūma kandidatūru iepriekš neatbalstīja Spānija, un pēc izraudzīšanas Eirogrupas vadītāja amatam viņš centās izgaiņāt bažas, ka varētu kļūt par cēloni, lai rastos lielākas nesaskaņas starp Eiropas dienvidiem un ziemeļiem. «Mums jāveicina līdzsvarota pieeja, kurai jāatzīst, ka nepieciešama gan disciplīna, gan solidaritāte,» sacīja J. Deiselblūms.

Nīderlandes ministrs arī uzsvēra, ka eirozonai ir jāturpina pieņemtās reformas un fiskālā konsolidācija, kas līdz šim ir priecējušas investorus. «Mums jāizmanto esošais mirklis, lai nodrošinātu, ka spējam saglabāt investoru uzticēšanos. Galvenā uzmanība jāpievērš nevis krīzes pārvaldīšanai, bet gan ilgtermiņa politikas mērķu sasniegšanai,» sacīja J. Deiselblūms.

Lielbritānija trešdien lūgusi Eiropas Savienību (ES) atlikt 29.martā paredzēto Brexit uz trīs mēnešiem, taču Eiropas Komisijas (EK) jau brīdinājusi, ka tas varētu radīt «nopietnus tiesiskus un politiskus riskus».

Uzrunājot parlamentu, Terēza Meja pavēstīja, ka nosūtījusi vēstuli Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam, kurā viņu informējusi, ka Apvienotā Karaliste vēlas Lisabonas līguma 50.pantā paredzēto izstāšanās periodu pagarināt līdz 30.jūnijam.

«Kā premjerministre es neesmu gatava atlikt Brexit ilgāk nekā līdz 30.jūnijam,» uzsvēra valdības vadītāja.

Viņa piebilda, ka joprojām plāno lūgt parlamentu trešo reizi balsot par divkārt jau noraidīto Brexit vienošanos, taču nepaskaidroja, kad tas būs.

Meja norādīja, ka gadījumā, ja vienošanās tiks noraidīta vēl vienu reizi, parlamenta būs jālemj, ko darīt tālāk.

Tomēr viņa piebilda, ka vēl viena Brexit atlikšana būtu uzskatāma par nespēju pildīt tautas nobalsošanā pieņemto lēmumu.

Grieķija netiks glābta par katru cenu, un valsts bankrota iespēja nevar tikt izslēgta, pavēstījis eirozonas valstu finanšu ministru grupas (Eirogrupas) vadītājs Žans Klods Junkers.

Intervijā Vācijas laikrakstam Der Spiegel Ž. K. Junkers norādīja, ka Grieķijai nevajadzētu gaidīt solidaritāti no eirozonas dalībvalstīm, ja tā nespēj īstenot reformas, kuras ir apņēmusies.

Eirogrupas vadītājs arī norādīja, ka gadījumā, ja tiktu konstatēts, ka Grieķijā «viss ir nogājis greizi», tad jaunas starptautiskās palīdzības programmas nebūs, un valsts bankrotēs jau martā.

Bankrota iespējai ir jāiedrošina Atēnas apņēmīgi iedzīvināt nepieciešamās reformas, piebilda Ž. K. Junkers.

Tikmēr Grieķija spērusi kārtējo soli tuvāk maksātnespējai. Svētdien notikušajās koalīcijas sarunās netika panākta vienošanās par taupības pasākumiem, kas nepieciešami, lai valsts saņemtu starptautisko palīdzību.

Grieķijas starptautisko aizdevēju nespēja panākt vienošanos par palīdzības piešķiršanu parādu krīzes nomocītajai valstij apdraud visu eirozonas stabilitāti, pavēstījis Grieķijas premjers Antonis Samars.

«Mūsu partneriem un Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) ir pienākums darīt to, ko viņi apņēmušies. Nākamās dienas noteiks ne tikai mūsu valsts nākotni, bet arī visas eirozonas stabilitāti,» Grieķijas premjera sacīto citē AFP.

Eirozonas finanšu ministri ārkārtas sapulcē nav spējuši vienoties par starptautiskās palīdzības nākamā maksājuma piešķiršanu parādu krīzes nomocītajai Grieķijai, tādējādi pastiprinot Eiropas vienotās valūtas zonā valdošo neskaidrību.

Paredzēts, ka eirozonas finanšu ministri nākamreiz tiksies pirmdien, lai turpinātu sarunas, pavēstījis Eirogrupas vadītājs Žans Klods Junkers. Eirozonas finanšu ministru tikšanās bija jau otrā, kurā mēģināts panākt vienošanos par Grieķijas parādu problēmu risināšanu. Tomēr Ž. K. Junkers norādīja, ka ir optimistiski noskaņots par darījuma noslēgšanas iespējām.

Latvijas prezidentūra nozīmē brīnumu, ņemot vērā savulaik esošo vēlmi sadalīt Eiropu divās daļās, trešdien, uzrunājot Eiropas Parlamentu (EP), Strasbūrā sacīja Eiropas Komisijas (EK) vadītājs Žans Klods Junkers.

Viņš akcentēja, ka vēl salīdzinoši nesen neviens nevarēja iedomāties, ka Latvija būs ES prezidējošā valsts. «Latvijai ir izdevies lauzt vēstures gaitu,» teica EK vadītājs.

Junkers apstiprināja, ka EK pilnībā atbalsta Latvijas prezidentūras programmu. Viņš uzsvēra, ka Latvijas prezidentūras laikā tiks strādāts, lai risinātu gan ar enerģētiku, gan arī Eiropas digitalizāciju saistītos jautājumus. «Esmu pārliecināts, ka prezidentūra un EK varēs veiksmīgi sadarboties,» piebilda Junkers.

Latvijas prezidentūra ES Padomē norisinās šā gada pirmajā pusē. Līdz šim izvirzītas trīs prezidentūras prioritātes - informācijas sabiedrības stiprināšana un tās piedāvāto iespēju izmantošana ES nākotnes attīstībai, ES lomas stiprināšana globālā mērogā, labklājības un drošības telpas veidošana ES kaimiņu reģionos un konkurētspējīgāka ES kā pamats izaugsmei, cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanai un ieguldījums nākotnes attīstībā.

Eiropas Savienībai (ES) vajadzētu iecelt speciālu komisāru, kurš pārraudzītu Grieķijas rekonstrukciju, pavēstījis eirozonas valstu finanšu ministru grupas vadītājs Žans Klods Junkers.

«Mēs nevēlamies pazemot Grieķijas cilvēkus. Rekonstrukcijas komisāram vajadzētu būt arī pozitīvi noskaņotam, nevis tādam, kurš izturas pārmetoši,» klāstīja Ž. K. Junkers. Eirogrupas vadītājs arī uzsvēra, ka Grieķijas gadījums ir unikāls – nav pieredzēts, ka tiktu izveidota monetārā savienība, kurā kāda valsts atkāpjas no kopējiem likumiem.

«Pati Grieķijas ekonomikas būtība nav līdzīga nevienai citai eirozonas ekonomikai. Grieķijas ārējā tirdzniecība ir ļoti daudzveidīga un nav īpaši saistīta ar citām eirozonas ekonomikām. Tāpēc es aicinu iecelt komisāru, kurš būtu pilnībā veltīts Grieķijai,» sacīja Ž. K. Junkers.

Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera plaši kritizētā runa tomēr atnesa arī dažus jaunus un aktualizēja dažus vecus tematus. Tostarp Junkera pieminētā Eiropas Savienības pilsoņu nevienlīdzība, ražotājiem pametot Austrumeiropas valstīm otrās šķiras produktus. Junkers vizualizēja savu stāstījumu, piesaucos dažādas ēdmaņas. Ja esam tas, ko ēdam, tad sanāk, ka otrās šķiras produktus ēdošie Eiropas Savienības pilsoņi kļūst par otrās šķiras pilsoņiem, vai ne tā? Lai gan par jaunajām dalībvalstīm Baltijas valstis vai Čehiju un Slovākiju dēvēt pēc 13 statusā pavadītiem gadiem ir kļuvis samērā nepieklājīgi, mums joprojām cenšas uzspiest piedalīšanos jaunuļu «iesvētībās». Tikpat labi par jaunajām dalībvalstīm varētu saukt arī deviņus gadus agrāk uzņemto Zviedriju vai Austriju. Velkot zināmas paralēles, jauno dalībvalstu birkas karināšana ir kā nepilsoņu pasu dalīšanas turpināšana Latvijā ilgus gadus pēc PSRS gala. Statuss ir mainījies, bet «pavadošie netikumi» nezūd.

Eiropas Austrumu plauša, kā mūsu «bloku» nodēvēja Junkers, spiesta absorbēt rietumnieku «sveicienus» no īpaši mums paredzētajām ražošanas līnijām. Sociālajos tīklos vairākkārt ir klejojušas bildes ar viena zīmola produkciju, kas gatavota vecās Eirops valstīm un jaunākajām māsām mūsu galā. Kā pagājušajā nedēļa rakstīja The Guardian, pārtikas un dzērienu kompānijas gadiem ilgi ir krāpušās, maldinot Austrumeiropas pircējus, jo pārdevušas pazīstamu zīmolu produktu švakākas versijas. Lieliski, ka beidzot par to bez smīna runā arī «tajā pusē», tomēr lietot pagātnes formu gan ir nevietā un pāragri. Nejaukie rietumnieki, kas izmanto mūsu vēl neizdzisušo spīdumu acīs pēc jebkura importa štrunta? Jā, bet arī paši neesam labāki. Nesen apmeklēju pašmāju ražotni, kas arī gatavo produkciju divās līnijās – augstas kvalitātes produkciju eksportam, bet vietējam tirgum produkti top, izmantojot lētākas izejvielas, lai gan nosaukums ir viens.

Ja Eiropas Savienībā (ES) pastāv konkurence ražotāju un produkcijas starpā, kāpēc noliegt konkurenci nodokļu jomā, cenšoties iztaisīties svētākiem par Romas pāvestu?

Jaunieceltajam Eiropas Komisijas (EK) prezidentam Žanam Klodam Junkeram nav lemts mierīgā un lēnā garā iesildīt savu varas sēdekli Briselē. Izvērtējot 28 tūkst. slepenu dokumentu lappušu, publiski ir kļuvuši fakti, kādā veidā Luksemburgas Lielhercogiste ar zemām nodokļu likmēm Eiropas koncerniem ir palīdzējusi optimizēt nodokļus. Ārzemju mediji kā gardu kumosu apraksta komplicētās finanšu shēmas, ko koncernu interesēs izstrādājusi arī Latvijā labi pazīstama konsultāciju kompānija PriceWaterhouseCoopers (PwC). Starp šo shēmu izmantotājiem Luksemburgā minēti tādi grandi kā Ikea, Amazon, Procter&Gamble, FedEx, PepsiCo, Deutsche Bank, Fresenius Medical Care, kā arī a/s Latvijas gāze līdzīpašnieks E.on. Tā kā liela daļa no šīm shēmām izstrādātas un ieviestas to 19 gadu laikā, kad Junkers bija Luksemburgas premjers, neskaitot to laiku, kad viņš iepriekš bija arī šīs valsts finanšu ministrs, tad opozīcija tagad pilnām mutēm cenšas šo faktu izmantot pret jauno EK prezidentu. Luksemburgā legālās nodokļu shēmas starptautiskajiem koncerniem esot ļāvušas samazināt savus ikgadējos nodokļu maksājumus vismaz par 10 mljrd. eiro gadā, līdz ar to kreisi noskaņotie politiķi tagad pārmet Junkeram ne tikai apšaubāmu nodokļu modeļu atbalstu, bet pat uzskata, ka situācija ir tik nopietna, ka Junkeram ieņemamais amats EK būtu jāatstāj.

Lielbritānija un Eiropas Komisija (EK) piektdien beidzot panākušas vienošanos par nosacījumiem, uz kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (ES).

Papildināts viss teksts

Sarunās panākts «apmierinošs progress» visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos, un EK iesaka ES dalībvalstīm pāriet uz «Breksita» saruna otro fāzi, kurā tiks spriests par bloka turpmākajām attiecībām ar Lielbritāniju, tostarp par pārejas periodu pēc Lielbritānijas aiziešanas no bloka un par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu, paziņojis EK prezidents Žans Klods Junkers.

Lai sarunās pārietu uz to otro posmu, Brisele pieprasīja vienoties par trīs izstāšanās pamatjautājumiem - par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.

Galīgo lēmumu par pāreju sarunās pie abu pušu nākotnes attiecībām jāpieņem dalībvalstu līderiem, kas nākamnedēļ pulcēsies Briselē uz kārtējo samitu.