Eirozonas krīze rada risku Eiropai saskarties ar Pirmajam pasaules karam līdzīgu situāciju, pavēstījis bijušais Eirozonas valstu finanšu ministru grupas (Eirogrupas) vadītājs, Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers.

Sarunā ar Vācijas laikrakstu Der Spiegel Ž. K. Junkers norādīja, ka eirozonas vienotā valūta ir paredzēta, lai «kaltu mieru», tomēr patlaban pārāk daudzas Eiropas Savienības (ES) valstis atgriežoties pie reģionāla un nacionāla domāšanas veida.

Bijušais Eirogrupas vadītājs skaidroja, ka Vācijā ir jūtamas rētas, kuras cirtušas valsts ekonomiskās saites ar Grieķiju, savukārt Atēnās Angele Merkele tiekot attēlota nacistu uniformā. «Noskaņojums, kuru mēs uzskatījām par atstātu pagātnē, pēkšņi ir uzpeldējis,» sacīja Ž. K. Junkers.

Viņš atzina, ka pārspīlējot, tomēr ikviens, kurš tic tam, ka miera un kara jautājums Eiropā ir neatgriezeniski atrisināts, pieļauj milzīgu kļūdu. «Dēmoni nav patriekti. Tie ir tikai aizmiguši un to savulaik demonstrēja karš Bosnijā un Kosovā. Es esmu pārsteigs par to, cik ļoti līdzīgi apstākļi patlaban ir izveidojušies tam, kāda situācija valdīja Eiropā pirms simts gadiem [Pirmā pasaules kara priekšvakarā],» sacīja bijušais Eirogrupas vadītājs.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers trešdien uzrunā Eiropas Parlamentā (EP) par stāvokli Eiropas Savienībā (ES) paziņojis, ka EK ierosina dalībvalstīm obligātā kārtā uzņemt 160 000 imigrantu no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas.

«Eiropas Savienībai tagad nav laiks baidīties, tagad ir laiks drosmīgai rīcībai,» savā pirmajā uzrunā par stāvokli ES pavēstīja Junkers.

Kā norādīja Junkers, vienošanās par 160 000 bēgļu sadali pa dalībvalstīm ir jāpieņem nākamajā nedēļā gaidāmajā ES tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmē.

«Tie ir 160 000, kas Eiropai ir jāuzņem savās rokās, tas ir jādara obligātā kārtā. Es aicinu [Eiropas] Padomi iekšlietu ministru sanāksmē 14.septembrī vienoties uzņemt 160 000,» pavēstīja Junkers.

Viņš vienlaikus brīdināja dalībvalstis neizvēlēties reliģiju kā kritēriju, lemjot par bēgļu uzņemšanu.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers trešdien uzrunā Eiropas Parlamentā (EP) par stāvokli Eiropas Savienībā (ES) paziņojis, ka EK ierosina dalībvalstīm obligātā kārtā uzņemt imigrantus no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas. Latvijai papildus būtu jāuzņem 526 bēgļi.

Kā liecina EK paziņojums, Latvijai no Ungārijas rosināts uzņemt 237 bēgļus, no Itālijas - 68, bet no Grieķijas - 221. Tikmēr Lietuvai papildus rosināts uzņemt 780 bēgļus - 101 no Itālijas, 328 no Grieķijas, bet 351 no Ungārijas. Savukārt Igaunijai rosināts uzņemt 373 bēgļus, tostarp 48 no Itālijas, 157 no Grieķijas, bet 168 no Ungārijas.

Latvijas valdība iepriekš vienojās, ka valsts divu gadu laikā varētu uzņemt 250 šādu cilvēku. Plānots, ka minētie 526 bēgļi Latvijai būs jāuzņem vēl papildus. Līdz ar to kopumā - 776 bēgļi.

«Eiropas Savienībai tagad nav laiks baidīties, tagad ir laiks drosmīgai rīcībai,» savā pirmajā uzrunā par stāvokli ES pavēstīja Junkers. Viņš arī norādīja, ka vienošanās par bēgļu sadali pa dalībvalstīm ir jāpieņem nākamajā nedēļā gaidāmajā ES tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmē.

Eirozonas valstu finanšu ministru grupas (Eirogrupas) vadītājs Žans Klods Junkers iecerējis atkāpties no sava amata. Ž. K. Junkers par nodomu atkāpties no ieņemamā amata jau informējis savus kolēģus, norādot, ka savu apņemšanos izpildīs līdz šā gada beigām vai arī nākamā gada sākumā.

Eirogrupas vadītājs atkāpties vēlējies jau iepriekš, tomēr līdz šim Vācijai un Francijai bija izdevies viņu pierunāt šādu soli nespert, vēsta AFP. Abas eirozonas lielākās ekonomikas patlaban nav spējušas vienoties par jaunu Eirogrupas vadītāju. Francijai pagaidām nešķiet pieņemama Vācijas finanšu ministra Volfganga Šeibles kandidatūra.

Arī pats Ž. K. Junkers iepriekš izteicies, ka Vācijas finanšu ministrs būtu laba kandidatūra Eirogrupas vadītāja amatam. Par citiem iespējamajiem kandidātiem augstajam amatam nosaukti arī Francijas finanšu ministrs Pjērs Moskovisī un Somijas premjers Jirki Katainens.

Pašreiz ir nevis eiro krīze, bet gan Eiropas identitātes krīze. Proti, uzticības krīze, kad iedragāta uzticēšanās dalībvalstu starpā, pasaules acīs un finanšu tirgu priekšā. Un tā vietā, lai nodotos grieķu spārdīšanai, «skatieties uz Vāciju un Franciju, kas noteikumus pārkāpa pirmie», gadskārtējā starptautiskajā drošības un ārpolitikas forumā Rīgas konferencē norādīja Baltijas Attīstības foruma priekšsēdētājs Uffe Ellemans-Jensens.

Konference, kas piektdien un sestdien risinās Melngalvju namā, Rīgā, tiek atklāta ar principiālu diskusiju – vai eiro ir ekonomisko grūtību risinājums vai problēma.

Premjers Valdis Dombrovskis diskusiju sāk, izsakot šaubas, vai vispār ir tāda «eiro krīze», jo vienotā valūta uzrāda labu sniegumu, salīdzinot ar citām pasaules valūtām. Tāpēc, pēc premjera domām, krīze ir valdību tēriņu lauciņā, kur jāievieš fiskālo disciplīnu. Tāpēc īstermiņā Eiropas problēma ir atgriešanās un turēšanās pie Mārstrihtas kritēriju ievērošanas. Fiskālās disciplīnas līgums un saistītie lēmumi (piemēram, par eirozonas glābšanas mehānismu ESM) norāda, ka ES ir arī politiskā apņēmība un pamazām tiek radīti instrumenti uzticamai fiskālajai politikai.

Eirozonas izveide, neraugoties uz grūtībām, ar kurām tā ir saskārusies, ir jāuzlūko kā veiksmes stāsts, tostarp arī Latvijas pieci gadi ir eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi, atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ka pirms 20 gadiem, kad sāka darboties eirozona, daudzi neiedomājās, cik tas ir sarežģīts projekts. «Kā parādīja iepriekšējā krīze, virkne lietu nebija atrisinātas, par tām pat neviens nebija iedomājies. Tādēļ ir jāsaprot, ka šis ir ļoti komplicēts projekts un tas, ka pēc 20 gadiem šī zona joprojām eksistē, eiro ir otra lielākā starptautiskā rezervju valūta un ir valstis, kuras eirozonā grib iestāties, ir veiksmes stāsts,» uzsvēra Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka pēc iepriekšējās krīzes daudz kas vēl ir jādara, lai eirozonas darbību uzlabotu, bet ļoti daudz ir arī paveikts. Turklāt krīze skaidri parādīja, ka Eiropā ir griba monetāro savienību saglabāt. «Tas gan nenozīmē, ka eirozonas izveidē viss jau ir izdarīts. Rīga vēl nav gatava. Izaicinājumu vēl aizvien ir ļoti, ļoti daudz,» atzina Kazāks.

ASV un Eiropas Savienība (ES) ir panākušas vienošanos par kopīgiem soļiem tirdzniecības strīda atrisināšanai, trešdien paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps un Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers pēc tikšanās Baltajā namā.

Vienošanās, kuras detaļas gan maz tika izpaustas, nozīmē to, ka Vašingtona neīstenos draudus par muitas tarifu noteikšanu automašīnām, kas kaitētu Vācijas autobūvniekiem.

Tramps un Junkers, kas vairāk nekā divas stundas tikās Baltajā namā, pēc tam solīja strādāt, lai «atrisinātu» jautājumu par ASV noteiktajām muitas nodevām tērauda un alumīnija importam, kas izraisījušas ES un citu ASV sabiedroto sašutumu.

«Mēs gribam tālāk stiprināt šīs tirdzniecības attiecības visu Amerikas un Eiropas pilsoņu labā,» Tramps sacīja paziņojumā no Baltā nama Rožu dārza.

«Mēs šodien panācām vienošanos,» Junkers sacīja reportieriem pēc sarunām ar Trampu. «Mēs esam identificējuši vairākas jomas sadarbībai.»

«Jostas savilkšana» pasākumi neatrisina nekādas problēmas nekonkurētspējīga darba tirgus gadījumā. Grieķijai, Spānijai un citām eirozonas periferiālajām valstīm ir jāveic nodokļu sistēmas reformas, kā arī jāsamazina valsts aparāts un jāmaina neilgtspējīgās pensiju sistēmas.

Tā savā komentārā Financial Times norāda Pensilvānijas Universitātes profesors un finansists Džeremijs Sīgels (jeremy Siegel), uzsverot, ka vienīgais dzīvotspējīgais risinājums eirozonas glābšanai ir eiro devalvācija.

Investori bažījas, ka gadījumā, ja Grieķija pametīs eirozonu un ieviesīs jaunu valūtu, valsts depozīti un parāds tiks pārkonvertēti jaunajā valūtā, kuras vērtība, salīdzinot ar eiro, strauji saruks. Ja Grieķija piekops šādu taktiku, aizsāksies banku problēmas ne tikai Grieķijā, bet arī Portugālē, Spānijā un pat Itālijā, jo noguldītāji baidīsies, ka arī šo valstu valdības varētu rīkoties līdzīgi Grieķijai.

Eirozonas krīze nav nedz beigusies, nedz mazinājusies, gluži otrādi – pēdējā laikā situācija ir pasliktinājusies. Galvenās problēmas joprojām ir neatrisinātas, proti, aiza starp kreditoriem un valstīm debitoriem turpina paplašināties - eirozonas krīze ir iegājusi mazāk svārstīgā, bet daudz bīstamākā fāzē.

Tā pašreizējo situāciju Eiropā savā komentārā izdevumam Financial Times raksturo ASV miljardieris un investors Džordžs Soross.

Viņš vērš uzmanību uz to, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) stimulēja kredītu tirgu, veicot ilgtermiņa refinansēšanas pasākumus, un šāds solis veicināja finanšu tirgu atgūšanos, aizsedzot pamatproblēmas pasliktināšanos. Un šāds risinājums, visticamāk, nebūs ilgtspējīgs.

Soross norāda - ja sākoties krīzei, eirozonas sabrukums bija neiedomājams, jo valstu bloka aktīvi un saistības, kas dominē eiro valūtā, bija tā sajaukušies, ka notiktu nekontrolējams eirozonas sabrukums, tad, krīzei progresējot, eirozona pārorientējusies vairāk nacionālās robežās.

Grieķijas aiziešana no eirozonas, kas ļaunākā scenārija gadījumā līdzīgus notikumus izraisītu arī Spānijā, Itālijā un Portugālē, varētu aizsākt «ugunsgrēku», kas radītu 17 triljonu eiro lielus zaudējumus, secināts pētījumā.

Dienvidu valstīm pametot eirozonu, visā pasaulē sāktos ilga un dziļa recesija, kas aptvertu gan Ķīnu, gan ASV. Tikmēr valstīs, kuras izstājas no eirozonas, ievērojami palielinātos politiskā un sociālā spriedze, uzskata Vācijas konsultantu kompānija Prognos, kas Bertelsmann fonda uzdevumā veikusi pētījumu.

Pētījumā arī atzīts, ka sekas, ko izraisītu Grieķijas aiziešana no eirozonas, ir neizzināmas. Tomēr esot iespējama «domino efekta» rašanās, kurš palielina Spānijas, Portugāles un Itālijas bankrota iespēju.

Lai gan Eiropas Savienībai (ES) nav izstrādāts mehānisms, kas ļautu kādu valsti izmest no eirozonas, tomēr gadījumā, ja Grieķijas starptautiskie kreditori valstij pārtrauktu maksāt aizdevumu, Atēnām nebūs naudas, lai maksātu pensijas un algas, un valstij nekas cits neatliks kā ieviest savu valūtu, raksta Euobserver.

Pretēji gaidītajam, eirozonas līderu samitā 28.-29. jūnijā tomēr izdevās pieņemt dažus svarīgus lēmumus. Viens no šiem lēmumiem attiecas uz banku sektoru - tagad eirozonas perifērijas valstu bankas varēs saņemt atbalstu no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) tiešā veidā, uzskata Hipo Fondi valdes loceklis Aleksejs Marčenko.

«Tas atvieglos ekonomisko situāciju valstī, kuras bankas pieteiksies pēc palīdzības. Tagad līdzekļi, kas tiks ieguldīti banku rekapitalizācijā, nepalielinās attiecīgas valsts budžeta deficītu. Līdz ar to perifērijas valstīm būs vieglāk plānot budžeta deficīta samazināšanu, jo teorētiski nebūs iespējama situācija, ka banku sektora glābšanas izdevumu dēļ pēkšņi pieaugošie valsts izdevumu pārsvītros visus centienus samazināt budžeta deficītu. Tas arī ļaus perifērijas valstīm (pirmkārt, Spānijai un Itālijai) nodrošināt savu valsts obligāciju zemākus ienesīgumus, jo situācijā, kad budžeta tēriņu līmenis būs stabils, investoriem būs vairāk uzticības attiecīgās valsts kredītspējai. Agrāk bija iespējama situācija, ka, sniedzot valstij finanšu palīdzību ar nosacījumu, ka oficiāliem kreditoriem valsts parāda restrukturizācijas gadījumā būtu priekšrocība salīdzinājumā ar privātiem kreditoriem, glābjamā valsts uzreiz zaudēja pieeju parāda tirgiem. Jo restrukturizācijas gadījumā privāto kreditoru zaudējumi būtu jo lielāki, jo vairāk attiecīgā valsts pirms tam saņēma palīdzības no oficiāliem kreditoriem. Jaunā shēma ļaus izvairīties no tādas situācijas,» uzskata A. Marčenko.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers trešdien oficiāli paziņoja par investīciju plānu 315 miljardu eiro apmērā, kura mērķis ir veicināt Eiropas Savienības (ES) ekonomikas izaugsmi.

«Eiropai ir vajadzīgs grūdiens, un [Eiropas] Komisija šodien sagādā trosi lēcienam,» Junkers sacīja Eiropas Parlamenta deputātiem Strasbūrā savā paziņojumā par šo plānu, kas ir pamatā viņa iecerei savas piecu gadu ilgās prezidentūras laikā veicināt ES ekonomikas izaugsmi.

«Mums ir jāsūta vēsts Eiropai un pārējai pasaulei, ka Eiropa ir atgriezusies biznesā,» sacīja Junkers.

Viņš paskaidroja, ka šis plāns, kurš jāapstiprina ES valstu līderiem decembra samitā, saistīs investīciju fondu ar jauniem projektiem par privātā sektora līdzekļiem.

«Es solīju līdz Ziemassvētkiem prezentēt ambiciozu investīciju paketi. Šodien Ziemassvētki ir pienākuši agrāk,» sacīja Junkers. Viņš bija izteicis šādu solījumu, 1.novembrī stājoties EK prezidenta amatā.

#Breksits ir sakāve, par kuru atbildība jāuzņemas abām pusēm, sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.

Breksits ir katastrofa, no kuras labumu negūs nedz Lielbritānija, nedz Eiropas Savienība (ES), trešdien Eiropas Parlamenta deputātiem sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.

«Es uzskatu, ka Breksita lietā nebūs uzvarētāju. Tā ir situācija, kurā zaudē visi - gan briti, gan ES dalībvalstis,» EP plenārsēdē Strasbūrā sacīja Junkers.

Breksits ir sakāve, par kuru atbildība jāuzņemas abām pusēm, viņš piebilda.

«Kā sacīja pati [Lielbritānijas premjerministre Terēza] Meja, briti nekad nav jutušies ērti ES, un 40 gadu laikā viņiem nav dota iespēja justies ērtāk, un tāpēc vainojami ir daudzi,» sacīja EK prezidents.

Eirozonas parādu krīze bīstami tuvu pietuvojusies arī pie Eiropas lielākās ekonomikas – Vācijas. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) brīdinājusi, ka Vāciju šogad piemeklēs recesija, vēsta AP.

Saskaņā ar OECD prognozēm, gada trešajā ceturksnī Vācijas ekonomika samazināsies par 0,5 procentiem, bet gada pēdējā ceturksnī – par 0,8 procentiem. Organizācija arī aicinājusi panākt lielāku Eiropas valstu sadarbību, lai cīnītos ar reģionu piemeklējušo ekonomikas krīzi.

«Eirozonas krīze joprojām ir nopietnākais globālās ekonomikas apdraudējums, tāpēc nepieciešama politiska rīcība, lai varētu atjaunot uzticamību monetārajai savienībai,» teikts OECD ziņojumā. Organizācija arī norāda, ka eirozonā joprojām saglabājas augsts bezdarba līmenis, kas turpinās palielināties, un ka atveseļošanās atslēga ir banku, fiskālo un konkurētspējas problēmu atrisināšana.

Eirozonas finanšu ministri ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) vienojušies par nākamā aizdevuma kārtas piešķiršanu parādu krīzes nomocītajai Grieķijai, kā arī par daļas valsts parāda «norakstīšanu».

Pēc vairāku stundas ilgām sarunām Grieķijas starptautiskie kreditori vienojās par pasākumiem, ar kuru palīdzību Atēnu parādu kalni tiks samazināti par 40 miljardiem eiro, 2020. gadā sasniedzot 124% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Starp pasākumiem, kuri tiks izmantoti Grieķijas parādu kalna samazināšanai, ietilpst procentu likmes samazināšana Atēnu kredītiem.

Eirozonas ministri vienojušies arī izmaksāt Grieķijai nākamo starptautiskā aizdevuma daļu – 43,7 miljardus eiro. Nauda Grieķijai tiks izmaksāta vairākās kārtās – eirozonas līdzekļus Atēnas saņems decembrī, bet SVF daļa Grieķijai tiks izmaksāta tikai tad, kad noslēgsies parāda samazināšanas process.

Notikumi ap Grieķiju mainās nevis pa dienām, bet pa stundām, tāpēc visādi pārsteigumi vēl ir iespējami

Dažādas politiskās spēlītes un strauji mainīga, pretrunīga informācija jau kādu brīdi ir publiskās komunikācijas sastāvdaļa, ja runa ir par krīzē nonākušo ES un eirozonas dalībvalsti Grieķiju. Pašlaik it kā aizdevēju sarunas ar Grieķiju ir apstājušās līdz 5. jūlija referendumam, kad grieķu tautai, citējot EK prezidentu Žanu Klodu Junkeru, ir jāpauž sava attieksme «par vai pret Eiropu» jeb Grieķijas aizdevēju pieprasītajām reformām. Taču, ņemot vērā augstāk minētās straujās izmaiņas notikumu gaitā, kas lai zina, kādi atgadījumi līdz 5. jūlijam vēl var notikt. No eirozonas viedokļa laikam labākais būtu, ja grieķi nobalsotu par reformām, kā rezultātā, visticamāk, kristu Alekša Cipras vadītā valdība un līdz ar to eirozona, nezaudējot seju, varētu turpināt sarunas ar, iespējams, no viņu viedokļa konstruktīvāku Grieķijas valdības vadītāju.

Pilnīgs eirozonas sabrukums samazinātu Vācijas ekonomiku pat par desmit procentiem, bet Grieķijas izstāšanās no Eiropas monetārās savienības rada ievērojamus riskus uzņēmējdarbībai, paziņojis viens no Vācijas valdības ekonomiskajiem padomniekiem jeb tā sauktajiem pieciem viedajiem vīriem Lars Felds.

Viņš uzsvēra, ka eirozonas sabrukuma gadījumā Vācijā bankrotētu daudzi mazie un vidējie uzņēmumi, kas jūtami ietekmētu valsts ekonomiku. Ekonomikas kritums varētu būt robežās no septiņiem līdz desmit procentiem no Vācijas iekšzemes kopprodukta, atsaucoties uz L. Felda teikti, vēsta Reuters.

Savukārt Grieķijas izstāšanās no eirozonas arī nebūtu bez ievērojamiem riskiem, sacījis L. Felds. Viņš norādīja, ka, lai gan Grieķijas «infekcijas» izplatības risks banku sistēmā ir samazinājies, joprojām ir liela iespēja, ka Atēnu aiziešana no eirozonas liktu investoriem uzskatīt, ka citām valstīm varētu nākties rīkoties līdzīgi.

Eiro nepalīdz Latvijai, bet var tai kaitēt, jaunākajā blogā norāda Briselē bāzētās ekonomistu domnīcas Bruegel institūta eksperti. Tāpat Latvija, iestājoties eirozonā, nepalīdz tai, bet var radīt jaunas problēmas.

Labākais scenārijs ir situācija, kad nevienas valsts stāvoklis nepasliktinās, bet pēc Latvijas iestāšanās eirozonā valstīs saglabājas esošā situācija. Tādā gadījumā - kāpēc steigties, lai Latvija kļūtu par 18. eirozonas valsti?, jautā Bruegel.

«Latvija tikko ir tikusi ārā no sarežģītas situācijas. Dzīvojot pāri saviem līdzekļiem, 2007. gadā tekošā konta deficīts sasniedza gandrīz 25% no IKP, un krīze bija neizbēgama. Rezultātā IKP no sava augstākā līmeņa 2007. gadā nogāzās par 20% līdz zemākajam līmenim 2010. gadā, un bezdarba līmenis sasniedza gandrīz 20%. Šī krituma laikā Latvijas amatpersonas stingri turējās, lai noturētu lata kursu noteiktajā līmenī. Tomēr šis lēmums bija strīdīgs,» norāda Bruegel. Daudzi sacīja, ka lata kursam ļaut vājināties būtu labākais no diviem ļaunumiem, tomēr Latvijas amatpersonām turēšanās pie valūtas kursa saistībām bija svarīgāka. Spēcīgākais ekonomiskais iemesls, lai uzturētu šo kursu, bija bailes no tā, ka aizņēmējiem varētu kļūt pārmērīgi liels eiro kredītu slogs. Lai arī vēl nepieciešami vairāki gadi, lai ražošanas apjomi un nodarbinātība sasniegtu pirmskrīzes līmeņus, sliktākais jau ir garām, un investori labprāt iegādājas Latvijas parādzīmes par augstām cenām.

Eiropas Savienībai (ES) izdevies pārvarēt krīzes un neskaidrības periodu, pavēstījis Francijas prezidents Fransuā Olands. Nākamajā gadā Francijas prezidents Eiropu vēlas redzēt vienotāku un tādu kas tic sev.

«Mēs šogad esam paveikuši lielu darbu un tas mums nākotnē liek skatīties daudz pārliecinošāk,» sacīja F. Olands. Viņš norādīja, ka ES panākusi progresu problēmu, kas veidoja eirozonas krīzes pamatu, atrisināšanā, vēsta euractiv.

F. Olands minēja vairākus pagrieziena punktus, kas ļāvuši pārvarēt eirozonas krīzi. Tādi bijuši Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) izveide, finanšu transakciju nodokļa ieviešana un veiksmīgo Grieķijas krīzes noregulēšanu. Francijas prezidents arī slavēja nesen panākto vienošanos par Eiropas banku uzraudzības sistēmas izveidi. Sistēmas izveide esot «globāls un liels sasniegums», norādīja F. Olands.

Neraugoties uz Grieķijas vājo finanšu disciplīnu, ir daudz argumentu, lai šo valsti neatstātu ārpus eirozonas, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Dienvideiropas valsts Grieķijas jaunās valdības izpausmes, kuras attiecībā uz starptautiskajiem aizdevējiem varētu uzskatīt par šantāžu, aktualizējušas viedokli, ka būtu labāk, ja šī valsts eirozonu atstātu. Sevišķi tāpēc, ka grieķu nesteigšanās vai nevēlēšanās pildīt saistības galu galā var likt ķerties pie dažādiem eirozonas stabilitātes mehānismu iedarbinošiem līdzekļiem, tādējādi ietekmējot daudzu citu Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāju makus.

«Grieķijas jautājums jau tik ilgstoši ir dienaskārtībā, ka tirgus dalībniekus, Eiropas sabiedrību un politiķus lielā mērā pieradinājis pie iespējas, ka šī valsts būs spiesta eirozonu pamest. Tomēr, ņemot vērā precedentu neesamību, tieša un nepārprotama eirozonas pamešana var arī nenotikt. Tas, visticamāk, var īstenoties pietiekami ilgstoša procesa veidā, kad Grieķija formāli atrodas eirozonā, jo nav ieinteresēta to pamest, bet tās darbība tiek ierobežota un tā de facto īsteno rīcību, ko var interpretēt kā alternatīvas valūtas ieviešanu. Precīzi izteikt turpmākā scenārija prognozi nav iespējams,» skatījumu uz situāciju Grieķijā ieskicē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Polija pievienosies eirozonai tikai tad, kad krīzes skartā Eiropas monetārā savienība būs atrisinājusi savas problēmas, pavēstījis šīs valsts ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis.

«Mēs esam gatavi pievienoties, kad jūs būsiet atrisinājuši savas problēmas un kad mēs varēsim pateikt saviem iedzīvotājiem - «mēs varam droši iestāties»,» sarunā ar Vācijas laikrakstu Frankfurter Allgemeine Zeitung, sacīja R. Sikorskis. «Jūs nevarat mūs vainot par to, ka mēs nevēlamies iestāties eirozonās, kamēr to piemeklējusi smaga krīze,» viņš piebilda.

Iepriekš Polija pavēstīja, ka Māstrihtas kritērijus spēs pildīt jau 2015. gadā, bet līdz šim atteikusies noteikt datumu, kad varētu pievienoties eirozonai. Eiropas Savienībā Polija iestājās 2004. gadā.

Tikmēr šā gada otrajā ceturksnī eirozonas notikumu iespaidā palēninājusies Polijas ekonomiskā izaugsme. Polijas iekšzemes kopprodukts (IKP) otrajā ceturksnī audzis tikai par 2,4 procentiem, kas ir zemākais kāpums kopš 2009. gada, vēsta Reuters.

Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku būs būtiska, taču ir cerības, ka ekonomikas kritums nebūs tik dramatisks kā iepriekšējā krīzē, bet atkopšanās - straujāka, uzskata ekonomisti.

Liels dīķis

Pasaules ekonomiku šobrīd var salīdzināt ar lielu dīķi, kurā ir iemesti vairāki lieli akmeņi, saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. "No tiem uz visām pusēm izplatās viļņi, kas saduras un pārklājas, un rada jauna turbulences. Notiek diezgan haotisks process, kuru precīzi paredzēt nevar. Kaut arī mums ir trāpījis diezgan mazs akmentiņš, mūs ietekmēs citu valstu ekonomikās notiekošā viļņošanās. Pat pašiem sekmīgi kontrolējot epidēmiju, pār mums velsies citur notiekošo drāmu atbalsis. Šī varētu būt "visneekonomiskākā" ekonomikas krīze, ko jebkad piedzīvosim, jo problēmas iemesls un risinājumi ir ārpus ekonomikas sfēras. "Ir zināms, ka pasaules ekonomikā notiek straujākais aktivitātes sarukums vismaz kopš 2. pasaules kara, tā atspulgu datos pilnā apmērā redzēsim 2. ceturksnī. Tas arī gandrīz noteikti būs zemākais punkts šajā krīzē, vismaz Latvijā. Elektrības patēriņš pat daudz smagāk skartajā Rietumeiropā aprīļa beigās jau sācis pieaugt. Taču akmeņi turpina krist dīķī, ASV vēl ir epidēmijas pieauguma augstākajā punktā, un ļoti iespējams, ka jauni saslimšanas uzliesmojumi vēl notiks jaunattīstības valstīs. Tāpat nevar aizmirst par atkārtotu infekcijas viļņu riskiem pie mums," saka P. Strautiņš.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers otrdien brīdināja Grieķijas jauno valdību, ka Eiropas Savienība (ES) nemainīs visus noteikumus tikai tādēļ, lai atrisinātu parādsaistību krīzi Grieķijā.

Viņš uzsvēra, ka Grieķija nedrīkst turēt ES par ķīlnieku.

«Mums jāņem vērā Grieķijas iedzīvotāju, kurus es ļoti apbrīnoju par viņu drosmi un to, kā viņi dara vai nedara lietas, demokrātiski paustā griba,» Junkers sacīja Eiropas Parlamentam (EP).

«Bet arī tiem, kuri uzvarēja vēlēšanas Grieķijā, (...) ir jāņem vērā citu pārliecība un metodes. Tā nav tikai viena ES valsts, kura ir paudusi demokrātisku izvēli, ir arī citas sabiedrības viedokļi,» viņš norādīja.

«Tātad, jā, mums ir jāpārskata daļa no mūsu politikas, bet mēs nemainīsim visu tikai tādēļ, ka ir vēlēšanu rezultāts, kas apmierina dažus cilvēkus, bet neapmierina citus,» uzsvēra Junkers.

Viens no pasaules vadošajiem augstas kvalitātes zīmoliem alumīnija koferu un augstas tehnoloģijas polikarbonātu materiālu ražošanā Rimowa prezentējis lidmašīnas Junkers F13 atdarinājumu.

Lidaparāts tika prezentēts pasaules lielākajā aviācijas izstādē Oškošas pilsētā Amerikā.

Junkers F13 bija pirmā komerciālā lidmašīna, kas ražota tikai ar metālu. To ražoja Vācijā no 1919. gada, taču mūsdienās to var redzēt tikai muzejos. Rimowa veidotā kopija pacelsies debesīs nākamgad, teikts paziņojumā medijiem.

Lidmašīnas prezentācijas pasākumā uzņēmuma prezidents un izpilddirektors Dīters Morszecks uzsvēra aviācijas nozīmi uzņēmumam Rimowa un paskaidroja paralēles starp viņa uzņēmumu un Junkers, kas ražoja F13. Abiem uzņēmumiem saknes ir Vācijā, pasaules slavu tie guva pateicoties drosmīgām inovācijām. Abos gadījumos izmantots dūralumīnijs, kuru 1906. gadā atklājis Alfrēds Vilms. Hugo Junkers bija pirmais, kas būvēja alumīnija lidmašīnu, kas bija labāka par koka lidmašīnu ar drānas pārsegu. Toties Rihards Morszecks uzdrīkstējās ražot koferus no tā paša materiāla. F13 eksportēja visā pasaulē, tāpat arī koferus var atrast visā pasaulē. Abiem uzņēmumiem ekskluzīvais rievu dizains ir sava veida tirdzniecības zīme, un Vācijā ražoto produktu kvalitāte jau no paša sākuma ir bijusi būtiska.

«Eiro ieviešana nebija kļūda, tā bija nepieciešamība. Iedomājaties uz īsu brīdi, ja mums nebūtu eiro...» Eiropas Komisijas prezidenta amata kandidāts Žans Klods Junkers pauda intervijā žurnālam Ir.

«Pēc Lehman Brothers bankrota un globālās krīzes, pēc notikumiem Ukrainā, ja mēs vēl būtu tajā monetārajā sistēmā, kura bija pirms eiro ieviešanas, tad ES valstis būtu monetārajā [devalvāciju] karā citu pret citu. Francija pret Vāciju, Vācija pret Itāliju, Itālija pret Austriju,» šādu ainu iezīmē Ž. K. Junkers, piedāvājot iedomāties kas notiktu, ja Eiropas Savienībā nebūtu eiro.

Viņš arī norāda: «Tagad mums ir apbrīnojami stabila valūta par spīti visiem notikumiem. Tā nebija kļūda. Tieši otrādi – ja nebūtu eiro, miljoniem cilvēku prasītu vienotu valūtu.»

Jautāts par to, kādu vietu viņš piedāvātu Valdim Dombrovskim, ja pats kļūtu par Eiropas Komisijas prezidentu, viņš pauda: «Jūsu premjere man teica, ka Valdis Dombrovskis būs Latvijas pārstāvis Komisijā. Šis lēmums mani apmierina, jo vēlos, lai Komisijā būtu augsta ranga politiķi. Ir pārāk agri, lai dotu kādu indikāciju par viņa portfeļa lielumu vai raksturu. Tas būtu augstprātīgi, ja es jau sāktu organizēt komisiju.»