Jaunākais izdevums

Neraugoties uz Grieķijas vājo finanšu disciplīnu, ir daudz argumentu, lai šo valsti neatstātu ārpus eirozonas, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Dienvideiropas valsts Grieķijas jaunās valdības izpausmes, kuras attiecībā uz starptautiskajiem aizdevējiem varētu uzskatīt par šantāžu, aktualizējušas viedokli, ka būtu labāk, ja šī valsts eirozonu atstātu. Sevišķi tāpēc, ka grieķu nesteigšanās vai nevēlēšanās pildīt saistības galu galā var likt ķerties pie dažādiem eirozonas stabilitātes mehānismu iedarbinošiem līdzekļiem, tādējādi ietekmējot daudzu citu Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāju makus.

«Grieķijas jautājums jau tik ilgstoši ir dienaskārtībā, ka tirgus dalībniekus, Eiropas sabiedrību un politiķus lielā mērā pieradinājis pie iespējas, ka šī valsts būs spiesta eirozonu pamest. Tomēr, ņemot vērā precedentu neesamību, tieša un nepārprotama eirozonas pamešana var arī nenotikt. Tas, visticamāk, var īstenoties pietiekami ilgstoša procesa veidā, kad Grieķija formāli atrodas eirozonā, jo nav ieinteresēta to pamest, bet tās darbība tiek ierobežota un tā de facto īsteno rīcību, ko var interpretēt kā alternatīvas valūtas ieviešanu. Precīzi izteikt turpmākā scenārija prognozi nav iespējams,» skatījumu uz situāciju Grieķijā ieskicē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Ekonomists Uldis Osis uzskata, ka tādi jautājumi kā Grieķijas krīze ir jāaplūko no ilgtermiņa perspektīvas viedokļa. «Šodien ir viena valdība, rīt – cita. Sabiedrības noskaņojums arī mainās. To esam redzējuši arī Latvijā, lai gan ne tik radikālās izpausmēs. Es domāju, ka rīcībai vajadzētu būt tādai, lai Grieķiju saglabātu kā normālu ES un eirozonas dalībvalsti,» spriež tautsaimniecības eksperts. U. Osis norāda uz to, ka ekonomikas sarežģījumi ir risināmi, par piemēru minot Spāniju, kurā arī bija pamatīga ekonomiskā krīze, taču patlaban situācija Spānijā uzlabojusies.

Līdz ar to, pēc ekonomista domām, svarīgi ir panākt, lai Grieķijas un aizdevēju starpā saglabātu dialogu, pieļaujot arī parāda nomaksas termiņa atlikšanu. Jautāts par to, vai gadījumā, ja Grieķijai tiktu mīkstināts parādu režīms, ar līdzīgām prasībām varētu nākt klajā citas finanšu krīzē cietušās valstis, ekonomists norāda, ka ir nepieciešama ilgtermiņa stratēģija, kā eirozonai rīkoties tad, ja kāda valsts nonāk krīzes situācijā. Sakārtotība un konkrēti spēles noteikumi būtu nepieciešami, lai nerastos situācijas, kad kādai valstij parāds tiek norakstīts un rezultātā parāda norakstīšanu prasa arī citi. U. Osis turklāt norāda, ka Grieķijas saglabāšana eirozonā varētu būt nepieciešama arī investoru tolerances noturēšanai, jo pretējā gadījumā varētu tikt arī izdarīts secinājums, ka eirozona nav spējusi tikt galā ar problēmām.

Uzticības jautājumu eirozonai, ja Grieķija vairs nebūtu tās sastāvā, akcentē arī Bank M2M Europe investīciju direktors Edgars Makarovs. Viņaprāt, pēc Grieķijas aiziešanas investoriem radīsies šaubas par to, vai var uzticēties eirozonai kā sistēmai un vai eirozona kā sistēma var vispār pastāvēt, un šaubas var izvērsties par iemeslu nozīmīgai ārvalstu aktīvu aizplūšanai no monetārās savienības.

Pašlaik valdību obligāciju zemais ienesīgums balstīts uz to, ka eirozona pastāvēs kā vienota sistēma. «Ja investoriem radīsies šaubas, būs vērojama Eiropas valdību obligāciju un citu instrumentu cenu korekcija atbilstoši tajā brīdī pastāvošajiem riskiem. Īpaši vērīgi investori skatīsies uz vājākajām valstīm, tādām kā Īrija, Kipra un Portugāle. Protams, Grieķijas izstāšanās no eirozonas vai pat Eiropas Savienības būs arī politisks trieciens valūtas savienībai, un šādu triecienu pasaulē var ilgi neaizmirst,» brīdina finanšu eksperts. Tiesa, E. Makarovs arī izsaka viedokli, ka Grieķijas izstāšanās gadījumā būs iespēja risināt jautājumus, neatliekot problēmu risināšanu uz vēlāku laiku. Līdz šim tas neesot noticis, bieži vien aizbildinoties ar neprognozējamām sekām.

Plašāk lasiet rakstā Grieķiju labāk paturēt eirozonā nekā izstumt ceturtdienas, 16.aprīļa laikrakstā Diena (12.,13.lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas izveide, neraugoties uz grūtībām, ar kurām tā ir saskārusies, ir jāuzlūko kā veiksmes stāsts, tostarp arī Latvijas pieci gadi ir eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi, atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ka pirms 20 gadiem, kad sāka darboties eirozona, daudzi neiedomājās, cik tas ir sarežģīts projekts. «Kā parādīja iepriekšējā krīze, virkne lietu nebija atrisinātas, par tām pat neviens nebija iedomājies. Tādēļ ir jāsaprot, ka šis ir ļoti komplicēts projekts un tas, ka pēc 20 gadiem šī zona joprojām eksistē, eiro ir otra lielākā starptautiskā rezervju valūta un ir valstis, kuras eirozonā grib iestāties, ir veiksmes stāsts,» uzsvēra Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka pēc iepriekšējās krīzes daudz kas vēl ir jādara, lai eirozonas darbību uzlabotu, bet ļoti daudz ir arī paveikts. Turklāt krīze skaidri parādīja, ka Eiropā ir griba monetāro savienību saglabāt. «Tas gan nenozīmē, ka eirozonas izveidē viss jau ir izdarīts. Rīga vēl nav gatava. Izaicinājumu vēl aizvien ir ļoti, ļoti daudz,» atzina Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodienas eirozonas finanšu ministru sanāksme nesusi vilšanos, jo Grieķija piekopj līdzšinējo politiku un runā par iespējamiem reformu plāniem, taču nepiedāvā nekādus konkrētus un reālus priekšlikumus strukturālajām reformām, pēc sanāksmes aģentūrai LETA pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

No Grieķijas puses nav iesniegti nekādi priekšlikumi, ko varētu nosaukt par progresu. Eirozonas ministri bijuši sarūgtināti, jo šodien varēja uzklausīt tikai Grieķijas jaunā finanšu ministra pārdomas par to, ko Grieķija varētu darīt situācijas stabilizēšanai, taču Grieķijas valdība neko nav darījusi, lai virzītos uz priekšu reformu ieviešanā.

Jarockis atzīmēja, ka patlaban situācija ir Grieķijas rokās. Ja nebūs nekādu reformu, tad izstāšanās no eirozonas ir neizbēgama, atzina FM pārstāvis un uzsvēra, ka Grieķijai vairs nav laika kavēties.

Šodien eirozonas finanšu ministri nav nekādus lēmumus pieņēmuši, jo Grieķija nav piedāvājusi konkrētus priekšlikumus. Eirozonas finanšu ministri nav skatījuši jautājumu par iespējamu Grieķijas parādu norakstīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozona bez federalizācijas rada politiskas dilemmas, kas neiet kopā ar Eiropas demokrātiskumu

Grieķijas maksātspējas krīzē aizdevēji nedomā par pašu parādnieci, bet par savām pretrunīgajām interesēm, saka ASV ekonomists Teksasas universitātes Ostinā profesors Džeimss Gelbreits.

Kā jūs komentējat šo situāciju, kurā mēs Eiropā esam iekūlušies, kad grieķi saka – mēs gribam palikt eirozonā, bet mēs nepildīsim visādus tur noteikumus.

Grieķiem ir ļoti skaidra sapratne par to, kas ir nogājis greizi ar taupības politikas memoranda izpildi. Ir skaidrs, ka Grieķijā šī politika piecos gados ir caurkritusi. Tā ir iznīcinājusi trīs valdības – Papandreu, Papademosa un Samara. Un šī gada janvārī notikušās vēlēšanas radīja valdību ar visai skaidru ideju, kā Grieķijā ir jāmainās pašām pamata lietām. Tas viss tika bloķēts tādu iemeslu dēļ, kam nav nekāda sakara ar Grieķiju. Grieķu gadījumā tam nav nekāda specifiska attaisnojuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Tūroperators: Tūristu topā Grieķija, bet karstos piedāvājumus negaidiet

Natālija Poriete, 13.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp tūrisma galamērķiem nākamajā sezonā ar Grieķiju varētu sākt konkurēt Turcija, taču, tā kā noteicošais aspekts aizvien ir cena, tuvāko 2-3 gadu laikā Grieķija varētu saglabāt līderpozīcijas, intervijā sacīja kompānijas Maouzenidis Group vadītājs Aleksandrs Candekidis.

Ja mēs viena gada laikā palielinājām pārdošanas apjomus gandrīz divas reizes, un nākamajā gadā plānojam tos audzēt pusotru reizi, tad perspektīva, ka Grieķija popularitātes ziņā atpaliks no Turcijas, nav tālu, uzskata viņš.

Viņš piebilst, ka Grieķija Latvijai ir daudz tuvāka nekā, piemēram, Spānija. Otrkārt, Spānijā praktiski nav viesnīcu ar savām pludmalēm. Tas ir neērti un nedroši, ja runā par atpūtu ar bērniem uzskata uzņēmuma vadītājs. Runājot par Itāliju, A. Candekidis uzsver, ka tajā ir maz smilšu pludmales, tāpēc paši itāļi dod priekšroku atvaļinājumam Grieķijā.

«Itālija nav konkurente Grieķijai, un Spānija arī nav. Turcija konkurē ar Grieķiju un Ēģipti, kurā pagaidām tūristu plūsma vēl nav atjaunojusies. Neviena cita valsts šobrīd nevar konkurēt ar Grieķiju. Arī Bulgārija ir populāra, taču tas vairāk ir budžeta segments, un pakalpojumu kvalitāte ir zemāka. Ja runājam par kvalitatīvu virzienu Eiropā, līderis viennozīmīgi ir Grieķija,» viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Grieķija veikusi procentu maksājumus SVF

Žanete Hāka, 07.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķija ceturtdien samaksājusi Starptautiskajam Valūtas fondam procentu maksājumus, liecina SVF informācija.

Tādējādi Grieķija izvairījusies no vēl vienas maksātsnespējas laikā, kad parādu māktā valsts cenšas vienoties par trešo glābšanas plānu.

SVF paziņojumā teikts, ka Grieķija atmaksājusi procentu maksājumus aptuveni 186,3 miljonu eiro apmērā.

Šis ir pirmais maksājums kopš jūnija sākuma, kuru Grieķija veic laikā. Iepriekš Grieķijai bija jāmaksā 1,5 miljardi eiro jūnija beigās, bet pēc tam – 456 miljonus eiro. Šos maksājumus valsts neveica, kļūstot par pirmo valsti, kas nevar atmaksāt SVF aizdevumu.

Kad Grieķija nespēja veikt pirmo maksājumu, SVF iesaldēja Grieķijas pieeju tās resursiem, ieskaitot, nākamajam finansējumam valstij.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Šausmīgas beigas vai nebeidzamas šausmas?

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 12.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas gadījums parāda, ka problēmu beidzot jāsāk saukt īstajā vārdā. Ir jāizlemj vai nu par labu eirozonas sakārtošanai, vai kraham ilgtermiņā.

Grieķija ar eirozonas partneriem ir uzsākusi spēlīti, kurš pamirkšķinās pirmais. Grieķijas valdība cenšas visiem spēkiem radīt «pareizo» noskaņojumu gan ar pusoficiālām runām par to, ka varētu saņemt nepieciešamo finanšu palīdzību no citām lielvarām, piemēram, no Krievijas un Ķīnas, gan piedraudot, ka pēc Grieķijas izstāšanās eirozona varētu sabrukt kā kāršu namiņš. Tomēr jāsaka, ka Grieķija šajā pokerā neatrodas spēka pozīcijā. Izstājoties no eirozonas, šīs valsts bankrots ir praktiski neizbēgams, turklāt iespēja eirozonu vēl tālāk ar kaut kādām prasībām šantažēt saruktu līdz nullei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Dienas tēma: Vai mēs esam gatavi aizdot Grieķijai?

Sandris Točs, speciāli DB, 15.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svarīgi ir saglabāt eirozonu kā valstu «klubu», kas balstās uz principiem un noteikumiem

Ņemot vērā galvojuma apmēru un to, kas līdz šim ir noticis Grieķijā, Latvijas Banka diezgan stingri iesaka Latvijas valdībai rūpīgi izvērtēt visus riskus – cik liela ir Grieķijas uzticamība, vai viņi spēs pieņemt reformas, tās īstenot, un pēc tam arī parādu atdot, intervijā saka Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere.

Jūs esat viens no tiem cilvēkiem Latvijas Bankā, kas visvairāk seko līdzi notikumiem Grieķijā. Kā ekspertu vidū tika uztvertas ziņas, ka Eiropas valstu līderu starpā tomēr ir panākta principiāla vienošanās par trešo programmu?

No vienas puses, ir zināms optimisms, jo ir noplacis tas populisms, kas pēdējo mēnešu laikā nāca no Grieķijas valdības puses un apgalvoja: «Mēs gribam, lai mums palīdz, mēs gribam naudu, bet reformām mēs neesam gatavi.» Ir skaidrs, ka eirozona tādā ziņā ir «klubiņš» ar skaidriem noteikumiem, un, ja šos noteikumus neievēro, ir attiecīgas sekas. Un sekas šajā gadījumā ir tik nopietnas, ka kaut kādas reformas grieķi tomēr ir gatavi uzsākt. Lai gan domāju, ka pirmais pirmdienas rīta optimisms vairāk saistāms ar to, ka stundām garais samits ir noslēdzies. Tagad šis ir jautājums, kas jāizskata katrai valstij. Dažās tas jāapstiprina valdībai, dažās parlamentam ir jābalso par to. Mēs, Latvija, arī esam daļa no Eiropas Stabilitātes mehānisma. Vai mēs arī esam gatavi aizdot Grieķijai?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas notikumu tiešā ietekme uz Latvijas ekonomiku ir zema, ņemot vērā niecīgos abu valstu savstarpējās tirdzniecības apjomus. Latvijas preču un pakalpojumu eksports pagājušajā gadā veidoja tikai 0,2% no kopējā Latvijas eksporta. Preču importa īpatsvars kopējā Latvijas importā ir vēl niecīgāks – 0,08% no kopējā Latvijas preču importa, savukārt pakalpojumu importā Grieķijas īpatsvars veidoja tikai 0,45%, informē Finanšu ministrija.

«Kopš šā gada februāra situācija Grieķijā ir tikai pasliktinājusies, jo esošās valdības bezatbildības rezultātā valsts trauslā ekonomiskā izaugsme ir pilnībā iznicināta. Diemžēl valdība aizvien neapzinās situācijas nopietnību un ved savu valsti pretī katastrofai. Šādas rīcības dēļ visvairāk cietīs tieši Grieķijas iedzīvotāji. Atbildība par notiekošo Grieķijā, kā arī iespējamo ietekmi uz kopējo eirozonu būs jāuzņemas Alekša Cipra populistiskajai valdībai,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

J. Reirs ir pārliecināts, ka sarežģīto Grieķijas ekonomisko situāciju ir iespējams stabilizēt. To pierādīja iepriekšējās valdības cieša sadarbība ar eirozonas dalībvalstīm un starptautiskajiem partneriem, kad Grieķijas ekonomika pēc recesijas sāka uzrādīt nelielu, bet tik vajadzīgu izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Riski pieaug, nevis samazinās

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 17.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neiestājoties finanšu disciplīnai eirozonā, sekas var būt augsta inflācija un nestabila valūta

Eirozonas vienotās valūtas eiro kurss pret ASV dolāru pakāpeniski, taču neatlaidīgi ir turpinājis dilt un pašlaik šo abu valūtu vērtība jau ir tikpat kā novienādojusies. No vienas puses tā ir laba ziņa eksportētājiem uz valstīm, kur norēķini notiek ASV dolāros. No otras puses eiro vājums traucē pilnvērtīgi izbaudīt lētās degvielas priekšrocības, jo šajā aspektā esošā valūtu attiecība nav izdevīga, proti, bākā lejamā degviela eirozonā atkal sadārdzinās. Neizdevīga esošā situācija ir arī tiem, kas iepērk preces par dolāriem, piemēram, minerālmēslus, kā arī nav paveicies tiem, kas ir krājuši naudu eiro. Taču jāatzīst, ka noguldītāju aptīrīšana jau kādu laiku ir Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotās politikas sekas. Ir par ko padomāt tiem, kas savulaik noticēja propagandai, ka nacionālās valūtas lata devalvācija būtu katastrofa un inde tautsaimniecībai, jo tagad šo procesu, tikai nu jau lielākas valūtas telpas ietvaros, mēs izbaudām uz savas ādas. Tagad, protams, tiek skaidrots, ka notiek nevis tā jau lēnās Eiropas ekonomikas indēšana, bet gan atveseļošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumu kreditēšanas atkopšanās varētu pozitīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecību

Žanete Hāka, 16.12.2015

Eirozonas uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu attiecība pret IKP 2013. un 2014. gadā un 2015. gada 1. pusgadā, %

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecībā šis gads bijis stabils, saglabājoties mērenai izaugsmei, bet gada inflācijas līmenim svārstoties ap nulles līmeni, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Arī eirozonā kopumā iekšzemes kopprodukts audzis un inflācija lielākoties bijusi tuvu nullei. Eirosistēmai turpinot atbalstošas monetārās politikas īstenošanu, nodrošināta zema finansējuma izmaksu vide, kas veicinājusi kreditēšanas atgūšanos un stimulējusi pieprasījuma izaugsmi. Lai gan ekonomisko vidi skāruši atsevišķi satricinājumi, piemēram, pašlaik aktuālie notikumi Grieķijā un tautsaimniecības stāvoklis Ķīnā, situācija šajās valstīs nav saasinājusies vēl vairāk.

Jau septiņus gadus Latvijā vērojams kredītportfeļa samazinājums, tomēr par spīti tam iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums pēdējos gados pašmājās bijis straujāks nekā eiro zonā kopumā un arī vairumā citu eiro zonas dalībvalstu. Arī 2015. gada pirmajos trīs ceturkšņos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu IKP Latvijā audzis attiecīgi par 1,8%, 2,7% un 3,3%, bet eirozonā kopumā – par 1,3%, 1,6% un 1,6% (ātrais novērtējums). Lai gan kāpums līdz šim vairāk nodrošināts ar alternatīviem resursiem, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondiem, tālākā izaugsmes uzturēšanā bez kreditēšanas pieauguma neiztikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maltā bāzētais uzņēmums «Premier Capital», kas ir «McDonald’s» attīstības licences turētājs sešos Eiropas tirgos, 2019.gada attīstības plānus uzņēmums ir uzsācis ar jauna restorāna atvēršanu Grieķijā, un paredzēts, ka šogad grupa atvērs kopumā 13 jaunus restorānus.

2018.gadā atvēra tika atvērti 10 jauni restorāni.

Restorānu atvēršanas ir daļa no uzņēmuma 64 miljonu investīciju programmas ar mērķi izvērst «Premier Capital» piederošo restorānu tīklu Baltijas valstīs, Grieķijā, Rumānijā un Maltā, sasniedzot kopumā 176 restorānus līdz 2021.gadam.

«Premier Capital» šobrīd pieder 147 «McDonald’s» restorāni, ieskaitot 11 jaunos restorānus, kas tika atvērti laika posmā no 2018. gada janvāra līdz 2019. gada janvārim. Četri no tiem tika atklāti Rumānijā pērnā gada decembrī. Grupas uzņēmumos šobrīd strādā vairāk nekā 8200 darbinieki. Astoņi no jaunajiem restorāniem ir atvērti Rumānijā, un četros no tiem atrodas arī «McDrive» un «McCafe» kafejnīcas. «McDrive» atrodas arī jaunajā restorānā Lietuvā un divos restorānos Grieķijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Junkers: ES nemainīs visus noteikumus tikai tādēļ, lai atrisinātu parādu krīzi Grieķijā

BNS/AFP, 03.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers otrdien brīdināja Grieķijas jauno valdību, ka Eiropas Savienība (ES) nemainīs visus noteikumus tikai tādēļ, lai atrisinātu parādsaistību krīzi Grieķijā.

Viņš uzsvēra, ka Grieķija nedrīkst turēt ES par ķīlnieku.

«Mums jāņem vērā Grieķijas iedzīvotāju, kurus es ļoti apbrīnoju par viņu drosmi un to, kā viņi dara vai nedara lietas, demokrātiski paustā griba,» Junkers sacīja Eiropas Parlamentam (EP).

«Bet arī tiem, kuri uzvarēja vēlēšanas Grieķijā, (...) ir jāņem vērā citu pārliecība un metodes. Tā nav tikai viena ES valsts, kura ir paudusi demokrātisku izvēli, ir arī citas sabiedrības viedokļi,» viņš norādīja.

«Tātad, jā, mums ir jāpārskata daļa no mūsu politikas, bet mēs nemainīsim visu tikai tādēļ, ka ir vēlēšanu rezultāts, kas apmierina dažus cilvēkus, bet neapmierina citus,» uzsvēra Junkers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Melngailis: Daudz lielāka ietekme Latvijas ekonomikā ir no Krievijas

Sanita Igaune, 03.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No situācijas Grieķijā neviens nav ieguvējs, lai gan lielākā zaudētāja ir Grieķija, ciešot no ļoti nopietniem valsts fiskālās stabilitātes satricinājumiem, bet arī Eiropas ekonomikai šī situācija nerada ieguvumus, Dienas Biznesam norāda Nils Melngailis, kurš strādā banku nozarē un šobrīd atrodās Atēnās.

Par to, kāda konkrēti būs šī ietekme, varēs spriest tikai pēc svētdienas referenduma, kur iespējami divi galvenie scenāriji – referendums atbalsta Grieķijas valdības pozīciju jeb nē. «Ja atbalsta, tad svarīgi kā tālāk valdība risinās sarunas ar aizdevējiem, lai atjaunotu valsts fiskālo stabilitāti. Un tikai pēc tam būs redzams, vai Grieķija paliek eiro zonā un spēj izpildīt eiro zonas dalībvalsts saistības. Latviju šī situāciju būtiski neietekmēs, daudz lielāka ietekme Latvijas ekonomikā ir no Krievijas sankcijām, kur nepieciešams pārorientēties uz citiem eksporta tirgiem,» uzsvēra N. Melngailis.

Viņaprāt, Latvija no Grieķijas situācijas var redzēt sekas tam, ja savlaicīgi netiek veiktas nepieciešamās reformas. Kopumā situācija pēc šāda scenārija prasa daudz vairāk laika un naudas, lai pēc tam stabilizētu valsts ekonomiku un atjaunotu sociālo drošību. Ir skaidrs, ka Grieķijas uzticība starptautiskos finanšu tirgos ir nopietni iedragāta, ko apliecina valsts kredītreitingu kritiskais samazinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien, 12. jūlijā, eirozonas līderi ārkārtas samitā panāca vienošanos par jauno iespējamo Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), aizņemoties nepieciešamos līdzekļus ārējos tirgos. Ja Grieķijas valdība līdz 15. jūlija dienas beigām būs veikusi visas nepieciešamās reformas, eirozonas dalībvalstis izskatīs (valstu valdības vai nacionālie parlamenti) iespēju uzsākt sarunas ar Grieķiju par Saprašanās memoranda sagatavošanu.

«Eirozonas finanšu ministri ir skaidri pauduši nostāju – ar šantāžu un draudiem Grieķija nevarēs panākt rezultātu! Par aizdevuma programmas uzsākšanu var vienoties, tikai pildot valsts uzņemtās saistības. Tāpēc pirms uzsākt jauno aizdevuma programmu finanšu ministri ļoti rūpīgi izvērtēs paveiktās reformas,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Esošajā krīzes situācijā Grieķijas valdībai ir jāizpilda visi nosacījumi, īstenojot bargas un apjomīgas reformas, lai stabilizētu ekonomisko situāciju valstī, kā arī sakārtotu finanšu sektoru. Eirozonas valstu līderu un finanšu ministru pārliecība ir nelokāma – aizdevuma programma Grieķijai varētu tikt uzsākta, tikai veicot strukturālās reformas, kas sakārtotu Grieķijas tautsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ES strādā, lai stingri noturētu Grieķiju eiro zonā

BNS/AFP, 15.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) pirmdien paziņoja, ka tās vienīgais mērķis saistībā ar Grieķiju ir stingri noturēt valsti, kurai divas reizes ir bijis nepieciešams glābšanas aizdevums, eiro zonā.

«Vienīgā iespēja, pie kuras strādā [Eiropas] Komisija ir Grieķijas stingra noturēšana eiro zonā,» žurnālistiem teica Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāve laikā, kad izplatījušās spekulācijas, ka tirgus satricinājumu dēļ Grieķija varētu atstāt vienotās valūtas zonu.

«Domāju, ka šīs Eiropas Komisijas saistības pret Grieķijas varas iestāžu un Grieķijas iedzīvotāju centieniem ir paustas ļoti skaidri,» viņa piebilda.

Laikā, kad pasaules ekonomikai draud jauni satricinājumi, liela uzmanība tiek pievērsta Grieķijas situācijai, un ES ekonomikas komisārs Pjērs Moskovisī pirmdien sāka vizīti Grieķijā, lai iepazītos ar progresu taupības pasākumu īstenošanā, kam Grieķija piekrita apmaiņā pret diviem plašiem glābšanas aizdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas bankas būs slēgtas līdz 6.jūlijam un tikmēr no bankomātiem cilvēki ar vienu bankas karti varēs izņemt ne vairāk kā 60 eiro dienā, teikts pirmdienas rītā publiskotajā oficiālajā paziņojumā.

Uz ārvalstu banku kartēm šie ierobežojumi naudas izņemšanai bankomātos neattieksies.

5.jūlijā Grieķijā plānots referendums jautājumā par to, vai Grieķijai jāpieņem starptautisko kreditoru nosacījumi attiecībā uz finansiālo palīdzību.

Dekrētā, kuru parakstījis Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs un Grieķijas prezidents Prokops Pavlopuls, izklāstīti finanšu institūcijām noteiktie ierobežojumi laika posmam no 28.jūnija līdz 6.jūlijam.

Uz pensiju maksājumiem banku pārskaitījumu ierobežojumi neattieksies un interneta banku darījumi Grieķijā darbosies normāli. Arī veikalos varēs norēķināties ar banku kartēm, kā parasti. Savukārt pārskaitījumiem uz ārvalstīm būs nepieciešama Finanšu ministrijas komisijas atļauja.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Grieķijas krīzi var risināt ar bēgļu krīzi

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu komentētājs, 27.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strukturāli pamainot pieeju imigrācijas plūdiem uz Eiropu, pat jau iesīkstējušos dalībvalstu savstarpējos pārmetumus un apvainošanos, piemēram, starp Grieķiju un Vāciju, var pārvērst par sakarīgu sadarbību

Turcijas attiecības ar ES pēdējos gados kļuva aizvien problemātiskākas, līdz pēkšņi tām atvērās otrā elpa. Kādēļ? Tuvo Austrumu bēgļu dēļ, par kuru izmitināšanu nometnēs turpat Turcijā un nekontrolētu nelaišanu tālāk Brisele ir ar mieru piemaksāt trīs miljardus eiro un vēl izrādīt dažādas politiskās laipnības Ankarai. Šī pati paradoksālā situācija, kad velnu izdzen ar Belcebulu, ir nobriedusi īstenošanai arī migrācijas lielceļa nākamajā pieturas punktā – Grieķijā.

Nupat iet spalvas pa gaisu, migrantu mērķa valstīm draudot Grieķijai ar izslēgšanu no Šengenas zonas un grieķiem atbildot, ka pārējie eiropieši melo, ka, piemēram, Atēnas neņemot pretī krasta apsardzes pastiprinājumu. Lai tur vai kā, bet pēc ANO datiem šogad līdz pagājušajai svētdienai, 24. janvārim, Grieķijā ir nonākuši jau 46 240 bēgļi – apmēram 1927 dienā. Ja ņem vērā, ka laivošanai pa jūru šis nav tas labākais gadalaiks un līdz ar siltāku laiku bēgļu daudzums varētu pieaugt, ir visas iespējas, ka šogad caur Grieķiju uz Vāciju u.c. nokļūt gribētāju skaits atkal būs virs miljona. Plašsaziņā jau ierasts kļuvis salīdzinājums, ka šī ir lielākā bēgļu krīze Eiropā kopš 2. pasaules kara, un šai vērtējumā ir vērts ieklausīties nopietni, jo tajā, droši vien sākotnēji pat neapzinoties, ir ietverts problēmas risinājums. Tā Gideons Rahmans Financial Times vērtē, ka Grieķijā vajagot izveidot bēgļu nometnes pēc arī latviešiem zināmā DP nometņu parauga, kas nozīmē iespēju daudzmaz cilvēcīgi izdzīvot tur, kur nu tu esi nokļuvis, lai caur drošībnieku, starptautisko organizāciju un NVO sietu tad jau sijātos tālāk, kur nu esi iecerējis vai kur sanāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar diviem priekšlikumiem, kuru mērķis ir nodrošināt, ka iedzīvotāji un uzņēmumi var turpināt piekļūt eiro banknotēm un monētām un maksāt ar tām visā eirozonā, un izstrādāt regulējumu iespējamai jaunai eiro digitālai formai, ko Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu emitēt nākotnē kā papildinājumu skaidrai naudai, informēja EK pārstāvniecība Latvijā.

Eiro joprojām ir Eiropas vienotības un spēka simbols, norāda EK. Visā eirozonā un ārpus tās vairāk nekā 20 gadus iedzīvotāji un uzņēmumi ir pieraduši maksāt ar eiro monētām un banknotēm. Lai gan 60% aptaujāto vēlētos arī turpmāk izmantot skaidru naudu, arvien lielāks skaits cilvēku izvēlas maksāt digitāli, izmantojot kartes un lietotnes, ko izdevušas bankas un citi digitālie un finanšu uzņēmumi. Šo tendenci paātrināja Covid-19 pandēmija.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis norāda, ka eiro ir neapstrīdams Eiropas veiksmes stāsts - uzticama globāla valūta, kas simbolizē spēku, vienotību un solidaritāti. Tomēr, tā kā arvien vairāk cilvēku izvēlas maksāt digitāli, eiro būtu jāatspoguļo digitālais laikmets un jāpielāgojas tam. Digitālais eiro papildinātu, nevis aizstātu skaidru naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ekskluzīvi DB - Intervija ar Ilmāru Rimšēviču pilnā apmērā: Latvija bauda eirozonas labumus

Māris Ķirsons, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Latvija bauda eirozonas labumus

Iestāja eirozonā Latvijai deva pieeju ļoti lētiem kredītresursiem uz ļoti gariem termiņiem, turklāt ļāva izvairīties no valūtas spekulantu uzbrukumiem, kas būtu apdraudējuši valsts tautsaimniecību, paliekot pie lata

To intervijā DB stāsta Latvijas Bankas prezidents un Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Ilmārs Rimšēvičs. Viņš atzīst, ka pašlaik svarīgākais ir noturēt vārgos kreditēšanas pieauguma asnus, kā arī koncentrēties nevis uz kādu naidnieku vai kaitnieku meklēšanu, bet gan skatīties un meklēt iespējas, ko un kā paši varam darīt labāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

EK: Patvēruma meklētāju ierašanās varētu nelielā mērā pozitīvi ietekmēt Eiropas tautsaimniecību

Žanete Hāka, 05.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau trešo gadu pēc kārtas eirozonā un Eiropas Savienībā kopumā notiek ekonomikas atlabšana. Tā turpināsies arī nākamgad – tikpat pieticīgā intensitātē kā šogad – lai arī stāvoklis pasaules ekonomikā kļūs arvien sarežģītāks, jaunākajā prognožu pārskatā informē Eiropas Komisija (EK).

Šogad naftas cenu samazināšanās, atbalstošas monetārās politikas un relatīvi zemas eiro ārējās vērtības ietekmē ekonomikas atlabšana ir bijusi noturīga un aptvērusi plašu dalībvalstu loku. Tomēr tā joprojām norit lēni, uzsver eksperti.

Pozitīvo faktoru ietekme mazinās, un vienlaikus rodas jauni sarežģījumi, piemēram, izaugsmes palēnināšanās jaunietekmes tirgus ekonomikas valstīs un pasaules tirdzniecībā, kā arī joprojām pastāvošā ģeopolitiskā spriedze. Ir sagaidāms, ka 2016. un 2017. gadā citu faktoru, piemēram, pieaugošas nodarbinātības un līdz ar to augstāku reālo izmantojamo (pēcnodokļu) ienākumu, labvēlīgāku kreditēšanas noteikumu, parādsaistību apjoma samazinājuma un ieguldījumu apjoma pieauguma ietekmē ekonomikas izaugsme būs pietiekama, lai atsvērtu minētos sarežģījumus. Dažās valstīs izaugsmi papildus balstīs strukturālo reformu pozitīvā ietekme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Dienas tēma: Kas notiek Grieķijā un Eiropas Savienībā?

Jānis Šķupelis, 03.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot Grieķijas nedienu ietekmi uz Latvijas ekonomiku, nevar aprobežoties tikai ar savstarpējās tirdzniecības excel tabulām, jo pastarpināti vēsmas Eiropā varētu just valūtas, investīciju jomā un var rasties robi arī citu ES valstu budžetos, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nokavējot maksājumu Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), Grieķija pievienojusies tādam prestižam valstu klubiņam, kurā ir arī Zimbabve, Sudāna un Somālija. Pašlaik Grieķijas defolta jautājums gan vēl tiek stiepts garumā, kur punkts uz «i» var būt šo svētdien notiekošais referendums par piekrišanu vai nepiekrišanu taupības pasākumu īstenošanai. Sākotnējās sabiedrības aptaujas liecina, ka šķobīgs vairākums grieķu tomēr taupībai piekritīs, lai gan nebūt nav izslēgts arī otrs scenārijs. Katrā ziņā arī pēc tam nekas nebeigsies – Grieķiju jau kādu laiku faktiski var uzskatīt par maksātnespējīgu un var saprast tos, kas vairs nevēlas šajā melnajā caurumā gāzt naudu. Tādējādi pat grieķu «jā taupībai» spekulācijas par šīs valsts defoltu nekliedēs – valstī drīz vien var krist, piemēram, valdība. Būtībā galvenais jautājums, Grieķijas parādiem izskatoties neatdodamiem, pat varētu būt: kā notiks defolts, vai šis process tiks smalki kontrolēts vai gaidāms totāls haoss? Ja Grieķija defoltēs, gaidāma kārtējā parādu norakstīšana, kur zaudējumus nāksies ciest gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem. Šobrīd ap 80% no Grieķijas parāda pieder tā saucamajai troikai – Eiropas Savienības institūcijām, Eiropas Centrālajai bankai un SVF. Grieķu valdībai naudas savu izdevumu segšanai nav, un to tiem, atgriežoties pie drahmas, nāksies piedrukāt. Iespējams ir arī, ka Grieķijai atkal tiek norakstīta daļa parāda, bet valsts eirozonā tomēr paliek. Arī paši grieķi samērā skaidri pateikuši, ka labprātīgi no eirozonas neizstāsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mobiuss: Grieķijas akcijas ir tik lētas, ka jāsāk tās iepirkt

Žanete Hāka, 01.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban, meklējot iespēju potenciālajām investīcijām, labs variants ir Grieķijas akcijas, uzskata investīciju guru un Franklin Templeton Investments vadītājs Marks Mobiuss.

Pēdējā laikā, tirgus dalībnieku vidū valdot bažām saistībā ar risku, ka Grieķija varētu pamest eirozonu, valsts akciju indeksa vērtība ir pamatīgi iedragāta. Tomēr, pēc M. Mobiusa domām, tas padara to pievilcīgu. «Grieķija paliks eirozonā, par to nav šaubu,» viņš teicis Grieķijas laikrakstam Naftemporiki. «Akciju tirgus ir lēts un mēs tajā iepērkamies,» uzsvēris M. Mobiuss.

Īpaši pievilcīgs ir banku sektors, ņemot vērā tā pašreizējos novērtējumus, uzskata eksperts. Viņa ieguldījumu kompānija jau investējusi National Bank of Greece, kuras akcijas cena otrdien pakāpās par 2,7%.

Pirmā ceturkšņa laikā Grieķijas indekss Athex Composite ir sarucis par aptuveni 6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

SVF: Parādsaistību atmaksas termiņu pagarināšana nespēj palīdzēt krīzēs nonākušām valstīm

LETA--AFP, 02.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), kuram Grieķija lūgusi pagarināt parādsaistību atmaksas termiņu, paziņojis, ka termiņa pagarināšana parasti ir neefektīva un nespēj palīdzēt valstīm pārvarēt krīzi.

Grieķijai parāda maksājumu SVF - 1,5 miljardus eiro - bija nepieciešams veikt līdz otrdienas plkst.22 (plkst.1 pēc Latvijas laika). SVF trešdien apstiprināja, ka Grieķija otrdien nav spējusi samaksāt savu parādu.

Tādējādi Grieķija kļuvusi par pirmo attīstīto valsti, kas piedzīvojusi SVF parādsaistību maksātnespēju jeb defoltu, un šī situācija norāda uz pilnīgo neveiksmi vairāk nekā piecu mēnešu garumā atrisināt Atēnu finanšu problēmas un novērst valsts izstāšanos no eirozonas.

Grieķija otrdien pēdējā brīdī lūdza SVF pagarināt parādsaistību atmaksas termiņu.

Fonds šādi iepriekš rīkojies vien divreiz - abas reizes 1982.gadā, kad parādsaistību atmaksas termiņš tika pagarināts Nikaragvai un Gajānai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgstoša Grieķijas atrašanās ziņu virsrakstos var pasliktināt situāciju finanšu tirgos, apdraudot arī citas valstis

Līdzīgi kā ūdenī iemests akmens izraisa viļņošanos, tā negatīvo ekonomisko procesu spirāle Grieķijā ne tikai kaitē pašai zemei, ko mūsdienās pieņemts uzskatīt par demokrātijas šūpuli, bet jau izraisījusi plašāku ietekmi. Finanšu procesi kādā valstī, sevišķi, ja tā ir iesaistīta monetārajā savienībā, vairs nepaliek kaut kur iekšienē, bet ar vērtspapīru tirgus starpniecību ietekmē to, ar kādām procentu likmēm naudu var iegūt citas valstis. Tāpēc vismaz kaut daļēji ir apsveicams Grieķijas valdības aizdevējiem iesniegtais reformu priekšlikums, neraugoties uz to, ka tas paredz valsts parāda palielināšanos par vairāk nekā 50 miljardiem eiro. Šādā gadījumā Grieķija kļūtu par otro no starptautiskos finanšu procesus ietekmējošām valstīm, kur valdības parāds pret iekšzemes kopproduktu pārsniedz 200% atzīmi. Patlaban šo 200% robežu ir pārsniegusi arī Japāna, kura, lai arī atrodas dziļā demogrāfiskā krīzē un ar to saistītajos ekonomisko procesu palēninājumos, tomēr savas saistības spēj apmaksāt. Turklāt Uzlēcošās saules zemes situāciju lielā mērā uzlabo valsts centrālās bankas ekonomikas kvantitatīvās stimulēšanas programma, kas vismaz līdz šim izpaudās valsts parāda vērtspapīru pirkumos un neradīja tūlītējus finanšu sabrukuma draudus valstī. Ar Grieķiju var gadīties citādi, jo tai nav sava valūta, bet valsts ir atkarīga no Eiropas Centrālās bankas. Tomēr jauno plānu, kas daudziem varētu šķist diezgan bezkaunīgs un faktiski nozīmē jaunu finansiālo glābšanu, nevajadzētu steigties noliegt pavisam. Grieķija nekādā gadījumā nav vienīgā valsts, kas iepriekšējos aizdevumus segtu uz jaunas aizņemšanās rēķina. To ļoti prasmīgi piekopj arī viens no pašreizējiem globālās tautsaimniecības vilcējspēkiem – ASV. Atšķirība vienīgi tāda, ka viss notiek ar obligāciju emisiju un publiska vērtspapīru tirgus starpniecību, un šiem parāda vērtspapīru turētājiem, neskaitot pēdējā laika vienīgo gadījumu 2013. gada rudenī, kad radās ievērojama republikāņu un demokrātu pretstāve valsts budžeta pieņemšanā, nav nācies pārāk satraukties par to, vai saistības tiks nokārtotas. Lai arī ir ļoti liela ticamība tam, ka Grieķija vienošanās neievēros arī turpmāk, jaunais plāns vismaz pagaidām var novērst situāciju, ka šīs valsts problēmu dēļ pasliktinās stāvoklis Spānijā, Itālijā un Portugālē. Pēc referenduma rezultātu paziņošanas sākotnēji palielinājās ne tikai Grieķijas, bet arī šo triju valstu parāda vērtspapīru ienesīgums. Tiesa gan, investoriem pamazām nomierinoties, parāda vērtspapīru pārdošana pierima un ienesīgums atkal nedaudz samazinājās. Līdz ar to, vērtējot, ko darīt tālāk ar Grieķiju, aizdevējiem jābūt ļoti uzmanīgiem, lai brīdī, kad finanšu pasaules noskaņojumu ietekmē vērienīgā izpārdošana Ķīnas vērtspapīru tirgū, pašreizējo nepatīkamo situāciju nepasliktinātu vēl vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķija ceturtdien oficiāli lūdza Eiropas Savienībai (ES) pagarināt aizdevuma termiņu, kas dotu naudas grūtībās nonākušajai valstij laiku pieņemt lēmumu par jaunām reformām, kuras īstenojot, nebūtu jāievēro taupības pasākumi, paziņoja anonīms avots Grieķijas valdībā.

«Lūgums ir nosūtīts» ES, atklāja avots, un Grieķijas plašsaziņas līdzekļi ir norādījuši, ka Grieķija prasa sešu mēnešu palīdzības paketi.

Eiro zonas finanšu ministru grupas vadītājs Jerūns Deiselblūms ceturtdien ar ierakstu mikroemuāru vietnē Twitter apstiprināja, ka ir saņemts Grieķijas lūgums par sešiem mēnešiem pagarināt ES aizdevuma programmu.

«Saņēmu Grieķijas prasību par sešu mēnešu pagarinājumu,» rakstīja Nīderlandes finanšu ministrs, kurš neatklāja detalizētāku informāciju par lūgumu.

Eiro zonas finanšu ministru sanāksme, kurā tiks izskatīts Grieķijas lūgums, ir paredzēta piektdien Briselē pulksten 15 (16 pēc Latvijas laika), informēja EK pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru