Pasaulē

EK: Patvēruma meklētāju ierašanās varētu nelielā mērā pozitīvi ietekmēt Eiropas tautsaimniecību

Žanete Hāka, 05.11.2015

Jaunākais izdevums

Jau trešo gadu pēc kārtas eirozonā un Eiropas Savienībā kopumā notiek ekonomikas atlabšana. Tā turpināsies arī nākamgad – tikpat pieticīgā intensitātē kā šogad – lai arī stāvoklis pasaules ekonomikā kļūs arvien sarežģītāks, jaunākajā prognožu pārskatā informē Eiropas Komisija (EK).

Šogad naftas cenu samazināšanās, atbalstošas monetārās politikas un relatīvi zemas eiro ārējās vērtības ietekmē ekonomikas atlabšana ir bijusi noturīga un aptvērusi plašu dalībvalstu loku. Tomēr tā joprojām norit lēni, uzsver eksperti.

Pozitīvo faktoru ietekme mazinās, un vienlaikus rodas jauni sarežģījumi, piemēram, izaugsmes palēnināšanās jaunietekmes tirgus ekonomikas valstīs un pasaules tirdzniecībā, kā arī joprojām pastāvošā ģeopolitiskā spriedze. Ir sagaidāms, ka 2016. un 2017. gadā citu faktoru, piemēram, pieaugošas nodarbinātības un līdz ar to augstāku reālo izmantojamo (pēcnodokļu) ienākumu, labvēlīgāku kreditēšanas noteikumu, parādsaistību apjoma samazinājuma un ieguldījumu apjoma pieauguma ietekmē ekonomikas izaugsme būs pietiekama, lai atsvērtu minētos sarežģījumus. Dažās valstīs izaugsmi papildus balstīs strukturālo reformu pozitīvā ietekme.

Kopumā tiek prognozēts, ka eirozonas reālais IKP 2015. gadā pieaugs par 1,6 %, 2016. gadā – par 1,8 %, bet 2017. gadā – par 1,9 %. Attiecībā uz ES kopumā ir sagaidāms, ka reālais IKP šogad pieaugs par 1,9 %, 2016. gadā – par 2,0 %, bet 2017. gadā – par 2,1 %.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis teica: «Šodien publicētā ekonomikas prognoze liecina, ka eirozonas ekonomikā turpinās mērena atlabšana. Izaugsmi lielā mērā balsta pagaidu faktori, piemēram, zemas naftas cenas, zemāks eiro maiņas kurss un ECB īstenotā atbalstošā monetārā politika. Eirozona ir pierādījusi izturētspēju attiecībā pret ārējām norisēm, piemēram, starptautiskās tirdzniecības apjoma kritumu, un tas iedrošina. Lai atlabšanu uzturētu un stiprinātu, ir nepieciešams maksimāli izmantot šos labvēlīgos faktorus un īstenot publisko finanšu atbildīgu pārvaldību, stimulēt ieguldījumus un īstenot strukturālās reformas konkurētspējas uzlabošanai. Tas ir svarīgi, it īpaši ņemot vērā pasaules ekonomikas attīstības palēnināšanos, joprojām pastāvošo spriedzi mūsu kaimiņvalstīs un nepieciešamību apņēmīgi un kopīgiem spēkiem risināt bēgļu krīzi.»

Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs Pjērs Moskovisī teica: «Eiropas ekonomika joprojām attīstās atlabšanas virzienā. Prognozes par 2016. gadu liecina, ka izaugsme kļūs straujāka, savukārt bezdarbs un budžeta deficīts mazināsies. Tomēr uzlabojumu izplatība joprojām ir nevienmērīga: īpaši eirozonā konverģence nenotiek pietiekami ātri. Joprojām pastāvošās lielās problēmas ir: nepietiekami ieguldījumi, ekonomikas struktūra, kas kavē nodarbinātību un izaugsmi, kā arī pastāvīgi augsts privātā sektora un publiskā sektora parādsaistību līmenis. To risināšanai ir nepieciešama drosmīga rīcība un noteiktība 2016. gadā īstenojamajā politikā, it īpaši ņemot vērā to, ka pasaules mēroga attīstības perspektīva ir saistīta ar nenoteiktību.»

Lielākajā daļā eirozonas dalībvalstu šogad ir audzis iekšzemes pieprasījums, un ir sagaidāms, ka 2016. un 2017. gadā pieaugs ekonomiskā aktivitāte visas ES mērogā. Privātais patēriņš aug, pateicoties nominālo ienākumu pieaugumam un zemai inflācijai. Ir sagaidāms, ka nedaudz palielināsies arī ieguldījumi, jo palielinās mājsaimniecību izmantojamie (pēcnodokļu) ienākumi, uzlabojas komercsabiedrību rentabilitāte, labvēlīgāki kļūst finansēšanas noteikumi un uzlabojas prognozes par pieprasījumu.

Iepriekšējo gadu reformas labvēlīgi ietekmē darba tirgus attīstību

Darba tirgus joprojām nostiprinās lēni un dažādās dalībvalstīs atšķirīgā apmērā. Tomēr valstīs, kas pēc smagajiem gadiem īstenoja darba tirgus reformas, ir sagaidāma papildu pozitīva ietekme uz nodarbinātības rezultātiem. Ir sagaidāms, ka nodarbinātība eirozonā šogad un nākamgad palielināsies par attiecīgi 0,9 %, bet 2017. gadā – par 1 %. ES šogad tā pieaugs par 1,0 %, bet 2016. un 2017. gadā – par attiecīgi 0,9 %. Kopumā ir sagaidāms, ka bezdarbs turpinās samazināsies, tiesa, tikai pakāpeniski un ar būtiskām atšķirībām dalībvalstu vidū. Prognozes par bezdarbu eirozonā liecina par nelielu kritumu no šā gada līmeņa (11,0 %), sasniedzot 10,6 % nākamgad un 10,3 % 2017. gadā, savukārt attiecībā uz ES kopumā ir sagaidāms, ka bezdarbs no 9,5 % (šogad) samazināsies līdz 9,2 % un 8,9 % attiecīgi 2016. un 2017. gadā.

EK uzsver - ir sagaidāms, ka 2015. gadā eirozonas budžeta deficīta kopsummas attiecība pret IKP nokritīsies līdz 2,%, pateicoties iepriekšējo gadu fiskālās konsolidācijas centieniem, ekonomiskās aktivitātes cikliskai stiprināšanai un – mazākā mērā – mazākiem procentu izdevumiem. Līdz 2017. gadam budžeta deficīta attiecība pret IKP eirozonā samazināsies līdz 1,5 %. Ir sagaidāms, ka eirozonas fiskālā nostāja saglabāsies visumā neitrāla. Prognozes liecina, ka eirozonas parādsaistību attiecība pret IKP samazināsies – no līdz šim augstākā rādītāja 94,5 % 2014. gadā līdz 91,3 % 2017. gadā. Savukārt par ES kopumā tiek prognozēts, ka budžeta deficīta un IKP attiecība samazināsies no 2,5 % šajā gadā līdz 1,6 % 2017. gadā, bet parādsaistību attiecība pret IKP samazināsies no 87,8 % šogad līdz 85,8 % 2017. gadā.

Septembrī naftas un citu biržā tirgoto izejvielu straujā cenu krituma dēļ vispārējā (kopējā) inflācija eirozonā un ES paslīdēja zem nulles. Tomēr tas neatspoguļo faktu, ka tagad arī algu pieaugums, privātpersonu patēriņa pieaugums un starpības starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu samazināšanās papildus rada arvien lielāku spiedienu uz cenām. Ir sagaidāms, ka gada inflācija pieaugs no šā gada rādītāja – 0,1 % eirozonā un 0 % ES – līdz attiecīgi 1,0 % un 1,1 % nākamgad un 1,6 % (gan eirozonā, gan ES) 2017. gadā.

Kopš pavasara ir ievērojami pasliktinājušās pasaules ekonomikas izaugsmes un starptautiskās tirdzniecības perspektīvas; tā iemesls ir ekonomikas lejupslīde jaunietekmes tirgus ekonomikas valstīs, it īpaši Ķīnā. Ir sagaidāms, ka jaunietekmes tirgus ekonomikas valstis šogad sasniegs attīstības cikla zemāko līmeni, bet 2016. gadā sāksies ekonomikas atlabšana. Līdz šim pasaules tirdzniecības pasliktināšanās eirozonas eksportu visumā nav skārusi, galvenokārt pateicoties līdzšinējam eiro kursa kritumam. Tomēr ir sagaidāms, ka 2016. gadā eksporta pieaugums palēnināsies, savukārt 2017. gadā atkal nedaudz palielināsies.

Šogad eirozonā ir gaidāms tekošā konta pārpalikuma pieaugums, kas ir izskaidrojams ne vien ar mazāku naftas tirdzniecības deficītu un arvien izdevīgākiem tirdzniecības noteikumiem, bet arī ar augsta pārpalikuma uzturēšanu dažās dalībvalstīs un iepriekšējo gadu deficīta korekciju citās dalībvalstīs. Ir sagaidāms, ka 2017. gadā tekošā konta pārpalikums nedaudz mazināsies, jo naftas cenas pieaugs un tirdzniecības noteikumi vairs nebūs tik izdevīgi.

Šī ir pirmā prognoze, kurā ir novērtēta daudzo patvēruma meklētāju ierašanās ietekme uz ES ekonomiku. Īstermiņā publiskā sektora papildu izdevumi palielina IKP, savukārt vidējā termiņā papildus ir sagaidāma pieaugošā darbaspēka piedāvājuma pozitīva ietekme uz izaugsmi — ja vien tiks īstenota atbilstoša politika, lai atvieglotu piekļuvi darba tirgum. ES kopumā ietekme uz izaugsmi ir maza, tomēr atsevišķās dalībvalstīs tā var būt ievērojama.

Ir palielinājušies riski, kas saistīti ar pasaules ekonomikas attīstības perspektīvu. Mazāka izaugsme jaunietekmes tirgos, it īpaši Ķīnā veikta, nelabvēlīgāka korekcija un sagaidāmā ASV monetārās politikas normalizācijas ietekme uz jaunietekmes tirgiem, varētu iespaidot ieguldījumus un ekonomisko aktivitāti Eiropā negatīvāk, nekā pašlaik tiek prognozēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ĀM: Ja Latvija neatbalstīs patvēruma meklētāju uzņemšanu, sagaidāmas nopietnas politiskas, finansiālas un juridiskas sekas

LETA, 14.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvija neatbalstīs patvēruma meklētāju uzņemšanu, valstij ilgtermiņā ir sagaidāmas nopietnas politiskas, finansiālas un juridiskas sekas, valdībā iesniegtajā ziņojumā norāda Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM). ĀM vada Edgars Rinkēvičs, kura pārstāvētā partija Vienotība pašlaik vienīgā no koalīcijas partijām pauž skaidru atbalstu bēgļu uzņemšanai Latvijā.

ĀM uzsver, ka Latvija zaudēs iespēju gūt Eiropas Savienības (ES) institūciju atbalstu Latvijai interesējošos jautājumos, piemēram, austrumu robežas stiprināšanā, kopēja ES ietvara izstrādē cīņai pret hibrīddraudiem, kompensāciju mehānisma noteikšanā saistībā ar Krievijas ieviestajām sankcijām un citos.

Ziņojumā teikts, ka Latvija var saskarties ar ES institūciju lēmumu novilcināšanu. Piemēram, Eiropas Komisijai ir jāapstiprina Latvijas nacionālās programmas 56 miljonu eiro apmērā, ieskaitot Latvijas līdzfinansējumu, ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Iekšējās drošības fondu. Iekšējās drošības fonda līdzekļus Latvija iegulda robežu pārvaldības un uzraudzības uzlabošanā. Savukārt ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansējumu plānots uzlabot Latvijas patvēruma meklētāju uzņemšanas spējas, nodrošināt patvēruma procedūru atbilstību ES standartiem, uzlabot personu, kam piešķirts starptautiskās aizsardzības statuss, integrēšanu, kā arī atgriešanas programmu efektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Skonto būve un Arčers tikuši pie 3,4 miljonu eiro pasūtījuma bēgļu uzņemšanas centra paplašināšanai

LETA, 18.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi Skonto būve un Arčers kopumā tikuši pie 3,415 miljonu eiro liela valsts pasūtījuma, lai paplašinātu patvēruma meklētāju izmitināšanas centru Muceniekos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Šim iepirkumam Nodrošinājuma valsts aģentūra bija izvēlējusies sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu.

Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra papildu divu korpusu un katlumājas pārbūvi par 1 840 000 plāno veikt Skonto būve, savukārt nekustamā īpašuma Bundulīši pārbūvi par 1 575 027 plāno veikt Arčers.

Jau ziņots, ka nekustamais īpašums Bundulīši sastāv no zemes un uz tās esošas dzīvojamās mājas jaunbūves ar kopējo platību 1908 kvadrātmetri. Tas atrodas blakus patvēruma meklētāju izmitināšanas centram Mucenieki. Pagājušajā nedēļā valdība atbalstīja 75 000 eiro piešķiršanu Iekšlietu ministrijai, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar Bundulīšu labprātīgu atsavināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valdība atbalsta bēgļu uzņemšanas plānu

LETA, 03.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien beidzot apstiprināja patvēruma meklētāju uzņemšanas plānu, lai pilnveidotu Latvijas līdzšinējo patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmu un šo personu sociālekonomisko iekļaušanu Latvijas sabiedrībā.

Valdība noteica, ka jautājumu par papildu nepieciešamā finansējuma piešķiršanu Labklājības ministrija (LM) lemj pēc LM iesniegtā informatīvā ziņojuma par Nodarbinātības valsts aģentūras faktisko noslodzi, īstenojot plānā noteiktos pasākumus. Informatīvais ziņojums jāiesniedz Ministru kabinetā līdz 2016.gada 1.maijam.

Tāpat valdība noteica, ka jautājumu par nepieciešamā finansējuma piešķiršanu pašvaldībām lemj, izskatot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par bēgļu un personu ar alternatīvo statusu uzņemšanas un integrācijas pasākumu ietekmi uz pašvaldību budžetiem, atbilstoši pašvaldību faktiskajiem izdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais finansējums, kuru būs nepieciešams tērēt bēgļu uzņemšanai Latvijā, būs mērāms miljonos eiro, šodien pēc darba grupas, kurai jāizstrādā Latvijas apstākļiem piemērota sistēma patvēruma meklētāju uzņemšanai, sēdes žurnālistiem pastāstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Trofimovs.

Šodien darba grupa sanāca uz pēdējo sēdi, lai jau rīt IeM valdībā prezentētu plānu, kā tiks uzņemti un integrēti patvēruma meklētāji. Trofimovs solīja, ka plānā definētie pasākumi būs pietiekami precīzi, lai ikviens sabiedrības pārstāvis varētu izsekot visai procedūrai, - sākot ar patvēruma meklētāja atlasi un beidzot ar bēgļa izglītības, nodarbinātības un dzīvesvietas jautājumiem.

Trofimovs pastāstīja, ka plānā būs iekļauts arī «indikatīvs aprēķins,» cik izmaksās bēgļu uzņemšana un integrācija.

Jau šobrīd varot teikt, ka Eiropas fondu finansējums nebūs pietiekams, tāpēc būs vajadzīgs arī finansējums no valsts budžeta. Precīzu kopējo finansējuma apmēru Trofimovs pagaidām atturējās nosaukt, taču tas būs «miljonos mērāms». «Rīcības plānā būs indikatīvi iezīmēts uz pieņēmumiem balstīts finansējuma aprēķins, jo ir skaidrs, ka Latvijai paredzēto cilvēku skaits ir tāds, kāds ir. Kāds būs cilvēku reālais portrets, varam tikai prognozēt, līdz ar to reālais finansējums būs no tā stipri atkarīgs,» uzsvēra Trofimovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latkovskis: Patvēruma meklētāju integrācijas deleģēšana NVA būtu kļūda

Dienas Bizness, 09.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim veiktajam integrācijas darbam trūkst mērķtiecīgas koordinācijas un ilgtspējīgas plānošanas, tāpēc patvēruma meklētāju integrācijas virsvadība un koordinācija ir jānoteic kā Ministru prezidenta vai viņam tieši pakļautas amatpersonas vai institūcijas atbildība. Iebilstam pret valdības diskusijās izskanējušo priekšlikumu patvēruma meklētāju integrācijas jautājumu koordināciju deleģēt Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) norāda Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.

Viņaprāt, patvēruma meklētāju integrācijas deleģēšana NVA būtu kļūda, informē Saeimas Preses dienests.

«Mēs vēlamies skaļi un skaidri vēlreiz norādīt Ministru prezidentei patvēruma meklētāju jautājumā neatkārtot līdzšinējā integrācijas darba hroniskās kļūdas. Jautājums ir par patvēruma meklētāju jautājuma efektīvu pārraudzību un koordināciju. Vairāku gadu pieredze rāda, ka to nevar veikt kāda viena ministrija vai tās institūcija. Patvēruma meklētāju tāpat kā integrācijas jautājumi ir jāpārrauga Ministru prezidentei tieši pakļautai amatpersonai, kura jebkurai ministrijai var pateikt - būs tā un ne citādi,» uzsver komisijas priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lai atrastu mitekli patvēruma meklētājam, nākas apbraukāt ap 20 dzīvokļu

LETA, 14.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai atrastu piemērotu mitekli vienam patvēruma meklētājam, sociālajiem darbiniekiem nākas klātienē apskatīt aptuveni 20 dzīvokļus, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes pastāstīja ar patvēruma meklētājiem strādājošās biedrības «Patvērums Drošā māja» vadītāja Sandra Zalcmane.

Pēc viņas teiktā, vairums īpašnieku joprojām nevēlas savu dzīvokli izīrēt patvēruma meklētājiem, pamatā bažījoties par to, ka šie cilvēki varētu nespēt laikus veikt maksājumus. Tomēr Zalcmane atzina, ka ir arī tādi izīrētāji, kuriem nav svarīgi, kas dzīvos viņu īpašumā, un kopumā no īrniekiem-patvēruma meklētājiem saimnieki vairs nevairās tik ļoti kā agrāk.

Dažas pozitīvas tendences esot vērojamas arī patvēruma meklētāju nodarbinātībā - atrodas vairāk tādu uzņēmēju, kuri ir gatavi dot darbu patvēruma meklētājam ar pavisam minimālām latviešu valodas zināšanām, ļaujot tās pilnveidot laika gaitā.

Kā atzina Zalcmane, trīs mēneši, kas ir uz Latviju pārvietota patvēruma meklētāja vidējais gaidīšanas laiks bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanai, absolūti nav pietiekami, lai iegūtu nepieciešamās zināšanas par to, kā darbojas šīs valsts iekārta, darba un dzīvokļu tirgus, nemaz nerunājot par valodas apgūšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu drošības riskus, patvēruma meklētājus pēc bēgļa statusa piešķiršanas plāno izvietot vairākās vietās Latvijā, šodien žurnālistiem pastāstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V).

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija slēgtā sēdē uzklausīja Drošības policijas (DP) un Satversmes aizsardzības biroja pārstāvjus par valsts drošības iestāžu gatavību saistībā ar patvēruma meklētāju uzņemšanu no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Iemesls sēdes sasaukšanai ir gadumijas notikumi Vācijā, kad patvēruma meklētāji seksuāli uzmākušies vietējām iedzīvotājām. Lai arī patvēruma meklētāju uzņemšana ir nacionālās drošības jautājums, šie notikumi parāda, ka bēgļu tēma ir saistīta arī ar sabiedriskās kārtības apdraudējumu, norādīja Latkovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mucenieku ciema iedzīvotāji ir satraukti par gaidāmo papildu patvēruma meklētāju ierašanos, Latvijas Televīzijas raidījumā Panorāma atzina Ropažu novada domes priekšsēdētājs Zigurds Blaus.

Viņš norādīja, ka Ropažu novada pašvaldība jaunajiem patvēruma meklētājiem varētu dot darbu, kas gan būtu vienkāršs - teritorijas sakopšana, sakārtošana, jo valodas barjeras dēļ tomēr būtu grūti piedāvāt nopietnāku darbu. Viņš arī atzina, ka pašreizējie patvēruma meklētāji, kas mitinās Muceniekos, līdz šim nav interesējušies par iespēju strādāt algotu darbu, vairāk esot izrādīta interese par dalību sporta pasākumos.

Tikmēr par gaidāmo papildu patvēruma meklētāju ierašanos satraukti vietējie Mucenieku iedzīvotāji, tai skaitā iedzīvotājus uztrauc viņu drošība.

Blaus arī minēja, ka nesen bijis incidents starp vietējiem iedzīvotājiem un patvēruma centra iemītniekiem. Detaļas viņš neatklāja, vien norādīja, ka iesaistīti bijuši vietējie jaunieši un patvēruma meklētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvija piekritīs uzņemt 776 personas, uzturēšanās pabalsts un pabalsts valodas apguvei kopā izmaksātu ap 2,8 miljoniem eiro jeb ap 237 000 eiro mēnesī, teikts Latvijas pozīcijas projektā par Eiropas Komisijas piedāvājumu uzņemt papildu bēgļus, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Saeimas Eiropas lietu komisija šodien no darba kārtības izslēdza jautājumu par Iekšlietu ministrijas sagatavoto Latvijas pozīcijas projektu ārkārtas ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē par papildu bēgļu uzņemšanu. Pirms komisijas sēdes valdību veidojošo partiju koalīcija nespēja panākt vienošanos jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu.

Pabalstu valodas apguvei varēs segt no Eiropas Savienības (ES) Patvēruma un migrācijas fonda vienreizējā maksājuma 6000 eiro par katru pārvietoto personu jeb kopā 4 656 000 eiro, teikts pozīcijas projektā. Ja Latvija apņemsies uzņemt 776 personas, tad pēc statusa piešķiršanas būs nepieciešami 2 384 989 eiro jeb 198 749,12 eiro mēnesī uzturēšanās pabalstam un 463 737,6 eiro jeb 38 645 eiro mēnesī pabalsts valodas apguvei, kopumā 2 847 527 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināta (13:39) - 531 bēgļa uzņemšanai Latvijā un integrācijas sistēmas ieviešanai būs nepieciešami aptuveni 16 miljoni eiro

LETA, 29.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvijā uzņemtu 531 bēgli, izveidotu un ieviestu patvēruma meklētāju integrācijas sistēmu, būs nepieciešami aptuveni 16 miljoni eiro, otrdien žurnālistiem pavēstīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.

Viņa uzsvēra, ka šī ir indikatīva summa, kur lielākā daļa būs no Eiropas Savienības patvēruma meklētāju un integrācijas fonda. Šie fondi būs pieejami jau šogad. Piedevām par katru patvēruma meklētāju dalībvalsts saņems vienreizēju maksājumu 6000 eiro apjomā. Pagaidām nav zināms, cik liels būs nepieciešamais valsts finansējums - tas atkarīgs no tā, kādu lēmumu pieņem šodien valdība, ja, piemēram, valdība atteiksies no darba grupas piedāvātā veselības aprūpes modeļa.

Tomēr Latvijai pašai jānodrošina arī infrastruktūra. Par šo finansējumu gan pagaidām viņa atturējās runāt, jo lēmums ir jāpieņem valdībai. Finansējums nepieciešams patvēruma meklētāju centra pārbūvei Muceniekos, latviešu valodas kursiem, veselības aprūpei un citām vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ministriem nav vienprātības par patvēruma meklētāju centra atrašanās vietu

LETA, 22.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien valdības sēdē skatot jautājumu par nacionālā interešu objekta statusa noteikšanu patvēruma meklētāju centram Muceniekos, starp ministriem raisījās domu apmaiņa par patvēruma meklētāju centra atrašanās vietu.

Diskusiju sāka Mucenieku iedzīvotāji, kuri uzsvēra, ka nevēlas savā ciematā cietuma tipa būvi, kas pasliktinās drošības situāciju un Mucenieku iedzīvotāju dzīves apstākļus. Atsaucoties uz iedzīvotāju vēstuli, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) vaicāja, vai tiešām bija nopietni domāts, piedāvājot patvēruma meklētāju centru izvietot Rīgā, Tallinas ielā vai Aspazijas bulvārī. Uz to iedzīvotāji atbildēja apstiprinoši, norādot, ka šie objekti arī esot Iekšlietu ministrijas īpašumā.

Diskusijas laikā izskanēja tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) ierosinājums patvēruma meklētājus izvietot bijušajā Šķirotavas ieslodzījuma vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeimas komisija tomēr apstiprina Latvijas pozīciju par brīvprātīgu papildu 526 bēgļu uzņemšanu

LETA, 18.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Eiropas lietu komisija šodien atkārtotā sēdē tomēr atstiprināja Latvijas pozīciju bēgļu jautājumā, kas paredz - Latvija piekrīt brīvprātīgi uzņemt papildu 526 patvēruma meklētājus, bet iebilst pret obligāto kvotu sistēmas ieviešanu, norādot, ka bēgļu jautājuma risināšanā fiziska personu pārdale ir tikai galējais līdzeklis ārkārtas situācijās.

Eiropas lietu komisija, pieņemot galīgo lēmumu, veica vairākas redakcionālās izmaiņas valdības apstiprinātajā pozīcijā, kā arī labojumus dažādos punktos, kas skar specifiskos jautājumus. Pozīcijas pamatideju komisija nemainīja.

Komisija šodien noraidīja vairākus priekšlikumus, kas paredzētu Latvijas pozīcijā noteikt, ka mūsu valsts neatbalsta papildu 526 bēgļu uzņemšanu Latvijā. Tomēr deputāti piekrita deputāta Sergeja Dolgopolova (S) ierosinājumam norādīt, ka Latvijai ir iebildumi par piedāvāto lēmuma pieņemšanas procedūru automātiskai patvēruma meklētāju pārdales mehānisma iedarbināšanai. Iepriekš pozīcijā bija paredzēts paust, ka Latvijai "ir bažas" par šādu lēmuma pieņemšanas procedūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja līdz gada beigām netiks samazināts straujais un nekontrolējamais bēgļu pieplūdums, varētu tik aktualizēts jautājums par Šengenas zonas pastāvēšanu, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma teica iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

«Faktiski lielākais sasniegums, kas ir brīvā pārvietošanās, varētu beigt pastāvēt. Tas nenozīmētu, ka mēs nekur nevaram aizbraukt, vienkārši tas nebūtu kā agrāk - tiktu atjaunota robežkontrole,» skaidroja ministrs.

Kozlovskis norādīja, ka tikai aptuveni 40 000 no 160 000 bēgļu, kas atrodas Eiropas Savienībā (ES), ir pieprasījuši patvērumu. Tas liecina, ka viņi grib nonākt Vācijā vai Zviedrijā, skaidroja ministrs. Līdz ar to esot radusies doma izvērtēt, vai ir iespēja tas personas, kuras uzreiz neprasa patvērumu, faktiski izraidīt no Eiropas.

Viņš gan atgādināja, ka brīdī, kad patvēruma meklētājam tiek piešķirts bēgļa statuss, viņam ir brīvas tiesības pārvietoties ES. Līdz ar to nav garantēts, ka šīs personas tiešām paliks valstī, kurā sākotnēji pieprasīja patvērumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties patvēruma meklētāju plūsmai Eiropā un saasinoties diskusijām par to, cik daudz cilvēku kurai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij jāuzņem, aktuāls kļūst patvēruma meklētāju ierašanās ekonomiskais aspekts. Ņemot vērā sabiedrības novecošanu daudzās Eiropas valstīs, ar migrantiem tiek saistītas jaunas ekonomiskās iespējas. Tomēr to, tieši kāda būs pieaugušās migrantu plūsmas ietekme uz ekonomiskajiem procesiem ES, pagaidām precīzi apgalvot nav iespējams, atliek vien izteikt prognozes, norāda ekonomikas analītiķi, otrdien raksta laikraksts Diena.

«Eiropai ieceļotāji būs vajadzīgi. Latvijā līdz šim neapzinātais efekts varētu būt tāds, ka bēgļu ierašanās Rietumeiropā samazina pieprasījumu pēc viesstrādniekiem no Baltijas,» norāda DNB ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš un pieļauj, ka tas var mazināt Latvijas iedzīvotāju vēlmi strādāt rietumvalstīs, jo tur būs lielāka konkurence. Savukārt bēgļu ierašanās Latvijā, pēc eksperta domām, var mazināt darba tirgū pieprasījumu pēc to cilvēku, kuri no Latvijas devušies strādāt citur, atgriešanās mūsu valstī, tomēr nebūs izšķirošais reemigrācijas procesa faktors.

Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieks Arnis Sauka norāda, ka Latvijā patlaban saistībā ar patvēruma meklētāju ierašanos vairāk tiek saskatīti dažādi riski un mazāk tiek ņemti vērā ieguvumi, un, ja analītiskuma trūkst politiskajā līmenī, analītiskumu nevar prasīt no sabiedrības. A. Sauka norāda, ka patlaban Latvijas uzņēmējdarbībai katrs strādājošais ir zelta vērtē un pēdējā laikā uzņēmējdarbības organizācijas runā par imigrācijas normatīvo dokumentu maiņu, lai varētu piesaistīt papildu darbaspēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome plāno veidot speciālu koordinācijas centru, kas strādās ar patvēruma meklētājiem, Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma teica Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S).

Šis centrs sadarbosies ar Pašvaldības policiju, izpilddirekcijām, uzņēmumiem. Plānots stiprināt Pašvaldības policiju, kā arī meklēt iespējas bēgļiem piedāvāt darbu.

Ušakovs uzskata, ka patvēruma meklētāji varētu piedalīties parku un kapu sakopšanā, kā arī veikt citus vienkāršus, tehniskus darbus.

Pašvaldība arī risina ar patversmēm saistītus jautājumus, jo ja bēgļi dzīvos dzelzceļa stacijā, viņiem varētu tikt piedāvāti patversmes pakalpojumi.

Rīgas mērs uzsvēra, ka pašlaik ļoti daudzi jautājumi nav skaidri, nav zināms, kādi šie patvēruma meklētāji būs, vai tās būs, piemēram, ģimenes ar bērniem un kāda palīdzība viņiem būs vajadzīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija bēgļu intervētājiem gatava maksāt līdz 696 eiro «uz papīra»

LETA, 15.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) izsludinājusi konkursu uz trim vakantajiem Patvēruma lietu nodaļas vecāka referenta amatiem, liecina informācija oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Pretendentiem jābūt augstākajai akadēmiskajai vai otrā līmeņa augstākajai izglītībai, labām divu svešvalodu, piemēram, angļu, franču, vācu, krievu vai arābu valodas zināšanām. Tāpat pretendentiem jābūt izpratnei par Eiropas Savienības (ES) tiesību aktu un starptautisko tiesību normu piemērošanas jautājumiem starptautiskās aizsardzības piešķiršanas kontekstā.

Ierēdņu galvenie amata pienākumi ir patvēruma meklētāju intervēšana, administratīvo aktu projektu sagatavošana, darbs ar patvēruma meklētāju izcelsmes valstu informāciju un sniegt konsultācijas par patvēruma procedūras jautājumiem.

PMLP piedāvā iespēju veikt atbildīgu un interesantu darbu valsts pārvaldē, labus darba apstākļus, stabilu atalgojumu - 600 eiro pirms nodokļu nomaksas pārbaudes laikā un līdz 696 eiro pirms nodokļu nomaksas pēc pārbaudes laika. Pēc pārbaudes laika PMLP piedāvā veselības apdrošināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Imigrējošs darbaspēks: ko tas varētu nozīmēt Latvijas dzīves līmenim?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patvēruma pieprasītāju skaits Vācijā šogad jau pārsniedzis miljonu, otrdien pavēstīja Bavārijas sociālo lietu ministre Emīlija Millere.

Kopējais patvēruma meklētāju skaits, kas reģistrēti datorsistēmā, kura tos sadala pa visu valsti, otrdien sasniedza miljonu, norādīja Millere.

Eksperti gan ir dažādās domās par to, cik precīzi minētā datorsistēma atspoguļo situāciju.

Daži eksperti apgalvo, ka patiesais patvēruma meklētāju skaits esot daudz augstāks, jo varasiestādes ir pārpludinātas ar iesniegumiem un reizēm tām vajadzīgas nedēļas, lai saņemtos pieprasījumus reģistrētu datorsistēmā.

Savukārt citi apgalvo, ka patiesais skaits esot mazāks, jo daļa patvēruma meklētāju esot reģistrējušies vairākkārt.

Iepazīstinot ar jaunākajiem statistikas datiem, Millere vienlaikus uzsvēra, ka Vācijai beidzot jānosaka maksimālais uzņemamo patvēruma meklētāju skaits, jo valsts nespēj tikt galā ar neierobežotu imigrantu pieplūdumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

EP gatavs sākt sarunas ar ES valdībām par patvēruma sistēmas reformu

Lelde Petrāne, 16.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) ir gatavs uzsākt sarunas par Dublinas noteikumu reformu, lai nodrošinātu, ka katra valsts uzņem atbilstošu daļu patvēruma meklētāju, informēja Signe Znotiņa-Znota, Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā.

Ceturtdien pārliecinošs EP deputātu vairākums (390 balsis pret 175, 44 atturoties) atbalstīja Pilsoņu brīvību komitejas sagatavoto Eiropas Parlamenta pozīciju sarunām ar dalībvalstīm. Sarunas varēs sākties, tiklīdz dalībvalstis ES padomē būs vienojušās par savu pozīciju.

Tā dēvēto Dublinas noteikumu grozījumi paredz novērst pašreizējās sistēmas trūkumus un panākt, ka patvēruma meklētāji tiek taisnīgi sadalīti starp visām ES valstīm.

Reformas projekts paredz, ka valsts, kurā patvēruma meklētājs ierodas ES, vairs nebūtu automātiski atbildīga par patvēruma pieprasījuma izskatīšanu. Tā vietā patvēruma meklētāji tiktu sadalīti starp visām ES valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas Imigrācijas direktorāts (UDI) piedāvājis 10 000 Norvēģijas kronu (1078 eiro) patvēruma meklētājiem, kuri valsti pametīs labprātīgi.

UDI piešķirs vēl 10 000 kronu pirmajiem 500 patvēruma meklētājiem, kuri pieteiksies labprātīgai valsts atstāšanai. Piedāvājums būs spēkā sešas nedēļas, sākot no pirmdienas.

«Mums ir jāveicina lielāka labprātīgā aizbraukšana, piešķirot nelielu naudu. Tas mums ietaupīs daudz naudas, jo ir dārgi turēt cilvēkus patvēruma centros,» sabiedriskajai raidorganizācijai NRK ieceri skaidroja Norvēģijas imigrācijas ministre Silvi Listhauga.

Piedāvājums paredz piešķirt patvēruma meklētājiem 10 000 kronu ceļošanas izmaksu segšanai līdzās jau piedāvātajiem 20 000 kronu (2156 eiro).

UDI decembrī ziņoja, ka aizvien pieaugošs skaits patvēruma meklētāju ir ieinteresēti pieņemt piedāvājumu atgriezties mājās, ņemot vērā ilgos termiņus ģimeņu apvienošanai un traucēkļus darbu un mācību sākšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers gatavojas nākamnedēļ nākt klajā ar prasību ievērojami palielināt to patvēruma meklētāju skaitu, kuri sadalāmi pa visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Kā stāsta amatpersonas, kas iepazīstinātas ar Junkera projektu, ar kuru viņš grasās nākt klajā savā pirmajā uzrunā par stāvokli ES Eiropas Parlamentā (EP), EK vēlas, lai uz citām dalībvalstīm tiktu pārvietoti 160 000 patvēruma meklētāju, kas šobrīd ieradušies Itālijā, Grieķijā un Ungārijā.

Junkera uzruna EP paredzēta trešdienas rītā, un sagaidāms, ka tajā EK prezidents izklāstīs priekšlikumus nelegālās imigrācijas krīzes risināšanai, kuri tiks likti galdā 14.septembrī gaidāmajā dalībvalstu tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmē.

Junkera pakete ietvers jaunu pastāvīgu patvēruma meklētāju pārdales shēmu, kura paredzēs automātisku jaunieceļojušo nelegālo imigrantu sadali pa dalībvalstīm, stāsta amatpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Portugāle vēlas vairāk imigrantu, lai saglabātu iedzīvotāju skaitu

LETA--AFP, 22.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Portugāle, kas tradicionāli bijusi emigrācijas valsts, ir piedāvājusies uzņemt 10 000 imigrantu no valstīm, kurām ir grūti tikt galā ar viņu pieplūdumu, lai saglabātu savu iedzīvotāju skaitu.

Portugāles premjerministrs sociālists Antoniu Košta pagājušonedēļ nosūtīja vēstules imigrantu pieplūduma nomāktajām valstīm Austrijai, Grieķijai, Itālijai un Zviedrijai, paužot vēlmi uzņemt līdz 5,8 tūkstošiem imigrantu papildus tiem 4,5 tūkstošiem patvēruma meklētāju, kurus Portugāle jau ir piekritusi uzņemt pēc ES ierosinātās kvotu sistēmas.

Košta nesen paziņoja Briselei, ka Portugālei vajadzētu «rādīt piemēru», un piebilda, ka viņš esot pret tādu «Eiropu, kas slēdz savas robežas, lai bloķētu to pieejamību bēgļiem».

Šomēnes apmeklējot Berlīni, Košta izteicās, ka esot «netaisnīgi» noslogot Vāciju ar pienākumu, kāds ir «visiem Eiropas līderiem».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā no Grieķijas ieradušās četras bēgļu ģimenes – kopā 15 cilvēki

Žanete Hāka, 14.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 13.aprīlī, Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros uz Latviju no Grieķijas pārvietotas piecpadsmit personas, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tai skaitā septiņi nepilngadīgi bērni, informē PMLP Personāla vadības un sabiedrisko attiecību departamenta sabiedrisko attiecību vadītāja Santa Jonāte.

Personas ieradās Latvijā vēlā trešdienas vakarā un patlaban atrodas Patvēruma meklētāju centrā Muceniekos.

Uz Latviju pārvietotas četras ģimenes – divas no Sīrijas un divas no Irākas. Starp pārvietotajām personām ir tādu profesiju pārstāvji kā bankas darbinieks, pavārs, bārddzinis un drēbnieks.

Atbilstoši starptautiski noteiktajām procedūrām un Patvēruma likuma prasībām, tūlīt pēc ierašanās Latvijā Valsts robežsardzes amatpersonas pieņēma pārvietoto personu iesniegumus un iepazīstināja ar patvēruma meklētāja tiesībām un pienākumiem patvēruma procedūras laikā. Amatpersonas veica arī sākotnējo aptauju, ievadīja personu pirkstu nospiedumus Eurodac sistēmā un izsniedza patvēruma meklētāja dokumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien nolēma samazināt atbalstu bēgļiem un turpmāk bēgļa statusu saņēmušajiem ārvalstniekiem mēnesī maksāt 139 eiro uzturēšanās pabalstu.

Valdības šodien pieņemtie grozījumi noteikumos paredz, ka turpmāk uzturēšanās pabalsta apmērs mēnesī pilngadīgai personai būs 139 eiro. Ja personas ir ģimenes locekļi, vienai personai tiks piešķirti 139 eiro mēnesī un katram nākamajam ģimenes loceklim - 97 eiro. Arī nepilngadīgai personai bez pieaugušo pavadības tiks piešķirti 97 eiro mēnesī.

Līdz šim uzturēšanās pabalsta apmērs pilngadīgai personai bija 256 eiro mēnesī, bet nepilngadīgai personai - 30% apmērā no šīs summas.

Eiropas Savienības (ES) līmenī nolemjot par bēgļu pārvietošanu uz visām ES valstīm, valdošā koalīcija vienojās, ka pabalsts ir samazināms un tas būtu pielīdzināms pašreizējam iztikas minimuma apmēram, vienlaikus tādā veidā nodrošinot arī vienādu ienākumu līmeni ar Latvijas valstspiederīgajiem. Pabalsta samazināšana ļaus ietaupīt aptuveni 380 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bēgļiem, kuri atstājuši Latviju, vairs nemaksās pabalstus

Žanete Hāka, 25.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 25. oktobrī, Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu Grozījumi Patvēruma likumā, kas izstrādāts, lai pilnveidotu Latvijas patvēruma sistēmu par posmu, kad personai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, informē Iekšlietu ministrija.

Grozījumi paredz, ka personai, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, ir tiesības saņemt vienreizēju finansiālu atbalstu un pabalstu uzturēšanās izmaksu segšanai. Vienlaikus likumprojekts paredz, ka minētajām personām darbspējīgā vecumā pabalsta izmaksa tiek pārtraukta gadījumos, kad tās nereģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā vai nepilda bezdarbnieka pienākumus. Tādejādi pabalsta izmaksa tiks pārtraukta gadījumos, ja persona būs atstājusi Latviju.

Vienreizējs finansiālais atbalsts paredzēts, lai nodrošinātu personu, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, ar finanšu līdzekļiem uzturēšanās izmaksu segšanai, kas var tikt izmantoti pirmo īres iemaksu vai garantiju segšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru