Likumi

EP gatavs sākt sarunas ar ES valdībām par patvēruma sistēmas reformu

Lelde Petrāne, 16.11.2017

Jaunākais izdevums

Eiropas Parlaments (EP) ir gatavs uzsākt sarunas par Dublinas noteikumu reformu, lai nodrošinātu, ka katra valsts uzņem atbilstošu daļu patvēruma meklētāju, informēja Signe Znotiņa-Znota, Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā.

Ceturtdien pārliecinošs EP deputātu vairākums (390 balsis pret 175, 44 atturoties) atbalstīja Pilsoņu brīvību komitejas sagatavoto Eiropas Parlamenta pozīciju sarunām ar dalībvalstīm. Sarunas varēs sākties, tiklīdz dalībvalstis ES padomē būs vienojušās par savu pozīciju.

Tā dēvēto Dublinas noteikumu grozījumi paredz novērst pašreizējās sistēmas trūkumus un panākt, ka patvēruma meklētāji tiek taisnīgi sadalīti starp visām ES valstīm.

Reformas projekts paredz, ka valsts, kurā patvēruma meklētājs ierodas ES, vairs nebūtu automātiski atbildīga par patvēruma pieprasījuma izskatīšanu. Tā vietā patvēruma meklētāji tiktu sadalīti starp visām ES valstīm.

ES valstis, kas atteiktos pieņemt savu daļu patvēruma meklētāju, riskētu ar iespēju zaudēt ES fondu finansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Bez skaidrām reformām Latvija var netikt līdz sarunām par naudu no ES Atveseļošanas fonda

LETA, 20.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez skaidri iezīmētām reformām un to sasniedzamajiem mērķiem Latvija var nenonākt pie sarunām par līdzekļu iegūšanu no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda.

Tā otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē atzina Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietnieks Armands Eberhards.

Pēc FM aplēsēm, ministrijas un citas institūcijas ES Atveseļošanas fondam pieteikušas projektus 7,5 miljardu eiro apmērā, lai gan pieejamā summa būs mazāka par diviem miljardiem eiro.

Eberhards informēja, ka darbs pie Latvijas piedāvājuma izstrādes ES Atveseļošanas fondam ir progresā, tomēr nedz Eiropā, nedz Latvijā joprojām nav pieņemti konkrēti lēmumi. "Šis ir maratons, nevis sprints, jo mērķis ir apstiprināt nacionālos atveseļošanas plānus, kas ir jāizstrādā līdz nākamā gada aprīlim," skaidroja FM eksperts, piebilstot, ka paralēli nacionālo plānu izstrādei notiek diskusijas ar Eiropas Komisiju (EK).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekmīgākai AS Augstsprieguma tīkls (AST) darbībai nepieciešams pabeigt pārvades sistēmas operatora nodalīšanas reformu un sistēmas pamatlīdzekļus nodot AST īpašumā

To DB norāda AST valdes loceklis Mārcis Kauliņš, uzsverot, ka uzņēmums ir gatavs īstenot pārmaiņas, tiklīdz tiks pieņemti atbilstoši valsts pārvaldes lēmumi. M. Kauliņš skaidro, ka tas, kā tieši īstenot pārvades sistēmas aktīvu piederības reformu, ir atkarīgs no valsts, taču tehniski ir iespējami dažādi varianti – gan pirkuma darījums starp kapitālsabiedrībām, gan aktīvu pārvietošana ieguldījuma ceļā.

Nepieciešamas izmaiņas

2011. gadā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm bija jāveic pārvades sistēmas operatoru nodalīšana no vēsturiskajiem energoapgādes monopoliem, tāpēc tika pieņems lēmums, ka pārvades sistēmas operatora funkcijas turpmāk veic AST, bet darbībai nepieciešamie aktīvi tiek nomāti no īpaši izveidotas Latvenergo meitas sabiedrības – AS Latvijas elektriskie tīkli (LET), informē M. Kauliņš. «Jau 2011. gadā, izveidojot šādu pārvades sistēmas operatora modeli, tika apzināts, ka tam piemīt trūkumi un tas būtu pārvērtējams. Šobrīd Latvija ir pēdējā no ES dalībvalstīm ar šādu sistēmas operatora nodalīšanas modeli, un AST ir vairākkārt iniciējis diskusiju par nepieciešamību veikt pilnīgu pārvades sistēmas operatora nodalīšanu, proti, aktīvu izvietošanu pie pārvades sistēmas operatora bez citu kapitālsabiedrību starpniecības,» stāsta AST pārstāvis, uzsverot, ka pastarpinātā aktīvu piederība rada papildu slogu elektroenerģijas sistēmai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - ĀM aicina Ukrainu izņemt Latviju no «ārzonu saraksta»

LETA, 30.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ārlietu ministrija iesniegusi oficiālu notu Ukrainas pilnvarotajam lietvedim, aicinot Ukrainu veikt nepieciešamās darbības, lai mūsu valsti izņemtu no «ārzonu saraksta».

Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) iesniegusi oficiālu notu Ukrainas pilnvarotajam lietvedim, aicinot Ukrainu veikt nepieciešamās darbības, lai mūsu valsti izņemtu no «ārzonu saraksta», aģentūrai LETA pavēstīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Papildināta visa ziņa

Ukrainas pilnvarotais lietvedis notas saņemšanai šorīt bija uzaicināts uz Latvijas ĀM.

Ārlietu ministrs skaidroja, ka sākotnējā situācija izveidojās, nepareizi interpretējot Latvijas jauno nodokļu regulējumu, kas paredz 0% nodokli reinvestētajai peļņai. Taču tā nav vērtējama kā beznodokļu sistēma, jo Latvijā par dividendēm ir jāmaksā nodokļi.

Ministrs šodien žurnālistiem skaidroja, ka Latvija ar šo jautājumu strādā vairāk nekā divas nedēļas, tomēr process nevirzās uz priekšu, tāpēc tiek meklēti dažādi mehānismi, kā mudināt Ukrainu izņemt Latviju no «ārzonu saraksta».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz vairāku pašvaldību izteiktajiem iebildumiem, valdība otrdien pēc dažu stundu ilgām diskusijām atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu līdzšinējo 119 vietvaru vietā izveidot 36 pašvaldības un ļāva ministrijai turpināt nepieciešamos darbus administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.

Neskatoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumiem, valdība akceptēja ministrijas konceptuālo ziņojumu «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» un tajā iekļauto risinājumu, kas paredz izveidot 36 pašvaldības, nosakot VARAM par atbildīgo šī ziņojuma īstenošanā.

Vienlaikus ministrijai uzdots sagatavot un līdz šī gada 21.novembrim iesniegt valdībā likumprojektu par administratīvi teritoriālo iedalījumu. Saskaņā ar Saeimas lēmumu likumprojekts izskatīšanai parlamentā jāiesniedz līdz 1.decembrim.

Diskusiju laikā virkne pašvaldību pārstāvju kritizēja VARAM izstrādāto informatīvo ziņojumu. Piemēram, Rūjienas novada pašvaldības un uzņēmēju pārstāvji kritizēja ideju pievienot Rūjienu Valkai, nevis Valmierai, ar ko Rūjienai esot ciešākas ekonomiskās attiecības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien paziņoja, ka viņas jaunā valdība, par kuras veidošanas sarunu uzsākšanu vienojušās lielākās partijas, strādās pie «jauna starta» Eiropai.

«Pasaule mūs negaida - mums Eiropā ir vajadzīgs jauns starts,» pēc vairāk nekā diennakti ilgušajām koalīcijas izveides sarunām pavēstīja Merkele. «Jauns starts Eiropai ir arī jauns starts Vācijai.»

Viņa atzina, ka ceturtdien, sākot tā dēvētās zondēšanas sarunas sociāldemokrātiem (SPD), nav bijusi droša, vai abas puses būs spējīgas panākt vienošanos, ņemot vērā lielās atšķirības starp viņas vadītajiem konservatīvajiem un SPD.

Arī SPD līderis Martins Šulcs atzina, ka garajās sarunās bijuši «vētraini brīži», taču galu galā sasniegts «izcils rezultāts» un viņš vienošanos iesniegs partijai apstiprināšanai, lai varētu sākt oficiālas koalīcijas veidošanas sarunas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudziem mēģinot sadzīvot ar jaunajiem riskiem ekonomikai, ko nesusi Ķīnas vīrusa izplatīšanās, drošība tiek meklēta pie ASV dolāriem.

Būtībā daudzi tirgus dalībnieki raugās drošā patvēruma virzienā, kur šajā ziņā pirmais rindā ir neviens cits kā "karalis dolārs" (kurš izgriež pogas pat zeltam).

Arī iepriekšējās finanšu krīzes laikā ASV dolāra cenas izmaiņas lielā mērā bija uzskatāmas par tirgus dalībnieku optimisma vai pesimisma indikatoru. Ja ziņu fons bija drūms, neskatoties uz dažādām runām par pašas ASV ekonomikas un visas finanšu sistēmas (ne)stabilitāti, palielinājās pieprasījums pēc nosacīti drošajiem ASV dolāriem un tā vērtība auga, un otrādāk.

Katrā ziņā tieši šī valūta joprojām ir un paliek viens no pasaules finanšu sistēmas stūrakmeņiem.

Var spekulēt, ka kāda apokaliptiska scenārija gadījumā ticība tam pazudīs gluži vai pēdējā (jeb kam tad vispār atliek ticēt, ja ne ASV dolāram - nav jau dižas alternatīvas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenām gāžoties, saulītē izceļas zelts un ASV dolārs

Jānis Šķupelis, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riska aktīvu cenām šomēnes planējot zemāk, tirgus dalībnieki lielāku uzmanību pievērš drošā patvēruma aktīviem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas nozīmē, ka vērtība aug zeltam – šī dzeltenā dārgmetāla cena preču biržā kopš oktobra pirmās puses zemākajiem punktiem ir palielinājusies par 5% līdz 1240 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci, kas ir visai labs sniegums, ja ņem vērā aktuālo akciju izpārdošanas vilni. Tā rezultātā šie, piemēram, ASV vērtspapīri jau paspēlējuši visus savus šā gada guvumus. Kopumā šis gads zeltam joprojām tāpat nav diez ko veiksmīgs, jo dārgmetāla cena kopš janvāra sākuma sarukusi par 6%. Rezumējot – laikos, kad akciju cenas sniedzas uz arvien jauniem rekordiem, šķiet, reti kurš vispār atceras par zeltu. Zināma interese gan par to tomēr parādās, ja zūd ticība spējai akciju ziņā lidot arvien augstāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šengenas vīles krakšķ

Didzis Meļķis, 06.07.2018

Vācijas iekšpolitiskās kolīzijas par migrāciju pastiprina draudus atvērtai Eiropai. Attēlā - Vācijas kanclere Angela Merkele.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas iekšpolitiskās kolīzijas par migrāciju pastiprina draudus atvērtai Eiropai; Latvija ir nogaidoša, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ notikušie vienošanās meklējumi Vācijas valdošās koalīcijas saglābšanai pastiprina vienotas Eiropas patvēruma meklētāju politikas veidošanas pretrunas un draud ar Austrijas pretreakciju.

Vācijas kanclere Angela Merkele kā Kristīgo demokrātu savienības (CDU) vadītāja nedēļas sākumā ir pamanījusies rast steigšus vienošanos ar CDU māsas- partiju Bavārijas Kristīgi sociālo savienību (CSU), kad tās vadītājs un A. Merkeles kabineta iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers draudēja ar demisiju, ja Vācijas robežsardzei netiks dotas pilnvaras aizturēt un atgriezt atpakaļ citās ES valstīs jau reģistrētus patvēruma meklētājus. Partijas ir vienojušās par atšķirīgu taktiku no Vācijas līdzšinējā uzsvara uz patiesi Eiropas mēroga risinājumu, pārliekot uzsvaru uz divpusēju politiku starp valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Makrona redzējums par Eiropu pagaidām ir tikai vīzija

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 07.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ ar uzrunu pie visiem eiropiešiem vērsās Francijas prezidents Emanuels Makrons, uzsverot «Eiropas renesanses nepieciešamību» un tādējādi cenšoties iezīmēt sevi kā nepārprotamu Eiropas līderi, vizionāru un pārveidotāju.

Nenoliedzami, ka tā ir arī Makrona un viņa partijas trumpja kārts gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kur ļoti labi panākumi tiek prognozēti eiroskeptiskām populistu partijām. Makrons savā runā, kas vienlaikus ir arī viņa partijas manifests gaidāmajās vēlēšanās, orientējas uz demokrātisko vērtību un cilvēktiesību aizstāvību, vienotām ES ekonomiskajām un militārajām interesēm. Visai runai caurviju motīvs ir Eiropa ne tikai kā kopējs tirgus, bet Eiropa kā viena civilizācija ar vienotām vērtībām.

Viens no Makrona spilgtākajiem piedāvājumiem ir izveidot Eiropas Demokrātijas aizsardzības aģentūru, kas pasargātu valstis no kiberuzbrukumiem vēlēšanu laikā, aizliedzot Eiropas partiju finansēšanu no trešajām valstīm. Tāpat viņš vēlas izveidot kopēju robežu apsardzību un izveidot Eiropas patvēruma sniegšanas biroju, kā arī vienotu Eiropas iekšējās drošības biroju. Makrons runā arī pievērsās ekonomikai, vēstot gan par klimata pārmaiņu politiku, gan publiskajiem iepirkumiem, gan konkurences tiesībām, ļoti lielu uzsvaru veltot inovācijām un digitalizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pētījums: 67% uzņēmēju vajadzīgā darbaspēka pieejamību vērtē kā sliktu

Rūta Lapiņa, 24.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

67% uzņēmēju vai uzņēmumu vadītāju vajadzīgā darbaspēka pieejamību vērtē kā sliktu, kā labu to atzinuši tikai 25% uzņēmēju, atklāj bankas Citadele veiktais pētījums Citadele Index.

Tajā pašā laikā tikai 14% uzņēmēju atzina, ka būtu gatavi pieņemt darbā patvēruma meklētājus no Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfrikas.

Pētījumā, kopumā aptaujājot 750 Latvijas uzņēmumu īpašnieku un vadītāju, noskaidrots, ka pēdējā gada laikā ar grūtībām nodrošināt uzņēmumam visu vajadzīgo darbaspēku ir saskārušies 39% uzņēmēju, savukārt ar šādām grūtībām nav saskārušies 59%. Visbiežāk grūtības ar darbaspēka nodrošināšanu ir bijušas ražošanas (53%) un būvniecības (46%) nozarēs strādājošajiem uzņēmējiem. Vidēji lielu uzņēmumu (ar darbinieku skaitu no 50 līdz 249) pārstāvji visbiežāk (74%) atzina, ka ir grūtības nodrošināt darbaspēku. Reģionu griezumā darbaspēka problēmas visvairāk izjūt uzņēmēji Vidzemē (47%) un Pierīgā (46%), vismazāk – Kurzemē (29%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien trešajā jeb galīgajā lasījumā pieņēma ar depozīta sistēmas ieviešanu saistītos grozījumus Iepakojuma likumā, tostarp paredzot, ka depozīta sistēma tiks ieviesta no 2022.gada 1.februāra.

Par likumprojektu balsoja 79 deputāti, savukārt neviens deputāts balsojumā nebalsoja pret un neatturējās.

Par likumprojektu atbildīgā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirms trešā lasījuma izskatīja virkni priekšlikumu attiecībā uz grozījumiem Iepakojuma likumā, tostarp paredzot, ka iedzīvotāji Latvijā par sistēmā nodoto dzērienu iepakojumu varēs saņemt gan skaidru naudu, gan čekus veikalos. Nododot dzērienu iepakojumus manuāli, par tiem varēs saņemt skaidru naudu, savukārt depozīta automātos - čekus, ko izmantot kā samaksu apmaiņā par precēm jebkurā tirdzniecības vietā, kas pārdod dzērienu depozīta iepakojumā. Tika secināts, ka uzturēt vienīgi skaidras naudas atmaksas sistēmu būtu dārgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

ES nākamā gada budžetā vairāk atbalsta piešķirts jauniešiem, MVU izaugsmei, pētniecībai, drošībai

Žanete Hāka, 30.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti sarunās ar ES dalībvalstu ministriem panākuši vairāk līdzekļu cīņai ar jauniešu bezdarbu, kā arī papildu finansējumu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, pētniecībai un «Erasmus+» programmai, informē EP.

2018. gadā ES budžets saistību apropriācijās būs 160,1 miljards eiro, bet maksājumu apropriācijās – 144,7 miljardi eiro.

Sekojot ES Padomes oficiālajam jāvārdam sarunās ar EP panāktajam kompromisam, EP deputāti apstiprināja nākamā gada budžetu ar 295 balsīm pret 154, 197 deputātiem atturoties. Pēc balsojuma EP priekšsēdētājs Antonio Tajāni parakstīs budžetu, un tas iegūs likuma spēku.

Eiropas Parlamentam sarunās izdevās novērst dalībvalstu ministru piedāvāto 750 miljonu eiro samazinājumu sadaļā «izaugsme un darbavietas». Saistību apropriācijās Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai paredzēti papildi 116,7 miljoni eiro. Līdz ar to jauniešu bezdarba mazināšanai kopā būs pieejami 350 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1.jūlijā apritēja gads kopš noslēdzās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) noteiktais pārejas periods, kad tirgotājiem bija jāsāk lietot jaunajām prasībām atbilstoši kases aparāti un sistēmas, tomēr vairums Latvijas tirgotāju joprojām nav apmierināti ar kases aparātu reformas īstenošanas gaitu, aģentūrai LETA atzina tirgotāju pārstāvošajās asociācijās.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) izpilddirektore Zane Štolcere aģentūrai LETA norādīja, ka šā gada februārī 3% tirgotāju bija pielāgojušies jaunajām kases aparātu prasībām. Patlaban, pēc viņas paustā, minētais tirgotāju īpatsvars varētu būt pieaudzis līdz 4%.

Viņa skaidroja, ka valstī ir 65 000 kases aparātu, tomēr valsts institūcijas vairumam uzņēmēju joprojām nav devušas atļauju pielāgoties jaunajām prasībām. Štolcere sacīja, ka VID reformas īstenošanas gaitā nevadās atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem, kas, pēc viņas teiktā, arī ir pavirši izstrādāti, jo tiem atstātas dažādas interpretācijas iespējas. «Tiem būtu jābūt nepārprotamiem. (..) Tur ir daudz aptuvenību, kādēļ šobrīd reforma ir »uzkārusies«,» sacīja LTA izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas reformas: vai pienācis laiks fiskālās politikas pārmaiņām?

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 18.04.2018

1. attēls. Nominālais budžeta deficīts eiro zonas valstīs periodā no 1997. līdz 2016. gadam (% no IKP)

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas ekonomiskā izaugsme 2017. gadā sasniedza 2.3%, turpinot pēdējos gados vērojamo ekonomikas atlabšanu. Šķiet, ka pašreizējā ekonomiskā augšupeja atzīmē beigu punktu ieilgušam lejupslīdes un stagnācijas periodam, kas raisījis daudz jautājumu par eirozonas nākotni. Vai eirozonas fiskālai politikai pienācis laiks pārmaiņām?

Kopš vienotas valūtas ieviešanas 1999. gadā, tālāka eiro zonas integrācija ir bijusi visai gausa. Īpaši izteikti to var novērot fiskālās politikas jomā. Atšķirībā no citām monetārajām savienībām – eiro zonā faktiski nepastāv centralizēts budžets, līdz ar to visas fiskālās politikas sviras atrodas dalībvalstu rokās. Proti, lēmumi par nodokļu regulējuma pārmaiņām, tēriņiem aizsardzībai un pensiju indeksāciju netiek pieņemti centralizēti Eiropas institūcijās – tos pieņem dalībvalstu valdības. Līdz ar to arī atbildībai par fiskālās politikas sekām būtu jāgulstas uz pašu dalībvalstu pleciem, un, palielinoties atsevišķu valstu maksātnespējas draudiem, citām monetārās savienības valstīm nevajadzētu ciest. Tomēr vēl salīdzinoši nesenā Grieķijas krīze atgādina, ka realitātē aina ir citāda un bažas par atsevišķu dalībvalstu fiskālās politikas ilgtspēju ir saistošas gan eiro zonai kopumā, gan arī pārējām tās dalībvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes ārkārtas sēdē otrdien Rīgas brīvostas pārvaldes valdē ievēlēti galvaspilsētas mērs Oļegs Burovs (GKR) un deputāts Sandris Bergmanis (GKR).

«Par» abu pārstāvju ievēlēšanu nobalsoja 35 domnieki. Savukārt opozīcija asi kritizēja plānotās izmaiņas brīvostas valdē.

Kā ziņotājs sēdē bija uzaicināts Juridiskās pārvaldes vadītājs Jānis Liepiņš, bet deputāts Vilnis Ķirsis (V) rosināja iztaujāt tieši abus kandidātus, norādot, ka nevar atbalstīt pārstāvjus, nemaz nezinot, kādi ir viņu plāni.

Liepiņš sacīja, ka domes reglaments nosaka, ka jautājumu jāuzdod ziņotājam, taču atzina, ka ir bijuši precedenti, kad iztaujātas arī privātpersonas.

Ķirsis norādīja, ka abiem kandidātiem noteikti nebūtu jābaidās no jautājumiem, ja reiz ir atbilstoši šim amatam, pēc kā Burovs izsludināja pārtraukumu un sasauca apspriesties visu frakciju vadītājus. Pēc pārtraukuma Burovs Ķirša lūgumu akceptēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Neproduktīviem uzņēmumiem tirgus būs jāatstāj

Līva Melbārzde, 13.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Neproduktīviem uzņēmumiem tirgus būs jāatstāj, to nosaka tirgus loģika. Arī darbinieki nenāks strādāt pie tiem, kas nevar samaksāt.»

To DB rīkotajā konferencē Biznesa prognozes 2018 teica ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, uzstājoties pirmajā – valdības diskusiju panelī kopā ar citu ministriju pārstāvjiem. Šīs diskusijas pieteikumā DB uzsvēra, ka nākamais ir ļoti vērienīgu un daudzpusīgu reformu gads, tāpēc mēs centāmies saprast, uz ko ir virzītas un kādus rezultātus sagaida šo reformu iniciatores – Ekonomikas, Finanšu, Veselības, Izglītības un zinātnes ministrijas.

Lai gan DB valdes loceklis Jānis Maršāns šīs konferences atklāšanas runā sacīja: «Es apstiprināto nodokļu reformu uzskatu par vienu no lielākajiem valdības koalīcijas uzmetieniem uzņēmējiem pēdējo 10 gadu laikā. No uzņēmējiem dzirdētie epiteti par šo reformu ir ļoti spilgti», ministriju pārstāvji katrs no savas perspektīvas centās uzsvērt pretējo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepakojumu depozīta sistēmas ieviešana ļaus iedzīvotājiem atgūt 10 centus par vienu iepakojuma vienību, turklāt tas nozīmē, ka atsevišķas preces varētu kļūt dārgākas, žurnālistiem šodien pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL/TB-LNNK).

Asociācija: Zaudē ES līdzfinansējumu depozīta sistēmas ieviešanai

Ministrs skaidroja, ka preces, uz kurām attiektos iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana, būtu ūdens, bezalkoholiskie dzērieni, alus un dzērieni ar zemu alkohola saturu, bet iepakojuma materiāli, kurus iedzīvotāji varētu nodot un saņemt par to atlīdzību, būtu PET, stikls un metāls.

Par sistēmas darbību atbildīgs būs nacionālā līmeņa operators un to veidos dzērienu ražotāju un tirgotāju asociācijas. Operatora pienākumos ietilps organizēt iepakojuma atpakaļ pieņemšanu un tā apsaimniekošanu, un tam jābūt noslēgtiem līgumiem ar dzērienu ražotājiem un tirgotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vjačeslavs Dombrovskis: Man ir morāli nepieņemami, ka tiek vilktas sarkanās līnijas

LETA, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijas «Saskaņa» premjerministra amata kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis būtu gatavs uzņemties arī rīcībspējīgu mazākumvaldību.

Šorīt intervijā Latvijas Radio Dombrosvkis atgādināja, ka 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi partija «Saskaņa» un likumsakarīgi Valsts prezidentam Raimondam Vējonim būtu jāpiedāvā valdību veidot partijai, kas uzvarējusi.

«Man ir morāli nepieņemami, ka tiek vilktas sarkanās līnijas pret cilvēkiem, kuri atbalstījuši citu partiju, jo Latvijas simtgadē ir jādomā par cilvēku apvienošanu, nevis šķelšanu,» sacīja Dombrovskis.

Viņaprāt, jauno valdību bez «Saskaņas» nevar izveidot un sarkano līniju vilkšana jaunas valdības veidošanas procesā ir strupceļš, lai gan viņš atzina, ka būtu gatavs vadīt rīcībspējīgu mazākumvaldību. «Mazākumvaldības darbības laikā es pieliktu visas pūles, lai panāktu, ka tā vairs nebūtu mazākumvaldība,» piebilda politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visā visumā jaunās valdības aprises jau ir diezgan skaidras, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» sacīja apvienības «Attīstībai/Par!» (AP) līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Viņš teica, ka patiesībā esot tikai viens diskutabls jautājums - «cik ilgs laiks būs vajadzīgs, lai kāds pārskatītu vai nepārskatītu ultimātus un sarkanās līnijas».

Kopumā partijas esot vienisprātis par jaunās valdības darba programmu - «virsrakstiem». Vienlaikus sešos jautājumos esot vēlme iedziļināties vairāk.

Un tādēļ tiek rosināts organizēt ekspertu grupas, kas diskutētu par sešām tēmām - veselības aprūpes reformu, izglītības jomu, tiesiskuma un drošības jautājumiem, transporta un infrastruktūras tēmu, obligātā iepirkuma komponentes problēmas risinājumu un reģionālo reformu.

AP līdzpriekšsēdētājs skaidroja, ka ir piedāvājums AP, Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) un «KPV LV» katrai uzņemties pa divām no šīm tēmām. «KPV LV» tam esot piekritusi, bet JKP vēl nav sniegusi atbildi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcīnas optimismam pasaulē sitot augstu vilni, mazinājusies finanšu tirgus dalībnieku apetīte pēc drošā patvēruma aktīviem. Viens no šādiem aktīviem ir zelts, kura cena pēdējā laikā pakāpeniski turpina atkāpties no sava augusta rekorda.

Jāatgādina, ka vasaras beigās zelta tirgū bija vērojama pilnvērtīga uguņošana, kur šī metāla vērtība pirmo reizi vēsturē pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci un sāka tuvoties pat 2,1 tūkst. ASV dolāriem par unci. Kopš tā brīža dzeltenā dārgmetālā vērtība gan ir sarukusi par 10% līdz 1865 ASV dolāriem par unci.

* zelta cena ASV preču biržā, ASV dolāri par Trojas unci

Zelta pesimisti

Par zelta cenas nākotni šobrīd – līdzīgi kā tas ir ar lielu daļu daudzām citām lietām – spriedumi ir visai dažādi. Manāms, ka skaļāki kļuvuši viedokļi, kas uzver to, ka vakcīnai pret Covid-19 vīrusu komplektā nāks krietni lielāka interese par dažādiem citiem aktīviem, kas savukārt grūtāku laikus sola tam pašam zeltam un arī ASV dolāram. Pamatdoma ir aptuveni šāda – līdz ar sabiedrību vakcinēšanu un tam sekojošu vīrusa sarežģījumu mazināšanos pasaules ekonomika atkal varēs uzelpot. Šāda situācija attiecīgi nozīmēs, ka lielāka daļa cilvēku būs gatavi pabāzt ārā savu degunu no drošā patvēruma – ieguldījumiem zeltā un etalona obligācijās (pašas drošākās obligācijas, kas pamatā ir ASV un Vācijas parāds). Proti, tad nauda no šiem aktīviem, meklējot lielāku ienesīgumu, noplūdīs, kas var rezultēties ar ne pārāk saulainu to cenas dinamiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Reformu gadu studijā!

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 16.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pareizāk būtu jāsaka – kārtējo reformu gadu studijā!

Šķiet, reforma ir kļuvusi par jebkuras nozares dabisko stāvokli. Iespējams, to pieprasa sabiedrība, lai spētu labāk vizualizēt valsts politiskās pārvaldes darbu, vai izmaiņu bīdīšana lieliski piestāv politiskajai retorikai. Tomēr skaidrs ir viens, ka no vārda «reforma» daudziem jau uzmetas pumpas, tāpat kā savulaik bija līdz beidzamajam nolietojies vārds «krīze». Jo katra reforma, gluži tāpat kā katra krīze, nes līdzi pārmaiņas, bet pārmaiņas nozīmē neziņu. Tā ir nepatīkama sajūta un var kļūt pat ļoti nepatīkama, ja runa ir par neziņas gaisotni uzņēmējdarbības vidē. No vienas puses – ekonomikai ir labi laiki, jo tā aug, bet saņemtās mācības liek būt piesardzīgiem un rozā brilles, vērtējot makroekonomiskos procesus, turpmāk vairs neizmantot. Drīzāk uz deguna jāmauc brilles ar nakts redzamību un vēl jāapbruņojas ar radariem un detektoriem, jo izlauzties cauri reformu džungļiem, jādomā, nebūs tik viegli. No viena reformu gada pārejot pie nākamā, sabiedrība un arī biznesa sabiedrība it kā notrulinās. Tas ir kā strādāt lopkautuvē vai skatīties bojevikus – pie asinīm pēc laika pierod un slikta dūša arī vairs nemetas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Rītdiena sākas jau šodien

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gads jau ir pie durvīm, taču uz to, ko tas nesīs, uzņēmēji raugās ar bažām un neziņu. Pamats šādai piesardzībai ir gan ārējos tirgos, gan valsts iekšpolitikā. Ja ārējiem apstākļiem mēs varam tikai censties pēc iespējas labāk pielāgoties, tad iekšējie notikumi šobrīd iezīmē tādu pārmaiņu kvantumu un reformu murskuli, kāds Latvijā nav bijis kopš 90. gadu sākuma.

Viena no visaptverošākajām reformām, kas nākamgad skars Latvijas uzņēmējdarbības vidi, būs nodokļu reforma. Piedāvāto izmaiņu ir daudz, piemēram, ir būtiski izmainīts uzņēmuma ienākuma nodoklis un tā maksāšanas nosacījumi, kas noteikti mainīs gan investīciju vidi Latvijā, gan uzņēmēju skatu uz rītdienu, izvērtējot to, kurā valstī viņiem nodarboties ar biznesu. Fundamentāli ir reformēts arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ieviešot trīs likmes un faktiski to diferencējot. Neticami, bet pēc daudzu gadu «nevarēšanas» Latvijas augļiem un dārzeņiem no 1. janvāra tomēr būs samazināts PVN. Nodokļu izmaiņas iet komplektā ar veselības aprūpes nozares reformu, kuras ietvaros vēl daudzas lietas nav līdz galam skaidras, piemēram, e-veselības ieviešana un obligātā veselības apdrošināšana. Tas viss vēl papildinās ar izglītības jomas reformu, elektrības OIK reformu un kopumā ļauj secināt, ka Latvijas simtgades jubilejas gads garlaicīgs nebūs. Savu artavu tam noteikti pievienos arī 2018. gada Saeimas vēlēšanas - jau tagad uz Latvijas politiskās skatuves varam novērot dažādas enerģiskas kustības gan līdzšinējās līderpartijās, gan mazākajos jaunpienācējos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS) piederošo uzņēmumu Piebalgas alus depozīta sistēmas ieviešana ietekmēs minimāli.

Viņš, komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto pārbaudi par viņa ieinteresētību depozīta sistēmas neieviešanā, šorīt intervijā LTV raidījumā Rīta Panorāma noliedza interešu konflikta esamību.

Viņš uzsvēra, ka lēmumu par depozīta sistēmas ieviešanu pieņems valdība kolektīvi un viņš balsojumā nepiedalīsies.

Turklāt, pēc viņa teiktā, depozīta sistēma Piebalgas alu ietekmēs minimāli, jo PET pudeles aizņem vien 5% no kopējā uzņēmuma iepakojuma apmēra.

Jau vēstīts, ka KNAB izvērtēs informāciju par zemkopības ministra un Piebalgas alus līdzīpašnieka Dūklava rīcību saistībā ar atkritumu depozīta sistēmas ieviešanu.

Atkritumu depozīta sistēmas ieviešana pašlaik atkal ir piebremzēta, jo pret to iebilda Zemkopības ministrija (ZM), kuru vada Dūklavs, kuru iecerētā sistēma varētu tieši skart kā alus rūpnīcas līdzīpašnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru