Enerģētika

Dabasgāzes sadales sistēmas uzlabošanā plānots investēt 55 miljonus eiro

Armanda Vilciņa, 02.09.2021

Jaunākais izdevums

Atsevišķi dabasgāzes sadales sistēmas elementi ir fiziski un morāli novecojuši, tāpēc ir nepieciešama to nomaiņa.

To intervijā DB norāda AS Gaso valdes loceklis Aleksandrs Koposovs. Viņš uzsver, ka pēdējo piecu gadu laikā Gaso dabasgāzes sadales sistēmas drošības uzlabošanā un modernizēšanā ieguldījusi 27,5 miljonus eiro, nākamajā desmitgadē plānots investēt vēl vismaz 55 miljonus eiro.

A. Koposovs atzīmē, ka, lai veidotu drošu un pieejamu sadales sistēmas infrastruktūru, liela uzmanība ikdienā tiek pievērsta avārijas dienesta darbam, sadales sistēmas uzturēšanai, kā arī sabiedrības informēšanai par drošu dabasgāzes lietošanu.

Kā jūs kopumā vērtējat dabasgāzes sistēmas drošumu?

Latvijas dabasgāzes sistēmas drošums ir ļoti augstā līmenī, par to liecina fakts, ka vairākas desmitgades nav konstatēta neviena nopietna vai smaga avārija, kuras iemesls būtu meklējams sadales sistēmas defektos. Viena no Gaso prioritātēm ir drošas un pieejamas sadales sistēmas infrastruktūras nodrošināšana. Tas saistās gan ar infrastruktūras fizisko drošību, gan nepieciešamās jaudas nodrošināšanu. Jāatgādina, ka dabasgāze var būt ļoti bīstama lietošanā, radot postījumu cilvēkiem, īpašumam un videi, tādēļ mēs rūpējamies par to, lai dabasgāzes piegāde būtu droša.

Lielu uzmanību pievēršam arī sabiedrības izglītošanai un neatliekamu situāciju operatīvai novēršanai. Tā ir Latvijas īpatnība, ka visā valsts teritorijā darbojas tikai viens sadales sistēmas operators, kas nodrošina sistēmas ekspluatāciju un avāriju novēršanu. Jāatzīst, ka tam ir vairākas priekšrocības. Piemēram, valstī pastāv vienots avārijas dienesta telefona numurs dabasgāzes sistēmas lietotājiem.

Kādi ir avārijas dienesta galvenie uzdevumi un darbības rādītāji?

Avārijas dienesta galvenie uzdevumi ir nodrošināt dabasgāzes apgādes sistēmas avāriju un neatliekamo remontu lokalizāciju un likvidāciju, kā arī novērst avārijas situācijas dabasgāzes sadales sistēmā. 2020. gadā Gaso iecirkņu dežūrpersonāls kopumā veicis 3159 neatliekamos remontus. Veicot izpildīto neatliekamo remontu analīzi, esam secinājuši, ka 2020. gadā vidējais neatliekamo remontu skaits uz 1000 gazificēto objektu bija 7,8, kas ir mazāk nekā 2019. gadā, kad šādu gadījumu skaits bija 8,66.

Ar ko skaidrojams neatliekamo remontu skaita samazinājums?

Galvenokārt izbraukumu skaits samazinājies uz pazemes noslēgierīcēm un tīkla ierīcēm, spiediena regulēšanas punktiem, ievadmezgliem, kā arī iekšējiem gāzesvadiem. Šis samazinājums pirmkārt skaidrojams ar to, ka pastāvīgi tiek realizēta dabasgāzes sadales sistēmas renovācija un modernizācija, tajā skaitā dabasgāzes spiediena regulēšanas iekārtu, noslēgierīču hidroslēgu, kondensātsavācēju un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un mazstāvu apbūves ievadu, kā arī gāzesvadu elektroaizsardzības sistēmas plānveida rekonstrukcija.

Jāatzīmē, ka dabasgāzes tāpat kā elektroenerģijas gadījumā, lai noteiktu sistēmas funkcionalitātes līmeni, tiek lietotas vairākas tehniskās references, kas raksturo resursu apgādes pārtraukumu skaitu un ilgumu. 2020. gadā dabasgāzes sadales sistēmā avārijas pārtraukumu skaits bija 889 reizes, savukārt ilgums uz vienu lietotāju – 0,66 minūtes. Saistībā ar plānveida ekspluatācijas darbiem ir samazinājies arī to izsaukumu skaits, kas saistīti ar iekšējo gāzesvadu sistēmu. Kā papildu faktoru izsaukumu skaita samazināšanai var minēt arī sabiedrības informēšanu par drošu dabasgāzes lietošanu – regulāri izplatām informāciju masu medijos, kā arī rīkojam mācību izsaukumus sadarbībā ar citiem operatīvajiem dienestiem.

Lai gan minējāt, ka neatliekamo remontu skaits ir samazinājies, Gaso lapā sociālajā vietnē Facebook regulāri parādās informācija par gāzesvadu pārrāvumiem neuzmanīgas rakšanas dēļ. Kādēļ šādu avāriju skaits ir tik liels?

Līdz 2021. gada 1. augustam bojāto pazemes gāzesvadu skaits Gaso apkalpes zonā sasniedza 25 gadījumus. Šāda tipa izsaukumu skaita palielinājums vai samazinājums ir cieši saistīts ar kopējo situāciju būvniecības sektorā. 2020. gada beigās un 2021. gadā daudzviet Latvijā tika uzsākta vairāku apjomīgu inženiertīklu būvniecības projektu realizācija, kā arī ir novērojams apjomu pieaugums privātmāju būvniecības sektorā. Šo faktoru ietekmes rezultātā ir ievērojami palielinājies gan rakšanas darbu skaits pazemes gāzesvadu tiešā tuvumā, gan varbūtība, ka neuzmanīgas rakšanas dēļ tiks bojāts pazemes gāzesvads.

Kāda ir šo gadījumu ietekme uz drošu un nepārtrauktu dabasgāzes piegādi?

Pirmkārt, jāatgādina, ka šādi gadījumi ir ļoti bīstami, jo 90% gadījumu pazemes gāzesvada bojājuma dēļ rodas nekontrolējama dabasgāzes izplūde atmosfērā. Otrkārt, lokalizējot un likvidējot šo izplūdi, pastāv liela varbūtība, ka gāzes piegāde patērētājiem tiks pārtraukta. Piemēram, 2020. gadā Babītes novadā, veicot nesaskaņotus rakšanas darbus, tika bojāts vidēja spiediena D63 polietilēna pazemes gāzesvads, kā rezultātā līdz brīdim, kad avārijas dienesta darbinieki pārtrauca dabasgāzes padevi bojātajam posmam, dabasgāze 30 minūšu ilgā laikā nekontrolējami izplūda atmosfērā. Tāpat uz remontdarbu veikšanas laiku, kas bija 4,5 stundas, tika pārtraukta dabasgāzes padeve 23 privātmājām.

Kas jāņem vērā būvuzņēmējiem un privātpersonām, lai izvairītos no šādiem gadījumiem?

Veicot vispārējās būvniecības darbus un inženiertīklu izbūvi, būvniecības ieceres dokumentācija vienmēr jāsaskaņo ar inženierkomunikāciju turētājiem, tajā skaitā ar Gaso. Ja būvniecības darbi organizēti gāzesvadu aizsargjoslā vai tās tuvumā, darbu veicējam ar Gaso jānoslēdz vienošanās, kurā aprakstīti nosacījumi un prasības drošai būvniecības darbu izpildei gāzesvadu aizsargjoslā. Lai to izdarītu, komersantiem, kuri plāno veikt būvniecības un rakšanas darbus, jāiesniedz Gaso pieprasījums iesnieguma formā, kurā jānorāda darbu veikšanas adrese, laiks, veids, kā arī cita nepieciešamā informācija. Iepriekš minētajam iesniegumam jāpievieno būvprojekta kopija, skice vai plāns.

Ja dati par objektu pieejami Būvniecības informācijas sistēmā (BIS), tad iesniegumā jānorāda objekta nosaukums un BIS sistēmas numurs. Līdzīgi noteikumi jāievēro arī privātpersonām. Vienošanos ar Gaso iespējams noslēgt un parakstīt gan elektroniski, gan klātienē. Jāņem vērā, ka saskaņā ar noslēgtās vienošanās nosacījumiem pirms darbu uzsākšanas darbu vadītājam obligāti jāveic Gaso pārstāvju izsaukums uz objektu. Ierodoties objektā, mūsu uzņēmuma pārstāvji iepazīstinās atbildīgo personu ar pazemes gāzesvadu izvietojumu, kā arī noteiks un atzīmēs gāzesvada novietnes trasi.

Pēc nepieciešamības gāzesvada izvietojums tiek precizēts ar speciālas aparatūras palīdzību. Gaso pārstāvji darbu veicējus iepazīstinās ar informāciju par drošības pasākumiem gāzesvadu aizsargjoslā, veicot būvdarbus. Plašāka informācija par drošu sagatavošanos rakšanas darbiem tuvākajā laikā būs atrodama Gaso mājaslapā.

Vai Gaso seko līdzi, lai šie noteikumi reāli arī tiktu ievēroti?

Jā. Būvdarbu īstenošanas laikā tiek veikta pastāvīga objekta uzraudzība, kontrolējot, vai darbu norise notiek, ievērojot projekta nosacījumus un būvnormatīvu prasības. Ja būvdarbu gaitā veicējam rodas jautājumi vai neskaidrības, būvdarbu vadītājs var sazināties ar Gaso uzraugošo personu. Jāpiebilst, ka vienošanās noslēgšana un Gaso būvdarbu uzraudzība ir bezmaksas pakalpojums.

Ja avārija tomēr notiek – kas tiek darīts, lai gāzes padeve tiktu atslēgta pēc iespējas mazākam skaitam lietotāju?

Veicot avārijas lokalizāciju, Gaso darbinieki izmanto mūsdienu tehnoloģijas, tādēļ iespējams piegādi pārtraukt maksimāli mazākam patērētāju lokam. Papildus tam katru gadu mēs investējam sadales sistēmas sacilpojumos, kas būtiski samazina visa veida gāzesvadu ekspluatācijas riska faktorus. Sacilpojot sadales gāzesvadus, tiek panākta spiediena stabilizācija noslogotajos sistēmas posmos, kā arī tiek nodrošināta stabilu dabasgāzes piegāžu iespēja no vairākiem virzieniem. Sacilpojuma rezultātā tiek iegūtas plašākas dabasgāzes plūsmu variēšanas iespējas, izmantojot neatkarīgus dabasgāzes padeves avotus remontdarbu vai atsevišķu gāzesvadu posmu rekonstrukcijas un avārijas gadījumos. Līdz ar to palielinās gan gāzapgādes drošības līmenis, gan jaunu dabasgāzes lietotāju pieslēgšanās iespējas.

Dabasgāzes sadales sistēma Latvijā uzbūvēta pirms vairāk nekā 50 gadiem. Cik lielā mērā drošu un nepārtrauktu dabasgāzes piegādi patērētājiem ietekmē šis faktors?

Protams, tas būtiski ietekmē sadales sistēmas drošību, jo atsevišķi dabasgāzes sistēmas elementi ir fiziski un morāli novecojuši, tāpēc ir nepieciešama to nomaiņa. Gāzapgādes sistēmas modernizācija ir viena no mūsu stratēģiskajām prioritātēm, jo bez sistēmas plānveida remontiem būtiski palielinās ne tikai avārijas situāciju rašanās iespēja, bet, pats galvenais, arī cilvēku dzīvības un veselības apdraudējums. Papildus jau pieminētajai sadales sistēmas sacilpošanai Gaso veic arī dabasgāzes regulēšanas iekārtu un ēku ievadu rekonstrukciju, kā arī ekspluatācijā esošo novecojošo sistēmas elementu, noslēgierīču un tehnoloģisko iekārtu nomaiņu. Šie darbi tiek plānoti vairākus gadus uz priekšu, tādā veidā garantējot nepārtrauktu sistēmas drošību, kā arī uzlabojot un modernizējot tehnisko integritāti.

Cik lielas investīcijas pēdējos gados Gaso veicis sadales sistēmas sacilpojumos un citos sistēmas drošības uzlabošanas projektos?

Pēdējo piecu gadu laikā dabasgāzes sadales sistēmas drošības uzlabošanā un modernizēšanā esam ieguldījuši 27,5 miljonus eiro. Vidēji gadā teju divi miljoni tiek investēti sadales gāzesvadu modernizācijā, 1,2 miljoni eiro – gāzes regulēšanas punktu rekonstrukcijā, bet vēl teju miljons – ievadmezglu rekonstrukcijā. Apmēram 800 tūkstoši eiro ik gadu tiek ieguldīti, lai nomainītu noslēgierīces, 350 tūkstoši – hidroslēgu un kondensātsavācēju nomaiņā, bet vēl 300 tūkstoši – elektroaizsardzības iekārtu rekonstrukcijā.

Vai tiek būvēti arī jauni gāzesvadi?

Gaso investē līdzekļus arī jaunas gāzapgādes infrastruktūras paplašināšanas projektos. Katru gadu tiek izbūvēti apmēram 30 kilometri, kas paver iespējas piesaistīt jaunus dabasgāzes lietotājus gan privātmāju, gan rūpnieciskajā sektorā. 2021. gadā turpinājām gāzes apgādes sistēmas attīstību Rīgā, Dārziņu teritorijā, un Carnikavā. Jauni pieslēgumi būs iespējami arī Lielvārdē Puškina ielas teritorijā, ciematā Taureņi, Babītē un Dzilnuciema virzienā. Pašlaik lielākie attīstības projekti ir plānoti Olaines novada Medemciemā, Carnikavā Menclaveros, kā arī Ādažu novada Kadagā. Tuvākajā laikā paredzēts uzsākt projektēšanas darbus jaunu pieslēgumu izbūvei arī Daugavpilī Mežciema rajonā. Pašlaik izpētes stadijā ir gāzes apgādes sistēmas attīstība Ķekavas novada Dzērumos – ja saņemsim nepieciešamo iesniegumu skaitu, šajā teritorijā tiks uzsākti projektēšanas darbi.

Pēdējo gadu laikā daudz tiek runāts arī par saspiestās dabasgāzes (CNG) izmantošanu transportā. Kā Gaso redz šo iespēju?

Gaso autoparka pāreja uz CNG darbināmu automašīnu izmantošanu aizsākās 2009. gadā – ar vienu kompresoru un vienu uzpildes kolonnu. Šobrīd Gaso ir uzpildes stacija Rīgā un trīs uzpildes iekārtas Ogres, Jūrmalas un Liepājas iecirknī, kas ar CNG nodrošina 88 automašīnas. Līdz 2021. gada beigām tiek plānots uzstādīt CNG uzpildes iekārtas arī Jelgavā, Cēsīs un Bauskā, kā arī paplašināt Gaso autoparku ar CNG mašīnām. Šo gadu laikā, kad izmantojam CNG auto, uzņēmuma autoparka uzturēšanas izmaksas ir par 32% mazākas, nekā būtu tad, ja tiktu turpināts izmantot dīzeļa un benzīna transportlīdzekļus. Arī CO2 izmešu apjoms CNG transportlīdzekļiem ir ievērojami mazāks.

Jāatgādina, ka Latvijā jau ir pieejamas sešas publiskās CNG uzpildes stacijas, kas izvietotas Virši-A degvielas uzpildes stacijās, Gaso īpašumā esošās uzpildes stacijas un iekārtas tiek izmantotas tikai uzņēmuma autotransporta vajadzībām. Jebkurā gadījumā jāņem vērā, ka CNG automašīnu cenas ir pielīdzināmas benzīna un dīzeļa dzinēju automašīnām, tāpēc tās ir pieejamas ikvienam interesentam, īpaši uzņēmējiem, kas vēlas izveidot ekonomisku un videi draudzīgu autoparku. Sabiedriskā, municipālā un komunālā transporta gazifikācijas plusi ir nenoliedzami, jo īpaši pilsētās un citās apdzīvotās vietās. Pašvaldību uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem ar CNG automašīnām aprīkots autoparks sniedz ievērojamas priekšrocības, tajā skaitā zemākas degvielas izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie dabasgāzes sadales tarifi palielinās fiksēto, bet samazinās mainīgo tarifu daļu, kas ieguvumus radīs efektīviem šī produkta industriālajiem patērētājiem, savukārt gāzes apgādes sistēmas operatoram – pārliecību par spēju nodrošināt šīs sistēmas nepārtrauktu un drošu darbību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Gaso valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane. Viņa atzīst, ka nākamo 10 gadu laikā dabasgāzes pozīcijas enerģētikas tirgū neapdraudēs jaunie, ES iecerētie tās aizstājēji – biometāns un vēl jo vairāk ūdeņradis. Uzņēmuma speciālisti seko līdzi Eiropas enerģētikas tendencēm un uzskata, ka var veicināt klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu.

Fragments no intervijas

Kāpēc bija nepieciešams pārskatīt dabasgāzes sadales tarifus?

Gāzes apgādes sistēmas operators – Gaso – izveidots 2017. gada nogalē, kad tā laika gāzes tirdzniecības un infrastruktūras kompānija AS Latvijas Gāze tika sadalīta trijos uzņēmumos – AS Conexus Baltic Grid, kuras pārziņā ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve, AS Gaso pārziņā ir dabasgāzes sadales tīkls, bet AS Latvijas Gāze nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību. Līdzšinējo dabasgāzes sadales tarifu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprināja 2018. gadā, un tā paredzētais darbības termiņš bija divi gadi. Salīdzinoši īsā tarifu termiņa pamatā ir fakts, ka, izstrādājot tarifu projektu, nebija skaidrības par vairākām Gaso izmaksu pozīcijām. Tās dažādu iemeslu dēļ nebija iespējams prognozēt. Tieši tā arī notika – šo divu gadu laikā vairākās pozīcijās novērojām jūtamu izmaksu pieaugumu, kam pretī bija nepieciešami ieņēmumi. Tieši tāpēc 2020. gada nogalē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā uzņēmumam bija jāiesniedz jauns dabasgāzes sadales tarifu projekts, kas pēc rūpīgas analīzes arī tika akceptēts un stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā. Šo tarifu paredzētais darbības laiks ir 4,5 gadi – līdz 2026. gadam

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecums Latvijā gandrīz 50% gadījumu ir vismaz 11 gadi, lielākā daļa auto darbojas ar dīzeļdegvielas un benzīna dzinēju; nozares eksperti norāda, ka nākotnē lietotāji būs spiesti izvēlēties zaļākus auto.

2021. gada 2. ceturksnī Latvijā reģistrēti 4237 jauni vieglie transportlīdzekļi, no kuriem 2918 darbināmi ar benzīnu, 1066 – ar dīzeli, 149 – ar elektrību, 70 – ar benzīnu un naftas gāzi, 29 – ar elektrību un benzīnu, bet 5 – ar dabasgāzi, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Reģistrēti arī 927 kravas transportlīdzekļi, no kuriem būtiski lielākā daļa jeb 857 auto darbināmi ar dīzeļdegvielu.

Nozares pārstāvji un eksperti DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda, ka nākotnē ar iekšdedzes dzinēju aprīkoto auto skaits Latvijā varētu sarukt, jo Eiropas Savienības (ES) ambiciozo mērķu dēļ zaļākai būs jākļūst arī transporta nozarei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība "Dienas Bizness" sadarbībā ar AS "Gaso", AS "Latvijas Gāze", AS "Latvenergo" un AS "Augstsprieguma tīkls" rīko ikgadējo enerģētikas nozares konferenci "Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu", lai runātu par svarīgākajiem jautājumiem nozares ilgtspējīgai attīstībai.

Enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo spēcīgas pārmaiņas, gan Eiropas zaļā kursa ietvaros, gan ar enerģētiku saistītajās nozarēs – siltumapgādes, transporta, ražošanas un citās tautsaimniecības nozarēs.

Ja vērtē no tehnoloģiju puses – Eiropā tiek īstenoti aizvien ambiciozāki projekti, kas apliecina nozaru gatavību kļūt klimatneitrālām, ieviešot jaunus risinājumus, kas balstīti, izmantojot zaļo enerģiju. Priekšplānā izvirzās valstis, kas attīsta enerģijas ražošanu no AER vai citiem resursiem atbilstoši Klimata plāna mērķu sasniegšanai.

Raugoties no finansējuma aspekta, nenoliedzami, ES atbalstam, valsts atbalsta politikai, uzņēmējdarbības videi un normatīvajam regulējumam ir izšķirīga nozīme enerģētikas un saistīto nozaru sekmīgai virzībai Eiropas zaļā kursa un Klimata mērķu sasniegšanas virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar “AS Gaso”, “Neste Latvija” un “Møller Baltic Import SE” jau otro gadu rīko nozares pasākumu veltītu tīras enerģijas izmantošanai.

Tiešsaistes forums NĀKOTNES ENERĢIJA: mobilitāte. efektivitāte. klimats norisināsies 2021. gada 21. oktobrī, no plkst.9:45.

Konferenci pilnekrāna režīmā skatieties šeit.

Eiropas zaļais kurss ir vērsts uz trim pamatprincipiem, kas, pārkārtojoties uz tīru enerģētiku, palīdzēs samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti. Tīra nākotnes enerģija, ar kuru Eiropas Savienība vēlas līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti visās tautsaimniecības nozarēs, katrā uzņēmumā ieņem arvien konkrētāku pozīciju, plānojot savu nākotnes darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no 2021.gada 1.jūlija atkarībā no patēriņa apmēra pieaugs robežās no 25% līdz 43,1%, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Mājsaimniecībām, kuras patērē līdz 250 kubikmetriem dabasgāzes gadā, diferencētais tirdzniecības gala tarifs ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokli 2021.gada otrajam pusgadam pieaugs par 43,1% - no 0,49949 eiro par kubikmetru līdz 0,71472 eiro par kubikmetru, bet mājsaimniecībām, kuras patērē no 250 līdz 500 kubikmetriem dabasgāzes, gala tarifs kāps par 25% - no 0,46328 eiro par kubikmetru līdz 0,57912 eiro par kubikmetru.

Vienlaikus mājsaimniecībām, kuras patērē no 500 līdz 25 000 kubikmetru dabasgāzes gadā, gala tarifs palielināsies par 38,5% - no 0,30084 eiro kubikmetrā līdz 0,41668 eiro kubikmetrā.

Jaunie dabasgāzes sadales tarifi liks būt efektīvākiem 

Jaunie dabasgāzes sadales tarifi palielinās fiksēto, bet samazinās mainīgo tarifu daļu, kas ieguvumus...

Tāpat pieaugs sadales sistēmas pakalpojuma tarifa fiksētā daļa, atkarībā no atļautās slodzes tai palielinoties robežās no 11,9% līdz 52,8%.

Proti, sadales pakalpojuma fiksētā maksa ar PVN par atļauto slodzi līdz sešiem kubikmetriem stundā pieaugs par 52,8% - no 2,14 eiro mēnesī līdz 3,27 eiro mēnesī, maksa par atļauto slodzi no 6,1 līdz 10 kubikmetriem stundā palielināsies par 12,1% - no 8,02 eiro mēnesī līdz 8,99 eiro mēnesī, maksa par atļauto slodzi no 10,1 līdz 16 kubikmetriem stundā augs par 11,9% - no 12,83 eiro mēnesī līdz 14,36 eiro mēnesī, maksa par atļauto slodzi no 16,1 līdz 25 kubikmetriem stundā augs par 12% - no 19,57 eiro mēnesī līdz 21,91 eiro mēnesī, kā arī par atļauto slodzi no 25,1 līdz 40 kubikmetriem stundā maksa palielināsies par 12% - no 29,06 eiro mēnesī līdz 32,55 eiro mēnesī.

"Latvijas gāzes" pārstāvji atzīmēja, ka 2021.gada otrajā pusgadā dabasgāzes tirdzniecības gala tarifi mājsaimniecībām atkarībā no patēriņa pieaugs par 1-2 centiem par katru patērēto kilovatstundu (kWh), iekļaujot PVN un akcīzes nodokli, ja dabasgāze tiek izmantota kā kurināmais.

Izmaiņas ir saistītas gan ar dabasgāzes cenu pieaugumu globālajos tirgos, gan ar sadales sistēmas operatora AS "Gaso" pakalpojumu tarifa grozījumiem, kurus šogad 30.aprīlī apstiprināja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Šāds tarifu paaugstinājums uzņēmumam nepieciešams, lai turpinātu modernizēt infrastruktūru.

"Dabasgāzes cenas nosaka brīvais tirgus, proti, cenas svārstās atkarībā no globālās situācijas. Tirgotāji seko tām līdzi un atbilstoši veido savu cenas politiku. Savukārt "Latvijas gāze" kā publiskais tirgotājs mājsaimniecībām pārskata cenas divas reizes gadā atbilstoši SPRK apstiprinātajai metodikai," minēja "Latvijas gāzes" vairumtirdzniecības departamenta vadītājs Jānis Kalējs.

Kompānijā arī norādīja - ja 2020.gada vasarā "Latvijas gāze", pamatojoties uz minēto metodiku un tirgus situāciju, varēja samazināt dabasgāzes cenas līdz pēdējos 12 gados zemākajam līmenim, tad šogad cenas pieaugs. Pēdējos 12 mēnešos dabasgāzes cenas par megavatstundu starptautiskajā tirgū pieaugušas aptuveni četras reizes, sasniedzot gandrīz 25 eiro par megavatstundu. Vienlaikus "Latvijas gāze" ir spējusi saglabāt mājsaimniecībām dabasgāzes cenu 20,25 eiro par megavatstundu līmenī, kas ir par apmēram 20% zemāka nekā šā brīža faktiskā iepirkuma cena.

"Latvijas gāzes" pārstāvji arī norādīja, ka dabasgāzes cenas pieaugums starptautiskajos tirgos saistīts ar vairākiem notikumiem Eiropā. Pēdējā ziema visā Eiropā bija salīdzinoši aukstāka nekā citus gadus, tāpēc pieauga gāzes patēriņš. Turklāt arī pavasaris nebija tik silts. Līdz ar to pašlaik Eiropas gāzes krātuvēs ir novērojams zemākais dabasgāzes līmenis pēdējos trijos gados, kas rada pastiprinātu pieprasījumu pēc dabasgāzes iesūknēšanas ziemas sezonai, palielinot pieprasījumu un attiecīgi arī dabasgāzes cenas. Dabasgāzes tirgu ietekmē arī ģeopolitiskā situācija.

"Ņemot vērā šīs pārmaiņas vairākās maksājuma komponentēs, "Latvijas gāze" saviem aptuveni 400 000 klientu - mājsaimniecībām - no jūlija līdz septembrim izsūtīs vēstules ar jaunām izlīdzinātā maksājuma summām. Tā mēs informēsim klientus, kā rīkoties, lai neveidotos būtiskas starpības starp aprēķināto un samaksāto summu, saņemot nākamo gada pārskatu," piebilda kompānijas Mājsaimniecību departamenta vadītāja Diana Tivča.

Kopējo dabasgāzes maksājumu mājsaimniecībām veido piecas komponentes - dabasgāzes cena, ko ietekmē resursa cenas svārstības pasaules tirgos un kas tiek aprēķināta atbilstoši SPRK apstiprinātajai metodikai, maksa par pārvades pakalpojumiem, ko aprēķina un ar SPRK saskaņo AS "Conexus Baltic Grid", sadales operatora pakalpojumi, kur tarifus aprēķina un ar SPRK skaņo "Gaso", kā arī akcīzes un pievienotās vērtības nodoklis, ko regulē valsts.

Dabasgāzes lietotājiem ar gada patēriņu līdz 25 000 kubikmetru tarifi mainās divas reizes gadā - 1.janvārī un 1.jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāze var būt platforma klimata neitralitātes sasniegšanai

Māris Ķirsons, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanā būtisku lomu spēlē dabasgāze un tās apgādes sistēma, kurā pēc brīža var sākt izmantot jau no atkritumiem un mēsliem iegūto biometānu, bet tālākā perspektīvā – arī ūdeņradi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas Gāze Biznesa attīstības vadītājs Olavs Ķiecis. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, a/s Gaso, a/s Latvijas Gāze, a/s Latvenergo un a/s Augstsprieguma tīkls ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā dabasgāzi ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības dalībvalstis ir izvirzījušas ambiciozu mērķi – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību. Lai arī dabasgāze tiek uzskatīta par fosilo kurināmo, tomēr tā un arī tās apgādes sistēma ir pamats, kas šobrīd ļauj samazināt siltumnīcu gāzu emisijas, tostarp CO2 izmešus, un vienlaikus tā būs būtiska platforma Eiropas Savienības iecerētajai nākotnes energoresursu zaļināšanai – sākotnēji ar biometānu un tālākā perspektīvā ar ūdeņradi. Jāņem vērā, ka dabasgāze Eiropā tiek uzskatīta kā akmeņogļu aizstājējs elektroenerģijas ražošanai, kas arī ekoloģiski ir daudz tīrāks – mazāks ekoloģiskās pēdas nospiedums. Šāds process pašlaik notiek, piemēram, Vācijā un arī Polijā, kur pakāpeniski tiek slēgtas akmeņogļu raktuves un elektrostacijas, kuras izmantoja šo kurināmo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrība visā Eiropā kļūs arvien zaļāka

Māris Ķirsons, 29.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzām nozarēm, lai pārietu uz bezizmešu vai zemu izmešu saimniekošanu, labākais būtu mainīt tehnoloģijas un elektrificēties, bet elektroenerģija arvien vairāk tiks iegūta no saules un vēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo tehnoloģiju un atbalsta direktors un valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgajiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, AS Gaso, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls rīkotajā ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā elektroenerģijas ražošanu un patēriņu ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības ambiciozais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību – enerģētikā tiek balstīts uz diviem stūrakmeņiem: arvien lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un efektīvāku – taupīgāku – šo resursu izmantošanu. Energoresursu efektīvāka izmantošana iespējama, auto ar iekšdedzes dzinējiem aizstājot ar elektroauto, jo tādējādi energoresursu patēriņš sarūk apmēram uz pusi, un tieši transporta jomā eksperti Eiropā un citur pasaulē saskata potenciālu klimatam draudzīgiem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Inflācijas sekas cilvēku un kompāniju maciņos

Māris Ķirsons, 28.09.2021

Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes cenu pieauguma rezultātu uzņēmumi un cilvēki ieraudzīs ne tikai rēķinos par elektrību un gāzi, bet arī siltumenerģiju un galu galā arī visu preču un pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs. Viņš arī uzsver, ka enerģētiku, tostarp siltumapgādi, būtiski ietekmēs ES Zaļais kurss, kas vērsts uz klimata neitralitātes sasniegšanu, tāpēc visiem tautsaimniecības sektoriem būs jāsamazina CO2 izmeši. Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar SIA Gren Latvija, AS Gaso un AS Latvijas Gāze rīkotajā ikgadējā nozares konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #21

DB, 25.05.2021

Dalies ar šo rakstu

Arī, kad tiešām finansējuma reāli nemaz nav, iepirkumu procedūras tiek uzsāktas un netiek apturētas, kamēr nav saņemti pretendentu piedāvājumi. Tādā veidā iepirkuma organizētājs iegūst pilnībā sagatavotu tehnisko aprakstu, tehniskos risinājumus un tāmi, bet konkursa nav. Jāsecina – tas ir veids, kā pasūtītājs iegūst bezmaksas materiālus tālākai vajadzīgo variantu meklēšanai – akcentē Svetlana Afanasjeva, BMGS valdes priekšsēdētāja.

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 25. maija numurā:

  • Intervija - Svetlana Afanasjeva, BMGS valdes priekšsēdētāja.
  • Statistika - būvniecībā materiālu cenu kāpums.
  • Tēma - cenu kāpums var apdraudēt būvniecības plānus. Nāk pieprasījuma vilnis, aug zāģmateriālu cenas.
  • Biznesa ideja - no kleitas līdz rozei! Latvijā attīstās kafijas grauzdēšanas bizness.
  • Portrets - Dina Bunce, t/c Domina Shopping t/c RYO direktore un t/c SAULĖS MIESTAS ģenerāldirektore.
  • Enerģētika - jaunie dabasgāzes sadales tarifi liks būt efektīvākiem - intervija ar AS GASO valdes priekšsēdētāju Ilzi Pētersoni-Godmani.
  • Tirgus dalībnieki vērtē dabasgāzes sadārdzināšanos.
  • Cilvēkresursi - cilvēkkapitāla atpalicība ik gadu pieaug.
  • Brīvdienu ceļvedis - Krists Mertens, energouzņēmuma Enefit Latvija vadītājs.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru