Šodien valdības sēdē skatot jautājumu par nacionālā interešu objekta statusa noteikšanu patvēruma meklētāju centram Muceniekos, starp ministriem raisījās domu apmaiņa par patvēruma meklētāju centra atrašanās vietu.
Diskusiju sāka Mucenieku iedzīvotāji, kuri uzsvēra, ka nevēlas savā ciematā cietuma tipa būvi, kas pasliktinās drošības situāciju un Mucenieku iedzīvotāju dzīves apstākļus. Atsaucoties uz iedzīvotāju vēstuli, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) vaicāja, vai tiešām bija nopietni domāts, piedāvājot patvēruma meklētāju centru izvietot Rīgā, Tallinas ielā vai Aspazijas bulvārī. Uz to iedzīvotāji atbildēja apstiprinoši, norādot, ka šie objekti arī esot Iekšlietu ministrijas īpašumā.
Diskusijas laikā izskanēja tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) ierosinājums patvēruma meklētājus izvietot bijušajā Šķirotavas ieslodzījuma vietā.
Šis piedāvājums gan saņēma ministru neviltotu neizpratni par to, kāpēc patvēruma meklētāji, kas nav noziedznieki, būtu jāievieto ieslodzījuma vietā, pat ja tā ir bijusī ieslodzījuma vieta. Finanšu ministre Dana-Reizniece Ozola (ZZS) aicināja padomāt, kādu signālu šāda rīcība sūtītu starptautiskajai sabiedrībai, ja patvēruma meklētāji tiktu ievietoti ieslodzījuma vietā.
Mucenieki nav iestāde, kur iedzīvotājiem tiek radīta ieslodzītības sajūta, uzsvēra ministre.
Tomēr Rasnačs iebilda, ka runa ir par slēgta tipa iestādi nelegālajiem imigrantiem un tas nav cietums.
Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) vērsa kolēģu uzmanību, ka patvēruma meklētāji nav nedz apsūdzētie, nedz aizdomās turētie un uz viņiem attiecas noteikts cilvēktiesību kopums. Mēs nevaram likt cietumā cilvēkus tikai tāpēc, ka viņi ir šķērsojuši robežu un lūguši patvērumu. Šie cilvēki nav krimināli noziedznieki, teica Rinkēvičs.
Pieminot Skrundas pilsētiņu kā vienu no iespējamiem variantiem, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) atgādināja, ka savulaik Rasnačs šo ideju neatbalstīja, un piebilda, ka atturēsies no komentāriem, kāpēc toreiz Skrunda nav šķitusi kā piemērotākā vieta patvēruma meklētāju izmitināšanai.
Diskusijā iesaistījās arī kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), atgādinot, ka ir jāmācās izturēties ar cieņu pret cilvēkiem, tostarp tiem, kas ierodas Latvijā, vienlaikus ir jādomā arī par vietējo iedzīvotāju ērtībām un jāatceras, ka Mucenieku iedzīvotāji pauda bažas par savu dzīves apstākļu pasliktināšanos. Tāpēc valdībai būtu jādomā, kādu apņemšanos kopīgi paust, lai nomierinātu iedzīvotājus un uzlabotu viņu sadzīves apstākļus.
Kā viens no variantiem varētu būt līdzekļu atvēlēšana no Eiropas Savienības fondiem. Tomēr patlaban tas nav iespējams, jo līdzekļi jau ir sadalīti pa programmām, informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK). Kučinskis atgādināja, ka nākamgad ir gaidāma fondu pārvērtēšana, tāpēc jāseko līdzi situācijai un tad jālemj par iespējām no Eiropas Savienības līdzekļiem palīdzēt Mucenieku iedzīvotājiem.
Jau ziņots, ka valdība šodien akceptēja nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu topošajam aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centram Mucenieki.
Ņemot vērā topošā izmitināšanas centra Mucenieki valstisko nozīmīgumu un sabiedrības rezonansi, pastāv risks, ka var tikt ierosināta tiesvedība no trešo personu puses ar mērķi apturēt būvniecību. Šāda tiesvedība būvniecību var apturēt uz vairākiem gadiem, kas nav pieļaujams, jo Latvija ir uzņēmusies starptautiskas saistības attiecībā uz tādu personu uzņemšanu Latvijā, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība.
Savukārt Būvniecības likuma normas noteic, ka nacionālo interešu objekta būvniecībai izdotas būvatļaujas apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur būvniecības darbību.
