Finanses

Bēgļiem, kuri atstājuši Latviju, vairs nemaksās pabalstus

Žanete Hāka, 25.10.2016

Jaunākais izdevums

Otrdien, 25. oktobrī, Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu Grozījumi Patvēruma likumā, kas izstrādāts, lai pilnveidotu Latvijas patvēruma sistēmu par posmu, kad personai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, informē Iekšlietu ministrija.

Grozījumi paredz, ka personai, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, ir tiesības saņemt vienreizēju finansiālu atbalstu un pabalstu uzturēšanās izmaksu segšanai. Vienlaikus likumprojekts paredz, ka minētajām personām darbspējīgā vecumā pabalsta izmaksa tiek pārtraukta gadījumos, kad tās nereģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā vai nepilda bezdarbnieka pienākumus. Tādejādi pabalsta izmaksa tiks pārtraukta gadījumos, ja persona būs atstājusi Latviju.

Vienreizējs finansiālais atbalsts paredzēts, lai nodrošinātu personu, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, ar finanšu līdzekļiem uzturēšanās izmaksu segšanai, kas var tikt izmantoti pirmo īres iemaksu vai garantiju segšanai.

Vienreizējā finansiālā atbalsta apmērs ir līdzvērtīgs divu mēnešu uzturēšanās pabalstam atbilstoši Ministru kabineta noteikumos Nr.457 noteiktajam. Vienreizēju finansiālo atbalstu piešķir un izmaksā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Vienreizējā finansiālā atbalsta noteikšana divu mēnešu uzturēšanās pabalsta apmērā tiek veikta uz pabalsta izmaksas ilguma saīsināšanas rēķina, proti, bēglim to saīsinot no 12 uz 10 mēnešiem un personai ar alternatīvo statusu - no 9 uz 7 mēnešiem. Tādējādi kopējais finansējuma apmērs attiecībā uz pabalsta izmaksu netiek palielināts.

Vienreizējs finansiālais atbalsts paredzēts patstāvīgas dzīves uzsākšanai - ne tikai pirmās īres iemaksas vai drošības naudas samaksai par dzīvesvietu, bet arī komunālajiem maksājumu, sadzīves priekšmetu un citu izdevumu segšanai, uzsākot patstāvīgu dzīvi ārpus Patvēruma meklētāju centra.

Ņemot vērā, ka šajā posmā cits finansiālais atbalsts bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai nav pieejams, tas izmantojams arī pārtikas iegādei. Tādejādi izveidotā kārtība radīs priekšnosacījumus, lai minētās personas, kuras patvēruma procedūras laikā uzturējās Patvēruma meklētāju centrā, to varētu atstāt.

Labklājības ministrijas izstrādātā pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtība vērsta uz to, lai bēgļi un personas ar alternatīvo statusu, uzsākot patstāvīgu dzīvi, saņemtu nepieciešamo atbalstu, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi ar Latvijas iedzīvotājiem, kā arī veicinātu sociālekonomisko iekļaušanu ar nodarbinātības starpniecību.

Uzsākot darba attiecības un turpinot pabalsta izmaksu pārbaudes termiņa laikā, tiks nodrošināts, ka personai nepastāv risks palikt bez iztikas līdzekļiem, tādējādi veicinot motivāciju atrast darbu un gūt lielākus ienākumus.

Ņemot vērā iepriekš minēto, likumprojekts paredz, ka pabalstu bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai darbspējīgā vecumā (personas dzīves posms no 15 gadu vecuma līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamajam vecumam) piešķir un izmaksā, ja persona strādā, pabalstu izmaksājot ne ilgāk par trīs mēnešiem kopš darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa iegūšanas.

Minētais regulējums atbilst Darba likumā paredzētajam, ka, uzsākot darba attiecības, var tikt noteikts pārbaudes termiņš līdz trīs mēnešiem, kura laikā darba devējam un darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu trīs dienas iepriekš. Attiecīgi, pārtraucot pabalsta izmaksu, uzsākot darbu, bēglis vai persona ar alternatīvo statusu var palikt bez iztikas līdzekļiem situācijās, kad pārbaudes termiņa laikā darba līgums tiek uzteikts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados bēgļi, kas mēģina iekļūt Eiropā, ir būtiski mainījušies - viņi palīdzību vairs nelūdz, bet gan pieprasa, šorīt LNT stāstīja Latvijas robežsargs Pēteris Zaķis, kurš šopavasar atgriezās no Eiropas Savienības (ES) robežapsardzes aģentūras Frontex operācijas Grieķijā.

Zaķis stāstīja, ka parasti operācijas dalībnieki atklājuši bēgļu laivas, kurās bija 40 līdz 50 cilvēki, pārsvarā vīrieši, bet parasti tajās bijušas arī piecas sešas sievietes. Laivās braucošie tikuši iztaujāti, tad robežsargi sazinājušies ar operācijas vadības centru, lai nolemtu, uz kuru ostu pavadīt laivu.

Robežsargs līdzīgās misijās ir strādājis jau vairākus gadus un novērojis, ka pēdējos gados būtiski mainījusies bēgļu uzvedība - ja agrāk bēgļi bijuši tādi bailīgāki un lūguši palīdzību, tad tagad jau viņi uzvedas pašpārliecināti un palīdzību nevis lūdz, bet gan pieprasa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībai (ES) ir jāizstrādā rezerves plāns gadījumam, ja Turcija izstājas no vienošanās par nelegālo imigrantu plūsmas apturēšanu, trešdien mudināja Grieķijas imigrācijas ministrs Jannis Muzals.

«Mēs esam ļoti satraukti, mums katrā gadījumā ir nepieciešams plāns «B»,» laikrakstam Bild sacīja ministrs.

Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu svētdien brīdinājis Briseli, ka Ankara izstāsies no vienošanās par imigrantu plūsmas ierobežošanu, ja ES līdz oktobrim neieviesīs bezvīzu režīmu ar Turciju.

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Steinmeiers noraidījis jebkādu «šantāžu», laikrakstam Rheinische Post sakot: «Tas ir absurds. Pastāv nosacījumi bezvīzu politikai, un tie ir zināmi visiem.»

Saskaņā ar Briseles un Ankaras martā panākto vienošanos Grieķija var nosūtīt atpakaļ uz Turciju visus nelegālos imigrantus, kas, sākot ar 20.martu, ierodas tai piederošajās salās, šķērsojot Egejas jūru. Vienošanās arī paredz, ka ES uzņems vienu Sīrijas bēgli no Turcijas teritorijas apmaiņā pret katru sīrieti, ko Ankara uzņems atpakaļ no Grieķijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Bezjēdzīgi uztraukties par ekonomikas lejupslīdi, kas notika vakar

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 30.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vēlaties uzzināt, ko Latvijas sabiedrība uzskata par lielāko 2017. gada draudu, nav nepieciešams rīkot aptaujas. Pietiek ieskatīties mediju virsrakstos un viss kļūst skaidrs. Pirms gada virsrakstos dominēja bēgļi, un sabiedrisko domu aptaujās lielākie draudi tika asociēti tieši ar nelegālajiem imigrantiem.

Toreiz teicu, ka, ja dažu simtu bēgļu iebraukšana rada tik būtisku rezonansi, tas atspoguļo mūsu neticību līdzpilsoņos – reālā problēma ir Latvijas sabiedrības irdenums, nevis bēgļi. Lai gan bēgļu problemātika no mediju virsrakstiem pazuda, reālā problēma – sabiedrības irdenums – joprojām paliek un tikai gaida nākamo izaicinājumu. Pašlaik mediji bieži raksta par ekonomikas lejupslīdi, un tieši tā nu ir kļuvusi par lielāko Latvijas draudu nākamajā gadā (vismaz iedzīvotāju skatījumā). Un, tāpat kā pirms gada, arī šoreiz atļaušos nepiekrist Latvijas sabiedrības vairākumam.

Ekonomikas lejupslīde – tas ir vakardienas notikums. Vakardienas notikumus var pieņemt vai nepieņemt, bet baidīties no tiem ir bezjēdzīgi. Eiropas Savienības (ES) fondu plūsmu pārrāvums samazināja 2016. gada investīcijas un būvniecību par piektdaļu, kas automātiski iedzina valsti tehniskajā recesijā. Vai tas liecina, ka Latvijas ekonomika nespēj augt bez ES fondu "piešprices"? Nebūt nē – ES fondiem nav vērā ņemamas ilgtermiņa ietekmes uz ekonomikas izaugsmes tempu. Nedaudz vienkāršoti – 1% no šī gada ienākumiem tiek pārnests uz nākamo gadu, proti, 2016. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1 procentpunktu lēnāk augstās bāzes dēļ, savukārt 2017. gadā pieaugs par 1 procentpunktu straujāk zemas bāzes dēļ, un tas ir arī viss stāsts. Tādējādi 2016. gada ekonomikas lejupslīde noteikti nevar būt 2017. gada lielākais drauds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EK rosina par katru pārvietoto bēgli piešķirt 10 000 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 13.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai atbalstītu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu centienus bēgļu pārvietošanā, Eiropas Komisija (EK) rosina par katru pārvietoto bēgli piešķirt 10 000 eiro, informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.

Nauda šim mērķim tiktu piešķirta no ES Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda. Pārmitināšana, ko veiktu ārpus ES pārmitināšanas regulējuma, nesaņemtu finansiālu atbalstu no ES budžeta.

Pašlaik paredzēts, ka par katru patvēruma meklētāju dalībvalsts saņem vienreizēju maksājumu 6000 eiro apjomā.

EK arī rosinājusi izmaiņas ES pārmitināšanas regulējumā, kas nozīmētu lielāku ES ietekmi bēgļu pārvietošanas jautājumos. EK iesniegtais priekšlikums paredz pastāvīgu regulējumu ar vienotu procedūru pārvietošanai ES iekšienē. Lai gan ES dalībvalstīm arī turpmāk būs tiesības izlemt, cik cilvēkus katru gadu pārvietot, tomēr ES, koordinējot atsevišķu valstu centienus un rīkojoties kopā, panāktu lielāku ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Viens punkts vienotās Eiropas labā

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 17.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nīderlandes parlamenta vēlēšanu iznākums vērtējams kā labējo populistu zaudējums, taču ne kā iemesls grimt pašapmierinātībā

Pēc pērnā gada Brexit balsojuma un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās nevarēja izslēgt, ka šo tendenci turpinās arī Nīderlande, tās parlamenta vēlēšanās uzvarot galēji labējai Gērta Vildersa partijai. Šāda notikumu gaita savukārt būtu ļoti nopietna uvertīra Francijas prezidenta vēlēšanām šā gada pavasarī ar attiecīgo kandidāti Marinu Lepēnu un Vācijas parlamenta vēlēšanām šā gada rudenī ar radikāli labējo, eiroskeptisko politisko spēku AfD. Tomēr Nīderlandes vēlēšanu iznākums šo scenāriju izjauca, jo uzvaras laurus plūca līdzšinējā premjera Marka Rites liberāli konservatīvā Tautas partija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lai atrastu mitekli patvēruma meklētājam, nākas apbraukāt ap 20 dzīvokļu

LETA, 14.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai atrastu piemērotu mitekli vienam patvēruma meklētājam, sociālajiem darbiniekiem nākas klātienē apskatīt aptuveni 20 dzīvokļus, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes pastāstīja ar patvēruma meklētājiem strādājošās biedrības «Patvērums Drošā māja» vadītāja Sandra Zalcmane.

Pēc viņas teiktā, vairums īpašnieku joprojām nevēlas savu dzīvokli izīrēt patvēruma meklētājiem, pamatā bažījoties par to, ka šie cilvēki varētu nespēt laikus veikt maksājumus. Tomēr Zalcmane atzina, ka ir arī tādi izīrētāji, kuriem nav svarīgi, kas dzīvos viņu īpašumā, un kopumā no īrniekiem-patvēruma meklētājiem saimnieki vairs nevairās tik ļoti kā agrāk.

Dažas pozitīvas tendences esot vērojamas arī patvēruma meklētāju nodarbinātībā - atrodas vairāk tādu uzņēmēju, kuri ir gatavi dot darbu patvēruma meklētājam ar pavisam minimālām latviešu valodas zināšanām, ļaujot tās pilnveidot laika gaitā.

Kā atzina Zalcmane, trīs mēneši, kas ir uz Latviju pārvietota patvēruma meklētāja vidējais gaidīšanas laiks bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanai, absolūti nav pietiekami, lai iegūtu nepieciešamās zināšanas par to, kā darbojas šīs valsts iekārta, darba un dzīvokļu tirgus, nemaz nerunājot par valodas apgūšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Salāpīt ābolu maisu

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 15.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Briest un briest saspīlējums darba tirgū. Arvien vairāk uzņēmēju paceļ balsi par to, ka darbaspēka izaicinājumi kļūst nepārvarami.

Blakus lapā var lasīt par to, cik daudz speciālistu būtu nepieciešams pienācīgai IT nozares darbībai, bet ir gara virkne citu nozaru, kas jau ir skaļi pateikušas to, par ko agrāk sarunājās pusčukstus, – mums vajag darba rokas, jo nav, kas strādā. Kamēr par ārvalstu darba rokām un intelektuālā darba darītājiem, arī vadības līmeņa darbiniekiem diskutējam, uzņēmumos pieaug darbaspēka izmaksas, bet darbinieku kompetence un produktivitāte diemžēl līdzi netiek. Domājams, ka šīs šķēres vērsies arvien plašākas, ja netiks meklēti spēcīgi risinājumi. Protams, viens no tiem ir darbaspēka piesaistīšana no citām zemēm, bet to var izdarīt, vienīgi atvieglojot darbinieku ievešanas nosacījumus. Iespējams, Latvija nebūtu nonākusi līdz šai diskusijai vai arī tā būtu mazāk sāpīga, ja Latviju ekonomiskā krīze būtu skārusi mazākā mērā vai arī valsts būtu savlaicīgi radusi risinājumu, kā ātrāk atsaukt atpakaļ aizmigrējušo pašmāju darbaspēku, kas no Latvijas izbira kā no caura ābolu maisa. Tagad jāsecina, ka daži uz emocionālajiem uztveres reģistriem balstīti reemigrācijas veicināšanas pasākumi nav nesuši rezultātus. Pa kādam speciālistam, pa kādai ģimenei atgriežas, bet tomēr šī kustība joprojām kā bija, tā arī pašlaik ir pārliecinoši spēcīgāka pretējā – valsti un darbaspēka rindas tukšojošā – virzienā. Protams, kapitālam, tirgum un darbavietām robežas ir zaudējušas agrāko nozīmi, tomēr Latvijai kā mazai valstij nācijas kopība vēsturiski bijusi būtiska ne tikai sajūtu līmenī, bet arī ļoti praktiski, tēlaini izsakoties, pašiem arot savu zemi. Pašlaik strauji briest situācija, kad nosacīti melnos darbus un ne tikai tos veiks mazāk attīstītu valstu iedzīvotāji. Līdz ar to izskanējušas bažas par sociālo slogu. Tomēr, visticamāk, ievestais darbaspēks, ja tam tiks plašāk atvērtas Latvijas durvis, nebūs tas, kas pārlieku noslogos mūsu sociālo budžetu, iebraucējiem tā vien alkstot dzīvot uz mūsu valsts pabalstiem, ko atrautu no sūri grūti sarūpētajiem nodokļu ieņēmumiem. Pieredze ar bēgļu uzņemšanu vai drīzāk bēgļu uzņemšanas farss varētu kalpot par pierādījumu tam, ka Latvijas sociālā sistēma nav tik vilinoša, lai spētu šeit noturēt jebkāda veida iebraucējus, pat pašus dzīvē izmisušākos, vienalga – tie ir bēgļi vai darba un labāka atalgojuma meklētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 4. decembrī, Latvijas Banka sāks sudraba kolekcijas monētas «LPNP 1. sesija» tirdzniecība.

Monēta veltīta vienam no nozīmīgākajiem notikumiem ceļā uz Latvijas valstiskuma izveidi – Latviešu pagaidu nacionālās padomes (LPNP) 1. sesijai, kas pirms 100 gadiem notika Valkā.

Kolekcijas monētas «LPNP 1. sesija» grafiskā dizaina autors ir mākslinieks Ivars Drulle. Monēta izgatavota kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande).

Monētas priekšpusē attēlots bezvadu tīkla simbols, virs tā puslokā divās rindās kārtots uzraksts «Lai dsiwo brihwa apweenota Latvija!». Zem Wi-Fi simbola vietots uzraksts «Walka», zem tā – gadskaitlis 1917. Monētas aizmugurē spirāles veidā, sākot no ārpuses, kārtots LPNP uzsaukuma «Visiem latviešiem!»teksta fragments vēsturiskajā rakstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Visai pasaulei vēlreiz būs zināt, ka Donaldam Trampam ASV vienmēr pirmajā vietā, un tāpat vajadzētu rīkoties arī citu valstu vadītājiem.

Kā ierasts, arī šogad Šveices Alpos kopā sanāca pasaules politiskā un biznesa elite, lai šoreiz spriestu par kopīgas nākotnes veidošanu sašķeltā pasaulē. Uz to visu raugoties, mēģināšu iejusties Latvijas iedzīvotāju ādā. Lasām virsrakstus un ziņas LETA. Kučinskis: Eiropas valstīm jābūt atvērtām vienai pret otras viedokli, pat ja tie atšķiras. Ļoti diplomātiski, teiks viens. Tādēļ jau nebija jābrauc pāri pus Eiropai, lai parādītu, ka spēj savirknēt maz ko izsakošus vārdus, atcirtīs otrs. Savukārt trešais vīpsnās, ka vismaz grieķus un itāļus mūsu premjeram pārliecināt diez vai izdosies, jo tie kritizē Centrālās un Austrumeiropas valstis par solidaritātes trūkumu migrācijas krīzē, pie reizes brīdinot, ka viņu nostājas dēļ var ciest viņu maciņš gaidāmajās ES budžeta sarunās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kučinskis: Pagaidām nav apmierināto ar EK piedāvājumu ES budžetam, bet sarunas ir tikai sākušās

LETA, 03.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām nav apmierināto ar Eiropas Komisijas (EK) piedāvājumu Eiropas Savienības (ES) nākamajam daudzgadu budžetam, tomēr sarunas par budžetu ir tikai sākušās, šodien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Lai ietaupītu līdzekļus, Eiropas EK ierosinājusi par aptuveni 5% samazināt kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) un kohēzijas politikai atvēlēto finansējumu, norādīts EK trešdien publicētajos priekšlikumos ES budžetam pēc 2020.gada.

EK pārstāvniecībā Latvijā iepriekš aģentūrai LETA stāstīja, ka EK ir kritiski izvērtējusi, kur iespējams ietaupīt vai darboties efektīvāk, tādēļ lēmusi par aptuveni 5% samazināt KLP un kohēzijas politikai atvēlēto finansējumu. Lai panāktu, ka šīs rīcībpolitikas dod augļus arī ar mazākiem līdzekļiem un pat kalpo jaunām prioritātēm, politikas jomas tiks modernizētas. Piemēram, kohēzijas politikai būs aizvien lielāka loma strukturālajā reformā un migrantu ilgtermiņa integrācijā, skaidro EK. Šo izmaiņu iespaidā budžets iegūs jaunu līdzsvaru, un pastiprināta uzmanība tiks veltīta jomām, kurās ES spēj palīdzēt visvairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālajam uzņēmumam jāspēj realizēt divus uzdevumus – īstenot gan sociālos mērķus, gan arī būt ilgtspējīgam biznesam, tā uzskata Dānijas sociālā kapitāla fonda Den Sociale Kapitalfond vadītājs Klauss Bjorns Billehojs (Claus Bjørn Billehøj).

Trešdien, 16.maijā viņš piedalās Sociālās uzņēmējdarbības forumā 2018.

Fragments no intervijas

Ir dzirdēts par dažāda veida riska kapitāla fondiem – tehnoloģiju jaunuzņēmumiem, tīrajām tehnoloģijām, biotehnoloģiju u.tml., bet ne par sociālā biznesa investīciju fondiem. Kā strādā jūsu fonds?

Tas ir pilnībā privāts fonds un mūsu mērķis ir investēt ilgtspējīgās kompānijās, kas ir spējīgas iekļaut cilvēkus, kuri citādi būtu ārpus darba tirgus, un kas var augt arī kā bizness un vienlaikus ir ilgtspējīgs gan biznesā, gan sociālajos mērķos. Ir jāsakrīt abiem šiem virzieniem.Mēs sākām strādāt 2011. gadā un tagad mums ir liels investīciju portfelis, vadām vairākus fondus un esam radījuši arī akselerācijas programmu, kurā kopā ar pašvaldībām attīstām biznesus, kuri būtu spējīgi radīt vēl lielāku sociālo iekļaušanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Izolacionisms un nacionālisms noved pie kariem

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 09.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

11. novembrī, Lāčplēša dienā, pasaule pieminēs simts gadus, kopš beidzās Pirmais pasaules karš. Ja atsauc atmiņā būtiskākos kara cēloņus, tad jāmin daudzo Eiropas lielvaru ekspansionistiskās tieksmes, strīdi par kolonijām, teritoriālās pretenzijas, dažādu alianšu veidošana.

Kāpēc par to ir vērts domāt 100 gadus vēlāk? Jo mums vajadzētu novērtēt, ka ir tāda Eiropas Savienība, kurai gan var daudz ko pārmest, piemēram, pārliecīgu birokrātiju, taču tā noteikti ir viens no miera un drošības garantiem kontinentā. Jo visas valstis ir ekonomiski, sociāli un politiski tik cieši sapītas kopā, ka nekāda karošana vienai ar otru nav iespējama. Raugoties Eiropas vēsturē, tā ir patiesi unikāla situācija, kuru nedrīkst novērtēt par zemu vai uzskatīt par absolūti pašsaprotamu. Tādēļ kā bīstamas ir jāuztver nacionālistiskās un izolacionistiskās tendences, kas arvien biežāk uzliesmo vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Tas, ka daudzviet vēlēšanās panākumus gūst populisti un idejas, ka varbūt Eiropas Savienība nemaz nav vajadzīga, noteikti nenāk par labu mieram un stabilitātei kontinentā. Gluži kā no vēstures mācību grāmatām pret Eiropas Savienību visvairāk iebilst valstis, kuras vēl arvien nav atkopušās no ekonomiskās krīzes, kā arī cilvēki ar zemu izglītības līmeni un ienākumiem. Ne jau Sorbonnas universitātes profesori balso par Lepēnu Francijā un Humbolta universitātes mācībspēki par AFD Vācijā. Šajā kontekstā tas, par ko būtu jādomā Latvijai, ir aizvien lielāka sociāla iekļaušana un nevienlīdzības mazināšana, jo liels ar dzīvi neapmierinātu, slikti izglītotu un trūcīgu iedzīvotāju slānis ir lieliska augsne dažādiem populistiskiem centieniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Rīgā zaglis bēgšanas laikā ar dārgu džipu uzbrauc citai automašīnai uz jumta

LETA, 20.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā šodien aizturēts zaglis, kurš bēgšanas laikā ar dārgu džipu atpakaļgaitā uzbraucis citai automašīnai uz jumta, informēja Valsts policijā.

Kriminālpolicisti saņēma informāciju, ka trešdienas rītā Rīgā nozagta automašīna «BMW X6". Policisti sāka automašīnas meklēšanu un drīz vien Pļavniekos pamanīja zagto spēkratu, nekavējoties tā vadītājam dodot rīkojumu apturēt transportlīdzekli.

«BMW» vadītājs ignorēja policistu prasības un sāka bēgšanu, veicot agresīvus un bīstamus manevrus.

Lai arī policisti brīdināja zagtās automašīnas vadītāju par šaujamieroča pielietošanu, zaglis turpināja bēgšanu, tāpēc likumsargi divas reizes iešāva automašīnā.

Tomēr arī šaušana neapturēja likumpārkāpēju, kurš turpināja kustību un neilgi pēc tam Lubānas ielā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu - atpakaļgaitā uzbrauca uz jumta aizmugurē esošajai automašīnai «Hyundai".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogrē pagājušajā nedēļā notikušās vērienīgās pakaļdzīšanās laikā avarējušajam Valsts policijas (VP) motociklam nav bijusi spēkā esoša tehniskā apskate, tāpēc policijā ir sākta dienesta pārbaude.

VP preses pārstāve Simona Grāvīte sacīja, ka notikušais ir bezprecedenta gadījums, kas liecina, ka par Valsts policijas (VP) transportlīdzekļu atbilstību tehniskajām prasībām atbildīgā amatpersona šajā gadījumā rīkojusies neatbilstoši sev uzticētajiem pienākumiem un VP iekšējiem noteikumiem par dienesta transportlīdzekļu ekspluatāciju.

Konkrētajai amatpersonai bija jāpārliecinās, ka transportlīdzeklim, ko izsniedz policistam, ir atļauja piedalīties ceļu satiksmē. Noteikumi paredz, ka arī katram transportlīdzekļa vadītājam pirms transportlīdzekļa izmantošanas jāpārliecinās par tā tehnisko stāvokli, norādīja Grāvīte.

Par konstatēto pārkāpumu tiek veikta dienesta pārbaude.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes ārkārtas sēdē otrdien Rīgas brīvostas pārvaldes valdē ievēlēti galvaspilsētas mērs Oļegs Burovs (GKR) un deputāts Sandris Bergmanis (GKR).

«Par» abu pārstāvju ievēlēšanu nobalsoja 35 domnieki. Savukārt opozīcija asi kritizēja plānotās izmaiņas brīvostas valdē.

Kā ziņotājs sēdē bija uzaicināts Juridiskās pārvaldes vadītājs Jānis Liepiņš, bet deputāts Vilnis Ķirsis (V) rosināja iztaujāt tieši abus kandidātus, norādot, ka nevar atbalstīt pārstāvjus, nemaz nezinot, kādi ir viņu plāni.

Liepiņš sacīja, ka domes reglaments nosaka, ka jautājumu jāuzdod ziņotājam, taču atzina, ka ir bijuši precedenti, kad iztaujātas arī privātpersonas.

Ķirsis norādīja, ka abiem kandidātiem noteikti nebūtu jābaidās no jautājumiem, ja reiz ir atbilstoši šim amatam, pēc kā Burovs izsludināja pārtraukumu un sasauca apspriesties visu frakciju vadītājus. Pēc pārtraukuma Burovs Ķirša lūgumu akceptēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

900 sekundes

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ar savu naudu tik vērienīgi un kvalitatīvi ir ienākusi tirgū, ka privātiem producentiem un reģionālajām koncertzālēm ir pamatīgi jāiespringst, lai pat labi profesionālās mākslas notikumi vienmēr būtu apmeklēti

Tā saka aktieris, uzņēmējs un Cēsu koncertzāles direktors Juris Žagars.

Viņaprāt, šobrīd ir jādomā, kā pieregulēt tirgu, lai reģionālās koncertzāles un visi citi kultūras infrastruktūras objekti būtu piepildīti, lai katrs to kvadrātmetrs tiktu maksimāli noslogots. J. Žagars apsver iespēju kandidēt uz Dailes teātra direktora amatu; ja vadības groži nonāks viņa rokās, tiks meklēti risinājumi, kā šis lielākais valsts dramatiskais teātris ar laiku varētu tikt arī pie tādas zāles un skatuves, kādu savulaik bija iecerējis tā dibinātājs Eduards Smiļģis.

Vēl viņš gaida ziemu, kad varēs kāpt uz slēpēm, un vairs tik ļoti nesatraucas par laika apstākļiem, jo Žagarkalnā sniegs būs – slēpotājiem no pērnās ziemas ir saglabāti teju pieci tūkstoši kubikmetru baltās substances.

Komentāri

Pievienot komentāru