Uzņēmums Vitronic Baltica saņēmis pirmos stacionāros fotoradarus un drīzumā uzsāks to uzstādīšanu, informē kompānijas vadītājs Sergejs Borisovs.

«Process beidzot ir aizgājis,» sacīja Vitronic Baltica vienīgais valdes loceklis.

Viņš Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! atzina, ka stacionāro radaru uzstādīšana nedaudz aizkavējusies, bet uzņēmums dara visu iespējamo, lai pasteidzinātu darbus un izpildītu savas saistības līdz 20.maijam uzstādīt iekārtas.

Vērtējot fotoradaru ieviešanas procesu, Borisovs norādīja, ka projekta īstenošanā pieļauta kļūda un sabiedrība nepietiekami informēta par notiekošo. Līdz ar to patlaban emocijas sit augstu vilni un cilvēkiem ir nepareizs priekšstats par fotoradaru ieviešanu. Piemēram, cilvēki brīnās, ka pirms pārvietojamiem fotoradariem neuzstāda brīdinošās zīmes, lai arī to plānots darīt tikai pirms stacionārajiem radariem.

Bulgārijas premjerministrs trešdien nāca klajā ar jaunu projektu Krievijas gāzes transportēšanai uz Eiropu, apejot Ukrainu, lai gan iepriekšējais projekts South Stream cieta neveiksmi.

«South Stream ir vēsture. Tagad dienas kārtībā ir gāzes sadales centrs Balkāni,» uzrunājot parlamentu, pavēstīja premjerministrs Boiko Borisovs.

Projekts South Stream" paredzēja pa cauruļvadiem, kas tiktu izbūvēti pa Melnās jūras gultni un caur Balkānu valstīm, Eiropā ik gadu nogādāt 63 miljardus kubikmetru Krievijas gāzes.

Taču 2014.gada decembrī, piekāpjoties Briseles spiedienam, Krievijai nācās no šī projekta atteikties. Eiropas Savienība (ES) atzina, ka tas ir pretrunā ar bloka pretmonopola noteikumiem, jo pa iecerētajiem cauruļvadiem bija paredzēts transportēt vienīgi Krievijas enerģētikas giganta Gazprom piegādāto gāzi.

Trešdien, 17. jūnijā, tiks atklāta jaunā Ventspils Elektronikas centra ēka, kurā sākotnēji strādās četri elektronikas uzņēmumi. Elektronikas centra lielākajā daļā darbību izvērsīs HansaMatrix grupas uzņēmums Ventspils elektronikas fabrika, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Ventspils elektronikas centrs papildina Ventspils Augsto tehnoloģiju parka teritorijā esošo ražošanas un biroju ēku kompleksu. Elektronikas centra ražošanas ēka 4473,1 m2 piemērota elektronikas un elektrotehnikas ražotājiem. No Ventspils brīvostas pārvaldes ēku sākotnēji nomās četri ar elektronikas nozari saistīti uzņēmumi: HansaMatrix grupas uzņēmums SIA Ventspils elektronikas fabrika, SIA Aspired, SIA Oram Mobile un SIA Eurolcds.

Centra lielāko daļu nomā SIA Ventspils elektronikas fabrika, kas jau šobrīd strādā esošajā Ventspils Augsto tehnoloģiju parka ēkā, bet vēlas savu darbību Ventspilī būtiski paplašināt.

«Gribu radīt produktus, kas ir citiem ir noderīgi. Ražošana ir līdzeklis, lai to sasniegtu,» intervijā DB saka uzņēmējs, Hanzas Elektronikas dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis.

Pēc elektronikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē viņš sāka mācīties aspirantūrā un strādāt par pētnieku. No zinātnieka ikdienas viņam nav patikusi izjūta par pētniecības atrautību no dzīves. Deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādājis elektronikas rūpnīcā Lielbritānijā, tad atgriezās Latvijā un drīz sāka veidot savu biznesu. Uzņēmēja «jaunākais bērns» – šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs – dibināta 2012. gadā, tomēr pēc uzņēmēja teiktā tā vēl ir start-up fāzē. «Diez vai šo lietu būtu sākuši, ja zinātu, ko tā prasa,» I. Osmanis pasmejas tā, ka var saprast – tam jaunajam, kas daudz ko prasa, ir arī liela vilkme.

Elektronikas dienā 2014 skolēni demonstrējuši atzīstamas zināšanas elektronikā un izgatavojuši gan kustīgu robota roku, gan saules bateriju darbināmu automašīnu, gan lietošanai gatavu automašīnas videoreģistratoru ar GPS signāla uztvērēju, informē pasākuma organizatori.

«Bērni, jūs esat veikuši pareizo izvēli. Jūs esat nodrošinājuši sev nākotni,» jaunos elektroniķus uzslavēja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola , «jums būs lielāka alga nekā vienaudžiem, jo elektronikas nozare turpina augt un mūsu aplēses rāda, ka līdz 2020.gadam Latvijā pietrūks vairāk nekā 20 tūkstoši matemātikas, informācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības speciālistu. Jums būs iespēja strādāt jomā, kur 90% produkcijas eksportē. Jums būs iespēja pašiem radīt inovācijas, dot lietām dzīvību».

Savukārt Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) prezidents Normunds Bergs mudināja jauniešus tēmēt augstāk: «Es aicinu jūs pārlieku neaizrauties ar domu par darba iegūšanu. Darbošanās elektronikas nozarē nozīmē, ka jūs paši varēsiet izgudrot jaunus produktus, dibināt uzņēmumus un paši ražot. Jūs varat kļūt par darba devējiem citiem.»

Lai Bulgārija spētu stabilizēt savu ekonomiku un izrauties no aizvien dziļākās recesijas skavām, tai nepieciešams Starptautiskā Valūtas fonda aizdevums.

Šādu viedokli paudis Bulgārijas galvaspilsētas mērs Boiko Borisovs, kas kandidē 5.jūlija parlamenta vēlēšanās un cer kļūt par valsts premjerministru, vēsta Bloomberg.

Tomēr Bulgārijas centrālā banka un premjerministrs Sergejs Staņiševs līdz šim noraidījuši visus aicinājumus pēc palīdzības vērsties pie ārvalstu aizdevējiem.

«Ar SVF ir nepieciešams parakstīt vienošanos nekavējoties, jo tikai tā var garantēt valsts finansiālo stabilitāti,» uzskata B. Borisovs.

Eiropas Centrālās bankas vadītājs Žans Klods Trišē, pirms nedēļas viesojoties Bulgārijas galvaspilsētā, atzina, ka šī valsts vismaz pagaidām krīzē cietusi salīdzinoši maz. Bulgārijas IKP gada pirmajā ceturksnī sarucis par 3.5 %, kamēr kaimiņos esošās Rumānijas IKP saruka par 6.2 %, bet Ungārijas – par 6.7 %. Tomēr, neraugoties uz salīdzinoši uzmundrinošajiem ekonomikas rādītājiem, Ž. K. Trišē atgādinājis, ka Bulgārijai cītīgi jāturpina darbs pie uzsāktajām reformām.

Nevalstiskajam teātrim Dirty Deal Teatro šis gads nesis gan jaunu mājvietu, gan Spēlmaņu nakts balvas

Dirty Deal Teatro (DDT) izrādītais Ingas Tropas iestudējums Dvēseļu utenis šogad Spēlmaņu naktī saņēma gan Grand Prix, gan apbalvojumus par labāko mūziku, videomākslinieka darbu, otrā plāna aktiera lomu un labāko mazākās formas izrādi. DDT ir neatkarīgs teātris, kas ir dibināts 2007. gadā ar domu piesaistīt jaunos profesionāļus, lai tie varētu veidot izrādes, eksperimentējot un meklējot jaunu veidu, kā uzrunāt skatītājus. «Esam priecīgi un pateicīgi žūrijai par šo apbalvojumu, kas mums visiem nozīmē ļoti daudz, un tas ir brīnišķīgs sasniegums visiem nevalstiskajiem teātriem, jo tā ir pirmā reize, kad kāds no mums Spēlmaņu naktī iegūst Grand Prix, un, manuprāt, tas ir vēl viens pamudinājums gan māksliniekiem, gan skatītājiem apzināties to, ka teātra mājas nav jādala pēc to dibinājuma statusa. Būtiskākais ir tas, kāda māksla veidojas šajās mājās,» atzīst Dirty Deal Teatro vadītāja Anna Sīle.

Bērnu un jauniešu interese par elektroniku pieņemas spēkā, un Latvijā aug spējīgu šīs nozares speciālistu paaudze – tāda ir galvenā atziņa pēc Elektronikas dienas 2015, kas ceturtdien norisinājās Rīgas Tehniskajā koledžā, vēsta Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LETERA).

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu dalībnieku skaits ir dubultojies, un šoreiz piedalījās 160 dalībnieki. Elektronikas pulciņi no visas Latvijas piedalījās konkursos un darbnīcās, kā arī izstādei bija sarūpējuši visdažādākās pašu izgatavotās iekārtas – sākot no odu atbaidīšanas sistēmas un beidzot ar funkcionējošu 3D printeri.

Elektronikas diena norisinājās otro gadu pēc kārtas un tā pierāda, ka elektronikas nozarei Latvijā ir liels potenciāls. Pēdējos gados Latvijas elektronikas nozare ir strauji attīstījusies, uzņēmumiem gūstot panākumus un atpazīstamību pasaules tirgos, kas ir sekmējis bērnu interesi par perspektīvo nozari un elektronikas pulciņu dalībnieku skaita pieaugumu, apgalvo LETERA.

«Ienaidnieks mums visiem ir viens – globālā finanšu sistēma, kas nacionālās ekonomikas grauj visā pasaulē,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā stāstījis dziesminieks Kaspars Dimiters.

«Ar Tēvzemes lata apglabāšanu varas bāleliņi noņem no sevis pilnīgi visu atbildību par savas valsts likteni. Pēc eiro ieviešanas tie vienmēr varēs sacīt: ko mēs, mēs neko, visu nosaka Eiropas Centrālā banka, federācijas lēmumi. Kāda sirdī neierūmējama nodevība! Divas dekādes Saeima apzināti un ciniski postīja savu valsti, pēc tam vēsi nokratot atbildību un ar apmānu radot varonīgu ilūziju, ka tādā veidā glābj, kas vēl glābjams. Nē, viņi posta pēdējo, kas vēl postāms,» uzskata Dimiters.

«Protams, kamēr lata nodrošinājums ir parādi valstīm, kas lieto eiro un dolārus un kurām šajās valūtās pašām ir astronomiski parādi, mūsu lats ir tikai nacionāliem ornamentiem rotāts viltotas naudas papīrītis. Taču tā ir piemiņas zīme tam latam, kam pirmās republikas laikā bija 100% nodrošinājums.

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Pasaules tendences industriālās elektronikas ražotājam Enics Elva nāk par labu: meklējot, kur izvietot ražošanu, klientu skats biežāk pievēršas nevis Ķīnai, bet Eiropai.

«Esam izdevīgākā pozīcijā nekā agrāk,» saka Igaunijas elektronikas ražošanas uzņēmuma Enics Elva vadītāja Emeke Sogenbitsa. Enics Elva gan tikai daļēji var saukt par Igaunijas uzņēmumu. Rūpnīca pieder vienai no lielākajām industriālās elektronikas grupām Enics, kurā bez rūpnīcas Elvā ietilpst septiņas citas ražotnes dažādās valstīs divās pasaules daļās.

Enics grupa ir izveidota 2004. gadā, taču tukšā vietā tā nav radusies. Bizness veidots uz elektronikas milža Elcoteq industriālās elektronikas ražošanas nozares bāzes. Līdz ar to Enics «šo un to» ir mantojis no Elcoteq – klientus, kontaktus, arī daļu rūpnīcu un darbiniekus. Elvas pilsētā, kas atrodas 30 km no Tartu, uz Latvijas pusi braucot, dzīvo ap 5–6 tūkstošiem iedzīvotāju. Pašlaik Elva ikdienā vairāk piesaista nevis atpūtniekus, bet cilvēkus, kas strādā.

Pērno gadu elektronikas nozarē strādājošie uzņēmumi pvadījuši uz pozitīvas nots, kopumā elektronikas nozares apgrozījums palielinot par 29% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Lursoft un laikraksta Dienas Bizness kopīgi veidotajā izdevumā TOP 500 publicētā informācija.

2011. gadā, tāpat kā citus gadus, nozares līderis bijis SIA Mikrotīkls, kura apgrozījums pērn sasniedza 43,81 milj. Ls, bet peļņa 14,44 milj. Ls. 2009. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 29,34 milj. Ls, savukārt peļņa veidoja 8,81 milj. Ls. Pēdējo gadu laikā SIA Mikrotīkls ir palielinājis apgrozījumu par 49,32% jeb 14,47 milj. Ls, bet peļņa augusi par 63,9% jeb 5,63 milj. Ls.

2012. gada Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101 sarakstā SIA Mikrotīks ieņem 19. vietu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, uzņēmumam ir izdevies pakāpties par sešām vietām.

Jau vairākus gadus nemainīgi otro vietu elektronikas nozares veiksmīgāko uzņēmumu sarakstā ieņem SIA Lexel Fabrika. Uzņēmums īpaši jāizceļ arī ievērojamā apgrozījuma pieauguma dēļ. Kopš 2009. gada SIA Lexel Fabrika apgrozījums palielinājies par 79,9%. SIA Lexel Fabrika vadība norāda, ka šāda uzņēmuma izaugsme balstās uz jaunattīstīto ražošanas segmentu – LifeSpace Control elektronikas komponentus saturošo produktu montāžu un testēšanu. 2011. gadu uzņēmums noslēdz ar ievērojamu peļņu 921 tūkst. Ls. 2009. gadā SIA Lexel Fabrika strādāja ar zaudējumiem 154,9 tūkst. Ls apmērā.

Parīze trešdien paziņojusi, ka šobrīd nav tādu apstākļu, lai Francija piegādātu Krievijai pirmo karakuģi Mistral.

«Republikas prezidents paziņoja, ka, neskatoties uz izredzēm uz pamieru, kas vēl ir jāapstiprina un jāievieš, pašlaik nav attiecīgo apstākļu, lai Francija piegādātu pirmo karakuģi,» paziņoja Francijas prezidenta birojs.

Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Jurijs Borisovs jau paziņojis, ka Francijas lēmums Krievijai nav nekāda traģēdija.

«Protams, tas ir nepatīkami un piedod papildu spriedzi sadarbībai ar mūsu franču partneriem, bet tā nav traģēdija,» paziņoja Borisovs.

Francija 2011.gadā piekrita pārdot Krievijai par 1,2 miljardiem eiro divus modernus helikopteru bāzes kuģus. Pirmais no tiem būtu jāpiegādā oktobrī vai novembrī, otrs - 2015.gadā.

Bulgārija atlikusi plānu iestāties eirozonā, par iemeslu norādot slikto ekonomisko situāciju Eiropas monetārajā savienībā un risku, kas saistīts ar neskaidrajām Eiropas Savienības (ES) izredzēm nākotnē.

Balkānu valsts finanšu ministrs Simeons Djankovs (Simeon Djankov) intervijā ar laikrakstu Wall Street Journal norādīja, ka patlaban viņš nesaredz nekādus iestāšanās labumus, bet tikai izmaksas. Tāpat viņš sacīja, ka iestāšanās eirozonā Bulgārijai ir pārāk riskanta un nav zināms, kādi noteikumi organizācijā valdīs pēc gada vai diviem.

Bulgārijas premjers Boiko Borisovs (Boyko Borisov) un finanšu ministrs Simeons Djankovs arī pavēstīja, ka lēmums apturēt valsts virzību eirozonā, kas iepriekš bijis Sofijas ilgtermiņa stratēģiskais mērķis, pieņemts arī sabiedriskās domas izmaiņu dēļ.

Tāpat Bulgārijas premjers pauda savas bažas par pieaugušajām nesaskaņām starp Eiropas līderiem – daži no kuriem atbalsta Vācijas aicinājumu pēc lielāka tēriņu ierobežojuma, bet citi vēlas ekspansīvāku politiku.

Bulgārijas jaunā valdība, kas izveidosies pēc 5. jūlijā paredzētajām vēlēšanām, vērsīsies pēc starptautiskā atbalsta, lai nomaksātu valsts īstermiņa parādu. Tā prognozē Reiffeisen Centrobank galvenais ekonomists Pīters Brezinšeks (Peter Brezinschek), raksta Bloomberg.

Patlaban valdošo koalīciju, kuru vada premjerministrs Sergejs Staniševs, vēlēšanās varētu pārspēt partija GERB, kuru vada Sofijas mērs Boiko Borisovs, kurš uzvarēja Eiroparlamenta vēlēšanās 7. jūnijā. Šī gada 18. jūnijā B. Borisovs norādīja, ka Bulgārijai nekavējoties nepieciešams līgums ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF). Tādējādi, ja vēlēšanās uzvarēs GERB, visticamāk, tiks meklēta SVF atbalsts.

Pasaules Banka norādījusi, ka tāpat kā Latvijai arī Bulgārijai nav pietiekamu līdzekļu, lai segtu valsts parādu, kas jānomaksā šogad, tādēļ valstij, visticamāk, nāksies meklēt iespējas palielināt kapitālu.

Lai cīnītos ar krīzes sekām un uzlabotu valsts ekonomisko situāciju, Bulgārija plāno ieviest jaunu nodokli, ar kuru paredzēts aplikt luksusa preces. Par to paziņojis valsts premjerministrs Boiko Borisovs, ziņo monstersandcritics.com.

Ar šādu paziņojumu B. Borisovs nācis klajā pēc tam, kad simtiem ierēdņu pulcējās valsts galvaspilsētā Sofijā, lai protestētu pret algu apcirpšanu.

Jaunie nodokļi Bulgārijā ietekmētu jahtu, lidmašīnu un lielu nekustamo īpašumu, kā arī un dārgu automašīnu īpašniekus, un arī tos, kuriem bankās ir depozītnoguldījumi virs 50 tūkst. eiro.

Šādu nodokļu ieviešana nozīmē, ka krīzes izraisīto seku likvidēšanas «nasta tiks nesta ar solidaritāti», sacījis Bulgārijas premjers.

Db.lv jau vēstīja, ka arī Ungārija ir ieviests nodoklis par luksus precēm, piemēram, mājām, laivām un lidmašīnām. Šī un vairākas citas reformas ļāva Ungārijai atteikties no tālāka SVF aizdevuma izmantošanas.

Krievijas Ekonomiskās attīstības ministre Elvīra Nabuļina aicinājusi bankas nodrošināt, lai kredītprocentu likmes mazajiem un vidējiem uzņēmumiem nepārsniedz 13 % - 14 % gadā, vēsta RIA Novosti.

Ministre atgādinājusi, ka patlaban Krievijā tiek izvēlētas bankas, kuras vēlas piedalīties Vņešekonombank organizētajā mazā biznesa kreditēšanas programmā. Tās ietvaros Vņešekonombank citām bankām piešķirs kredītus par 10 .5 % - 10.7 %, lai bankas varētu izsniegt kredītus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

«Banku peļņai nevajadzētu pārsniegt 2 % - 3 %,» norādījusi E. Nabuļina, piebilstot, ka patlaban Krievijas bankas mazajiem uzņēmējiem izsniedz kredītus par 20 % - 30 % gadā.

Krievijas mazo un vidējo uzņēmumu organizācijas Krievijas blasts vadītājs Sergejs Borisovs jau paudis pārliecību, ka 13 % - 14 % lielas kredītprocentu likmes uzņēmējiem šķitīs pievilcīgas un šādi kredīti būs ļoti pieprasīti.

Fotoradaru ieviesēja kompānijas Vitronic Baltica un Partneri nosaukuma maiņa uz V-Traffic KS bijusi plānota aktivitāte. Vienošanās par to tikusi panākta un definēta jau pērn, slēdzot komandītsabiedrības dibināšanas līgumu, informēja V-Traffic komplementārā biedra AS Vitronic Baltica valdes loceklis Sergejs Borisovs.

Komandītsabiedrība uzsver, ka tās juridiskā forma, kā arī dalībnieku struktūra nav mainīta. S. Borisovs informēja, ka V-Traffic KS kopīgi ar Vācijas ražotāju Vitronic GmbH, atsaucoties uz Iekšlietu ministrijas aicinājumu, gatavo piedāvājumu, lai valsts nodrošinātu ceļu satiksmes drošības pasākumu nepārtrauktību.

Db.lv jau vēstīja, ka Valsts policija (VP) 28. septembrī varētu izbeigt līgumu ar fotoradaru uzstādītājiem. To 28. augustā pēc valdības slēgtās sēdes paziņoja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Viņš stāstīja, ka no Vitronic Baltica saņemtie rakstveida paskaidrojumi neesot pietiekami, lai pieņemtu lēmumu par līguma turpināšanu.

Bulgārija pagaidām atteikusies pievienoties valūtu maiņas kursa sistēmai ERM-2, kas ir pirmais solis pārejai uz eiro. Par to paziņojis valsts premjerministrs Boiko Borisovs, ziņo Reuters.

Tādējādi Bulgārija ir faktiski atteikusies no iepriekš plānotajiem eiro ieviešanas termiņiem.

B. Borisovs norāda, ka šādu soli Bulgārija spērusi tādēļ, ka valsts budžeta deficīts 2009. gadā ir sasniedzis 3,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Viņš arī skaidro, ka eiro plāni pagaidām atlikti arī tāpēc, ka nākotnē, iespējams, gaidāma tālāka deficīta palielināšanās.

Iepriekš Bulgārija eirozonai plānoja pievienoties 2011. gada beigās.

Rīgas Spīķeros taps jauna laikmetīgās mākslas izstāžu zāle, kas papildinās šā radošā kvartāla piedāvājumu.

Šopavasar plānots sākt vēsturiskās Spīķeru ēkas atjaunošanu Maskavas ielā 12/3. Projektam gūts ES fondu līdzfinansējums. Pēc projekta īstenošanas ēka kļūs par dažādu kultūras pasākumu un laikmetīgās mākslas izstāžu norises vietu. Kopējais attiecināmais projekta finansējums ir 1,071 miljoni latu, tostarp ERAF līdzfinansējums ir 428,4 tūkst. latu. Projektu plānots īstenot līdz 2013. gada 1. ceturksnim.

Spīķeru kvartāls ir saglabājams kā 19. gadsimta 2. puses noliktavu ansamblis. Līdz šim pamatīgi izremontētas ir četras ēkas, divas mājas ir savestas kārtībā un tās var izmantot. Šobrīd Spīķeros kopā ir 23 nomnieki, un lielais vairums ir saistīti ar radošo industriju, piemēram, tur pašlaik jau darbojas laikmetīgās mākslas centrs kim?, tur ir izveidota neliela koncertzāle un mājvietu radis arī kamerorķestris Sinfonietta Rīga.

Spīķeri ir unikāla vieta Rīgā, tic Spīķeru kvartāla «iemītnieki», kas arī paši piedāvā pieredzi, kas padara šo vietu vienreizēju.

Spīķeri pašreizējā veidolā ir saglabājušies no 19. gadsimta 2. puses un ir uzskatāmi par vēsturisku noliktavu ansambli. Šis kvartāls atrodas starp Rīgas Centrāltirgu un Daugavu, bet no Vecrīgas to šķir vien dzelzceļa uzbērums.

Pilnsabiedrība Spīķeri šo kvartālu vairākus gadus mēģina pārvērst mūsdienīgā, viegli pieejamā pilsētvidē ar labiekārtotu krastmalu. Tā līdziniekus var atrast daudzviet pasaulē, kur industriālie, ostu rajoni ir pārtapuši ērtos un atraktīvos pilsētu rajonos. Attīstītāju pārliecība ir, ka Spīķeru darbība ir jābalsta uz radošām, kultūras aktivitātēm, ko piedāvāt ne tikai rīdziniekiem, bet arī pilsētas viesiem.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments iesniedzis Iepirkumu uzraudzības birojam dokumentāciju konkursa izsludināšanai par kvartāla starp Maskavas ielu, Krasta ielu, Turgeņeva ielu un Daugavas promenādes revitalizāciju.

«Spīķeru kvartāls Rīgā ir unikāla vieta – tuvu pilsētas centram un Vecrīgai, līdzās tādam savdabīgam objektam kā Centrāltirgus un pašā Daugavas malā, turklāt te saglabājusies savdabīga arhitektūra. Esmu pārliecināts, ka Spīķeros veidosies viens no interesantākajiem kultūras centriem Rīgā,» norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Vadims Jerošenko.

Tiklīdz būs noslēdzies iepirkums un noslēgts līgums ar konkursa uzvarētāju, Spīķeru kvartālā un Daugavas malā, plānots uzsākt darbus: pagaidu un teritoriju degradējošo būvju nojaukšanu, gājēju tuneļa rekonstrukciju, Daugavas krasta promenādes (no Dzelzceļa tilta līdz Salu tiltam) atjaunošanas darbus, kvartāla labiekārtošanu. Projektu pilnībā iecerēts pabeigt 2013. gadā.

14. novembrī Rīgā notiks CO2 E-Race Rīga pasākumu sērijas pirmais posms – Rīgas CO2 kartes izveidošana. Šī projekta mērķis ir palielināt sabiedrības izpratni par globālajām klimata izmaiņām un globālā klimata krīzi Latvijā un pasaulē, kā arī demonstrēt risinājumus tās novēršanai, izmantojot jaunākās tehnoloģijas.

Karte tiks veidota ar elektro automašīnām LYNX un HUMMER, un tās tapšanā piedalīsies CO2 E-Race idejas autors, dāņu mākslinieks Jākobs Fuglsangs Mikelsens (Jacob Fuglsang Mikkelsen), kurš runā par sabiedrībai aktuāliem procesiem, izmantojot mākslas un kultūras izteiksmes līdzekļus. LYNX ir sporta klases 100% dabai draudzīga elektriskā automašīna. HUMMER ir pirmā proporcionāli precīzā un oficiāli licenzētā elektroniskā automašīna, kas veidota pēc H3™ HUMMER™ parauga un pārstāv tā zīmolu.

Sākot no plkst. 17:00 Rīgas CO2 karti veidos LYNX automašīna, kurā ievietots GPS (globālās pozicionēšanas sistēma), ar kuras palīdzību tiešsaistē projekta mājas lapā www.co2erace.lv un uz dažādiem ekrāniem Rīgā varēs redzēt, kā Rīgas kartē tiek iezīmēta CO2 ķīmiskā formula.

Diskusijas radījusi Krievijas kolekcionāru apvienības prezidenta Aleksandra Ņikišina ideja Liepājas spīķerī izveidot jūrniecības muzeju.

Aleksandrs Ņikišins, krievu nacionālā alkohola vodka jeb šņabja pētnieks, grāmatas Mans dārgais šņabis (Моя дорогая водка) autors, ir spīķeru kompleksa Māja, kas atrodas Liepājas tirdzniecības kanāla malā, īpašnieka Aleksandra Šličkova konsultants.

Saskaņā ar DB rīcībā esošo informāciju, A. Ņikišins Liepājā ticies ar vietējiem uzņēmējiem, kā arī ar militāro apģērbu un personības kulta priekšmetu kolekcionāru Andri Skābi, ar kuru pārspriesta jūrniecības un Krievijas impērijas militārās vēstures muzeja izveide. Ar plāniem Liepājā izveidot privātu kolekciju izstāžu kompleksu A. Ņikišins iepazīstinājis arī Liepājas mēru Uldi Sesku. Šāda iniciatīva raisījusi neizpratni Liepājas Kultūras pārvaldē, kas jau vairākus gadus virza izdeju par Jūrniecības muzeja izveidi Liepājas promenādē, citos, pagaidām neatjaunotos spīķeros. «Ar Kultūras pārvaldi neviens par šādu ideju nav konsultējies. Iniciatīva un lielu investīciju piesaiste pilsētai, protams, ir apsveicama, tikai tādā gadījumā rodas jautājums – vai tas būs privāta kolekcionāra veidots muzejs, vai arī tiks veidots uz Liepājas muzeja koncepcijas bāzes? Un vai tādā gadījumā ideja par Jūrniecības muzeja izveidi bijušajos kanālmalas spīķeros, par ko Liepājas dome savulaik izsludināja arhitektūras skiču konkursu un prēmēja uzvarētāju, ir nolikta malā? Kas būs muzeja satura veidotājs, kas būs muzeja īpašnieks un kādas būs juridiskās attiecības ar ēkas īpašnieku? Ir ļoti daudz neskaidru jautājumu, uz kuriem atbilžu manā rīcībā nav,» norāda Liepājas Kultūras pārvaldes vadītāja Lelde Vīksna.