Martā globālos akciju tirgos saglabājās augsta volatilitāte, galvenokārt saasinoties tirdzniecības karam, kā arī recesijas un inflācijas bažu dēļ. Gan ASV, gan Eiropas akcijas piedzīvoja kritumu, lai gan zaudējumi Eiropā bija mazāk izteikti nekā ASV. To veicināja Vācijas paziņojums par jauniem aizsardzības un infrastruktūras izdevumiem, kā arī Eiropas akciju relatīvi zemāks novērtējums un lielāki kapitāla ieplūdumi salīdzinājumā ar ASV akcijām.

Tomēr Eiropas autobūves nozare cieta smagus zaudējumus jaunizsludināto ASV tarifu dēļ – lielāko automobiļu ražotāju akcijas nokritās par 10–15%. Tikmēr Ķīnas akcijas uzrādīja relatīvu noturību salīdzinājumā ar ASV un Eiropas sāncenšiem. Šo spēku galvenokārt veicināja augošs tehnoloģiju sektors un investoru optimisms pēc pozitīvajiem paziņojumiem Nacionālā Tautas kongresa laikā, neskatoties uz notiekošo ASV-Ķīnas tirdzniecības karu.

Eiropas un Amerikas akcijas piedzīvo zaudējumus

Vācijas STOXX 600 mēneša laikā samazinājās par 5,2%, savukārt DAX par 4,2%. Tomēr 2025. gada 1. ceturksnī STOXX 600 joprojām pārspēja S&P 500 par 17% dolāru izteiksmē. S&P 500 martā zaudēja 4,1%, indeksam noslēdzot sliktāko ceturksni gandrīz trīs gadu laikā. Russell 2000 indekss samazinājās par 4,3%, kamēr Dow Jones nokritās par 2,8%. Tikmēr Nasdaq-100 cieta lielāko kritumu starp ASV indeksiem šajā mēnesī, sarūkot par 5,6%. Ķīnas CSI 300 palika nemainīgs, bet Shanghai Composite pievienoja 0,6%. Trampa paziņojums 2. martā par ASV stratēģisko kriptovalūtu rezervi sākotnēji izraisīja kripto cenu pieaugumu – Bitcoins dienas laikā uzkāpa par vairāk nekā 11%. Tomēr šis kāpums bija īslaicīgs, ņemot vērā konkrētu detaļu trūkumu. Neskatoties uz šo, marts kriptovalūtām bija vēl viens neveiksmīgs mēnesis – Bitcoins noslēdza mēnesi nedaudz virs BTC/USD 82 500 līmeņa, piedzīvojot 4,3% kritumu, savukārt Ethereum virs ETH/USD 1 800 līmeņa, sarūkot par 20%.

ASV noteiktie muitas tarifi atstās negatīvu iespaidu gan uz Eiropas Savienības (ES), gan ASV ekonomiskās izaugsmes rādītājiem, kā arī uz inflāciju, norādīja Eiropas ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš uzsvēra, ka ES no savas puses gribēja no šāda scenārija izvairīties, kas arī skaidri tika pausts ASV, tomēr ASV jaunā administrācija nolēma virzīties uz priekšu, ieviešot muitas tarifus pret ES tēraudu un alumīniju, kā arī pret tērauda un alumīnija izstrādājumiem. Komisārs klāstīja, ka tieši tāpēc ES nolēmusi noteikt atbildes tarifus, kas daļēji tiks ieviesti no 1.aprīļa, daļēji no 16.aprīļa.

Dombrovskis norādīja, ka līdzīga situācija ES bija arī ASV prezidenta Donalda Trampa pirmās prezidentūras laikā, kad tika ieviesti tarifi pret ES tēraudu un alumīniju. Viņš skaidroja, ka ASV administrācijas ieviestie muitas tarifi šoreiz ir apjomīgāki - ja iepriekš tēraudam tika piemērots 25% muitas tarifs, bet alumīnijam - 10% tarifs, tad patlaban 25% muitas tarifs ir gan tēraudam, gan alumīnijam, aptverot arī izstrādājumus no tērauda un alumīnija.

Pret Eiropas Savienību (ES) izsludināto muitas tarifu ieviešana radīs dārdzības pieaugumu gan ASV, gan Eiropā, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (JV).

Viņa nav pārliecināta, ka ASV prezidents Donalds Tramps pilnībā apzinās savu lēmumu sekas. Pēc politiķes paustā, iespējams, Tramps joprojām "spēlē uz publiku", runājot par ASV diženuma atgūšanu.

Vaidere norādīja, ka brīvās tirdzniecības attīstība pasaules mērogā un tirdzniecības līdzsvars ir ļāvis turēt preču cenas zināmā līmenī, mazināt to pieaugumu konkurences dēļ. Taču līdz ar ASV noteikto tarifu stāšanos spēkā preces neizbēgami kļūs dārgākas gan ES, gan arī ASV. EP deputāte skaidroja, ka ES ar ASV ir pozitīva tirdzniecības bilance.

Viņa akcentēja, ka no ASV tarifiem cietīs Eiropas autobūves industrija, jo īpaši Vācijā, kur ražotās automašīnas bieži iegādājas ASV iedzīvotāji. EP deputāte norādīja, ka ASV tiek uzskatīts par prestižu braukt ar "Mercedes" un "BMW".

Rudenī maksa par siltumenerģiju Rīgā pieaugs par aptuveni 22%, aģentūru LETA informēja AS "Rīgas siltums".

Uzņēmums ir aprēķinājusi jaunā siltumenerģijas tarifa projektu un iesniedzis to Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) izvērtēšanai. Tarifa projekts paredz izmaiņas energoresursu un iepirktās siltumenerģijas izmaksās, tomēr tas netiek pārskatīts pilnībā.

Projektā iesniegtais siltumenerģijas tarifs ir 88,10 eiro par megavatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa, kam paredzēts pieskaitīt neparedzamo izdevumu/ieņēmumu izlīdzināšanas komponenti 2,05 eiro par megavatstundu apmērā.

Šobrīd spēkā esošais tarifs ir 77,77 eiro par megavatstundu, un faktiski klienti maksāja 74,17 eiro par megavatstundu, ņemot vērā komponenti. Jaunais projekts paredz, ka tarifs būs 88,10 eiro par megavatstundu, tomēr klientiem būs jāmaksā vēl par 2,05 eiro par megavatstundu vairāk, tātad - 90,15 eiro par megavatstundu, ņemot vērā dabasgāzes cenu pieaugumu pēdējā gada laikā.

ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktais tarifs importam no Ķīnas sasniedzis 145%, ceturtdien apstiprināja Baltais nams.

Iepriekš tika ziņots, ka tarifs importam no Ķīnas palielināts līdz 125%, taču tam vēl jāpieskaita 20% papildu tarifs, kas tika noteikts gada sākumā, Trampa administrācijai vainojot Pekinu par to, ka tā nenovērš narkotikas fentanila kontrabandu uz ASV.

Tomēr 145% tarifs neattiecas uz tērauda un alumīnija importu, kā arī automobiļiem, kam Tramps noteicis 25% tarifu.

145% tarifs neattiecas arī uz varu, farmācijas produktiem, pusvadītājiem, kokmateriāliem un enerģijas produktiem, kam Tramps plāno noteikt atsevišķus tarifus.

Turklāt 2.maijā stāsies spēkā 90-120% ievedmuita, kas amerikāņiem būs jāmaksā, saņemot paciņas no Ķīnas, Tas galvenokārt ietekmēs sūtījumus no Ķinas inernetveikaliem.

Eiropas Savienībai (ES) ir intensīvāk jāstrādā, lai ASV noteiktie muitas tarifi preču importam tiktu atcelti, piektdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Latvijai un ES intensīvāk ir jāstrādā ar ASV, lai šos ierobežojumus noņemtu," teica Valainis, piebilstot, ka noteiktie muitas tarifi kaitē ne tikai Eiropai, bet arī pašai ASV.

Tāpat ministrs atzīmēja, ka ES ir pietiekami daudz sviru, kā reaģēt uz ASV lēmumu, taču primāri būtu jāizmanto diplomātija, lai situācija netiktu eskalēta.

"Arī iepriekš cenu kari bija vienu nakti, vienu nedēļas nogali. Arī šajā gadījumā, es domāju, ka mēs ātri atgriezīsimies pie sarunu galda un panāksim kopīgu izpratni. Ja ES spers nākamos soļus, tas vēl vairāk kaitēs valstu ekonomiskajām attiecībām," sacīja Valainis.

Tajā pašā laikā Valainis gan atzinīgi novērtēja Francijas prezidenta Emanuela Makrona aicinājumu apturēt investīcijas ASV līdz tiks izskaidroti muitas tarifi, kas noteikti precēm no Eiropas un pārējās pasaules.

Satversmes tiesa (ST) trešdien atzina, ka Satversmei neatbilst regulējums par zemes likumiskās lietošanas maksu un likumiskajā lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtēšanas kārtību, informēja tiesā.

Tiesā vērsās 21 zemes īpašnieks, kam pieder zeme, uz kuras atrodas citām personām piederošas būves. Lietā apstrīdēta tādu trīs normatīvo aktu normu satversmība, kuras nosaka zemes likumiskās lietošanas maksu un tās aprēķināšanas principus.

Pieteicēji apstrīdēja normas, kas nosaka zemes likumiskās lietošanas maksas apmēru. Attiecībā uz dzīvojamo ēku īpašniekiem apstrīdētajās normās paredzēts zemes lietošanas maksas apmēra pieauguma ierobežojums laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim.

ST secināja, ka joprojām nav panākts taisnīgs līdzsvars starp ikviena zemes īpašnieka tiesībām saņemt tādu zemes likumiskās lietošanas maksu, kas pilda atlīdzības funkciju, un būvju īpašnieku tiesību aizsardzību. Tiesiskais regulējums, kas vienu tiesisko attiecību dalībnieku nostāda acīmredzami sliktākā situācijā nekā otru, ST ieskatā nevar nodrošināt sociālo mieru un sabiedrības labklājības aizsardzību.

Trešdien stājas spēkā jauni, augstāki ievedmuitas aptuveni 60 ASV tirdzniecības partneriem, tai skaitā Eiropas Savienībai (ES).

Importam no ES noteikts 20% tarifs, savukārt Ķīnai piemērots 104% tarifs, un jaunās nodevas stājās spēkā trešdien plkst.7.01 pēc Latvijas laika.

Šis ir kārtējais solis ASV prezidenta Donalda Trampa kareivīgajā tirdzniecības politikā, kas radījusi bažas, ka pasaules ekonomikā varētu sākties lejupslīde.

Jau ziņots, ka 5.aprīlī stājās spēkā 10% ASV ievedmuitas tarifi importam gandrīz no visām ārvalstīm.

ES paziņojusi, ka īstenos pretpasākumus, lai gan arī paudusi gatavību sarunām ar ASV. Par pretpasākumiem paziņojušas daudzas pasaules valstis.

Vissmagāk no jaunajiem tarifiem ir cietusi Ķīna - Vašingtonas galvenā ekonomiskā sāncense, bet arī nozīmīga tirdzniecības partnere, kuras produktiem kopš Trampa atgriešanās Baltajā namā ir piemēroti tarifi, kas šobrīd sasniedz pat 104%.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņojis, ka nepagarinās jauno paaugstināto tarifu ieviešanai noteikto termiņu, kas ir 1.augusts, kā arī paziņoja par ieceri drīzumā noteikt 50% nodokli vara importam.

Tarifs vara importam tiks ieviests pēc šī metāla importa padziļinātas izpētes. "Šodien mēs nodarbojamies ar varu," otrdien pavēstīja Tramps, piebilstot, ka, viņaprāt, tiks noteikts 50% tarifs. ASV tirdzniecības ministrs Hovards Latniks pēcāk paziņoja, ka tarifs, visticamāk, stāsies spēkā jūlija beigās vai 1.augustā.

Tramps arī paziņoja, ka Vašingtona drīzumā nāks klajā ar paziņojumu par farmācijas produktiem, bet ražotājiem tiks dots gads vai pusotrs gads laika, lai tie varētu pārcelt savu darbību uz ASV. Pēc tam farmācijas produktiem tiks piemērots ļoti augsts tarifs, piemēram, 200%, izteicās prezidents.

Tramps licis padziļināti izpētīt arī kokmateriālu, pusvadītāju un svarīgāko minerālu importu. Nākotnē tas varētu nozīmēt jaunus tarifus arī šīm preču kategorijām.

ASV prezidents Donalds Tramps un Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena svētdienas vakarā pēc sarunām Skotijā paziņoja, ka panākuši vienošanos par muitas tarifiem.

"Mēs esam panākuši vienošanos. Es domāju, ka tā ir laba vienošanās visiem," sacīja Tramps žurnālistiem savā golfa kūrortā Tērnberijā, kur viņš uzņēma Leienu.

"Tā ir laba vienošanās. Tā dos stabilitāti, tā dos paredzamību. Tas ir ļoti svarīgi mūsu uzņēmumiem Atlantijas okeāna abos krastos," teica Leiena.

Pēc Trampa sacītā, vienošanās paredz, ka Eiropas Savienības (ES) eksportam uz ASV tiks noteikts 15% muitas tarifs. Pašlaik ir spēkā 4,8% pamattarifs un aprīlī noteiktais 10% pagaidu papildtarifs, līdz ar to vienošanās faktiski saglabās pašreizējo tarifu līmeni. Tomēr Tramps bija draudējis noteikt 30% tarifu, ja līdz 1.augustam netiktu panākta tirdzniecības vienošanās.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja par jaunu muitas tarifu noteikšanu preču importam no ārvalstīm, tai skaitā svarīgākajiem ASV tirdzniecības partneriem, izraisot asu šo valstu reakciju.

Ķīna ceturtdien paziņoja, ka tā stingri iebilst pret jauniem ASV tarifiem tās eksportam, un solīja pretpasākumus, lai aizsargātu savas tiesības un intereses.

Tramps trešdien noteica īpaši skarbus muitas tarifus 34% apmērā Ķīnai, kas ir viena no lielākajām tirdzniecības partnerēm, turklāt uz to arī attieksies 10% pamattarifs, kas noteikts visām valstīm.

Tas papildina pagājušajā mēnesī noteiktos 20% tarifus.

Ķīnas Tirdzniecības ministrija norādīja, ka šie tarifi neatbilst starptautiskās tirdzniecības noteikumiem un aicināja Vašingtonu nekavējoties tos atcelt, jo tie apdraud globālās ekonomikas attīstību.

Tikmēr Eiropas Savienībai (ES) piemēroti 20% tarifi, un Tramps iepriekš noteicis tarifus tērauda un alumīnija importam, kā arī automašīnām un automobiļu detaļām.

Nākamajā trešdienā – 16. jūlijā, plānots tikties ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadību un pārrunāt nākamā gada elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu projektu, informē Klimata un enerģētikas ministrija.

Jau kopš pērnā gada vasaras publiskajā telpā izskanējušas spekulācijas par iespējamu būtisku tarifa pieaugumu dažādu iemeslu dēļ – Baltijas valstu sinhronizācijas, ģeopolitiskās situācijas, kiberdrošības un sistēmas vadības funkciju ieviešanas rezultātā.

AST spēkā esošais tarifs stājās spēkā 2023. gada 1. jūlijā ar 30% pieaugumu. Vienlaikus par vidēji 32% pieauga arī AS “Sadales tīkls” tarifs, atsevišķām mājsaimniecību lietotājiem rezultējoties pat ar 80% tarifa pieaugumu. Šie tarifu kāpumi kļuva par pamatu Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) rosināt likuma grozījumus, kas noteica – turpmāk elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu jaudas maksa mājsaimniecībām nedrīkst pieaugt par vairāk nekā 30% gadā. Šī regulējuma rezultātā tarifi tika pārskatīti un samazināti.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ceturtdien ir apstiprinājusi SIA "Rīgas ūdens" iesniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifa projektu, kas paredz kāpumu par 14% no šī gada 1. decembra, teikts "Rīgas ūdens" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Tarifa pieaugums par 0,33 eiro par kubikmetru esot nepieciešams, lai atjaunotu un uzturētu ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus, no kuriem ievērojama daļa jau pārsniegusi plānoto kalpošanas laiku, klāsta uzņēmums.

No 1. decembra ūdenssaimniecības tarifs Rīgā noteikts 2,67 eiro par kubikmetru. To veidos maksa par ūdeni - 1,41 eiro par kubikmetru, un maksa par kanalizāciju - 1,26 eiro par kubikmetru.

Tarifa pieaugums indikatīvi vienai mājsaimniecībai daudzdzīvokļu mājā radīs ikmēneša izdevumu pieaugumu par 2,60 eiro. Kā mierina uzņēmums, tas esot mazāk par 1% no vidējiem mājsaimniecību ienākumiem.

Pašreizējais Rīgā noteiktais ūdenssaimniecības tarifs ir 2,34 eiro par kubikmetru bez pievienotās vērtības nodokļa, kuru veido ūdensapgādes tarifs 1,28 eiro par kubikmetru un kanalizācijas tarifs 1,06 eiro par kubikmetru.

AS "Rīgas siltums" siltumenerģijas tarifs no šā gada 1.oktobra pieaugs par 11,9%, sasniedzot 83,01 eiro par megavatstundu (MWh), liecina Ekonomikas ministrijas (EM) publiskotā informācija.

Ministrijā arī norāda, ka savukārt "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifs bez korekcijas no šā gada 1.oktobra pieaugs par 4,1%, sasniedzot 80,96 eiro par MWh. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir apstiprinājusi minēto "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifu.

Sākotnēji regulatoram iesniegtais "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifs, pēc kompānijā vēstītā, ar neparedzēto izdevumu komponenti 2,05 eiro apmērā par MWh paredzēja kāpumu par 21,5% - līdz 90,15 eiro par MWh. Šobrīd "Rīgas siltuma" siltumenerģijas gala tarifs ar neparedzēto ieņēmumu komponenti 3,6 eiro apmērā par MWh ir 74,17 eiro par MWh.

Ministrijā skaidro, ka mazāku tarifa kāpumu par sākotnēji plānoto sekmēja ārpustirgus iepirktā siltumenerģija par cenu, kas ir zemāka, nekā apstiprinātais siltumenerģijas ražošanas tarifs, kā arī veiktā siltumenerģijas tirgus optimizācija, pilnībā pārejot uz ikdienas tirgu, kas nodrošinās zemāku biokurināmā siltumavotos ražotā siltuma iepirkuma cenu un maksimizēs atlikumsiltuma izmantošanu.

Ekonomikas ministrija (EM) ir lūgusi AS "Rīgas siltums" pārskatīt plānoto siltumenerģijas tarifa pieaugumu, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Mēs, kā akcionārs, esam lūguši ["Rīgas siltuma"] padomi atsaukt šo tarifa pieaugumu un vēlreiz to pārvērtēt. Mūsu ieskatā nav izmantotas visas iespējas, lai šo tarifu rīdziniekiem piedāvātu būtiski mazāku," sacīja Valainis.

Ministrs arī pauda viedokli, ka plānotais tarifa pieaugums Rīgai ir nesamērīgi liels.

"Sagaidām no uzņēmuma valdes un padomes, lai šis tarifa pieteikums tiktu atsaukts un tiktu sagatavots jauns pieteikums, izmantojot visas iespējas un izvērtējot visus variantus, lai šis tarifa pieaugums nebūtu tik nesamērīgi liels," sacīja Valainis.

Tāpat viņš piebilda, ka Rīgas domei, kas arī ir "Rīgas siltuma" akcionārs, būtu daudz nopietnāk jāiesaistās šī jautājuma risināšanā.

Saistībā ar ASV prezidenta Donalda Trampa izsludinātājiem tarifiem Latvija saņems divus "sitienus" - no ASV un Eiropas Savienības (ES), šādu vērtējumu trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pauda Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Pēc Rutkastes vārdiem, vispirms "sitiens" gaidāms no ASV pa tām nozarēm, kas tieši darbojas ASV tirgos, bet pēc tam arī no ES, kas ir Latvijas galvenais tirdzniecības partneris un aktīvi tirgojas ar ASV. Rutkaste uzsvēra, ka būtiski saprast, kā ASV tarifi ietekmēs Eiropu un tās tautsaimniecības attīstību.

Latvijas Bankas pārstāvis skaidroja, ka pašreizējie aprēķini par 25% ievedmuitas tarifu Latvijai varētu nest "0,5% līdz 1% mīnusu iekšzemes kopproduktā". Viņš pieļāva, ka ietekme uz inflāciju varētu nebūt liela, ja vien Latvija neveicinās pretpasākumus un neapliks ar lielākiem tarifiem to, ko Latvija importē no ASV, lai gan imports no ASV Latvijā ir diezgan zems.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja par muitas tarifa noteikšanu farmācijas produktiem 100% apmērā, kā arī tarifu noteikšanu kravas automašīnām, māju renovācijas armatūrai un mēbelēm.

No 1.oktobra "mēs noteiksim 100% tarifu jebkuram zīmola vai patentētam farmācijas produktam, ja vien uzņēmums neuzcels savu farmācijas ražotni Amerikā", Tramps rakstīja savā sociālo mediju platformā "Truth Social".

Citā ierakstā viņš paziņoja par 25% tarifu "visām smagajām (lielajām) kravas automašīnām, kas ražotas citās pasaules daļās", lai atbalstītu tādus ASV ražotājus kā "Peterbilt", "Kenworth", "Freightliner", "Mack Trucks" un citus.

Viņš paskaidroja, ka šis tarifs tiek noteikts "daudzu iemeslu dēļ, bet pirmām kārtām nacionālās drošības apsvērumu dēļ".

Trampa administrācija šogad bija sākusi izmeklēšanu par kravas automašīnu importu, lai "noskaidrotu ietekmi uz nacionālo drošību".

ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par jaunu muitas tarifu noteikšanu preču importam no ārvalstīm, tai skaitā dažiem tuviem ASV tirdzniecības partneriem, un šis solis var izraisīt postošu tirdzniecības karu.

Runājot Baltā nama Rožu dārzā uz ASV karogu fona, Tramps paziņoja par augstu tarifu noteikšanu ASV svarīgajiem tirdzniecības partneriem Ķīnai un Eiropas Savienībai (ES). Dienu, kurā viņš paziņoja par jaunajiem tarifiem, Tramps nodēvēja par "Atbrīvošanas dienu".

Trampa runas laikā ASV dolāra vērtība pret eiro kritās par 1%, kā arī samazinājās pret citām svarīgākajām valūtām.

"Gadu desmitiem mūsu valsts ir tikusi izlaupīta un izvarota, ko darījušas tuvas un tālas valstis, gan draugi, gan ienaidnieki," sacīja Tramps.

Tramps rezervēja dažus no smagākajiem triecieniem "valstīm, kas slikti izturas pret mums", tai skaitā nosakot 49% tarifu precēm no Kambodžas, 47% - Madagaskaras, 48% - Laosas, 46% - Vjetnamas, 44% - Mjanmas, 37% - Bangladešas un Serbijas, 36% - Taizemes, 34% - Ķīnas, 32% - Indonēzijas un Taivānas, 31% - Šveices, 30% - Dienvidāfrikas, 29% - Pakistānas, 28% - Tunisijas, 27% - Kazahstānas, 26% - Indijas, 25% - Dienvidkorejas, 24% - Japānas un Malaizijas, 21% - Kotdivuāras, 20% - precēm no ES un Jordānijas, 18% - Nikaragvas, 17% - Filipīnām un Izraēlas, 15% - precēm no Norvēģijas.

Ķīna piektdien paziņoja, ka no sestdienas paaugstinās muitas tarifu ASV preču importam no 84% līdz 125%, tādējādi atbildot uz Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa ieviestajiem apjomīgajiem tarifiem preču importam no Ķīnas.

"ASV nemitīgi ievieš pārmērīgi augstus tarifus Ķīnai, un tā ir kļuvusi par skaitļu spēli, kurai nav praktiskas ekonomiskas nozīmes, un tā kļūs par joku pasaules ekonomikas vēsturē," norādīja Ķīnas Tirdzniecības ministrijas preses pārstāvis.

"Taču, ja ASV uzstāj uz Ķīnas interešu aizskaršanu, Ķīna apņēmīgi reaģēs un cīnīsies līdz galam," piebilda preses pārstāvis.

Viņš ari norādīja, ka gadījumā, ja ASV atkal paaugstinās tarifu importam no Ķīnas, Pekina tarifu importam no ASV vairs nepalielinās. jo 125% tarifs padarīs amerikāņu ražojumus nekonkurētspējīgus Ķīnas tirgū.

Baltais nams ceturtdien apstiprināja, ka Trampa noteiktais tarifs importamno Ķīnas sasniedzis 145%.

ASV prezidents Donalds Tramps sestdien paziņoja, ka no 1.augusta Eiropas Savienībai (ES) un Meksikai tiks noteikts 30% ievedmuitas tarifs.

Tramps par tarifiem diviem lieliem ASV tirdzniecības partneriem paziņoja vēstulēs, kas tika publicētas ASV prezidenta sociālo mediju kontos.

Vēstulē Eiropas Komisijas (EK) prezidentei Urzulai fon der Leienai Tramps uzsvēra, ka ASV tirdzniecības deficīts ir drauds nacionālajai drošībai.

"Mums ir bijuši gadi, lai apspriestu mūsu tirdzniecības attiecības ar Eiropas Savienību, un mēs esam secinājuši, ka mums ir jāatsakās no šī ilgtermiņa, lielā un pastāvīgā tirdzniecības deficīta, ko rada jūsu tarifu un beztarifu politika un tirdzniecības ierobežojumi," vēstulē ES rakstīja Tramps, apgalvojot, ka ASV un ES "attiecības diemžēl ir bijušas tālu no abpusējām".

ASV prezidenta Donalda Trampa haotiskā tarifu politika ir radījusi papildu nenoteiktību pasaules ekonomikā un svārstīgumu finanšu tirgos.

Pēc sākotnējās atlikšanas uz mēnesi, šonedēļ papildu importa tarifi 25 % apmērā tika uzlikti ASV lielākajiem tirdzniecības partneriem – Kanādai un Meksikai, uz mēnesi atbrīvojot no tiem automašīnu importu, kas veido vidēji piektdaļu no abu valstu importa uz ASV.

Nav izslēgti arī citi atvieglojumi. Arī tarifi Ķīnas importam tika pacelti vēl par 10 %, un kopējais pieaugums kopš D. Trampa stāšanas amatā jau sasniedza 20 %. Tam sekoja mērenie atbildes soļi no Ķīnas un Kanādas puses.

Importa tarifu ieviešana un valstu atbilde uz tiem var vājināt globālās ekonomikas izaugsmi un kāpināt cenu līmeni, sevišķi pašiem ASV patērētājiem. Taču visvairāk izaugsmei traucē nenoteiktība. Ražotāju noskaņojums ASV kopš gada sākuma saglabājas mēreni pozitīvs, kaut arī uzņēmējus arvien vairāk uztrauc neskaidrība par jaunās Trampa administrācijas tarifu politiku. Pēdējā Piegādes vadības institūta (ISM) uzņēmumu aptaujā arvien vairāk ASV menedžeru atzina, ka klienti sāk atlikt pasūtījumu veikšanu, kamēr nav skaidrākas izpratnes par ASV importa tarifiem. Februārī tas izraisīja pirmo ASV ražošanas pasūtījumu samazinājumu kopš Trampa ievēlēšanas novembrī.

Latvijā dīzeļdegvielas un benzīna mazumtirdzniecības cena varētu samazināties, esošajām tendencēm pasaules tirgū saglabājoties ilgstoši, atzīmēja aptaujātie degvielas tirgotāji.

SIA "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs norādīja, ka pēdējo nedēļu notikumi starptautiskajā politikā, īpaši saistībā ar ASV noteiktajiem tarifiem, ir ietekmējuši gan naftas, gan tās produktu cenu biržā, kā arī papildu ietekmi uz cenām rada šī brīža piedāvājuma un pieprasījuma attiecība globālajā tirgū.

"Ja šāda virzība saglabāsies ilgtermiņā un nemainīsies citi ietekmējošie faktori, ir iespējams, ka arī Latvijā varēs novērot dīzeļdegvielas un benzīna mazumtirdzniecības cenu kritumu," teica Titovs.

Tomēr viņš uzsvēra, ka cenu kritums ne vienmēr tieši un uzreiz atspoguļojas degvielas mazumtirdzniecībā, jo ir jāņem vērā, ka degvielas mazumtirdzniecības cenu veido ne tikai iepirkuma cena, bet arī ASV dolāra un eiro valūtas kursa attiecība, ģeopolitiskā situācija, nodokļi un dažādas mazumtirgotāja izmaksas, tostarp loģistika un citi ar piegādes ķēdi saistīti faktori. Tāpat cenu dinamiku ietekmē situācija vietējā tirgū, pieprasījums un esošo degvielas krājumu līmenis.

Latvija ir maza valsts ar atvērtu ekonomiku, kas nozīmē, ka ļoti liela daļa šeit pārdoto preču tiek ražotas ārpus Latvijas vai arī Latvijā ražoto preču izejvielas nāk no ārvalstīm. Citiem vārdiem sakot, esam ļoti atkarīgi no globālā tirgus un tajā notiekošajām izmaiņām.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā Latvijas ārējās tirdzniecības statistika liecina, ka pamazām sāk iezīmēties ekonomiskā recesija, kas nozīmē, ka mūsu tirdzniecība ar pārējo pasauli pamazām sākusi augt. Proti, 2025. gada februārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,31 miljardu eiro, kas faktiskajās cenās bija par 1,2 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 0,1 %, bet importa vērtība par 2,2 %.

Trampa iespējamie tarifi Eiropas Savienības (ES) precēm kļuvuši par karstu tēmu saistībā ar ārējo tirdzniecību. Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents solījis visām ES precēm noteikt 20 % tarifus. Aprīļa sākumā Tramps īstenoja savu lēmumu noteikt 10 % bāzes tarifu visām pasaules valstīm. Eiropas Savienības 20 % nodokļa stāšanās spēkā (tāpat kā vairāku citu valstu gadījumā) tika atlikta par 90 dienām, tāpēc jaunas ziņas no muitas uzzināsim jūlija sākumā. ES tika plānojusi arī pretpasākumus, taču to stāšanās spēkā tika atlikta.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien parakstīja izpildrīkojumu, lai ierobežotu pārklājošos tarifu ietekmi uz autoražotājiem, tādējādi autobūves nozarē izraisot piesardzīgu optimismu.

Tramps noteicis 25% muitas tarifu automobiļu importam ASV, kā arī autobūves nozare pakļauta 25% tarifam, kas piemērots tērauda un alumīnija importam. Turklāt autoražotājiem no 3.maija varētu nākties maksāt jaunus tarifus par automobiļu detaļu importu no ārvalstīm.

Taču Trampa jaunais izpildrīkojums nozīmē, ka uzņēmumam nebūs jāmaksā gan 25% tarifs par automobiļu importu, gan 25% tarifs par tērauda un alumīnija importu, bet importētājs maksās vienu no šiem tarfiiem.

"Mēs tikai vēlamies palīdzēt viņiem šajā nelielajā pārejas periodā," sacīja Tramps.

Aptuveni puse no ASV pārdotajām automašīnām tiek ražotas valstī, 25% automobiļu tiek importēti no Meksikas un Kanādas, bet pārējā daļa automašīnu no dažādām valstīm, tai skaitā Vācijas, Japānas un Dienvidkorejas.

Zīmola "Tesla" automašīnām koplietošanas segmentā ir salīdzinoši augstas uzturēšanas izmaksas, pauda koplietošanas automašīnu zīmola "Carguru" dibinātājs Vladimirs Reskājs.

Viņš skaidroja, ka pieprasījums un interese pēc "Tesla" automašīnām Latvijā saglabājas stabila, tomēr šī zīmola automašīnām ir salīdzinoši augsts kopējais uzturēšanas izmaksu līmenis, kas ietver ne tikai auto cenu, bet arī servisu, rezerves daļu un infrastruktūras izmaksas.

Jautāts, vai šo iemeslu dēļ uzņēmums pārdos "Tesla" automašīnas, Vladimirs Reskājs norādīja, ka kompānija regulāri pārdod daļu no autoparka, un tas attiecas arī uz "Tesla" automašīnām.

Patlaban "Carguru" kopējais autoparks ir ap 400 automašīnām, no kurām aptuveni 150 ir "Tesla" modeļi.

Pērn augustā "Carguru" īpašniece SIA "Slyfox" iegādājās automašīnu "Tesla" koplietošanas platformu "Ox Drive".