Eiropas Sociālā fonda (ESF) vadības komiteja 22.novembrī atbalstījusi struktūrfonda finansējuma piešķiršanu vēl 224 Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Ekonomikas ministrijas izvērtētiem projektiem par kopējo attiecināmo finansējumu (ESF finansējums un Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums) 5 572 137.81 lati, Db.lv informēja Finanšu ministrija.

ESF vadības komiteja apstiprināja 59 Sabiedrības integrācijas fonda administrētās grantu shēmas Motivācijas programmas sociālās atstumtības riska grupām projektus, kuru kopējās attiecināmās izmaksas ir 1 959 076. 97 lati (no tiem ESF finansējums veido 1 567 261.60 latus, valsts budžeta līdzfinansējums - 391 815.37 latus), kā arī 28 grantu shēmas Konsultācijas un apmācība komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai projektus. To kopējās attiecināmās izmaksas veido 1 104 896.78 latus (ESF finansējums - 883 917.43 lati, valsts budžeta līdzfinansējums - 220 979.35 lati).

Apstiprināti tika arī 44 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētās grantu shēmas Atbalsts nodarbināto kvalifikācijas celšanai, pārkvalifikācijai un tālākizglītībā projekti, kas izvērtēti laika posmā no š.g 1.septembra līdz 31.oktobrim. To kopējais finansējums veido 614 432.99 latus, no kuriem ESF finansē 204 978.95 latus, valsts budžets - 263 544.36 latus, bet privātais ldzfinansējums ir 145 909.68 lati. Grantu shēmas ietvaros minētajā laika periodā noraidīti 16 projekti par kopējo finansējumu 343 858.92 lati.

Invalīdu nodarbinātības veicināšana, jaundzimušo pabalstu sistēmas uzlabojumi un stabila sociālās apdrošināšanas sistēmas darbība ir tie sasniegumi, kurus kā būtiskākos savas darbības laikā min demisionējusī labklājības ministre Dagnija Staķe.

Ministru prezidents šodien, 6.novembrī, pieņēma Staķes demisiju. Viņa turpinās darbu ministra amatā līdz nākamajam premjera rīkojumam.

Dagnija Staķe labklājības ministres amatā strādājusi gandrīz piecus gadus – kopš 2002. gada 21. novembra.

”Uzsākot darbu šajā amatā, cilvēki ar invaliditāti praktiski nebija nodarbinātības dienesta redzes lokā. Pēc reorganizācijas vieni no galvenajiem Nodarbinātības valsts aģentūras klientiem ir tieši invalīdi, un kopš 2003. gada izveidotas gandrīz 2000 valsts subsidētas darba vietas invalīdiem,” norāda D. Staķe.

Tāpat pēdējos gados palielinājies valsts atbalsts jaunajām ģimenēm. Būtiski palielināts bērna piedzimšanas pabalsts, bet pabalsts par bērna kopšanu pirmajā dzīves gadā ir tāds, ka ļauj ģimenei saglabāt ierastos ienākumus. „Kā punkts pie šīs sistēmas sakārtošanas ir vecāku pabalsta griestu atcelšana no nākamā gada – pabalstu maksās no sociālā budžeta, nevis pamatbudžeta, un tas būs atbilstošs mātes vai tēva veiktajām sociālajām iemaksām,” uzsver Staķe.

Labklājības ministre Dagnija Staķe nosūtījusi Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK) vēstuli, kurā aicina tās biedrus aktīvi sadarboties ar reģionālajām Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) konsultatīvajām padomēm, lai veicinātu straujāku cilvēku ar invaliditāti iesaistīšanu darba tirgū.

"Iespēja strādāt un saņemt par savu darbu atalgojumu ir labākais veids, kā mazināt invalīdu sociālo atstumtību un veicināt viņu integrāciju sabiedrībā. Liela loma ir tieši darba devēju iniciatīvai, jo invalīdi paši bieži vien neizmanto visas valsts piedāvātās iespējas, baidoties no iespējamās darba devēju un kolēģu negatīvās attieksmes," skaidro labklājības ministre Dagnija Staķe.

Ministre vēstulē izsaka pateicību LDDK un tās biedriem par veiksmīgo līdzšinējo sadarbību sociālo un darba jautājumu risināšanā un aicina darba devējus arī turpmāk būt sociāli atbildīgiem un sniegt atbalstu, iesaistoties ar vien jaunos invalīdu nodarbinātības projektos.

Eiropas Komisijas (EK) pārstāvji atzinīgi novērtējuši Latvijas ik gada stabilo sniegumu Eiropas Sociālā fonda (ESF) apguvē, uzsverot fonda «nozīmīgo lomu Latvijas sociāli ekonomiskās situācijas uzlabošanā». Vienlaikus viņi aicina «pārvērtēt algoto pagaidu sabiedrisko darbu programmas efektivitāti, arvien samazinot šādas programmas pieejamību».

ES fondu vadošās iestādes vadītājs Armands Eberhards, tiekoties ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem, akcentēja ESF lomu.

Tikšanās laikā EK Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļaušanas ģenerāldirektora ESF programmas nodaļas vadītājs Jiri Švarcs un ESF programmas vadītājs Zigo Rutkovskis ar FM pārstāvjiem pārrunāja arī ESF aktivitāšu ieviešanu 2007. - 2013. gada plānošanas periodā un 2014. - 2020. gada plānošanas perioda jautājumus.

EK pārstāvji uzsvēra, ka, sadarbojoties ar nozaru ministrijām, ir nepieciešams sasniegt augstāku projektu ieguldījumu atdevi, sevišķi risinot administratīvās efektivitātes jautājumus.

Beidzoties dīkstāves un dīkstāves palīdzības pabalstam, kad prognozējams turpmāks bezdarbnieku skaita pieaugums, tiks ieviesti vairāki jauni un paplašināti esošie nodarbinātības atbalsta pasākum.

To paredz valdības otrdien atbalstītās izmaiņas noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanu.

Dīkstāves pabalstu izmaksa tiks pārtraukta pēc 30.jūnija. Pēc tam plānots veidot algu subsīdijas atbalsta pasākumu, kura laikā darba devējiem tiks piešķirtas subsīdijas 50% apmērā no darbiniekam noteiktās mēneša darba algas četru mēnešu garumā. Subsīdijas maksimālais apmērs būs 430 eiro mēnesī.

Tādējādi, ja darbinieka mēneša darba alga ir 860 eiro, subsīdija veidos 430 eiro mēnesī, savukārt, ja darba alga ir 430 eiro, būs iespējams saņemt subsīdiju 215 eiro mēnesī.

Lai mazinātu finanšu atbalsta negodprātīgas izmantošanas risku, paredzēts, ka pie viena darba devēja kādā no subsidētās nodarbinātības pasākumiem bezdarbnieki varēs iesaistīties tikai vienu reizi. Tāpat plānots, ka darba devējs nevarēs dibināt darba attiecības ar bezdarbnieku, ko iepriekš ir nodarbinājis pēdējo divu mēnešu laikā pirms iesaistes pasākumā.

Valdība ir atbalstījusi papildus finansējuma 27 miljonu latu apmērā piešķiršanu aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanai šajā gadā. Tas noticis akceptējot Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumus valsts budžeta finansējuma piesaistei un Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu pārdalei.

Šo līdzekļu piešķiršana nozīmē to, ka šogad nodarbinātības pasākumos papildus varētu iesaistīt vairāk kā 72 tūkstošus bezdarbnieku un darba meklētāju, tai skaitā aptuveni 58 tūkstošus bezdarbnieku saņemtu finansiālu palīdzību algas vai stipendijas veidā.

Līdz ar to šogad vairāk nekā 110 tūkstoši bezdarbnieku būtu iespējams iesaistīt tādos nodarbinātības pasākumos, kuru laikā persona saņem finansiālu palīdzību, tas ir 55% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita.

Papildus piešķirtie 27 miljoni latu tiktu ieguldīti tādu nodarbinātības pakalpojumu īstenošanā kā darba prakšu nodrošināšana pašvaldībās, subsidēto darba vietu nodrošināšana, mūžizglītības attīstība, bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto darbinieku apmācība un darba tirgus pētījumu veikšana.

Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda kopējais finansējums labklājības nozarē būs 399,6 miljoni eiro, tai skaitā ESF finansējums – 351,1 miljons eiro un ERAF finansējums – 48,5 miljoni eiro, informē Labklājības ministrija.

ESF finansējumu Labklājības ministrija (LM) vērsīs uz pasākumiem personu atbalstam, savukārt ERAF finansējums veicinās sociālās infrastruktūras attīstību.

Tāpat kā līdz šim, arī turpmākajos gados LM īstenos jauniešu nodarbinātību (Jauniešu garantija), veicinot jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem iekļaušanos mūsdienu darba tirgū. Jaunieši varēs piedalīties konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos, saņemt karjeras konsultācijas, individuālās konsultācijas un grupu nodarbības, varēs apgūt neformālās izglītības programmas un iegūt pirmo darba pieredzi jaunietim u.c.

Atbalsta sniegšana jauniešiem ir paredzēta līdz 2018. gada trešajam ceturksnim. Pasākuma īstenošanai kopējais finansējums ir 33,98 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Savienības budžeta speciālais piešķīrums Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansēšanai – 15,52 miljoni eiro, ESF finansējums – 15,7 miljoni eiro, valsts budžeta līdzfinansējums – 1,6 miljoni eiro.

Jau 12 gadus Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāles, sadarbojoties ar Latvijas pašvaldībām, izstrādā nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānus konkrētām administratīvajām teritorijām. Izvērtējot katras pašvaldības situāciju nodarbinātības jomā un ņemot vērā vietējo specifiku, iespējas un vajadzības, tiek īstenoti dažādi nodarbinātību veicinošie pasākumi – algoti pagaidu darbi, bezdarbnieku subsidētā nodarbinātība, darba prasmju apguve, skolēnu darbs vasarā, bezdarbnieku apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana, bezdarbnieku praktiskā apmācība pie darba devēja, darba meklētājiem piedāvātā neformālās izglītības programmu apguve (modulārā apmācība), liecina sniegtā informācija medijiem.

2008.gadam Nodarbinātības valsts aģentūra un Latvijas pašvaldības izstrādāja 541 nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu: 508 pilsētām, pagastiem un novadiem, 7 republikas nozīmes pilsētām un 26 rajoniem. Pašvaldību nodarbinātības veicināšanas šā gada pasākumu plānu izstrādē neiesaistījās 11 pašvaldības – Aizkraukles rajona Aiviekstes un Sērenes pagasti, Bauskas rajona Stelpes pagasts, Jelgavas rajona Vircavas pagasts, Liepājas rajona Sakas novads, Embūtes, Gaviezes, Lažas un Vecpils pagasti, Ogres rajona Lielvārdes novads un Krapes pagasts.

Šogad tāpat kā iepriekšējos gados nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu galvenie mērķi ir:

• nodarbinātības veicināšana;

Eiropas Sociālā fonda (ESF) vadības komiteja rakstiskajā procedūrā atbalstījusi 12 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētās ESF grantu shēmas "Nodarbināto personu kvalifikācijas un pārkvalifikācijas veicināšana" un 3 Profesionālās izglītības attīstības aģentūras administrētā konkursa "Atbalsts mācību prakses īstenošanai profesionālās izglītības un augstākās izglītības studentiem" ietvaros izvērtēto un atbalstīto projektu finansēšanu.

Grantu shēmā "Nodarbināto personu kvalifikācijas un pārkvalifikācijas veicināšana" atbalstīto 12 projektu kopējais attiecināmais finansējums ir 297 tūkstoši latu, no kuriem 97 tūkstoši latu ir ESF finansējums, 125 tūkstoši - Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums, bet atlikušie 75 tūkstoši privātais līdzfinansējums. Grantu shēmas ietvaros noraidīti tika 15 projekti, to kopējās attiecināmās izmaksas sastāda 382 tūkstošus latu.

Šīs grantu shēmas mērķis ir atbalstīt visu veidu komercsabiedrību darbinieku kvalifikācijas celšanu un pārkvalifikācijas pasākumus.

Konkursā "Atbalsts mācību prakses īstenošanai profesionālās izglītības un augstākās izglītības studentiem" ESF vadības komitejas atbalstīto 3 projektu kopējais attiecināmais finansējums ir 75 tūkstoši latu, no tiem 56 tūkstoši latu - ESF finansējums, 19 tūkstoši latu valsts budžeta līdzfinansējums. Šī konkursa ietvaros ESF vadības komiteja noraidīja 17 projektus par 374 tūkstošiem latu.

Otrdien, 10. jūlijā, valdībā tika apstiprināts Ministru kabineta (MK) rīkojums par pamatbudžeta asignējumu pārdali, lai nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) līdzfinansēto projektu īstenošanu. Korekcijas veiktas starp budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām. Ar rīkojumu asignējumi tiek pārdalīti Labklājības ministrijas un Vides ministrijas pamatbudžetu ietvaros.

Ar Finanšu ministrijas sagatavoto rīkojumu Labklājības ministrijas pamatbudžetā veiktas korekcijas apakšprogrammā "Eiropas Sociālā fonda (ESF) nacionālās programmas nodarbinātības veicināšanai", kas paredz ESF projekta "Labklājības ministrijas pētījumi" finansējumu 5378 latu apmērā novirzīt no atalgojumu sadaļas uz atlaišanas pabalstiem. Šādas izmaiņas veiktas, jo projektu plānots noslēgt.

Savukārt apakšprogrammas "ESF projektu īstenošana" ietvaros veikta līdzekļu pārdale, samazinot finansējumu kārtējiem izdevumiem par 47 872 latiem. Tas nepieciešams, lai palielinātu finansējumu subsīdijām un dotācijām 32 282 latu apmērā, kā arī 15 000 latu apmērā - mērķdotācijām pašvaldību budžetiem. Tādejādi tiks nodrošināta ESF projektu "Atbalsts aktīvo nodarbinātības pasākumu ieviešana", "Atbalsts kapacitātes stiprināšanai par darba tirgus un dzimumu līdztiesības politikas ieviešanu atbildīgajās institūcijās, informācijas izplatīšanai un izpratnes paaugstināšanai" īstenošana, kā arī tiks nodrošināta ESF atklāto projektu konkursos apstiprināto projektu realizēšana.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē 2016.gada decembra sākumā bija 75 348 bezdarbnieki, informē NVA.

2016.gada 11 mēnešos augstākais bezdarba līmenis bija reģistrēts februārī - 9,2%, bet zemākais - septembrī un oktobrī, kad tas bija 7,9%, pirmo reizi pēc krīzes gadiem pazeminoties zem astoņiem procentiem. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, sākot ar novembri ir novērojams neliels bezdarba līmeņa pieaugums, tas saistīts arī ar sezonas darbu beigšanos, kas skar tādas nozares kā būvniecība, transports un uzglabāšana, lauksaimniecība, mežsaimniecība, ceļu būve, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi. Decembra sākumā reģistrētā bezdarba līmenis bija 8%.

Reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā 2016.gada decembra sākumā 46,5% bezdarbnieku bija ar salīdzinoši zemu izglītības līmeni, kas bija ieguvuši tikai vispārējo vidējo izglītību, pamatizglītību vai kuriem nebija pat pamatizglītības. Ar profesionālo izglītību bija reģistrēti 36,7%, bet ar augstāko izglītību 16,8% bezdarbnieku kopējā bezdarbnieku skaitā. 2016.gada decembra sākumā lielākās mērķa grupas bezdarbnieku kopskaitā bija bezdarbnieki vecumā 50 gadi un vairāk – 37,6%, kā arī ilgstošie bezdarbnieki – 29,9%. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, par 0,5 % punktiem ir pieaudzis bezdarbnieku vecumā 50 gadi un vairāk īpatsvars, taču samazinājums novērojams jauniešu bezdarbnieku un ilgstošo bezdarbnieku īpatsvarā. 2016.gada decembra sākumā NVA uzskaitē bija 5 941 jaunietis vecumā līdz 24 gadiem jeb 7,9% no bezdarbnieku kopskaita, kā arī 22 541 ilgstošais bezdarbnieks, kas ir 29,9% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita.

Lai apmācītu vairāk nekā 36 tūkstošus bezdarbnieku atbilstoši darba tirgus prasībām un par 15% samazinātu darba drošības pārkāpumu skaitu uzņēmumos turpmākajos sešos gados, Labklājības ministrija (LM) ir uzsākusi projektu pieņemšanu četrās Eiropas fondu programmās nodarbinātības jomā, liecina sniegtā informācija medijiem.

Tāpēc līdz 10.aprīlim LM aicina Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) un Valsts darba inspekciju (VDI) iesniegt projektus Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu saņemšanai.

LM aicina NVA pieteikties īstenot bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību, paaugstināt NVA sniegto pakalpojumu kvalitāti, kā arī pilnveidot darba tirgus institūciju infrastruktūru. Savukārt VDI aicināta pilnveidot darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu uzraudzību un inspekcijas infrastruktūru.

Iesniegtie NVA un VDI projekti tiks izvērtēti triju mēnešu laikā, un LM ar šīm iestādēm plāno līgumu noslēgt augustā.

Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācības projektos NVA ir jāparedz profesionālā apmācība, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas celšanas iespējas, kā arī citas darba tirgū nepieciešamās pamatprasmes.

Lai piedāvātu iespēju noteiktu laiku strādāt valsts subsidētā darba vietā tādiem bezdarbniekiem kā invalīdi, ilgstošie bezdarbnieki, jaunieši u.c., Labklājības ministrija (LM) ir uzsākusi projektu pieņemšanu Eiropas fondu programmā nodarbinātības jomā, Db.lv informēja sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Zvereva.

Tāpēc līdz 26.maijam LM aicina Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) iesniegt projektu Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu saņemšanai, lai turpmākos piecus gadus varētu līdzfinansēt aptuveni 500 darbavietas bezdarbnieku nodarbināšanai.

Iesniegtais NVA projekts tiks izvērtēts ne ilgāk kā triju mēnešu laikā, un LM ar NVA plāno līgumu noslēgt septembrī.

Strādājot valsts subsidētā darba vietā, bezdarbnieki pie darba devēja varēs apgūt attiecīgajam darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas, gūt darba pieredzi un, iespējams, arī saglabāt darba vietu pēc dalības projektā.

NVA izstrādātajā projektā ir jāparedz, ka nepieciešamības gadījumā darba vietā invalīdiem nodrošinās nodarbināšanai nepieciešamos speciālistus – pavadoņus, surdotulkus vai ergoterapeitus.

Latvija joprojām turpina saglabāt stabilas līderpozīcijas starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējuma apguvē.

Tā liecina jaunākie Eiropas Komisijas (EK) dati jūlija beigās, Db.lv informēja Finanšu ministrijā. « Rezultāti skaidrojami arī ar Latvijas spēju ātri reaģēt uz vajadzībām un izmaiņām sociālajā jomā, pārdalot finansējumu no gausāk apgūstamām ES fondu aktivitātēm uz tādām, kurām finansējums ir prioritārāks,» uzsver valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Aleksandrs Antonovs.

Piemēram, šā gada aprīlī ar grozījumiem tika pārdalīts finansējums 355 tūkstošu latu apmērā doktora studiju programmu īstenošanai, lai sekmētu doktora zinātniskā grāda ieguvēju skaita pieaugumu, bet šā gada jūnijā 7,2 miljoni latu tika novirzīti bezdarbnieku un darba meklētāju apmācībai pēc darba devēju pieprasījuma Latvijas tautsaimniecības attīstībai prioritārās nozarēs.

92% no bijušajiem bezdarbnieki, kuri iesaistījušies subsidētās nodarbinātības pasākumos, ir apmierināti ar savu pašreizējo darbu, liecina Tirgus, mediju un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia 2006.gada jūlijā – augustā veiktais pētījums.

Kopumā gan darba devēji, gan bezdarbnieki Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) organizētos subsidētās nodarbinātības pasākumus novērtējuši atzinīgi.

Subsidētās nodarbinātības pasākumi ir: jauniešu – bezdarbnieku darba prakse pie darba devēja, invalīdu subsidētās nodarbinātības pasākumi, subsidētās nodarbinātības pasākumi dažādām bezdarbnieku grupām (piem., pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem, personām pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, pēc soda izciešanas, ilgstošajiem bezdarbniekiem u.c.). Pētījums liecina, ka bezdarbnieki subsidētās nodarbinātības pasākumos galvenokārt iesaistās materiālu un sociālpsiholoģisku iemeslu dēļ. Biežāk minētie iemesli ir: vēlme atrast darbu (72 %) un saņemt algu, nopelnīt (38 %), kā arī vēlme „nokļūt cilvēkos” (11 %). Gandrīz 10 % aptaujāto kā svarīgus iemeslus ir minējuši arī vēlēšanos celt savu kvalifikāciju, pilnveidot esošās darba iemaņas, kā arī vēlēšanos apgūt jaunas prasmes un iemaņas.Kā pozitīvos faktorus par iesaistīšanos subsidētās nodarbinātības pasākumos bezdarbnieki min to, ka pasākumā ir iegūti jauni draugi un paziņas (70 %), pasākumā ir iegūta lielāka darba pieredze (58 %), kā arī tas, ka apgūtas jaunas profesionālās zināšanas, darba prasmes un iemaņas (56 %).

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopojusi "Pētījums bezdarbnieku, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, kvalitatīvā sastāva atbilstības darba tirgus pieprasījumam izvērtēšanai" rezultātus. Jautājumā par to, vai valodas zināšanas ir ietekmējušas iespējas atrast darbu, kā esošie, tā arī bijušie bezdarbnieki visbiežāk sniedza apstiprinošu atbildi, un valsts valodas zināšanas vērtēja kā primāro noteicošo faktoru, kas palielina iespējas darba tirgū, tomēr vairāk to saistot ar likumdošanu un darba devēju prasībām, nevis ar reālu nepieciešamību valodu pielietot darbā. Pēc 2006. gada 30. jūnijā NVA apkopotajiem datiem reģistrēto bezdarbnieku sadalījums pēc tautībām Latvijā bija šāds: 39191 – latvieši, 32646 – citu tautību pārstāvji, to skaitā 23596 – krievi, 2969 – baltkrievi, 1888 – ukraiņi. 2550 bezdarbnieku savu tautību nav uzrādījuši. Tas, ka netiek novērtēta latviešu valodas nozīme darbiekārtošanās procesā, redzams, arī analizējot datus par tiem bezdarbniekiem, kam NVA piedāvāja apmeklēt latviešu valodas kursus – šo iespēju izmantojuši tikai nedaudz vairāk kā 10% aptaujāto. Argumentējot savu atteikumu, aptaujātie bezdarbnieki visbiežāk minējuši divus iemeslus – vairāk kā 40% norādījuši, ka labi pārvalda latviešu valodu, bet aptuveni 20% - ka latviešu valodas zināšanas viņiem nav vajadzīgas. Interesanti, ka gandrīz puse bezdarbnieku, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, vēlas strādāt pakalpojumu sfērā, kurā bez latviešu valodas zināšanām nav iespējams iztikt. Tādejādi var secināt, ka bezdarbnieki līdz galam neizvērtē savas iespējas un nepieciešamo ieguldījumu, lai sasniegtu savus mērķus. Raksturojot bezdarbnieku, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, vienu no kvalitatīvā sastāva aspektiem – izglītību, jāsecina, ka gandrīz visi no aptaujas dalībniekiem ir pabeiguši kādu pamatizglītības iestādi un ieguvuši pamatizglītību. Visbiežāk aptaujātie bezdarbnieki norādīja, ka ir ieguvuši kādu kvalificēta strādnieka vai amatnieka specialitāti. Runājot par traucēkļiem integrēties darba tirgū, iegūtie dati liecina, ka bezdarbnieku vērtējumā viņu personiskās īpašības (veselības problēmas, invaliditāte, kaitīgi ieradumi, dažādas psiholoģiska rakstura problēmas) nav traucējušas nemaz vai ir traucējušas pavisam nedaudz atrast darbu, biežāk par traucējošiem atzīti tādi faktori kā neapmierinošs atalgojums un darba apstākļi un tas, ka nav vai ir maz brīvu darba vietu. Tajā pat laikā par iekšējās motivācijas, stimulu trūkumu liecina tas, ka ievērojami lielākā daļa (65%) bezdarbnieku atzinuši, ka viņi neko negrib mainīt, lai iegūtu pastāvīgu darbu. Raksturojot savas vēlmes attiecībā uz potenciālo darbavietu, kopumā tikai nepilna trešā daļa bezdarbnieku atzīmējuši, ka labprāt strādātu profesijā, kurā iegūta izglītība, un tikai nedaudz retāk – 27% aptaujāto par piemērotāko uzskata profesiju, kurā iegūta darba pieredze, un tikpat liels īpatsvars – 27% aptaujas dalībnieku atzinuši, ka viņi vēlas atrast jebkādu darbu neatkarīgi no profesijas. Katrs ceturtais bezdarbnieks, kuram latviešu valoda nav dzimtā valoda, būtu ar mieru sākt strādāt tikai tad, ja saņemtu vairāk kā 300 latus lielu darba samaksu. Kā pašreizējo, tā bijušo bezdarbnieku vidū populārākie no NVA piedāvātajiem aktīvās nodarbinātības pasākumiem ir bezdarbnieku profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana. Lielākā daļa (67%) no bijušajiem bezdarbniekiem, kuri bija iesaistījušies kādā no aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem, uzskatījuši, ka tas viņiem palīdzējis atrast pašreizējo darbu. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem tika izstrādāti arī vairāki ierosinājumi, to vidū: aktivizēt un pielāgot NVA organizētos latviešu valodas kursus atsevišķu reģionu īpašajām vajadzībām; lai motivētu un stimulētu bezdarbniekus piedalīties valsts valodas apmācībā, organizēt aktīvāku dialogu starp bezdarbniekiem un potenciālajiem darba devējiem, jo tieši viņi piedāvā darba vietas, nosaka atalgojumu un var veicināt bezdarbnieku interesi par latviešu valodas apgūšanas nepieciešamību; lai mazinātu psiholoģisko barjeru valsts valodas apguvē,

Paaugstināta bezdarba līmeņa saglabāšanās un salīdzinoši liels ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars ir galvenie darba tirgus izaicinājumi 2015.gadam, liecina Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais un e-portfelī ievietotais informatīvais ziņojums Par darba tirgus īstermiņa prognozēm 2015. gadam un bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem.

LM uzsver, ka darba tirgū pieprasījums pašlaik ir profesiju pamatgrupās – speciālisti, vecākie speciālisti, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, kuru pienākumu veikšanai pārsvarā ir nepieciešams augstāks izglītības līmenis nekā vidējā izglītība. Liela daļa bezdarbnieku līdz šim ir bijuši nodarbināti vienkāršās profesijās, kur izglītības līmenim nav noteicoša nozīme, tāpēc nepieciešams veicināt kvalifikācijas celšanu, kā arī jaunu prasmju apgūšanu bezdarbnieku vidū.

Darba tirgus pieprasa daudzveidīgas kompetences un zināšanas, un lai veiksmīgi pielāgotos darba tirgus un sociālajām pārmaiņām, kā arī saglabātu sociālo un ekonomisko aktivitāti, nepieciešams pastāvīgi papildināt savas zināšanas, kompetences un prasmes visa mūža garumā, tai skaitā esot bezdarba situācijā.

Līdz 2013. gada janvāra vidum Eiropas Komisija Latvijas valsts budžetā atmaksājusi 325 milj. Ls jeb 79,3 % no kopējā Eiropas Sociālā fonda (ESF) piešķīruma, informē Finanšu ministrija.

Minētais atmaksu apjoms ļāvis Latvijai kļūt par sekmīgāko ESF līdzekļu apguvēju. Otrajā vietā ierindojusies Igaunija, kam Eiropas Komisija atmaksājusi gandrīz 73,5 %, bet trešajā Īrija, kam atmaksāti gandrīz 70 % no kopējā ESF piešķīruma.

Finanšu ministrija norāda, ka Latvijas panākumi ESF līdzekļu apguvē ir skaidrojami ar « ESF pienesumu sociālās spriedzes mazināšanā un nodarbinātības veicināšanā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā iepriekšējos gados» un mērķtiecīgu šo līdzekļu izmantošanu darba tirgus aktivizēšanai.

Ne tik veiksmīgi sokas ar citu ES fondu apgūšanu – Eiropas Komisijas atmaksas par jau īstenotiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektiem veido 49, 55 % no kopējā piešķīruma, savukārt Kohēzijas fonda finansējums atgūts mazliet vairāk nekā 46 % apmērā no kopējā piešķīruma.

2018. gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Galerijā augstāk - ekonomistu komentāri un prognozes par jaunākajiem darba tirgus datiem!

Salīdzinot ar 2017. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 12,6 tūkstošiem jeb 14,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4 %, kas ir par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā 2017. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 6,4 % un 8,4 %).

2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,1 procentpunktu un bija 6,9 %. 4. ceturksnī 67,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,7 tūkstošiem jeb 2,5 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

2015. gadā 98,2 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2014. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 9,5 tūkstošiem jeb 8,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 9,9 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2014. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis arvien ir zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 8,6 % un 11,1 %).

2015. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu un bija 9,8 %. 2015. gada 4. ceturksnī 98,1 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,2 tūkstošiem jeb 1,2 % vairāk nekā 3. ceturksnī.

Kopš 2014. gada 2. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā tikai nedaudz atšķiras no Eiropas Savienības (ES) valstu vidējā rādītāja, bet 2015. gada 1. ceturksnī tas bija vienāds ar ES valstu vidējo rādītāju (10,2 %). 2015. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis par 0,7 procentpunktiem pārsniedza ES valstu vidējo rādītāju (9,0 %). Kopš 2014. gada 3. ceturkšņa Latvijā ir augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs (2015. gada 4. ceturksnī Igaunijā bezdarba līmenis bija 6,4 %, bet Lietuvā – 8,8 %).

2024.gadā 65,3 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2023.gadu, bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 3,8 tūkstošiem jeb 6,2%. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 6,9%, kas ir par 0,4 procentpunktiem augstāks nekā 2023.gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 5,8% un 8,0%). Savukārt jau otro gadu pēc kārtas Latvijā bija zemākais jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs (13,6%).

2024.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis palielinājies par 0,2 procentpunktiem un bija 6,9%. 4. ceturksnī 63,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, kas ir par 0,8 tūkstošiem jeb 1,3% vairāk nekā 3. ceturksnī.

Pērn 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, bezdarbnieku vīriešu skaits palielinājās par 0,5 tūkstošiem jeb 1,3%, bet sieviešu - par 0,4 tūkstošiem jeb 1,4%.

Pirms divarpus gadiem uzsāktais «simtlatnieku» pasākums, kas nodrošināja ar publiskajiem darbiem un 100 latu ikmēneša algu 91 tūkstoti Latvijas bezdarbnieku, ir veicinājis pašvaldību budžeta pieaugumu, taču nav samazinājis nabadzības problēmu Latvijā, atzīst labklājības ministre Ilona Jurševska.

Kopumā «simtlatnieku» pasākumam divarpus gadu laikā iztērēti 54 miljoni latu, bet nākamgad bezdarbnieku publiskā darba nodrošināšanai paredzēti 23 miljoni latu. 2012. gadā «simtlatnieku» programmu finansēs par Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansējumu.

Pērn ESF līdzfinansēja programmu 50% apmērā, 2009. un 2011. gadā tika piešķirts ESF līdzfinansējums 15% apmērā. ESF līdzfinansējums šai programmai beigsies 2013. gadā.

Veiktā darba kvaltitāte programmā iesaistītajiem mērāma ar septiņu ballu atzīmi no desmit iespējamajām, noskaidrots, veiktajā pētījumā par «simtlatnieku» programmas līdzšinējo efektivitāti un rezultātiem.

Ministru kabineta komiteja šodien izskatīšanai valdībā virzīja noteikumu projektu, kas paredz līdz 2021.gadam ieguldīt 40 miljonus eiro pasākumos, kuru mērķis ir veicināt ilgstošo bezdarbnieku iekļaušanos sabiedrībā un piemērotā darbā vai apmācībā.

Labklājības ministrija (LM) jau iepriekš informējusi, ka visu aktivitāšu īstenošanai kopējais finansējums paredzēts vairāk nekā 40 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējums - 34 miljoni eiro un valsts budžeta finansējums - seši miljoni eiro. Vēl paredzamas diskusijas par valsts piešķirto finansējumu.

Pasākuma īstenošanu paredzēts sākt jau šogad. Kopumā tajā plānots iesaistīt 30 110 ilgstošo bezdarbnieku.

LM ilgstošajiem bezdarbniekiem plāno nodrošināt individuālas speciālistu un grupu konsultācijas, tostarp karjeras konsultantu, psihologu un psihoterapeitu, kas veicinātu bezdarbnieka pašapziņas paaugstināšanos un motivāciju integrēties darba tirgū.

Sabiedrisko attiecību aģentūras A.W.Olsen&Partners veiktā pētījuma "Komunikāciju problēmas, kas kavē darba attiecību uzsākšanu potenciālo darba devēju un pirmspensijas vecuma cilvēku, kā arī ilgstošo bezdarbnieku starpā" kvantitatīvie rezultāti liecina, ka uzņēmēji darbinieku meklēšanā izmanto citādus informācijas ieguves un izplatīšanas avotus nekā pirmspensijas vecuma un ilgstošie bezdarbnieki, meklējot darbu, tāpēc rodas komunikācijas problēmas, kas traucē bezdarbnieku iesaistīšanos darba tirgū.

Kvantitatīvās aptaujās piedalījās 400 pirmspensijas vecuma (mazāk nekā pieci gadi līdz pensijas vecumam) un 100 ilgstošajiem bezdarbnieki (vairāk nekā 12 mēneši bez atalgota darba), kā arī 100 uzņēmēji no pieciem Latvijas reģioniem: Rīgas, Rēzeknes, Bauskas, Ventspils un Cēsīm. Pēc rezultātiem atklājās, ka, kaut gan darba devēji un bezdarbnieki izmanto tādus kopīgus informācijas kanālus kā draugi, radi un paziņas, centrālie un vietējie laikraksti, tomēr uzņēmēju visbiežāk izmantotais informācijas izplatīšanas avots (60%) ir specializētie interneta portāli, kas nav starp populārākajiem pirmspensijas vecuma un ilgstošo bezdarbnieku darba meklēšanas kanāliem. Tikai 16% visu aptaujāto bezdarbnieku meklē informāciju par vēlamo darbu specializētos interneta portālos. Arī informāciju par vēlamo darbu šajos portālos ievietojuši tikai 12% visu aptaujāto bezdarbnieku, kamēr informāciju par potenciālo darbinieku šajos portālos meklējuši 27% aptaujāto uzņēmēju.

Bezdarba līmenis Rīgā turpina saglabāties zems un jūlija beigās bija 5,1%. Nodarbinātības valsts aģentūras Rīgas reģionālajā filiālē (NVA) bija reģistrēti 16 109 bezdarbnieki. Valstī 2015. gada 31.jūlijā bija reģistrēti 80 671 bezdarbnieki un bezdarba līmenis jau trešo mēnesi ir nemainīgs - 8,6%. 2014. gada jūlijā un 2015. gada jūlijā bezdarba līmenis Rīgā bija 5,1%, informē Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Lita Brice.

NVA Rīgā jūlija beigās bija pieejamas 4 139 reģistrētas brīvas darba vietas, salīdzinot ar 2014. gada jūliju, brīvo darba vietu skaits palielinājies par 331 darba vakanci. No gada sākuma brīvo darba vietu skaits Rīgā palielinājās par 1 366 vakancēm. Uz katru brīvo darba vietu Rīgā 2015. gada jūlija beigās pretendēja 3,9 bezdarbnieki, tas ir par 0,3 mazāk kā jūnijā. Valstī 2015. gada 31.jūlijā pavisam bija pieejamas 6 448 reģistrētas brīvas darba vietas, no tām 64% reģistrētas Rīgā.

Pašvaldības testētos sociālos pabalstus Rīgas Sociālajā dienestā (RSD) 2015. gada jūlijā saņēma 1 751 darbspējīga nestrādājoša persona jeb 10,9% no visiem NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem. Salīdzinot ar 2014. gada jūliju, darbspējīgo nestrādājošo testēto pabalstu saņēmēju skaits RSD samazinājies par 651 personu.