Latvija diemžēl nav izmantojusi visus iespējamos investīciju veicinošos mehānismus, intervijā sacīja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

"Teorētiski līdzekļu, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi, ir krietni daudz. Pirmkārt, tās ir investīcijas. Vai esam izdarījuši visu, lai piesaistītu investīcijas? Domāju, ka nē," teica Šteinbuka.

Viņa par piemēru minēja Lietuvu, kuras ekonomika pagājušajā gadā, neraugoties uz kopējo stagnāciju Eiropas Savienībā (ES), provizoriski pieauga par 2,2%.

"Mēs bieži sakām, ka mūsu ģeopolitiskais stāvoklis neveicina investīcijas, jo blakus ir neprognozējams kaimiņš. Tomēr tāds pats kaimiņš ir arī blakus lietuviešiem, un, neraugoties uz ģeopolitiskiem apstākļiem, Lietuva panāca izaugsmi," norādīja Šteinbuka, piebilstot, ka Lietuvā varētu būt pievilcīgāks un labvēlīgāks investīciju klimats, tostarp ir pieejamāki kredīti bankās, mazāka birokrātija, kā arī ir uzņēmumus atbalstošāka valdības rīcība.

Eiropas Savienība atrodas savdabīgās krustcelēs, kur iespējami vairāki attīstības scenāriji, taču pašlaik mēģina sabalansēt nākotnes prioritātes un atrast attiecīgos finanšu resursus daudzgadu budžeta projektā

Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja Latvijas Universitātes Ekspertu padomes locekle, Fiskālās disciplīnas padomes locekle, Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska padomniece, profesore Inna Šteinbuka.Viņa atzīst, ka pašlaik izaicinājumi ir ne tikai Latvijai, bet arī ES, pirmkārt, jau tāpēc, ka tiek gaidīts Brexit. Turklāt joprojām neviens nevar prognozēt, kāds tas īsti varētu būt — ar kontrolētu (ratificētu vienošanos starp ES un Lielbritāniju) izstāšanos vai arī tā dēvēto cieto – bez nosacījumiem un bez vienošanās. Otrkārt, 2019. gada maijā ir paredzētas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un, ja līdz šī sasaukuma pilnvaru termiņa beigām netiks akceptēts jaunais ES daudzgadu (2021.-2027.gada) budžets, tad pastāv risks, ka tajā ietverto struktūrfondu programmu atvēršana aizkavēsies un Latvijā būs šo fondu pārrāvums. Tai pat laikā Lielbritānijas aiziešana no ES radījusi jautājumus par ES budžeta ieņēmumiem, kas veidojas no ES dalībvalstu iemaksām, savukārt daudzas ES donorvalstis nevēlas maksāt vairāk. Savukārt dalībvalstis, kā, piemēram, Latvija, kura saņem no ES vairāk nekā iemaksā, ir gatavas palielināt savu iemaksu apmēru ES budžetā. Perspektīvā nevarot izslēgt ES paplašināšanos, it īpaši Balkānu reģionā, kur vairākas valstis ir paudušas ne tikai vēlmi, bet arī veic mājasdarbus atbilstoši ES uzstādījumiem, taču tas būs politisks lēmums, kuru diez vai esot iespējams sagaidīt tuvāko gadu laikā. Līdztekus šiem faktoriem vēl jāņem vērā ģeopolitiskie notikumi, piemēram, ASV un Ķīnas ievedmuitas cīkstiņš, kurā ES nav ierauta, bet šis process var ietekmēt ES gan tieši, gan netieši.

Pagājušais gads pagāja nepiepildītu cerību un prognožu zīmē, intervijā atzina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, norādot, ka līdzīgi kā 2024.gada nogalē, arī 2023.gada beigās izaugsmes atsākšanās tika gaidīta "nākamgad".

"Atskatoties uz tikko aizgājušo 2024.gadu, redzam, ka izaugsmi ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā (ES) kopumā noslāpēja energoresursu un citu izejvielu augstās cenas, kā arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) ierobežojošās monetārās politikas spiediens, kas tikai otrā gada pusē sāka pakāpeniski atslābt," teica Šteinbuka.

Viņa arī norādīja, ka ES ekonomikas izaugsmes palēnināšanās un galveno tirdzniecības partneru ekonomiskās problēmas ierobežoja Latvijas eksportu.

Tāpat Šteinbuka minēja, ka 2024.gadā ekonomikā skaidri iezīmējās lejupslīde, lai gan budžeta projekts tika izstrādāts, prognozējot 1,4% ekonomikas izaugsmi.

"Cerības uz izaugsmi diemžēl nepiepildījās, gluži otrādi, 2024.gada trijos ceturkšņos, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājās par 0,3% un dinamika bija lejupejoša. Diez vai 2024.gada pēdējā ceturkšņa rezultāti, kurus uzzināsim janvāra beigās, varēs būtiski uzlabot gada iznākumu," sacīja Šteinbuka, piebilstot, ka arī kaimiņvalstīm ir gājis dažādi, piemēram, Igaunijai deviņos mēnešos IKP samazinājās par 1% un iet sliktāk, savukārt, var apsveikt Lietuvu, kur IKP pieauga par 2,2%. "Tas ir fenomenāls panākums uz vairāku eirozonas un ES valstu fona," teica FDP vadītāja.

Latvijā darbaspēka izmaksas joprojām aug straujāk nekā produktivitāte, ceturtdien, prezentējot jaunāko Latvijas produktivitātes ziņojumu, sacīja Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskā institūta "LU domnīcas LV PEAK" (LV PEAK) direktore un Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Viņa uzsvēra, ka produktivitāte pēdējo gadu laikā neaug vai aug minimāli, tikmēr darba samaksas tempi kopš 2015.gada apsteidz produktivitāti.

Šteinbuka norādīja, ka joprojām saglabājas arī būtiska Latvijas produktivitātes līmeņa atpalicība, salīdzinot ar Eiropas Savienības (ES) augsti attīstītajām valstīm. Tāpat pētījumā secināts, ka produktivitātes pieaugumam arvien vairāk būs jābalstās uz zinātņietiplīgām darbībām, kuru īpatsvars ekonomikā šobrīd ir mazs.

Šteinbuka minēja, lai veiktu izrāvienu inovāciju jomā, ir jāmaina sabiedrības attieksme un attiecīgi jāuzlabo inovāciju stimuli, kā arī jāpaaugstina ieguldījumi pētniecībā un attīstībā.

Pētījumā arī secināts, ka pilnīga digitalizācijas un mākslīgā intelekta iespēju izmantošana ir būtiska, lai kāpinātu produktivitāti un dzīves līmeni. Tāpat arī darbaspēka pieejamība un kvalitāte ir būtiska produktivitātes paaugstināšanā. Savukārt, redzot, ka nākotnē darba tirgū saasināsies darbaspēka nepietiekamības problēma, ir nepieciešams stiprināt pieaugušo izglītības sistēmu, akcentēja Šteinbuka.

Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka nav uzrunāta no politiķu puses un neplāno kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, aģentūrai LETA pauda Šteinbuka.

"Par šo ziņu uzzināju no medijiem, uzrunāta neesmu un neplānoju kandidēt šim amatam. Redzot savu vārdu kandidātu vidū, jūtos gandarīta par sava darba novērtējumu Fiskālās disciplīnas padomes vadītājas amatā," teica Šteinbuka.

Viņa uzsvēra, ka "šajā atbildīgajā pozīcijā, turot rūpi un nodrošinot atbildīgu valsts fiskālo disciplīnu šajā izaicinājumiem bagātajā laikā, redzu sevi arī turpmāk".

Būdama Latvijas Universitātes profesore, Šteinbuka vēlas turpināt iesāktos starptautiskus un nacionālās nozīmes pētnieciskus projektus.

Jau ziņots, ka ceturtdien, 16.janvārī, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma" vēstīja, ka koalīcijas apspriedēs par jauno Latvijas Bankas vadītāju parādās arvien jauni uzvārdi.

Ņemot vērā, ka inflācija lielā mērā šobrīd tiek importēta un veidojas no pieaugošajām energoresursu cenām, valdībai nav efektīvu risinājumu inflācijas mazināšanai, atzina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, piebilstot, ka tādēļ vienīgais, ko valdība var darīt, ir mēģināt mazināt inflācijas sekas.

"Inflācijas cēlonis ir "ārpus Latvijas", tādēļ vienīgais, ko valdība var darīt, ir mēģināt mazināt inflācijas sekas. Labākais risinājums ir mērķēti atbalsti mazaizsargātajiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem ar augstu izaugsmes, eksporta un inovācijas potenciālu. Ja šādi uzņēmumi saskaras ar problēmām augsto energoresursu izmaksu dēļ, tad būtu prātīgi tos atbalstīt," teica Šteinbuka.

Viņa uzsvēra, ka ir arī jāskatās, ko dara kaimiņi, lai Latvijas uzņēmumi nezaudētu konkurētspēju kaimiņvalstu intensīvu atbalsta programmu dēļ.

Tāpat FDP priekšsēdētāja atzīmēja, ka augstas inflācijas apstākļos valdībai ir jāraugās tēriņu mazināšanas virzienā, un, lai gan FDP kompetencē nav norādīt, kādus izdevumus samazināt, ir skaidrs, ka būtu lietderīgs kritisks un radikāls iestāžu funkciju un izdevumu audits.

Akcīzes nodokļa samazinājums degvielai dārgi izmaksās budžetam, bet degvielas cenas kritums būs neliels, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

"Mūsuprāt, [akcīzes nodokļa samazināšana degvielai] ir diezgan dārgs pasākums. Tas dārgi izmaksās budžetam, bet tajā pašā laikā cenu elastība jeb cenu atbilde uz nodokļa samazinājumu nebūs liela. Par to liecina pasaules prakse," teica Šteinbuka.

Viņa arī piebilda, ka automašīnas pamatā izmanto ļoti turīgi vai vidēji turīgi cilvēki, tādējādi, lai atbalstītu mazāk turīgos iedzīvotājus, labāk būtu atbalstu novirzīt sabiedriskā transporta cenu mazināšanai.

Tāpat Šteinbuka uzsvēra, ka ar nodokļu un nodokļu likmju izmaiņām ir jārīkojas ļoti piesardzīgi. "Neaizmirsīsim, ka mūsu budžets principā veidojas no nodokļiem. Var jau visus nodokļus atcelt, ber no kurienes tad mēs ņemsim naudu? Nevar jau visu naudu aizņemties. (..) Līdz ar to ar nodokļiem un nodokļu likmēm ir jārīkojas ļoti piesardzīgi," sacīja padomes priekšsēdētāja.

Latvija gadiem ilgi ir pārāk maz investējusi pētniecībā un izglītībā, kas tagad ir viens no iemesliem atpalicībai no kaimiņvalstīm, intervijā atzina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Pēc viņas teiktā, finanšu krīzes laikā Latvija piedzīvoja smago "piezemēšanos", kas ietekmēja turpmākās atšķirības Baltijas valstu ekonomiskās attīstības trajektorijās.

"Nereti izskan pārmetumi valdībai, ka 2008.gada krīzes laikā jostas savilkšana bija pārāk smaga, ka valdība nav pareizi rīkojusies, tādēļ mēs tagad atpaliekam no kaimiņvalstīm. Bet es uzskatu, ka cīņa ar krīzes sekām bija profesionāli korekta. Cēloņi šai krīzei jāmeklē "gāze grīdā" politikā, kura tika īstenota uzreiz pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), kas kombinācijā ar globālo finanšu krīzi smagi ietekmēja Latviju un tās iedzīvotājus," sacīja Šteinbuka.

Pēc finanšu krīzes, periodā no 2013. līdz 2019.gadam, izaugsme bija mērena, norādīja FDP vadītāja, piebilstot, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga vidēji par 2,6% gadā, tādēļ kopš 2016.gada kaimiņvalstu IKP rādītāji apsteidza Latviju, turklāt šīs atšķirības turpina pieaugt joprojām.

Sapņi, ka Latvijā bankas būs tilts starp austrumiem un rietumiem, un tā būs "mazā Šveice", ir pilnībā izgaisuši.

To šodienas konferencē "Kredītiestāžu darbības un uzraudzības juridiskie aspekti" savā uzrunā sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Šteinbuka piekrīt, ka banku sektors Latvijā ir jāsakārto, bet ar to nav jāaizraujas. "Ir ļoti svarīgi, lai Latvija nepārvēršas par policejisku valsti, lai gan jau tagad visi bankas klienti tiek uzskatīti par aizdomās turamajiem," bija bažīga Šteinbuka.

Gads var noslēgties ar iesaldētu miljardu

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) 2020. gada pirmajā pusē iesaldējis teju tikpat daudz naudas...

Viņasprāt, ekonomikas lejupslīde pirms pandēmijas rada bažas, lai gan lielāku satraukumu rada nauda, kura pašlaik ieplūst Latvijas ekonomikā, jo tā ir kā "debesmanna", pie kuras viegli var pierast un tas ir bīstami.

"2019.gadā neviens nevarēja iedomāties, ka Latvijas ekonomikā ieplūdīs tik lieli finanšu līdzekļi, un tas rada satraukumu, jo uzņēmumi un sabiedrība kopumā var būt negatavi tik lielai naudas plūsmai," teica Šteinbuka.

Šteinbuka pieļāva, ka viņa situāciju dramatizē, bet savādāk nevar, jo pašlaik situācija ekonomikā ir nestabila, lai gan paralēli tam jānodrošina laba banku funkcionēšana, jo bez tām Latvijas ekonomika ir nolemta.

Priekšsēdētāja pauda bažas, ka konferencē teiktais var neaiziet līdz galvenajam mērķim, jo konferencē nepiedalās Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, kā arī citu banku pārstāvji.

Jau ziņots, ka šodienas konference "Kredītiestāžu darbības un uzraudzības juridiskie aspekti" ir veltīta banku sektora uzlabošanai un tajā piedalās Valsts prezidents Egils Levits, ģenerālprokurors Juris Stukāns, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne Anita Rodiņa, kā arī zvērinātie advokāti un juristi.

Cenu kāpuma mazināšanai būtu jāvērtē iespēja uz laiku apturēt atsevišķus valsts finansētos būvniecības projektus, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

"Būvniecības nozare ir tāds inflācijas perēklis. Varbūt, valdībai ir jāpadomā, vai ir kādi projekti, kurus mēs finansējam no valsts naudas, kurus vajag pagaidām apstādināt un atgriezties pie šiem projektiem, kad situācija būs labvēlīgāka un cenas tik strauji neaugs," teica Šteinbuka.

Tāpat viņa norādīja, ka, sākoties pandēmijai, valstis palielināja atbalstu ekonomikai, audzējot budžeta deficītu, taču šīs pastāvīgās injekcijas ekonomikā stimulēja cenu pieaugumu.

Šteinbuka arī atzīmēja, ka nebūtu pareizi valsts atbalstu piešķirt pilnīgi visiem, jo ir sabiedrības daļa, kurai šo atbalstu vajag vairāk. "Mums apmēram piektā daļa iedzīvotāju ir uz nabadzības sliekšņa un ir pakļauta nabadzības riskam. Tieši šai iedzīvotāju daļai ir nepieciešams atbalsts," viņa sacīja.

Atbalsts visiem bez izņēmuma saistībā ar straujo energoresursu cenu kāpumu vēl vairāk palielinās plaisu starp bagātajiem un nabagiem, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

"Protams, ka mums visiem gribas, lai tiktu kompensēti visi cenu pieaugumi. Par to man nav šaubu. Diemžēl valsts budžets nav no gumijas un ir ierobežots. Līdz ar to pati ideja, ka tiks kompensēti 50% no cenu pieauguma, principā ir prātīgi, bet, mūsuprāt, vajadzētu, lai atbalsts netiktu sniegts pilnīgi visiem iedzīvotājiem," sacīja .Šteinbuka.

Viņasprāt, atbalstot visus bez izņēmuma, vēl vairāk palielināsies plaisa starp bagātajiem un nabagiem: "Skaidrs, ka tās mājsaimniecības, kurām ir zināma pārticība, var iztikt bez valsts atbalsta, bet trūcīgie nevar iztikt. Būtu prātīgi nabagiem sniegt vairāk un tiem, kuriem ir nauda, nesniegt neko".

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja norādīja, ka valdības nespēja sniegt atbalstu mērķēti ir neizpildīts mājasdarbs. "Ja aicinājums veidot mērķētu atbalsta sistēmu tiktu sadzirdēts, tad jau sen nepieciešamie dati tiktu izveidoti. Bija pietiekami daudz laika, ja būtu sākts strādāt pie tā jau 2020.gadā," teica I.Šteinbuka.

Lai Latvija varētu attīstībā panākt kaimiņvalstis un citas attīstītās valstis, nepieciešams veicināt investīcijas, trešdien Ekonomistu apvienības sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju rīkotajā konferencē "Latvijas valsts stratēģija un sociāli politiskais konsensus" pauda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka un Latvijas Bankas padomes padomnieks Andris Strazds.

Tostarp Šteinbuka sacīja, ka jaunā valdība no iepriekšējās saņems diezgan stabilu makroekonomiskās stabilitātes politiku - valsts parāds nav starp augstākajiem Eiropā, budžeta deficīts gan ir nedaudz par augstu, tāpēc tēriņi būtu jāpiebremzē.

"Svarīgi, lai valdība turpināti finansiāli disciplinētu politiku. Nevajadzētu aizrauties ar budžeta deficīta palielināšanu un lielākiem atbalsta pasākumiem," teica Šteinbuka.

Viņa uzsvēra, ka Latvijai ir nepieciešama izaugsme, lai rastu finansējumu budžeta deficīta samazināšanai. Diemžēl pagaidām Latvija atpaliek no kaimiņvalstīm.

Šteinbuka skaidroja, ka atpalicība izveidojusies tādēļ, ka ilgus gadus Latvijas attīstības modelis balstījās uz tilta veidošanu starp Austrumiem un Rietumiem, savukārt pēc tam valsts kļuva par lielu naudas atmazgāšanas vietu. Gan tranzīta, gan finanšu sektora attīstībā ieguldīti lieli līdzekļi, taču tie nav nesuši rezultātu.

Latvija valsts parāda apkalpošanas izmaksas tuvākajos gados var pieaugt divkārt, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Ja patlaban šīs izmaksas veido 200 miljonus eiro gadā, tad tās varētu pieaugt līdz 400-450 miljoniem eiro gadā.

Šteinbuka norādīja, ka pagaidām Latvijas valsts parāds nav liels, salīdzinot ar citām Eirozonas valstīm, tomēr tas nenozīmē, ka valdība var tērēt neierobežotā apjomā, jo jārēķinās ar pieaugošajām parāda apkalpošanas izmaksām.

Vienkāršoti sakot tas nozīmē, ka no budžeta būs vairāk naudas jātērē nevis medicīnai, izglītībai un citām jomām, bet parāda apkalpošanai, piebilda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Ja patlaban Latvijas var aizņemties ar salīdzinoši mazu likmi - 2,75%, tad valstīs ar ievērojami lielāku parādu arī likmes ir krietni augstākas - piemēram, Itālijā 4,6% un Grieķijā gandrīz 5%. Jārēķinās, ka parāda apkalpošanas izmaksas augs visai strauji, uzsvēra Šteinbuka.

Šobrīd nav pamata Latvijā celt nodokļus, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Viņa norādīja, ka Latvijā ekonomika joprojām aug ļoti lēni, un tas ir slikti arī valsts budžetam, taču šogad pirmajā pusgadā kopbudžetā nodokļu ieņēmumi atpalika no plāna tikai par 2%.

"Pusgads izskatās relatīvi cerīgi," teica Šteinbuka, skaidrojot, ka gada otrajā pusgadā, ja nebūs kādu satricinājumu pasaulē, Latvijas ekonomikas izaugsmē varētu būt gaidāma uzlabošanās.

Šteinbuka pauda, ka tādējādi, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta, šobrīd nav pamata Latvijā celt nodokļus. "Skatoties uz reālajiem skaitļiem, es teiktu, ka šobrīd neredzu nekādu traģēdiju un neredzu pamatu celt šobrīd nodokļus," sacīja FDP priekšsēdētāja.

Viņa arī uzsvēra, ka izrāvienu ekonomikā var panākt, nevis mainot nodokļus, bet paaugstinot produktivitāti, sekmējot ražīgumu, ieviešot tehnoloģijas, veicinot investīcijas.

Valsts budžeta deficīts šogad Latvijā varētu būt 2,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" prognozēja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Viņa norādīja, ka Latvijā budžeta deficīts nav augsts, tostarp šogad budžeta deficīts bija plānots virs 4% no IKP, taču, ņemot vērā pašreizējās tendences, budžeta deficīts varētu būt 2,6% apmērā no IKP.

"Apmēram tādā pašā līmenī budžeta deficīts tiek plānots arī nākamajam gadam, kas liecina, ka budžeta veidotāji tomēr grib īstenot piesardzīgu, fiskāli atbildīgu politiku," sacīja Šteinbuka.

Viņa arī atzīmēja, ka, ņemot vērā straujo patēriņa cenu kāpumu, ir būtiski auguši nodokļu ieņēmumi, proti, nodokļu ieņēmumu faktiskā izpilde ir lielāka, nekā bija plānots. "Tas vieš cerību, ka arī nākamajā gadā nodokļu ieņēmumi būs zolīdā līmenī un nodrošinās iespēju valdībai finansēt definētā prioritātes, kas ir drošība, veselība un izglītība," sacīja Šteinbuka.

Patiesais bezdarba līmenis Latvijā būs redzams pēc dīkstāves pabalstu izmaksas perioda, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

"Kāda būs reālā situācija ar bezdarbu rādīs tikai laiks, kad dīkstāves pabalsts vairs nebūs un daudzi uzņēmumi bankrotēs," teica Šteinbuka.

Krīze ieilgst, situācija ir ekstremāla, tāpēc jākoriģē atbalsta instrumenti

Valsts ekonomikas atbalsta pasākumus, visticamāk, vajadzēs turpināt vēl vairākus mēnešus, taču...

Viņa atzīmēja, ka būs uzņēmumi, tostarp arī līdz šim veiksmīgas kompānijas, kuras nespēs atgūties pēc krīzes.

Vienlaikus Šteinbuka piebilda, ka atbilstoši Finanšu ministrijas aplēsēm apmēram 30% no pagarinātajiem nodokļiem nekad netiks samaksāti. "Tā ir hipotēze. Cik reāli uzņēmumu bankrotēs, mēs nezinām," pauda Šteinbuka, atzīmējot, ka situācija joprojām ir ļoti nenoteikta.

Covid-19 krīzes mazināšanai valsts izmaksājusi 3,69 miljardus eiro

Valsts atbalsts Covid-19 krīzes mazināšanai līdz šim veido aptuveni 3,69 miljardus eiro,...

Jau vēstīts, ka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā faktiskais bezdarba līmenis pagājušā gada beigās bija 8,3%, vienlaikus Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētā bezdarba līmenis 2020.gada beigās bija 7,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Kopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas martā valsts parāds ir pieaudzis vairāk kā par 2 miljardiem eiro. Fiskālās disciplīnas padome (FDP) jau sākotnēji ir paudusi bažas par to, ka atbalsta pasākumi varētu atstāt pārāk ilgstošu ietekmi uz valsts budžeta bilanci, tāpēc ir aicinājusi valdību atbalsta instrumentus veidot kā īstermiņa pasākumus ekonomikas stimulēšanai.

FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka septītajā monitoringa ziņojumā norāda, ka valsts atbalstam uzņēmumiem ir jābūt samērīgam ar krīzes izraisītajām problēmām, tas nedrīkst būt pretrunā ar godīgas konkurences principiem un kalpot par pamatu biznesa izaugsmei.

"Valdības izrādītais "dāsnums" pret atsevišķiem uzņēmumiem kontrastē ar ES Padomes aizrādījumu, ka Latvijā pārāk daudzi mazie un vidējie uzņēmumi cieš no pārmērīgi stingrām prasībām garantiju saņemšanai. FDP ieskatā aizdevumu garantijām nebūtu jāpārsniedz piecu gadu termiņu," 4. septembrī publiskotajā monitoringa ziņojumā pauž I. Šteinbuka.

Kopumā valsts parāda straujākais kāpums notika šā gada aprīlī, un vēl joprojām turpinās mērens valsts parāda pieaugums, kas jūlijā sasniedza 12.610 mljrd. eiro.

Pirms diviem gadiem īstenotās nodokļu reformas rezultātā nodokļu ieņēmumos ik gadu zaudēts aptuveni 1% no iekšzemes kopprodukta, norādījusi Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) locekle Inna Šteinbuka.

Saskaņā ar viņas teikto, nodokļu reformai būs ietekme arī turpmākos gadus. Galvenokārt negatīvu efektu radījis kritums uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumos. Par nodokļu reformu lauzts gana daudz šķēpu un tā vērtēta ļoti kritiski. Piemēram, Eiropas Komisija atkārtoti norādījusi, ka nodokļu reformas ietekme uz nevienlīdzības mazināšanu ir ļoti ierobežota.

Ne velti valdības vadītājs Krišjānis Kariņš paziņojis, ka tūlīt pēc budžeta pieņemšanas sāksies darbs pie izmaiņām nodokļu sistēmā, kas stātos spēkā 2021. gadā. Tajā pašā laikā uzņēmēji arvien uzsvēruši, ka nodokļu reformas neapšaubāmi pozitīvais ieguvums ir jaunais UIN regulējums, kas paredz, ka reinvestētā peļņa netiek aplikta ar nodokli.

Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētājas amatā atkārtoti uz nākamo trīs gadu pilnvaru termiņu iecelta Inna Šteinbuka, mikroblogošanas vietnē "Twitter" informē padome.

Šteinbuka atkārtoti ievēlēta par FDP priekšsēdētāju padomes sēdē 2022.gada 20.decembrī.

Savukārt bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš iecelts par FDP priekšsēdētājas vietnieku.

FDP paziņojumā minēts, ka Āboliņš šajā amatā nomainīs Mortenu Hansenu, kura pilnvaru termiņš beidzas gada beigās.

Jau vēstīts, ka Saeima 2018.gada 11.oktobrī iecēla Šteinbuku FDP padomē, bet 2019.gada decembrī Šteinbuka tika iecelta par padomes priekšsēdētāju.

Savukārt Āboliņu FDP padomē Saeima iecēla 2020.gada 5.martā. Tāpat šajā dienā FDP tika iecelts Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas mācībspēks Andrejs Jakobsons.

Vienlaikus Hansenu Saeima 2016.gada 22.decembrī apstiprināja atkārtoti darbam FSP.

Valsts nevar atļauties turpināt neierobežotu atbalstu Covid-19 krīzē cietušajiem uzņēmumiem un šobrīd ir nepieciešams vieds valsts atbalsts tieši dzīvotspējīgajiem uzņēmumiem, atzina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Viņa uzsvēra, ka situācija joprojām ir ļoti neprognozējama, taču valstij nav iespējas neierobežoti atbalstīt visus krīzē cietušos, turklāt atbalsta samazināšanai ir jānotiek pakāpeniski.

"Jāņem vērā tas, ka mēs visi strādājam ļoti lielas nenoteiktības apstākļos un arī valdība pieņem lēmumus diezgan jaunā un ļoti grūtā situācijā bez iepriekšējas epidemioloģisku krīžu apkarošanas pieredzes, tad, protams, ir jārīkojas piesardzīgi. Kad premjers norādīja, ka jādomā par valsts atbalsta mazināšanu, viņš jau nedomāja, ka tas ir jādara rīt. Eiropas Savienības(ES) ieteikumos dalībvalstu valdībām ir norādīts, ka izejai no atbalsta režīma ir jābūt ļoti pakāpeniskai un piesardzīgai. Tomēr, ja nebūs trešā viļņa, tad jau tagad ir jādomā par fiskālās izejas stratēģiju," teica Šteinbuka.

Augstas ģeopolitiskas spriedzes un joprojām ierobežojošās Eiropas Centrālā bankas (ECB) monetāras politikas apstākļos straujāka Latvijas ekonomikas izaugsme būtu brīnums, un, ņemot vērā sarukušo inflāciju, budžeta ieņēmumu pieaugums šogad varētu būt lēnāks, intervijā atzina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Viņa atzīmēja, ka pirmo divu mēnešu laikā kopbudžeta nodokļu iekasēšanas plāns netika izpildīts par 8,2%, bet martā atbilstoši Valsts kases datiem plāns jau bija pārpildīts par 14%, savukārt aprīlī situācija atkal ir pasliktinājusies. "Tomēr šobrīd vēl nesaskatu traģēdiju nodokļu iekasēšanas atpalicībā no plāna, jo ir jāskatās, kāda situācija būs turpmākajos gada mēnešos. Nodokļu ieņēmumi ir atkarīgi no inflācijas un IKP pieauguma. Abi šie rādītāji tika prognozēti augstāki budžeta sastādīšanas brīdī - IKP 2,5% pret 1,4% un inflācija 2,2% pret 1,6%, un tas ir atpalicības iemesls. Prognozes, kas bija pamatā nodokļu iekasēšanas plānam, bija optimistiskākas. Ne ļoti, bet tomēr," norādīja Šteinbuka.

Latvija no tā dēvētā Junkera investīciju plāna piesaistījusi apmēram pusmiljardu eiro, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma teica Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.

Viņa, vērtējot vakardienas EK prezidenta Žana Kloda Junkera runu Eiropas Parlamentā Strasbūrā, atzina, ka tā bijusi optimistiska. Ja pirms gada runā optimisma nebija, viņi bija norūpējušies par Brexit, savukārt vēl pirms gada Eiropā aktuālākais jautājums bija migrantu krīze.

Tādejādi šī gada runa ir bijusi optimistiska - gan Eiropas, gan Latvijas ekonomikas uzrāda izaugsmi, samazinās bezdarba līmenis un tāpat ekonomikās ieplūst investīcijas.

Šteinbuka norādīja, lai arī pēc Junkera investīciju plāna pasludināšanas, Latvijā valdīja skepse par šo līdzekļu apgūšanu, tagadējās aplēses liecina, ka Latvijas ekonomikā ieplūduši apmēram pusmiljards eiro tieši pateicoties šim plānam.

Augošās inflācijas apstākļos pārmērīga valsts budžeta deficīta kāpināšana stimulē inflāciju, kas palielina sociālo spriedzi, kā arī mazina uzņēmumu konkurētspēju.

To jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 17 par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst Fiskālās disciplīnas padome.

Kā norāda Padome, budžeta likumā ieplānotie līdzekļi neparedzētiem gadījumiem 2022. gadam šobrīd jau ir iztērēti un valdības lēmums janvāra sākumā šīs programmas finansējumu palielināt par 300 miljoniem eiro kāpinās šī gada budžeta deficītu. Šobrīd koalīcijas partijas ir vienojušās par jauniem atbalsta mehānismiem, kas kompensētu enerģijas cenu pieaugumu 260 miljonu eiro apmērā. Tas varētu radīt nepieciešamību vēl palielināt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem un neizbēgami novedīs pie lielāka budžeta deficīta.

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) izstrādātās Latvijas makroekonomikas prognozes 2020.-2022. gadam, kas tiek izmantotas par pamatu valsts budžeta plānošanai vidējā termiņā. Kopumā prognozes novērtētas kā reālistiskas, taču bažas raisa riski starptautiskās tirdzniecības un banku sektora reputācijas jomā.

Apstiprinot inflācijas prognozi, Padome norāda, ka kopš 2018. gada oktobra inflācijas prognozē nav veiktas izmaiņas. Taču spiediens uz darba algu pieaugumu darba tirgū joprojām ir augsts, kā rezultātā inflācija varētu būt augstāka par pašreiz prognozēto FM līmeni.

«Latvijas darba tirgus turpina uzkarst – bezdarba līmenis samazinās, iedzīvotāju līdzdalības līmenis darba tirgū sasniedz jau 70%, un Latvijas darba tirgus piesātinājums turpina augt. Līdz ar to paredzams, ka nākamajos gados turpināsies spiediens uz darba samaksu un inflāciju, kas ilgtermiņā var palielināt inflācijas rādītājus,» norāda Inna Šteinbuka, FDP locekle.

Apstiprinot reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi,Padome norāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējo prognozi 2018. gada oktobrī, Finanšu ministrija reālo IKP pieauguma tempu 2019. gadam ir palielinājusi no 3,0% līdz 3,2%, t.i., par 0,2 procentpunktiem, bez izmaiņām turpmākajos gados.

Fiskālās disciplīnas padome kopumā ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes 2022.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādei 2023. -2025.gadam, taču norāda uz vairākiem būtiskiem riskiem, kas var negatīvi ietekmēt turpmāko tautsaimniecības attīstību, informēja Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvji.

Padome uzskata FM prognozes par pieņemamām šābrīža augstās nenoteiktības laikā. Kopš iepriekšējās prognožu apstiprināšanas 2022.gada augustā ekonomiskā situācija ir būtiski pasliktinājusies, kas rada nepieciešamību prognozes pārskatīt. Kopš 2022.gada sākuma FM prognozes ir novirzījušās pesimistiskā virzienā, iekšzemes kopprodukts (IKP) tiek novērtēts arvien zemāk, savukārt inflācijas prognoze - kāpināta, norāda Fiskālās disciplīnas padome.

Padomes ieskatā, galvenie negatīvie faktori, kas ietekmēs tautsaimniecību, būs ģeopolitiskās spriedzes radītie ekonomiskie riski, augstā inflācija, piegāžu ķēžu traucējumi un mājsaimniecību patēriņa kritums. Šo faktoru rezultātā ar lielu varbūtību turpināsies ekonomikas lejupslīde.