Ekonomika

Strīdi kūrortpilsētā uzkarst

Guntars Gūte, Diena, speciāli Dienas Biznesam, 18.05.2021

Jaunākais izdevums

Jūrmalas aizsardzības biedrības un uzņēmēju konflikti par būvniecības projektu atbilstību normatīviem pilsētā saasinās.

Jūrmalas pilsētā jau daudzu gadu garumā vērojamas asas domstarpības starp Jūrmalas aizsardzības biedrību (JAB) un dažādiem nekustamā īpašuma projektu attīstītājiem, un arī pašu pilsētas domi. Proti, JAB mēdz apstrīdēt nekustamā īpašuma projekta realizētājam izsniegtas būvatļaujas tiesiskumu, to pamatojot gan ar vides aizsardzības jautājumiem, gan arī ar aizdomām, ka sākotnējā projektā aprakstītais objekta izmantošanas mērķis ir maldināšana un to pēc pabeigšanas izmantos citiem nolūkiem.

Nereti pēc tam, kad JAB pirmo iebildumu par būvatļaujas izsniegšanu noraida pašvaldība, biedrība strīdu turpina tiesās, nereti izejot pat visas instances, mēģinot panākt savu taisnību. Līdzīgi strīdi JAB vērojami arī ar Jūrmalas pilsētas domi, kad JAB tiesā mēģina apstrīdēt pašvaldības apstiprinātos detālplānojumus, arī apelējot pie vides aizsardzības tēmas. Tomēr virkne tiesu spriedumu, ar kuriem DB iepazinās, liecina, ka pat vairāku instanču tiesas pēc būtības konstatējušas, ka JAB izmantotā argumentācija pašvaldības lēmumu atcelšanai neatbilst faktiskajai strīda būtībai, un biedrības prasību ir noraidījušas.

Biznesam zaudējumi

Lai gan JAB pārstāvji Uldis Kronblūms un Guntis Grūba sarunā ar DB daudzkārt kategoriski noraidīja jebkādas aizdomas par kādām slēptām biedrības interesēm, iebilstot pret nekustamā īpašuma projektu realizāciju, tomēr vairāki uzņēmēji un to pārstāvji uzsvēra, ka JAB darbības rada virkni jautājumu, tostarp par to, kādēļ biedrība pret atsevišķiem projektiem vēršas, bet citiem būtībā līdzīgiem projektiem nekādus iebildumus neizvirza un tādējādi nereti neievelk garās tiesvedībās, kuru laikā līdz galīgajam spriedumam projekta attīstīšana faktiski tiek apturēta, kas uzņēmējiem rada gan tiešus, gan netiešus zaudējumus, jo projekta uzsākšanā ieguldītie līdzekļi uz to laiku faktiski ir iesaldēti.

Turklāt arī savu interešu aizstāvēšana tiesā prasa finanšu līdzekļus. JAB pārstāvji šīs uzņēmēju aizdomas par kādām slēptām vai savtīgām biedrības interesēm noraida kā absolūti nepamatotas, norādot, ka JAB faktiski darbojas uz brīvprātības principa un tās rīcībā nav tik lielu resursu, lai savlaicīgi atklātu visus projektus, kur, viņuprāt, varētu būt pamats aizdomām par maldināšanu saistībā ar objekta patiesajiem izmantošanas mērķiem. Tāpēc biedrība apstrīd tos projektus, kurus pamana un kuros saskata iespējamas neatbilstības normatīviem. U. Kronblūms kā piemēru pārkāpumiem būvniecības jomā Jūrmalā min jau uzbūvēto ēku Dubultu prospektā 111.

"Tas ir viens no spilgtākajiem krāpšanās gadījumiem, kurus veic Jūrmalas dome. Šeit divu individuālo dzīvojamo māju vietā ir divas kopā savienotas daudzdzīvokļu ēkas. Katrā pa pieciem dzīvokļiem. (..) Ja mēs būtu pamanījuši, tad noteikti būtu apstrīdējuši, jo šajā zemesgabalā nav atļauta daudzdzīvokļu ēku būvniecība, un noteikti būtu uzvarējuši. Teritorijas plānošana ir tieši tā mērķa dēļ, lai konkrētos rajonos tiktu ievēroti zināmi apbūves principi. Par šo gadījumu iesniedzām iesniegumu prokuratūrai, kura to pārsūtīja policijai. Policija atteica, bet esam pārsūdzējuši prokuroram," pauda JAB pārstāvis.

U. Kronblūms arī noraida publiski paustās šaubas, vai JAB vispār ir biedri, izņemot oficiāli zināmos JAB valdes locekļus, jo informācija par biedriem nav publiski pieejama. Pēc viņa stāstītā, šobrīd JAB ir vairāk vai mazāk aktīvi ap 40 biedru.

Izvēlas mazāko ļaunumu

Saistībā ar JAB aktivitātēm uzņēmēji arī norādījuši uz virkni gadījumu, kad aktīvas tiesvedības procesā JAB ir bijusi gatava atsaukt savu prasību tiesā, ar apstrīdētā projekta īstenotāju noslēdzot mierizlīgumu. Par šādiem gadījumiem ir izteiktas versijas, ka par JAB atkāpšanos no savām prasībām uzņēmējs ir arī maksājis.

Kāds uzņēmējs, kurš Jūrmalā īstenojis vairākus projektus, bet kurš nevēlējās publiski atklāt savu vārdu, atzina, ka arī viņam ir bijuši divi reāli strīda gadījumi ar JAB, kur biedrības pretenzijām neesot bijis nekāda pamata. "Tiek iesniegta prasība tiesā ar kaut kādiem izdomātiem argumentiem. JAB vārdā savākti it kā kaimiņu paraksti, kuri atsevišķās niansēs varbūt arī piekrīt (JAB pretenzijām – red.). Un prasības būtība ir par kādām neatbilstībām normatīviem anulēt būvatļauju, kur atbildētājs pat neesam mēs, bet pilsēta. Un kas ir pats bēdīgākais – pilsētas būvvalde ieņem tādu pasīvu pozīciju, bet mēs tiesā neesam nekas, nevaram pat aizstāvēt savas tiesības un pierādīt savu taisnību," pauda uzņēmējs, savā ziņā pat apgāžot JAB uzskatu, ka Jūrmalas pilsētas dome šajos strīdos nereti vairāk aizstāv investoru, nevis pilsētas iedzīvotāju intereses.

"Un arī tiesas nereti pēc noklusējuma principa ir šādu sabiedrisko organizāciju pusē, kaut arī taisnības tur nav necik. Būtībā tā ir tāda izspiešana. Un mēs abas reizes pilnīgi oficiāli maksājām – slēdzām izlīgumu, maksājām naudu, turklāt projektā neko nemainot. Un kāda šeit ir morāle? Nekāda! Samaksā naudu, un tad arī pretenziju nav!" savā pieredzē dalījās uzņēmējs, piebilstot, ka nauda, kas mērāma tūkstošos eiro, samaksāta JAB.

"Protams, tā var nedarīt (nemaksāt – red.), bet tad tas vispār draud ar to, ka būvatļaujas tiek anulētas, projekti attiecīgi tiek iesaldēti un tas viss uzņēmējam beidzas vēl sliktāk. Protams, varbūt nevajag tā darīt, bet mums jau nav citu variantu," viņš pauž, piebilstot, ka nav saprotama pašvaldības visai pasīvā attieksme šādos strīdos – neaizstāvēt ne pašvaldības un tās iedzīvotāju, ne uzņēmēju intereses, kas gatavi pilsētā un tās attīstībā ieguldīt būtiskas investīcijas.

DB lūdza uzņēmēja stāstīto komentēt JAB valdes loceklim U. Kronblūmam, kurš pauda sekojošo: "Varu atbildēt, ka šādu jūsu minēto gadījumu nav bijis. JAB nekad un nekādā veidā mierizlīgumos nav saņēmusi jebkādu kompensāciju, atkāpšanās naudu vai tiem pielīdzināmus naudas līdzekļus. Mums mierizlīgumi ir bijuši tikai divās lietās. Viens lietā Nr. A420758910 ar SIA Avadsel un Zemkopības ministriju. Otrs lietā A420524912 ar SIA Zemes fonds, kur mierizlīgumā trešā puse bija arī pašvaldība."

Tiesas noraida virkni sūdzību

Lai gan DB sarunas biedrs norādīja par uzņēmējiem nelabvēlīgiem tiesu lēmumiem, tomēr vairāki DB analizētie spriedumi JAB iniciētajās tiesvedībās liecina, ka lielā daļā gadījumu tiesas tomēr noraidījušas biedrības prasību kā nepamatotu. Turklāt nevar nepamanīt, ka teju lielākajā daļā tiesvedību JAB kā galveno argumentu savām tiesībām apstrīdēt domes apstiprinātos detālplānojumus attiecīgām teritorijām un arī konkrētās būvatļaujas projektu īstenošanai piemin vides aizsardzības jomu, kas faktiski ir vienīgā biedrības iespēja iniciēt tiesvedību atbilstoši normatīviem, tomēr nereti šī prasība tiek atzīta kā iegansts tiesvedības iniciēšanai, kam nav nekāda sakara ar konkrētajiem faktiem.

Piemēram, Administratīvā apgabaltiesa savā spriedumā JAB prasībā atcelt Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes izdoto būvatļauju viesu nama būvniecībai Jūras ielā 32A cita starpā norāda: "Kaut arī apgabaltiesa izvērtēja vairākus pieteicēja (JAB – red.) argumentus pēc būtības, apgabaltiesai tomēr pastāv šaubas, vai pieteikuma patiesais mērķis ir vides tiesību aizsardzība. Lietā nav pierādījumu, bet lielā mērā var piekrist trešās personas (būvniecības projekta īstenotāja – red.) paskaidrojumā norādītajam, ka daudzi pieteicēja argumenti liecina par pieteicēja vēlmi novilcināt trešās personas tiesības izmantot ar būvatļauju tai piešķirtās apbūves tiesības." Tāpat apgabaltiesa spriedumā par pamatotām atzīst projekta īstenotāja aizdomas, ka konkrētajā lietā JAB savas tiesības vērsties pret projekta īstenošanu izmanto negodprātīgi, jo faktiski pieteikums nesatur argumentāciju par būtiskiem vides tiesību pārkāpumiem, jo pieteicēja argumenti būtībā balstās uz to, ka pārsniegti plānotās ēkas tehniskie rādītāji.

Tāpat tiesa secinājusi, ka nav pierādījumu JAB izvirzītajām aizdomām, ka projekta attīstītājs paredzētā viesu nama vietā plāno būvēt mazstāvu daudzdzīvokļu ēku. Līdzīgs secinājums lasāms arī Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama 2019. gada 16. aprīļa spriedumā JAB prasībā atcelt Jūrmalas pilsētas domes 2018. gada 26. aprīļa lēmumu par detālplānojumu zemesgabalam Jūrmalā pludmales nogabalam no 5. līnijas līdz 4. līnijai. JAB savu prasību argumentēja ar to, ka tas ir prettiesisks, jo pretēji vides tiesiskajam regulējumam atļauj apbūvi pludmalē un piekrastes joslā, un faktiskais lēmuma mērķis ir legalizēt sezonas apbūvi pludmalē un jūras piekrastes joslā, nosaucot to par īslaicīgas lietošanas būvi, kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par pieciem gadiem. Pēc JAB domām, saistībā ar šo lēmumu ir saskatāmas iespējamas shēmošanas, ka katrus piecus gadus tiks saskaņota terases ekspluatācija līdz pilnīgai tās legalizēšanai. Vēl, JAB ieskatā, pastāv risks, ka pludmalē uzbūvētā terase tiks apdraudēta vētru laikā, radot vides piesārņojumu, kā arī norādīja uz vēl virkni iespējamu vides risku.

Tomēr tiesa secināja, ka detālplānojums atbilst normatīvu prasībām, kā arī konstatēja, ka lietā esošie materiāli neliecina par to, ka ar detālplānojumu tiktu pilnībā legalizēta apbūve pludmalē, kopumā secinot, ka JAB prasībā norādītie iebildumi attiecībā uz detālplānojuma saturu nav pamatoti. Rezultātā JAB prasība tika noraidīta līdzīgi kā virknē citu prasību gan par būvatļauju, gan detālplānojumu atcelšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu tirgus pārorientēšanos uz vietējo iedzīvotāju, ko sekmējusi pandēmija, īpaši izteikti var manīt Jūrmalas tirgū, kurš līdz šim īpaši pievilcīgs bija ārvalstu klientiem, secina nekustamo īpašumu uzņēmums Latio.

Kūrortpilsētu par savu dzīvesvietu izvēlas arvien vairāk pašmāju pircēju, kuru rocība ir augusi, un aktivitāte novērojama gan t.s. ekonomiskajā mājokļu segmentā, gan arī augstākajā cenu grupā, kurā vēl pirms apmēram pieciem gadiem vietējais pircējs nedominēja.

Tas pamudinājis Latio atvērt jaunu biroju Jūrmalas centrā. Latio Jūrmalas nodaļas vadītāja Ilze Jaungaile-Gaile atgādina, ka Jūrmalas mājokļu tirgu savulaik būtiski iespaidoja termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) – tirgus to ietekmē strauji auga, taču 2015. gadā, mainoties nosacījumiem, pirmreizēji izsniegto TUA skaits būtiski samazinājās un kritās arī darījumu skaits ar nekustamajiem īpašumiem. "Pircēju īpatsvars ir arī būtiski izmainījies: agrāk dominējošo ārvalstu klientu nu ir nomainījis vietējais pircējs – to novērojam visos mājokļu segmentos: gan t.s. ekonomiskajā, gan arī augstāku cenu kategorijā. Pēdējos gados tirgus ir stabilizējies un atsevišķos segmentos vērojama izaugsme," viņa komentē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1.aprīlī atsākas periods, kad par iebraukšanu Jūrmalā jāmaksā nodeva divu eiro apmērā. Šogad caurlaižu automātos pie iebraukšanas Jūrmalā Priedainē un Vaivaros ar skaidru naudu norēķināties vairs nevarēs – tajos būs iespējams maksāt tikai ar karti vai bezkontakta maksājumu līdzekļiem.

Skaidras naudas norēķini, iebraucot pilsētā, atcelti, lai veicinātu ātrāku caurlaižu iegādi. Skaidras naudas norēķini bieži rada kavēšanos caurlaižu punktos – monētas mēdz iesprūst, kā arī reizēm automātos tiek iemesti nepiemēroti priekšmeti, kā rezultātā automāti uz laiku pārstāj funkcionēt.

Ar skaidru naudu par caurlaidi joprojām varēs samaksāt caurlaižu automātos pilsētā: pie lielveikala “Rimi” Lielupē, pie Dzintaru koncertzāles, Majoru stāvlaukumā un pie Dubultu stacijas.

Pašvaldība aicina braucējus caurlaides iegādāties elektroniski pilsētas portālā vai ar “Mobilly” starpniecību.

Par caurlaidi var samaksāt arī pēc iebraukšanas pilsētā, tikai jāievēro, ka caurlaidei obligāti jābūt nopirktai tajā datumā, kad transportlīdzeklis iebraucis Jūrmalā, līdz plkst.23:59, vai pirms tam. Ar vienu dienas caurlaidi īpaša režīma zonā var iebraukt neierobežotu reižu skaitu tajā datumā, kuram caurlaide iegādāta. Svarīgi atcerēties, ka, iegādājoties caurlaidi, precīzi jānorāda transportlīdzekļa reģistrācijas numurs. Caurlaide derīga tikai konkrētam transportlīdzeklim, kura reģistrācijas numurs ir norādīts, pērkot caurlaidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš marta, kad kosmētikas ražotājs H.A.Brieger atsāka kosmētikas Dzintars tirdzniecību, tirdzniecības apjoms ir sasniedzis teju 1 miljonu eiro, informē uzņēmums.

Savukārt mēnesi pēc nonākšanas tirdzniecībā Dzintars saules aizsardzības un ādas kopšanas sērija Jūrmala ir ierindojusies visvairāk pārdoto H.A.Brieger produktu vidū. Pirmā mēneša laikā veikalos ir nonākuši 45 000 Jūrmala produktu. Sauļošanās aizsargbalzams Jūrmala SPF 30 un nomierinošs balzams pēc sauļošanās Jūrmala SOS šobrīd ir visvairāk pārdotie H.A.Brieger produkti tirdzniecības vietās, savukārt, Dzintars e-veikalā tas ierindojas uzreiz aiz lūpu balzamiem.

"Sākot sauļošanās aizsargsērijas Jūrmala tirdzniecību, H.A.Brieger sadarbībā ar dermatoloģi dr.med. Kristīni Azarjanu sagatavoja galvenos ieteikumus par to, kā vislabāk aizsargāt un rūpēties par ādu saulainā laikā. Tas, ka vispirktākais ir sauļošanās aizsardzības balzāms ar augstu aizsardzības pakāpi Jūrmala SPF 30 mūs iepriecina, jo liecina, ka iedzīvotāji Latvijā, sākoties saulainam un karstam laikam, rūpes par ādu uztver nopietni un atbildīgi, un DZINTARS atjaunotā sauļošanās aizsardzības līnija tiek augsti novērtēta no pircēju puses," stāsta Anastasija Udalova, H.A.Brieger vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darījumu skaits ar privātmājām 2020. gadā Jūrmalā ir nedaudz samazinājies, salīdzinot ar 2019. gadu, taču kopējā reģistrētā darījumu summa ir palielinājusies, ko sekmējis pieprasījuma-piedāvājuma faktors, liecina nekustamo īpašumu uzņēmuma Latio dati.

Tāpat kā citur Latvijā, arī Jūrmalā lielāka pircēju interese ir par nelielām, labas kvalitātes mājām, novērojuši Latio speciālisti. Palielinājusies vēlme pirkt Jūrmalai raksturīgās koka mājas, ko sekmēja cita veida māju piedāvājuma trūkums. Tiesa, darījums ar šādām mājām notiek tikai tad, ja koka māju ir iespējams atjaunot. Ja koka ēka ir pilnībā jārestaurē, pircējs labāk izvēlas iegādāties zemi un uzbūvēt jaunu māju.

Privātās apbūves zemju darījumu skaits 2020. gadā bija būtiski augstāks nekā 2019. gadā – pieaugums par 36 %, un 2021. gadā tas turpina palielināties. Vispieprasītākie zemesgabali bija Asaros (19 % no visiem zemes darījumiem Jūrmalā pērn), tad sekoja Vaivari un Sloka, kā arī Melluži, kas ir ļoti pieprasīta apkaime arī privātmāju iegādei: 17 % visu māju darījumu notiek Mellužos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reorganizācijas procesā apvienos viesnīcas "Lielupe by Semarah Hotels" ēkas īpašnieku SIA "Belkom" un tā mātesabiedrību SIA "Lielupe Hotel Jurmala", liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Paredzēts, ka "Lielupe Hotel Jurmala" tiks pievienota savam meitasuzņēmumam "Belkom", uzņēmumiem apvienojoties. Kompāniju kreditori prasības var pieteikt mēneša laikā no paziņojumu par reorganizāciju publicēšanas dienas, proti, mēneša laikā no 2.marta.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Lielupe Hotel Jurmala" reģistrēta 2012.gada jūnijā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 2845 eiro. Uzņēmuma vienīgā īpašniece un patiesā labuma guvēja ir Kipras valstspiederīgā Svetlana Jegorova. 2019.gadā "Lielupe Hotel Jurmala" strādāja bez apgrozījuma un 15 121 eiro zaudējumiem. Uzņēmuma 2019.gada pārskata ziņojumā teikts, ka "Lielupe Hotel Jurmala" nodarbojas ar "Belkom" pārvaldīšanu, kas, savukārt, iznomā tai piederošo viesnīcas ēku ar visu interjeru un aprīkojumu SIA "Semarah Hotel managament".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā 4,3 miljonus eiro, Jūrmalā, Dzintaros, Mežaparka prospektā ekspluatācijā nodota pirmā kārta jaunajam projektam "Edinburgh Apartments & Lofts", informē projekta attīstītājs.

Projekta īpašnieks, uzņēmums "OM31" SIA, ēku arhitektūras un teritorijas labiekārtošanas projektus uzticēja arhitektei Zanei Teterei - Šulcei un viņas vadītajam birojam "OpenAD", savukārt par ēku būvnieku tika izraudzīta Latvijas būvfirma - "Anzāģe".

Projektu veido divas savstarpēji saistītas ēkas, kurās izvietoti 65 apartamenti ar vienu līdz trim istabām, kā arī 27 lofti. Katram apartamentam un loftam ir plānota sava privātā ārtelpa - terase vai balkons. Ap abām divus līdz piecus stāvus augstajām ēkām plešas privāts, priežu sila ieskauts, 14 000 m² liels piemājas parks, kurā tiek ierīkoti atpūtas un sporta infrastruktūras objekti, kā arī bērnu rotaļu laukums. Projekta teritorijā paredzētas 71 autostāvvieta un velosipēdu novietne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembrī Latvijā tika noslēgts rekordliels darījums par viena dzīvokļa iegādi.

Penthouse tipa dzīvoklis, 1,9 miljonu eiro vērtībā, ir pēdējo trīs gadu laikā lielākais reģistrētais dzīvokļu iegādes darījums Rīgā un Jūrmalā, liecina decembra otrajā nedēļā reģistrētie dati Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā.

Darījums īstenots ar uzņēmuma Latio starpniecību. “Rīga joprojām ir interesanta ārvalstu investoriem, viņi redz šeit potenciālu un ir gatavi ieguldīt ilgtermiņā, to pierāda šis darījums,” stāsta Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns. Viņš piebilst, ka tik liela mēroga darījumi nenotiek bieži - īpaši šodienas apstākļos, tādēļ šis darījums uzskatāms par apliecinājumu tam, ka tirgus spēj izturēt vīrusa radītos satricinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Outlet ciematā Via Jurmala Outlet Village piektdien, 30. aprīlī durvis vērs Gastro tirgus un vairāki jauni veikali.

400m2 plašais Gastro tirgus ir veikala un tirgus apvienojums, kur pircēji varēs iegādāties produktus no pašmāju ražotājiem un pavāriem.

Via Jurmala Outlet Village plāno paplašināties 

Pēc ierobežojumu atvieglošanas durvis vēris arī iepirkšanās ciemats Via Jurmala Outlet Village,...

Daudzveidīgu ēdienu un dzērienu klāstu nodrošinās – gastronomijas veikalu tīkls “Lauku Bauda”, Gruzijas autentiskā virtuve “Hačapurija”, alus darītava “Ilgezeem”, plašs jūras velšu sortiments no “Kaviale”, burgeru meistari “The Burger”, augļi, dārzeņi un to kokteiļi “IK Labā Saimniecība”, grilēta putnu gaļas produkcija “Kikuriku”, restorāna cienīgi ēdieni tavai saldētavai no “10 Hits”, kā arī Franču maiznīca “Madam Brioš”.

Pavasara iepirkšanās festivāla ietvaros, kas norisināsies no 30. aprīļa līdz 9. maijam, outlet ciematā Via Jurmala Outlet Village durvis vērs arī vairāki veikali - apakšveļas zīmola veikals Fleur Lingerie, apavu veikals Salamander, veikals US Polo Assn., kā arī outlet ciemata centrālajā laukumā tiks izvietota sporta preču veikala Sportland Outlet tirdzniecības telts, kas tur darbosies līdz brīdim, kad tiks atvērts pastāvīgais veikals.

"Mēs turpinām aktīvi attīstīt projektu, uzsākam otrā posma būvniecību, kā arī gada laikā plānojam atvērt vēl 20 veikalus," stāsta outlet vadītāja Anna Žigalova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms Lielupes tilta Jūrmalā uzstādīta jauna lielformāta kūrortpilsētas robežzīme, kurā attēlots uzraksts "Jūrmala" kūrortpilsētas vizuālās identitātes veidolā.

Jūrmalas pilsētas robežzīme ir 18 metrus plata un tās augstākajā daļā – vairāk nekā deviņus metrus augsta. Tā veidota no alumīnija korpusiem, organiskā stikla plaknēm un tērauda kolonnām. Tumšajā diennakts laikā robežzīme tiek izgaismota.

Nākotnē līdzīgus vides objektus paredzēts izvietot arī pie iebraukšanas Jūrmalā pie Talsu šosejas un Ventspils šosejas.

Robežzīmes dizaina autori ir SIA Asketic, dizains tika izvēlēts Jūrmalas pašvaldības organizētajā ideju skiču konkursā. Zīmes uzstādīšanas projekta autori – SIA MERU arhitekti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavā un Jūrmalā piektdien ap plkst.13 slēgtas rindas uz masu vakcinēšanas centriem, aģentūra LETA uzzināja Vakcinācijas projekta birojā.

Birojs aicina cilvēkus vairs neierasties uz šiem centriem.

Sestdien, 17.aprīlī centri atsāks darbu plkst.9.

Jau ziņots, ka šodien trīs Latvijas pilsētās - Rīgā, Jelgavā un Jūrmalā - ir iespēja vakcinēties ikvienam Latvijas iedzīvotājam, aģentūru LETA informēja Vakcinācijas projekta biroja pārstāve Agnese Strazda.

Rīgā darbosies vakcinācijas punkts "ATTA" centrā Krasta ielā 60, Jelgavā - Zemgales Olimpiskajā centrā Kronvalda ielā 24 un Jūrmalā - Jūrmalas sporta skolā Nometņu ielā 2b.

Vakcinācija minētajās pilsētās notiks no plkst.9 līdz plkst.17.

Vakcinācija tiks veikta ar ražotāja "AstraZeneca" vakcīnām, un iedzīvotāji poti varēs saņemt, ierodoties minēto pilsētu liela mēroga vakcinācijas centros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ierobežojumu atvieglošanas durvis vēris arī iepirkšanās ciemats Via Jurmala Outlet Village, kur šogad plānots atvērt vairāk nekā 20 jaunus veikalus, informē uzņēmumā.

Turklāt 23. aprīlī šeit tiks atklāts 400m2 plašs Gastro tirgus, stāsta Via Jurmala Outlet Village direktore Anna Žigalova.

Tas būs unikāls veikala un tirgus apvienojums, kur pircēj varēs iegādāties saldētas gatavās maltītes no restorāniem, visdažādākos zivju un gaļas produktus, dārzeņus un augļus, konditorejas izstrādājumus, kā arī degustēt alus šķirnes un baudīt street food ēdienus.

27 miljonus vērtais Via Jurmala Outlet Village saasinās konkurenci  

Šā gada augusta vidū Babītes pagasta Piņķos durvis vērs modes zīmolu outlet...

“Pandēmijas apstākļos, mainoties mazumtirdzniecības jomai, pieaugusi interese par outlet koncepta tirdzniecību. Turpinot saņemt pieprasījumus dalībai projektā, kas šobrīd Latvijas tirgū ir vienīgā outlet koncepta iepirkšanās vieta, esam nolēmuši uzsākt projekta otro attīstības posmu,” stāsta A. Žigalova.

Db.lv jau vēstīja, ka projekta pirmajā kārtā tika ieguldīti 27 miljoni eiro.

Projekta arhitektonisko risinājumu izstrādājis arhitektu biroja "Archab" arhitekts Andris Bērziņš. Projekta attīstītājs ir SIA "Outletico". "Outletico" reģistrēta 2016.gada martā. Uzņēmuma īpašnieki ir "Rietumu bankas" līdzīpašnieks SIA "Esterkin Family Investments" (64,5%), Andrejs Dozorcevs (28,75%), SIA "Lehmann Investment Corporation" (2%), SIA "Freims" (2%), Jūlija Mihaiļenko (1,25%) un vēl trīs dalībnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā, Kauguros, sākti darbi labiekārtota atpūtas parka un jauniešu mājas būvniecībai. Parks ar jauniešu māju plānots 3,8 hektāru platībā teritorijā starp Talsu šoseju, Telšu ielu, Mazo Nometņu ielu un Lauku ielu.

Parks būs līdzīgs kūrortpilsētā jau esošajam Dzintaru mežaparkam. Tajā tiks ierīkotas sporta un aktīvās atpūtas zonas, āra trenažieru laukums 570 kvadrātmetru platībā, basketbola laukums un laukums slidotavai. Jauniešu sportiskajām aktivitātēm tiks izbūvēts skeitparks 915 kvadrātmetru platībā ar 350 kvadrātmetru plašu nojumi. Mazākajiem parka apmeklētājiem tiks izbūvēti rotaļu laukumi kopumā 1240 kvadrātmetru platībā.

Zaļās zonas veidos 61% no kopējās parka teritorijas, tiks ierīkots dekoratīvs rododendru dārzs ar dīķi, iekārtos arī pikniku zonu gandrīz 500 kvadrātmetru platībā. Veidojot parka labiekārtojumu, tiks iestādīti gandrīz 400 skuju kokaugu, tajā skaitā gandrīz 200 kalnu priedes, kadiķi, vairāk nekā 1300 lapu kokaugu, tostarp mandeles, lazdas, rododendri, hortenzijas, grimoņi, spirejas, kā arī vairāk nekā 2000 dažādu ziemciešu stādu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Kauguru parkā par 9,64 miljoniem eiro sākta Jauniešu mājas būvniecība

Db.lv, 24.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kauguru parkā Jūrmalā uzsākta jauniešu mājas izbūve, kurā būs telpas jauniešu aktivitātēm, multifunkcionāla zāle pasākumiem, jumta terase ar āra kino vietu.

Jauniešu māja atrodas topošajā Kauguru parkā, kas tiek izbūvēts 3,8 hektāru platībā Jūrmalas blīvāk apdzīvotajā daļā. Plānots, ka jauniešu mājas darbība tiks vērsta uz interešu izglītību, kā arī jauniešu nodarbinātības veicināšanu. Daļa no jauniešu mājas tiks nodota komersantiem ēdināšanas un aktīvās atpūtas pakalpojumu sniegšanai.

Parka izbūves darbi sākti šā gada aprīlī, un tos plānots pabeigt līdz nākamā gada vasaras beigām.

Kauguru parks būs līdzīgs kūrortpilsētā jau esošajam jūrmalnieku un pilsētas viesu iecienītajam Dzintaru mežaparkam. Tajā tiks ierīkotas sporta un aktīvās atpūtas zonas, āra trenažieru laukums 570 kvadrātmetru platībā, basketbola laukums un laukums slidotavai. Jauniešu sportiskajām aktivitātēm izbūvēs skeitparku 915 kvadrātmetru platībā ar 350 kvadrātmetru plašu nojumi. Mazākajiem parka apmeklētājiem izbūvēs rotaļu laukumus kopumā 1240 kvadrātmetru platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs Rīgas tirdzniecības centros - "Galleria Riga", "Galerija Centrs" un "Domina Shopping" - 18.jūnijā tiks atvērti vakcinācijas pret Covid-19 punkti, informē Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča.

Savukārt sestdien, 19.jūnijā, tiks sākta izbraukuma vakcinācija gadatirgos visā Latvijā. Vakcinācija gadatirgos notiks bez iepriekšējā pieraksta, tās organizēšanā iesaistīsies gan pašvaldības, gan vakcinācijas pakalpojumu sniedzēji, gan Nacionālie bruņotie spēki (NBS).

Vēlāk, 21.jūnijā, darboties sāks vēl trīs vakcinācijas punkti citos tirdzniecības centros, tostarp divi lielveikali Rīgā - "Alfa", "Akropole" un Liepājā - "XL Sala". Savukārt 28.jūnijā vakcinācijas punkts tiks atvērts tirdzniecības centrā - "Riga Plaza".

Paralēli vēl procesā ir vakcinācijas punktu izveide virknē citu lielveikalu, tostarp "Origo", "Olimpia", "SĀGA", "Sky&More", "Mols", "Ozols", kā arī reģionu tirdzniecības centros - "Korso" Jūrmalā un "Ditton nams" Daugavpilī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN").

Vienlaikus KNAB nav atradis pierādījumus arī "ABLV Bank" vadības izteiktajām aizdomām, ka banku apzināti apmelojis bijušais Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

KNAB aģentūrai LETA apstiprināja, ka 26.martā izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu nolēmis izbeigts kriminālprocesu, kas bija ierosināts pēc "FinCEN" ziņojuma publicēšanas.

"FinCEN" publiskotajā ziņojumā bija teikts, ka līdz 2017.gadam "ABLV Bank" vadība un menedžments izmantojuši kukuļdošanu, lai ietekmētu Latvijas amatpersonas, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

KNAB veic procesuālas darbības ABLV Bank; banka un akcionāri ieinteresēti sadarbībā 

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki otrdien veic procesuālās darbības...

"ABLV Bank" noliedza Latvijas amatpersonu kukuļošanu un norādīja, ka ar šādu paziņojumu bankai nodarīts ievērojams kaitējums. Banka vērsās KNAB ar lūgumu sākt kriminālprocesu, jo tai nav pilnvaru atspēkot šādus apgalvojumus.

KNAB apliecināja, ka pēc kriminālprocesa aizbeigšanas neizmeklē citus virzienus par "ABLV Bank" vadības iespējamo iesaisti Latvijas amatpersonu kukuļošanā.

Vienlaikus KNAB tika lūgts pārbaudīt arī aizdomas, ka banka apzināti apmelota, amatpersonām par to saņemot kukuļus. Arī šajā daļā kriminālprocess izbeigts.

Neminot identitāti, KNAB apliecināja, ka kriminālprocesā bija iesaistīta viena valsts amatpersona. Aģentūrai LETA zināms, ka šī amatpersona ir Rimšēvičs.

Papildināta - ABLV Bank saistībā ar apgalvojumiem par kukuļdošanu vērsusies tiesībsargājošajās institūcijās 

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) izteiktais priekšlikums...

KNAB informē, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pieņemts, jo personu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pirmstiesas procesā pierādīt nav izdevies, un nav bijis iespējams savākt papildu pierādījumus.

KNAB skaidroja, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu ir viens no kriminālprocesa pabeigšanas veidiem, līdz ar to tiek atcelti visi kriminālprocesuālie ierobežojumi.

KNAB gan norāda, ka kriminālprocesā iesaistītām personām, kuru tiesības vai likumiskās intereses tika aizskartas, ir tiesības pieņemto lēmumu pārsūdzēt. Kamēr nav spēkā stājies gala nolēmums, ar kuru konkrētais kriminālprocess izbeigts, KNAB plašāku informāciju par šo kriminālprocesu nav tiesīgs sniegt.

Jau vēstīts, ka "ABLV Bank" problēmas radās pēc "FinCEN" 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām. "ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma banku pašlikvidēt, un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.

Atgādinām, ka FinCEN ziņojumā ABLV bankai tika pārmesti arī Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumi, taču Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa intervijā žurnālam IR 2021.gada 25.februārī atzina, ka arī attiecībā uz sankcijām gūt apstiprinājumus nav izdevies. "Tāpat arī attiecībā uz proliferācijas sankcijām — to mēs tādā formātā neredzējām, drīzāk redzējām ekonomisko sankciju jautājumus, tādu vienkāršotāku griezumu," žurnālam norādīja Znotiņa.

Jau ziņots, ka KNAB 2018.gada februārī citā kriminālprocesā aizturēja Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam šajā lietā uzrādījusi apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Patlaban lieta atrodas Rīgas rajona tiesa Jūrmalā.

Minētā tiesa šajā krimināllietā iepriekš apturēja tiesvedību, lai vērstos Eiropas Savienības tiesā ar vairākiem prejudiciāliem jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviča kā Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti. Tagad Rīgas rajona tiesa Jūrmalā gaida EST lēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas Republikas Prezidenta Lietu pārvaldes pārvaldītā Jūrmalas sanatorija "Belorusija" ir nonākusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) redzeslokā saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām Baltkrievijai, aģentūrai LETA atzina komisijā.

FKTK gan neatklāj, vai pret sanatoriju vērstas kādas darbības šo sankciju piemērošanā.

"Minētā juridiskā persona ir nonākusi FKTK redzeslokā, bet FKTK nedrīkst atklāt informāciju par konkrētām finanšu iestādēm, to klientiem, kā arī atklāt uzraudzības informāciju un to komentēt," uzsvēra FKTK Komunikācijas un finanšu pratības daļas vadītāja Dace Jansone.

Viņa norādīja, ka starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likums nosaka, ka gadījumā, ja attiecībā uz sankciju subjektu noteikti finanšu ierobežojumi, visām iestādēm atbilstoši to kompetencei ir pienākums nekavējoties un bez iepriekšēja brīdinājuma iesaldēt visus finanšu līdzekļus, kas tieši vai netieši, pilnībā vai daļēji ir sankciju subjekta īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē, kā arī liegt sankciju subjektam piekļuvi finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš e-veikala izveides 2019. gada rudenī, autoparka paplašināšanā, jaunu preču komplektēšanas centru izveidē, īpašu noliktavu aprīkošanā, kā arī darbinieku skaita palielināšanā mazumtirgotājs Rimi Latvia ieguldījis vairāk nekā divus miljonus eiro.

Rimi ir arī paplašinājis e-veikala pirkumu piegādes teritoriju un saīsinājis laiku no preču pasūtīšanas līdz nokomplektētā pirkuma saņemšanas brīdim.

“Šogad Rimi plānot turpināt e-veikala izaugsmi, paplašinot tā sortimentu, kapacitāti un piegādes maršrutu tīklu, lai kļūtu pieejami vēl plašākam Latvijas iedzīvotāju lokam. Šobrīd Rimi e-veikalā ir reģistrējušies jau vairāk nekā 100 000 lietotāju, un ik dienas veikto pirkumu apjoms ir desmitkāršojies. Mūsu dati liecina, ka iepirkšanos Rimi e-veikalā vismaz vienu reizi izmēģinājis katrs piektais Latvijas iedzīvotājs, un vairāk nekā 80% klientu e-veikalā iepērkas vairākas reizes mēnesī,” skaidro Rimi Latvia e-komercijas formāta direktors Didzis Kirstuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Trīs centros šodien vakcinēties varēs ikviens; Rīgā rindā jau vismaz 600 cilvēki

LETA, 16.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien trīs Latvijas pilsētās - Rīgā, Jelgavā un Jūrmalā - būs iespēja vakcinēties ikvienam Latvijas iedzīvotājam, informēja Vakcinācijas projekta biroja pārstāve Agnese Strazda.

Rīgā darbosies vakcinācijas punkts "ATTA" centrā Krasta ielā 60, Jelgavā - Zemgales Olimpiskajā centrā Kronvalda ielā 24 un Jūrmalā - Jūrmalas sporta skolā Nometņu ielā 2b.

Vakcinācija minētajās pilsētās notiks no plkst.9 līdz plkst.17.

Zaudējam laiku. Steidzami jāvakcinē strādājošie!  

Uzņēmēji aizvien uzstājīgāk pauž – ja vecie un slimie negrib potēties, tad...

Pirms lielā vakcinācijas centra darbības sākuma pie "ATTA" centra Rīgā vairāk nekā 350 cilvēki gaida iespēju, lai varētu saņemt savu poti pret Covid-19, novēroja aģentūra LETA. Lielās cilvēku intereses dēļ vakcinācija pret Covid-19 "ATTA" centrā sākusies jau pirms plkst.9

Pie vakcinācijas centra cilvēki sākuši pulcēties jau pēc plkst.7, bet pēc pāris minūtēm to skaits jau bija sasniedzis 12. Cilvēki turpināja nākt un aizņemt savu vietu rindā. Plkst.8.10 rindā esošo cilvēku skaits jau bija pieaudzis līdz 250 cilvēkiem.

Pirms lielā vakcinācijas centra darbības sākuma pie Zemgales Olimpiskā centra Jelgavā nedaudz vairāk par 100 cilvēkiem gaidīja iespēju, lai varētu saņemt savu poti pret Covid-19.

Ap plkst.10 Rīgā, pie "ATTA" centra, ārā rindā gaidīja apmēram 600 cilvēku, kuri grib saņemt poti pret Covid-19, novēroja aģentūra LETA.

Vakcinācijas projekta birojs savukārt informē, ka 380 iedzīvotāju jau ir iegājuši vakcinācijas centrā.

LETA jau ziņoja, ka rīta pusē rindā pēc Covid-19 vakcīna "ATTA" centrā var būt jāstāv līdz pat pusotrai stundai. Lielās cilvēku intereses dēļ vakcinācija pret Covid-19 "ATTA" centrā Rīgā sākās vēl pirms oficiālā darba laika sākuma plkst.9.

Vakcinācija tiks veikta ar ražotāja "AstraZeneca" vakcīnām, un iedzīvotāji poti varēs saņemt, ierodoties minēto pilsētu liela mēroga vakcinācijas centros.

Iedzīvotāji, kuri atbilst kādai no jau atvērtajām prioritārajām grupām, tiks aicināti tiem paredzētā īpašā rindā, nekādi papildu apliecinājumi par atbilstību prioritārajai grupai netiks prasīti. Īpaša rinda konkrētajā vietā ļaus operatīvāk saņemt vakcīnu salīdzinājumā ar citiem vakcinēties gribētājiem.

Pēc biroja paustā, pārējie vakcinēties gribētāji tiks virzīti pa otru rindu. Vakcinācijai katrā no pilsētām būs iepriekš noteikts vakcīnu apjoms. Brīdī, kad vakcīnu apjoms būs izlietots, vakcinācijas centrs konkrētajā dienā beigs savu darbību.

Sestdien vakcinācijas punkti Rīgā darbosies "ATTA" centrā un Ķīpsalas hallē, Ķīpsalas ielā 8. Vienlaikus atvērti būs arī punkti Jelgavā Zemgales Olimpiskajā centrā, Jūrmalas sporta skolā, Cēsīs bijušā "Super Netto" veikala telpās Bērzaines ielā 2a un Liepājā - Olimpiskajā centrā Brīvības ielā 39. Strādās arī vakcinācijas punkts Daugavpils sporta kompleksā Parādes ielā 7 un Rēzeknē - Latgales vēstniecībā "Gors".

Svētdien, 18.aprīlī, atvērti būs centri Cēsīs bijušā "Super Netto" veikala telpās un Daugavpils Sporta kompleksā.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) uzsver, ka šajā nedēļas nogalē brīvo rindu princips paredz, ka vakcinēties ar ražotāja "AstraZeneca" vakcīnu var nākt ikviens Latvijas iedzīvotājs.

Piektdien, sestdien un svētdien minētajās pilsētās lielajos vakcinācijas centros iedzīvotājiem būs iespēja vakcinēties arī ārpus ierastā prioritāro grupu principa, lai gan prioritāro grupu iedzīvotājus plānots īpaši virzīt uz atsevišķu rindu. "Šajās pilsētās esam aktīvi uzrunājuši prioritāro grupu iedzīvotājus, taču "AstraZeneca" vakcīnu atlikums ļauj nekavējoties vakcinēties arī citiem iedzīvotājiem," skaidro ministrs.

Tas, pēc viņa paustā, īsā laikā nodrošinātu vakcinācijas iestādēs jau iepriekš nogādāto vakcīnu izmantošanu un imunitātes veidošanu sabiedrībā. "Šobrīd esam nodrošinājuši, ka citas vakcinācijas iestādes ir saņēmušas pieprasītās vakcīnas no pēdējām piegādēm tādā apjomā, lai turpinātu prioritāro grupu iedzīvotāju vakcināciju," atzīmē ministrs.

Vakcinācija notiks bez iepriekšēja pieraksta un tiks vakcinēts jebkurš iedzīvotājs, kurš atbilstoši centru darbības dienai un laikam būs ieradies centrā līdz brīdim, kad vakcīnas ir pieejamas. Iedzīvotājiem jāņem līdzi tikai pase vai ID karte.

Katrā centrā plānots izmantot no 390 līdz 2500 vakcīnu devu, un vakcīnu apjoms atkarīgs no centra lieluma un vakcinācijas veicējam pieejamā vakcīnu apjoma. Iedzīvotāji aicināti uz vakcināciju nākt pakāpeniski, visas dienas garumā. Iedzīvotāji tiek īpaši lūgti ievērot divu metru distanci un lietot deguna un mutes aizsegus.

Lai nodrošinātu sekmīgu vakcinācijas procesu visas nākamās nedēļas garumā, iedzīvotāji tiek aicināti nākt un stāties dzīvajā rindā tikai tad, ja tuvākās nedēļas laikā nav jau ieplānots vakcinācijas laiks kādā citā vakcinācijas kabinetā.

Jautājumu gadījumā par centru darbību iedzīvotāji aicināti sazināties pa bezmaksas informatīvo vakcinācijas tālruni 8989.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators “Tele2” turpina paplašināt 5G tīklu Rīgā – šodien darbu sākusi vēl viena 5G bāzes stacija, kas atrodas Brīvības un Ģertrūdes ielu krustojumā.

Tas nozīmē, ka šajā rajonā Rīgas iedzīvotāji un viesi var pieslēgties 5G tīklam, ja viņu rīcībā ir 5G viedtelefoni. Uzņēmums atgādina, ka jau pērn galvaspilsētā komercrežīmā iedarbināja pirmo Latvijā 5G bāzes staciju, kas atrodas Mūkusalas Biznesa Centra kvartālā un kurā, veicot pirmo 5G interneta datu pārraidi, izdevās pārsniegt 1 Gbps lielu ātrumu.

Iedarbina vēl divas 5G bāzes stacijas 

Mobilo sakaru operators "Tele2", turpinot pakāpeniski izvērst 5G tīklu Latvijā, ir uzstādījis un...

Kopumā “Tele2” 5G tīkls ir pieejams jau septiņās Latvijas pilsētās – Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī, Jūrmalā, Valmierā, Siguldā un Salacgrīvā.

“Mēs turpinām soli pa solim izvērst 5G tīklu, lai jau pirmie mūsu klienti, kuriem ir 5G viedtelefoni, atsevišķās vietās varētu izmēģināt 5G sniegtās priekšrocības. Šobrīd, protams, šīs iespējas nav visai plašas, tādēļ nākamgad turpināsim aktīvus 5G attīstības darbus. Daudzviet gan pasaulē, lai pārklājumu palielinātu straujāk un līdz ar to veicinātu arī dažādu 5G biznesa risinājumu attīstību, operatori un valsts institūcijas veiksmīgi sadarbojas. Mēs ceram, ka arī Latvijā tiks atļauts 5G tehnoloģiju izvēršanā un attīstībā sadarboties mobilo sakaru operatoriem,” saka “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Kā atzīst uzņēmumā, paralēli 5G tehnoloģijas izvēršanai aktīvi tiek turpināta 4G tīkla paplašināšana un jaudas pastiprināšana, jo līdzīgi kā pārējā pasaulē, arī Latvijā šī tehnoloģija vēl ilgi spēs nodrošināt mūsu ikdienas vajadzības tehnoloģiju jomā. Šogad līdz šim dažādās Latvijas vietās “Tele2” ir uzbūvējis 30 jaunas 4G bāzes stacijas, kā arī gandrīz 200 stacijām palielināta jauda, lai nodrošinātu pieprasījumu pēc mobilajiem sakariem.

“Tele2” 5G bāzes stacija Siguldā ir uzstādīta Vildogas ceļa tuvumā, Salacgrīvā Vidzemes ielā, Jūrmalā tā atrodas Emīlijas ielā, bet Valmierā – Raiņa ielā. Savukārt Daugavpilī 5G stacija atrodas Šķirotavas dzelzceļa stacijas tuvumā, Jelgavā – pie Dobeles šosejas, bet Rīgā – Mūkusalas Biznesa Centra teritorijā un tagad arī Brīvības un Ģertrūdes ielu krustojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators “Tele2” šogad plāno 5G stacijas uzstādīt vēl 13 Latvijas pilsētās: Ventspilī, Salaspilī, Baložos, Liepājā, Cēsīs, Kuldīgā, Mārupē, Ogrē, Jēkabpilī, Saldū, Talsos, Carnikavā un Olainē.

Tāpat 5G pārklājums tiks paplašināts vietās, kur jau šobrīd tas bija pieejams – Rīgā, Daugavpilī, Jūrmalā un Valmierā.

“Aizvadītajā pusotrā gadā mēs 5G bāzes stacijas uzstādījām septiņās Latvijas pilsētās un šogad mūsu plānos ir 5G tīklu jau izvērst līdz tādam līmenim, lai šīs tehnoloģijas bāzes stacijas atrastos jau 20 Latvijas pilsētās vai to tuvumā,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. “5G tehnoloģijas ieviešanā mēs sadarbojamies ar tehnoloģiju kompāniju “Nokia”, kura palīdz mums arī pamattīkla modernizācijas darbos, kas ir pēdējo gadu vērienīgākais projekts Latvijā ar mērķi nodrošināt izcilu datu pārraides un balss zvanu kvalitāti.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas dome līdz 2021.gada 30.jūnijam pagarinās periodu, kurā āra kafejnīcām un ielu tirgotājiem nebūs jāmaksā pašvaldības nodeva par ielu tirdzniecību un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu, aģentūra LETA uzzināja pilsētas pašvaldībā.

Iepriekš pašvaldība no nodevas samaksas par ielu tirdzniecību un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu publiskās vietās uzņēmējus bija atbrīvojusi līdz 2020.gada 31.decembrim, taču pašlaik iecerēts termiņu pagarināt līdz 2021.gada 30.jūnijam.

2020.gadā Jūrmalā līdz šim izsniegtas 174 tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas atļaujas 101 komersantiem. 2019.gadā Jūrmalā kopumā tika izsniegtas ap 220 ielu tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas atļaujas.

Tāpat uzņēmēju atbalstam arī plānots lemt par nomas maksas atvieglojumu perioda pagarināšanu tiem komersantiem, kuri nomā nekustamo īpašumu vai zemi no pilsētas domes un kurus ietekmējusi saistībā ar Covid-19 izplatību noteiktā ārkārtējā situācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 1,46 miljoni ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 48,7% mazāk nekā 2019.gadā un ir zemākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viesi tūristu mītnēs pavadīja 2,89 miljonus nakšu, kas ir par 47,6% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

2020.gada sākumā - janvārī un februārī viesu skaits palielinājās, savukārt pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas valstī no 12.marta un vēlāk no 9.novembra gan vietējo, gan ārvalstu viesu ceļošanas iespējas samazinājās, līdz ar to vērojams viesu skaita kritums, salīdzinot ar iepriekšējā gada mēnešiem.

2020.gadā tūristu mītnēs tika apkalpoti 715 tūkstoši ārvalstu viesu, kas ir par 63,3% mazāk nekā 2019.gadā. To pavadīto nakšu skaits bija 1,5 miljoni - kritums par 60,9%. Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas (178,4 tūkst.), Igaunijas (137,4 tūkst.), Krievijas (72,5 tūkst.), Somijas (68,8 tūkst.), Vācijas (53,4 tūkst.), Apvienotās karalistes (25,4 tūkst.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī Jūrmalā, Aizputes ielā 1a, sāks Lielupes pamatskolas ēkas pārbūvi un sporta zāles būvniecību, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Līgumu par Lielupes pamatskolas ēku kompleksa izbūvi pašvaldība noslēgusi 22.martā ar iepirkumu konkursa kārtībā izraudzīto būvuzņēmēju - piegādātāju apvienību "Litana&Torensberg", projekta īstenošanas termiņš ir 14 mēneši no būvniecības darbu uzsākšanas.

Lielupes pamatskolas ēkas pārbūvēs, veidojot vienotu skolas ēku kompleksu ar diviem mācību korpusiem trīs stāvos un piebūvi sporta zālei ar sporta laukumu. Risinājumā paredzēts izveidot mūsdienīgu, ergonomisku skolu līdz 500 audzēkņiem. Jaunā skola būs viena no modernākajām izglītības iestādēm Jūrmalā. Jaunajās ēkās atradīsies Jūrmalas Aspazijas pamatskola, kas izveidota, apvienojot Jūrmalas pilsētas Lielupes pamatskolu ar Jūrmalas Alternatīvo skolu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā ielikts pamatakmens jaunai sporta zālei, kas būs daļa no jaunās Aspazijas pamatskolas kompleksa un nodrošinās mūsdienīgas un daudzveidīgas sportošanas iespējas Jūrmalas bērniem un jauniešiem, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Skola atrodas Lielupē, Aizputes ielā 1a, un ēku kompleksu plānots pabeigt nākamā gada vasarā.

Sporta zāles ēka būs 2180 kvadrātmetru plaša, iekļaujot pašu sporta zāli, ģērbtuvju, tualešu, gaiteņu un rekreācijas telpas. Multifunkcionālā sporta zāle būs izmantojama rokas bumbas, florbola, volejbola un basketbola spēlēm. Tajā izvietos teleskopiskās tribīnes ar 250 skatītāju sēdvietām.

Līdzās sporta zālei tiks veidota plaša āra sportošanas zona: tiks ierīkots sintētiskā seguma mini futbola laukums 40x20 metru platībā, divi pludmales volejbola laukumi, daudzfuncionāls sporta laukums ar gumijas segumu, uz kura varēs spēlēt basketbolu, volejbolu un citas sporta spēles. Tāpat paredzēti seši 60 metrus gari skriešanas celiņi, tāllēkšanas bedre un lodes grūšanas laukums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Kurbads un Ko ir transporta un loģistikas uzņēmums, kas nodarbojas ar automašīnu transportēšanu jau 25 gadus. Aptuveni pirms gada, pašā Covid krīzes karstumā, kad transporta nozarē bija pamatīgs kritums, uzņēmums izšķīrās par meitasuzņēmuma atvēršanu Vācijā, un šogad ir saņemta pārvadājumu licence šajā valstī.

Uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 18. maija numurā:

  • Intervija - Andis Pikāns, SIA KURBADS un Ko valdes priekšsēdētājs.
  • Tēma - ostu reforma ar pretēju efektu. Attīstās avio pārvadājumi.
  • Portrets - Jānis Vība, akciju sabiedrības VIRŠI -A valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.
  • Finanšu tirgi - maijam sava aura arī finanšu tirgos.
  • Enerģētika - elektrība būs dārgāka.
  • Ražošana - intervija ar AS Grindeks padomes priekšsēdētāju Kirovu Lipmanu.
  • Investīcijas - BIB eksperts: var ieguldīt, bet reizē – jāvērtē riski.
  • Spēles noteikumi - strīdi kūrortpilsētā uzkarst.
  • Tendences - jautājums, vai vīrusu vispār uzvarēs arī citi.
  • Brīvdienu ceļvedis - Rolands Legzdiņš, AS Expobank valdes priekšsēdētājs.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru