Ekonomika

Strupišs: Izpildvarai jāatturas no dokumentu izdošanas, kurus var uztvert kā norādījumus vai rekomendācijas par tiesību normu interpretāciju

LETA,14.02.2024

Jaunākais izdevums

Izpildvarai būtu jāatturas no tādu dokumentu izdošanas, kurus var uztvert kā norādījumus vai rekomendācijas tiesām par tiesību normu vai faktu interpretāciju, kas var ietekmēt konkrētu lietu izskatīšanu, sacīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

anvāra beigās Tieslietu ministrijā (TM) tika izstrādāts dokuments, kurš ir adresēts tiesām par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) pērnā gada spriedumu lietā "Yordanov un citi pret Bulgāriju". ECT spriedumā norāda, ka mantas atzīšanai par noziedzīgi iegūtu un konfiscēšanai ir jākonstatē tās cēloniskais sakars ar noziedzīgu nodarījumu.

TM izplatītajā ziņojumā uzsver, ka šī atziņa attiecas tikai uz Bulgāriju, kurā kopš 2012.gada ir atļauts mantu konfiscēt bez notiesājoša nolēmuma krimināllietā un, ka uz Latviju šis nolēmums neattiecas, jo ECT pamatoja savu nolēmumu ar trūkumiem, ko konstatēja Bulgārijas 2012.gada likumā.

Komentējot minēto dokumentu, Strupišs uzsver, ka katram tiesnesim jāsaprot divas lietas. Pirmkārt, ka šim dokumentam nav ne instrukcijas un pat ne rekomendācijas statuss attiecībā uz tiesu. Un, otrkārt, ka tajā minētie normatīvie akti un fakti ir jāinterpretē un jāvērtē katram tiesnesim individuālas lietas izskatīšanas gaitā.

TM informē, ka ministrija atbilstoši tās kompetencei piedalās likumdošanas darbā, gan sniedzot priekšlikumus tiesību normu jaunradē, gan apkopojot dažādus tiesību ekspertu viedokļus, tāpat ministrija uzskata par svarīgu arī skaidrot tiesību normas par to pieņemšanas mērķi un tvērumu arī pēc izstrādātās tiesību normas pieņemšanas un spēkā stāšanās.

TM sadarbībā ar attiecīgās tiesību nozares ekspertiem jau izsenis izstrādā dažādus apkārtrakstus par tiesību normu piemērošanas problemātiku, kas varētu palīdzēt normu piemērošanā un kuru tiesību normu piemērotājs, ja uzskata par nepieciešamu, var izmantot savā darbā. Šādiem apkārtrakstiem vienmēr ir tikai skaidrojoši informatīvs raksturs.

Minēto apkārtrakstu sagatavoja ministrijas Krimināltiesību departamenta speciālisti sadarbībā ar ministrijas Kriminālprocesa likuma pastāvīgās darba grupas ekspertiem, kas apvieno gan tiesu varas pārstāvjus, gan tiesībzinātniekus, gan atbildīgo iestāžu speciālistus. Līdzīgi apkārtraksti gatavoti par dažādiem aktuāliem tieslietu nozares jautājumiem jau vairāk nekā 15 gadu garumā.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) nepiedalās tiesību ekspertu darba grupās un neiesaistās ministrijas apkārtrakstu sagatavošanā.

Pēc iepazīšanās ar publiskoto apkopojumu par minēto spriedumu - tieslietu ministre ir norādījusi atbildīgajām ministrijas amatpersonām vienmēr izvērtēt, lai viņu sagatavotie apkopojumi neradītu šaubas par tiesību normu piemērotāju neatkarību. Savukārt ilgtermiņā tieslietu ministre uzsver, ka Latvijā jāturpina stiprināt tiesu varas neatkarību, vienmēr izpildot tiesu nolēmumus un nodrošinot tiesu varas funkciju nodalīšanu no izpildvaras. Tā ir viena no viņas izvirzītajām prioritātēm TM.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien Augstākās tiesas (AT) tiesneses jeb AT senatores amatā apstiprināja bijušo Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāju Sanitu Osipovu.

Par Osipovu nobalsoja 51 deputāts, pret - 41, bet divi deputāti balsojumā atturējās.

AT Civillietu departamenta kopsapulce šogad atkārtoti atzina Osipovu par piemērotu AT senatores amatam, tāpēc Osipova tika atkārtoti virzīta Saeimā apstiprināšanai AT tiesneses amatā.

Uz vakanto senatora amatu Osipova tika pieteikta kā bijusī ST tiesnese atbilstoši likumam "Par tiesu varu", kas paredz iespēju uz AT tiesneša amatu pretendēt personai, kura ir bijusi ST tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā un kura saņēmusi pozitīvu AT departamenta tiesnešu kopsapulces atzinumu.

Vienlaikus Saeima no Augstākās tiesas tiesnešu amatiem atbrīvoja Anitu Čerņavsku un Aivaru Keišu.

Ekonomika

ECT: Mantas atzīšanai par noziedzīgi iegūtu jākonstatē tā saistība ar noziedzīgu nodarījumu

Diena.lv,22.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielā palāta 19.februārī noraidījusi lūgumu izskatīt lietu Yordanov un citi pret Bulgāriju. Tādejādi ECT 2023. gada 26.septembrī pieņemtais lēmums ir stājies spēkā un tā pārskatīšana augstākajā instancē nenotiks, liecina ECT publicētā informācija par 2024.gada februārī pieņemtajiem lēmumiem Lielajā palātā (Grand Chamber).

ECT 2023. gada rudenī šajā lietā atzina, ka mantas atzīšanai par noziedzīgi iegūtu un konfiscēšanai ir jākonstatē tās cēloniskais sakars ar noziedzīgu nodarījumu. ECT uzskata, ka nacionālā tiesa, konfiscējot personas mantu, kuras noziedzīgā izcelsme izmeklēšanā nav tikusi pierādīta, pārkāpj personas pamattiesības uz īpašumu, pieļaujot Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmā protokola 1. panta pārkāpumu.

Janvāra beigās Tieslietu ministrijā (TM) par šajā lietā ECT izdarītājiem secinājumiem izstrādāja dokumentu, kuru adresēja tiesām un prokuroriem un kas izraisīja diskusijas juristu aprindās. Ministrija norādīja, ka ECT spriedums balstās tikai uz Bulgārijas tiesiskā regulējuma analīzi un tiesas secinājumi nav atrauti vērtējami no konkrētā Bulgārijas tiesiskā regulējuma. Proti, ECT secinājumi par notiesājoša sprieduma esību un cēloņsakarības konstatēšanas nepieciešamību neesot attiecināmi uz Latvijā esošā procesa par noziedzīgi iegūtu mantu tiesisko regulējumu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbnespējas lapas tiesas procesā ir sērga, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" izteicās Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

"Tad, kad sākas tiesāšanās, tad slimo visi pēc kārtas," viņš uzsvēra, sakot, ka tā ir klasiska problēma.

Strupišs skaidroja, ka ir bijuši mēģinājumi risināt šo jautājumu, bet nav iespējams nodrošināt pārbaudi pietiekami īsā laikā pēc šī fakta, jo "pa to laiku cilvēks pasaka, ka jau ir vesels".

Viņš uzsvēra, ka vēlas par šo jautājumu runāt ar Tieslietu un Veselības ministrijām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatam izvirzīti trīs kandidāti - esošais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore Rudīte Vīduša un Senāta Civillietu departamenta senators Aldis Laviņš.

Aigara Strupiša kandidatūru izvirzījuši Civillietu departamenta priekšsēdētājs Normunds Salenieks un Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja Anita Poļakova, Rudītes Vīdušas kandidatūru ar balsu vairākumu izvirzījuši Administratīvo lietu departamenta senatori, savukārt senators Aldis Laviņš savu kandidatūru pieteicis pats.

Informācija par saņemtajiem kandidātu pieteikumiem tiks nosūtīta Tieslietu padomei viedokļa izteikšanai. Pēc tam 14.aprīlī Augstākās tiesas plēnumā senatori lems, kuru no kandidatūrām izvirzīt apstiprināšanai Saeimā.

Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 50.pantu Augstākās tiesas darbu vada Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kuru no Augstākās tiesas senatoru vidus pēc Augstākās tiesas plēnuma ierosinājuma apstiprina Saeima uz pieciem gadiem. Viena un tā pati persona var būt par Augstākās tiesas priekšsēdētāju ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Citas ziņas

Ierosina pārbaudi, vai ir pamats ģenerālprokurora atlaišanai

Db.lv,22.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepazinies ar trauksmes cēlēja ziņojumu, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs ierosinājis pārbaudi par ģenerālprokurora Jura Stukāna atlaišanas pamata esamību, informē Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.

Veikt pārbaudi Augstākās tiesas priekšsēdētājs pilnvarojis Senāta Krimināllietu departamenta senatori Aiju Brantu.

Augstākās tiesas priekšsēdētāja pilnvaras ierosināt Latvijas Republikas ģenerālprokurora rīcības pārbaudi noteiktas Prokuratūras likuma 41.3 panta otrajā daļā.

Prognozēts, ka pārbaude varētu tikt veikta līdz maija beigām – jūnija sākumam. Līdz pārbaudes pabeigšanai nākamā ģenerālprokurora amata kandidāta izvirzīšanas process ir apturēts.

Augstākajā tiesā saņemts iesniegums par iespējamiem ģenerālprokurora veiktiem Prokuratūras likuma 6. panta ceturtās daļas un Krimināllikuma 329. panta pārkāpumiem, kas izpaudušies kā uzraugošā prokurora pārliecībai pretēju norādījumu sniegšana kriminālprocesā un izmeklēšanas noslēpuma izpaušana Saeimas deputātiem.