Tieslietu padomes izsludinātajā konkursā uz ģenerālprokurora amatu pietiekušies trīs kandidāti - ģenerālprokurors Juris Stukāns, virsprokurors Aivars Ostapko un prokurors Uvis Kozlovskis.

Pretendentu iesniegtās Prokuratūras attīstības koncepcijas tiks publicētas Tieslietu padomes mājaslapā un Latvijas Vēstneša portālā pēc Satversmes aizsardzības biroja pozitīva atzinuma saņemšanas par atbilstību likuma prasībām speciālās atļaujas saņemšanai pieejai valsts noslēpumam.

Tieslietu padome plāno uzklausīt ģenerālprokurora amata kandidātus 2025.gada 25.aprīļa sēdē.

Saeimai iecelšanai ģenerālprokurora amatā tiks virzīts kandidāts, kurš saņems Tieslietu padomes locekļu balsu vairākumu.

Jau ziņots, ka pieteikšanās ģenerālprokurora amata konkursam noslēdzās 2025.gada 31.janvārī.

2025.gada 11.jūlijā beigsies pašreizējā ģenerālprokurora Jura Stukāna pilnvaru termiņš ģenerālprokurora amatā.

Pēdējās dienās sabiedrību pāršalkusi ziņa par uzsākto pārbaudi pret ģenerālprokuroru Juri Stukānu, balstoties uz trauksmes cēlēja ziņojumu. No malas skatoties – it kā normāla procedūra, tiesiskas valsts elements.

Mēs varam pieņemt, ka izvirzītās apsūdzības Jurim Stukānam ir patiesas un prokurore Viorika Jirgena trauksmi cēlusi ne bez iemesla un saistības ar jau pieminēto augsto amatpersonu pilnvaru termiņu beigām vispār nav, bet tad nav saprotams, kādēļ rīcība ir tik lēna un reakcija gluži kā lielajiem sliņķiem lietusmežos.

Runa ir par Tiesu varas krīzi, trauksmes ziņojums ir par Ģenerālprokuroru, nevis kādu prokuroru valsts perifērijā, kura vārda pieminēšana maina vien dažu lietu gaitu. Ģenerālprokuroram termiņš beidzas. Lietas izskatītājam AT priekšsēdim Aigaram Strupišam līdzīga bilde. Ja ir kaut mazākais pamats domāt, ka Viorikas Jirgenas apgalvojumiem ir pamats, tad jāreaģē ir Saeimai, turklāt tik operatīvi cik vien iespējams, jo Strupišs gudro jau labu laiku un tikai pagājušajā nedēļā ir atklājis, ka ziņojums ir, ka, pirmsšķietami, ka, iespējams. Šis runas veids vien liecina, ka šādi var lietu risināt vēl pāris gadus. Tādēļ ir pamats domāt, ka patiesu atrisinājumu nemaz nevajag. Ir cits iemesls un šis nav jautājums par to vai mums šobrīd ir labs vai slikts Ģenerālprokurors. Tas ir jautājums par to, kurš rotaļājas ar krēsliem.

Ģenerālprokuratūrā reorganizēta 2021.gadā izveidotā Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļa, kurā iepriekš strādāja prokurore Viroika Jirgena, kas cēla trauksmi par ģenerālprokurora Jura Stukāna darbībām. Reorganizācija šogad notikusi jau vairākās Ģenerālprokuratūras nodaļās.

Kā aģentūra LETA noskaidroja prokuratūrā, nolūkā nodrošināt racionālu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu, efektīvāku prokuroru darba koordinēšanu, kā arī nolūkā radīt vienmērīgāku prokuroru darba slodzes sadalījumu, veikta prokuroru darba prioritāšu izvērtēšana un konstatēta nepieciešamība optimizēt Ģenerālprokuratūras struktūrvienību darbu.

Optimizēšanas rezultātā tiek reorganizēta Ģenerālprokuratūras struktūrvienība - Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļa, kurā bija piecas amata vietas - virsprokurors un četri prokurori. Šajā nodaļā iepriekš strādāja arī Viorika Jirgena, kura cēla trauksmi par ģenerālprokurora darbībām. Prokurorei izdegšanas dēļ kopš janvāra noteikta darba nespēja. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, kurš nupat tika apstiprināts amatā atkārtoti, iepriekš ierosināja pārbaudi par V. Jirgenas norādēm. Tika pieļauts, ja apgalvojumi izrādīsies patiesi, J. Stukānu nāktos atbrīvot no pienākumu izpildes.

Publicista Lato Lapsas aizturēšana šā gada janvāra nogalē raisīja ne mazumu diskusiju par tēmu, kāpēc, kas noticis un ko šoreiz viņš nodarījis. Arī pats Lato Lapsa ir publicējis vairākus secīgus video ar skaidrojumiem, tomēr, lai saliktu notikumus “plauktiem” un skaidrotu iemeslus Dienas Bizness uzdeva jautājumus Lato Lapsam tieši.

Vai šim arestam ir priekšvēsture, kuru varat kaut vai minējumu veidā pateikt, turklāt šķirojot, kas ir minējums un kas ir skaidri zināmas lietas? Īsāk, kāpēc tas viss notiek?

Es jau esmu publiski izteicies, ka šī ir klasiska iebiedēšanas un apklusināšanas akcija, izmantojot paklausīgus tiesībsargāšanas iestāžu darbiniekus noziedzīgu pasūtījumu pildīšanai. Kolaboracionistu izstāde Ogres bunkurā, kas turpināsies vēl līdz maijam, „hiēnu cikla” grāmatas, kas atklāj organizētās noziedzības saplūšanu ar tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvjiem, gaidāmā grāmata „Mentu zaņķis”, kas atklās patiesos korupcijas apmērus tiesībsaargāšanas un tiesu sistēmā, un ģenerālprokurora Jura Stukāna patiesajai sejai veltītā grāmata ar visu izsakošo nosaukumu „Kriminālnoziedznieks”, kā arī mans pētnieciskais darbs, kas saistīts ar grandiozu, prātam neaptveramu, gadiem ilgu Latvijas aizsardzības budžeta un ASV militārās palīdzības izlaupīšanu, izšķērdēšanu un iztirgošanu, - iemeslu pietiek. Šis ir tikai iesākums, turpinājums noteikti sekos.

Kriminālprocesā par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" ieviešanā atbildīgo amatpersonu iespējamām nelikumībām tiek vērtēti arī politiķi, pirmdien Latvijas Televīzijas raidījuma "Kas notiek Latvijā" ciklā "Kuram jābūt ģenerālprokuroram?" atklāja ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Viņš gan atzina, ka nav izpētījis lietas materiālus, bet, cik esot sapratis, "arī politiķi tur tiks vērtēti".

Ģenerālprokurors arī piebilda, ka saskaņā ar Augstākās tiesas paustu atziņu starp darbību un zaudējumiem ir jābūt cēloņsakarībai, un likumsargiem ir jāpierāda, ka konkrētas personas rīcības rezultātā iestājušies zaudējumi. Tikai pēc tam varot runāt par personu atbildību.

LETA jau ziņoja, ka, 2024.gada decembrī noslēdzot pārbaudi, Ģenerālprokuratūra sākusi kriminālprocesu par "Rail Baltica" ieviešanā atbildīgo amatpersonu iespējamām nelikumībām.

Kā aģentūru LETA informēja prokuratūrā, kriminālprocess sākts par to, ka par "Rail Baltica" projekta ieviešanu atbildīgās valsts amatpersonas, iespējams, radījušas zaudējumus valsts budžetam lielā apmērā saistībā ar "Rail Baltica" infrastruktūras objektu būvniecību.

Rīgas pilsētas tiesa šā gada 5. februārī pilnībā attaisnoja Andreju Makļecovu, kurš Olimpic Voodoo Casino 2017. gada 18. decembrī laimēja pusmiljonu eiro, un kazino darbinieku, kurš tonakt strādāja kazino, krimināllietā, kurā viņi tika apsūdzēti par svešas mantas iegūšanu laimesta veidā.

Tas pēc būtības nozīmē, ka laimests tiek atzīts par īstu un ir jāizmaksā. Patiesībā tas bija jāizmaksā jau pirms septiņiem gadiem.

Diena jau par šo lielo laimestu ir rakstījusi 2019. gadā, kad Latvijā prāvākā laimesta ieguvējs bija par to cīnījies turpat divus gadus. Tobrīd ne Makļecovs, ne viņa advokāti Mareks Halturins un Armands Rasa pat nenojauta, ka līdz skaidrībai lietā būs jāgaida vēl pieci gadi, bet līdz rezultātam – laimesta izmaksai - vēl gads vai pusotrs. Par to arī advokāta M. Halturina stāsts Dienai – no sākuma līdz pirmajam tiesas spriedumam, ka laimētājs patiešām ir laimētājs, nevis krāpnieks.

Lielais laimests

Rīgas dome šodien atbalstīja disciplinārlietas ierosināšanu pret Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras (RITA) direktoru Fredi Bikovu.

Līdz ar to pilsētas izpilddirektoram būs jāizveido disciplinārlietas komisija, kas vērtēs, vai Bikovam piemērojams disciplinārsods.

Kā teica Rīgas mērs Vilnis Ķirsis, nākamtrešdien, 5.martā, plānots sasaukt domes sēdi kurā tiks skatīts disciplinārlietas ziņojums un tiks vērtēta soda piemērošana.

Kā vēstīts, Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange trešdien preses konferencē informēja, ka 2024.gadā Audita un revīzijas pārvalde sāka plānoto pārbaudi RITA, kurā konstatēti pārkāpumi.

Pārbaude noslēdzās šī gada 6.februārī. Balstoties uz pašvaldībā iedibināto kārtību, Audita un revīzijas pārvaldes ziņojums nosūtīts Juridiskajai pārvaldei, lai tā izvērtētu, vai ir pamats lemt par disciplinārlietas ierosināšanu.

Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks meklējams inovācijās, kuru pamats ir zinātne, pētniecība un tur iegūto zināšanu komercializācija. Tā īstenošanai jau ir sperti pirmie soļi, taču ar tiem vien nepietiek, turklāt ir vajadzīga visu iesaistīto – uzņēmēju, zinātnieku, valdības – sekmīga sadarbība.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā, kas notika 7. Starptautiskā ekonomikas foruma priekšvakarā. Šī pasākuma fokusā — jaunas tendences inovāciju pasaulē, zinātnes sasniegumi digitālās ekonomikas jomā, kā arī ekonomikas attīstība strauji mainīgas ģeopolitiskās situācijas kontekstā.

Trūkumi tiek lēnām novērsti

„Kopumā ar inovācijām Latvijā sokas labi, vienlaikus esam savdabīgā izaugsmes stadijā. Ir jautājums par to, kā uzskaitām inovācijas, jo realitātē to apjoms pārsniedz tos skaitļus, kuri summējot rodas pēc uzņēmēju nosauktajām inovācijām. Birokrātija, kura iet līdzi inovāciju uzskaitei, nodara kaitējumu statistikai, tāpēc pašlaik kopā ar Centrālo statistikas pārvaldi strādājam, lai uzņēmējiem skaidrotu un palīdzētu inovāciju uzskaitē, tādējādi iegūstot patiesu ainu par inovācijām, to apjomu valstī,” skaidro ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš paredz, ka iecerētie darbi inovāciju uzskaitē būs paveikti jau šā gada laikā. „Inovācijām būtiskākais ir brīvība, lai tās varētu attīstīties, tām būtu pieejams kapitāls (finansējums), taču problēmas gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā rada pārregulācija, kas liedz inovācijām to attīstību,” uzsvēra V. Valainis. Viņš norāda, ka varam veikt dažādus pētījumus, taču, tiklīdz tos vēlamies komercializēt un iegūt globālu tvērumu, tā šis inovācijas zaudē savu nozīmi attiecībā pret citām ekonomikām.

Rīgas dome 16.aprīlī nolēma atpirkt no SIA "Cella Investment 3" vairākus zemes gabalus pie Rīgas lidostas, lai nodotu tos valstij.

Par 2,3 miljoniem eiro tiks atpirkti zemes gabali Priedaines ielā 53, Sieksātes ielā 3, Grenču ielā 15, Grenču ielā 20, Priedaines ielā bez numura, Skābeņu ielā, Sieksātes ielā un Kazeņu ielā bez numura un zemes vienība Lakšu ielā.

Zemes gabali tiks nodoti valstij, lai nodrošinātu starptautiskās lidostas "Rīga" lidlauka attīstībai nepieciešamās infrastruktūras izveidi.

Tie ir daļa no 22 zemesgabaliem pie Rīgas lidostas, kuri 2022.gada 14.aprīlī tika pārdoti izsolē. Tos par 5,7 miljoniem eiro iegādājās ar nekustamo īpašumu attīstītāju "Sirin Development" saistītais uzņēmums SIA "Cella investment 3". Abi šie uzņēmumi ietilpst Lietuvā reģistrētajā holdingā "ME Holding NT".

Aiz daudzajām ziņām par pārmaiņām ASV un to ietekmi globāli ēnā palikušas pārmaiņas, kas tieši skar mūs pašus. Praktiski. Vismaz tos, kuri dzīvo privatizētos dzīvokļos daudzdzīvokļu mājās. Drīzumā Saeimā galīgajā lasījumā tiks pieņemts likumprojekts “Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums”, kam vajadzētu nākt ar būtiskām izmaiņām vispirms jau šādu ēku apsaimniekošanā. Jautājums vien: vai šīs izmaiņas būs pietiekamas, lai tās tiešām veicinātu privatizācijas pabeigšanu? Un vai atkal nebūs paredzēti pārejas periodi, ko vajadzības gadījumā varēs pagarināt?

Likuma pieņemšana jau krietni aizkavējusies – to Saeimā skata kopš 2023. gada novembra. Likumprojektā minētie termiņi jau mainīti un vēl tiks mainīti. Bet, ja tā padomā, arī pats privatizācijas noslēgums nepiedodami aizkavējies – kopš valsts neatkarības atjaunošanas pagājušas jau trīs ar pusi desmitgades. Mājokļu privatizācijai jau sen bija jānoslēdzas. Vai ar šo likumu tas beidzot notiks? Daļēji.

Dzīvokļu īpašniekiem ļoti būtisks ir 11. pants par privatizēto dzīvojamo māju pārvaldīšanu. Kā zināms, pārvaldīšanas tiesību nodošana pašvaldību privatizētajās dzīvojamās mājās sākotnēji nebija prioritāte, līdz ar to nostiprinājās šobrīd vērojamais aplamais priekšstats, ka dzīvokļa īpašniekam pieder tikai konkrētā dzīvojamā platība, bet par pārējo – kāpnēm, jumtu, inženiertīkliem, komunikācijām un pagalmu utt – jārūpējas kādam citam – “namu pārvaldei”, pašvaldībai vai valstij. Tā rezultātā tūkstošiem dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašniekiem joprojām nav nodotas. Un galvenais iemesls – dzīvokļu īpašnieku nezināšana, neizpratne par saviem pienākumiem vai nevēlēšanās tos ievērot. Vai beidzot tas tiks atrisināts? Drīzāk ir bažas, ka būs vien skaists likums ar skaistām frāzēm, kā jābūt, bet bez striktām prasībām.

Latvijas zāļu ražotāja “Olpha” izveidotā Latvijā lielākā privātā stipendiju programma jaunajiem dabaszinību skolotājiem “Starp mums ir ķīmija!” turpina augt – kopējais stipendiju fonds 2025.gadā sasniedzis jau 180 000 eiro.

No 31.marta līdz 22.aprīlim norosināsies pavasara pieteikšanās kārta, kurā 3000 eiro stipendijas saņems deviņi topošie vai jaunie ķīmijas, bioloģijas un matemātikas skolotāji.

Iniciatīvu 2023. gadā ar stipendijām ķīmijas skolotājiem sāka “Olpha”, 2024.gadā programmai ar bioloģijas skolotāju stipendijām pievienojās “Centrālā laboratorija”, bet šogad kā partneris programmā iesaistījusies arī “Veselības centru apvienība” (VCA), pasniedzot stipendijas matemātikas skolotājiem. Pateicoties sadarbībai, turpmāk ik gadu jaunajiem skolotājiem tiks piešķirtas 15 stipendijas, palīdzot viņiem turpināt pedagoģijas studijas vai sākt jaunā skolotāja karjeru, tādējādi veicinot dabaszinātņu izglītības attīstību Latvijā. Pavasara pieteikšanās kopskaitā deviņām stipendijām notiks no 31. marta līdz 22. aprīlim, aizpildot pieteikuma anketu starpmumsirkimija.lv.

Lauksaimniecības vidi šobrīd ietekmē krietni citādāki apstākļi, nekā pirms desmit vai divdesmit gadiem. Laikapstākļi ir kļuvuši grūtāk prognozējami un vērojamas krasas svārstības, piemēram, pavasarī ir +27 grādu karstums, pēc tam - salnas. Nav vienmērīgas sezonas, un tas būtiski ietekmē kultūraugu ražu.

Runājot par klimatu, nedrīkst aizmirst arī par kaimiņos notiekošo karu - tā radītais piesārņojums varētu būt daudz būtiskāks, nekā mūsu pašu emisijas. Šajos apstākļos visu nosaka detaļas, un nozīmīgs elements ir arī sertificētas sēklas materiāls, kas sniedz pārliecību par kvalitāti un slimību neesamību.

Sertificēts sēklas materiāls nav tikai formāla prasība tiem lauksaimniekiem, kuri piesakās Eiropas Savienības vai valsts atbalsta pasākumiem, nodarbojas ar sēklu tirdzniecību u.c. – tā ir reāla nepieciešamība, ja vēlamies nodrošināt labu ražu un mazināt riskus. Protams, lai katru gadu iegādātos jaunu sertificētu materiālu, nepieciešami līdzekļi, bet, gudri plānojot, šādu sēklas materiālu var izmantot vairākas sezonas, joprojām saglabājot augstu kvalitāti. Nekvalitatīvs materiāls, savukārt, var radīt ļoti nopietnas sekas – no slimību izplatības līdz ražas kritumam, kas nozīmē finansiālus zaudējumus.

Uzņēmējdarbības temperatūra Latvijā ir mērena, bet ar pozitīvu tendenci uzsilt – tā secināts ekspertu diskusijā par uzņēmējdarbības attīstību "Uzņēmējdarbības temperatūra 2025: vēss, remdens vai karsts?", ko organizēja “StartSchool” sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Latvijas Darba devēju konfederāciju un “Junior Achievement Latvia”.

Eksperti norāda - lai attīstītu uzņēmējdarbību Latvijā, ir svarīga izglītība, drosme un atbalsta iespējas reģionos. Tāpat secināts, ka jauniešu interese par uzņēmējdarbību Latvijā pieaug, tomēr veiksmīgai attīstībai nepieciešama ilgtermiņa pieeja, kvalitatīva izglītība un piemērota vide, kas iedrošina uzsākt savu biznesu, ne tikai Rīgā, bet arī reģionos.

Diskusija tika organizēta, jo pēdējā gada laikā Latvijas uzņēmējdarbības ekosistēmā un sabiedrībā kopumā vērojama jauna tendence – cilvēki kļūst piesardzīgāki, mazāk gatavi uzņemties riskus, būtiski audzis arī likvidēto uzņēmumu skaits. Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītājs Kaspars Gorkšs norādīja: “Uzņēmējdarbība ir risks, un ne visi ir gatavi to uzņemties. Daudzi izvēlas stabilāku vidi, piemēram, darbu publiskajā sektorā, kur vakanču skaits pieaug. Ja gribam redzēt vairāk jaunuzņēmumu, primāri ir jārunā par zināšanām – tieši atbilstoša kvalifikācija un izglītība rada pārliecību un drosmi spert pirmos soļus un uzņemties risku.”

Eiropas Komisija (EK) ierosina samazināt uzņēmumu ikgadējās administratīvās izmaksas par 400 miljoniem eiro, tādējādi papildinot jau panākto astoņu miljardu eiro ietaupījumu saistībā ar iepriekšējiem vienkāršošanas centieniem, informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Šie pasākumi, ar kuriem ieviesta jauna uzņēmumu kategorija - mazs vidējas kapitalizācijas uzņēmums -, atvieglos atbilstības nodrošināšanas pienākumu izpildi un tādējādi ļaus brīvos resursus novirzīt izaugsmei un investīcijām vienotajā tirgū.

EK norāda, ka šie pasākumi stimulē mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) paplašināt darbību, ļauj digitalizēt regulatīvos procesus un samazināt birokrātiju, kā arī atbalsta Komisijas mērķi līdz pilnvaru termiņa beigām samazināt administratīvās izmaksas par 25% kopumā un par 35% maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Tiklīdz MVU darbinieku skaits pārsniedz 250, saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem šāds uzņēmums kļūst par lielo uzņēmumu, un tam jāpilda ievērojami vairāk atbilstības nodrošināšanas pienākumu. Šāds "kraujas malas" scenārijs var mazināt vēlmi panākt izaugsmi, kā arī ierobežot konkurenci.

Latvijas Republikas Satversmes tiesa 14.martā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2022-32-01. Tas ir kārtējais spriedums lietās, kuras tiesa pēdējos gados ierosina saistībā ar pieteikumiem par likuma normām, kas regulē noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju kriminālprocesos, pirms vēl kāda persona ir notiesāta par noziedzīgu nodarījumu.

Minētajā spriedumā tiesa sniedz savu galavārdu pēc būtības 15 sākotnēji rosinātajās (vēlāk - apvienotajās) lietās. Vienlaikus tas ļaus pabeigt tiesās apturētos procesus. Tātad spriedums ilgi gaidīts par aktuālu tēmu.

Noteikti būtu jāuzsver spriedumā vairākkārt izteiktais Satversmes tiesas atzinums, ka procesā par noziedzīgi iegūtu mantu tieši procesa virzītājam ir jāiesniedz tādi pierādījumi, lai tiesa gūtu pārliecību, ka manta, visticamāk, ir gūta no noziedzīga nodarījuma. Tas tiešām primāri ir procesa virzītāja pienākums, jo tāds jau ir arī Kriminālprocesa likuma 626.pantā noteiktais pirmais nosacījums. Mantas īpašnieks var vispār neko nerunāt. Kā savulaik atzina Eiropas Cilvēktiesību tiesa Čušens pret Beļģiju, tiesas pārliecība bija izveidojusies uz pierādījumu pamata, bet personas klusēšana tikai to nostiprināja (sprieduma 29.punkts).

Ekonomikas ministrija atklājusi pirmo pastāvīgo pārstāvniecību, kuras mērķis būs veicināt ciešāku sadarbību ar Zemgales reģiona uzņēmējiem, stiprināt reģionālo attīstību un sekmēt investīciju piesaisti.

Ekonomikas ministrija ir pirmā, kas izveidojusi reģionālo pārstāvniecību.

„Reģionu ekonomiskā izaugsme ir valsts kopējās labklājības pamats. Zemgales reģionā ir ievērojams potenciāls – gan darbaspēka, gan inovāciju, gan ražošanas attīstības ziņā. Ar šādas pārstāvniecības izveidi mēs ne tikai simboliski, bet arī praktiski nostiprinām Ekonomikas ministrijas klātbūtni reģionos. Mūsu stratēģija paredz būt tur, kur ir uzņēmēji, kur veidojas idejas un kur top Latvijas ekonomikas nākotne,” atklāšanā sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Pārstāvniecības darbība balstīta uz mērķtiecīgu un ilgtermiņā vērstu pieeju reģionālās ekonomikas stiprināšanai. Tā nodrošinās efektīvāku valsts atbalsta instrumentu pieejamību uzņēmējiem reģionā, veicinot ciešāku dialogu starp valsts pārvaldi un biznesa vidi. Ar pārstāvniecības starpniecību uzņēmēji varēs operatīvāk risināt aktuālus jautājumus un saņemt koordinētu atbalstu no ministrijas, tādējādi uzlabojot lēmumu pieņemšanas dinamiku. Vienlaikus tiks stiprināts Zemgales ekonomiskais potenciāls, mērķtiecīgi attīstot sadarbības formas, kas ļauj gan piesaistīt jaunus ieguldījumus, gan radīt izaugsmes iespējas vietējiem uzņēmumiem.

Eiropas Komisijas (EK) vadītājas Urzulas fon der Leienas otrdien pieteiktā plāna "ReArm Europe" realizācija nevar notikt uz Latvijas kohēzijas rēķina, aģentūrai LETA sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (JV).

Deputāte norāda, ka drošības jautājumi EP dominē teju jebkurās diskusijās, papildinot, ka kaut arī tiek runāts par 800 miljardiem eiro, īstenībā tie ir tikai 150 miljardi. Pārējais vēl jāsavāc no dalībvalstīm un dažādiem fondiem, bet jau tagad ir skaidrs, ka tas nedrīkst notikt uz Latvijai svarīgās kohēzijas rēķina, kā ir ierosinājusi EK vadītāja.

Vaidere pozitīvi vērtē, ka aizdoto naudu dalībvalstis varēs izmantot arī Ukrainas atbalstam, papildinot, ka viņai ir cerība, ka šo iespēju izmantos tās Dienvideiropas valstis, kas līdz šim Ukrainai nav palīdzējušas teju nemaz.

Tāpat viņa pauda viedokli, ka reāli līdzekļi, kurus varam un vajag nodot Ukrainai nekavējoties, ir Eiropas bankās iesaldētie Krievijas aktīvi. Tāpat tiekoties ar EK vadītāju, Vaidere ir jautājusi par situācija ar Eiropas bankās iesaldēto Krievijas aktīvu 250 miljardu eiro apmērā konfiskāciju un ir saņēmusi atbildi, ka darbs pie tā noris.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena otrdien iepazīstināja ar piecu daļu plānu, lai mobilizētu aptuveni 800 miljardus eiro Eiropas aizsardzībai un palīdzētu sniegt tūlītēju militāru atbalstu Ukrainai, ar šo paziņojumu nākot klajā pēc ASV lēmuma apturēt militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai.

"Šis ir brīdis Eiropai, un mēs esam gatavi rīkoties," Leiena paziņoja Briselē. Plāna "ReArm Europe" ("Pārbruņosim Eiropu") ietvaros varētu mobilizēt gandrīz 800 miljardus eiro aizsardzības izdevumiem drošai un noturīgai Eiropai.

Tramps aptur militāro palīdzību Ukrainai

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien apturēja militāro palīdzību Ukrainai, krasi pastiprinot spiedienu...

Leiena ierosina apturēt stingros budžeta noteikumus, lai ļautu dalībvalstīm palielināt izdevumus aizsardzībai.

"Tas ļaus dalībvalstīm ievērojami palielināt savus aizsardzības izdevumus, neiedarbinot pārmērīga budžeta deficīta procedūru," viņa teica žurnālistiem, atsaucoties uz procedūru, kas liek valdībām samazināt budžeta deficīta līmeni, ja tās pārkāpj noteikumus.

"Mēs dzīvojam visnopietnākajā un bīstamākajā laikā," sacīja Leiena. "Mēs atrodamies bruņošanās laikmetā, un Eiropa ir gatava ievērojami palielināt savus aizsardzības izdevumus."

Līdzekļi tiks tērēti Ukrainas atbalstam un ļaus "uzņemties vairāk atbildību par mūsu pašu Eiropas drošību," viņa piebilda.

EK sniegs aizdevumus dalībvalstīm 150 miljardu eiro apmērā, ko varēs izmantot pretgaisa un pretraķešu aizsardzībai, artilērijas sistēmām, raķetēm un munīcijai, droniem un pretdronu sistēmām, kā arī citām vajadzībām, sākot no kiberdrošības līdz militārajai mobilitātei, klāstīja Leiena.

"Ar šo aprīkojumu dalībvalstis var ievērojami palielināt atbalstu Ukrainai," norādīja EK prezidente.

Viņa pauda cerību, ka kopā ar privāto kapitālu un papildu finansējumu Eiropas Investīciju bankai viņas priekšlikums varētu mobilizēt teju 800 miljardus eiro aizsardzībai.

Jaunais fonds ir daļa no priekšlikuma, ko Leiena iesniedza ES valstīm pirms ceturtdien gaidāmā ES līderu ārkārtas samita.

Savā plānā par bloka pārbruņošanu EK prezidente arī ierosināja piešķirt dalībvalstīm lielāku rīcības brīvību aizsardzības izdevumiem saskaņā ar ES parasti stingrajiem parāda un budžeta deficīta noteikumiem un pārdalīt pieejamos reģionālās attīstības fondus militāriem ieguldījumiem.

Pērn salīdzinājumā ar 2023. gadu par 17% pieaudzis juridisko personu maksātnespējas procesu skaits un par 12% pieaudzis tiesiskās aizsardzības procesu skaits, bet par 1% ir krities fizisko personu maksātnespējas procesu skaits.

To liecina Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) informācija. Tādējādi Latvijā 2025. gada sākumā kopumā bija 2092 aktīvie maksātnespējas procesi un 109 tiesiskās aizsardzības procesi.

Ierosina vairāk, nekā pasludina

Lai arī 2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu par 17% pieaudzis pasludināto juridisko personu maksātnespējas procesu skaits, tomēr jāņem vērā, ka pērn ierosinātas 368 juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas, bet pasludināti 283 juridiskās personas maksātnespējas procesi, kas nozīmē, ka 23% gadījumu tiesa nav pasludinājusi maksātnespējas procesu. Biežākais iemesls, kāpēc tiesa to nepasludina, ir tas, ka pēc maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas tiesā puses vienojās par parāda nomaksu, līdz ar to kreditors atsauc maksātnespējas procesa pieteikumu, liecina Maksātnespējas kontroles dienesta informācija.„Fakts, ka pasludināti tiek aptuveni 77% no ierosinātajiem juridiskas personas maksātnespējas procesiem, norāda uz to, ka maksātnespējas procesa pieteikumi joprojām tiek izmantoti kā piedziņas līdzeklis. Visticamāk, lielākajā daļā gadījumu, kad tiesa nepasludināja maksātnespējas procesu, pieteicējs bija kreditors, kuram pēc pieteikuma iesniegšanas parādnieks bija samaksājis,” situāciju raksturo maksātnespējas eksperts Helmuts Jauja.

Banka "Citadele" vadība rosinājusi akcionāriem dividendēs no pērnā gada peļņas izmaksāt 44,8 miljonus eiro, teikts bankas "Citadele" 2024.gada pārskatā.

Pārskatā teikts, ka bankas vadība ierosina dividendēs izmaksāt 0,282 eiro par akciju un pārējo ieskaitīt nesadalītajā peļņā, lai stiprinātu kapitāla pozīciju.

Bankas "Citadele" finanšu direktors un valdes loceklis Valters Ābele norādīja, ka dividenžu izmaksa tiek veikta saskaņā ar dividenžu politiku - mērķis ir izmaksāt dividendes 50% apmērā no iepriekšējā gada peļņas, ņemot vērā iekšējos kapitāla mērķus un atsevišķus citus priekšnoteikumus.

Tā kā banka "Citadele" ir publiska kompānija ar biržā kotētām obligācijām, Ābele norādīja, ka informāciju par akcionāru sapulcē pieņemtajiem lēmumiem banka sniegs caur biržu "Nasdaq".

Jau ziņots, ka banka "Citadele" pagājušajā gadā strādāja ar 70,656 miljonu eiro peļņu, kas ir par 23% mazāk nekā 2023.gadā. Savukārt bankas koncerns pērn strādāja ar 89,756 eiro peļņu, kas ir par 13,5% mazāka nekā 2023.gadā.

Foto: Riepugaraza.lv / Riepu garāža

Tā vien izskatās, ka beidzot pavasaris pie mums ir uz palikšanu. Un, jo laiks paliek siltāks, jo svarīgāk, lai kondicionieris būtu darba kārtībā. Tāpēc vēlamies tev sniegt noderīgu informāciju par to, kāpēc pavasarī kondicionieri vajag pārbaudīt, un ko sevī ietver kondicionieru uzpilde!

Kāpēc kondicionieris ir svarīgs ne tikai vasarā?

Daudzi autovadītāji domā, ka kondicionieris ir nepieciešams tikai karstajās vasaras dienās. Tomēr tā funkcijas ir daudz plašākas. Kondicionieris palīdz ne tikai atvēsināt salonu, bet arī cīnīties ar mitrumu un aizsvīdušiem logiem vēsā un mitrā laikā. Turklāt, regulāri lietojot kondicionieri, tiek nodrošināta gaisa cirkulācija salonā, kas palīdz uzturēt svaigu un patīkamu vidi.

Foto: Riepugaraza.lv / Riepu garāža

Riteņu ģeometrijas regulēšana ir viens no svarīgākajiem automašīnas apkopes darbiem, kas bieži tiek atstāts novārtā. Tomēr tieši ziemas apstākļos tā kļūst īpaši aktuāla. Precīzi noregulēta riteņu ģeometrija ne tikai palīdz pagarināt riepu mūžu, bet arī būtiski uzlabo saķeri ar ceļu un rūpējas par kopējo braukšanas drošību. Šajā rakstā uzzināsi, kāpēc riteņu ģeometrija ir tik svarīga un kādas pazīmes liecina par nepieciešamību to pārbaudīt!

Kas ir riteņu ģeometrijas regulēšana?

Riteņu ģeometrijas regulēšana ir process, kurā tiek pielāgoti trīs svarīgi leņķi:

Patēriņa kredīts ir viens no populārākajiem aizdevumu veidiem, ko cilvēki izmanto, lai finansētu lielākus pirkumus, segtu neparedzētus izdevumus vai realizētu personīgos projektus. Šis aizdevuma veids piedāvā iespēju iegūt nepieciešamos līdzekļus salīdzinoši ātri un bez galvojuma.

Kas ir patēriņa kredīts?

Patēriņa kredīts ir aizdevums, ko banka vai nebanku kredītiestāde izsniedz fiziskai personai personīgu izdevumu segšanai. Atšķirībā no hipotekārā kredīta vai auto kredīta, patēriņa kredītam nav nepieciešams konkrēts mērķis, un to var izmantot pēc saviem ieskatiem.

Aizdevuma summa, atmaksas termiņš un procentu likme var atšķirties atkarībā no aizdevēja nosacījumiem un klienta kredītvēstures. Parasti kredīta summas svārstās no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro, bet atmaksas termiņš var sasniegt pat 7 gadus.

Kad pieprasīt patēriņa kredītu?

Foto: Unsplash.com / Stephen Phillips - Hostreviews.co.uk

Digitālā reklāma ir kļuvusi par neatņemamu mūsdienu uzņēmējdarbības sastāvdaļu. Taču, lai nodrošinātu efektīvu investīciju atdevi (ROI), ir būtiski prast novērtēt kampaņu rezultātus. Šajā rakstā aplūkosim, kā to paveikt, izmantojot datu analītiku un citus svarīgus rīkus, un kāpēc reklāmas kontu audits jāuztic profesionāļiem!

Viss sākas ar mērķu definēšanu

Pirmais solis ceļā uz veiksmīgu reklāmas kampaņu – precīzi definēt tās mērķus. Vai vēlies palielināt pārdošanas apjomu? Varbūt mērķis ir veicināt zīmola atpazīstamību vai piesaistīt jaunus klientus? Katram mērķim nepieciešama atšķirīga pieeja, un atšķirsies arī rādītāji, ar kuriem izmērīt panākumus. Piemēram, ja galvenais mērķis ir pārdošanas apjoma palielināšana, ir īpaši svarīgi sekot līdzi konversiju skaitam.

Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma ziņojumu “Nākotnes darbs 2025”, nākamo piecu gadu laikā automatizācija ienesīs izmaiņas 58 % uzņēmumu visā pasaulē. Latvijā šo procesu paātrinās vairāki faktori – sabiedrības novecošanās, iedzīvotāju skaita samazināšanās un dzīves līmeņa pieaugums.

Pasaules Ekonomikas foruma 2025. gada ziņojumā par nākotnes darbu norādīts, ka tuvāko piecu gadu laikā darba devēji Latvijā prognozē būtiskas pārmaiņas darba tirgū. Galvenokārt to veicinās tādi faktori kā sabiedrības novecošanās, iedzīvotāju skaita samazināšanās un dzīves līmeņa pieaugums. Viens no lielākajiem izaicinājumiem būs kvalificētu darbinieku trūkums – 71 % darba devēju Latvijā atzīst, ka nākotnē varētu saskarties ar grūtībām atrast piemērotus darbiniekus. Lai šo problēmu risinātu, uzņēmumi Latvijā plāno paātrināt automatizācijas ieviešanu un aktīvāk strādāt pie darbinieku prasmju pilnveides un kvalifikācijas paaugstināšanas.

Šis ir laiks, kad jaunās tehnoloģijas nav drauds, bet gan izšķirošs faktors, kas Latvijas uzņēmumiem var sniegt iespēju attīstīties.