Latvijas Universitātes fonds izsludinājis pieteikšanos Armīna Rūša stipendiju fonda stipendijām 2007./2008.akadēmiskā mācību gada pavasara semestrim. Kopējais stipendiju fonda apjoms ir USD 8 000, liecina sniegtā informācija medijiem.

Stipendija ir veltīta Dr. Armīna Rūša, kas bija izcils advokāts un mācību spēks kā pirmskara Latvijas Republikā, tā arī ārzemēs un viņa dēla Armīna I. Rūša piemiņai. Stipendija ir nodibināta ar mērķi studiju laikā atbalstīt spējīgus un centīgus Latvijas studentus un popularizēt studentu un studenšu korporāciju akadēmisko vienotību gan studiju laikā, gan ārpus tā.

Stipendijai var pieteikties studenti, kas ir kādas Latvijas studentu vai studenšu korporācijas biedri. Uz stipendiju var pretendēt humanitāro un sociālo zinātņu pilna laika klātienes pamatstudiju 2. vai vecāku kursu, kā arī maģistrantūras studenti no Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Rīgas Ekonomikas augstskolas un Rīgas Juridiskās augstskolas. Vienam studentam piešķiramās stipendijas apjoms ir USD 1 500.

Latvijas Universitātes Fonds izsludinājis pieteikšanos Kārļa Kaufmaņa un Māc. Dr. Modra K.Gulbja Piemiņas Fonda teoloģijas stipendijām. Kopā paredzēts piešķirt 2-3 stipendijas, Db.lv informēja universitāte. Šobrīd notiek pieteikšanās sešu universitātes mecenātu stipendijām.

Kārļa Kaufmaņa piemiņas stipendijas paredzētas Latvijas Universitātes studentiem, kas specializējas astronomijā. Stipendijas šogad tiks piešķirta trešo reizi, un tās tiek finansētas no mecenāta novēlējuma (USD 100 000) depozīta noguldījuma procentu ieņēmumiem. Šogad K.Kaufmaņa stipendijas tiks piešķirta trešo reizi.

Māc. Dr. Modra K.Gulbja Piemiņas Fonda teoloģijas stipendijai var pieteikties Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes studenti. Stipendijas apjoms ir USD 2 000, un tā tiek izmaksāta 10 vienādās daļās 10 mēnešu garumā. Šī stipendija šogad tiks piešķirta otro reizi

Pieteikumi stipendijām tiek pieņemti Latvijas Universitātes fondā, Basteja bulvārī 12, 1.stāvā katru darba dienu no plkst. 9:30 līdz 16:30. Pieteikumu pieņemšanas gala termiņš ir 2007.gada 14.septembris.

Latvijas Universitātes Fonds izsludinājis pieteikšanos Universitātes mecenātu stipendijām. Šajā akadēmiskajā mācību gadā studentiem piešķirs stipendijas 18 dažādu mecenātu stipendiju programmās, un to kopējais apjoms pārsniedz LVL 140 000.

LU Fonda mecenātu stipendijām aicināti pieteikties studenti, kam ir apgrūtināti materiālie vai sociālie apstākļi, kas sevi uzskata par labāko un centīgāko konkrētajā zinātņu nozarē, kas ir talantīgi sportisti un kas ir sabiedriski aktīvi – jaunie talanti, kas nes Universitātes un Latvijas vārdu plašākā pasaulē.

Stipendiju programmas izveidotas sadarbībā ar mecenātiem, un katrai no tām definēti pieteikšanās kritēriji. Tā, piemēram, ir īpašas stipendijas konkrētu zinātņu nozaru studentiem, korporāciju aktīvistiem, stipendijas, kurām vienīgie piešķiršanas kritēriji ir sociāli ekonomiskie apstākļi un sekmes, kā arī īpaša jaunajiem vecākiem paredzēta atbalsta programma. Būtiski, ka vairākām Latvijas Universitātes mecenātu stipendijām aicināti pieteikties arī citu augstākās izglītības iestāžu studenti.

Latvijas Universitāte izsludinājusi pietiekšanos mecenāta Kristapa Morberga stipendijām. Morberga stipendijas 2007./2008.akadēmiskajā mācību gadā saņems 33 studenti. Stipendiju fonda apjoms - Ls 40 000.

8 stipendijas tiks piešķirtas LU pamatstudiju līmeņa programmu pirmā kursa studentiem par īpašiem sasniegumiem mācību olimpiādēs un sekmēm skolā (Ls 100 mēnesī), 11 stipendijas LU pamatstudiju līmeņa programmu otrā un vecāku kursu studentiem (Ls 100), 11 stipendijas maģistrantūras programmās studējošiem (Ls 150), 2 stipendijas izciliem LU studējošiem sportistiem par LU atpazīstamības veicināšanu (Ls 150), kā arī viena stipendijas Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentam (Ls 150). Stipendijas tiek piešķirtas uz vienu akadēmisko mācību gadu (10 mēneši) un izmaksātas reizi mēnesī.

Tiesības pretendēt uz stipendiju ir ikvienam Latvijas Universitātes pilna laika studentam (izņemot LMA studentus kur pretendentu loku nosaka pati LMA), kā arī reflektantiem, kas 2007./2008. akadēmiskajā gadā ir pieteikušies pilna laika studiju uzsākšanai LU.

Latvijas Universitātes (LU) fonds izsludinājis pieteikšanos Armīna Rūša stipendiju fonda stipendijām 2008./2009. akadēmiskajam mācību gadam.

Kopējais stipendiju fonda apjoms nākamajam studiju gadam ir USD 30 000. Uz stipendijām var pretendēt studenti no sešām Latvijas augstskolām. Vienam pretendentam piešķiramās stipendijas apjoms ir līdz USD 4 000, Db.lv informē Latvijas Universitātes Preses centrs.

Stipendijai var pieteikties studenti, kas ir kādas Latvijas studentu vai studenšu korporācijas biedri. Uz stipendiju var pretendēt humanitāro un sociālo zinātņu pilna laika klātienes pamatstudiju 2. vai vecāku kursu, kā arī maģistrantūras studenti no Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Rīgas Ekonomikas augstskolas un Rīgas Juridiskās augstskolas. Vienam studentam piešķiramās stipendijas apjoms ir līdz USD 4 000.

Sākta pensiju (vecuma, apgādnieka zaudējuma, izdienas pensiju, kas piešķirtas saskaņā ar nolikumu Par izdienas pensijām) pārskatīšana cilvēkiem, kuriem pensija piešķirta vai pārrēķināta 2010. gadā, informē Labklājības ministrija (LM).

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pārskatīs tās pensijas, kas ir piešķirtas vai pārrēķinātas laikā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim. Proti, pārskatīs pensijas, kuru aprēķināšanā piemērots 2009. gada negatīvais apdrošināšanas iemaksu algas kapitāla indekss.

«Tiesiski ir atrisināts jautājums, kad strauju darba tirgus svārstību ietekmē, tiek būtiski ietekmēts pensijas apmērs. Turpmāk negatīva kapitāla indeksa gadījumā piemēros izlīdzināšanas metodi. Tas nozīmē, ka negatīvos indeksus aizstās ar skaitli 1 līdz laikam, kad negatīvo un pozitīvo indeksu reizinājums būs lielāks par skaitli 1,» atzīst labklājības ministrs Jānis Reirs.

Latvijā jau šobrīd trūkst skolotāju un kritiskā situācija veidojas tieši dabas zinātņu un tehnoloģiju (STEM) priekšmetos. Novērtējot jaunos skolotājus un motivējot arī citus jauniešus izvēlēties skolotāja profesiju, 29.aprīlī trīs izcilākajiem jaunajiem ķīmijas un trīs bioloģijas skolotājiem pasniegtas Latvijas zāļu ražotāja AS “Olainfarm” un SIA “Centrālā laboratorija” stipendijas 3000 eiro apmērā katram, kopsummai sasniedzot 18 000 eiro.

Kopumā stipendijām pieteicās 33 jaunie speciālisti. Izvērtējot pretendentu sekmes un motivācijas vēstules, šogad stipendijas “Starp mums ir ķīmija!” saņēma Latvijas Universitātes studenti Niks Grīnbergs, Agnese Bicāne, Tīna Deina Kukurīte un Gustavs Daniels Loris, kā arī Rīgas Tehniskajā universitātē studējošie Artjoms Ubaidullajevs un Alise Anna Stīpniece-Jekimova.

“Ikviens esošais un arī jaunais speciālists, kurš izlēmis savu dzīvi saistīt ar skolotāja profesiju, ir nenovērtējams ieguvums visai Latvijai. Jau šobrīd ir kritisks STEM skolotāju trūkums virknē skolu un nākotnē situācija nekļūs vieglāka, jo prognozējams, ka cīņā par Latvijas skolotājiem iesaistīsies arī citas Eiropas valstis. Bez skolotājiem, kas bērnus un jauniešus māca un ieved aizraujošajā zinību pasaulē, nevarēsim izveidot arī Latvijas eksporta un veiksmes stāstu, jo gluži vienkārši nebūs, kas bērnus māca un dara to iedvesmojoši un kvalitatīvi. Secinājums patiesībā ir ļoti vienkāršs - ja nav skolotāja, nav arī Latvijas ekonomikas izaugsmes iespēju. Tāpēc mums ir svarīgi jau tagad praktiski atbalstīt jaunos skolotājus viņu turpmākajā ceļā un darbā, pasakot un reāli parādot, ka viņi ir vajadzīgi, gaidīti un novērtēti,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Latvijas zāļu ražotāja “Olpha” izveidotā Latvijā lielākā privātā stipendiju programma jaunajiem dabaszinību skolotājiem “Starp mums ir ķīmija!” turpina augt – kopējais stipendiju fonds 2025.gadā sasniedzis jau 180 000 eiro.

No 31.marta līdz 22.aprīlim norosināsies pavasara pieteikšanās kārta, kurā 3000 eiro stipendijas saņems deviņi topošie vai jaunie ķīmijas, bioloģijas un matemātikas skolotāji.

Iniciatīvu 2023. gadā ar stipendijām ķīmijas skolotājiem sāka “Olpha”, 2024.gadā programmai ar bioloģijas skolotāju stipendijām pievienojās “Centrālā laboratorija”, bet šogad kā partneris programmā iesaistījusies arī “Veselības centru apvienība” (VCA), pasniedzot stipendijas matemātikas skolotājiem. Pateicoties sadarbībai, turpmāk ik gadu jaunajiem skolotājiem tiks piešķirtas 15 stipendijas, palīdzot viņiem turpināt pedagoģijas studijas vai sākt jaunā skolotāja karjeru, tādējādi veicinot dabaszinātņu izglītības attīstību Latvijā. Pavasara pieteikšanās kopskaitā deviņām stipendijām notiks no 31. marta līdz 22. aprīlim, aizpildot pieteikuma anketu starpmumsirkimija.lv.

Latvijas Universitātes fonds izsludinājis pieteikšanos Latvijas Universitātes farmācijas studiju stipendijām, kas nodrošinātas ar zāļu lieltirgotavas SIA Farma Balt atbalstu. Stipendijas paredzētas diviem Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Farmācijas studiju programmas maģistrantūras 1. un 2.kursa studentiem, Db.lv informēja universitāte.

Stipendijas apmērs ir Ls 700, un tā tiks izmaksāta vienādās daļās reizi mēnesī viena akadēmiskā mācību gada (10 mēneši) garumā. Stipendiāti tiks noteikti konkursa kārtībā, un galvenie vērtēšanas kritēriji būs pretendentu studiju sekmes, kā arī akadēmiskā un zinātniskā personāla sniegtās rekomendācijas. Izvēloties starp vairākiem pretendentiem, priekšroka tiks dota tiem, kas nesaņem valsts vai cita veida stipendiju vai ir ar darba pieredzi aptieku receptūras nodaļās.

Šīs, īpaši farmācijas studentiem paredzētās stipendijas šogad tiks piešķiras jau trešo reizi. Saskaņā ar ziedotāja, SIA Farma Balt un Latvijas Universitātes fonda vienošanos, stipendiju fonds vismaz Ls 1 400 apmērā katru akadēmisko mācību gadu tiks nodrošināts līdz pat 2009./2010.akadēmiskajam mācību gadam.

Latvijas Universitātes fonds izsludinājis pieteikšanos uz stipendiju programmas Ceļamaize stipendijām 2007./2008.akadēmiskajam mācību gadam, Db.lv informēja universitāte.

Stipendijas paredzētas Latvijas Universitātes programmu studentiem, kas nāk no ģimenēm ar apgrūtinātu materiālo vai sociālo stāvokli. Pretendentu vērtēšanas kritēriji - labas un izcilas sekmes studijās, apgrūtināti materiālie un sociālie apstākļi, kā arī Universitātes akadēmiskā vai zinātniskā personāla, LU Studentu padomes vai studentu pašpārvalžu sniegtās rekomendācijas.

Stipendiju programma Ceļamaize ir nodibināta ar mērķi studiju laikā atbalstīt spējīgus un centīgus Latvijas Universitātes studentus, kuriem ir apgrūtināti materiālie vai sociālie apstākļi (trūcīgie, maznodrošinātie, invalīdi vai bez vecāka/-u apgādības palikušie).

2007./08.g. LU fonds turpina veiksmīgi iesākto tradīciju, stipendijas piešķirot ar atsaucīgu Ziemeļamerikas mecenātu atbalstu. Šogad mecenātu pulkam ir pievienojies Latvijas korporāciju apvienības - Studenšu prezidiju konventa Tēvijas fonds Artura Vatvara piemiņai.

Latvijas Universitātes fonds izsludina pieteikšanos uz stipendiju programmas "Ceļamaize" stipendijām 2007./2008.akadēmiskajam mācību gadam.

Stipendijas paredzēta Latvijas Universitātes programmu studentiem, kas nāk no ģimenēm ar apgrūtinātu materiālo vai sociālo stāvokli. Pretendentu vērtēšanas kritēriji - labas un izcilas sekmes studijās, apgrūtināti materiālie un sociālie apstākļi, kā arī Universitātes akadēmiskā vai zinātniskā personāla, LU Studentu padomes vai studentu pašpārvalžu sniegtās rekomendācijas.

Stipendiju programma "Ceļamaize" ir nodibināta ar mērķi studiju laikā atbalstīt spējīgus un centīgus Latvijas Universitātes studentus, kuriem ir apgrūtināti materiālie vai sociālie apstākļi (trūcīgie, maznodrošinātie, invalīdi vai bez vecāka/-u apgādības palikušie).

2007./08.g. LU fonds turpina veiksmīgi iesākto tradīciju, stipendijas piešķirot ar atsaucīgu Ziemeļamerikas mecenātu atbalstu. Šogad mecenātu pulkam ir pievienojies Latvijas korporāciju apvienības - Studenšu prezidiju konventa Tēvijas fonds Artura Vatvara piemiņai.

Latvijas Universitātes fonds izsludinājis pieteikšanos Latvijas Universitātes farmācijas studiju stipendijām, kas nodrošinātas ar zāļu lieltirgotavas SIA "Farma Balt" atbalstu. Stipendijas paredzētas diviem Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Farmācijas studiju programmas maģistrantūras 1. un 2.kursa studentiem.

Stipendijas apmērs ir Ls 700, un tā tiks izmaksāta vienādās daļās reizi mēnesī viena akadēmiskā mācību gada (10 mēneši) garumā. Stipendiāti tiks noteikti konkursa kārtībā, un galvenie vērtēšanas kritēriji būs pretendentu studiju sekmes, kā arī akadēmiskā un zinātniskā personāla sniegtās rekomendācijas. Izvēloties starp vairākiem pretendentiem, priekšroka tiks dota tiem, kas nesaņem valsts vai cita veida stipendiju vai ir ar darba pieredzi aptieku receptūras nodaļās.

Šīs, īpaši farmācijas studentiem paredzētās stipendijas šogad tiks piešķiras jau trešo reizi. Saskaņā ar ziedotāja, SIA "Farma Balt" un Latvijas Universitātes fonda vienošanos, stipendiju fonds vismaz Ls 1 400 apmērā katru akadēmisko mācību gadu tiks nodrošināts līdz pat 2009./2010.akadēmiskajam mācību gadam.

Ārvalstu studentu kopējais pienesums Latvijas ekonomikai pagājušajā gadā bija 385,2 miljoni eiro, liecina Latvijas Stratēģijas un Ekonomikas risinājumu institūta (LaSER) pētnieku aplēses.

191,6 miljonus eiro veido tiešais pienesums Latvijas ekonomikai - studiju maksa, mājokļa un dzīvošanas izdevumi, viesu tēriņi. Vēl 193,6 miljoni eiro ir netiešais ārvalstu studentu pienesums.

Tiešie nodokļi no šīs summas, kas tiek samaksāti valsts budžetā, ir 58 miljoni eiro, aplēsuši pētnieki.

Trešdaļu no kopējā pienesuma Latvijas ekonomikai jeb 139 miljonus eiro veido ārvalstu studenti, kuri studē Rīgas Stradiņa universitātē (RSU). Ja ikgadējais studentu pieaugums saglabāsies 9,5% līmenī, nākamo sešu gadu laikā šis pienesums varētu sasniegt vienu miljardu eiro, prognozē pētnieki.

2023.gadā no kopējā studentu skaita Latvijā 14% veidoja ārvalstu studenti. Latvijas augstskolās mācījās 10 400 ārvalstu studentu, kas ir par 6100 studentiem vairāk nekā 2014.gadā. Ārvalstu studenti biežāk izvēlas studijas Rīgas Tehniskajā universitātē un RSU.

Laika posmā no 1.09.2006. līdz 21.02.2007. no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) eksmatrikulēti 282 pamatstudiju pirmā kursa studenti. Lai gan situācija būs skaidra tikai marta vidū, RTU vadība prognozē, ka gadījumā, ja atbiruma tendence nemainīsies, šogad pirmkursnieku atbirums būs mazliet mazāks nekā iepriekšējos gados.

2006./2007. akadēmiskajā gadā pamatstudiju 1. kursā RTU tika uzņemti 3052 studenti. Līdz pirmajai sesijai (līdz 2.01.2007.) kopējais atskaitīto pirmā kursa studentu skaits bija 115. Šobrīd eksmatrikulēto studentu skaits ir 282, no tiem 205 ir studenti, kas mācījās par valsts budžeta līdzekļiem, 77 - par personīgajiem līdzekļiem, biznesa portālu Db.lv informēja RTU.

Studenti no RTU tiek atskaitīti vairāku iemeslu dēļ, taču lielākais skaits studentu atskaitīts nesekmības dēļ. Pēc pašu vēlēšanās studijas pārtraukuši 58 studenti, par nodarbību neapmeklēšanu - 7 studenti, kā studijas neuzsākuši no RTU atskaitīti 24 studenti, par nesekmību - 192 studenti, kā miris - 1 students.

Pēc vasaras no ASV atgriezušies 126 latviešu studenti, kas kopumā pārdevuši izglītojošus materiālus 1,5 miljonu ASV dolāru (1,2 miljonu eiro) vērtībā, darbojoties Southwestern Advantage vasaras programmā.

Salīdzinot ar pagājušā gada vasaru, kad Southwestern Advantage programmā piedalījās 101 students no Latvijas, šogad uz ASV un Kanādu grāmatas pārdot devās jau 126 studenti. Southwestern Advantage Latvijas pārstāve Madara Jakobsone piemin, ka dalībnieku skaita pieaugums atspoguļojas kopējā pārdošanas apjomā, kas šogad jau ir pārsniedzis 1,5 miljonus ASV dolāru (1,2 miljonus eiro).

«Mūsu studenti jau arī iepriekš uzrādījuši labus rezultātus un nepārprotami pierādījuši savas pārdošanas spējas. Pagājušajā sezonā visas kompānijas ietvaros pirmajā trijniekā ierindojās divas latvietes,» saka Madara. Arī šogad visticamāk, ka bez latviešiem kompānijas TOP 3 neizpaliks. Madara uzsver, ka ar 25 studentu pieaugumu pārdošanas apjoms kāpis par pusmiljonu. Tas norāda uz to, ka pārdošanas iemaņas var iemācīties ikviens un latvieši sevi ir pierādījuši kā spējīgi pārdevēji.

2016. gada vasaras sezonas noslēgumā Saulkrastos, Baltās kāpas apkārtnē plānota neparasta dabas objekta – Dabas dizaina parka – izveide. Tas iecerēts kā sabiedrību piesaistošs objekts, kas izglītos par saudzīgu cilvēku rīcību pret vietējām dabas vērtībām, skaidros, kas ir ekosistēmu pakalpojumi un mazinās apmeklētāju radīto ietekmi uz apkārtnes ekosistēmu, teikts paziņojumā medijiem.

Dizaina dizaina parka koncepcijas izstrādei priekšlikumus sniedz arī Latvijas augstskolu studenti, kuri 14.janvārī prezentēja savas idejas Saulkrastu Baltās kāpas apkārtnes labiekārtošanai un Dabas dizaina parka objektu izveidei.

RTU studentu ieteikumu vidū bija Baltās kāpas apkārtnes celiņu izveide bez pakāpieniem, tiltu izveide, kas sastāvētu no dažāda augstuma gaismas kubiem-saules kolektoriem, kas atrastos virs vai zem ūdens līmeņa. Tāpat studenti ieteica risinājumus celiņu iezīmēšanai un apkārtnē esošo liepu izcelšanai, izmantojot dažādus oriģinālus gaismas efektus. Studenti arīdzan prezentēja idejas Baskāju takas izbūvei, aicināja Dabas dizaina parkā ieviest koka elementus, atdarinot dzīvās dabas formas, savukārt, no teritorijā esošās tualetes izveidot kafejnīcu ar jumta terasi un riteņu, slēpju nomu.

Lai finansiāli atbalstītu augstākajā izglītībā studējošos un mazinātu Covid-19 krīzes radītās negatīvās sekas uz izglītības nozari, no 1.septembra līdz 31.decembrim studentu minimālo mēneša stipendijas apmērs tiks palielinātas no 99,6 eiro līdz 200 eiro, otrdien lēma Ministru kabinetā.

Šī mērķa realizēšanai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno tērēt 2,04 miljonus eiro. Finansējumu ministrija gūs, veicot apropriācijas pārdali starp budžeta programmām.

Attiecīgi IZM no kopējā finansējuma tiks piešķirti 1 443 508 eiro, Veselības ministrijai - 254 411 eiro, Zemkopības ministrijai - 202 387 eiro, Kultūras ministrijai - 138 040 eiro un Labklājības ministrijai - 1654 eiro.

IZM izstrādāja grozījumus Ministru kabineta noteikumos par stipendijām, jo, ministrijas ieskatā, joprojām pastāv risks, ka Covid-19 infekcijas radītās sociālekonomiskās krīzes dēļ liels studējošo skaits varētu pārtraukt studijas, jo ir mazinājušies ienākumi gan ģimenēm, gan pašiem studējošiem, kā arī turpinās nelabvēlīgāka darba tirgus situācija.

2016. gadā pakāpeniski uzsāks pensiju (vecuma, apgādnieka zaudējuma, izdienas pensiju, kas piešķirtas saskaņā ar nolikumu Par izdienas pensijām) pārrēķinu cilvēkiem, kuriem pensija piešķirta vai pārrēķināta 2010. gadā, informē Labklājības ministrija (LM).

Pārrēķins turpināsies līdz 2016. gada augustam.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pārrēķinās tās pensijas, kas ir piešķirtas vai pārrēķinātas laikā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim, proti, kuru aprēķināšanā piemērots 2009. gada negatīvais apdrošināšanas iemaksu algas kapitāla indekss.

VSAA pārskatīs pensijas, ņemot vērā to piešķiršanas secību 2010. gadā. Tas nozīmē, ka vispirms pārskatīs tās pensijas, kas piešķirtas vai pārrēķinātas 2010. gada pirmajā ceturksnī, pēc tam secīgi arī tās pensijas, kas piešķirtas nākamajos gada periodos.

2010. gadā piešķirtās pensijas pārskatīs, pārrēķinot pensijas kapitālu, proti, 2009. gada negatīvā kapitāla indeksa vietā piemērojot skaitli 1. Šīs pensijas VSAA pārskatīs līdz 2016. gada augustam. Ja pensija pēc pārskatīšanas būs lielāka nekā iepriekš, tad pensijas starpību par laika posmu no 2016. gada 1. janvāra līdz mēnesim, kad VSAA reāli veiks konkrētās pensijas pārskatījumu, cilvēks saņems pēc lēmuma pieņemšanas, bet ne vēlāk kā 2016. gada augustā.

Studējošo stipendijām studējošo stipendijām valdība 11. augustā piešķīrusi papildu 5,1 miljonu eiro, kas ļaus ikmēneša valsts budžeta stipendijas apmēru palielināt no 99,60 eiro līdz 200 eiro.

Piešķirtais finansējums vairāk nekā divkāršos līdzšinējo stipendiju fonda apmēru un ļaus arī palielināt stipendiju saņēmēju skaitu par aptuveni 740 studējošajiem.

Kā viens no kritērijiem stipendijas piešķiršanai pievienots arī ienākumu mazināšanās Covid-19 ietekmē. Stipendiju apmērs pieaugs studējošajiem koledžas līmeņa programmās, bakalaura studiju programmās, profesionālās augstākās izglītības programmās, maģistra studiju programmās un rezidentiem medicīnā.

Finansējums piešķirts tikai vienam studiju gadam, un šobrīd nav lemts saglabāt šādu stipendiju apmēru arī 2021./2022. studiju gadā un turpmāk.

Finansējums stipendijām paredzēts no Izglītības un zinātnes ministrijai jau iepriekš piešķirtajiem līdzekļiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

Latvijas Universitātes fonds izsludinājis pieteikšanos divām stipendiju programmām: jauno vecāku atbalsta programmai un LU fonda Ceļamaize Brisbanes latviešu organizāciju, Minnas Matildes Vilhelmīnes Petkevičs un prof. Edgara Andersona piemiņas stipendijām, liecina sniegtā informācija medijiem.

Jauno vecāku atbalsta programma tiek īstenota ar Annas Justīnes Čakstes Rollins Kāvuša izglītības fonda finansiālu atbalstu. Programmas mērķis ir studiju laikā atbalstīt spējīgus un centīgus Latvijas Universitātes pamatstudiju studentus - jaunos vecākus, kuriem, studiju laikā audzinot bērnus, nepieciešams papildus materiālais atbalsts. Stipendijām var pieteikties Latvijas Universitātes pamatstudiju studenti, kuriem ir viens vai vairāki bērni. Paredzēts piešķirt divas stipendijas, katru Ls 1 000 apmērā. Jauno vecāku atbalsta programma Latvijas Universitātē tiek īstenota jau trešo gadu.

Pirmās Ceļamaizes stipendijas 2005./06. ak.g. tika nodibinātas pateicoties Annas Justīnes Čakstes Rollins Kāvuša izglītības fondam un ievērojamas Latvijas Universitātes labdares - aizsaulē aizgājušās Minnas Matildes Vilhelmīnes Petkevičs – novēlējumam un šogad arī citu mecenātu atbalstam. Ceļamaizes stipendijas paredzētas tiem Latvijas Universitātes studentiem, kuriem studijām nepieciešams papildus atbalsts apgrūtinātu materiālo vai sociālo apstākļu dēļ. Paredzēts piešķirt vairākas stipendijas Ls 500 apmērā uz pavasara semestri, izmaksājot Ls 100 mēnesī.

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Āzijas valstu studenti dzīvošanai Latvijā tērē mazāk nekā studenti no Eiropas, liecina Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta (LaSER) pētījums "Ārvalstu studenti Latvijā: izaugsmes avots?".

Salīdzinājumā ar 2016.gadu, kad veikts iepriekšējais pētījums, ārvalstu studentu izdevumi gan par dzīvošanu, gan studijām ir palielinājušies.

Vislielāko ārvalstu studentu izmaksu daļu veido studiju maksa, kas astoņu gadu laikā ir palielinājusies par 30%, sasniedzot 6676 eiro gadā. Pētnieki pieaugumu daļēji skaidro ar inflāciju, tomēr būtisku lomu spēlē arī pašas universitātes.

Visaugstākā studiju maksa ir Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), kur ārvalstu students maksā vidēji 11 000 eiro gadā. RSU ir vienīgā universitāte, kur studiju maksa ir augstāka par Latvijas vidējo, atzīmē pētnieki. Lielākā daļa citu augstskolu piedāvā studijas, kuru izmaksas svārstās no 2500 līdz 4500 eiro gadā.

Pārdošanas un konsultāciju kompānijas Southwestern Advantage ikgadējā balvu pasniegšanas ceremonijā Nešvillā, ASV Latvijas studenti atzīti par vieniem no labākajiem pārdevējiem. Ceturtā labākā pārdevēja bija Dārta Šice no Valmieras, savukārt Rīgas Tehniskā universitāte ieguva 8. vietu starp 204 universitātēm.

«Dārta Šice no biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA bija 4. labākais pārdevējs visā uzņēmumā, vienas vasaras laikā pārdodot mācību grāmatas aptuveni 150 000 eiro vērtībā. Līdz ar to viņa nopelnīja vairāk nekā 60 000 eiro. Pērn Dārta bija pati labākā, pārdodot grāmatas pat 186 000 eiro vērtībā,» informē Southwestern Advantage Latvijas pārstāve Madara Jakobsone.

Par 15. labāko pārdevēju kļuva Sanita Aldiņa (BA) no Jēkabpils, bet par 17. labāko pirmā gada studentu pēc iegūtās peļņas kļuva Henrijs Skujiņš (RTU) no Ikšķiles.

Lielākā daļa Latvijas studentu, kas piedalās Southwestern programmā, ir no Rīgas Tehniskās universitātes, kas ieguva augsto astoto vietu starp 204 universitātēm. RISEBA studenti izcīnīja 13. vietu, Ekonomikas un kultūras augstskola – 22. vietu, bet Banku augstskola – 23.vietu.

Latvijas Universitātes (LU) fonds saņēmis 56 800 ASV dolāru ziedojumu no savas partneru organizācijas Friends of University of Latvia, kas apvieno latviešu izcelsmes ASV pilsoņus, kuri vēlas atbalstīt LU attīstību, ziedojot stipendijām un attīstības projektiem.

Pateicoties organizācijas Friends of University of Latvia prezidenta, LU Goda biedra un Latvijas Goda konsula Ilinoisas pavalstī ASV Roberta Blumberga atbalstam, piekto gadu LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas maģistra studiju programmas Diplomātija studenti saņem mecenāta izveidotu Andreja Pildegoviča stipendiju 2500 EUR apmērā. Šogad stipendijai ir ziedojuši arī Roberta vecāki Gunārs un Ināra Blumbergi. Tāpat mecenāts ir atbalstījis LU studentu komandu dalību Pasaules studentu programmēšanas sacensībās (ACM ICPC).

Latvijas goda konsuls Mičiganas štatā ASV Andris Lācis un ASV uzņēmējs Džons Golde turpina ziedot LU Biznesa ideju fondā, lai atbalstītu LU studentu Biznesa inkubatora attīstību.

LU ir valsts dibināta, autonoma, atbildīga augstākās izglītības institūcija, kas, no vienas puses dzīvo uz valsts rēķina, bet, no otras, ar savu produktīvu darbību ar katru gadu arvien vairāk pienes klāt šai valstij, saka bijušais LU rektors Ivars Lācis.

Viņš uzsver, ka LU nav valsts iestāde - juridiski LU ir atvasināta publiska persona, viņaprāt, ierēdņi to mēdz aizmirst. Ivars Lācis bija šīs atbildīgās un autonomās institūcijas rektors septiņus gadus, un mūsu saruna ir par to, kādu viņš redz Latvijas un Baltijas lielāko universitāti vakar, šodien un arī rīt.

Kā esat apmierināts ar LU rādītājiem, skatoties uz topā apkopotajiem datiem? Kāda jums šķiet aina Latvijas augstākās izglītības laukā?

Ar LU datiem esmu apmierināts. Un pateikšu, kāpēc. Ja tabulā LU 33 % ieņēmumu veido studiju maksa – es būt domājis, ka šis rādītājs ir sliktāks – tad jāteic ideāli. Tas piešķir dinamismu, tas virza attīstību. Manuprāt, ar dalīto atbildību finansējumā mums ir viena no labākajām augstākās izglītības sistēmām pasaulē. Nu labi, ASV, Lielbritānijā un varbūt Nīderlandē ir labākas, bet paskatieties, kas notiek citur - Vācijā, Francijā, Zviedrijā? Augstākā izglītība stagnē. Un tieši tāpēc, ka privātais finansējums tur ir pārāk mazs. ASV pieredze rāda, ka neatkarīgi no dibinātāja vai īpašnieka dinamiskā universitātē budžeta ieņēmumos ir trīs apjomos puslīdz līdzvērtīgi komponenti: pirmkārt, federālais vai štata, otrkārt, studiju maksas, treškārt, pašu nopelnītais vai mecenātu atnestais.