Jaunākais izdevums

«Uz skolas sākumu vienmēr jābūt atpakaļ,» saka Amanda Kreile, kura studē māszinības Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžā un jau trīs vasaras dodas strādāt uz Lielbritāniju. Viņa nav vienīgā jauniete, kas studē Latvijā, bet vasarā dodas uz ārzemēm, lai strādātu un nopelnītu.

Arī Latvijas Universitātes students Jurģis Kukša jau četras vasaras pavadījis ASV, pārdodot izglītojošas bērnu un jauniešu grāmatas, diskus vai online pakalpojumus amerikāņu ģimenēm. «Man nepatīk tā izvēle - vai nu iet uz skolu vai darbu, viens no tiem ir jāpamet. Es tādu izvēli negribēju veikt, tāpēc jāinvestē vasara savā nākotnē,» pastāsta jaunietis.

Amanda darbu Lielbritānijā meklē pati: «Es nopērku biļeti, aizbraucu, tad eju uz aģentūrām, saku, ka meklēju darbu, pastāstu par savu pieredzi. Viņi skatās, ko var piedāvāt un pēc kāda laika zvana un saka, ka ir jāiet uz interviju.» Vidēji darba atrašanai katru vasaru jāvelta divas nedēļas, saka Amanda.

Savukārt Jurģis darbojas kompānijā South Western, kas piedāvā studentiem veidot savu franšīzes uzņēmumu: «Kompānija māca mums vadīt pašiem savu uzņēmumu, iedod plānu, apmāca no A līdz Z kā precīzi to darīt, maksā mums 40% no pārdotā, kas ir, es teiktu, daudz vairāk nekā lielākajā daļā kompāniju, kas maksā procentus saviem darbiniekiem.»

Iemesli, kāpēc jaunieši nolēmuši vasaras pavadīt strādājot ārzemēs, ir dažādi. Jurģis stāsta: «Ja mana mamma, kad viņai bija 21 gads, varēja parūpēties par mani, mācīties par ārsti un strādāt par medmāsu, ja viņa to visu viena pati varēja pavilkt, tad man ir jāparāda viņai, ka arī es to savā vecumā varu izdarīt. Man ir divas mazākas māsas, es gribu arī viņām rādīt labu piemēru, ka tu pats vari darīt kaut ko un ka tev nav vajadzīgs vecāku atbalsts. Es vairs negribu prasīt naudu vecākiem, es gribu pabeigt gan skolu, gan arī strādāt.»

Par nopelnīto Jurģis var atlikušos deviņus mēnešus pievērsties studijām, nedomājot par citu darbu, arī paceļot. Amanda var nopirkt apģērbu, nodrošināt māsu ar skolai nepieciešamo, palīdzēt vecākiem un atlicināt ceļojumiem un izklaidei.

Jurģis studē, lai kļūtu par angļu valodas un sporta skolotāju, tomēr atzīst: «Es negribu, lai izklausās kā kaut kāda lielīšanās, bet es varu nopelnīt vairāk pieklauvējot pie dažām durvīm ASV, nekā mācot visu gadu Latvijā bērnus...»

Amandas darba pieredze ir bijusi ļoti dažāda. Pirmajā gadā viņa strādājusi šokolādes fabrikā: «Izklausās ļoti forši un skaisti, bet tur bija vienkārši briesmīgi. Attieksme kā pret.. bezmaz vai suni, ja tu izdari kaut ko ne tā, tad atlaiž.» Viņa strādājusi arī fabrikā, kas ražo pusfabrikātus, noliktavā, kur līmējusi marķējumu alkohola pudelēm un apģērbu zīmola SuperDry noliktavā, kur šķirojusi un krāmējusi kastes ar drēbēm. Darba diena nereti sākusies sešos no rīta un ilgusi 12 stundas.

«Es strādāju 6 dienas nedēļā no deviņiem rītā līdz kamēr paliek tumšs,» saka Jurģis. Viņš vasarā vidēji dienā apstaigā 50 ģimenes, kurām mēģina pārdot dažādas preces: «Atveras durvis kādām 50 mājām, tad 20 uzreiz arī aizveras, tad tie 30 manī paklausās un ar 15 mēs izejam tam visam cauri - es iepazīstinu ar sevi, pastāstu par Latviju, noskaidroju, ko viņi dara, kādos vecumos bērni, kādi priekšmeti skolā viņiem patīk, kādi nepatīk. Tad es piedāvāju tāda veida programmas, kas varētu palīdzēt viņiem un viņu bērniem iegūt labākas atzīmes vai ietaupīt laiku mājas darbiem. Ja uz manu jautājumu - vai jūs būtu ieinteresēti - atbilde ir apstiprinoša, ņemu ārā savu produktu prezentēju to. Ja vņi tomēr nav ieinteresēti, tad savācu savas mantas un eju pie nākamās ģimenes. Pastāstu joku par Čaku Norisu un eju tālāk,» par savu vasaras darbu stāsta Jurģis.

«Tā ir kompānijas stratēģija, kas ir 160 gadus veca. Es tur savus jokus varbūt iemetu iekšā, bet principā vadlīnijas man ir iedotas, pašam nekas nav jāizdomā, tikai ej un dari to, ko tev teica, tas ir franšīzes uzņēmums,» norāda Jurģis.

«Cilvēka smadzenes ir uzbūvētas tā, ka tās mēģina pasargāt no visa, kas ir neērts, kas ir ārpus komforta zonas, tās saka - nē taču, paliec, te būs viss labi, aizbrauc uz festivāliem, paliksi ar draugiem, vecākiem, te ir droši. Tas, ko tev galva saka ir - nebrauc, nedari un nespied sevi, ja nu nesanāk. Pārvarēt sevi un izkāpt ārā no savas komforta zonas. Tās bija pirmās grūtības,» saka Jurģis.

«Kas man sākumā bija grūti - es to ņēmu personīgi. Man šķita - vai tad es kaut ko sliktu daru, kāpēc man visu laiku saka - nē? Vai es esmu slikts cilvēks, slikti izskatos vai slikti runāju? Lielāko dienas daļu mēs dzirdam «nē» vai «atnāc vēlāk», «es gribu parunāt sākumā ar vīru», «mums tagad nav naudas» vai «mums kaut kas tāds jau ir». Sanāk dzirdēt ļoti daudz tādus atraidījumus, kas nav vērsti uz tevi, bet tas tā var šķist. Saprast to, ka viņi saka «nē» produktam, ne tev - tas man bija grūtākais. Tā ir tikai varbūtības teorija. Jo vairāk cilvēku satiec, jo vairāk vari atrast kādu ģimeni, kam vari palīdzēt un kura nopirks produktu,» par grūtāko savā darbā stāsta Jurģis.

Amanda kā grūtāko savā vasaras darbā min fizisko slodzi, ilgās darba stundas un sastrādāšanos ar kolēģiem. «Angļi pret angļiem izturas ar cieņu, respektē. Tā kā mēs esam iebraucēji, mums kliedza virsū, lamāja,» viņa stāsta, bet piebilst, ka tas atkarīgs no darba vietas, ne vienmēr attieksme ir slikta.

Jurģis drīzāk saskāries ar interesi par Latviju: «Pirmajā gadā man bija problēma, ka es tiešām nevarēju saprast, vai viņi ir ieinteresēti produktā un grib palīdzēt sev un saviem bērniem, vai viņi vienkārši grib ar mani parunāties. Es ļoti daudz laika pavadīju ar tādām ģimenēm, kas vienkārši gribēja ar mani runāties, kas varbūt nav slikti, bet kas man diži par labu nenāca. Viņi vienkārši prasīja, no kurienes es esmu, kur ir tāda Latvija. Tad es rādīju karti, rekur ir Latvija, maza tāda valstiņa, mums ir divi miljoni iedzīvotāju.»

Amanda doties uz Lielbritāniju un pati meklēt darbu izvēlējusies, jo tur viņai palīdz draugi un paziņas: «Ļoti daudz palīdzējuši draugi, piemēram, labākā draudzene, kas tur strādā un dzīvo - viņa aizdod to naudas summiņu vai citreiz izpērk biļeti, draugu būšana. Atpakaļceļam jau es pati varu sapelnīt, par to man nav jāprasa nevienam.»

Savukārt Jurģis ticis uzrunāts no South Western puses. «Man skolā pienāca klāt viens igauņu zēns un paprasīja, ko es darīju pagājušajā vasarā un ko es plānoju darīt nākošvasar. Es teicu, ka man īsti vēl plānu nav, iepriekšējā vasara bija pagājusi septiņos rokfestivālos. Domāju, ka kaut kas varbūt ir jāpamaina. Tad es aizgāju uz prezentāciju, viņš man stundas laikā izstāstīja galveno ideju. Man tā ideja patika, es pieteicos atlasei, trīs atlases kārtās viņš mani paņēma savā komandā. Tā es aizbraucu ar 14 igauņiem uz Floridu.» Katru vasaru Jurģis bijis citā štatā - Floridā, Misisipi, Alabamā un Ilinoisā.

«Es esmu sapratusi, ka es gribu strādāt medicīnā, ka es gribu būt māsa, ka es gribu veikt aprūpi,» saka Amanda, tomēr atzīst, ka nav pārliecināta vai paliks Latvijā. Pagaidām viņa vēlas pabeigt studijas.

«Tās domas mainās katru gadu, tas varbūt izklausās diezgan interesanti, bet es otrajā gadā iemācījos vairāk nekā pirmajā, trešajā gadā vairāk nekā otrajā un ceturtajā vairāk nekā trešajā. Tas vairs nav par grāmatu pārdošanu vai par izglītību, tas ir par sevis attīstīšanu, par citu cilvēku apmācīšanu, tas ir par komandas darbu, par organizāciju. Jo vairāk tu tur esi, jo vairāk tu saproti, ka tu īsti neko nesaproti. Jo vairāk tu zini, jo vairāk tu saproti, ka tu neko nezini,» stāsta Jurģis, kurš plāno uz ASV doties vēl četras vasaras. Tāpat viņš apsver domu par vēl vienu bakalauru, varbūt psiholoģijā.

«Man patīk Latvija, tā doma, ka tā ir tāda maza valstiņa, tas ir interesantāk, tas ir kā tāds underdog story, ka es esmu no Latvijas un es esmu kaut ko sasniedzu, nevis no Amerikas. Amerikā varbūt vieglāk ir kaut ko sasniegt,» nosaka jaunietis un piebilst, «tā tas pasaulē ir iekārtots, ka liekas - mana valsts ir tā labākā un man viņa ir jāprezentē.»

Amanda saka: «Man nevajag, lai man visu atnes uz paplātes.» Darba pieredze ārzemēs devusi gan rūgtu mācību, ka viss dzīvē nenotiek godīgi, gan labākas angļu valodas zināšanas un pieredzi dzīvei prom no dzimtenes, norāda studente.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs, visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veica Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts «Regionplan Policy Research» un profesionālo pakalpojumu kompānija «EY».

Pēc ekspertu skaidrojuma, šāda mēroga iepirkšanās ārzemēs skaidrojama ar zemiem ienākumiem un produktu cenu atšķirībām dažādās valstīs.

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs pērk produktus vai mājsaimniecības preces ārzemēs vismaz reizi gadā. Visvairāk ārzemēs iepērkas Igaunijas iedzīvotāji – 56%, bet latvieši un lietuvieši dodas uz kaimiņvalstīm nedaudz retāk - attiecīgi 52% un 49%.

«Iemesli tam, ka Baltijas valstu iedzīvotāji iepērkas ārzemēs ir dažādi. Ienākumiem palielinoties, Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst aizvien mobilāki. Palielinās arī tiešo avioreisu un attiecīgi lidojumu skaits no Baltijas valstīm, kas ir attīstīto valstu iezīme. Tomēr pētījums atklāja vēl kādu fenomenu - Baltijas valstis izceļas ar lielu skaitu «ekonomisko tūristu». Liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju regulāri dodas uz ārzemēm, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus,» uzsver «Regionplan» pētnieks Ježijs Strātmeijers (Jerzy Straatmeijer), kura vadībā veikts šis pētījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vai paspēji izlasīt? Strīds ar nodokļu administrāciju paralizē biznesu

Māris Ķirsons, 01.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu administrācija bloķējusi SIA Veiksmes studijas bankas kontu, tādējādi paralizējot uzņēmuma darbību, īpašnieks meklē taisnību pie tieslietu un finanšu ministriem, kā arī jaunās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes

«Uzņēmums nespēj izpildīt saistības pret darījumu partneriem par preču piegādi, samaksāt par transporta un citiem pakalpojumiem, samaksāt citus maksājumus, jo pēc 30. janvārī notikušās nodokļu administrācijas darbinieku viesošanās uzņēmumā 5. februārī kredītiestādes uzlika liegumu veikt jebkādas darbības ar kompānijas norēķinu kontiem, to pamatojot ar VID rīkojumu,» stāsta SIA Veiksmes studijas īpašnieks Arturs Korsaks (Arturas Korsakas). Viņu visvairāk izbrīna ne tikai VID kontroli veicošo darbinieku zināšanas, bet jo īpaši attieksme. «Viss sākās 30. janvārī, kad uzņēmumā ieradās VID darbinieku grupa un bez jebkādiem lēmumiem vēlējās sākt datu kopēšanu no uzņēmuma datorsistēmas, kaut arī tika informēti par to, ka šāda darbība padara neiespējamu pasūtījumu apstrādi, tāpēc aicināju to darīt darba dienas nogalē, taču atbildes vietā bija – konfiscēsim datorus un izsauksim policiju,» stāsta A. Korsaks. Viņš atzīst, ka šos «ieteikumus» ņēmis vērā, bet, datu kopēšanu veicot vienlaicīgi, notika serveru avārija, ko kontrolētāji uztvēruši kā speciālas darbības, lai nepieļautu datu kopēšanu. «Pēc tam tika atvērts kases aparāts ar apgalvojumu, ka neesot plombas, bet tāds fakts konstatēts netika, ko apliecināja arī kases aparātu apkalpojošā kompānija,» norāda A. Korsaks. Viņu šokējis fakts, ka 7. februārī, ierodoties VID ar lūgumu izsniegt uzņēmumam lēmumu, uz kāda pamata veiktas attiecīgās darbības un bloķēts konts, atbildi šajā dienā nav izdevies saņemt, bet tāda radusies 8. februārī. «Ir dīvaina nianse. VID 22. janvārī EDS sistēmā bija paziņojums par to, ka esošo kases aparātu (bez uzlabojumiem) izmantošanas termiņš ir 11. februāris, bet pārkāpumu protokolu par tā neatbilstību sastādīja 30. janvārī,» uz jautājumu, vai ar kases aparātiem viss bija kārtībā (vai tie atbilda izvirzītajām prasībām), atbild A. Korsaks. Viņaprāt, šāda rīcība, maigi izsakoties, ir dīvaina, ja vien tā nav apzināta. «Uzņēmumam nebija nodokļu parādu (uz 26.02.2019. gan bija 351 eiro pēc SIA Lursoft datu bāzē esošās informācijas), nav neviena VID lēmuma par kaut kādu nodokļu parādu uzrēķinu un nav arī nekādu cita veida liegumu vai lēmumu par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, ir tikai kaut kādas aizdomas un nekas vairāk,» sašutis ir A. Korsaks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan ziema šogad bija visai gara, pavasaris ir klāt, un pienācis laiks meklēt vasaras riepas. Izvēles iespēju ir daudz un dažādas, tāpēc šajā rakstā atradīsi noderīgu apkopojumu ar septiņiem riepu modeļiem, kurus augstu vērtē gan autovadītāji, gan eksperti!

Hankook Ventus Prime 3 K125 (biznesa klase)

Šīs vasaras riepas nodrošina lielisku sniegumu, pārvietojoties pa sausu ceļa segumu, savukārt slapjā laikā par ūdens novadīšanu parūpēsies plati drenāžas kanāli, bremzēšanas distanci samazinot par aptuveni astoņiem procentiem. Par saķeri bremzēšanas laikā rūpējas rievu šķautņu forma, kas palīdz izlīdzināt spiedienu kontakta vietā. VAI jeb vizuālo indikatoru sistēma, savukārt, ļauj redzēt nodiluma pakāpi, kā arī to, vai riepa nodilst vienmērīgi. Hankook Ventus Prime 3 K125 ir augsta Silica koncentrācija gumijas sastāvā, ka palīdz samazināt rites pretestību uz jebkādas ceļa virsmas, tajā pašā laikā uzlabojot rites īpašības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets 2018. gada 14. augusta sēdē apstiprināja Latvijas oficiālo pozīciju jautājumā par pāreju uz vasaras laiku, uzsverot, ka Eiropas Komisijai (EK), lemjot par pašreizējās kārtības izmaiņām, jāsaglabā vienota pieeja visā Eiropas Savienībā (ES).

Pēdējā gada laikā Eiropā ir aktualizējies jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību ES, tāpēc EK nolēmusi apzināt ES valstu iedzīvotāju viedokli par spēkā esošo kārtību, kādā ES notiek pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ.

Latvija atbalsta vienotu dalībvalstu atteikšanos no divkāršās laika maiņas (pārejas uz vasaras laiku un atpakaļ), ja vasaras laiks ES vienoti tiks noteikts kā pamatlaiks, kas netiek grozīts un tiks nodrošināta harmonizēta pieeja visā ES. Šāds lēmums būtu optimāls ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko stāvokli un ievērojot pozitīvo vasaras laika ietekmi (ekonomiskā aktivitāte, veselības uzlabošanās), par ko liecina arī Ekonomikas ministrijas apzināto Latvijas nevalstisko organizāciju, institūciju un uzņēmēju paustais viedoklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Latvijas apdrošinātāju kopējais parakstīto prēmiju apjoms pārsniedz pusmiljardu eiro

Dienas Bizness, 03.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā darbojošos apdrošinātāju kopējais parakstīto prēmiju apjoms 2014. gadā pieaudzis par 10%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcībā esošie dati par apdrošinātāju darbības rezultātiem.

Ārzemēs Latvijas apdrošinātāji pērn parakstījuši prēmijas 168,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7% vairāk nekā 2013. gadā. Latvijas iekšējā tirgū pieaugums bijis 11%, un kopā Latvijā darbojošos apdrošinātāju parakstīto prēmiju apjoms sasniedzis 517,2 miljonus eiro, kas ir 10% pieaugums pret 2013. gadu.

Ārzemēs izmaksātas apdrošināšanas atlīdzības 86,6 miljonu eiro apmērā, Latvijā - 197,6 miljonu eiro, un kopā izmaksātas atlīdzības 284,2 miljonu eiro (+7%) apmērā.

Vislielākais kāpums tieši ārzemēs no lielajiem veidiem bijis īpašuma apdrošināšanā - par 62% (pieaugums šajā veidā kopumā - 28%). Tā rezultātā lielāko apdrošināšanas veidu topā pērn notikusi līderu maiņa, un īpašuma apdrošināšana ar 16,6% tirgus daļu ieņem pirmo vietu, vērtējot pēc kopējā parakstīto prēmiju apjoma, kas sasniedzis 86,1 miljonu eiro. Ārzemēs izmaksātās atlīdzības īpašuma apdrošināšanā pieaugušas vēl straujāk - par 74%, sasniedzot 9,6 miljonus eiro. Kopumā atlīdzībās izmaksāti 29,5 miljoni eiro, kas ir par 20% vairāk nekā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Vasaras kafejnīcu saskaņošana būs vienkāršāka, vizuālās prasības - stingrākas

Dienas Bizness, 22.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No sestdienas, 23.aprīļa spēkā stāsies jauni Rīgas domes saistošie noteikumi, kas uzņēmējiem sniegs iespēju daudz vienkāršāk un ātrāk saskaņot vasaras kafejnīcas. Toties, attiecībā uz vasaras kafejnīcu vizuālo noformējumu, noteikumi kļuvuši stingrāki, informē Rīgas pilsētas būvvalde.

Paralēli vienkāršotajai saskaņošanas procedūrai noteikumi kļuvuši elastīgāki arī attiecībā uz vasaras kafejnīcu iespējamajiem eksponēšanas termiņiem, jo paredzēta iespēja pie atbilstošiem laika apstākļiem to pagarināt vai uzsākt ātrāk. Savukārt attiecībā uz vasaras kafejnīcu vizuālo risinājumu noteikumu prasības kļuvušas stingrākas.

Būvvalde kā galveno ieguvumu min to, ka līdz ar jauno noteikumu spēkā stāšanos vasaras kafejnīcu īpašniekiem vairs nav nepieciešams vērsties Būvvaldē atkārtoti, lai saņemtu tirdzniecības pasi. Šī norma attiecas gan uz vēl nesaskaņotajām vasaras kafejnīcām, gan kafejnīcām, kuru vizuālais risinājums jau saskaņots, bet pase vēl nav saņemta. Iepriekš regulējums paredzēja, ka sākotnēji Būvvaldē jāsaskaņo vasaras kafejnīcas vizuālais risinājums, tad jāvēršas izpilddirekcijā, lai saņemtu pagaidu atļauju, kuras laikā jāuzslien vasaras kafejnīcas konstrukcijas, un ar šī risinājuma fotofiksāciju jāvēršas Būvvalde atkārtoti, lai saņemtu tirdzniecības pasi. Pēc tirdzniecības pases saņemšanas atkārtoti jāvēršas izpilddirekcijā, lai iepriekš saņemtās pagaidu atļaujas termiņš tiktu pagarināts visai vasarai sezonai. Savukārt jaunais regulējums nosaka, ka, ja ir saņemts vasaras kafejnīcas vizuālā risinājuma saskaņojums, un izpilddirekcija ir izsniegusi atļauju, tad vasaras kafejnīcu īpašnieks ir saņēmis visas nepieciešamās atļaujas un var uzsākt komercdarbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

28. oktobrī pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu atpakaļ

Lelde Petrāne, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 28. oktobrī Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika, kad pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu atpakaļ.

Latvijā pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks svētdien, 28. oktobrī, plkst.04:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ. Pāreja uz vasaras laiku atkal notiks nākamā gada 31. martā, informē Ekonomikas ministrija.

Kā zināms, šā gada vasarā Eiropas Komisija veica Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu viedokli par nepieciešamību veikt izmaiņas pastāvošajā kārtībā sezonālajai laika maiņai (pāreja uz vasaras laiku pavasarī un ziemas laiku rudenī). Arī Latvijas valdība pauda savu viedokli, norādot, ka atbalsta vienotu dalībvalstu atteikšanos no divkāršās laika maiņas, vienlaikus uzsverot, ka jāsaglabā vienota un koordinēta pieeja visā ES attiecībā uz laika joslu noteikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Jau šonedēļ atkal jāpagriež pulksteņa rādītāji

Lelde Petrāne, 22.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien, 27. oktobrī pl. 04.00 (naktī no sestdienas uz svētdienu) Latvijā notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ, informē Ekonomikas ministrija.

Tā kā Eiropas Savienības dalībvalstīs turpinās diskusijas par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā, šobrīd ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība, kas nozīmē, ka šā gada 27. oktobrī Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika. Pāreja uz vasaras laiku atkal notiks 2020. gada 29. martā.

Šobrīd pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1010 «Par pāreju uz vasaras laiku». Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.03:00 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.04:00 – vienu stundu atpakaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sarukušas pusaudžu iespējas strādāt skolēnu brīvlaikā

Lelde Petrāne, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī liela daļa jauniešu vēlas vasarā strādāt un to atbalsta arī 88% vecāku, šogad daudziem no šīs iespējas var nākties atteikties Covid-19 radīto seku dēļ, konstatēts Swedbank Finanšu institūta veiktajā pētījumā. Tam par pamatu ir gan samazinātais darba piedāvājums (21%), gan pašu vecāku piesardzība, šajā sezonā ar vasaras darbu nogaidot (20%).

Lielākās cerības, meklējot jaunietim iespējamo darbavietu, teju puse vecāku (44%) liek uz uzņēmumiem, kuri īpaši skolēniem piedāvā darbu vasaras sezonā, vai arī iespējas strādāt tiek meklētas ģimenes, draugu un paziņu lokā (28%).

COVID-19 ietekme uz darba tirgu ir jūtama arī jauniešu sektorā, tomēr daļa vecāku ir noskaņoti pozitīvi un aktīvi kaļ plānus savu pusaudžu nodarbināšanai vasaras periodā. Katrs desmitais darba vietu jau aizrunājis, bet katrs piektais to aktīvi meklē un seko līdzi aktuālajiem piedāvājumiem. Tomēr piedāvājums šogad krietni sarucis – daļai iepriekš plānotais darbs pandēmijas dēļ atcelts (9%), bet citi norāda uz krietni sarukušo vakanču skaitu (12%). Drošības apsvērumu dēļ 20% vecāku šogad nolēmuši vasaras darbu atcelt pēc pašu iniciatīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja restorāna telpas neatbildīs nepieciešamajam statusam un izmantošanas veidam, 2019.gadā tam var tiks atteikta vasaras terases saskaņošana, un restorānam galu galā var draudēt pat slēgšana, viedokli pauž SIA Kavis.lv vadītājs Raivis Riņķis.

Pēc uzņēmuma pārstāvja teiktā, nākamajā gadā vasaras terases būvniecība tiks saskaņota tikai tiem restorāniem un kafejnīcām, kuru telpu grupas funkcijas atbildīs visām nepieciešamajām likumdošanas un normatīvajām prasībām, bet Rīgā tādu iestāžu daudz. Tādējādi vasaras periods, kurā nereti daudzas kafejnīcas un restorāni gūst lauvas tiesu ienākumu, var šoreiz ne tikai radīt tiem zaudējumus, bet būt darbības beigas. «Nav noslēpums, ka daudzām kafejnīcām un restorāniem Vecrīgā vasaras terases rada ievērojamu peļņu, tādēļ sezona bez vasaras terases var novest pat pie bankrota,» viņš saka.

Uzņēmuma pārstāvis stāsta, ka, noslēdzot īres līgumu, daudzi restorānu, bāru vai kafejnīcu īpašnieki rūpīgi nepārbauda to telpu statusu, kurās sākuši strādāt, līdz ar to var gadīties, ka ēkas telpu grupu funkcija neatbilst viņu darbības veidam un lietošanas funkcijām. «Inventarizācijas lietai ir jāatbilst kompānijas darbības veidam, tas nozīmē, ka projektam jāietver pareizs sienu novietojums un jāatbilst noteiktajām prasībām, telpās ir jābūt pareizi uzstādītai ventilācijai, tajās jābūt, minimums divām tualetēm (tām ir jābūt atsevišķi apmeklētājiem un darbiniekiem), darbībai jābūt saskaņotai ar Veselības inspekciju, uzņēmumam telpās ir jāievēro visas ugunsdrošības prasības un vides pieejamības prasības, - tas ir vesels faktoru kopums, un uzņēmuma īpašniekam tas viss ir jāzina,» viņš stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nodoklis, kas motivē Latvijas pilsoņus neatgriezties Latvijā

Jānis Ķemers, topošais pensionārs Northemptonā, Lielbritānijā, 17.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēlos paust Latvijas izcelsmes ārvalstu pensionāru domas par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubulto nodokli, kā arī ieteikumu šīs problēmas risināšanā.

Dzīvoju un strādāju Lielbritānijā, un pēc astoņiem gadiem saņemšu Latvijas un Lielbritānijas pensijas. Attiecīgi mani skars jautājums par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubultnodokli, tāpēc es par to interesējos un vācu arī informāciju – jau divus gadus aptaujāju citus cilvēkus, kuri ir tādā pašā situācijā kā es. Un tādu ir daudz.

Ko domā topošie ārvalstu pensionāri, kuru dzimtene ir Latvija? Pēc manām aplēsēm no topošajiem ārvalstu pensionāriem vismaz 50–70% nevēlas atgriezties dzīvot Latvijā. Iemesls tam galvenokārt ir tieši saistīs ar viņu pensijām un Latvijas nodokļiem. Ja viņi atgrieztos, tad pirmām kārtām zaudētu 500–800 EUR katru mēnesi, ko citādi ārvalstīs saņemtu dažādās privilēģijās. Un otrām kārtām Latvijā viņiem būtu vēl papildus jāmaksā vidēji 100 EUR nodoklis katru mēnesi – dubultnodoklis, kas attiecas uz ārvalsts pensiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada 29.martā Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja uz vasaras laiku, kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu uz priekšu, atgādina Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Urpena.

Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks svētdien, 29.martā, plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu.

Latvijā vasaras laiks pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā. Sākot no 1997. gada, vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.

Pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks 2015. gada 25.oktobrī plkst.04:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu atpakaļ.

Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru Kabineta noteikumi Nr.1010 Par pāreju uz vasaras laiku. Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.03:00 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.04:00 - par vienu stundu atpakaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada 25. oktobrī Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika, kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu atpakaļ.

Latvijā pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks 25. oktobrī plkst.04:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ.

Savukārt, pāreja atkal uz vasaras laiku notiks 2016. gada 27. martā, plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot par vienu stundu uz priekšu.

Latvijā vasaras laiks pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā. Sākot no 1997. gada, vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.

Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru Kabineta noteikumi Nr.1010 “Par pāreju uz vasaras laiku”. Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.03:00 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.04:00 – par vienu stundu atpakaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja uz vasaras laiku, informē Ekonomikas ministrija.

Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks svētdien, 27. martā, plkst.03 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu.

Latvijā vasaras laiks pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā. Sākot no 1997. gada, vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.

Pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks 2016. gada 30. oktobrī plkst.04:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu atpakaļ.

Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru Kabineta noteikumi par pāreju uz vasaras laiku. Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.03 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.04 – par vienu stundu atpakaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 27.martā Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja uz vasaras laiku, kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu uz priekšu.

Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks svētdien, 27.martā, plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu.

Latvijā vasaras laiks pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā. Sākot no 1997. gada, vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.

Pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks 2016. gada 30.oktobrī plkst.04:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu atpakaļ.

Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26.oktobra Ministru Kabineta noteikumi Nr.1010 Par pāreju uz vasaras laiku. Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.03:00 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.04:00 - par vienu stundu atpakaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

26. martā Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja uz vasaras laiku, kad pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu uz priekšu, informē Ekonomikas ministrija.

Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks svētdien, 26. martā, plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu.

Pāreja atpakaļ no vasaras laika atkal notiks 2017. gada 29. oktobrī.

Latvijā vasaras laiks pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā. Sākot no 1997. gada, vasaras laiks ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.

Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1010 Par pāreju uz vasaras laiku. Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.03:00 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.04:00 – par vienu stundu atpakaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamnedēļ, 29. oktobrī, Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika, kad pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu atpakaļ.

Latvijā pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks svētdien, 29. oktobrī, plkst. 4:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ.

Pāreja uz vasaras laiku atkal notiks 2018. gada 25. martā.

Latvijā vasaras laiks pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā. Sākot no 1997. gada, vasaras laiks ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.

Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1010 «Par pāreju uz vasaras laiku». Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.03:00 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.04:00 – par vienu stundu atpakaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Viedoklis: Nav absolūti labāko vasaras riepu

Oskars Krampāns, SIA Autoriepu nams direktors, 29.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūlīt sāksies vasaras riepu sezona, rindas uz riepu maiņu un kļūs aktuāls mūžīgais jautājums - kuras riepas ir labākās? Atbilde ir vienkārša - nav absolūti labāko vasaras riepu. Ja kāds Jums mēģina iestāstīt pretējo, ka konkrēti šīs vasaras riepas ir pašas labākās, droši variet neņemt šo viedokli vērā, jo tāds viedoklis nav objektīvs. Par to liecina kaut vai tāds fakts, ka šogad vasaras riepu testos nav izteikti viena līdera.

Uz goda pjedestāla ir pabijuši gan Continental ContiPremiumContact 6, gan Goodyear Eagle F1 Asymmetric 3, gan Goodyear Efficientgrip Performance, gan Pirelli Cinturato P1 Verde, gan Michelin Pilot Sport 4, gan Dunlop Sport Maxx RT2, gan Bridgestone T001, gan Hankook Ventus Prime 3, gan Cooper Zeon 4XS Sport, gan Firestone Destination HP un vēl daudzi citi. Var teikt, ka gandrīz katrā riepu testā ir savs uzvarētājs. Viena uzvarētāja nav, bet droši varu apgalvot, ka visas iepriekš pieminētās vasaras riepas ir ļoti labas un izvēloties tās, vilšanās netiks piedzīvota.

Otrā un trešā «sastāva» riepu ražotāji

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Solāriju biznesā ziedu laiki varētu būt jau garām, taču runāt par to izmiršanu nevar

Linda Zalāne, 10.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas biznesā uzvaras gājienā iet specializētie mākslīgās saules saloni, tirgū nostabilizējas vairāki zīmoli un studijas, kuras tiek veidotas uz franšīzes pamata, bet tā dēvētie kaktu saloni izmirst, izriet no DB uzņēmēju aptaujas

SIA BG pirmo Blue Box salonu atvēra 2005. gadā un šobrīd Latvijā ir 19 šī zīmola solāriju studiju un šomēnes durvis vērs vēl viena. «Solāriju industrijā un mūsu attīstībā bijuši dažādi laiki, kāpumi un kritumi. Kopš pirmās studijas atvēršanas solāriju tīkls strauji izpletās, franšīzes studijas tika atvērtas viena pēc otras. Vairākas pieder vienam uzņēmumam, bet lielākā daļa Blue Box ir franšīzes partneri,» stāsta SIA BG solāriju nodaļas vadītāja Santa Belte.

Franšīzes praksi izmanto arī citas solāriju studijas, piemēram, solāriju ķēde Adrenaline Tan. Pirrmā studija atvērta 2007. gadā, un patlaban šajā ķēdē ir četri saloni. «Katra studija darbojas neatkarīgi, taču ievēro vienotus darbības principus. Franšīzes prakse šajā biznesa nozarē ir diezgan izplatīta,» atzīst Adrenaline Tan mārketinga vadītāja Kate Beresņeva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šķiet, nav nozares, kuru tiešā vai netiešā veidā nav skāris COVID-19 – vīruss, par kuru nu jau vairāk nekā mēnesi katru dienu iespējams dzirdēt, redzēt un lasīt ziņu portālos, radio, televīzijā un visur citur. Kā šis vīruss ir ietekmējis auto nozari, un kādi ir iespējamie scenāriji nākotnē? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes tiek meklētas šī raksta turpinājumā!

Auto nozari COVID-19 ietekmē īpaši spēcīgi

To, cik lielu triecienu šajā krīzes laikā saņēmusi transporta nozare, marta beigās intervijā aģentūrai LETA minēja satiksmes ministrs Tālis Linkaitis – tik lielu krīzi attiecīgā nozare neesot piedzīvojusi kopš Otrā pasaules kara. Savukārt, prognozējot scenārijus tuvākai un tālākai nākotnei, pastāv daudz nezināmie – kā no krīzes atkopsies gan uzņēmumi, gan pasažieri un pakalpojumu izmantotāji, kad un kādā apjomā ierobežojumi un ārkārtas stāvoklis beigsies, utt.

Lai labāk izprastu, kā COVID-19 ietekmē šo nozari, uz nelielu interviju (attālināti, protams), aicinājām Alvi Pētersonu, Riepas1 mazumtirdzniecības tīkla vadītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

"Baltijas burbuļa" laikā Pāvilostā piedzīvo vietējo tūristu pieplūdumu

Andra Lanka, speciāli Dienas Biznesam no Pāvilostas, 28.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti pasaulē notiekošajam saistībā ar Covid-19, Pāvilosta vasaras sezonu aizvadīja vēl aktīvāk. Šo faktu apstiprina Centrālās statistikas pārvaldes datubāze, kur 2020. gada 2. un 3. ceturkšņa dati par viesu māju, viesnīcu un citu tūristu mītņu apmeklētību pārsniedza 2018. un 2019. gada statistikas datus.

Pasaulē notiekošais saistībā ar Covid-19 pandēmiju, kuras dēļ tika ieviesti dažādi ierobežojumi, smagi skāra arī tūrisma nozari. Tomēr ieviestie pārvietošanās ierobežojumi ļāvuši attīstīties vietējam tūrismam. Pozitīvas sekas izjuta arī tā dēvētā vasaras paradīze – Pāvilosta, kur vasaras sezonā netika reģistrēts neviens Covid-19 slimnieks.

Aizvadītā vasara liek izdarīt dažādus secinājumus par tūrisma nozari Pāvilostā. Atpūtnieku aizvadītajā vasarā bija krietni vairāk, nekā ierasts. Tomēr, pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, kopš 2020. gada 3. marta līdz pat 2020. gada 23. oktobrim netika reģistrēts neviens Covid-19 gadījums.

Arī lielam testēšanas pieprasījumam nebija pamata. Tūrisma nozarei Pāvilostā attīstoties un pilnveidojoties, nākas saskarties ar dažāda veida pārmaiņām. Svarīgi, augot pieprasījumam, ir paplašināt piedāvājumu un rūpēties par dažādu problēmu savlaicīgu risinājumu. Arvien vairāk ceļotāju izvēlas apskatīt dažādas lauku teritorijas un izmantot tur piedāvātās iespējas. Aptaujājot kafejnīcu vadītājus un darbiniekus, ir skaidrs, ka peļņa palielinājusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Latvijas animācijas filmas: kā izdzīvot un kā nonākt uz ekrāniem

Linda Zalāne, 03.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas animācijas filmas izceļas ar bagātu vizuālo valodu, īpašu rokrakstu, tomēr, lai tās spētu konkurēt globālā tirgū, ir krietni jānopūlas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ir apmēram desmit animācijas studiju, kas veido gan pilnmetrāžas filmas, gan īsfilmas. Tās tiek izrādītas starptautiskos kino festivālos, taču tas negarantē komerciālu veiksmi. Kinoteātros pārsvarā nonāk pilnmetrāžas animācijas filmas, un tādas Latvijā top ļoti reti. Pēdējos piecos gados uz ekrāniem Latvijā un ārvalstīs ir nonākušas trīs pilnmetrāžas filmas: studijas Rija filma Zelta zirgs, kopražojuma filma Lote un Mēnessakmens noslēpums, kā arī studijas Lokomotīve kopražojuma animācijas filma pieaugušajiem Akmeņi manās kabatās.

Filmu studija Rija nesen nosvinēja 20 gadu jubileju. Eiropā daudzas animācijas studijas tik ilgu mūžu nenodzīvo. «Animācijas filmu veidošana ir projektu lieta. Bieži vien Eiropā animatori ceļo no vienas valsts uz otru, no viena projekta uz citu. Tas savā ziņā ir kā ceļojošais teātris. Animācijas studijas ir ekskluzīva parādība. Rijai animācija ir pamatdarbība, tā ir iesaistījusies arī spēlfilmu un dokumentālo filmu producēšanā. Ar filmu veidošanu vien studija izdzīvot nevar,» stāsta SIA Filmu studija Rija valdes loceklis un producents Vilnis Kalnaellis. Nacionālā kino centra (NKC) un Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) dotācijas tiek piešķirtas par konkrētas filmas veidošanu, nevis studijas uzturēšanu, līdz ar to uzņēmumiem pašiem ir jāmeklē papildus ienākumu avoti. V. Kalnaellis DB atklāj, cik sadrumstaloti ir Rijas ienākumu kanāli. Studija veido filmas, izplata Latvijā Eiropas filmas, veido skaņas dublāžu tām ārvalstu animācijas kino filmām, kas nonāk uz Latvijas kinoteātru ekrāniem. «Reizēm veidojam reklāmas, arī vizualizāciju, piemēram, Pasaules koru festivāla atklāšanas un noslēguma koncertiem. Ienākumi ir arī no mūsu studijā veidotām filmām par suņu meiteni Loti un no Zelta zirga, kuras pārdodam starptautiskā arēnā. Saņemam arī ienākumus no grāmatas Joka pēc alfabēts,» viņš turpina uzskaitīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Ar Latvijā ražotiem mikrofoniem apgādās studijas Rīgā, Maltā un Belģijā

Lelde Petrāne, 11.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IT un spēļu prezentētāju ārpakalpojumu sniedzējs Evolution Gaming nolēmis paplašināt sadarbību ar Latvijas mikrofonu ražotāju JZ Microphones. Turpmāk ar JZ Microphones mikrofoniem tiks aprīkotas Evolution Gaming studijas Rīgā, Maltā un Belģijā.

Evolution Latvia tehniskās darbības vadītāja vietnieks Jānis Reklaitis komentē: «Pirmos Latvijā ražotos mikrofonus izmēģinājām pirms diviem gadiem, un visi izturēja pārbaudi. Pēc testēšanas esam nolēmuši uzsākt plašāku sadarbību un ar JZ mikrofoniem turpināt aprīkot studijas ne vien Rīgā, bet arī Maltā un Belģijā.

Ne velti daudzas augstas klases ierakstu studijas visā pasaulē šobrīd jau izmanto tieši JZ Microphones aparatūru,» uzsver J. Reklaitis.

Tāpat kā profesionālās ierakstu studijās, arī Evolution Gaming izmanto dažāda veida mikrofonus. Mikrofoni tiek izvēlēti atbilstoši specifikācijai, kāda ir nepieciešama katrā konkrētajā studijā, ko var ietekmēt apkārtējā vide, blakus skaņas avoti, studijas veids un citi faktori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju pievienos LU

Zane Atlāce - Bistere, 03.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Resursu konsolidācijas nolūkos Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) reorganizēs Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, informē IZM.

IZM ir pieņēmusi lēmumu ar 2017. gada augustu reorganizēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, pievienojot to Latvijas Universitātei (LU).

Augstākās izglītības iestāžu konsolidācija pašlaik ir Eiropā aktuāla prakse. Tās mērķis ir panākt efektīvu ierobežoto resursu izmantošanu, paaugstināt studiju un zinātniskās pētniecības kvalitāti un veicināt augstākās izglītības iestāžu konkurētspēju. Pedagoģijas jomā Latvijā patlaban ir vērojama liela sadrumstalotība. Ik gadu tiek sagatavots salīdzinoši liels pedagogu skaits (vairāk nekā 1000), taču darbu skolā uzsāk un turpina tikai neliela daļa no viņiem – 200-400 personas gadā. Līdz ar to ir jāveic nepieciešamo speciālistu sagatavošanas līdzsvarošana. Pedagoģijas studijas ir jākoncentrē tādās augstākās izglītības iestādēs, kas spēj nodrošināt augsta līmeņa zinātnisko bāzi, akadēmisko personālu un infrastruktūru visu mācību priekšmetu skolotāju studijām.

Komentāri

Pievienot komentāru