Lielbritānijas bijušais finanšu ministrs Riši Sunaks pirmdien ievēlēts par Konservatīvās partijas līderi un kļūs par nākamo valsts premjeru.

Pirmdien par izstāšanos no cīņas paziņoja viņa vienīgā konkurente - tirdzniecības politikas ministre Penija Mordonta. Pēc paziņojuma par izstāšanos no cīņas viņa pauda atbalstu Sunakam.

"Riši Sunaks tādējādi ir ievēlēts par Konservatīvo partijas līderi," pavēstīja parlamenta 1922.gada komitejas priekšsēdētājs Greiems Breidijs.

Pirms tam svētdienas vakarā bijušais Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons paziņoja, ka nekandidēs uz Konservatīvās partijas līdera amatu, noslēdzot īso kampaņu, lai atgrieztos premjera postenī, ko viņš bija spiests pamest pirms nedaudz vairāk kā trim mēnešiem.

Pirmdien noslēdzās termiņš, kad kandidātiem bija jāiegūst 100 likumdevēju atbalsts, kas ir slieksnis, lai kandidētu uz līdera posteni. Sunaks bija nodrošinājis krietni vairāk nekā 100 toriju atbalstu, apsteidzot abus galvenos konkurentus - Džonsonu un Mordontu.

Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks pirmdien vizītē Rīgā paziņos par jaunu militāro palīdzību Ukrainai.

Jau ziņots, ka Sunaks ieradīsies Rīgā uz tikšanos ar Dānijas, Somijas, Nīderlandes, Zviedrijas, Norvēģijas, Islandes, Lietuvas, Igaunijas un Latvijas līderiem. Tikšanās notiks Apvienoto reaģēšanas spēku valstu un valdību vadītāju sanāksmes ietvaros. Ar video zvana starpniecību sanāksmē uzstāsies arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Sunaks aicinās līderus arī 2023.gadā palīdzēt Ukrainai tik pat daudz, cik šogad, vai vēl vairāk, atklāja Sunaka birojs.

Viņš arī paziņos, ka Lielbritānija nākamgad piegādās Ukrainai "simtiem tūkstošu artilērijas lādiņu saskaņā ar 250 miljonu mārciņu līgumu, kas nodrošinās pastāvīgu kritiskās artilērijas munīcijas plūsmu uz Ukrainu visu 2023.gadu", teikts Lielbritānijas premjerministra biroja paziņojumā.

Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks trešdien paziņoja, ka par pieciem gadiem atliek jaunu benzīna un dīzeļdegvielas dzinēju auto pārdošanas aizliegumu, kam vajadzēja stāties spēkā 2030.gadā, šādi mazinot britu klimata politikas mērķus, kas, kā skaidroja premjers, ierindas pilsoņiem uzliek "nepieņemamas izmaksas".

Preses konferencē Sunaks sacīja, ka termiņu, līdz kuram būs atļauts iegādāties jaunus ar benzīnu un dīzeļdegvielu darbināmus auto, atliek no 2030. līdz 2035.gadam, padara mazāk stingru aizliegumu attiecībā uz jaunām māju gāzes centrālapkures sistēmām, kam bija jāstājas spēkā 2035.gadā, kā arī atsakās no prasības māju īpašniekiem uzlabot īpašumu energoefektivitāti.

Kā norādīja premjers, solījums līdz 2050.gadam samazināt Apvienotās Karalistes siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju līdz nullei paliek spēkā, taču tiks īstenota "pragmatiskāka, samērīgāka un reālistiskāka pieeja".

Sunaks arī noraidīja priekšlikumus ieviest aviācijas nodokli, pasākumus auto koplietošanas veicināšanai, kā arī nodokli gaļai.

Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks gatavojas mīkstināt dažas no Lielbritānijas saistībām klimata jomā, atzīstot, ka valstij jācīnās pret klimata pārmaiņām, nesodot darba ņēmējus un patērētājus.

Sunaks ar attiecīgu paziņojumu nāca klajā otrdien vēlu vakarā, reaģējot uz BBC reportāžu, kurā teikts, ka premjerministrs apsver iespēju atlikt 2030.gadā plānoto aizliegumu tirgot jaunas automašīnas, kurām ir piesārņojumu radoši dīzeļdegvielas un benzīna dzinēji.

Sunaks pavēstīja, ka šonedēļ izklāstīs samērīgu pieeju vides problēmu risināšanai. "Pārāk daudzus gadus (..) politiķi nav bijuši godīgi attiecībā uz izmaksām un kompromisiem. Tā vietā viņi ir izvēlējušies vieglāko ceļu, apgalvojot, ka mēs varam saņemt visu," norādīja Sunaks.

Lielbritānijas premjerministrs uzsvēra, ka pildīs solījumu līdz 2050.gadam samazināt Apvienotās Karalistes siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju līdz nullei, taču "labākā, samērīgākā veidā".

Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks gatavojas šodien paziņot par 200 miljonu sterliņu mārciņu (233 miljonus eiro) lielām valsts investīcijām Apvienotās Karalistes kodolatturēšanas potenciālā un civilajā kodolenerģijas nozarē.

Valdība lēš, ka šīs investīcijas nodrošinās 40 000 jaunu darbavietu.

Valdība sadarbosies ar nozares līderiem, tai skaitā uzņēmumiem "BAE Systems", "Rolls-Royce" un EDF un "Babcock", lai līdz 2030.gadam ieguldītu vismaz 763 miljonus sterliņu mārciņu (889 miljonus eiro) prasmju, darbavietu un izglītības jomā.

"Mūsu kodolatturēšanas potenciāla un kodolenerģētikas nozares nākotnes nodrošināšana ir būtisks valsts uzdevums," pirms nākšanas klajā ar paziņojumu norādīja Sunaks.

"Pasaulei kļūstot arvien bīstamākai un problemātiskākai, Lielbritānijas kodolatturēšanas potenciāls jūrā ir svarīgāks nekā jebkad agrāk. Turklāt kodolenerģija patērētājiem nodrošina lētāku un tīrāku pašu ražotu enerģiju," viņš piebilda.

Lielbritānija šogad rīkos pasaulē pirmo samitu par mākslīgo intelektu, lai kaldinātu kopīgu valstu pieeju, kas ļautu ierobežot šīs tehnoloģijas riskus, vienlaikus izmantojot tās potenciālu, trešdien paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks.

"Mākslīgajam intelektam ir neticams potenciāls mainīt mūsu dzīvi uz labo pusi. Taču mums ir jānodrošina, lai tas tiek attīstīts un izmantots drošā veidā," vizītē Vašingtonā sacīja Sunaks, kuram ceturtdien plānota tikšanās ar ASV prezidentu Džo Baidenu.

"Vēstures gaitā mēs atkal un atkal esam izgudrojuši jaunas paradigmu mainošas tehnoloģijas un esam tās izmantojuši cilvēces labā. Tas mums ir jādara atkal," uzskata Sunaks.

Paredzams, ka samits notiks rudenī, un tajā pulcēsies "līdzīgi domājošas valstis", paziņoja Sunaka pārstāvis.

Viņš noliedza, ka samits būtu iecerēts kā pretsvars tādu valstu kā Ķīna un Krievija centieniem izmantot mākslīgo intelektu autoritāriem mērķiem.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga, tirgiem reaģējot uz ziņu, ka bijušais Lielbritānijas finanšu ministrs Riši Sunaks kļūs par šīs valsts premjerministru.

Eiropas biržās bija kāpums par spīti datiem, ka Lielbritānija un Vācija virzās uz recesiju.

Par nākamo Lielbritānijas premjeru kļūs Riši Sunaks 

Lielbritānijas bijušais finanšu ministrs Riši Sunaks pirmdien ievēlēts par Konservatīvās partijas...

Volstrītā akciju cenas pieauga otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas, ko sekmēja ne tikai pazīmes par Lielbritānijas politiskās dzīves normalizēšanos, bet arī optimisms par kompāniju peļņu.

Optimismu tirgos veicināja arī ziņas, ka Eiropas gāzes cenas ir četru mēnešu zemākajā līmenī. Nīderlandes gāzes TTF cena pirmoreiz kopš jūnija noslīdēja zem 100 eiro līdz 96,50 eiro par megavatstundu.

Grupas "Energi Danmark" analītiķi izskaidroja gāzes cenu kritumu ar mēreniem laikapstākļiem Eiropā un lieliem gāzes uzkrājumiem pirms ziemas.

Naftas cenas kritās bažās par ekonomikas recesiju.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 1,3% līdz 31 499,62 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,2% līdz 3797,34 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,9% līdz 10 952,61 punktam.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par 0,6% līdz 7013,99 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 1,6% līdz 12 931,45 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 1,6% līdz 6131,36 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien kritās par 0,6% līdz 85,05 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 0,3% līdz 93,26 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien pieauga no 0,9863 līdz 0,9876 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,1258 līdz 1,1281 dolāram par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 147,65 līdz 148,95 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 87,26 līdz 87,56 pensiem par eiro.

Lielbritānijas valdība svētdien brīdināja par gaidāmu nodokļu celšanu, jo īpaši turīgajiem, valdībai cenšoties novērst Lizas Trasas valdības radītās problēmas valsts finansēs.

Trasas pēctecis Lielbritānijas premjera amatā Riši Sunaks ir solījis ierobežot augošo inflāciju arī tad, ja tas skars jau tā ekonomikas grūtībās esošos patērētājus un uzņēmumus.

Lielbritānijas finanšu ministrs Džeremijs Hants televīzijas kanālam "Sky News" sacīja, ka par ārkārtas budžetu paziņos ceturtdien un tas vairāk skars turīgākos.

"Mēs visi maksāsim nedaudz vairāk nodokļos," paziņoja Hants, atsakoties atklāt detalizētāku plānu.

Hants pieļāva, ka Lielbritānijas ekonomika ir recesijā pēc tam, kad jūlijā-septembrī tajā tika reģistrēts samazinājums, tomēr uzsvēra, ka "esam izturīga valsts un, godīgi sekot, vēstures gaitā esam saskārušies ar lielākiem izaicinājumiem".

Apvienības Attīstībai/ Par! kampaņa pret lielāko oponentu kopē populistu retoriku, otrdien raksta laikraksts Diena.

Par apvienības Attīstībai/ Par! (A/P) priekšvēlēšanu kampaņas virzītājelementu pēdējā mēnesī pirms 14. Saeimas vēlēšanām kļuvusi agresīva kampaņa pret premjeru Krišjāni Kariņu un viņa pārstāvēto Jauno Vienotību (JV). Kampaņa, pēc formas un satura soctīklos un publiskajā vidē kopējot populistisko politisko spēku retoriku. Vadošo kandidātu savstarpējās cīņas un nesaprašanās ar Vienotību un JV gan sakņojas senākos notikumos.

Kritizē Kariņu

A/P programmā teikts, ka "valsts var ilgstoši "iestrēgt" savā attīstības līmenī, iekļūt "attīstības slazdā", bieži dēļ strukturālajai transformācijai nepieciešama darbaspēka vai infrastruktūras kritiskās masas trūkuma". Vērojot A/P kampaņu, jāsecina, ka slazdi ir vairāki. Kampaņa arogancē atgādina ASV vēlēšanas – atrast sabiedrībai sāpīgu tēmu (apkure, drošība utt.) un tad vainot oponentu. Internetā redzami "dzelteni" Arta Pabrika un Jura Pūces video, kur visai tieši ar pirkstu rāda uz K. Kariņu. Kampaņā aktīvi piedalās arī Daniels Pavļuts, kurš daudz kritizēts saistībā ar Covid-19 krīzes risinājumiem. Viņš tagad kopā ar partijas kolēģiem izmanto visai radikālas nomelnošanas metodes pret premjeru, kura valdībā pats strādā.

Pusmiljons strādājošo Lielbritānijā trešdien piedalās streikā, pēdējos 12 gados lielākajā protesta akcijā cenšoties panākt algu paaugstināšanu.

Lielbritānijas Arodbiedrību kongress (TUC), kas apvieno valsts lielākās arodbiedrības, norāda, ka šis ir vērienīgākais streiks valstī kopš 2011.gada.

Streika dēļ trešdien valstī slēgtas tūkstošiem skolu un ievērojami traucēta sabiedriskā transporta darbība, jo streikā piedalās vilcienu vadītāji, kā arī robežsardzes darbinieki Lielbritānijas lidostās un ostās.

Visā valstī paredzētas plašas demonstrācijas, lai protestētu pret valdības ieceri ar likumu aizliegt sabiedriskajā sektorā strādājošo streikus.

Lielbritānijā aizvien plašumā vēršas dažādu nozaru darbinieku streiki, jo inflācijas straujais pieaugums samazina iedzīvotāju nopelnītās naudas vērtību.

Lielbritānija aizliegs Krievijas dimantu un vairāku metālu importu, piektdien paziņoja britu valdība.

Embargo tiks attiecināts uz varu, alumīniju un niķeli.

Londona arī plāno noteikt sankcijas vēl 86 personām un uzņēmumiem, kas saistīti ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, un to vidū ir cilvēki, kuri "aktīvi mazina esošo sankciju ietekmi", norādīja Lielbritānijas valdība.

Saistībā ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā Lielbritānija jau noteikusi sankcijas 1500 fiziskajām un juridiskajām personām un iesaldējusi aktīvus vairāk nekā 20 miljardu eiro vērtībā.

Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks piektdien piedalās G7 samitā Hirosimā. Gaidāms, ka arī "lielais septiņnieks" apspriedīs jaunas sankcijas Krievijai, to vidū dimantu importa aizliegumu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga pēc pagājušonedēļ pieredzētā krituma, kuru bija izraisījušas bažas par to, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu īstenot agresīvāku procentlikmju paaugstināšanu, lai iegrožotu inflāciju.

Pasaules naftas cenas kritās bažās par pesimistisku pieprasījuma prognozi ASV.

"Investori ignorēja bažas par inflāciju un procentlikmēm, kas pagājušonedēļ bija satraukušas tirgus," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Maulds.

Britu mārciņas vērtība pieauga pēc tam, kad Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena pirmdien vienojās labot Ziemeļīrijas protokolu.

Vienošanās paredz, ka muitas pārbaudēm netiks pakļautas preces, kas tiek tirgotas starp pārējo Lielbritāniju un Ziemeļīriju un kurām paredzēts palikt Ziemeļīrijas tirgū. Tāpat Ziemeļīrijā būs pilnībā pieejami Lielbritānijā apstiprināti medikamenti. Vienošanās arī paredz ierobežot Eiropas Savienības Tiesas pārraudzību pār protokolu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, bet ASV dolāra vērtība kritās cerībā uz mērenāku ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) politiku. Britu mārciņas vērtība pieauga pēc tam, kad bijušais Lielbritānijas finanšu ministrs Riši Sunaks kļuva par šīs valsts premjerministru.

Akciju cenas Volstrītā kāpa trešo tirdzniecības sesiju pēc kārtas, ko sekmēja ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīguma kritums pēc patērētāju pārliecības datu publicēšanas, kuri vedina domāt par ASV ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

ASV uzņēmumu peļņa līdz šim ir bijusi negaidīti laba, tostarp uzņēmumu "Coca-Cola" un "General Motors" peļņa.

Britu mārciņas vērtība pieauga pēc jaunā britu premjera Sunaka solījuma panākt ekonomikas stabilitāti.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 1,1% līdz 31 836,74 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,6% līdz 3859,11 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 2,3% līdz 11 199,12 punktiem.

Cīņā par Lielbritānijas Konservatīvās partijas līdera amatu pirmdien uzvarējusi līdzšinējā ārlietu ministre Liza Trasa, kas automātiski kļūs arī par nākamo premjerministru.

Par Trasu balsojuši 81 326 Konservatīvās partijas biedri, kamēr viņas sāncensi bijušo finanšu ministru Riši Sunaku atbalstījuši 60 399 toriji.Liza Trasa kļuvusi par jauno Lielbritānijas premjerministri

Londona, 6.sept., LETA--PA MEDIA/DPA. Līdzšinējā Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa otrdien kļuvusi par jauno Lielbritānijas premjerministri.

Lielbritānijas karaliene Elizabete II tikās ar jauno Lielbritānijas premjerministri Balmoralas muižā Skotijā un lūdza viņu izveidot jauno valdību.

Parasti karaliene tiekas ar jaunajiem premjerministriem Bekingemas pilī, bet šoreiz karalienes kustību problēmu dēļ tika pieņemts lēmums organizēt šo tikšanos Balmoralas muižā, kur karaliene atpūšas vasarā.

Par apstākļiem, kādos tika pieņemts lēmums par VID ģenerāldirektores atstādināšanu, un to, kas sekos tālāk pēc pēdējā pasūtījuma un kukuļņemšanas skandāla VID, finanšu ministru Jāni Reiru (JV) iztaujā Agnese Margēviča.

Savā paziņojumā sakāt, ka lēmums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atstādināšanu ir pieņemts uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata. Dienesta pārbaude tik īsā laikā bija notikusi par šo pēdējo korupcijas gadījumu?

Notika tā, ka sakrita divas lietas – 15. jūnijā es izdevu rīkojumu par dienesta pārbaudi, kādēļ netiek pildīts mans uzdevums par rotācijām muitā, bet tā vietā sodīti mazie gariņi, lielos neaiztiekot. Otrdien [13. septembrī] šī pārbaude beidzās, un tur ir ļoti nopietni secinājumi par valsts pārvaldes kārtības pārkāpumiem, un tieši uz šī ziņojuma pamata es rosinu Jaunzemes disciplinārlietu. Protams, ņemot vērā, ka šī jaunākā situācija ar VID amatpersonu aizturēšanām ir kliedzoša, mēs arī pievienosim šo lietu klāt un tad uz dienesta izmeklēšanas rezultātu pamata pieņemsim tālākos lēmumus. Šobrīd man vēl nav sagatavots parakstīšanai dokuments par disciplinārkomisijas sastāvu, bet varu pateikt, ka tie būs citi cilvēki, nevis tie, kas iepriekš veica šo dienesta pārbaudi, tā, lai nebūtu vieni un tie paši izvērtētāji.

Piecu Ziemeļvalstu premjerministri pirmdien tikšanās laikā Oslo pārrunāja ierosinājumu pārtraukt izsniegt tūristu vīzas Krievijas pilsoņiem, tomēr viņiem nebija vienotas nostājas šajā jautājumā.

Somijas premjerministre Sanna Marina, kas jau iepriekš iestājusies par to, lai Krievijas pilsoņiem netiktu izsniegtas tūristu vīzas, uzsvēra, ka laikā, kad Krievijas karaspēks nogalina cilvēkus Ukrainā, Krievijas pilsoņiem nebūtu kā tūristiem jādodas uz Eiropas valstīm, jo daudzi no viņiem atbalsta karu.

"Krievijas pilsoņi nesāka šo karu, bet tajā pašā laikā mums jāsaprot, ka viņi atbalsta šo karu," pēc premjeru tikšanās žurnālistiem teica Somijas valdības vadītāja.

"Nedomāju, ka ir pareizi, ka Krievijas pilsoņi var ierasties Eiropas Savienībā un Šengenas zonā un apskatīt ievērojamākās vietas, kamēr Krievija nogalina cilvēkus Ukrainā," uzsvēra Marina.

96 gadu vecumā mirusi Lielbritānijas karaliene Elizabete II, ceturtdien paziņojusi Bekingemas pils.

Pēc viņas nāves troni mantojis Elizabetes II vecākais dēls Čārlzs, kurš automātiski kļuvis par Lielbritānijas jauno karali. Viņš turpmāk oficiāli tiks dēvēts par Čārlzu III, apstiprinājušas karaļnama amatpersonas.

Elizabete II mirusi 8.septembra pēcpusdienā Balmoralas muižā Skotijā, kur viņa pavadīja vasaru.

Jau vēstīts, ka pēc karalienes ārstu paustajām bažām par viņas veselību karalienes tuvākie ģimenes locekļi šodien devās uz Balmoralas muižu.

Bekingemas pils pavēstīja, ka karalis un viņa sieva šonakt paliks Balmoralas muižā un rīt atgriezīsies Londonā.

Balmoralas muižā pašreiz atrodas arī pārējie Elizabetes II bērni un princis Viljams. Princis Harijs ir ceļā uz Skotiju.

Biznesa vide kļūst arvien sarežģītāka un vadītājiem jāspēj veidot saderīgas darbinieku komandas, kas spēj veiksmīgi izpildīt darba uzdevumus ļoti mainīgos un stresa pilnos apstākļos. Tāpēc par arvien lielāku izaicinājumu Baltijas reģionā kļūst spēja atrast katram darba uzdevumam piemērotākos darbiniekus.

No darbinieku piemērotības un spējas sastrādāties būs atkarīga komandas darba produktivitāte un bieži vien arī biznesa veiksmes stāsts vai noteikta projekta veiksmīga īstenošana. Tāpēc par arvien populārāku darbinieku atbilstības novērtēšanas metodi kļūst analītisko spēju testēšana pirms pieņemšanas darbā.

Darbinieku intelektuālo spēju novērtēšana šobrīd ir ikdienas prakse lielākajos personāla atlases uzņēmumos. Pēdējo 10 gadu periodā Baltijā ik gadu tiek testēti apmēram 30 000 kandidātu un tiek prognozēts, ka šogad testējamo skaits varētu pieaugt pat par 30%.

Darba pienākumi kļūst sarežģītāki, bet vadītāju iespējas veltīt laiku un uzmanību karam atsevišķam darbiniekam samazinās. Līdz ar to, vadītāji no darbiniekiem sagaida lielāku patstāvību darbu veikšanā. Tas, savukārt, vadītājiem liek vairāk paļauties uz savu darbinieku intelektuālajām spējām, māku atbilstoši ievākt, apkopot un analizēt informāciju. Bet, kā pieņemot cilvēku darbā nekļūdīties un pēc iespējas precīzāk novērtēt viņa analītiskās un intelektuālās spējas, ja ierastās darba intervijas šādam nolūkam būtībā nav piemērotas?

Saeimas pērn pieņemtais likums, kas vērsts uz “piespiedu dalītā īpašuma sakārtošanu vērstu pasākumu īstenošanu”, bezkompromisa tiesiskuma apoloģēts zemes īpašniekus, faktiski, kvalificē vientiešos, baronos un sponsoros. Tagad lieta nonākusi Satversmes tiesā.

Tieslietu ministrija pēc būtības, maldinot premjeru un koalīcijas biedrus, radījusi likumdošanas brāķi, kas Saeimā pieņemts ar 75 balsīm “par”. Likums, acīmredzami, tapis priekšvēlēšanu gaisotnē.

Labam likumam jābūt kompromisam, kas saprātīgi un samērīgi salāgo pretējo pušu tiesības. Pretējā gadījumā tas ir brāķis vai populistu ierocis sev vien zināmu mērķu sasniegšanai. Iespējams, Saeimas 2021. gada 30. septembrī pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” tiešām bija labi domāts, un valdība naivi ticēja, ka šis Tieslietu ministrijas gara darbs “piespiedu laulības” starp zemes, dzīvokļu un savrupmāju īpašniekiem padarīs abām pusēm saprotamākas un pieņemamākas. Tomēr realitātē likums neatbilst ne tā izstrādāšanas mērķiem un uzdevumiem, ne arī Latvijas valsts stūrakmenim – Satversmei, norāda jomas pārzinātāji un eksperti.

Mūsu ikdiena ir pilna šķietami vienkāršām un ātrām darbībām, zem kurām patiesībā slēpjas sarežģīti un līdz niansēm pārdomāti procesi – piespiežot gaismas slēdzi, telpā kļūst gaišs, ar dažiem klikšķiem var veikt ikdienas maksājumus internetbankā vai iegādāties preces un pakalpojumus tiešsaistē, tikpat vienkārši ir regulēt temperatūru telpās un veikt daudzas citas darbības.

Daudz vienkāršāk ir arī mainīt pakalpojumu sniedzēju – telekomunikāciju, medicīnas, enerģētikas, piemēram, elektroenerģijas, gāzes vai cita veida pakalpojumu - lietotājam tas ir dažu klikšķu attālumā. Tas veicina konkurenci un pakalpojumu kvalitāti – lai nodrošinātu klientam pēc iespējas vienkāršāku un pozitīvāku pieredzi, kā arī sniegtu augstas kvalitātes pakalpojumus, dažādu nozaru uzņēmumiem nepieciešami uzticami un profesionāli partneri, īpaši IT risinājumu jomā.

Dinamiskas pārmaiņas un patērētāju paradumu maiņu spilgti izjūt arī enerģētikas sektors. Lai patērētājiem vienkāršā veidā piedāvātu mājsaimniecībās, ražotnēs un citviet nepieciešamos risinājumus, neiztikt bez sarežģītām IT sistēmām. Savukārt, lai šādas sistēmas darbotos veiksmīgi un droši, nepieciešami pārdomāti instrumenti, kas spēj reaģēt uz dinamiskās un mainīgās vides prasībām. Dažādi enerģētikas IT risinājumi sekmē augstāku standartizāciju, lielāku tirgus caurspīdīgumu un balansu, ļaujot pieņemt stratēģiskus lēmumus par enerģijas saražošanu, patēriņu, uzglabāšanu vai importu, kas, savukārt, ietekmē arī gala patērētāju – gan pakalpojuma kvalitātes, gan izmaksu ziņā.

Ātra risinājuma briestošai krīzei, kuras pamatā būs energoresursu cenas, nevienai no 14. Saeimas vēlēšanās kandidējošām partijām nav.

Tā Dienas Bizness secina pēc 15 partiju premjeru kandidātu intervijām. Ir labās ziņas - no vairāku partiju līderu priekšlikumiem iespējams izveidot plānu, kas viena līdz četru gadu laikā Latviju atgrieztu normālas ekonomikas rāmjos.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.septembra žurnālā lasi:

Statistika

Cilvēki atgriežas, bet darbavietu kļūst mazāk

Intervija

Lauksaimniecība lielās transformācijas ceļa sākumā. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Aktuāli

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.

Eiropas Centrālās bankas likmes celšana cerībā slāpēt inflāciju Latvijā izraisījusi ne vienu vien diskusiju. Nodoklis avansā? Virspeļņas nodoklis? Necelt likmes iepriekš aizņemtai naudai, kaut arī līgums par mainīgo likmi (balsojums portālā ManaBalss)?

Jēga ir inflācijas slāpēšanā, un komercbankas to var veicināt, citās valstīs tā dara, nekropļojot tirgu un noslēgtos līgumus. Proti, bankas aizdod aizņemtu naudu, un, ja vien tās aizdevēji, depozītu noguldītāji arī pelnītu, būtu nodoklis.

Ir skaidrs, ka straujā centrālo banku bāzes likmju celšana beidzot ir atgriezusi bankas pie tām pierastajām peļņas maržām, tomēr vietvietām komercbankas cenšas ignorēt savu dalību inflācijas apkarošanā, ko realizē centrālās bankas, liecina Financial Times publiskotie reitingu aģentūras S&P dati un analīze.

Kā un kāpēc bankas pelna?

Banku neto procentu ienākumi veidojas no procentu ieņēmumiem no aizdevumiem, atņemot no tiem procentu izdevumus, ko veido depozīta un noguldījuma procentu izmaksas, kā arī izmaksas par aizņēmumiem no Centrālās bankas, kā apmēru nosaka Centrālā banka caur Centrālās bankas procentu likmes palielināšanu vai samazināšanu. Lai arī Centrālās bankas procentu likmes komercbankas nevar ietekmēt, procentu ieņēmumi, it īpaši Eirozonā, tiek veidoti no mainīgās likmes (jeb Centrālās bankas procentu likmes, pieskaitot tai klāt maržu), lai samazinātu bankas risku par tās pelnītspēju dažādās ekonomiskās situācijās, nodrošinot finanšu sektora stabilitāti.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Lielbritānijā aizvien plašumā vēršas dažādu nozaru darbinieku streiki laikā, kad inflācijas straujš pieaugums samazina iedzīvotāju nopelnītās naudas vērtību.

Lielbritānijas dzelzceļa darbinieki streikos ceturtdien un sestdien pēc šovasar jau rīkotā vairāk nekā pēdējos 30 gados lielākā streika. Sagaidāms, ka šajās divās dienā streikos vairāki desmiti tūkstoši dzelzceļnieku.

Londonas metro satiksmi darbinieku streiks ietekmēs sestdien, bet no svētdienas astoņu dienu streiku rīkos Lielbritānijas lielākās kravu ostas - Felikstovas ostas - darbinieki.

Vienlaikus gan daļa šovasar Lielbritānijā paredzēto streiku tikuši atcelti, arodbiedrībām un uzņēmumiem spējot vienoties par atalgojumu palielināšanu.

Kamēr lidsabiedrības "British Airways" lidostu darbinieki un lidmašīnu degvielas uzpildītāji Hītrovas lidostā paredzētos streikus atcēluši, vairāk nekā 115 000 valsts pasta pakalpojumu kompānijas "Royal Mail" darbinieku augusta beigās iecerējuši četru dienu streiku.