Jaunākais izdevums

Eiropas fragmentāciju izgaismo ne tikai Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES).

Kopš iepriekšējās finanšu krīzes visai skaļi runāts par plaisu, kas aug starp reģiona Ziemeļu un Dienvidu valstīm. Piesaukta gan Grieķijas izstāšanās no vienotās Eiropas projekta, gan spekulēts par to, ka šādam solim varētu nobriest pat Itālija. Jāteic, ka savas attiecības ar ES jau tuvākajā laikā visai pamatīgi var pārskatīt arī Šveice. Šī valsts nav ES sastāvā, lai gan tai ar šo reģionu ir brīvās pārvietošanās līgums un dažāda veida cita ļoti cieša sadarbība.

Jau šo svētdien šveicieši dosies uz referendumu, lai izlemtu par to, vai tiem šāds līgums par brīvo pārvietošanos, ņemot vērā augošo satraukumu par ne vienmēr vēlamo imigrāciju, vispār ir nepieciešams. Ja šveicieši nolems, ka tas tiem tomēr nav vajadzīgs, tad koriģēt var būt nepieciešams vēl lērumu citu šo abu varu savstarpējos līgumus. Pieejamie dati liecina, ka Šveice ir ceturtais lielākais ārējais ES tirdzniecības partneris aiz ASV, Ķīnas un Apvienotās Karalistes.

Lielākā minētās Alpu zemes parlamenta partija - Šveices Tautas partija - aicinājusi iedzīvotājus balsot norādot, ka valstij pašai būtu jābūt spējīgai pieņemt lēmumus par to, kas notiek uz tās robežām attiecībā uz ārzemnieku skaitu, kuri ienāk tās darba tirgū. Šveices sabiedrības aptauju rezultāti liecina, ka šoreiz šis referendums gan īsti “cauri” tomēr neizies. Proti, tiek lēsts, ka šādu soli atbalsta aptuveni 40% šveiciešu.

Vienlaikus dažādu politikas komentētāju teiktais liek domāt, ka tas joprojām būtu uzskatāms par ļoti lielu atbalstu šādam visai krasam solim. Kopumā – pietiekami daudzi šveicieši pret ES īstenoto politiku, neskatoties uz vienotā tirgus labumiem, nebūt nelolo tik ļoti siltas jūtas.

“Patiesībā šis balsojums daudzējādā ziņā var izrādīties vien sākotnēja zalve Šveices nākotnes cīņā par tās attiecībām ar Briseli. Nākamajā gadā paredzētas sarunas par Šveices un ES tā saucamo pamatlīgumu. Šis līgums ir paredzēts kā pamats vairāk nekā 100 divpusējo līgumu atjaunošanai starp ES un Šveici. Tā nodrošināšana ES īpaši svarīga kļuva pēc Brexit, kur Briselei bija bažas, ka Lielbritānija pievērsīsies Šveices un ES sadarbībai kā piemēram, kā izvēlēties nākotnes attiecību sastāvdaļas, vienlaikus izvairoties no ES jurisdikcijas svara. Lēnais progress saistībā ar šī līguma sarunām bijis nepārtraukts frustrāciju avots Eiropas Komisijā, kas ir radījusi sviras, lai pastiprinātu savu spiedienu uz Berni,” ziņo "Financial Times". Pagājušogad ES liedza Šveices bankām reģiona finanšu instrumentu tirdzniecību, uz ko attiecīgi atbildēja arī Šveice, kas savus vērtspapīrus aizliedza tirgot ES biržās.

Katrā ziņā arī par kādu jaunu ES darījumu ar Šveici šajā valstī būs jālemj referendumā. Tādējādi tiek lēsts, ka šīs svētdienas balsojums būs izšķirīgs, lai Šveices politikas noteicēji vispār saprastu, ko tiem no Briseles ir jāprasa un ko šīs valsts iedzīvotāji vispār varētu pieņemt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices valdība trešdien paziņoja, ka aizliedz zelta importu no Krievijas.

Šveice pievienojusies Eiropas Savienības (ES) sankcijām, kas 21.jūlijā iekļāva Krievijas izcelsmes zelta importa aizliegumu.

Aizliegums stājas spēkā trešdien plkst.18.00, teikts Šveices Federālās padomes paziņojumā. Šveice ir viens no vadošajiem zelta pārstrādātājiem un zelta stieņu ražotājiem.

Saskaņā ar jaunajām sankcijām Šveice aizliedz "pirkt, importēt vai transportēt zeltu un zelta izstrādājumus no Krievijas", teikts paziņojumā, piebilstot, ka "aizliegti arī pakalpojumi saistībā ar šīm precēm".

Tradicionāli neitrālā Šveice pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā mainīja savu ierasto nostāju, pieskaņojoties ES noteiktajām ekonomiskajām sankcijām.

Maijā no Lielbritānijas tika importētas trīs tonnas zelta no Krievijas, taču nebija skaidrs, kura kompānija ir atbildīga par tā nogādāšanu Šveicē, vēstīja "Bloomberg News".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Šveice slēdz desmit gadus ilgo izmeklēšanu par iespējamo naudas atmazgāšanu

LETA--AP, 28.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices prokuratūra slēgusi ar Rietumu investīciju fonda "Hermitage Capital" jurista Sergeja Magņitska lietu saistīto desmit gadus ilgo izmeklēšanu par iespējamo naudas atmazgāšanu no Krievijas, secinot, ka šajā lietā nevienai personai Šveicē apsūdzības nav iespējams izvirzīt.

Izmeklēšana koncentrējās uz apsūdzībām par naudas atmazgāšanu Šveicē laikā no 2008.gada līdz 2010.gadam. Izmeklēšana tika sākta 2011.gadā pēc uzņēmuma "Hermitage Capital Management" prasības.

Magņitskis bija Lielbritānijas investīciju fonda "Hermitage Capital" jurists Krievijā, kurš 2008.gadā paziņoja, ka no Krievijas budžeta ir nelikumīgi izkrāpti 230 miljoni ASV dolāru.

Magņitskis pats tika apsūdzēts lietā par fonda izvairīšanos no nodokļiem un aizturēts, bet cilvēktiesību aktīvisti norāda, ka Magņitskis centās atmaskot korupciju, ar kuru Krievijā saskārās fonds, un 2009.gada novembrī mira apcietinājumā tādēļ, ka viņam netika sniegta medicīniskā palīdzība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveice pieņēmusi tādas pašas sankcijas pret Krieviju, kādas tai saistībā ar iebrukumu Ukrainā noteikusi Eiropas Savienība (ES).

Sankcijas pirmdien pieņēma Federālā padome Bernē.

Lai gan ierasti neitrālajai Šveices tāda rīcība ir neraksturīga, šoreiz to nevar saukt par negaidītu.

Šveices prezidents Ignacijo Kasiss svētdien sacīja, ka valdība apsver iesaldēt Krievijas aktīvus Šveicē, tādā veidā reaģējot Krievijas sākto karu Ukrainā.

Šveice pagājušajā ceturtdienā pievienojās Eiropas Savienības noteiktajam vīzu aizliegumam Krievijas privātām un juridiskām personām, tomēr atteicās iesaldēt Šveices bankās esošos šo personu aktīvus. Šveice uzstāja, ka pietiekami būs, ja tās bankas vairs nepieņems jaunus aktīvus no sankcijām pakļautajām personām.

2020.gadā Krievijas pilsoņiem Šveicē bija gandrīz 10,4 miljardu Šveices franku (aptuveni desmit miljardu eiro), liecina Šveices Nacionālās bankas dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveicē svētdien notiks referendums par aktīvāku iesaistīšanos Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras darbībā, pieaugot bažām, ka negatīva balsojuma rezultātā Šveice var tikt izspiesta no Šengenas zonas.

Šveices valdība un parlaments jau atbalstījuši valsts līdzdalībai plānotajā "Frontex" darbības paplašināšanā.

Tomēr ieceres pretinieki lēmumu kritizē un panākuši referenduma rīkošanu šajā jautājumā.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vēlētāji atbalsta aktīvāku dalību "Frontex" un saskaņā ar kārtējo aptauju par to gatavi balsot 69% respondentu.

Šveice nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, taču ir Šengenas zonā.

"Frontex" tika nodibināta 2004.gadā, lai palīdzētu ES dalībvalstīm un Šengenas asociētajām valstīm aizsargāt ES brīvas pārvietošanās telpas ārējās robežas.

"Frontex" šobrīd vairāk nekā 1500 darbinieku, taču 2015.gadā Eiropas migrācijas krīzes apogejā Eiropas Parlaments nobalsoja par aģentūras stiprināšanu, bet 2019.gadā tika nolemts, ka astoņu gadu laikā "Frontex" pastāvīgs personāls jāpalielina līdz 10 000 robežsargu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums "Swisscom" tuvāko trīs gadu laikā Latvijā investēs līdz 20 miljoniem eiro un nodarbinās aptuveni 300 augsti kvalificētu speciālistu.

Tā ceturtdien "Swisscom" tehnoloģiju centrs "DevOps Riga" atklāšanā biroju kompleksā "Z-Towers" sacīja "Swisscom" pārstāvis Džons de Keizers.

Lēmums par "DevOps Riga" izveidi saistīts ar uzņēmuma stratēģiju izveidot vienu no vadošajiem tehnoloģiju attīstības centriem Eiropā.

Rīgā atvērtais "DevOps" centrs ir otrais, ko uzņēmums atver ārpus Šveices. Centra atvēršana Rīgā saistīta ar "Swisscom" ilgtermiņa stratēģiju attīstīties arī ārpus Šveices, paredzot uzņēmuma pārraudzībā līdz 2025.gadam izveidot vienu no vadošajiem tehnoloģiju attīstības centriem Eiropā.

Atklāšanas pasākumā piedalījās Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), Šveices vēstnieks Latvijā Martēns Mišlē, Ekonomikas ministrijas pārstāvis, kā arī citas prominentas personas un uzņēmuma darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas biznesu no iznīcības izglāba Eiropas Savienība

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 04.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina ANO un Pasaules Bankas apkopotā statistika, tad 2007. gadā Latvija patiešām bija Austrumeiropas Šveice.

2007. gadā Latvija pēc finanšu pakalpojumu eksporta (327,2 USD uz vienu iedzīvotāju) bija 13. vietā pasaulē, apsteidzot Vāciju un ASV. Virs mums bija Luksemburga, Malta, Bermudu salas, Šveice, Īrija, Singapūra, Apvienotā Karaliste, Seišelu salas, Kipra, Austrija, Norvēģija un Beļģija, bet zem mums bija visa pārējā pasaule.

2008. gada nogalē Parex izzuda no šīs pasaules, taču mēs, mūsu bērni un mazbērni turpināsim maksāt šīs bankas privāto īpašnieku parādus līdz mūža beigām (tāds bija tā laika valdības lēmums). Tikai arī bez Parex dīvainajiem (kamēr nav notiesājoša sprieduma, nelietošu viņiem atbilstošu korektāku terminu) investoriem. 2015. gadā Latvija pēc finanšu pakalpojumu eksporta (259,9 USD uz vienu iedzīvotāju) bija 19. vietā pasaulē, jau atpaliekot gan no Vācijas, gan ASV, bet apsteidzot Lietuvu. Virs mums bija Luksemburga, Malta, Singapūra, Īrija, Kipra, Bermudu salas, Šveice, Apvienotā Karaliste, Beļģija, Norvēģija, Zviedrija, Nīderlande, Islande, Libāna, ASV, Panama, Austrija un Vācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Šveice nolēmusi nepievienoties darba grupai krievu oligarhu naudas izsekošanai

LETA--DPA, 17.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveice nolēmusi nepievienoties starptautiskajai darba grupai, kuras mērķis ir krievu oligarhu naudas izsekošanai.

Šveices parlaments šodien noraidīja pievienošanos darba grupai Krievijas elites, pilnvaroto un oligarhu jautājumos (REPO). Par pievienošanos nobalsoja 80 likumdevēji, bet pret balsoja 101.

Arī Šveices valdība nevēlas pievienošanos šai grupai, ko ierosināja zaļie. Šveices konservatīvās partijas uzskata, ka pievienošanās būtu nesavienojama ar Šveices tradicionālo neitralitāti ārpolitikas jautājumos.

Šveice piedāvā savus pakalpojumus kā saikni starp valstīm, kurām nav diplomātisko attiecību, piemēram, starp Irānu un ASV. Iesaistīšanās REPO varētu apgrūtināt šādu pakalpojumu sniegšanu, sacīja Brīvo demokrātu (FDP) deputāts Hans Peters Portmans. "Mēs nevēlamies politiski iesaistīties šajā struktūrā," viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Citadele pārdod meitasbanku Šveicē

Db.lv, 21.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankai "Citadele" piederošo meitasbanku Šveicē "Kaleido Privatbank" iegādāsies Gibraltāra banka "Trusted Novus Bank Limited", informē bankā.

Ir noslēgts līgums ar "Trusted Novus Bank Limited" par bankai "Citadele" piederošās meitasbankas Šveicē "Kaleido Privatbank" pārdošanu. "Trusted Novus Bank Limited" iegādāsies 100% "Kaleido Privatbank" akciju.

Darījumu plānots pabeigt līdz 2022.gada beigām pēc regulatoru atļauju saņemšanas.

Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Johans Akerbloms atzīmē, ka Šveices meitassabiedrības pārdošana atbilst bankas "Citadele" ilgtermiņa ambīcijām kļūt par vadošo finanšu pakalpojumu sniedzēju Baltijā.

"Jaunajiem īpašniekiem ir stingra apņemšanās un kompetence, lai turpinātu atbalstīt jauno "Kaleido Privatbank" stratēģiju un ļautu viņiem īstenot izaugsmes potenciālu," viņš norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices Ženēvas kantonā pastiprināti ierobežojumi cīņā ar jauno koronavīrusu, tostarp tiks slēgti visi bāri un restorāni, svētdien paziņojusi kantona valdība.

Ženēvā no pirmdienas būs spēkā stingrāki ierobežojumi nekā lielākajā daļā Šveices.

Kantona valdība brīdināja, ka epidemioloģiskā situācija ir ļoti pasliktinājusies, un izsludināja ārkārtējo stāvokli.

No pirmdienas vakara Ženēvas kantonā būs slēgti visi restorāni, bāri, kinoteātri, muzeji, bibliotēkas, peldbaseini un citas atpūtas vietas, kā arī būs slēgti visi veikali, kuru pārdotā produkcija netiek uzskatīta par būtisku.

Cilvēki aicināti palikt mājās un tās pamest tikai lielas nepieciešamības gadījumā.

Skolas Ženēvas kantonā turpinās darbu.

Pēdējās dienās kantonā reģistrēti vairāk nekā 1000 jauni Covid-19 gadījumi dienā, un strauji pieaug Covid-19 pacientu skaits slimnīcās un intensīvās aprūpes nodaļās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jaunas investīcijas no Šveices un Tuvajiem Austrumiem

Jānis Šķupelis, 30.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Baltijas pusi ik pa laikam paraugās jauni investori. Viens no tiem ir investors no Šveices Tomass Šaetti (Thomas A. Schaetti).

Proti, veicot akciju emisiju, Baltic International Bank nupat piesaistījusi trīs jaunus akcionārus, ieskaitot T. Šaetti, kurš ieņēmis vadošus amatus bankās Cīrihē – Privatbank Maerki Baumann & Co. AG, Coutts Bank & Co. AG, Euro Invest Bank AG un SVRB Schweizer Verband der Raiffeisen Banken.

Darījuma rezultātā bankas pamatkapitālam piesaistīti 12 miljoni eiro, kur nu minētās finanšu iestādes kapitāls pārsniegs 48 miljonus eiro.

Intervijā DB T. Šaetti norāda, ka viņam Latvija šķiet ļoti pievilcīga zeme. Investors arī apspriež globālo akciju burbuli.

Fragments no intervijas

Varbūt vispirms pastāstiet par sevi!

Tas nav nemaz tik viegli – aprakstīt sevi. Es uzaugu Šveicē. Tur ir ierasts, ka daudzu cilvēku dzīve saistīta ar bankām. Bankas, govis un šokolāde (smejas). Tas ir tas, kas mums ir! Uzaugu Cīrihē, kur biju praksē privātbankā Maerki Baumann. Pirmos gadus bankā pavadīju, darbojoties ar vērtspapīriem biržā. Mani vienmēr tas ir fascinējis. Tad Šveicē nāca obligātais militārais dienests. Pēc tam arī nākamos trīs gadus strādāju kā akciju brokeris. Strādāju arī citās bankās, lai gan vienmēr tas bija saistīts ar finanšu tirgiem. Tagad esmu nonācis Rīgā un investēju privātā bankā, lai gan līdzīgā bankā pirms 30 gadiem strādāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīga un Tampere rīkos 2023.gada pasaules hokeja čempionātu, piektdien tika apstiprināts Starptautiskās Hokeja federācijas (LHF) kongresā Somijā.

Paredzams, ka čempionāts Rīgā un Tamperē noritēs no 2023.gada 12. līdz 28.maijam.

"Esam ļoti priecīgi uzņemt pasaules čempionātu kopā ar mūsu hokeja draugiem un kolēģiem no Somijas," sacīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Aigars Kalvītis. "Esam uzkrājuši neatsveramu čempionāta rīkošanas pieredzi, ir saprotams process un skaidrs sagaidāmais rezultāts. Taču svarīgākais ir tas, ka mums būs iespēja revanšēties skatītājiem par to, ka aizritējušais čempionāts notika gandrīz pie tukšām tribīnēm."

Jaunuzceltā "Nokia Arena" Tamperē, kuras ietilpība ir 13 445 sēdvietu, būs galvenā turnīra arēna.

Savukārt "Arēna Rīga" (9 550 sēdvietu) būs čempionāta otrā mājvieta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Bucher Municipal turpinās augt Ventspilī

Māris Ķirsons, 21.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairākus miljonus eiro jaunas, 5000 m2 plašas ražotnes izveidē, ielu tīrāmo mašīnu ražošanas uzņēmums SIA Bucher Municipal radīs pamatu izaugsmei nākotnē.

Jaunās ražotnes ēkas būvniecība ir sākusies. Tā nodrošinās loģistikas procesu optimizēšanu un efektīvāku ražošanas darbību, ļaujot realizēt nākotnē gaidāmos projektus, tostarp jaunu produktu ieviešanu.

Izmanto tirgus piebremzēšanos

“Pašlaik ir stratēģiski pareizs laiks spert nākamo soli uzņēmuma attīstībā saistībā ar stratēģiskiem projektiem un arī tādēļ, ka komunālo mašīnu pasūtījumu tirgū ir klusāks laiks nekā iepriekšējos gados,” to, kāpēc pašlaik tiek uzsākta vērienīga uzņēmuma paplašināšanās, skaidro SIA Bucher Municipal ražotnes vadītājs Mikus Brakanskis.

Viņš norāda, ka līdztekus jaunās ražošanas ēkas izveidei uzmanības degpunktā būs darba ražīguma un efektivitātes paaugstināšana, kas prasa pārkārtot uzņēmuma iekšējos procesus atbilstoši šodienas vajadzībām. “Komunālās mašīnas bija un būs nepieciešamas, tāpēc uzņēmums savlaicīgi gatavojas, lai spētu apmierināt šīs tehnikas potenciālo pircēju (dažādu valstu) pilsētu pieprasījumu perspektīvā,” skaidro M. Brakanskis. Viņš piebilst, ka uzņēmumam ir viena komunālo mašīnu montāžas līnija, uz kuras tiek montēti gan auto ar iekšdedzes dzinēju, gan arī elektroauto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveice pieņēmusi pēdējo Eiropas Savienības (ES) sankciju paketi pret Krieviju un Baltkrieviju, ieskaitot naftas embargo.

Sankcijas stāsies spēkā pakāpeniski ar pārejas periodiem līdz 2023.gada sākumam, piektdien pavēstīja Šveices valdība.

Solis ir svarīgs, īpaši ņemot vērā to, ka Šveice ir svarīgs preču, arī naftas, globālās tirdzniecības centrs.

No 50 līdz 80% Krievijas izejvielu tiek tirgoti caur Šveici, liecina Šveices biznesa žurnāla "Bilanz" aplēses.

Pasaules lielākais neatkarīgais naftas tirgotājs ir "Vitol" - Nīderlandes tirdzniecības grupa, kas ir bāzēta Ženēvā.

Šis uzņēmums tāpat kā "Trafigura", kas arī ir bāzēts Ženēvā, apliecināja, ka ir jau būtiski samazinājis vai pat pilnībā apturējis Krievijas naftas un naftas produktu tirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija pievienojusi 24 kompānijas un citas struktūras eksporta kontroles sarakstam par atbalstu Krievijas armijai vai aizsardzības rūpnieciskajai nozarei, Pakistānas kodolprogrammai vai piegādēm Irānas elektronikas kompānijai.

Starp kompānijām ir arī Latvijas uzņēmums "Fiber Optical Solutions", kas ražo optisko šķiedru žiroskopus un citas iekārtas.

Kompānijas, kas atrodas Latvijā, Pakistānā, Krievijā, Singapūrā un Šveicē, tika pievienotas sarakstam ASV nacionālās drošības un ārpolitikas apsvērumu dēļ, paziņoja Tirdzniecības ministrija.

Sarakstā ir arī Krievijas "Kraftway Corporation", kas sevi dēvē par vienu no lielākajiem Krievijas IT uzņēmumiem, Elektroniskās skaitļošanas zinātniskās pētniecības centrs, "Fibersense", "Optolin", "PKK Milandr", "Milandr EK", "Milandr ICC", "Milur IS", "Microelectronic Production Complex (MPK) Milandr", "Ruselectronics JSC" un Šveicē bāzētais "Milur SA".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Man par milzu pārsteigumu Latvijas portālā "Diena" parādījās tulkots raksts "Kāda ir dzīvības cena? Runājot par zālēm, tā ir ļoti atšķirīga visā pasaulē. Tā atšķiras arī Eiropā".

Tas ir izcils žurnālistisks pētījums, ko veicis "Investigate Europe", patiesi jaudīga sociāli politiska pētniecība, sadarbojoties 20 valstu organizācijām. Pētījumu es jau biju lasījis oriģinālā, to man bija ieteicis Igaunijas Ārstu biedrības valdes loceklis, kurš ar rakstu bija iepazīstinājis arī Igaunijas Veselības jomas vadību un pacientus. Tiesa, nav cerību, ka Latvijas Ārstu biedrība varētu iepazīstināt ārstus un pacientus ar sarežģītiem medicīnas tematiem.

Es katram iesaku izlasīt šo rakstu, kura galvenās atziņas ir:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir atzīta par 38.konkurētspējīgāko valsti pasaulē salīdzinājumā ar 41.pozīciju pērn, tomēr tas joprojām ir sliktākais rādītājs Baltijas valstu vidū, liecina ietekmīgā Šveicē bāzētā Starptautiskā menedžmenta attīstības institūta (IMD) Pasaules konkurētspējas centra gadskārtējais pētījums, kurš aptver 64 pasaules valstis.

Lietuva šogad IMD konkurētspējas indeksā ierindojusies 30.vietā, valstij pakāpjoties par vienu pozīciju salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Savukārt Igaunija ir pakāpusies par divām pozīcijām un atzīta par 26.konkurētspējīgāko valsti pasaulē.

IMD vērtējumā viskonkurētspējīgākā valsts pasaulē šogad ir Šveice, kas pērn ieņēma 3.vietu. Zviedrija ir pakāpusies par četrām pozīcijām un ierindojusies 2.vietā, bet Dānija ir zaudējusi vienu pozīciju un ieņem 3.vietu. Nīderlande saglabājusies 4.vietā, bet pagājušā gada līdere Singapūra zaudējusi četras pozīcijas un ieņem 5.vietu. Tālāk pirmajā konkurētspējīgāko valstu desmitniekā ir Norvēģija, Honkonga, Taivāna, Apvienotie Arābu Emirāti un ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices vēlētāji svētdien referendumā atbalstījuši tabakas izstrādājumu reklāmas faktisku aizliegumu.

Kā liecina galīgie referenduma rezultāti, par to nobalsojuši gandrīz 57% vēlētāju un 16 no 26 Šveices kantoniem.

Pašlaik Šveice tabakas reklāmas ierobežošanā ievērojami atpaliek no lielākās daļas bagāto valstu, kas lielā mērā tiek skaidrots ar Šveicē bāzēto pasaules vadošo tabakas uzņēmumu spēcīgo lobiju.

Prāva daļa tabakas reklāmu visā valstī joprojām ir likumīgas, izņemot televīzijas un radio reklāmas, kas īpaši paredzētas nepilngadīgajiem.

Vienlaikus vairāk nekā 55% vēlētāju noraidījuši valdības plānu, kas paredzēja papildu subsīdijas medijiem, bet gandrīz 80% iebilduši pret aicinājumu aizliegt izmantot dzīvniekus laboratorijas izmēģinājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

No Igaunijas Mūgas ostas sankciju dēļ nevar izvest bīstamu minerālmēslojumu

LETA--BNS, 14.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pret Krieviju noteikto sankciju dēļ no Igaunijas Mūgas ostas nevar izvest apmēram 80 000 tonnu minerālmēslojuma, no kurām 12 000 tonnas ir sprādzienbīstamais amonija nitrāts, bet pārējais ir karbamīds un kombinētais mēslojums, vēsta laikraksts "Postimees".

Sankcijas noteiktas gan pret Mūgas termināļa īpašnieci "DBT", gan pret mēslojuma īpašnieku Krievijas minerālmēslojuma ražotāju "Acron". Mēslojums Mūgas ostā pieder "Acron" meitasuzņēmumam Šveicē. "DBT" pārstāvis "Postimees" teicis, ka sankciju dēļ kompānija komentārus nevarot sniegt.

Problēmu rada nevis mēslojuma daudzums, bet gan Mūgas ostā esošā viela - jo ilgāk amonija nitrāts atrodas vienā vietā, jo lielāki ir eksplozijas riski. Arī Glābšanas departaments apdraudējumu saskata uzglabāšanas ilgumā, nevis amonija nitrāta daudzumā. Savukārt Patērētāju aizsardzības un tehniskā regulējuma pārvaldes tehniskā departamenta vadītāja Ingrīda Teinemā paskaidroja, ka amonija nitrāta gadījumā uzglabāšanas apstākļiem ir lielāka nozīme nekā daudzumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir atzīta par 41.konkurētspējīgāko valsti pasaulē salīdzinājumā ar 40.pozīciju pērn, un tas joprojām ir sliktākais rādītājs Baltijas valstu vidū, liecina ietekmīgā Šveicē bāzētā Starptautiskā menedžmenta attīstības institūta (IMD) Pasaules konkurētspējas centra gadskārtējais pētījums, kas aptver 63 pasaules valstis.

Lietuva šogad IMD konkurētspējas indeksā ierindojusies 31.vietā, valstij zaudējot divas pozīcijas salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Savukārt Igaunija ir pakāpusies par septiņām pozīcijām un atzīta par 28.konkurētspējīgāko valsti pasaulē. IMD vērtējumā viskonkurētspējīgākās valsts pasaulē titulu saglabājusi Singapūra.

No astotās uz otro vietu šogad pakāpusies Dānija, bet Šveice ierindojas trešajā pozīcijā, salīdzinot ar ceturto vietu pērn. Tālāk pirmajā konkurētspējīgāko valstu desmitniekā ir Nīderlande, Honkonga, Zviedrija, Norvēģija, Kanāda, Apvienotie Arābu Emirāti un ASV. Eiropas lielākā ekonomika Vācija arī šogad ieņem 17.pozīciju, bet Ķīna noslīdējusi sešas vietas un ierindojas 20.pozīcijā. Austrija salīdzinājumā ar pagājušo gadu ieguvusi trīs pozīcijas un ieņem 16.vietu, bet Japāna ir noslīdējusi par četrām vietām un ieņem 34.pozīciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ekonomikas olimpiādē Latvijai 4.vieta

Db.lv, 02.08.2021

Latviju olimpiādē pārstāvēja divi Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni - Andris Dalbiņš un Jēkabs Gritāns, Valts Vītums - Jaunzems no RTU inženierzinātņu vidusskolas, Roberts Ralfs Vārslavs no Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas un Emīls Šmits no Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolas.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtajā Starptautiskajā ekonomikas olimpiādē komandu kopvērtējumā Latvijas komanda ieguvusi godpilno ceturto vietu un piecas sudraba medaļas. Pirmo vietu ieguvusi Brazīlijas komanda, otro vietu Kanādas, bet trešo - ASV komanda.

Savukārt individuālā vērtējumā labāko sniegumu olimpiādē uzrādījis Kanādas skolēns Endijs Vejs (Andy Wei).

Šogad Starptautiskā ekonomikas olimpiādē notika no 26.jūlija līdz 1.augustam un to tiešsaistē rīkoja Latvija. Tajā piedalījās 44 nacionālās komandas no visas pasaules.

Kopumā 15 skolēni olimpiādē ir saņēmuši zelta medaļas, 38 skolēni sudraba medaļas, bet 54 skolēni bronzas medaļas.

Finanšu pratības spēlē labākos rezultātus uzrādījuši Vitors Aleksandrs Teodosio de Carvalo Aires de Camargo (Vítor Alexandre Theodosio de Carvalho Ayres de Camargo) no Brazīlijas, Džordi Muradjans (Jordi Muradyan) no Armēnijas, Rendžie Lū (Renjie Lu) no Austrālijas, Hasans Berks Zengins (Hasan Berk Zengin) no Turcijas un Emīls Šmits no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Transporta nozares pienesums zaļo mērķu sasniegšanai – alternatīvas, subsīdijas, investīcijas

Sadarbības materiāls, 24.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas iebrukums Ukrainā pastiprinājis Eiropas Savienības valstu centienus līdz 2030. gadam ievērojami palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transporta nozarē, tostarp diversificēt transporta nozarē izmantotās enerģijas patēriņa struktūru. Latvijā transporta nozarē patērētais enerģijas daudzums ieņem nozīmīgu sadaļu kopējā enerģijas patēriņā, tomēr Valdības rīcība transporta nozares dekarbonizācijā bijusi kontrproduktīva, neskatoties uz to, ka tā pati Valdība paraksta pieaugošos ES mērķus. Eiropas Savienības klimata mērķi pieaug – sniegums Latvijā pasliktinās, kaut vai tādēļ, ka 2022. gada sākumā Latvija atteicās no obligātas biodegvielas komponentes prasības ar mērķi samazināt degvielas mazumtirdzniecības cenu, kas diemžēl mērķi nesasniedza, jo kaimiņvalstīs degviela mazumtirdzniecībā ir lētāka par spīti tam, ka viņi šādu soli nespēra. Tāpēc jaunajai Klimata un enerģētikas ministrijai būs jārīkojas ar divreiz lielāku apņēmību, lai šo situāciju risinātu. Ir būtiski izvērtēt alternatīvas un atdevi uz ieguldīto naudas vienību.

Proti, atbildēt uz jautājumiem – kuriem dekarbonizācijas risinājumiem, kādā laika posmā un apjomā nepieciešamas subsīdijas un / vai investīcijas, lai mēs sasniegtu progresu – atteiktos no Krievijas naftas, vairāk izmantotu vietējos un atjaunojamos resursus, un, ja valsts subsidē, tad cik CO2 tonnu mēs par šīm subsīdijām “nopirktu” jeb cik lielā mērā samazinātu emisijas. Alternatīvas, kā labi zināms, ir vairākas – transporta elektrifikācija, pirmās un otrās paaudzes biodegvielas izmantošana, arī biometāna, ūdeņraža izmantošana transportā.

Lasot jaunās Valdības deklarāciju, var secināt, ka prioritāte būs elektrifikācija, tas attiecas gan uz dzelzceļu, gan autotransportu (100. punkts).(1) Lai arī skaidrs, ka elektroauto īpatsvars transporta nozarē palielināsies, svarīgi apzināties arī elektrotransporta attīstību ierobežojošos faktorus un soļus kā samazināt siltumnīcefekta gāzes, izmantojot esošās iespējas līdz brīdim, kad esam atrisinājuši alternatīvu ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveice paplašinājusi sankcijas Krievijai par iebrukumu Ukrainā, iekļaujot "melnajā sarakstā" vēl 197 cilvēkus un deviņus uzņēmumus.

"Vēl 197 cilvēkiem piemērotas finansiālas sankcijas un ieceļošanas ierobežojumi. Viņu vidū ir oligarhi un pazīstami uzņēmēji. Vēl deviņiem uzņēmumiem arī piemērotas finansiālas sankcijas," paziņoja valdība.

Šodien Šveicē tika iesaldēti to personu un uzņēmumu līdzekļi, kuriem piemēro sankcijas. Šveices sankciju saraksts tagad ir pilnībā sinhronizēts ar ES sarakstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā Rīgā nodibinātais biznesa pakalpojumu centrs Elfa Distrelec nesen pārcēlies uz jaunām biroja telpām, kas Eastnine Alojas birojos, informē uzņēmumā.

Šobrīd uzņēmuma komandā ikdienā strādā vairāk nekā 100 speciālisti no dažādām jomām.

Distrelec grupa pēdējo gadu laikā ir kļuvusi par vienu no vadošajiem elektronikas, automatizācijas un mērīšanas tehnoloģiju, kā arī IT un piederumu tiešsaistes un katalogu izplatītājiem Eiropā.

“Covid arī mūs ir ietekmējis un padarījis elastīgākus. Ja kādreiz 90 % uzņēmuma darbinieki strādāja klātienē pie stacionārajiem datoriem, tad pandēmijas pirmajā vilnī jau tika ieviestas pārmaiņas. 100% darbinieku strādāja attālināti un tika pieņemts lēmums nomainīt visus datorus uz portatīvajiem, lai saglabātu mobilitāti arī turpmāk. Protams, daudzi atzina, ka viņiem ir ērti strādāt no mājām. Tā kā mūsu biznesā tas ir iespējams, nolēmām to ieviest kā normu un dot iespēju darbiniekiem izvēlēties. Šobrīd ir novērojamas 3 darbinieku grupas – pārsvarā vēlas strādāt no mājām, pārsvarā vēlas strādāt birojā un tādi, kam birojā patīk atrasties pāris dienas nedēļā. Plānojam, ka arī nākotnē darbinieki birojā varētu būt 2 – 3 reizes nedēļā un pārējo laiku strādāt attālināti, vienojoties par šo grafiku ar savu komandas vadītāju,” stāsta Elfa Distrelec personāla speciāliste Elīna Kavace.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices varas iestādes ir arestējušas kalnos esošu luksusa dzīvokli, kas pieder Krievijas baņķierim Pjotram Avenam, kurš ir tuvs Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, ziņoja britu laikraksts "Guardian".

Avenam piederošais dzīvoklis ar trim guļamistabām atrodas piektajā stāvā luksusa dzīvokļu kompleksā, kas atrodas golfa kūrortā gleznainajā Bernes kalnienē, pavēstīja Bernes kantona nekustamo īpašumu birojs.

Šveice, kas ilgi bijusi neitrāla starptautiiskās lietās, ir ievērojams Krievijas preču tirdzniecības centrs. Šveices bankās ir noguldīta Krievijas pilsoņu bagātība līdz 213 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Itālijas varas iestādes pagājušajā nedēļā arestēja Avenam piederošu būvniecības kompleksu Sardīnijas salā.

Avens nokļuva Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā.

Šveice pēc sākotnējās vilcināšanās 28.februārī pievienojās ES sankcijām pret vairākiem simtiem Krievijas pilsoņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Šveicē skaidra nauda zaudē iecienītākā norēķinu veida statusu

LETA--THE LOCAL, 24.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveicē pandēmijai bijusi ievērojama ietekme uz šveiciešu maksāšanas paradumiem, un pirmo reizi vēsturē cilvēki šajā valstī dod priekšroku elektroniskajām metodēm nevis skaidrai naudai.

Šveiciešu mīlestība uz skaidru nauda bijusi ļoti noturīga. Tā pārdzīvojusi kredītkartes popularitāti, izturējusi maksāšanas tehnoloģijas un viedtālruņu piedāvās iespējas, taču pandēmija, kā izskatās, bijis pēdējais salmiņš.

Skaidra nauda vairs nav cilvēku iecienītākā maksāšanas metode Šveicē, liecina pētījums, ko veikusi Šveices finanšu pakalpojumu mājaslapa "Moneyland".

73% aptaujāto norādīja, ka norēķinoties dod priekšroku debetkartēm, un 71% respondentu labprātāk izvēlas kredītkartes nekā skaidru naudu.

Līdzīgā aptaujā pirms pandēmijas 78% aptaujāto deva priekšroku skaidrai naudai norēķinos.

Pētījuma autori secināja, ka galvenais iemesls paradumu maiņai ir pandēmija un ar to saistītās bažas par skaidras naudas izmantošanu un pastiprināto iepirkšanos internetā.

Komentāri

Pievienot komentāru