Latvijā sieviešu mirstība vecuma grupā no 30 līdz 44 gadiem ir divkārt augstāka nekā vidēji ES.

Kā liecina Eurostat pieejamā statistika, 2023. gadā, rēķinot visus vietējos iedzīvotājus, pēc sieviešu mirstības rādītājiem pirmajā vietā Eiropas Savienībā (ES) bija Bulgārija (14,53 mirušās uz 1000 sievietēm). Otrajā vietā ES ar 14,45 mirušajām uz 1000 sievietēm bija Latvija, kas no Bulgārijas atpalika tikai par astoņām simtdaļām. Jāatzīmē, ka ievērojams skaits gan Latvijas, gan Bulgārijas sieviešu un vīriešu dzīvo citās ES dalībvalstīs, tur oficiāli nereģistrējoties, tāpēc netiek pieskaitīti pie attiecīgās zemes iedzīvotājiem.

Vērtējot sieviešu mirstību bez ārvalstīs mirušajām attiecīgās zemes sievietēm, 2023. gadā ar 14,33 mirušām sievietēm uz vienu tūkstoti sieviešu Latvija bija pirmajā vietā ES, apsteidzot Bulgāriju, kuras teritorijā 2023. gadā nomira 14,25 sievietes uz vienu tūkstoti sieviešu. Gan Latvijas, gan Bulgārijas sieviešu mirstība 2023. gadā bija par 36% augstāka nekā vidējā sieviešu mirstība ES (10,6 mirušās uz 1000 sievietēm). Jāpaskaidro, ka vidējie mirstības rādītāji visumā ir tieši proporcionāli vidējam dzīves ilgumam. Jo lielāks vidējais dzīves ilgums, jo mazāks vidējais mirstības rādītājs uz tūkstoš personām, un otrādi. Samazinoties sagaidāmajam vidējam dzīves ilgumam, palielināsies mirstības rādītājs uz tūkstoš personām. Galīgajā sagaidāmā dzīves ilguma aprēķinā ar visai komplicētu formulu tiek ņemta mirstība dažādās vecuma grupās.

Autobūves tradīcijas Latvijā ir atjaunojušās ar potenciālu sekmīgi darboties eksporta tirgos.

Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika liecina, ka kopš 2017. gada Latvija pēc eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju ir pasaules līderis preču grupā, kurā ietilpst speciālie mehāniskie transportlīdzekļi, kas nav pasažieru vai kravas auto, ugunsdzēsības automobiļi, autoceltņi, urbjiekārtu auto vai autobetonmaisītāji (Kombinētās nomenklatūras preču kods 870590). Šajā preču grupā ietilpst ielu tīrāmās un ielu skalojamās automašīnas, automašīnas, kas paredzētas smidzināšanas darbiem, piemēram, kaitēkļu apkarošanai, neatliekamās palīdzības un glābšanas dienestu auto, mobilās darbnīcas, kas izbraukumā sniedz tehniskus vai medicīniskus pakalpojumus, u. c.

Investējot ražotnes paplašināšanā, jaunu CNC iekārtu iegādē un izstrādājot mazizmēra koka privātmājas projektu, kuru plānots ražot sērijveidā, SIA Zemgales Tehnoloģiskais centrs cer piesaistīt jaunus klientus.

oka paneļu mājas ir ne tikai gatavs produkts ar ļoti augstu pievienoto vērtību, bet arī sava veida modes izstrādājums, kurā būtiskas ir ļoti daudzas nianses – gan projektēšanā, gan ražošanā, gan arī izmantojamajos materiālos un ekspluatācijā. Vēl jo vairāk – šajā tirgus nišā šobrīd, tāpat kā deviņdesmito gadu sākumā un vidū, galvenais noieta tirgus ir ārzemes, bet tajā pēdējo gadu laikā nākas saskarties ar sīvāku konkurenci. “Esam vieni no tiem koka paneļu māju projektētājiem, ražotājiem un uzstādītājiem, kuri nepārtaukti strādā kopš 1991. gada ar to pašu uzņēmuma nosaukumu, un esam pārvarējuši dažādas krīzes gan Latvijā, gan arī ārvalstu tirgos, tāpēc pārmaiņas nebiedē, bet gan prasa piemēroties,” tā situāciju tirgū raksturo SIA Zemgales Tehnoloģiskais centrs (ZTC) īpašnieks Māris Avotiņš. Viņš norāda, ka uzņēmums pašlaik pēc pasūtījuma ražo dažādas koka paneļu mājas, kā arī koka paneļus, ko izmanto ēkas fasādes renovācijai.

Latvijā līdz 2020.gadam ieplūdusi ievērojami vairāk skaidras naudas nekā pārējās Baltijas valstīs, un, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, lielu daļu ievestās skaidrās naudas bija paredzēts atstāt Latvijā, pausts Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) izstrādātajā stratēģiskajā novērtējumā "Legālās un nelegālās skaidras naudas aprite Baltijas valstīs".

Novērtējumā analizēta legālās un nelegālās skaidras naudas aprite starp Baltijas valstīm - Igauniju, Latviju un Lietuvu - laika posmā no 2019. līdz 2022.gadam.

Ēnu ekonomika trijās Baltijas valstīs veido no 19% līdz 33% no to IKP. Lai gan ēnu ekonomikas apmērs katrā no trīs valstīm atšķiras, pastāv vispārēja vienprātība, ka ēnu ekonomikas sektors aplūkotajā periodā ir tikai audzis. Skaidras naudas aprite lielā mērā veicina ēnu ekonomiku, kas savukārt palīdz uzturēt skaidras naudas apriti Baltijas valstīs.

Kopumā novērtējums liecina par vairākiem secinājumiem. Pirmkārt, skaidra nauda joprojām ir ļoti svarīga noziedzīgu aktivitāšu daļa, un arī pieprasījums pēc skaidras naudas Baltijas valstīs ir augsts. Otrkārt, skaidras naudas aprites tendences katrā valstī ir ievērojami atšķirīgas - skaidras naudas ieplūšanas un aizplūšanas galamērķi starp valstīm ir atšķirīgi, un nav izteiktas saiknes starp Baltijas valstīm. Treškārt, lai gan skaidras naudas plūsmas starp Baltijas valstīm, iespējams, nav atbildīgas par lielākās daļas skaidras naudas klātbūtni ekonomikā, dažos predikatīvo noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas veidos tiek izmantoti visu trīs valstu atšķirīgie tiesiskie režīmi. Tas ir īpaši redzams Baltijas valstu ēnu ekonomikas aktivitātēs. Ceturtkārt, Baltijas valstis zināmā mērā ir pakļautas riskam, ka noziedznieki izmantos atšķirības valstu normatīvajā regulējumā, lai apietu noteikumus.

Zelta importam netiks noteikti papildu ievedmuitas tarifi, paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps pēc tam, kad vairākas dienas tirgū valdīja neskaidrība, vai nesenā tarifu paaugstināšana attiecas arī uz noteiktiem zelta stieņu veidiem.

ASV Muitas robežu aizsardzības pārvalde kā tarifiem pakļautas preces norādījusi vienu kilogramu un 100 Trojas unces (2,8 kilogrami) smagus zelta stieņus.

"Zeltam tarifi netiks noteikti," Tramps ierakstīja savā platformā "Truth Social", taču detalizētāk situāciju nekomentēja.

Par ASV Muitas robežu aizsardzības pārvaldes vēstuli, kas parakstīta 31.jūlijā, pagājušajā nedēļā ziņoja laikraksts "Financial Times" (FT), un tādēļ zelta cena ASV standartizētu nākotnes līgumu tirgū piektdien bija rekordaugsta.

Taču Baltais nams piektdien paziņoja, ka Trampa administrācija plāno "drīzumā izdot izpildrīkojumu, lai precizētu maldinošu informāciju par tarifu noteikšanu zelta stieņiem un citiem specializētiem produktiem".

Neilgi pirms Šveicē paredzētajām tirdzniecības sarunām starp ASV un Ķīnu Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps izteicis iespējamību, ka Ķīnai noteiktie muitas tarifi varētu tikt samazināti līdz 80%.

"80% tarifs Ķīnai šķiet atbilstošs," Tramps rakstīja savā platformā "Truth Social".

Taču viņš norādīja, ka šis lēmums būs jāpieņem ASV finanšu ministram Skotam Besentam.

Besents vadīs ASV delegāciju, kas šajā nedēļas nogalē Šveicē ar Ķīnas amatpersonām apspriedīs abu valstu starpā valdošās tirdzniecības nesaskaņas.

Aprīlī stājās spēkā ASV tarifi, kas daudzām Ķīnā ražotām precēm ir sasnieguši 145%, savukārt Pekina ir atbildējusi ar jaunām nodevām 125% apmērā importam no Amerikas Savienotajām Valstīm.

Akciju cenas piektdien pārsvarā kritās Volstrītā, bet pieauga Eiropas biržās, tirgiem gaidot ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunas nedēļas nogalē.

"Ja piektdien kādreiz bijusi nogaidoša attieksme, tas bija šis gadījums. To visu nosaka mūsu uztvere par to, kā notiek tirdzniecības karš," sacīja "B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans.

ASV un Ķīnas pārstāvju tikšanās ir paredzēta nedēļas nogalē Šveicē. Analītiķi negaida lūzumu, bet cer uz deeskalāciju tirdzniecības karā.

Neilgi pirms Šveicē paredzētajām tirdzniecības sarunām ASV prezidents Donalds Tramps piektdien pieļāva iespējamību, ka Ķīnai noteiktie muitas tarifi varētu tikt samazināti līdz 80%.

Aprīlī stājās spēkā ASV muitas tarifi, kas daudzām Ķīnā ražotām precēm ir sasnieguši 145%, savukārt Pekina ir atbildējusi ar jaunām nodevām 125% apmērā importam no ASV.

Pēc ienākumiem no optisko šķiedru eksporta uz vienu iedzīvotāju 2024.gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē.

Latvijas daļa pasaules optisko šķiedru eksportā 2024.gadā bija 1,72%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ar 20,4 eiro bija pirmajā vietā pasaulē, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati. Jāpiebilst, ka ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.

Plaša spektra izmantošana

Optisko šķiedru grupa, kas ir svarīga Latvijas eksportā, ietver optiskās šķiedras, optisko šķiedru kūļus un optisko šķiedru kabeļus, kas nav izgatavoti no atsevišķi apvalkotām šķiedrām, proti, optiskās šķiedras, kuras nav apvalkos izolēti telekomunikāciju kabeļi. Optiskās šķiedras ražo no stikla vai plastikāta (polikarbonātiem vai līdzīga materiāla) šķiedrām, kas paredzētas gaismas signālu pārraidīšanai ar minimāliem zudumiem. Optiskās šķiedras ir svarīgas, kad ir nepieciešama attālināta datu pārraide, apgaismojums vai attēla veidošanai. Tās izmanto telekomunikāciju un datu pārraides sistēmās – ātrgaitas interneta un kabeļtelevīzijas tīklos, veidojot tālsatiksmes vai platjoslas pieslēgumu. No tiem veido datu pārraides maģistrālos tīklus, savienojumus starp serveriem un tīkla iekārtām, kad ir nepieciešams apstrādāt milzīgas datu plūsmas un ir jānodrošina zems signāla stipruma zudums, kā arī lai būtu noturība pret elektromagnētiskajiem traucējumiem.

Ceturtdien ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm Saeimā tika pieņemts likums par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā sauktās Stambulas konvencijas.

Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet to atbalstīja arī citas opozīcijas partijas - Nacionālā apvienība (NA), "Apvienotais saraksts" (AS) un "Stabilitātei", kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja koalīcijas partijas "Jaunā vienotība" (JV) un "Progresīvie".

Par izstāšanos nobalsoja 56 deputāti, pret bija 32 JV un "Progresīvo" politiķi, bet divi deputāti - Igors Rajevs un Didzis Šmits - atturējās. Debates par likumprojektu ilga vairāk nekā 13 stundas.

Likums par izstāšanos tika pieņemts steidzamības kārtā, tomēr tā netika noteikta ar 2/3 balsu vairākumu, kas Valsts prezidentam paver iespējas to neizsludināt un atdot otrreizējai caurlūkošanai parlamentā. No lēmuma pretiniekiem izskanējuši arī citi iespējamie risinājumi likuma spēkā stāšanās apturēšanai vai aizkavēšanai - vēršanās Satversmes tiesā (ST) vai aicinājums prezidentam apturēt likuma izsludināšanu, dodot laiku parakstu vākšanai referenduma ierosināšanai.

Lielākās Eiropas valstis atbalsta centienus konfiscēt iesaldētos Krievijas aktīvus vairāk nekā 200 miljardu eiro vērtībā, vienlaikus strādājot pie plāniem par pamieru Ukrainā, vēsta britu laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz avotiem.

Francija un Vācija, kas ilgstoši iebildušas pret Eiropas Savienībā (ES) esošo aktīvu pilnīgu konfiskāciju, kopā ar Lielbritāniju un citām valstīm spriež par iespējām tos izmantot.

Francijas amatpersonas apspriedušas Eiropas valstu priekšlikumu konfiscēt šos aktīvus, ja Maskava nākotnē pārkāps vienošanos par pamieru Ukrainā, teikuši trīs avoti.

Idejas atbalstītāji uzskata, ka iesaldēto aktīvu sasaistīšana ar to, vai Krievija ievēros potenciālo vienošanos, ir veids, kā vērst spiedienu uz Maskavu un sniegt garantijas Ukrainai.

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā G7 valstis iesaldēja Krievijas Centrālās bankas aktīvus aptuveni 300 miljardu eiro apmērā, no kuriem lielākā daļa - aptuveni 190 miljardi eiro - tiek glabāti Beļģijas centrālajā vērtspapīru depozitārijā "Euroclear", bet mazākas summas - Francijā, Lielbritānijā, Japānā, Šveicē un ASV.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien parakstīja rīkojumu, atliekot augstāku muitas tarifu Ķīnas precēm atjaunošanu uz vēl 90 dienām.

Arī Ķīna paziņoja, ka atliek augstāku tarifu piemērošanu ASV precēm uz 90 dienām.

Tramps parakstīja rīkojumu dažas stundas pirms tam, kad otrdien būtu beidzies termiņš ASV un Ķīnas maijā pieņemtajam lēmumam uz 90 dienām samazināt savstarpēji noteiktos muitas tarifus.

"Es tikko parakstīju rīkojumu, kas pagarinās tarifu atlikšanu Ķīnai vēl uz 90 dienām," savā platformā "Truth Social" paziņoja Tramps. Rīkojums būs spēkā līdz 10.novembrim.

Ķīnas ziņu aģentūra "Siņhua" ziņo, ka arī Ķīna no 12.augusta uz 90 dienām atliek augstāku tarifu piemērošanu ASV. Līdz tam Ķīna saglabās 10% tarifus ASV precēm.

ASV un Ķīna pēc Šveicē notikušām tirdzniecības sarunām maijā paziņoja, ka uz 90 dienām samazina savstarpēji noteiktos muitas tarifus. ASV noteiktie muitas tarifi preču importam no Ķīnas tika samazināti no 145% līdz 30%, bet Ķīnas tarifi Savienoto Valstu preču importam tika pazemināti no 125% līdz 10%.

Latvijā ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, atpaliekot tikai no Igaunijas, liecina ASV domnīcas "Tax Foundation" jaunākais "Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss".

Latvija otro vietu indeksā ieņem astoto gadu pēc kārtas.

Pētījuma autori kā pozitīvākos Latvijas nodokļu sistēmas aspektus izcēluši uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu, kas paredz ar nodokli aplikt tikai sadalīto peļņu, bet reinvestētā peļņas daļa ar nodokli netiek aplikta, kā arī teritoriālo nodokļu sistēmu, kas paredz atbrīvot no nodokļa ārvalstu dividendes un kapitāla pieaugumu un neiekasēt ieturējuma nodokļus no ārvalstu procentu maksājumiem, dividendēm vai autoratlīdzībām.

Kā vēl viens pozitīvs aspekts izcelts tas, ka Latvijā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) attiecas uz relatīvi plašu bāzi, aptverot aptuveni divas trešdaļas no gala patēriņa.

Somija astoto gadu pēc kārtas ir atzīta par pasaules laimīgāko valsti, liecina ceturtdien publicēts ikgadējais ANO "Ziņojums par pasaules laimi" (World Happiness Report).

Ziņojums publicēts, atzīmējot Starptautisko laimes dienu.

Šajā ziņojumā, kas tapis partnerībā starp Gelapa institūtu, Oksfordas Labklājības pētījumu centru un ANO Ilgtspējīgas attīstības risinājumu tīklu, pētnieki analizēja periodu starp 2022. un 2024.gadu.

Līdzīgi kā pagājušajā gadā, laimīgāko valstu pirmajā desmitniekā ir visas Ziemeļvalstis. Dānija ieņem otro vietu, Islande - trešo, un Zviedrija - ceturto, bet Norvēģija ir septītajā vietā.

Piektajā vietā ir Nīderlande, kas atkal atgriezusies laimīgāko valstu pirmajā piecniekā. Savukārt Kostarika ar sesto vietu un Meksika ar 10.vietu pirmoreiz iekļuvušas laimīgāko valstu pirmajā desmitniekā. Astotajā vietā ir Izraēla, bet devitajā vietā - Luksemburga.

Naftas tirdzniecības uzņēmums "Gunvor Group" paziņojis, ka vairs neplāno iegādāties ASV sankcijām pakļautās Krievijas naftas kompānijas "Lukoil" ārvalstu aktīvus.

Oktobra beigās "Lukoil" pavēstīja, ka ir vienojusies par savu ārvalstu aktīvu pārdošanu "Gunvor".

Par to tika paziņots neilgi pēc tam, kad ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija noteica sankcijas divām lielākajām Krievijas naftas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil" saistībā ar Krievijas atteikšanos izbeigt karu pret Ukrainu.

Ceturtdienas vakarā ASV Finanšu ministrija nodēvēja "Gunvor" par "Kremļa marioneti" un paziņoja, ka uzņēmumam netiks piešķirta darbības licence, "kamēr vien [Krievijas diktators Vladimirs] Putins turpinās savu bezjēdzīgo slepkavošanu".

"Prezidents Tramps ir skaidri paziņojis, ka karam ir nekavējoties jābeidzas," vienlaikus norādīja ministrija.

ASV un Ķīnas amatpersonas Šveicē piedalīsies augsta līmeņa sarunās, lai apspriestu saspīlētās tirdzniecības attiecības abu valstu starpā, otrdien paziņoja Savienoto Valstu Tirdzniecības ministrija.

Tā norāda, ka ASV finanšu ministrs Skots Besents uz Šveici dosies ceturtdien.

Lai arī ministrija neprecizē, ar ko Besents tiksies, Ķīnas Tirdzniecības ministrija un valsts mediji apstiprinājuši informāciju par šo sarunu rīkošanu un paziņojuši, ka Pekinas pārstāvis tajās būs vicepremjers He Lifens.

Ķīnas ministrija skaidro, ka lēmums piedalīties šajās sarunās saistīts ar Ķīnas ekonomiskajām interesēm, kā arī ASV rūpniecības un patērētāju aicinājumiem.

Šī būs pirmā augsta līmeņa tikšanās kopš tirdzniecības attiecību krasas saasināšanās aprīļa sākumā.

Otrdien ASV prezidents Donalds Tramps sacīja, ka Ķīna vēlas pārrunāt iespējas atrisināt tirdzniecības nesaskaņas, un šīs sarunas norisināsies "pareizajā laikā."

Leģendārais kriptogrāfs un “Blockstream” dibinātājs Ādams Beks: Arī Latvijā var parādīties pasaules mēroga uzņēmumi bitcoin jomā.

Adam Back ir britu kriptogrāfs, cypherpunk kustības veterāns un viens no ietekmīgākajiem cilvēkiem mūsdienu digitālajā finanšu pasaulē. Viņš dzimis 1970. gada jūlijā Londonā, un doktora grādu datorsistēmu zinātnē ieguvis Ekseteras Universitātē, specializējoties izkliedētajās sistēmās.Jau 90. gados Back izcēlās ar inovatīviem kriptogrāfiskiem risinājumiem — viņa radītais Hashcash (1997) kļuva par pamatu darba pierādījuma (proof-of-work) mehānismam, kas vēlāk tika integrēts Bitcoin protokolā. Viņš bija pirmais cilvēks pasaulē, kurš saņēma e-pastu no pašas noslēpumainās Bitcoin figūras — Satoshi Nakamoto.2014.gadā gadā viņš līdzdibināja uzņēmumu Blockstream, kas nodarbojas ar Bitcoin infrastruktūras un satelīta tīklu attīstīšanu, un kopš 2016. gada ir tā izpilddirektors.

Šveicieši svētdien referendumā noraidīja jaunu mantojuma nodokli valsts turīgākajiem iedzīvotājiem, kas sniegtu līdzekļus cīņai pret klimata pārmaiņām.

Saskaņā ar galīgajiem balsu skaitīšanas rezultātiem visos 26 kantonos 78% vēlētāju balsojuši pret tā dēvēto iniciatīvu nākotnei, kas aicināja noteikt jaunu klimata nodokli lieliem mantojumiem.

Organizācija "Jaunie sociālisti" ierosināja aplikt ar 50% mantojuma nodokli īpašumus, kuru vērtība ir vismaz 50 miljoni Šveices franku (53,7 miljoni eiro). Jauniešu organizācija aicināja izmantot šos ieņēmumus, lai finansētu "sociāli taisnīgus pasākumus cīņai pret klimata krīzi un nepieciešamo ekonomikas pārstrukturēšanu".

Otrā referendumā vēlētāji ar pārliecinošu balsu vairākumu noraidīja ierosinājumu ieviest pilsonisko dienestu visiem jauniešiem. Pret šo ieceri balsoja 84,2% šveiciešu.

Pēc Eurostat datiem teju katrs trešais ES iedzīvotājs dzīvo īrētā dzīvoklī, Latvijā – tikai 17,2 %. Kopš neatkarības atgūšanas ir vērojams, ka Latvijas iedzīvotāji savā mājoklī iegulda visu, ko spēj un ko nopelna, – savs dzīvoklis vai māja ir statuss un vērtība.

Vienlaikus Rietumeiropā daudzi mājokli uzver kā pakalpojumu, ko neierobežo konkrēta pilsēta vai valsts un ko var ērti nomainīt. Par tendencēm nekustamo īpašumu tirgū un to, vai šis modelis kļūst populārs arī Latvijā.

Mājoklis kā stabila vērtība?

Kopš Padomju Savienības sabrukuma ir pagājuši vairāk nekā trīsdesmit gadi, un šajā laikā iepriekš kolektīvajā īpašumā esošais nekustamais īpašums – tostarp arī dzīvojamais fonds – pakāpeniski nonācis privātpersonu rokās. Dzīvokļi un mājas lielākoties kļuvuši par individuālu īpašumu, nevis īres objektu, un līdz ar to īpašumtiesības izvērtušās par dominējošu mājokļa formu Latvijā. Savukārt daudzviet Eiropā – it īpaši Vācijā, Austrijā un Šveicē – vairāk nekā puse iedzīvotāju dzīvo īrētos mājokļos. Šajās valstīs īre ir regulēta, droša un profesionāli pārvaldīta, kas to padara par pilnvērtīgu dzīves modeli. Tā kļuvusi par apzinātu izvēli – it īpaši lielajās pilsētās, kur elastīgums, iespēja mainīt dzīvesvietu un pielāgoties pārmaiņām tiek vērtēta augstāk par īpašumtiesībām.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta.

Vēsturiski pirmie cilvēku veidotie mājokļi bija būves, kuras bija viegli izjaucamas un transportējamas. Nodarbojoties ar agrīno lopkopību vai līdumu zemkopību, mītnes vieta bija regulāri jāmana. Kā savulaik norādīja pazīstamais Latvijas vēsturnieks un etnogrāfs Oskars Ringolds Ksavers Andermanis (1897–1974), tad viena no pirmajām mītnēm latviešiem, līdzīgi kā igauņiem un somiem, bija slietņu namiņš. (K. Andermanis. Senā latvju sēta.

Grāmatā Latviju tautas daiņas II, Rīga: Literatūra, 1928., 18. lpp.)Tā bija konusa formas vigvamam līdzīga būve, kuru veidoja no vairākus metrus garām kārtīm. Kāršu resnākie gali tika novietoti uz zemes, bet tievākie gali augšpusē sasieti kopā. Kārtis varēja pārklāt ar koku mizām, lapu koku zariem. Vēlākos laikos šādas mītnes dēvēja par mednieku vai zvejnieku zaru būdām. 20. gadsimtā slietņu namiņus atkal izmantoja kara laika bēgļi un jaunsaimnieki, lai ātri tukšā vietā, tikai ar dabas dotiem materiāliem uzbūvētu pajumti, kas aizsargātu no nokrišņiem un noturētu siltumu. Slietņu namiņa iekšienē uguni nekūra, bet pavarda vieta bija pie ieejas slietņu namiņā. Slietņu namiņš bija viegli izjaucams un, ja nepieciešams, pārvietojams.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā pieauga pēc paziņojuma par plāniem noslēgt ASV un Lielbritānijas tirdzniecības līgumu.

Pēc satraukuma, kuru izraisīja ASV prezidenta Donalda Trampa 2.aprīlī noteiktie muitas tarifi, tirgos pēdējās nedēļās valdījis optimisms par valstu iespējām panākt vienošanās ar Vašingtonu.

"Ziņa par šo tirdzniecības līgumu (..) ļauj tirgum gaidīt jaunas vienošanās tuvākās nedēļās un mēnešos," sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Plānotais līgums samazinās muitas tarifus Lielbritānijai, vienlaikus nodrošinot plašāku piekļuvi ASV precēm ārvalstīs.

Lielbritānija paziņoja, ka līgums samazinās tarifus Lielbritānijas automašīnām no 27,5% līdz 10% un likvidēs tarifus tēraudam un alumīnijam. Darījums nosaka kvotu 100 000 Apvienotās Karalistes transportlīdzekļu, kurus var importēt ASV ar 10% tarifu. Trampa noteiktais 25% tarifs Lielbritānijas tēraudam samazināsies līdz nullei.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic uzsākusi tiešos lidojumus jaunā maršrutā, kas savieno Rīgu ar Faro Portugālē.

Lidojumi tiks veikti reizi nedēļā – sestdienās. Šis maršruts papildinās airBaltic piedāvātos lidojumus ziemas sezonā, starp kuriem būs arī reisi no Grankanārijas (Spānija) uz Ļubļanu (Slovēnija), sākot no 2025. gada 25. oktobra, un no Tallinas (Igaunija) uz Madeiru (Portugāle), sākot no 2025. gada 26. oktobra.

Lidojuma ilgums starp Rīgu un Faro ir četras stundas un 55 minūtes.

Gaidāmajā ziemas sezonā airBaltic palielinās lidojumu biežumu no visām trim Baltijas valstu galvaspilsētām uz Amsterdamu, piedāvājot 19 reisus nedēļā no Rīgas un 14 reisus nedēļā gan no Tallinas, gan Viļņas (Lietuva). Lidsabiedrība ievērojami paplašinās savu klātbūtni Dubaijā (Apvienotie Arābu Emirāti), uzsākot lidojumus katru dienu no savas bāzes Rīgā un dubultojot lidojumu skaitu no Viļņas ar četriem reisiem nedēļā starp abām pilsētām.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra “International Trade Center” dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija daļa pasaules ēku būvniecībai domāto krusteniski līmētu kokmateriālu eksportā bija 1,55%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija 2. vietā pasaulē.

Krusteniski līmēti kokmateriāli, kas tiek lietoti ēku būvniecībā, kas pazīstams arī kā CLT vai X-Lam, ir inženiertehniski veidots koksnes izstrādājumi, kuri tiek izgatavoti, līmējot vairākus masīvkoka slāņus (parasti trīs, piecus vai septiņus slāņus) šķērsvirzienā vienu uz otra. Katra slāņa kokšķiedras tekstūras virziens ir perpendikulārs pret nākamo slāni, tāpēc arī to nosaukums ir “krusteniski līmēti”. Šādi var iegūt ļoti izturīgus un stabilus koka paneļus, kurus īpaši labi var izmantot ēku konstrukciju nesošajām sienām gan apdzīvojamās, gan komerciāla un rūpnieciska rakstura ēkās. Krusteniski līmētus koka paneļus, var izmantot arī ēku nenesošajām sienām un arī grīdu segumiem.

Lietuvas Reģistru centra datos ir 1250 patiesie labuma guvēji ar Krievijas pilsonību, vēsta laikraksts "Verslo žinios".

Kā liecina Reģistru centra dati, divi Krievijas pilsoņi ir patiesie labuma guvēji 14-15 Lietuvā reģistrētos uzņēmumos un trim Krievijas pilsoņi katrs ir patiesais labuma guvējs sešos uzņēmumos.

1124 personas ar Krievijas pilsonību ir tiešie vai netiešie Lietuvā reģistrētu uzņēmumu īpašnieki. Pārējie Reģistru centra datos ir patiesie labuma guvēji uzņēmumos kā vadītāji, valdes locekļi, valdes priekšsēdētāji un citās kontroles pozīcijās.

Vienas no Lietuvas lielākajām rūpniecības grupām - "Dominari Group" - līdzīpašnieks ir Šveicē dzīvojošais Krievijas pilsonis Andrejs Kaminskis. Viņam caur Kiprā reģistrēto "Domimax Holding" Lietuvas uzņēmums pieder kopā ar Eugeniju Gvaldu.

Plašākai auditorijai prezentēti pirmie divi uzņēmumi “BlockBen” un “Nexdesk”, kuri saņēmuši Latvijas bankas izsniegtās MiCA licences darbībai ES kriptoaktīvu tirgū.

Pasākumā piedalījās ekonomikas ministrs Viktors Valainis, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktores vietniece Laura Štrovalde, Latvijas Bankas prezidenta vietniece Sanita Purgaile, Latvijas Blokķēdes asociācijas vadītājs Reinis Znotiņš, kā arī citi nozares pārstāvji.

“Pirmās MiCA licences Latvijā ir skaidrs signāls, ka mēs esam gatavi kļūt par daļu no šī globālā tirgus. Darījumi ar kriptoaktīviem regulētā tirgū paver plašas iespējas finanšu pasaulē arī ārpus tradicionālā banku tīkla. Tā ir iespēja izmantot mūsdienīgas norēķinu iespējas starp uzņēmumiem un attīstīt finanšu tehnoloģijas. Šī nozare rada augsti kvalificētas darba vietas kā arī būtisku pienesumu Latvijas pakalpojumu eksportam,” atklājot preses brīfingu uzsvēra Ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru 2025. gada 1. oktobrī organizē Šveices un Latvijas sadarbības programmas atklāšanas forumu “Šveices–Latvijas sadarbība darba vidē balstītas izglītības attīstībai”, kas, visticamāk, kļūs par pagrieziena punktu profesionālajā izglītībā Latvijā.

Foruma galvenā mērķauditorija ir uzņēmējdarbības un nozaru asociāciju pārstāvji, kuriem nākotnē jākļūst par būtisku profesionālās izglītības pārmaiņu virzītājspēku, stiprinot nozarē balstītas profesionālās izglītības īstenošanu, paplašinot jauniešu iespējas apgūt prasmes darba vidē un nodrošinot skaidrību par darba iespējām pēc izglītības ieguves.

Starptautiskā pieredzē balstītas pārmaiņas nozarē

Programmas mērķis ir izveidot pievilcīgāku, elastīgāku un augstvērtīgāku profesionālās izglītības sistēmu, lai veicinātu Latvijas ekonomisko produktivitāti un konkurētspēju.

Latvijā profesionālās izglītības sistēma jau nodrošina kvalitatīvu pamatu jauniešiem un pieaugušajiem zināšanu un prasmju apguvei, tomēr praksē bieži nepieciešams papildu laiks, lai jaunos speciālistus pielāgotu konkrētā uzņēmuma vajadzībām. Savukārt Šveicē profesionālajā izglītībā vēsturiski izveidota atšķirīga pieeja – jaunieši ievērojamu daļu mācību procesa veic uzņēmumos, praktiski apgūstot profesiju, tādēļ ir gatavi darbam konkrētā uzņēmumā jau mācību laikā.