Tūrisma profesionāļu žurnāls Tūrisms un tūrisma profesionāļu portāls Eiropa.lv apkopojis nozares pārstāvju viedokļus par izskanējušajām runām par iespējamu Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pievienošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) it kā taupības nolūkos.

Asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele:

"Nedomāju, ka LIAA un TAVA apvienošana tiek virzīta taupības nolūkos, tai ir politiska aizmugure. Visas pārmaiņas parasti ir politiskas, nevis ekonomiskas, un šīs, manuprāt, vērstas uz to, lai palielinātu LIAA ietekmi un budžetu. Mēs tam kategoriski iebilstu un industrija taisītu lielu skandālu.

Šāda rīcība būtu ļoti negodīga laikā, kad TAVA beidzot uzsākusi aktivitātes, kādas tai vajadzēja veikt jau 15 gadus. Kopš TAVA vada Uldis Vītloņš, ir pavisam cita kustība, aktivitāte un profesionalitāte no TAVA puses. Esmu pārliecināta, ka tūrisms noteikti nebūs ieguvējs. Jau tā tūrisms politiķiem nav bijusi prioritāte, un apvienojot TAVA ar LIAA, tūrisms vienkārši noslīktu tajā struktūrā, uzmanība tūrismam vairs nebūtu tik liela, turklāt ir LIAA ir citi uzdevumi. Idejas virzītājiem, šķiet, interesē tikai avionozare un varbūt kāda lielā viesn��cu ķēde, bet TAVA darbība ir daudz plašāka.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Ieviešot efektīvāku tūrisma nozares pārvaldību, Saeima šā gada 17. decembrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Tūrisma likumā, kas paredz Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pievienošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA).

Grozījumi likumā stāsies spēkā 2016. gada 1. februārī, informē Ekonomikas ministrija.

TAVA pievienošana LIAA radīs labvēlīgākus apstākļus Latvijas tūrisma produktu un pakalpojumu attīstībai, sekmēs Latvijas kā tūristu galamērķa nostiprināšanos un konkurētspējas palielināšanos, kā arī veicinās Latvijas atpazīstamību starptautiskajā vidē.

TAVA pievienošanas LIAA rezultātā mārketinga aktivitāšu ārvalstīs plānošanā un organizēšanā, kā arī eksporta veicināšanā tiks nodrošināta sinerģija ar citām tautsaimniecības nozarēm. Vienlaikus tiks efektīvāk izmantotas Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību sniegtās iespējas, tādējādi nodrošinot tūrisma nozares pārstāvību konkrētajās ārvalstīs un ceļot nozares statusu ārvalstīs, nozīmīgumu valstu sadarbībā un biznesa attiecību veidošanā.

2005.gada 1.jūnijā atpūtas kompleksā „Laimes Ligzda” Cēsu Tūrisma informācijas centrs rīko Cēsu rajona tūrisma konferenci. Pērn šāda konference notika pirmo reizi, un tūrisma uzņēmēju izrādītā interese liecināja par to, ka viņiem ir interese par Cēsu rajona tūrisma aktualitātēm. Konference ir bezmaksas, un tā tiek rīkota Cēsu pašvaldības aģentūras „Vidzemes Vēstures un tūrisma centrs” projekta „Baltijas apmeklētāju centri LAT II” ietvaros. Šogad konferencē īpaša uzmanība tiks veltīta reģionā realizējamiem projektiem un mārketinga iespējām tūrisma uzņēmējiem. Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) Vidzemes reģionālā biroja vadītāja Inese Šīrava informēs par TAVA veiktajām un plānotajām aktivitātēm Vidzemes reģiona un uzņēmēju atbalstam, kā arī par to, kā uzņēmēji tieši var sadarboties ar TAVA un TAVA reģionālo biroju. Pēdējā laikā TAVA ir aktivizējusi atbalsta pasākumus uzņēmējiem sniedzot gan tiešu, gan netiešu atbalstu - tiek izdoti dažādi tūrisma katalogi un tūrisma informācijas materiāli, notiek aktīvs darbs pie Latvijas tūrisma portāla www.latviatourism.lv izveides, tiek organizēta dalība starptautiskās izstādēs, organizēti jaunu tūrisma produktu veicināšanas konkursi. Cēsu tūrisma konference, kuru rīko Vidzemes Vēstures un tūrisma centrs ir kļuvusi par regulāru rajona tūrisma uzņēmēju un pašvaldību pārstāvju tikšanos, kuras laikā konferences dalībnieki tiek informēti par nozīmīgākajiem notikumiem tūrisma nozarē Cēsu rajonā, Vidzemes reģionā un valstī kopumā. Cēsu rajons ir viens no aktīvākajiem tūrisma nozarē ne tikai Vidzemē, bet arī Latvijā. To nosaka un veicina gan augstvērtīgi tūrisma resursi (Cēsu vecpilsēta, Gaujas Nacionālais parks, Piebalgas novads u.c.), gan organizatoriskā struktūra (izveidots Vidzemes Vēstures un tūrisma centrs, kas organizē rajona tūrisma nozares aktivitātes), gan plašs tūrisma pakalpojumu piedāvājums (Cēsu rajonā 2005.gadā darbojas ap 90 naktsmītnes, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Latvijā). Cēsu rajona un pilsētas pašvaldības tūrisma attīstībai veiksmīgi piesaista arī Eiropas Savienības finansu resursus, tādejādi nodrošinot dažādu tūrisma aktivitāšu realizēšanu. Avots: Cēsu TIC; TAVA

Ieviešot efektīvāku tūrisma nozares pārvaldību, Ministru kabinets šā gada 27. oktobra sēdē akceptēja grozījumus Tūrisma likumā, kas paredz Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pievienošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA).

TAVA pievienošana LIAA radīs labvēlīgākus apstākļus Latvijas tūrisma produktu un pakalpojumu attīstībai, sekmēs Latvijas kā tūristu galamērķa nostiprināšanos un konkurētspējas palielināšanos, kā arī veicinās Latvijas atpazīstamību starptautiskajā vidē. Plānots, ka TAVA funkciju izpildi jau ar 2016. gada 1. janvāri nodrošinās LIAA, taču grozījumi likumā vēl jāakceptē Saeimai.

TAVA pievienošanas LIAA rezultātā mārketinga aktivitāšu ārvalstīs plānošanā un organizēšanā, kā arī eksporta veicināšanā tiks nodrošināta sinerģija ar citām tautsaimniecības nozarēm. Vienlaikus tiks efektīvāk izmantotas Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību sniegtās iespējas, tādējādi nodrošinot tūrisma nozares pārstāvību konkrētajās ārvalstīs un ceļot nozares statusu ārvalstīs, nozīmīgumu valstu sadarbībā un biznesa attiecību veidošanā.

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) savā mājas lapā ir publiskojusi to tūrisma firmu sarakstu, kuras šobrīd ir iemaksājušas klienta drošības naudu, un sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) un Latvijas Tūrisma Aģentu Asociāciju (ALTA) aicina Latvijas iedzīvotājus dodoties ceļojumā iemācīties aizsargāt savas tiesības.

Šobrīd TAVA tūrisma pakalpojumu sniedzēju datu bāzē ir reģistrējušies 50 komplekso pakalpojumu sniedzēji, no kuriem 28 ir iemaksājuši klienta drošības naudu, informēja Tūrisma attīstības valsts aģentūras sabiedrisko attiecību speciālists Normunds Ķietis. Sīkāka informācija TAVA mājas lapā www.tava.gov.lv sadaļā – Tūrisma pakalpojumu sniedzēji, vai pa tālruni 67229945.

''Ja komplekso tūrisma pakalpojumu sniedzēja firma pret klientu nav izpildījusi savas saistības, klienta iemaksātā drošības nauda garantē klientam daļēju vai pilnīgu zaudējumu kompensāciju par nesniegtajiem pakalpojumiem pie nosacījuma, ka ir iesniegta prasība atzīt minēto firmu par maksātnespējīgu,''informēja TAVA direktora vietnieks Ģirts Mazais.

Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) rīkotajā konkursā Veiksmīgākais jaunais tūrisma produkts 2012 no kopumā divdesmit iesniegtajiem pieteikumiem uz konkursa otro kārtu izvirzīti desmit produkti, bet vēl divi pretendēs saņemt īpašu veicināšanas balvu, lēmusi vērtēšanas komisija.

Dabas tūrisma kategorijā pretendentu skaits bija vismazākais un par vērtīgākajiem jaunajiem tūrisma produktiem atzīta vīngliemežu audzētava Ošu Mājas Preiļu novadā (Ainis Noviks), velomaršruti «Ar velo pa Pārgauju un tuvāko apkārtni» (kempings Apaļkalns) un «Pa Ķemeru nacionālā parka dziedējošās zelta dzīslas pēdām» (Jūrmalas pilsētas dome).

Veselības tūrisma kategorijā sacensība bijusi spraigāka un uz konkursa otro kārtu izvirzīta veselības tūrisma programma «Ar basām kājām pēc veselības» (SIA Meeting Tour Travel & SPA Consultants), «Ajūrvēdas kūres svara samazināšanai un detoksikācijai» (Jūrmalas pilsētas dome) un Park and Bike (Kuldīgas tūrisma attīstības centrs).

No 11. — 17. jūlijam Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) sadarbībā ar Lietuvas, Igaunijas un Polijas nacionālajām tūrisma organizācijām rīkoja Baltijas tūrisma semināru Amerikas Savienotajās Valstīs. 12. jūlijā Ņujorkā, 14. Losandželosā un 15. jūlijā Sanfrancisko notika četru valstu — Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas kopīgi organizēti darbsemināri ar mērķi popularizēt minētās valstis kā pievilcīgu ceļojuma galamērķi ASV iedzīvotājiem. Latviju darbseminārā bez Tūrisma attīstības valsts aģentūras pārstāvēja tūrisma firmas DEA, BTG, Via Rīga, TAS, kā arī Ekonomikas Ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilga Preimate, Latvijas vēstniecības ASV pirmā sekretāre Ivita Burmistre un goda konsuls ASV Alfrēds Raisters. Ar informatīvajiem materiāliem piedalījās arī Uzbekijas Aviolīnijas, kurām vienīgajām ir tiešais reiss no Baltijas uz ASV. No ASV tūrisma nozares puses tika izrādīta ļoti liela ieinteresētība par Baltiju kā tūrisma galamērķi. Darbsemināru apmeklēja pārstāvji no specializētajiem tūrisma izdevumiem, piemēram, «Travel Trade» un «Travel Week», kā arī aptuveni 40 tūrisma operatoru. Galvenie interesējošie jautājumi bija par ceļošanas iespējām uz Baltiju un satiksme Baltijas valstīs, tūrisma piedāvājums ārpus aktīvās tūrisma sezonas, konferenču tūrisma iespējas un cenu līmenis. TAVA direktora vietniece Daiga Falkane uzskata, ka ASV ir Latvijai ļoti nozīmīgs potenciālais tūrisma tirgus, jo ASV tūristi meklē jaunus un neiepazītus tūrisma galamērķus, par kādu uzskatāmas arī Baltijas valstis, kur ir tīra un neskarta daba, labas iespējas aktīvajam un veselības tūrismam, kur var baudīt kultūru un arhitektūru, un ir ASV tirgum ļoti pievilcīgas cenas. Arī Ekonomikas Ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilga Preimate izsaka savu gandarījumu par veiksmīgo darbsemināra norisi un iespēju popularizēt Latviju ASV. Preimates kundze uzsver, ka ir būtiski valstij atrast līdzekļus, lai iepazīstinātu arī tālos tūrisma tirgus ar Latvijas tūrisma iespējām un piedāvājumu, un šo mārketinga aktivitāšu rezultāti atspoguļosies, analizējot nākošā gada ienākošā tūrisma tendences. 2004.gadā Latviju apmeklēja 25.8 tūkstoši ceļotāju no ASV, un ienākošo tūristu skaitam ir tendence palielināties. Galvenie ceļojuma motīvi amerikāņu tūristiem pagājušajā gadā bijuši atpūta, draugu un radinieku apmeklējums, kā arī darījumi.

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) izstrādā Latvijas tūrisma mārketinga stratēģiju 2006.-2010.gadam, kas kalpos kā pamats tūrisma mārketinga aktivitāšu organizēšanai un valsts tūrisma tēla veidošanai. Stratēģijas pamatprincipu izstrādē TAVA aicinājusi līdzdarboties reģionālajiem pārstāvjiem, tūrisma profesionāļiem un augstskolu mācībspēkiem. Līdz šim TAVA mārketinga aktivitātes organizējusi vairāk balstoties uz piedāvājuma - pieprasījuma bāzi, un tām ir bijis salīdzinoši fragmentārs raksturs. Latvijas tūrisma mārketinga stratēģija ļaus mārketinga aktivitātes sistematizēt, stiprināt valsts kopējo tēlu un attīstīt tos tūrisma veidus un produktus, kas Latvijai būtu veiksmīgākie. Latvijas tūrisma mārketinga stratēģijas pamatā būs valstu klasifikācija 3 kategorijās - augsti prioritārās valstis, prioritārās valstis un perspektīvās valstis, un katrai šai grupai tiks izstrādāta atšķirīga pieeja ienākošā tūrisma veicināšanā un valsts tūrisma tēla popularizēšanā. Lai stratēģija būtu maksimāli saskaņota ar visu tūrisma nozarē iesaistīto sektoru interesēm, TAVA organizēja sanāksmes ar reģionālajām tūrisma asociācijām, tūrisma industrijas pārstāvjiem un augstskolu pasniedzējiem. Reģionālie pārstāvji galvenokārt uzsvēra nepieciešamību attīstīt ne tikai Rīgu un tās apkārtnē esošos objektus, bet vērst uzmanību arī uz ienākošā un vietējā tūrisma veicināšanu Latvijas reģionos. Tūrisma profesionāļi uzsvēra sadarbību starp valsts un privāto sektoru kā vienu no galvenajiem priekšnoteikumiem veiksmīgas tūrisma attīstības nodrošināšanā, savukārt augstskolu mācībspēki akcentēja pētījumu bāzes nepieciešamību stratēģijas izstrādē, kā arī pastāvīgu darbu pie izpētes un stratēģijas pielāgošanas tirgus izmaiņām. Kā uzsver TAVA direktors Uldis Vītoliņš, Latvijas tūrisma mārketinga stratēģijas izstrādē ar savu viedokli aicinātas piedalīties visas tūrismā iesaistītās puses, tāpēc zināmā mērā tā uzskatāma par nozares kopīgu projektu. Šobrīd TAVA aktīvi darbojas dokumenta izstrādē, un tiek plānots, ka stratēģijas prezentācija varētu notikt jau 27.jūlijā. Avots: TAVA

Pirmdien nosaukti veiksmīgāko Latvijas tūrisma produktu veidotāju vārdi un izsniegtas kvalitātes zīmes Q Latvia pieciem jaunajiem tās ieguvējiem, informē Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) pārstāvji.

Konkursa «Jaunais tūrisma produkts 2012» uzvarētāji tika nosaukti ikgadējā pasākuma Tūrisma forums laikā.

Veselības tūrisma kategorijā TAVA vērtēšanas komisija par vislabāko atzinusi tūrisma programmu «Ar basām kājām pēc veselības», kuru izstrādājusi SIA Meeting Tour Travel & SPA Consultants.

Dabas tūrisma kategorijā uzvarējuši velomaršruti «Ar velo pa Pārgauju un tuvāko apkārtni», ko konkursam bija iesniedzis kempings Apaļkalns.

Kultūras tūrisma kategorijā par visveiksmīgāko jauno tūrisma produktu atzīta Kurzemes vīna tūre, ar kuru startēja tūrisma biedrība Kurzemes asociācija.

Kā katru gadu Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) organizē Latvijas dalību starptautiskajā tūrisma gadatirgū- World Travel Market 2008, kas notiek Londonā laikā no 10. līdz 13.novembrim. Otrs lielākais tūrisma gadatirgus Eiropā, kas tiek uzskatīts par sezonas priekšvēstnesi un kur tiek iepazīstināti gan tūrisma nozares profesionāļi, gan potenciālie ceļotāji ar jaunumiem no katras valsts, informē TAVA.

Londonas starptautiskais tūrisma gadatirgus World Travel Market ir atzīts par tūrisma profesionāļu prestižāko un lielāko ikgadējo tikšanās vietu. 2007.gadā izstādi apmeklēja 48 111 dalībnieki no 193 valstīm, šogad plānots, ka pasākumu apmeklēs vēl vairāk tūrisma nozares pārstāvju. Londonas gadatirgu tūrisma profesionāļi uzskata par jaunās tūrisma sezonas atklāšanas pasākumu.

Starptautiskajā tūrisma gadatirgū World Travel Market 2008 Latvijas stendā kopīgi ar TAVA un Latvijas Tūrisma biroju Londonā piedalās sekojoši Latvijas tūrisma nozares dalībnieki – aviokompānija airBaltic, Baltic Beach Hotel, Latvijas ienākošā tūrisma firmas Con-ex un Baltic Travel Group, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija, kā arī Latvijas koncerti.

Tūrisma attīstības valsts aģentūrai (TAVA) šonedēļ plānoti vairāki nozīmīgi pasākumi. 7.jūnijā TAVA Latgales reģionālā biroja pārstāvji piedalās LR akreditēto ekonomisko diplomātu seminārā «Latgale Region for Partner», kuru organizē LIAA sadarbībā ar EM un TAVA. Pasākuma dalībnieki tiks iepazīstināti ar Latgales reģionu un nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm, reģiona attīstības perspektīvām un lielākajiem uzņēmumiem. Semināra dalībniekiem Latgale tiks prezentēta kā pievilcīgs tūrisma galamērķis, īpaši raksturojot Latvijas austrumu novada kultūras un dabas tūrisma piedāvājumu un iespējas. 7.jūnijā TAVA Latvijas tūrisma informācijas biroja Helsinkos vadītāja Anita Jenti piedalās Somijas Baltijas centra atvērto durvju dienu pasākumā, kura laikā tiks prezentēti tūrisma jaunumi no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas. 8.jūnijā TAVA Vidzemes reģionālā biroja vadītāja Inese Šīrava piedalīsies Rīgas Tūrisma koordinācijas un informācijas centra informatīvajā sanāksmē «Vasaras Saulgriežu un Jāņu laiks Rīgas tūristiem», lai informētu par nozīmīgākajiem Jāņu gaidīšanas svētkiem Latvijā. 8. jūnijā TAVA rīko arī informatīvus seminārus Kongresu namā un Jūrmalā viesnīcā Pegasa pils par tūrisma mītņu informācijas sistēmu tūrisma portālā www.latviatourism.lv, kā arī Latvijas tūrisma portāla www.latviatourism.lv prezentāciju. Piektdien, 10.jūnijā, TAVA sadarbībā ar Latvijas tūrisma biroju Londonā organizē Latvijas tūrisma prezentāciju un kontaktu biržu. Šis pasākums notiks Ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa vizītes Lielbritānijā ietvaros. Avots: TAVA

Biznesa augstskolas Turība un Pierīgas tūrisma asociācija parakstīja sadarbības līgumu, lai veicinātu profesionālās augstākās izglītības pilnveidošanu un Pierīgas uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, attīstību un šajā jomā strādājošo darbinieku izglītošanu.

Sadarbības ietvaros Turības Starptautiskā tūrisma fakultātes studentiem tiks nodrošinātas plašākas iespējas studijās, zinātniskajā pētniecībā un radošajā darbā, kā arī jaunu tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, izmantojot gan augstskolas, gan Pierīgas tūrisma asociācijas resursus un intelektuālo potenciālu.

Biznesa augstskolai Turība būs iespējas iesaistīties Pierīgas tūrisma asociācijas veidotā sadarbības tīkla tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, veikt pētījumus pēc asociācijas pasūtījuma, kā arī nodrošināt asociācijas darbinieku apmācību.

“Praktiskā vidē balstītas studijas ir viena no vissvarīgākajām Starptautiskā tūrisma fakultātes studiju programmu satura attīstības prioritātēm. Mums ir svarīgi, ka mūsu sadarbības partneri veido plašu tīklu, nodrošinot dažādu iesaistīto pušu pārstāvniecību. Domāju, ka Pierīga kā tūrisma vieta ir salīdzinoši mazāk izpētīts un analizēts tūrisma galamērķis, kas paver plašas iespējas integrēt dažāda veida galamērķa pētniecību mūsu studiju procesā. Savukārt studentiem šāda sadarbība nozīmēs atkal jaunus praktiskus uzdevumus tūrisma ģeogrāfijas, tūrisma mārketinga, tūrisma produktu pārdošanas un citos studiju kursos. Vienlaikus šajā sadarbībā saskatām arī iespēju turpināt attīstīt tūrisma pētniecību,” uzsver Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš.

Kaut arī daudziem Jūrmala asociējas ar slavenāko Baltijas valstu kūrortu, realitāte ir nedaudz cita, jo tūristu skaits jau gadiem daudz lielāks ir Igaunijas piejūras pilsētā Pērnavā. Izņēmums nav bijusi arī šīs vasaras tūrisma sezona. Lai arī apkalpoto viesu skaitā Baltijā plusi bijuši visiem, Pērnavas viesnīcās nakšņotāju ir bijis teju uz pusi vairāk nekā Jūrmalā.

Iespējams, kaut ko varētu mainīt nākamais ES fondu periods, kurā atbalsts tiek solīts tieši veselības tūrisma attīstībai. Vai šīs iespējas tiks izmantotas, būs atkarīgs no Jūrmalas pašvaldības un uzņēmējiem.

Tūristu vairāk

Baltijas piejūras slavenākie tūrisma centri šo vasaru var ierakstīt pozitīvajā bilancē, jo tūrisma mītnēs nakšņojošo tūristu skaits ir audzis.

CSP dati liecina, ka šā gada aktīvajā tūrisma sezonā, kas ilgst no maija līdz septembrim, Jūrmalas naktsmītnēs ir apkalpots 86,1 tūkst. viesu, kas ir par 17% vairāk nekā 2012.gadā šajā laikā. Tikpat sekmīgi gan nav veicies ar nakšņojumu skaitu – no maija līdz septembrim Jūrmalas naktsmītnēs tas sasniedzis 264 tūkstošus, kas ir par 3,7% vairāk nekā 2012.gadā. Tas nozīmē, ka nakšņojumu skaita kāpums būtiski atpaliek no viesu skaita pieauguma un ļauj secināt, ka daudzi no jauniegūtajiem tūristiem Jūrmalas naktsmītnēs ir pavadījuši ļoti īsu laiku. Tradicionāli «karstākais» laiks tūrisma sezonā ir bijis jūlijs un augusts.

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) no janvāra līdz aprīlim organizēs Latvijas dalību 16 starptautiskajos tūrisma gadatirgos, kuru laikā Latvija tiks reklamēta kā jauns un pievilcīgs tūrisma galamērķis, īpaši akcentējot darījumu tūrismu, kultūras mantojumu, dabas resursu bagātības un lauku tūrisma iespējas. Jau janvārī TAVA organizēs Latvijas dalību piecos starptautiskajos tūrisma gadatirgos Nīderlandē (VAKANTIEBEURS 2006), Lielbritānijā (The Holiday&Travel Show Manchester 2006), Vācijā (CMT 2006), Zviedrijā (SHIE 2006) un Somijā (MATKA 2006). Izstādēs piedalīsies arī Latvijas tūrisma nozares profesionāļi – viesnīcu, tūrisma firmu, tūrisma informācijas centru un reģionu tūrisma asociāciju pārstāvji. Februārī ar Latvijas tūrisma piedāvājumu būs iespējams iepazīties starptautiskos tūrisma gadatirgos tepat Latvijā (Balttour 2006) un kaimiņos Igaunijā (Tourest 2006), kā arī Vācijā (Hamburg Fair – Reisen 2006 un Munich C-B-R 2006) un Itālijā (BIT 2006). Savukārt, martā Latvijas tūrisma iespējas tiks popularizētas mūsu kaimiņos Lietuvā (Vivattur 2006), kā arī vienā no lielākajiem Eiropas tūrisma gadatirgiem Vācijā (ITB 2006), Francijā (Salon Mondial du Tourisme 2006), Krievijā (MITT 2006), Zviedrijā (TUR 2006) un Ukrainā (UITT 2006). TAVA direktors Uldis Vītoliņš uzsver, ka „piedalīšanās starptautiskajos tūrisma gadatirgos ir nozīmīgs komunikāciju veids starp Latvijas tūrisma nozares profesionāļiem un potenciālajiem ceļotājiem uz Latviju – gan konferenču organizētājiem, gan individuālajiem tūristiem, kurus interesē tūrisma produktu pieejamība ceļojuma galamērķa valstī. Kaut arī esam Eiropas Savienības valsts, par mums kā tūrisma galamērķi vēl joprojām ir salīdzinoši maz informācijas. Dalība starptautiskajos tūrisma gadatirgos ir veids, kā popularizēt Latviju un veicināt ārvalstu ceļotājus apmeklēt Latviju.” Augstākminētie tūrisma gadatirgi nav izvēlēti nejauši, TAVA izstrādātajā mārketinga stratēģijā par augsti prioritāriem mērķa tirgiem uzsvērti Vācija, Somija, Zviedrija, Krievija, Igaunija, Lietuva un Lielbritānija, tie ir tirgi, kuros tiks veiktas virkne mārketinga aktivitāšu – darba semināri, kontaktu biržas, prezentācijas, žurnālistu un tūrisma profesionāļu vizītes, lai popularizētu Latvijas tūrisma piedāvājumu. Savukārt, Nīderlande, Itālija, Francija un Ukraina ir prioritāri tirgi, kuros arī tiks veiktas dažādas mārketinga aktivitātes, lai piesaistītu pēc iespējas vairāk potenciālo ceļotāju uz Latviju.

Dažādi nodibinājumi un organizācijas nelabprāt atklāj, cik tērē suvenīriem, kuriem pasaulē jānes stāsti par Latviju.

Paredzēts, ka 2014. gadā Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) suvenīru iegādei tiks izmantoti 5% no kopējā gada budžeta, norāda biroja vadītāja Vita Jermoloviča.

Tiesa, cik liels ir gada budžets, informācija netiek sniegta. Arī nodibinājuma Rīga 2014 pārstāvji no šī jautājuma izvairās. Runātīgāka ir Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) tūrisma mārketinga eksperte Liene Pīpkalēja. TAVA šogad šim mērķim plāno atvēlēt ap septiņiem tūkst. eiro (bez PVN), kas ir mazāk nekā pērn izmantotie gandrīz deviņi tūkst. eiro.

Neveiksmīga pieredze

TAVA drīzumā plāno organizēt iepirkumu personalizētu suvenīru iegādei. Pēdējos gados gan divi ar suvenīru iegādi saistīti konkursi noslēgušies bez rezultāta. 2012. gadā tika izsludināts konkurss ar domu atrast kādus jaunus oriģinālus suvenīrus, ko izmantot korporatīvo attiecību stiprināšanai un pasniegt starptautiskajās tūrisma izstādēs vai citos sarīkojumos gan tūrisma profesionāļiem, gan plašai publikai, lai veidotu viesmīlīgu priekšstatu par mūsu valsti un tās tūrisma piedāvājumu. Tā kā nebija svaigu un interesantu suvenīru ideju un arī cenas bija pārāk augstas, konkurss beidzās ar neko. Arī pērnruden izsludinātais iepirkums par suvenīru un kartona stendu izgatavošanu bija neveiksmīgs – tajā vispār nepieteicās neviens pretendents. Tas gan nenozīmē, ka TAVA iztiek bez suvenīriem – pērn par 2,6 tūkst. eiro (bez PVN) tika noslēgts līgums ar SIA Aba prezent par personalizētu šokolāžu izgatavošanu un piegādi, 2012. gada nogalē – ar SIA RicBerry par 5,3 tūkst. eiro par augļu un dārzeņu sukāžu un sīrupu piegādi mārketinga pasākumu īstenošanai, izriet no informācijas TAVA mājaslapā. L. Pīpkalēja papildina: pērn iegādātas arī briļļu tīrāmās drāniņas, plastmasas maisiņi, glāžu paliktņi, stikla šķīvji personalizēti ar tūrisma tēla logo. TAVA suvenīru iegādi plāno budžeta ietvaros un izvērtējot vajadzības – tiek apzināti iespējamie apakšuzņēmēji, noskaidrotas izmaksas un izvēlēts piedāvājums ar izdevīgāko cenu.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE, izpildot visas uzņemtās saistības, kas izriet no BTA un SIA Relaks tūre savstarpēji noslēgtā apdrošināšanas līguma, izmaksājusi SIA Relaks tūre klientiem apdrošināšanas atlīdzības līgumā norādītās kopējās apdrošinājuma summas – 28,5 tūkstošu eiro – apmērā.

Tomēr, ņemot vērā to, ka SIA Relaks tūre bija apdrošinājusi savu saistību izpildi par minimālo summu, kas noteikta attiecīgo jomu regulējošajos normatīvajos aktos, bet kas neatbilst tās patiesajām uzņemtajām saistībām, lielam skaitam SIA Relaks tūre klientu par nenotikušu ceļojumu rezultātā radītajiem zaudējumiem būs jāvēršas tiesībaizsardzības iestādēs. Šis gadījums uzskatāmi parāda, ka valsts nepilnīgas tūrisma nozares kontroles dēļ tūrisma aģentūru klienti nav pasargāti no zaudējumiem, kas var rasties situācijās, ja tūrisma aģentūra nonāk finansiālās grūtībāsl, informē BTA.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un naudas drošības garantijas iemaksas kārtību, SIA Relaks tūre pienākums bija nodrošināt savu klientu iemaksātās naudas drošības garantiju. Drošības garantijai bija jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu klientu iemaksātas naudas atmaksāšanu, bet ne mazākai par 28 457,44 eiro. Izpildot normatīvajos aktos noteiktās minimālās prasības, SIA Relaks tūre pērnā gada 15. oktobrī noslēdza ar BTA apdrošināšanas līgumu saskaņā ar Tūrisma operatoru saistību izpildes apdrošināšanas noteikumiem par apdrošinājuma summu 28 500 eiro.

Ceļojumu aģentūras VIA HANSA DMC & PCO direktore Jevgenija Puļķe stāsta par Latvijas tūrisma priekšrocībām un trūkumiem, kā arī politikas ietekmi uz tūrisma nozares attīstību.

Lai strādātu tūrismā, jāmīl cilvēki

Lai varētu darboties tūrisma nozarē noteikti jāmīl cilvēki! Ja mīl cilvēkus, vēlas iepriecināt un darīt savu darbu tā, lai klienti to atcerētos ar pozitīvām emocijām, tad droši var strādāt tūrisma jomā. Ja nepatīk darbs ar cilvēkiem, tad labāk meklēt iespējas citā jomā, jo tūrismā nekas nesanāks.

Lai strādātu tūrisma nozarē, nepietiek tikai ar valodu zināšanām, jābūt arī augstai atbildības sajūtai un, protams, arī komunikablam. Mūsu darbā pats lielākais gandarījums ir tad, kad viesi priecīgi un apmierināti aizbrauc mājās. Protams, ļoti patīkami saņemt arī pateicības vēstules – tas ir gandarījums, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu!

1. februārī stājas spēkā grozījumi Tūrisma likumā, ar kuru Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) tiek pievienota Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai

Ekonomikas ministrija redz, ka šādi tiks radīti labvēlīgāki apstākļi Latvijas tūrisma produktu un pakalpojumu attīstībai, Latvijas kā tūrisma galamērķa nostiprināšanai un valsts atpazīstamības starptautiskajā arēnā veicināšanai. «TAVA ir vienīgā, kas valsts līmenī veido tūrisma tēlu. Tās loma ir liela un es ceru, ka tā nesamazināsies, pievienojoties LIAA, un varēsim turpināt sāktās aktivitātes,» intervijā DB saka TAVA direktora pienākumu izpildītāja Inese Šīrava.

Jūs no apvienošanas redzat vairāk ieguvumu vai zaudējumu?

To mēs redzēsim pēc kāda laika. Galvenais apvienošanas arguments, ka TAVA iegūs vairāk cilvēkresursu, jo LIAA ir pārstāvniecības ārvalstīs, kuru darbinieki varētu palīdzēt tūrisma aktivitāšu īstenošanā. Vai viņiem pietiks laika, resursu un iespēju to darīt, tas ir cits jautājums, jo viņiem ir arī citi pienākumi, tūrisms nav viņu vienīgā prioritāte. Arī citās valstīs notiek apvienošanās, gandrīz visās mūsu kaimiņvalstīs noticis līdzīgi. Pieredze ir dažāda – ir ieguvumi, ir apgrūtinājumi.

2006.gada 7.janvārī stājušies spēkā Ministru kabineta (MK) akceptētie noteikumi par Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) sniegto publisko maksas pakalpojumu cenām, kas nosaka kādā apmērā sedzamas izmaksas par līdzdalību starptautiskajos tūrisma gadatirgos – izstādēs, par tūrisma informatīvo materiālu izvietošanu izstādēs TAVA stendā, par tūrisma informācijas iekļaušanu informatīvajos materiālos, kā arī par Latvijas tūrisma informācijas biroja un TAVA ārvalstu pārstāvniecību pakalpojumiem. Dalība starptautiskajos tūrisma gadatirgos TAVA stendā vienam dalībniekam pilnu darba laiku maksās 700 latus, bet pusi laika – 350 latus. Savukārt dalība izstādēs kopējā Baltijas stendā vienam dalībniekam maksās 1400 latus. Lai atbalstītu tūrisma asociācijas – tām par dalību izstādē īpaši paredzētā vietā TAVA stendā būs jāmaksā tikai 200 latu. Ja dalībnieki izvēlēsies piedalīties vismaz trijās izstādēs, turklāt laicīgi būs noslēguši līgumu, dalības maksa stendā būs tikai 600 latu Savukārt tūrisma informatīvo materiālu izvietošana izstādē TAVA stendā par vienu tūrisma informatīvo materiālu maksās 100 latus. Visi maksas pakalpojumi norādīti, ieskaitot PVN 18% apmērā. Par reklāmas izvietošanu TAVA izdotajos informatīvajos materiālos interesentiem būs jāšķiras no 0.50 latiem par kvadrātcentimetru. Runājot par Latvijas Tūrisma informācijas biroja (LTIB) un ārvalstu pārstāvniecību pakalpojumiem – viesnīcu, viesu māju un citu tūrisma mītņu rezervēšana izmaksās vienu latu, LTIB pakalpojumi par darījumu kontaktu dibināšanu, darba semināru organizēšanu – viena cilvēkstunda izmaksās 20 latus, bet ārvalstu pārstāvniecību pakalpojumi – darījumu kontaktu dibināšana - viena cilvēkstunda maksās 30 latus.

Ekonomikas ministrija ir saskaņojusi nolīguma projektu ar Krievijas pusi un uzsākusi tā saskaņošanas un apstiprināšanas procedūru nacionālā līmenī. Šī vienošanās būs būtisks solis, lai izveidotu efektīvus sadarbības mehānismus gan tūrisma politikas jautājumu risināšanā, gan praktisku tūrisma pasākumu organizēšanā, Db.lv informēja Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Nolīguma realizācijai tiks izveidota Latvijas – Krievijas apvienotā tūrisma komiteja. Tāpat paredzēta plaša sadarbības starp Latvijas un Krievijas tūrisma aģentūrām, organizējot tūrisma vizītes, konferences, apmainoties ar aktuālo informāciju, sadarbojoties starptautisko organizāciju ietvaros, veicot kopīgas apmācības un pētījumus u.c.

Jau vairākus gadus Latvijā ir turpinājusies tūrisma nozares straujā attīstība un palielinājies tās īpatsvars valsts ekonomikā. Krievija ir ļoti nozīmīgs un stabils Latvijas tūrisma tirgus. 2007. gadā Latviju apmeklējuši 343 tūkst. tūristu no Krievijas, kas ir par 26% vairāk nekā 2006. gadā. 2007. gadā gandrīz 7% no visiem ārvalstu ceļotājiem Latvijā ieradās no Krievijas - vairāk ārvalstu ceļotāji Latvijā bija tikai no Lietuvas un Igaunijas. Savukārt no Latvijas uz Krieviju 2007.gadā devās 387,2 tūkst. tūristu.

Janvāra vidū Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) organizēs nacionālo stendu divās valstīs, tostarp - Nīderlandes pilsētā Utrehtā.

Izstāde Utrehtā, Nīderlandes vidienē, notiks no 14.janvāra līdz 19.janvārim. Latvijas stendā ar nacionālo tūrisma saukli «Latvia. Best Enjoyed Slowly» būs pārstāvēti šādi reģioni un pašvaldības, kā arī tūrisma uzņēmēji: Latvijas viesnīcu un restorānu asociācija, Latvijas lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs, biedrība Kurzemes tūrisma asociācija, Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde Jelgavas reģionālais tūrisma centrs, Ķekavas novada pašvaldības Kultūras aģentūra, biedrība Vidzemes tūrisma asociācija, Siguldas novada dome, Līvānu novada dome, Daugavpils pilsētas pašvaldības iestāde Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, biedrība Latvijas kempingu asociācija; SIA HWS Management, SIA Semarah Hotel Management, SIA Latvijas-Vācijas kopuzņēmums REHO, SIA Smile Line un SIA Balticum Reizen.

Reklāmas kampaņu izstrādi ārvalstu tūristu motivēšanai apmeklēt Latviju Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) nolēmusi uzticēt profesionālām reklāmas aģentūrām, informē TAVA tūrisma mārketinga eksperte Linda Penka.

TAVA jau izsludinājusi konkursus reklāmas kampaņu koncepcijas un aktivitāšu izstrādei 2011. - 2013.gadam Krievijas un Vācijas tūrisma tirgos, un drīzumā, pēc komunikāciju stratēģijas izstrādes tiks izsludināti konkursi arī Somijas, Zviedrijas, Lietuvas un Igaunijas tirgiem.

Tas tiek darīts, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumam.

Konkursa nolikumi reklāmas kampaņu izstrādei Krievijas un Vācijas tūrisma tirgos TAVA jāiesniedz līdz 15. jūlijam. Paredzamā līgumcena katrā no konkursiem ir 52 tūkstoši latu ar PVN. Reklāmas kampaņas izstrāde Krievijas un Vācijas tirgū jāveic līdz 2013.gada 31.oktobrim, visi darbi pabeidzami līdz 2014.gad 31.martam vai līdz noteiktās pakalpojumu summas izlietošanai. Kampaņām jāsaskan ar Latvijas tūrisma mārketinga stratēģijā 2010.-2015.gadam un Latvijas tūrisma mārketinga ārējo komunikāciju stratēģijā 2011.-2013.gadam nodaļās Krievija un Vācija noteiktajām prioritātēm.

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) noskaidrojusi desmit populārākos Latvijas tūrisma objektus un vietas. Pēc ekspertu domām, Latvijas tūrisma objekts Nr.1 joprojām ir Rundāles pils, Db.lv informēja TAVA sabiedrisko attiecību speciālists Normunds Ķietis.

TAVA aptaujāja 75 tūrisma ekspertus, kuru vērtējumam tika nodotas 55 dažādas tūrisma piesaistes.

Par Top-10 tūrisma objektiem TAVA izdos bukletus, kartes, kā arī tos popularizēs internetā.

Latvijas Top-10 vēl iekļuva: Vecrīga, Aglonas bazilika, Jūrmala un SPA centri, Gaujas Nacionālais parks, Kuldīgas vecpilsēta un Ventas rumba, Turaidas muzejrezervāts, Cēsu vecpilsēta un viduslaiku pils, Liepāja un Ventspils. Tūlīt aiz desmitnieka seko: Kino pilsētiņa Cinevilla, Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs un Aerodium.

Pēc aptaujas rezultātiem, visaugstāko vērtējumu saņēma Rundāles pils. 72 no 75 ekspertiem to iekļāva pirmajā desmitniekā, tālāk seko Vecrīga un Aglonas bazilika ar attiecīgi 67 un 62 punktiem.

Lai izteiktu pateicību tūrisma nozares pārstāvjiem, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā un popularizēšanā, kā arī pārstāvējuši tūrisma nozares intereses, apbalvoti “Gada Cilvēks Tūrismā 2023” laureāti.

Balvas pasniegtas piecās kategorijās: uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā, uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā, tūrisma informācijas centra vadītājs, uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā, kā arī balva par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā. Balvas tika pasniegtas tūrisma izstādes “Balttour 2024” atklāšanas pasākumā.

Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā” balvu ieguva “Islande Hotel” valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš; kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā” – “Latvia Tours” direktore Ieva Keiša, savukārt apbalvojumu “Tūrisma centra vadītājs” - Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Sintija Pusaudze. Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā” balvas saņēma divi laureāti - restorāna “Max Cekot Kitchen” saimnieks un šefpavārs Maksims Cekots, kā arī restorāna “Pavāru māja” saimnieks Ēriks Dreibants. Apbalvojumu par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā saņēma Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes profesore Dr. Maija Rozīte.