ASV elektroauto ražotājs "Tesla" Viļņā atvēris Baltijas valstīs pirmo pastāvīgo tirdzniecības un servisa centru, trešdien paziņoja kompānija.

""Tesla" sāk piegādāt savus pirmos automobiļus klientiem Lietuvā," informēja uzņēmumā, piebilstot, ka "klienti savus pasūtījumus var saņemt jaunajā centrā Viļņā. Šis ir mūsu pirmais "Tesla" centrs reģionā, kurā zem viena jumta atrodas serviss, piegādes un izstāžu zāle".

Kompānijā uzsvēra, ka "Tesla" īpašniekiem tagad būs vieglāk plānot savu elektromobiļu tehnisko apkopi un sekot līdzi remontdarbiem.

Jaunais "Tesla" centrs Traķu Vokes mikrorajonā Viļņā ir gandrīz 1000 kvadrātmetru plašs ar āra autostāvvietu 100 automašīnām.

Septembrī "Tesla" atklāja savu pirmo tā dēvēto "pop-up" stendu Lietuvā - Viļņas iepirkšanās centrā "Akropolis" -, kurā varēja pieteikties "Model Y" un "Model 3" testa braucieniem.

Zviedrijas pensiju fonds AP7 iekļāvis tā dēvētajā melnajā sarakstā ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmumu "Tesla", jo tas Savienotajās Valstīs neievēro darba tiesības, un pārdevis visas sev piederošās kompānijas akcijas.

Fonda paziņojumā teikts, ka tas ir nolēmis iekļaut "Tesla" melnajā sarakstā saistībā ar arodbiedrību tiesību pārkāpumiem ASV.

"Neraugoties uz dialogu vairāku gadu garumā ar "Tesla", tai skaitā akcionāru priekšlikumiem sadarbībā ar citiem investoriem, uzņēmums nav veicis pietiekamus pasākumus, lai risinātu šos jautājumus," norādīja fonds.

AP7 preses pārstāve ziņo, ka fonds maija beigās pārdevis visas sev piederošās "Tesla" akcijas 13 miljardu kronu (1,1 miljards eiro) apmērā.

Šīs akcijas veidojušas 1% no fonda kopējiem aktīviem.

Jau ziņots, ka aprīlī Zviedrijas apdrošināšanas uzņēmums "Folksam" pārdeva sev piederošās "Tesla" akcijas, ņemot vērā autoražotāja pastrādātos darbinieku tiesību pārkāpumus.

Berlīnē piektdien aizdedzinātas četras "Tesla" automašīnas, paziņojusi Vācijas policija, kas neizslēdz politisku motivāciju šīm dedzināšanām.

Aizdegās arī vairākas automašīnas, kas atradās blakus degošajām "Tesla" mašīnām.

ASV elektroautomobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla" izpelnījies negatīvu reakciju Vācijā pēc uzņēmuma īpašnieka Īlona Maska iesaistīšanās Bundestāga vēlēšanās un paustā atbalsta labējai eiroskeptiķu partijai "Alternatīva Vācijai" (AFD).

"Tesla" automobiļu tirdzniecība Vācijā šī gada pirmajos divos mēnešos sarukusi par 70%, kamēr elektrisko automobiļu sektorā kopumā tika pieredzēta augšupeja.

Pēdējos mēnešos Vācijā notikuši vairāki incidenti, kuros iesaistītas "Tesla" mašīnas.

Berlīnē divas "Tesla" automašīnas tika aizdedzinātas arī janvāra sākumā, bet februārī divas "Teslas" tika aizdedzinātas Drēzdenē.

ASV elektroautomobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla" pārdošanas apjomi Eiropā janvārī un februārī samazinājās par 49%, salīdzinot ar to pašu periodu pirms gada, otrdien paziņojusi Eiropas Automašīnu ražotāju asociācija (ACEA).

Novecojoši modeļi ir viens no faktoriem, kas šogad negatīvi ietekmējuši pārdošanas apjomus, bet daudzi potenciālie pircēji arī atsakās no "Tesla" auto iegādes, protestējot pret uzņēmuma īpašnieka Īlona Maska darbību ASV Valdības efektivitātes departamenta (DOGE) vadībā.

Masks kļuvis par galveno ASV prezidenta Donalda Trampa atbalstītāju, un DOGE viņa vadībā taupības nolūkos reformē federālās aģentūras, nesaudzīgi atlaižot tūkstošiem darbinieku.

ASV pēdējo nedēļu laikā protestētāji apķēpājuši "Tesla" transportlīdzekļus un uzlādes stacijas ar kāškrustiem, bet vairāki elektriskie pikapi "Cybertruck" dīleru autostāvvietās tikuši aizdedzināti. "Tesla" akciju cena pēdējā mēneša laikā ir strauji kritusies.

Miljardieris Īlons Masks otrdien paziņoja, ka plāno maijā "ievērojami" samazināt savu darbu ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas labā, lai fokusētos uz savu elektromobiļu ražošanas uzņēmumu "Tesla".

Tramps bija apsolījis samazināt valdības izdevumus, uzdodot Maskam vadīt tā dēvēto Valdības efektivitātes departamentu (DOGE).

"Iespējams, nākamajā mēnesī mans DOGE veltītais laiks ievērojami samazināsies," Masks sacīja konferences zvana laikā.

"Tesla" pērnā gada ceturtajā ceturksnī strādāja ar 2,3 miljardu dolāru peļņu, kas ir par 71% mazāk nekā attiecīgā laika periodā pirms gada. Analītiķi ir brīdinājuši, ka Maska darbs DOGE kaitē viņa vadītā uzņēmuma "Tesla" zīmolam.

Identisks peļņas kritums tika reģistrēts arī pērnā gada pēdējos trīs mēnešos.

Tikmēr uzņēmuma ieņēmumi pirmajā ceturksnī samazinājušies par 9% līdz 19,3 miljardiem dolāru.

Daļa investoru izteikuši kritiku, ka Masks ir pārāk daudz uzmanības pievērsis darbam Trampa administrācijas labā, tāpēc viņam vajadzētu atkāpties no "Tesla" vadītāja amata vai atteikties no padomnieka lomas Vašingtonā.

Pieci pasaules bagātākie cilvēki, kas 20.janvārī bija klāt ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācijā, kopš tās ir zaudējuši 209 miljardus ASV dolāru akciju tirgu krituma dēļ, pirmdien ziņoja aģentūra "Bloomberg".

Vislielākos zaudējumus 145 miljardu dolāru apmērā cietis miljardieris Īlons Masks, sarūkot viņa elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Inc." akcijas cenai.

Trampa inaugurāciju apmeklējušie miljardieri, tai skaitā Īlons Masks, Džefs Bezoss un Marks Zakerbergs, līdz 20.janvārim bija kļuvuši vēl bagātāki, kāpjot viņu uzņēmumu akciju cenām biržā.

Tomēr nākamo septiņu nedēļu laikā šie miljardieri zaudēja 209 miljardus dolāru, bet Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" samazinājās par gandrīz 7%.

Periods starp Trampa uzvaru prezidenta vēlēšanās un viņa inaugurāciju bija labvēlīgs pasaules bagātākajiem cilvēkiem, jo Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" bija pieaudzis, sasniedzot vairākus vēsturiskus maksimumus. Investori pievērsās akciju un kriptovalūtu tirgiem, paredzot, ka Trampa politika būs izdevīga uzņēmējdarbībai.

Japānas autobūves uzņēmuma "Nissan" akcijas cena piektdien pakāpusies par 11% saistībā ar medijos izskanējušo informāciju, ka autoražotājs plāno vērsties pie ASV elektroauto ražošanas kompānijas "Tesla" ar aicinājumu tajā investēt.

Šādas ziņas izskanējušas pēc tam, kad "Nissan" un "Honda" pagājušajā nedēļā paziņoja, ka pārtraukuši sarunas par abu uzņēmumu iespējamu apvienošanu, izveidojot pēc pārdošanas apmēra pasaulē trešais lielākais autoražotājs.

Laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz situāciju labi pārzinošiem informācijas avotiem, vēstī, ka "Nissan" ieceri vērsties pie "Tesla" atbalsta arī Japānas bijušais premjerministrs Josihide Suga.

"Uzņēmums cer, ka "Tesla" kļūs par stratēģisko investoru, jo viņi uzskata, ka tas ["Tesla"] vēlas iegādāties "Nissan" rūpnīcas ASV," raksta "Financial Times".

"Nissan" komentārus saistībā ar šo informāciju nesniedz, bet laikraksts norāda, ka vairāki uzņēmuma padomes locekļi ir informēti par šo ieceri.

ASV elektroautomobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla" akcijas cena otrdien strauji samazinājusies, tā tirgus vērtībai nokrītoties zem viena triljona dolāru, kas skaidrojams ar vājo automašīnu tirdzniecību Eiropā un vadītāja Īlona Maska agresīvo iesaistīšanos politikā.

"Tesla" akcijas cena otrdien tirdzniecības sesijas noslēgumā saruka par 8,4% līdz 302,8 dolāriem, uzņēmuma tirgus vērtībai samazinoties par 89 miljardiem dolāru.

Kompānija Eiropā janvārī pārdeva mazāk nekā 10 000 automobiļu, kas ir par aptuveni 45% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

Vienlaikus Masks kļuvis par ASV prezidenta Donalda Trampa padomnieku, kam uzticēta valdības izdevumu samazināšana. Masks arī paudis spēcīgu atbalstu galēji labējiem līderiem Eiropā, tai skaitā nesenajās Vācijas vēlēšanās, izraisot atsevišķu Eiropas politiķu kritiku.

"Tesla" akcijas cena strauji pieauga pēc ASV prezidenta vēlēšanām, investoriem uzskatot, ka Maska pietuvināšanās Trampam palīdzēs viņa uzņēmumam gūt panākumus.

ASV elektroauto ražotājs "Tesla" un Vācijas autobūves uzņēmums BMW vērsušies Eiropas Savienības (ES) augstākajā tiesā ar mēģinājumu apstrīdēt bloka lēmumu piemērot papildu muitas nodevas Ķīnā ražotajiem elektriskajiem automobiļiem, pirmdien paziņoja Eiropas Komisija (EK).

"Tesla" un BMW vērsušies ES Tiesā, jo automobiļus ražo arī Ķīnā.

Papildu tarifu piemērošanu bloka augstākajā tiesā centušies apstrīdēt arī Ķīnas autoražotāji BYD, "Geely" un "SAIC".

ES oktobra beigās ieviesa papildu muitas nodevas Ķīnā ražotajiem elektriskajiem automobiļiem.

EK veiktajā izmeklēšanā tika konstatēts, ka Ķīnas valsts subsīdijas rada negodīgu konkurenci Eiropas autoražotājiem.

Jaunie tarifi būs spēkā piecus gadus.

Dažādu ražotāju produkcijai likmes atšķiras.

Jaunie tarifi attiecas arī uz ārvalstu koncernu Ķīnā ražotajiem elektroauto, Piemēram, "Tesla" Ķīnā ražotajiem elektriskajiem transportlīdzekļiem tiks piemērots 7,8% tarifs.

Ķīnas autobūves gigantam "Geely", kas ir viens no valsts lielākajiem elektrisko transportlīdzekļu ražotājiem, tiks piemērots papildu tarifs 18,8% apmērā.

Pieaugot cerībām uz ASV un Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības vienošanos, ASV un Eiropas biržās ceturtdien akciju cenas pārsvarā pieauga.

ASV prezidents Donalds Tramps solījis 1.augustā noteikt augstākus muitas tarifus daudzām pasaules valstīm, ja vien šīs valstis pirms tam nepanāks tirdzniecības vienošanās ar ASV. Tas attiecas arī uz Eiropas Savienību. Investori cer, ka galu galā vienošanās izdosies panākt, un šis optimisms pēdējās nedēļās atspoguļojies arī akciju tirgos.

ASV biržu indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" ceturtdien sasniedza jaunus rekordus, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" samazinājās.

Interneta tehnoloģiju kompānijas "Google" mātesuzņēmums "Alphabet" pavēstīja, ka šī gada otrajā ceturksnī strādājis ar 28,2 miljardu dolāru peļņu, un "Alphabet" akcijas cena palielinājās par 0,9%. Savukārt ASV elektroautomobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla" paziņoja, ka uzņēmuma peļņa šī gada otrajā ceturksnī sarukusi par 16%. "Tesla" akcijas cena kritās par 8,2%.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien kritās bažās par globālo ekonomiku pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma par muitas tarifu noteikšanu prečus importam no Kanādas, Meksikas un Ķīnas.

Volstrītas indeksi tirdzniecības sesijas sākumā krasi kritās, bet kritums vēlāk samazinājās pēc tam, kad Tramps uz mēnesi atlika tarifu piemērošanu Meksikai. Jau pēc tirdzniecības sesijas beigām uz mēnesi tika atlikta arī tarifu piemērošana Kanādai.

Tramps sestdien parakstīja rīkojumu, ar kuru noteica muitas tarifus Kanādai, Meksikai un Ķīnai. Tramps paziņoja, ka ASV no otrdienas piemēros 25% tarifus importam no Kanādas un Meksikas, kā arī 10% tarifus precēm no Ķīnas, bet energoresursiem no Kanādas tiks piemērots zemāks 10% tarifs.

Londonas, Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi saruka pēc tam, kad Tramps nedēļas nogalē brīdināja, ka noteikti plāno nākotnē vērsties arī pret ES ar muitas tarifiem, un neizslēdza iespēju noteikt tarifus arī Lielbritānijai.

Pērnais gads jaunu auto pārdošanai bijis ļoti sekmīgs, rāda Swedbank līzinga apkopotie dati.

Pieprasījums pēc jaunu auto iegādes privātpersonām 2024.gadā audzis par 12%, iedzīvotājiem arvien vairāk dodot priekšroku videi draudzīgiem auto. Attiecīgi pērn katrs trešais jeb 33% no visiem pārdotajiem jaunajiem auto bija ar zemu vai vidēju CO2 emisiju daudzumu (līdz 130 g CO2/ km). Zīmīgi, ka pagājušajā gadā pārdots arī rekordliels elektroauto skaits – 458 elektromobiļi, un aizvien populārāki kļūst arī uzlādējamie hibrīdi. Pirktākais elektroauto pērn bija Tesla Model 3, savukārt vidējā līzingā iegādātā auto cena sasniedza 31 500 eiro. Kopumā 2024.gadā izsniegto auto līzinga finansējuma apjoms palielinājies par 8%, pārsniedzot 95 miljonus eiro.

Uzmanības centrā esot ASV prezidenta Donalda Trampa un miljardiera Īlona Maska konfliktam, akciju cenas Volstrītā ceturtdien samazinājās, bet Eiropā un Āzijā mainījās bez vienotas tendences.

Galvenie ASV biržu indeksi ceturtdien samazinājās, un Maskam piederošā elektromobiļu būves uzņēmuma "Tesla" akcijas cena saruka par vairāk nekā 14%.

Prezidents ceturtdien kritizēja Masku, kurš nopēlis Trampa virzīto likumprojektu, kas paredz plašus nodokļu atvieglojumus un tēriņu samazināšanu, kā arī draudēja anulēt valdības noslēgtos līgumus ar Maska uzņēmumiem. Masks savukārt paziņoja, ka Tramps bez viņa atbalsta būtu zaudējis ASV prezidenta vēlēšanās.

Neskatoties uz Trampa un Maska savstarpējiem apvainojumiem, situācija akciju tirgos ceturtdien bija samērā laba, norādīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Ceturtdien notika arī akcionāru ilgi gaidītā Trampa un Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina telefonsaruna, kas galvenokārt bija veltīta tirdzniecībai. Tramps savā platformā "Truth Social" paziņoja, ka saruna ilga aptuveni pusotru stundu un beidzās ar secinājumu, kas šķietot ļoti pozitīvs abām pusēm. Viņš piebilda, ka ASV un Ķīnas pārstāvji drīzumā rīkos jaunu tikšanos.

Pagājušajā gadā Latvijā oficiāli ir paziņots par 77 uzņēmumu pārņemšanas un apvienošanās darījumiem, kas ir par 35% vairāk nekā gadu iepriekš, intervijā sacīja uzņēmumu iegādes darījumu konsultāciju uzņēmuma "Oaklins M&A Baltics" partnere Valērija Lieģe.

Viņa arī uzsvēra, ka beidzot galveno lomu darījumos uzņemas nevis ārzemnieki, kas ienāk un kaut ko pērk, bet vietējie uzņēmēji.

"Oaklins M&A Baltics" apkopotie dati liecina, ka Igaunijā darījumu skaits tradicionāli ir lielākais Baltijā, bet nav vērā ņemama pieauguma - 2024.gadā bija 138 darījumi, kamēr 2023.gadā bija 132 darījumi. Savukārt Lietuvā bija pieaugums no 110 pārņemšanas un apvienošanās darījumiem 2023.gadā līdz 125 darījumiem pērn.

"Tādēļ lai gan Latvijā mums joprojām ir vismazāk darījumu Baltijā, mēs aizvien vairāk pietuvojamies kaimiņvalstīm," sacīja Lieģe.

Baltijā darījumu skaits ir pieaudzis visās valstīs un "Oaklins M&A Baltics" partnere to skaidroja ar to, ka Baltijas ekonomika aug straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). Ja 2022. un 2023.gads Baltijā bija daudz sliktāks nekā vidēji ES, tad 2024.gadā Baltijas ekonomika uzrādīja daudz labākus rezultātus. Arī 2025. un 2026.gada prognozes ir salīdzinoši labas.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien guvis nozīmīgu politisku uzvaru, jo Pārstāvju palāta ar nelielu balsu vairākumu apstiprinājusi viņa piedāvāto likumprojektu par nodokļu atvieglojumiem un izmaksu samazināšanu.

Balsojums, domājams, nostiprinās Trampa kontroli pār Republikāņu partiju, kuru plosīja nesaskaņas par likumprojekta, kas varētu palielināt nacionālo parādu un samazināt sociālo un veselības aprūpes programmu finansējumu.

Neliela grupa likumprojekta pretinieku republikāņu rindās galu galā pakļāvās partijas disciplīnai, ieklausoties Pārstāvju palātas spīkera Maika Džonsona pārliecināšanā.

Džonsons visu nakti mudināja disidentus tomēr atbalstīt Trampa "lielo, skaisto likumprojektu" un, galu galā, par to nobalsoja 218 Pārstāvju palātas locekļi, pret balsojot 214 kongresmeņiem. Visi likumprojekta atbalstītāji bija republikāņi, bet pret balsoja visi 212 Pārstāvju palātas demokrāti un divi republikāņi.

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien nosodīja sava bijušā sabiedrotā Īlona Maska paziņojumu par jaunas politiskas partijas dibināšanu, ieceri dēvējot par "smieklīgu", pēc tam kad Masks, kas vēl nesen atbalstīja republikāņus, bija paziņojis, ka vēlas mest izaicinājumu ASV "vienpartijas sistēmai".

"Manuprāt, ir smieklīgi dibināt trešo partiju," žurnālistiem sacīja Tramps. "Vienmēr ir bijusi divpartiju sistēma, un es uzskatu, ka trešās partijas dibināšana vienīgi vairo apjukumu."

"Trešās partijas nekad nav darbojušās. Tāpēc viņš var ar to izklaidēties, bet, manuprāt, tas ir smieklīgi," norādīja prezidents.

Maskam izraisījies konflikts ar Trampu saistībā ar prezidenta milzīgo izdevumu plānu. Uzņēmējs brīdinājis, ka tas izraisīs ASV parāda sprādzienu, un solījis darīt visu iespējamo, lai sakautu likumdevējus, kas par to balsoja.

Sestdien Masks paziņoja par Amerikas partijas veidošanu, ar kuras palīdzību viņš mēģinās šos solījumus izpildīt.

Tramps apgalvo, ka Masks vēršas pret viņu, jo tēriņu likums samazina subsīdijas elektriskajiem transportlīdzekļiem.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien lielākoties saruka, īpaši samazinoties tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenām, pēc datu publicēšanas par ASV patērētāju pārliecības samazināšanos bažās par prezidenta Donalda Trampa muitas tarifu plāniem.

ASV patērētāju pārliecības indekss šā gada februārī samazinājies līdz 64,7 punktiem salīdzinājumā ar 71,1 punktu janvārī, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2023.gada novembra un straujākais kritums kopš 2021.gada augusta, liecina Mičiganas Universitātes koriģētie dati.

"Patērētāju pārliecība ir krasi pasliktinājusies, ņemot vērā [Trampa] draudus noteikt lielus tarifus un samazināt federālos izdevumus un nodarbinātību," piezīmē klientiem rakstīja "Pantheon Macroeconomics" vadītājs Semjuels Tumss.

Tā sauktā "Lieliskā septiņnieka" uzņēmumu akciju cenas, kas pērnā gada beigās palīdzēja ASV akciju cenām sasniegt rekordus, otrdien pārsvarā kritās, īpaši ietekmējot Volstrītas indeksu "Nasdaq Composite". Vislielākais kritums bija "Tesla" akcijas cenai - par 8,4%.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien kritās, ASV prezidenta Donalda Trampa agresīvajai tirdzniecības politikai atkal izvirzoties priekšplānā un atjaunojot bažas par tirdzniecības kariem un inflāciju. Eiropas biržās akciju cenas pārsvarā pieauga.

"Tarifu draudi šonedēļ atkal izvirzījās priekšplānā, sekojot tālākai notikumu attīstībai nedēļas nogalē," atzīmēja "Interactive Investor" tirgu pārzinis Ričards Hanters.

Tramps nedēļas nogalē paziņoja, ka no pirmdienas izsūtīs pirmās 15 vēstules, informējot ārvalstis par jauno muitas tarifu piemērošanu. Viņš pirmdien nosūtīja vēstules Japānas un Dienvidkorejas līderiem, informējot viņus par 25% muitas tarifu spēkā stāšanos no 1.augusta, ja šīs valstis nepanāks tirdzniecības vienošanās ar ASV.

Tramps nosūtīja līdzīgas vēstules uz Dienvidāfriku, Malaiziju, Mjanmu, Laosu un Kazahstānu, paziņojot par muitas tarifu piemērošanu to precēm 25% līdz 40% apmērā.

ASV biržās akciju cenas otrdien pārsvarā pieauga, bet Eiropas biržās lielākoties samazinājās.

ASV biržu indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga, bet indekss "Nasdaq Composite", kas iepriekšējās sešas dienas sasniedza jaunus rekordus, otrdien saruka par 0,4%.

Investori gaida jaunus ziņojumus par ASV uzņēmumu peļņu. Gaidāms, ka trešdien par savu peļņu ziņos "Google" māteskompānija "Alphabet" un "Tesla", kas ir pirmie divi uzņēmumi no tā sauktā ASV tehnoloģiju uzņēmumu "Lieliskā septiņnieka", kas nāks klajā ar jaunākajiem peļņas rezultātiem. Vairāki lielie tehnoloģiju uzņēmumi, tai skaitā "Apple" un "Meta", savus jaunākos rezultātus paziņos nākamnedēļ.

Uzņēmumu peļņas ziņojumi līdz šim liecinājuši par ASV ekonomikas noturīgumu, taču vairākās nozarēs, jo īpaši autobūvē, ASV prezidenta Donalda Trampa piemērotie tarifi lielākajiem tirdzniecības partneriem ir raisījuši bažas par nākotni.

Vācijas autobūves uzņēmums "Audi" piektdien pātrauks elektrisko automobiļu ražošanu Briseles rūpnīcā.

Koncernā "Volkswagen" ietilpstošais "Audi" par ieceri februāra izskaņā pārtraukt "Q8 e-tron" modeļa ražošanu šajā rūpnīcā paziņoja jau pērn oktobrī.

Rūpnīcas slēgšanas dēļ darbu zaudēs 3000 cilvēku.

"Audi" šādu lēmumu skaidro ar pieprasījuma ievērojamu samazināšanos pēc "Q8 e-tron" modeļa automobiļiem, kā arī augstajām loģistikas un ražošanas izmaksām.

Strādājošie šajā rūpnīcā bija rīkojuši ilgstošu streiku, lai novērstu ražotnes slēgšanu, daļai vainojot "Audi" par pārāk lēnu pāreju uz elektroauto ražošanu un tad koncentrēšanos uz pārāk dārga modeļa ražošanu.

Tikmēr "Allianz Trade" analītiķi vēstī, ka Eiropas ražotāji ļāvuši sevi apsteigt ASV elektroauto ražotājam "Tesla" un Ķīnas konkurentiem BYD un "Geely", turklāt Eiropas autobūves uzņēmumu ražotie automobiļi ir pārāk dārgi.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien kritās bažās par to, ka ASV prezidenta Donalda Trampa tirdzniecības politika var novest pasaules lielāko ekonomiku recesijā.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 4,0%, kas bija straujākais kritums kopš 2022.gada, pēc Trampa atteikšanās izslēgt iespējamību, ka ASV ekonomika šogad varētu nonākt recesijā.

"Šis ir pārejas periods, jo mēs darām kaut ko lielu - mēs Amerikai atgriežam labklājību. Tas prasa mazliet laika," svētdien norādīja Tramps.

Trampa mainīgie lēmumi tirdzniecības politikā ir izraisījuši nervozitāti globālajos tirgos un starp patērētājiem. Ir gaidāms, ka trešdien stāsies spēkā ASV 25% muitas tarifi tērauda un alumīnija importam.

"Šķiet, ka prezidents Tramps ir pametis ASV akciju tirgu un ir gatavs stādīt savu politisko vīziju augstāk par tuvākā termiņa prognozi ASV ekonomikai," sacīja tirdzniecības platformas XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

Globālie akciju tirgi februārī piedzīvoja pamatīgu volatilitāti, galvenokārt dažādu ģeopolitisko notikumu dēļ. Eiropas akcijas turpināja pārspēt sāncenšus no ASV un Ķīnas, pateicoties luksusa un aizsardzības sektora akciju kāpumiem un optimismam par iespējamo miera vienošanos Krievijas-Ukrainas karā.

Tomēr mēneša beigās cerības uz ātru mieru Ukrainā izgaisa pēc skaļa konflikta starp Trampu un Zelenski Ovālajā kabinetā 28. februārī.

Februārī STOXX 600 pieauga par 4,2%, kamēr Vācijas DAX par 5,2%. Tikmēr S&P 500 nokrita par 0,7%, Nasdaq-100 noslīdēja par 1,9%, un Dow Jones zaudēja 1,3%, bet Russell 2000 piedzīvoja lielāko kritumu starp ASV indeksiem, noslīdot par 4,2%. Ķīnas akciju tirgi gan uzrādīja spēcīgu kāpumu, ko veicināja tehnoloģiju sektora akciju rallijs – CSI 300 pieauga par 2,5%, kamēr Shanghai Composite par 2,8%. Kriptovalūtām februāris bija smags – lielākā daļa nokrita par 20-30%, sasniedzot zemākos līmeņus kopš decembra vidus. Bitcoin nokritās zem BTC/USD 90 000, kamēr Ethereum noslīdēja līdz ETH/USD 2 100 līmenim, kas ir ievērojams kritums no ETH/USD 4 000 decembrī, kopumā zaudējot 35% mēneša laikā.

Ķīnas lielākā elektrisko automobiļu ražošanas uzņēmuma BYD akcijas cena otrdien sasniegusi rekordaugstu līmeni pēc tam, kad autoražotājs prezentēja jaunu tehnoloģiju, ar kuru automašīnas akumulatorus iespējams uzlādēt vien piecās minūtēs.

BYD norāda, ka akumulatoru un uzlādes sistēma "Super e-Platform" nodrošina 1000 kilovatu (kW) uzlādes jaudu, tādējādi vien pēc piecu minūšu lādēšanas ar automobili iespējams nobraukt līdz pat 470 kilometriem.

"Mūsu mērķis ir panākt, lai elektrisko automobiļu uzlādes laiks būtu tikpat īss kā degvielas uzpildīšana ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotās automošīnās," uzsver uzņēmums.

Pēc šī paziņojuma BYD akcijas cena otrdienas rīta tirdzniecības sesijā uz brīdi pieauga par vairāk nekā 6% un sasniedza jaunu rekordaugstu līmeni.

BYD izstrādātā tehnoloģija ļauj uzņēmumam apsteigt sīvāko konkurentu "Tesla", kas šobrīd spēj nodrošināt 500 kW maksimālo uzlādes jaudu.

Eiropas Komisija (EK) oficiāli ierosinājusi dot autoražotājiem vairāk laika, lai sasniegtu Eiropas Savienības (ES) noteiktos klimata aizsardzības mērķus bez riskiem saņemt naudassodus.

Ierosinātās izmaiņas paredz, ka autobūves uzņēmumiem tiks doti trīs gadi noteikto mērķu ievērošanai, nevis prasītas ikgadējas atbilstības, taču kopējie emisiju samazināšanas mērķi paliks nemainīgi.

Priekšlikums vēl jāapstiprina Eiropas Parlamentam (EP) un vairākumam Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu.

EK prezidente Urzula fon der Leiena, kura nāca klajā ar šo ideju pirms mēneša, martā pauda pārliecību, ka izmaiņas nevājinās ES klimata mērķus. "Ir skaidrs pieprasījums pēc lielākas elastības attiecībā uz CO2 mērķiem," norādīja Leiena, piebilstot, ka autoražotājiem joprojām būs jāievēro mērķi, taču vienlaikus nozarei tiks nodrošināta lielāka elastība.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Martina Gausa alga kompānijā pagājušajā gadā palielinājusies par 1,2% - līdz 838 568 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas ienākumu deklarācija par 2024.gadu.

Vienlaikus Gauss pagājušajā gadā deklarējis arī 72 425 eiro ienākumus no "Swedbank atklātā pensiju fonda".

Deklarācija liecina, ka Gausa īpašumā joprojām ir būves Vācijā, Austrijā un Itālijā, kā arī īpašums Jūrmalā. Tāpat Gausam kopīpašumā joprojām pieder nekustamais īpašums Rīgā.

"airBaltic" vadītājam arī pilnībā pieder Vācijā reģistrēts uzņēmums "MaGau GmBH".

Aviokompānijas valdes priekšsēdētājam īpašumā pagājušā gada beigās joprojām bija 2017.gada izlaiduma kvadricikls "Canam Quard", kā arī divas 2022.gada izlaiduma motorlaivas "Mercury" un "Easy_Marine 500".

Vienlaikus 2024.gadā Gausa īpašumā bija piecas automašīnas, tostarp viņa īpašumā joprojām bija 2019.gada un 2021.gada "Tesla", 2022.gada "Audi e-tron" un 2019.gada "Mercedes GLE", savukārt 2024.gadā Gauss iegādājies 2023.gada "Fiat" automašīnu, jo 2023.gada deklarācijā šāds transportlīdzeklis nebija uzrādīts.