Jaunākais izdevums

Latvijas IT uzņēmums “TestDevLab”, kas Liepājā ir pārstāvēts jau no 2018. gada, atklājis savu jauno biroju.

Renovētajā ēkā Jūras ielā aptuveni 500 kvadrātmetru platībā strādā 25 uzņēmuma darbinieki un telpu potenciāls ļauj dubultot darbinieku skaitu, kā arī rīkot dažādas aktivitātes, piemēram, apmācības.

“Pirms vairākiem gadiem Liepājā atvērām mūsu trešo biroju un šobrīd esmu gandarīts, ka esam izauguši no iepriekšējā biroja telpām un varam uzsākt darbu modernā darba vidē. Atverot jauno Liepājas biroju, esam izdarījuši savu mājasdarbu un tagad varam turpināt izaugsmi Liepājā. Mūsu inženieri strādā dažādos interesantos starptautiskos projektos un nodrošina audio/video kvalitātes testēšanas pakalpojumus. Tagad jaunajās telpās varēsim izveidot papildus testēšanas laboratorijas, komentē uzņēmuma līdzdibinātājs Andrejs Frišfelds.

Pagājušā gada nogalē “TestDevLab” atzīmēja savas darbības pirmo desmitgadi un šobrīd uzņēmumā strādā jau vairāk nekā 500 darbinieki no 17 dažādām valstīm. Uzņēmumam ir seši biroji Latvijā (Liepājā, Ventspilī, Rīgā, Jelgavā, Valmierā un Daugavpilī), kā arī šī gada sākumā Ziemeļmaķedonijā tika atvērts pirmais starptautiskais birojs.

“TestDevLab” programmatūras kvalitātes nodrošināšanas speciālisti rūpējas par jaunuzņēmumu un pasaules lielāko tehnoloģiju gigantu programmatūras kvalitāti. Pēdējos gados īpaši pieprasīti ir uzņēmuma piedāvātie audio un video programmatūras testēšanas pakalpojumi un šie darbi tiek veikti arī no Liepājas biroja.

2011. gadā Latvijā izveidotais uzņēmums TestDevLab nodarbojas ar programmatūras testēšanas pakalpojumu sniegšanu un testēšanas produktu izstrādi. Starp uzņēmuma klientiem ir gan jaunuzņēmumi, gan starptautiski milži kā Microsoft, Skype, Orange, Telefonica, Airbnb u.c. Uzņēmuma testēto programmatūru lieto vairāk nekā 4.5 miljardi cilvēku visā pasaulē.

TestDevLab ir saņēmis LIAA Eksporta un inovācijas balvu, The Red Jackets Eksporta izcilības balvu un vairākus gadus pēc kārtas uzņēmuma radītie testēšanas produkti ir augstu novērtēti prestižajā European Software Testing Awards konkursā. 2019. gadā TestDevLab ieguva informācijas drošības pārvaldības standarta ISO/IEC 27001:2013 sertifikātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas IT uzņēmums TestDevLab oficiāli atklājis biroju Ziemeļmaķedonijas galvaspilsētā Skopjē. Tajā strādā 55 no uzņēmuma 500 darbiniekiem un jaunais birojs ļaus ātrāk palielināt darbinieku skaitu šajā valstī.

Jau pirms biroja atvēršanas pagājušajā gadā TestDevLab Ziemeļmaķedonijā bija izveidojis uzņēmuma filiāli, lai varētu piedāvāt darbiniekiem tādas pašas sociālās garantijas un bonusus, kā pārējiem uzņēmuma darbiniekiem Latvijā un citās valstīs.

Šobrīd TestDevLab ir biroji Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Valmierā un Venstpilī.

Attālinātā formā uzņēmumā strādā darbinieki no Albānijas, Azerbaidžānas, Bulgārijas, Brazīlijas, Gruzijas, Igaunijas, Kazahstānas, Polijas, Rumānijas, Serbijas, Spānijas un Turcijas.

“Pagājušā gada nogalē nosvinējām uzņēmuma 10 gadu jubileju un katru gadu esam spējuši audzēt mūsu programmatūras testēšanas pakalpojumu un produktu klāstu, kā arī palielināt piesaistīto klientu un darbinieku skaitu. Būtiski pieaugot darba apjomam, pirms vairākiem gadiem uzsākām darbinieku meklējumus arī ārzemēs. Pagājušā gada sākumā mums izdevās piesaistīt vairākus lieliskus speciālistus Ziemeļmaķedonijā un darbinieku skaits būtiski sāka pieaugt līdzko šajā valstī izveidojām uzņēmuma filiāli un izvērsām plašākas mārketinga kampaņas. Ziemeļmaķedonijā paredzam piesaistīt vēl vairāk darbiniekus un novērtējam to akadēmiskās un praktiskās zināšanas,” uzņēmuma darbības izvēršanu Ziemeļmaķedonijā komentē TestDevLab līdzdibinātājs Andrejs Frišfelds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātais starptautiskais IT uzņēmums TestDevLab Spānijas pilsētā Malagā oficiāli atklājis savu ceturto starptautisko biroju.

Šobrīd Spānijā strādā 12 no uzņēmuma vairāk nekā 500 darbiniekiem. Pagājušajā gadā uzņēmums atklāja savus birojus Igaunijā, Lietuvā un Ziemeļmaķedonijā.

Latvijā TestDevLab ir seši biroji. Attālināti uzņēmumā strādā darbinieki no Albānijas, Azerbaidžānas, Bulgārijas, Gruzijas, Igaunijas, Kazahstānas, Rumānijas, Spānijas, Turcijas un citām valstīm.

Malaga ir ne tikai viena no vissenākajām apdzīvotajām pilsētām Rietumeiropā, bet to par mājvietu sauc daudzi pieredzējuši IT speciālisti. Tāpat lokālā biroja atklāšana ir svarīgs solis, lai attīstītu uzņēmējdarbību Spānijā.

“Mums jau ilgus gadus uzņēmumā attālināti strādāja vairāki darbinieki no Spānijas un tas ļāva iepazīt šīs valsts darba kultūru un biznesa vidi. Tāpēc pieņēmām stratēģisku lēmumu atvērt biroju Spānijā, lai varētu nodrošināt ērtu darba vidi mūsu darbiniekiem un attīstīt uzņēmējdarbību šajā valstī. Spānijā darbojas daudzi uzņēmumi, kuriem mūsu programmatūras kvalitātes nodrošināšanas pakalpojumi un produkti var lieti noderēt un paredzu, ka mūsu lokālā pārstāvniecība ļaus ar tiem izveidot veiksmīgas sadarbības. Tāpat plānojam sadarboties arī ar vietējo IT komūnu dažādos pasākumos, kā arī piedalīties studentu izglītošanā programmatūras izstrādes un testēšanas jomās. Par biroja atvēršanu Spānijā ir priecīgi arī mūsu citu valstu darbinieki un tagad viņi var izmantot iespēju pastrādāt no saulainās Spānijas,” tā Malagas biroja atvēršanu komentē TestDevLab līdzdibinātājs Ervins Grīnfelds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas IT uzņēmums “TestDevLab” atklājis savu Jelgavas biroju, kurā šobrīd strādā 19 darbinieki un esošās telpas ļauj palielināt darbinieku skaitu šajā pilsētā.

Tas jau ir sestais uzņēmuma birojs Latvijā un radīts ar mērķi Jelgavā un tās apkārtnē dzīvojošiem IT speciālistiem piedāvāt ērtu darba vidi un perspektīvas darba iespējas.

“Jelgavā mēs esam atvēruši mūsu sesto biroju Latvijā un no tā pieredzējuši programmatūras testēšanas inženieri strādā pie dažādiem starptautiskiem projektiem. Birojā esam izvietojuši modernas audio/video kvalitātes testēšanas laboratorijas, kuras tiek izmantotas pasaulē zināmāko komunikācijas produktu kvalitātes uzlabošanai. Gadu gaitā esam izveidojuši labu sadarbību ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti un Jelgavas birojā strādā šīs augstskolas studenti un absolventi. Studentiem piedāvājam prakses un darba iespējas, kā arī cenšamies ar vieslekcijām parādīt programmatūras testēšanas teorētiskās un praktiskos aspektus. Darba ir ļoti daudz un meklējam papildspēkus,” sacīja “TestDevLab” līdzīpašnieks Andrejs Frišfelds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums SIA "TestDevLab" atklājis biroju Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, informē "TestDevLab" pārstāvji.

Šajā birojā strādā 11 no uzņēmuma vairāk nekā 550 darbiniekiem, un biroja izveide ļaušot izvērst savu klātesamību Lietuvā.

Patlaban "TestDevLab" ir seši biroji Latvijā, kā arī šī gada sākumā tika atvērts pirmais starptautiskais birojs Ziemeļmaķedonijas galvaspilsētā Skopjē, bet rudenī savas durvis vēra arī Igaunijas birojs Tartu.

Attālināti uzņēmumā strādā darbinieki no Albānijas, Azerbaidžānas, Bulgārijas, Igaunijas, Kazahstānas, Polijas, Rumānijas, Spānijas, Turcijas un citām valstīm. Uzņēmums piedāvā darbu pieredzējušiem programmatūras testēšanas un izstrādes inženieriem vairāk nekā 20 dažādos amatos, kā arī piedāvā prakses iespējas cilvēkiem, kas tikai plāno sākt veidot veiksmīgu IT karjeru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā aizsāktais starptautiskais IT uzņēmums TestDevLab atklājis biroju Igaunijas pilsētā Tartu. Šajā birojā strādā 18 no uzņēmuma vairāk nekā 550 darbiniekiem un biroja izveide ļaus palielināt darbinieku skaitu Igaunijā.

Šobrīd TestDevLab ir seši biroji Latvijā (Ventspilī, Liepājā, Rīgā, Jelgavā, Valmierā un Daugavpilī), kā arī šī gada sākumā tika atvērts pirmais starptautiskais birojs Ziemeļmaķedonijas galvaspilsētā Skopjē. Attālinātā formā uzņēmumā strādā darbinieki no Albānijas, Azerbaidžānas, Bulgārijas, Igaunijas, Kazahstānas, Polijas, Rumānijas, Spānijas, Turcijas un citām valstīm.

Šobrīd uzņēmumā ir vairāk nekā 20 vakances tehniskajiem un administratīvajiem speciālistiem.

“Pēdējos gados esam piedzīvojuši strauju izaugsmi, jo sāk atmaksāties mūsu investīcijas inovatīvu un pieprasītu programmatūras testēšanas pakalpojumu un produktu izstrādē. Ir audzis arī pieprasījums pēc kvalificētiem inženieriem un tos pēdējos gados arvien vairāk piesaistām arī ārpus Latvijas. Igaunija mums ir labi zināma un pievilcīga kā tehnoloģiski spēcīga kaimiņvalsts ar labi attīstītu augstākās izglītības sistēmu, kas spēj sagatavot kvalificētus speciālistus. Tā kā daži darbinieki attālinātā formā jau iepriekš strādāja no Tartu, izvēlējāmies biroju izveidot šajā pilsētā. Tā ir aktīva pilsēta ar spēcīgām izglītības iestādēm. Plānojam attīstīt šo biroju un audzēt darbinieku skaitu Igaunijā,” komentē TestDevLab līdzdibinātājs Andrejs Frišfelds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā izveidotais informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums SIA "TestDevLab" šonedēļ piedalīsies tehnoloģiju izstādē "CES 2023", kas notiks Lasvegasā, informē uzņēmuma sabiedrisko attiecību vadītājs Kristaps Skutelis.

"TestDevLab" šajā pasākumā piedalīsies ar stendu, kas atradīsies Lasvegasas konferenču un Pasaules tirdzniecības centra Ziemeļu hallē. Tajā ikviens izstādes apmeklētājs varēs aprunāties ar uzņēmuma pārstāvjiem un uzzināt par tā piedāvātajiem programmatūras testēšanas pakalpojumiem un produktiem. Īpašs uzsvars tiks veltīts uzņēmuma izstrādātajām testēšanas jomā unikālajām audio un video kvalitātes nodrošināšanas tehnoloģijām.

Skutelis norāda, ka dalība šajā izstādē ir lielisks veids, kā satikt lielu skaitu tehnoloģiju uzņēmumu un aizvadīt vērtīgas sarunas par potenciālu sadarbību.

"CES 2023" ir ikgadēja starptautiska tehnoloģiju izstāde, kas pirmoreiz organizēta pirms 55.gadiem. Tajā ik gadu piedalās aptuveni 174 valstu uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasniegtas e-komercijas gada balvas labākajiem e-veikaliem Latvijā vienpadsmit dažādās kategorijās. Žūrijas vērtējumā par kopvērtējuma līderi un Grand Prix ieguvēju atzīts uzņēmums VeloSock.

Tāpat noskaidrotas arī iedzīvotāju iemīļotākās iepirkšanās interneta vietnes, kā arī pasniegtas konkursa "E-komercijas zvaigzne 2022" sadarbības partneru simpātiju balvas.

Konkursā žūrijas vērtējumā par līderi kopvērtējumā un Grand Prix ieguvēju atzīts uzņēmums VeloSock, kuru pazīst velo entuziasti visā pasaulē, pateicoties tā ražotajam inovatīvajam produktam – velosipēdu pārvalkiem. VeloSock apbalvots ar īpašu stikla kausu, ko izgatavojis latviešu mākslinieks un dizaineris Artis Nīmanis.

Sekojot pasaules tendencēm, šogad konkursā ieviestas trīs jaunas kategorijas - "Ilgtspēja", "Pieejamība" un "E-komercijas kampaņas". Kategorijā "Ilgtspēja" Zelta apbalvojumu saņēma uzņēmums Burka. Uzņēmums TestDevLab veiktā pieejamības audita rezultātā Zelta apbalvojumu nominācijā "Pieejamība" saņēma interneta veikals Es Mīlu Kafiju. Savukārt kategorijā "E-komercijas kampaņas" augstāko - Sudraba - novērtējumu saņēma Bite un Pranamat.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes biznesa forums pulcē uzņēmējus un nozaru ekspertus, lai rastu atbildes uz to, kā būt konkurētspējīgiem, kā strādāt inovatīvi un kā veidot un attīstīt biznesu mūsdienu mainīgajos apstākļos. Visas dienas garumā apmeklētajiem būs iespēja uzklausīt dažādu nozaru ekspertus, uzdot tiem jautājumus un mijiedarboties ar biznesa līderiem.

Forums norisinās 17.maijā, klātienē, Ventspilī, koncerzālē “Latvija” un tiešraidē, plkst. 10:00 – 17:30. Plašāka informācija par pasākumu: www.kurzemesbiznesaforums.lv

Programma

I DAĻA - IEDVESMAS STĀSTI

Moderators: Pauls Timrots

10:00 – 10:20 Atklāšana. Jānis Vītoliņš, Ventspils valstpilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs

10:20 – 10:35 Eksports uz 100+ valstīm bez neviena ārvalstu komandējuma. Jānis Kulbārdis, SIA “Azeron” līdzdibinātājs

10:35 – 10:55 Saspēle

Lauris Aleksejevs, Restorāna 36.line vadītājs

Kristaps Skutelis, “TestDevLab”, sabiedrisko attiecību vadītājs, tehnoloģiju bloga Kursors.lv vadītājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kurzemes biznesa forumā akcentē Ventspils piemērotību LNG termināļa izveidei

Māris Ķirsons, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru