Izraēlas aizsardzības tehnoloģiju uzņēmums Rafael Advanced Defense Systems un Dienvidkorejas uzņēmums Hyundai Rotem Company (HRC) starptautiskās aizsardzības industrijas izstādes MSPO 2025 ietvaros, kas notika 2025. gada septembrī Kielcē, Polijā, parakstījuši sadarbības līgumu par TROPHY aktīvās aizsardzības sistēmas (APS) integrāciju, ražošanu un pilna dzīves cikla atbalstu uz Korejas galvenā kaujas tanka K2 un nākotnes bruņojuma platformām Korejas Republikai.

Līguma parakstīšana notika HRC stendā, abu uzņēmumu augstākās vadības klātbūtnē, apliecinot jaunu un būtisku soli Korejas–Izraēlas aizsardzības sadarbībā.

“Šis līgums apliecina mūsu kopīgo apņemšanos paaugstināt nākamās paaudzes bruņoto platformu izdzīvojamību kaujas laukā,” norāda Cvī Marmors (Tzvi Marmor), Rafael Sauszemes un jūras sistēmu nodaļas izpildviceprezidents. “Apvienojot Rafael kaujas pieredzi ar Korejas rūpniecisko un tehnoloģisko potenciālu, spēsim sniegt nozīmīgu ieguldījumu gan vietējās, gan starptautiskās aizsardzības vajadzībām.”

Hyundai Rotem uzsvēra, ka Trophy sistēma tiks integrēta gan uz K2 tanka, gan poļu K2PL tanka versijā, padarot šo par pirmo reizi, kad Korejas tanks būs aprīkots ar aktīvās aizsardzības sistēmu.“Trophy ir kaujas laukā pārbaudīta tehnoloģija, kas būtiski uzlabos K2 aizsardzību,” atzīmēja Hjungs-Džūns Džo (Hyung-Joon Jo), Hyundai Rotem Aizsardzības risinājumu pētniecības un attīstības centra vadītājs.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” 2025. gadā modernizējis optiskā tīkla infrastruktūru 43 tūkstošiem mājsaimniecību un paplašinājis augstas veiktspējas (līdz 1 Gbit/s) interneta pieejamību visā Latvijā.

Savukārt 2026. gadā uzņēmums optiskā tīkla attīstībā plāno investēt trīs miljonus eiro, kāpinot pārklājumu un drošību, kā arī integrējot nākamās paaudzes tehnoloģijas un izbūvējot vairāk nekā 50 kilometrus pazemes optisko maģistrāļu.

Pērn “Bite Latvija” modernizēja fiksēto tīklu, nodrošinot līdz 1 Gbit/s interneta ātrumu, vienlaikus palielinot gigabita tīkla pārklājumu ēkās par 40 %. Vienlaikus uzņēmums attīstījis un paplašinājis pazemes optisko maģistrāļu infrastruktūru par aptuveni 50 kilometriem, kas būtiski stiprina tīkla kapacitāti, drošību un noturību, kā arī paplašina iespējas pieslēgt bāzes stacijas optiskajam tīklam. Turklāt izveidots vienots 24/7 tīkla operāciju centrs, kas uzrauga “Bite Latvija” mobilā, fiksētā tīkla un IKT infrastruktūru visā Latvijā, nodrošinot ātrāku reaģēšanu uz traucējumiem un augstāku pakalpojumu stabilitāti.

Mobilo sakaru operators SIA "Bite Latvija" investējis piecus miljonus eiro tīkla modernizācijā un nākotnes pakalpojumu attīstībā, informē uzņēmumā.

"Bite Latvija" norāda, ka kompānija ir investējusi piecus miljonus eiro mobilo pakalpojumu vadības sistēmas modernizācijā, ieviešot nākamās paaudzes, uz mākoņtehnoloģijām balstītas sistēmas, lai uzlabotu tīkla drošību, stabilu darbību un gatavību nākotnes tehnoloģijām.

Pēc kompānijā skaidrotā, šīs investīcijas ir daļa no uzņēmuma ilgtermiņa attīstības stratēģijas, kas paredz mērķtiecīgus ieguldījumus tīklā, nodrošinātu straujāku datu pārraidi, mazāku tīkla aizturi un inovatīvu risinājumu ieviešanu, tostarp industriālajai automatizācijai, IoT pakalpojumiem un kritiskās infrastruktūras savienojumiem.

Kompānijā min, ka mobilo pakalpojumu vadības sistēmas modernizācijas projekta būtiska sastāvdaļa ir klientu datu un pakalpojumu vadības sistēmas (HLR/HSS) nomaiņa un pilnīga pāreja uz Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja "Ericsson" tehnoloģijām.

Kuģu projektēšanas un būvniecības uzņēmums Latitude Construction, kas Rīgas ostā strādā ar zīmolu Latitude Yachts, dibinās jaunu uzņēmumu Latitude Naval Technologies, kas attīstīs modernas jūras platformas drošības un aizsardzības operācijām.

Līdz ar to Rīgas ostas inovatīvo un militāro tehnoloģiju ražotnēm pievienosies vēl viens uzņēmums, kurš attīstīs jaunu virzienu Latvijas kuģu būves industrijā, apvienojot plašo pieredzi kuģu būvniecībā ar pieaugošo pieprasījumu pēc modernām jūras drošības tehnoloģijām.

Šāda ražotne pašreizējos apstākļos ne tikai veicinās Latvijas ekonomisko izaugsmi, bet arī stiprinās Latvijas un tās partneru drošību.

Pirmais jaunā uzņēmuma projekts ir taktiskais katamarāns LNT-27. Tas paredzēts izmantošanai jūras drošības operācijās, patrulēšanā un citos specializētos uzdevumos, kur nepieciešama ātra, stabila un efektīva jūras platforma.

Jaunveidotais uzņēmums "Latitude Naval Technologies" plāno attīstīt ražošanu Latvijā, izmantojot vietējo darbaspēku un stiprinot valsts inženiertehnisko kompetenci. Rīgā paredzēts veidot modernu infrastruktūru kompozītmateriālu kuģu būvei. Projekts paredz radīt augstas pievienotās vērtības darbavietas, veicināt tehnoloģiju pārnesi un sniegt ilgtermiņa ieguldījumu Latvijas aizsardzības industrijas attīstībā.

Turpinot tālāku tīkla infrastruktūras attīstību, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” 2026. gadā plāno investēt 20 miljonus eiro tīkla modernizācijā, 5G pārklājuma paplašināšanā un nākamās paaudzes 5G+ ieviešanā.

Kā norāda Aleksandrs Beļajevs, “Bite Latvija” Radiotīkla departamenta vadītājs, investīcijas ir būtiskas, lai nodrošinātu stabilu, drošu un modernu mobilo sakaru infrastruktūru pieaugošajām klientu vajadzībām un strauji augošajam datu patēriņam.

2026. gadā “Bite Latvija” plāno izbūvēt 55 jaunas bāzes stacijas visā Latvijā – 10 % Rīgā un 90 % reģionos, īpaši Vidzemē un Latgalē. Tīkla paplašināšana paredzēta Kuldīgas, Tukuma, Dobeles, Madonas, Alūksnes, Gulbenes, Ogres, Valmieras un Cēsu novados, kā arī Daugavpilī. Papildu tam 170 esošās bāzes stacijas tiks modernizētas, ieviešot 5G, kas būtiski palielinās tīkla jaudu un datu pārraides ātrumu. Plānots, ka nākamā gada beigās Latvijā darbosies vairāk nekā 1200 “Bite Latvija” bāzes stacijas, no kurām teju 1000 būs aprīkotas ar 5G tehnoloģiju.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” un SKDS veiktā pētījuma dati liecina, ka šogad 37 % uzņēmumu plāno investēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumos, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā. Kā norāda “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors Dmitrijs Ņikitins, būtiskais pieaugums skaidri parāda, ka uzņēmumi arvien vairāk apzinās digitālo risinājumu nozīmi efektivitātes, drošības un konkurētspējas veicināšanā. Šobrīd pakalpojumu sniedzēji, ražošanas un tirdzniecības nozares uzrāda lielākās ambīcijas IKT ieviešanā.

Pētījumu par Latvijas uzņēmumu digitālās drošības situāciju un saskarsmi ar kiberriskiem “Bite Latvija” un SKDS veic jau trešo gadu, aptaujājot 750 uzņēmumu vadītājus visā Latvijā.

Uzņēmumi ar plašu IKT infrastruktūru noteiks tirgus attīstības tempu

2025. gada “Bite Latvija” un SKDS pētījuma “IKT risinājumu izmantošana uzņēmumos un saskarsme ar kiberriskiem” rezultāti atklāj, ka 37 % uzņēmumu Latvijā gatavojas ieguldīt IKT risinājumos, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā pērn. Tikmēr 43 % vadītāju šādu plānu nav – tas ir nozīmīgs kritums par 16 procentpunktiem, jo pērn tā apgalvoja 59 % vadītāju. 20 % respondentu bija grūti atbildēt uz šo jautājumu. Fakts, ka arvien vairāk uzņēmumu Latvijā ir gatavi ieguldīt IKT risinājumos, liecina par skaidru domāšanas maiņu – tehnoloģijas vairs netiek uztvertas kā atbalsta instruments, bet gan kā pamats ilgtermiņa izaugsmei.

Latvijai ir labs potenciāls biodegvielu ražošanai, tā izmantošana ir atkarīga ne tikai no uzņēmēju spējām to attīstīt, bet jo īpaši no politiskajiem lēmumiem un sabiedrības attieksmes.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu diskusiju cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija ietvaros sarunā par biodegvielas ražošanu Latvijā šodien un rīt. Vienlaikus Latvijā izaudzētām rapša sēklām var pievienot augstāku vērtību, no tām ne tikai izspiežot eļļu un iegūstot lopbarībā izmantojamos raušus, bet šo rapšu eļļu izmantojot biodegvielas ražošanai, tādējādi transporta degvielas daļu izaudzējot savā zemē.

Vēsturisko lēmumu sekas

„Pašlaik Latvijā ir divas ražotnes, kur viena - SIA Bio-Venta - ir liela ražotāja un otra – mazāka ražotāja GVF Bio, un kopumā ražotnes var saražot dīzeļdegvielas piedevas –biodīzeļdegvielas - daudz vairāk, nekā valstij būtu nepieciešams, lai varētu izpildīt Eiropas Savienības uzstādītos mērķus,” pašreizējo situāciju raksturoja Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Renārs Pūce. Viņš norādīja, ka liela daļa no Latvijā saražotās biodīzeļdegvielas tiek eksportēta. Problēma ir ar Latvijas iekšējo patēriņu, kas laika gaitā pieredzējis pamatīgu viļņošanos.

Kopš 2025. gada sākuma elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” mērķtiecīgi turpina attīstīt nākamās paaudzes tīklu Latvijā, uzbūvējot 44 jaunas bāzes stacijas gan galvaspilsētā, gan reģionos.

Tādējādi tiek stiprināts un modernizēts tīkla pārklājums visā valstī. Līdz gada beigām “Bite Latvija” bāzes staciju kopskaits pārsniegs 1160, un uzņēmuma 5G tīkls būs pieejams 85 % Latvijas iedzīvotāju.

Šī gada pirmajā pusgadā “Bite Latvija” turpināja mobilo sakaru tīkla attīstību visā Latvijā. Īpaša uzmanība pievērsta 5G tīkla pārklājuma nostiprināšanai reģionos un uz valsts nozīmes autoceļiem, kur pieprasījums pēc uzticama un ātra mobilo datu savienojuma turpina pieaugt.

Proti, jaunas bāzes stacijas šogad izbūvētas tādās apdzīvotās vietās kā Cēsis, Gulbene, Jūrmala, Krāslava, Rēzekne, Rīga, Tukums, Valka, Ventspils, Valmiera un citviet. Tāpat ar ražotāja “Ericsson” tehnoloģijām modernizēts tīkla pārklājums uz nozīmīgākajiem autoceļiem, nodrošinot kvalitatīvus sakarus gan vietējiem iedzīvotājiem, gan ceļotājiem, kuri aktīvi izmanto navigācijas lietotnes, kā arī patērē datus, spēlējot spēles vai skatoties video tiešsaistē.

Zvērinātu advokātu biroja Sorainen konsultatīvais darbs ir novērtēts kā “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Baltijas valstīs” un “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs” Mergermarket European Awards apbalvošanā.

Šī dubultā atzinība atspoguļo uzņēmuma vadošo lomu darījumos, kas ietekmē tirgus, piesaista jaunus investorus un veicina nozares pārveidi pāri robežām.

Baltijas valstis vairs nav tikai reģionāls uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas centrs – tās ietekmē darījumu slēgšanu visā Centrāleiropā un Austrumeiropā. Neskatoties uz pastāvīgo ģeopolitisko spriedzi un ņemot vērā, ka visas trīs Baltijas valstis ir starp pasaules līderiem Ukrainas atbalstīšanā attiecībā pret IKP, reģions ir demonstrējis ievērojamu ekonomisko noturību. Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējā darījumu vērtība 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos pieauga par 79 % salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā, pārsniedzot pat 2021. gada visu laiku rekordu.

LMT sensoru un lietu interneta (IoT) inženieru komanda februārī uzsākusi darbu jaunā Eiropas Kosmosa aģentūras (European Space Agency, ESA) projektā.

Tā mērķis ir gada laikā izstrādāt divu režīmu – mobilo sakaru un satelīta – IoT System-on-Module (SoM) risinājumu, kas ļaus ierīcēm pēc nepieciešamības pārslēgties starp mobilajiem tīkliem un satelītiem, izmantojot vienu moduli. Šis projekts ir praktisks pierādījums LMT grupas mērķtiecīgajā virzībā kosmosa tehnoloģijās un apliecina, ka kosmosa nozare uzņēmumam nav “eksotisks virziens”, bet gan loģisks nākamais solis TechCo uzņēmuma tehnoloģiju attīstībā.

Daudziem IoT risinājumiem loģistikas, lauksaimniecības, vides monitoringa un citās jomās sekmīgam darbam ir nepieciešams spēcīgs un stabils mobilo sakaru pārklājums, kuru plašās teritorijās visā pasaulē vēl arvien nav iespējams nodrošināt. Tas rada būtiskas grūtības nozarēm, kuras arvien vairāk paļaujas uz sensoriem, automatizāciju un reāllaika monitoringu. Ja ierīces zaudē savienojumu, tiek pazaudēti dati, sistēmas nespēj reaģēt un darbības izmaksas pieaug.

Starptautisko investoru interese par Baltijas nekustamo īpašumu tirgu ir mērena, taču stabila, norāda Džūlija Hana Dorfmane (Julia Hana Dorfman), Neighborhood+ dibinātāja.

Šobrīd Baltijas reģions tiek uztverts kā salīdzinoši neliels, bet vienlaikus caurspīdīgs un drošs, kas mūsdienu Eiropas kontekstā ir būtiska priekšrocība. Tāpat Baltija arvien biežāk tiek uztverta kā Ziemeļvalstu reģiona paplašinājums, kas piedāvā pievilcīgas ienesīguma iespējas, salīdzinoši zemas ienākšanas izmaksas un augošus kvalitātes standartus. Latvijas specifiskais izaicinājums ir projektu mērogs un prognozējamība, jo starptautiskais kapitāls meklē apjomu, stabilitāti un skaidru vietējo regulējumu. Ja šie nosacījumi uzlabosies, Rīga un Latvija varētu piesaistīt ievērojami lielāku pārrobežu investīciju apjomu, pārliecināta ir Dž.H.Dorfmane.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” tīklā kopējais mobilo datu patēriņš 2025. gadā palielinājies par 25 % salīdzinājumā ar 2024. gadu.

Kā norāda “Bite Latvija” Radiotīkla departamenta vadītājs Aleksandrs Beļajevs, mobilā interneta patēriņa pieaugums atspoguļo iedzīvotāju paradumu maiņu – cilvēku un uzņēmumu ikdiena arvien vairāk balstās digitālajā vidē, pieaugot ne vien tīklā pieslēgto ierīču skaitam, bet arī pieprasījumam pēc ātra un stabila interneta savienojuma. Būtiska loma datu patēriņa pieaugumā ir 5G tehnoloģijas attīstībai, kas nodrošina lielāku tīkla kapacitāti un augstāku datu pārraides ātrumu.

Šobrīd “Bite Latvija” 5G tīkls aptver jau 90 % iedzīvotāju, un aizvien vairāk klientu izvēlas jaunākās paaudzes ierīces, kas atbalsta 5G tehnoloģiju – pērn to skaits tīklā palielinājies par 45 tūkstošiem. Turklāt 5G tīklam tiek pieslēgti ne vien mobilie telefoni un datori, bet arī liels skaits dažādu lietu interneta jeb IoT viedierīču mājsaimniecībās un birojos, kas vēl vairāk palielina datu plūsmu. Līdz ar to mērķtiecīga tīkla attīstība un kapacitātes stiprināšana kļūst par svarīgākajiem faktoriem.

Sākot ar nākamās nedēļas otro pusi, Latviju var sasniegt lielāks aukstums; prognozes pagaidām ir svārstīgas, liecina meteoroloģiskā informācija.

Šīs nedēļas nogalē un nākamās nedēļas sākumā galvenokārt gaidāms neliels mākoņu daudzums, bez nokrišņiem. Vējš lēni pūtīs no dienvidu puses, sestdien vējš būs nedaudz asāks. Gaisa temperatūra naktīs pazemināsies līdz -8..-15 grādiem, vietām valsts austrumu daļā līdz -19 grādiem; jaunās nedēļas sākumā vietām visos reģionos, kur skaidras debesis, termometra stabiņš var noslīdēt līdz -20 grādiem. Dienas vidū nekļūs siltāks par -3..-11 grādiem.

Nākamās nedēļas vidū tiek prognozēts lielāks mākoņu daudzums, iespējama snigšana, gaisa temperatūra īslaicīgi paaugstināsies.

Nedēļas otrajā pusē un janvāra pēdējā nedēļā Latviju, iespējams, sasniegs stiprs sals no Arktikas un Sibīrijas. Saskaņā ar pašreizējo "Global Forecast System" prognozi sals vietām brīžiem pārsniegs 25 grādus un aukstākajās dienās termometra stabiņš nepakāpsies augstāk par -10..-18 grādiem.

Tirdzniecības precizitātes un detalizācijas paaugstināšanai Eiropas elektroenerģijas tirgus gan elektroenerģijas biržās, gan balansēšanas tirgos pāries no 60 minūšu uz 15 minūšu tirdzniecību, informē elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora (PSO) AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) pārstāvji.

Lai nodrošinātu plašu atjaunīgās enerģijas ģenerācijas attīstību un ieviestu plašāku konkurenci, gan paplašinot tirgu ģeogrāfiski, gan ieviešot jaunus pakalpojumu veidus, Eiropas PSO un elektroenerģijas biržas vairāku gadu garumā ir strādājušas pie elektroenerģijas tirgus modeļa pilnveidošanas. Viena no izmaiņām ir tirdzniecības precizitātes un detalizācijas paaugstināšana, ko panāk ar pāreju no 60 minūšu tirdzniecības uz 15 minūšu tirdzniecību gan elektroenerģijas biržās, gan balansēšanas tirgos. Šajā procesā nākamais solis ir pāreja uz 15 minūšu tirdzniecības periodu elektroenerģijas nākamās dienas tirgū visā Eiropā ar pirmo elektroenerģijas piegādes dienu jaunajā režīmā šodien.

Mūsu valstī dzimstība rūk, jo samazinās jaunu sieviešu skaits.

Kā liecina Pasaules Bankas apkopotā demogrāfiskā statistika par visām pasaules valstīm, 2023. gadā Latvijā bija vismazākais jaunu sieviešu (starp 20 un 29 gadu vecumu) īpatsvars pret kopējo sieviešu skaitu starp visām pasaules valstīm. Latvijā ir vislielākais dzemdēt spējīgu jaunu sieviešu iztrūkums no visām pasaules valstīm.

Latvijas katastrofāli zemie dzimstības rādītāji būtiski nevar uzlaboties, jo Latvijā jaunu sieviešu skaits, kuras varētu dzemdēt bērnus, ir izteikti nepietiekams normālai paaudžu nomaiņai. Neatkarīgi no tā, kas tiek vai tiks ierakstīts Latvijas vai citu valstu satversmēs par dzimumu skaitu, bērnu dzemdēšana ir un paliek tikai un vienīgi sieviešu privilēģija, atbilstoši dzimuma definīcijai, kāda ir noteikta bioloģijā. Turklāt sievietes var dzemdēt bērnus tikai vecumā pēc dzimumgatavības sasniegšanas un līdz menopauzei.

Lietuva izvērtēs tehnisko un ekonomisko potenciālu maza modulārā kodolreaktora būvniecībai valstī, paziņoja Ekonomikas ministrija.

Šonedēļ Vašingtonā Ignalinas atomelektrostacija, kas izmanto nosaukumu "Altra", ASV kompānija "GE Vernova Hitachi Nuclear Energy" (GVH) un Polijas kompānija "Synthos Green Energy" (SGE) parakstīja trīspusēju vienošanos par maza modulārā reaktora "BWRX-300" tehnoloģijas potenciāla Lietuvā izvērtēšanu.

Kā norādīja ministrijā, dokuments nodrošina pamatu detalizētam tehniskās un ekonomiskās iespējamības novērtējumam par šīs tehnoloģijas potenciālo ieviešanu. Novērtējumā tiks analizēti tehnoloģiskie risinājumi, drošības un licencēšanas prasības, ekonomiskie un tirgus aspekti.

"Šis memorands sniedz iespēju apvienot Lietuvas pieredzi kodolenerģētikas jomā, "Altra" speciālistu zināšanas un ASV partneru jaunākās atziņas par modernu mazo modulāro reaktoru tehnoloģiju izstrādi, novērtējot jaunās paaudzes mazo modulāro reaktoru tehnoloģiju piemērotību Lietuvā," teica Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns.

Atklātā vēstulē vairāki uzņēmumi un uzņēmēju organizācijas apliecina nostāju pret izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas, informē "Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Viņi norāda, ka Saeimas balsojums par izstāšanos no Stambulas konvencijas ir kļūda, kas ir radījusi reputācijas kaitējumu gan zīmoliem, gan valstij kopumā, turklāt lēmums neataino uzņēmēju un sabiedrības nostāju.

Uzņēmēji norāda, ka vairākus gadu desmitus pārliecina savus ārvalstu darījumu partnerus par to, ka Latvija nav "bijusī padomju republika" no Austrumeiropas, bet gan jauna un dinamiska iespēju zeme Ziemeļeiropā.

"Nekļūdās tikai tas, kas nedara. Katram ir savi neražu stāsti, kas maksājuši dārgi, taču šī kļūda var prasīt visiem pārāk augstu cenu, un tai var sekot nākamās. Mēs saprotam brīvības nozīmi un vērtību, jo zinām, ka tikai brīvi cilvēki spēj radīt pievienoto vērtību. Mēs esam nogājuši garu ceļu un negribam atkāpties atpakaļ," teikts vēstulē.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” jau divas desmitgades nodrošina pakalpojumus gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, šajā laikā Latgales plānošanas reģionā ieguldot tīkla modernizācijā un 5G attīstībā 30,5 miljonus eiro. Kā uzsver “Bite Latvija” Radiotīkla nodaļas vadītājs Aleksandrs Beļajevs, līdzekļi tiek novirzīti gan jaunu bāzes staciju izbūvei, gan esošās infrastruktūras modernizācijai, lai nodrošinātu stabilu pārklājumu un augstu pakalpojumu kvalitāti visā reģionā.

Periodā no 2005. gada Latgales plānošanas reģionā, kurā ietilpst Balvu, Daugavpils, Krāslavas, Ludzas, Preiļu un Rēzeknes reģions, ir uzstādītas 149 bāzes stacijas un šogad kopumā tika izbūvētas vēl septiņas, tādējādi vēl vairāk kāpinot tīkla pārklājumu un nodrošinot piekļuvi ātram un stabilam 5G internetam. No visām jau Latgales plānošanas reģionā uzstādītajām bāzes stacijām 88 modernizēta ar 5G tehnoloģiju un vēl 12 šajā gadā tiks modernizētas.

Kopumā “Bite Latvija” šogad uzstādījusi 60 jaunas 5G bāzes stacijas līdz šim vēl neaptvertās vietās visā Latvijā un modernizēt 210 esošās stacijas ar jaunākajām Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja “Ericsson” tehnoloģijām, paplašinot 5G pārklājumu uz visiem Latvijas A klases autoceļiem. Līdz gada beigām uzņēmuma tīklā darbosies 1160 bāzes stacijas, no kurām vairāk nekā 800 būs aprīkotas ar 5G tehnoloģiju.

Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Latvijas Banku ir sagatavojusi un nodevusi saskaņošanai ar iesaistītajām institūcijām Latvijas finanšu tehnoloģiju sektora attīstības stratēģiju 2025. – 2027. gadam.

Tajā galvenais Latvijas izvirzītais mērķis ir kļūt par konkurētspējīgu FinTech jeb finanšu tehnoloģiju centru Baltijas valstīs un Skandināvijā, piedāvājot uzņēmumiem un investoriem pievilcīgu vidi inovācijām, izaugsmei un jaunu pakalpojumu radīšanai.

“Stratēģijā paredzēts par 30% palielināt Latvijā reģistrēto finanšu tehnoloģiju uzņēmumu skaitu, nodrošinot tiem labvēlīgus nosacījumus darbībai un paplašināšanai. Tāpat ir izvirzīts mērķis 15% apmērā piesaistīt jaunus kapitāla ieguldījumus FinTech jomā, bet par 18% palielināt ar finanšu tehnoloģijām saistīto darba vietu skaitu, tostarp veicinot jaunu, labi apmaksātu un perspektīvu profesiju attīstību Latvijā. Šo mērķu īstenošana ļaus Latvijai kļūt par stabilu, inovatīvu un konkurētspējīgu finanšu tehnoloģiju centru Baltijas valstu un Ziemeļvalstu reģionā, kas piesaista gan vietējos, gan starptautiskos uzņēmumus un speciālistus,” norāda FM valsts sekretāre Baiba Bāne.

Kā liecina Eurostat apkopotā statistika, tad 2023. gadā Latvijā tika saražots aptuveni 1% no visā ES saražotās hidroelektroenerģijas, bet hidroelektroenerģijas ražošanas apjoms uz vienu iedzīvotāju Latvijā bija 2,5 reizes lielāks nekā vidēji ES

Ūdens enerģijas izmantošana enerģijas iegūšanai cilvēka vajadzībām nav 20. gadsimta izgudrojums.

Jau 2. gadsimtā pirms mūsu ēras Senajā Grieķijā tika izgudrotas un izmantotas iekārtas, kas ļāva izmantot ūdens straumi vai ūdens tilpņu līmeņu starpības plūsmu graudu malšanai vai citiem darbiem. Ap mūsu ēras sākumu ūdensdzirnavas plaši izplatījās gan Romas impērijā, gan arī Eirāzijas dienvidu un austrumu daļā līdz pat Ķīnai. Latvijas teritorijā pirmās ūdensdzirnavas rakstu avotos ir minētas 13. gadsimta sākuma dokumentos un līgumos. No šī laika pie lielākajām apdzīvotajām vietām un pie muižām Latvijas teritorijā tika veidotas ūdens dzirnavas.

Kā savā grāmatā Latvijas dzirnavas (Stokholma, Daugava, 1985) norāda arhitekts Arno Teivens (1905-1995), tad 1638. g. Vidzemes muižās bija reģistrētas 47 dzirnavas un 114 izpostītu dzirnavu vietas (76.lpp.).1802. gadā Kurzemes guberņā tika uzskaitītas 192 ūdens dzirnavas, bet 1857. gadā Kurzemes guberņā kopumā tika reģistrētas 457 dzirnavas, no kurām 245 bija ūdensdzirnavas, bet 212 bija vējdzirnavas (200.lpp.). 19. gs. beigās Kurzemē un Zemgalē ūdens dzirnavas sāka izkonkurēt tvaika dzirnavas, tomēr, Latvijai izcīnot neatkarību, ūdens dzirnavas bija viens no vienkāršākajiem un lētākajiem miltu ražošanas veidiem Latvijas lauku pagastos. 1920. gadā Latvijā darbojās 473 ūdens dzirnavas, no tām 232 bija Vidzemē, 105 - Latgalē, 88 - Kurzemē, bet 48 - Zemgalē (202.lpp.). 1938. gadā Latvijā bija reģistrētas un darbojās 666 ūdens dzirnavas. Jau no 20. gadu vidus sākās ūdens dzirnavu pārveidošana no graudu ražošanas par elektrības ģenerācijas uzņēmumiem. Paplašinot senākos dzirnavu dambjus, tika veidotas pirmās nelielās hidroelektrostacijas. Pēc Otrā pasaules kara daudzas dzirnavas tika atjaunotas un turpināja darboties līdz pat 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem, tomēr tās pakāpeniski izkonkurēja rūpnieciska miltu ražošana. 1974. gadā Latvijā aktīvi strādāja vairs tikai daži desmiti ūdensdzirnavu.

Būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA “YIT LATVIJA” (YIT) ekspluatācijā nodevis otro projekta “Kaivas kvartāls” ēku Dreiliņu apkaimē Rīgā.

Jaunajā “Kaivas kvartāla” namā pieejami 72 dzīvokļi, no kuriem šobrīd jau pārdoti un rezervēti 16 %, kas attīstītāja ieskatā apliecina pieaugošu pircēju interesi par dzīvošanu Dreiliņos, kas kļūst par vienu no galvaspilsētas perspektīvākajām un modernākajām jaunās apbūves teritorijām.

YIT plāno līdz 2030. gadam pilnībā pabeigt “Kaivas kvartāla” attīstību, radot kopumā piecu namu kompleksu. “Kaivas kvartāla” otrajā namā, kas atrodas Rīgā, Kaivas ielā 48B, pieejami 72 mājokļi ar dažādu plānojumu — 2, 3 un 4 istabu, ar iekštelpu platību no 44 līdz 85,5 m2. Visi dzīvokļi pieejami ar pilnu iekšējo apdari, piedāvājot divas apdares materiālu kolekcijas, kā arī ar izbūvētiem balkoniem. Atsevišķos dzīvokļos cenā ir iekļauta pilnībā iekārtota virtuve. Pircējiem pieejamas gan pagalma, gan pazemes autostāvvietas, tostarp iespēja ierīkot elektroauto uzlādes staciju, kā arī mantu glabātuves. Jauno mājokļu cenas – sākot no 110 500 eiro.

Turpinot padziļinātu Latvijas iedzīvotāju skaitliskā sastāva analīzi, lai izprastu zemās dzimstības iemeslus, rakstu sērijas otrajā daļā analizējam vīriešu īpatsvaru vecuma grupā no 20 līdz 29 gadiem, kas, izrādās, ir ārkārtīgi zems un, visticamāk, jau netālā nākotnē neatbildīs valsts aizsardzības vajadzībām.

Iepriekš rakstā (Dienas Bizness, 8. jūlijs) tika secināts, ka atbilstoši Pasaules Bankas apkopotajai demogrāfiskajai statistikai par visām pasaules valstīm 2023. gadā Latvijā bija vismazākais jaunu sieviešu (starp 20 un 29 gadu vecumu) īpatsvars pret kopējo sieviešu skaitu starp visām pasaules valstīm. Jau pirms raksta publicēšanas es no kolēģiem, bet pēc raksta publicēšanas arī no daudziem lasītājiem saņēmu pilnīgi loģisku jautājumu – bet kā ir ar jauniem vīriešiem?

Tēma par XX gadsimta deviņdesmito gadu dzimstības samazinājuma ietekmi uz mūsdienu demogrāfisko ainu un nākotnes Latviju tika sadalīta vairākās daļās. Pirmajā daļā (DB 8. jūlijs) tika apskatīts, kādas sekas izraisa pašlaik Latvijā vērojamais sieviešu skaita samazinājums fertilajā vecumā.

Somijas tehnoloģiju uzņēmums DataCrunch Oy sadarbībā ar Latvijas Republiku un starptautiskajiem investoriem ir iesniedzis konceptuālu priekšlikumu Eiropas Komisijai par mākslīgā intelekta (MI) gigarūpnīcas izveidi Latvijā. Šis priekšlikums atbalsta Eiropas Savienības stratēģisko mērķi stiprināt Eiropas kapacitāti MI jomā.

Plānotais MI datu centrs veicinās drošas un energoefektīvas skaitļošanas infrastruktūras attīstību, kas nepieciešama mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanai visā Eiropā. Projekts tiks īstenots saskaņā ar Latvijas ilgtermiņa prioritātēm digitālo inovāciju, ekonomiskās izaugsmes un tehnoloģiju attīstības jomā.

"Šādas infrastruktūras izveide apliecina, ka Latvija ir uzticams partneris stratēģiski nozīmīgu tehnoloģiju attīstībā. Šādi projekti veicina gan digitālās ekonomikas attīstību, gan ceļ Latvijas pievilcību augstas pievienotās vērtības investīciju piesaistē," norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore Ieva Jāgere.

MI liela mēroga datu parka izveide ir stratēģisks projekts, kas atbilst gan ES, gan Latvijas digitālās attīstības prioritātēm. Tā mērķis ir izveidot MI skaitļošanas platformu, kas 100% darbotos ar atjaunojamo enerģiju.

Pirms vienpadsmit gadiem kādas sievietes radošais hobijs kļuva par veiksmīgu rotu biznesu. Šobrīd Nela Gems ir plaši pazīstams zīmols visā Latvijā, piedāvājot rotas dažādām gaumēm un dzīvesstiliem, līdzsvarojot kvalitāti ar cenu un izceļoties ar lielisku klientu apkalpošanu. Taču, kā jau daudzu panākumu stāstu gadījumā, viss sākās pavisam vienkārši – un mazliet nejauši.

No hobija līdz biznesam – un pirmajai mācībai plastmasas maisiņā

Nela Gems stāsts sākās vairāk nekā pirms desmit gadiem ar vēlmi darīt kaut ko radošu. Tolaik zīmola dibinātāja Nela Strenge strādāja birojā, bet juta nepieciešamību radīt ko ar savām rokām – to, kas jau kopš bērnības sagādāja prieku. Tas, kas sākās kā mazs blakusprojekts, drīz vien kļuva par aizraušanos un pēc tam – par biznesu.

“Strādāju birojā, bet vēlējos darīt kaut ko radošu un vienlaikus nopelnīt nedaudz papildus. Man vienmēr ir paticis darbs ar sīkām detaļām, tāpēc sāku mājās veidot rotas, fotografēt tās un ievietot Instagram. Tā arī radās pirmie pārdošanas piedāvājumi – un pirms sapratu, viss jau sāka attīstīties,” stāsta Nela Strenge, Nela Gems dibinātāja.