Latvijas izdevējdarbība pieredzējusi nebijušu notikumu - iespējama plaģiātisma dēļ tiesa aizliegusi žurnāla izdošanu.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija otrdien apmierināja Izdevniecības Dienas bizness SIA pieteikumu un aizliedza laikraksta Bizness un Baltija (B&B) pielikuma Pulss izdošanu, reklamēšanu un izplatīšanu. Noteiktais aizliegums ir pagaidu aizsardzības līdzeklis pirms prasības celšanas tiesā. Jau vēstīts, ka pēc izdevniecības Db lūguma lietu par iespējamu negodīgu konkurenci laikraksta B&B rīcībā ierosinājusi Konkurences padome (KP). Izdevniecība uzskata, ka B&B izdevums krievu valodā Pulss ir sajaucami līdzīgs Db pielikumam Impulss. Savukārt 1.oktobrī Db vērsās tiesā ar lūgumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu pirms prasības celšanas. Kopumā ideju špikošana Latvijā ir visai izplatīta, atzīst Db aptaujātie eksperti, tomēr šo gadījumu viņi vērtē kā klaju izdevējdarbības normu pārkāpumu.

Konkurences padome (KP) ierosinājusi lietu par iespējamu negodīgu konkurenci laikraksta Bizness un Baltija (B&B) rīcībā.

Lieta par B&B izdoto un izplatīto pielikumu Pulss ierosināta pēc izdevniecības Db lūguma, jo izdevniecība uzskatīja, ka B&B pielikums krievu valodā ar nosaukumu Pulss bija sajaucami līdzīgs ar Db pielikumu Impulss.

Piemāna patērētāju

Impulss tiek izdots jau ceturto gadu katra mēneša pirmajā piektdienā, izņemot jūlijā. Pulss iznāca tieši šā gada jūlija pirmajā piektdienā, turklāt bez jebkādas norādes, ka tas būtu jauns izdevums. Žurnālistikas praksē parasts, ka jauno izdevumu piesaka tā pirmajā numurā. B&B savu žurnālu bez maksas izplatīja arī Db klientiem. Kāds no tiem vērsās Db redakcijā, norādot, ka vēlas samainīt saņemto Pulsu uz latviešu versiju, uzskatot, ka Pulss ir Impulsa versija krieviski lasošajai auditorijai. db.lv jau vēstīja, ka Pulsa redaktore Olga Lobko līdzību starp izdevumiem neatzina. Arī Pulsa projekta vadītājs Aleksejs Ščerbakovs norādīja, ka tā ir sakritība.

Rīgas apgabaltiesa apmierinājusi Izdevniecības Dienas Bizness pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu pirms prasības celšanas par avīzes Bizness&Baltija projektu Pulss** un nolēma aizliegt Bizness&Baltija izdot, reklamēt un izplatīt pielikumu Pulss.

Tiesas lēmuma norakstā teikts, ka lēmums nav pārsūdzams.

Izdevniecība Dienas Bizness pieteikumā par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu*** bija norādījusi, ka B&B projekts Pulss izmantojis (sajaucami atveidojis, imitējis, tulkojis) Izdevniecības Dienas Bizness preču zīmi Impulss un žurnāla Impulss nosaukumu, kā arī negodprātīgi izmantojis un atdarinājis žurnāla Impulss ārējo izskatu un atšķirības zīmes, tādējādi maldinot lasītājus.

Izdevniecības Dienas Bizness valdes priekšsēdētājs Gastons Neimanis: "Latvijā šāda kopēšana ir izplatīta. Tomēr šoreiz tika kopēts arī izdevuma dizains, kas palīdzēja uzvarēt. Man ir liels prieks, ka ir radīts tiesas lēmuma precedents mediju jomā un ceram, ka tas dos stimulu arī citiem efektīvāk aizstāvēt savus produktus."

Ielūkojoties nekustamo īpašumu sludinājumos un ieraugot prasītās summas, potenciālajiem pircējiem nereti ieplešas acis.

Tādēļ biznesa portāls db.lv nolēma aplūkot piedāvājumu privātmāju tirgū Rīgā, skatoties tieši uz dārgāko «galu», un lūgt speciālistu vērtējumu.

1. Cik bieži (šogad un pagājušajā gadā) ir bijuši gadījumi, kad Rīgā esošu privātmāju izdodas pārdot par cenu, kas pārsniedz 260 tūkstošus latu?

ARCO REAL ESTATE tirgus analītiķis Jānis Dzedulis: «VZD darījumu datu bāzē 2011.gadā fiksēti 10 darījumi ar viena dzīvokļa mājām par kopējo summu virs 260 000 LVL. 2012.gada pirmajā ceturksnī ir fiksēts 1 darījums. Pieļaujams, ka reālais darījumu skaits virs šīs summas ir nedaudz lielāks, ņemot vērā faktu, ka bieži vien Zemesgrāmatā tiek norādīta zemāka summa nekā par kādu tiek iegādāts nekustamais īpašums.»

Par SIA Medicīniskā sabiedrība Pulss 5 vienīgo kapitāldaļu turētāju kļuvusi a/s Veselības centru apvienība, liecina Lursoft dati.

A/s Veselības centru apvienība pieder arī Medicīnas sabiedrība Aura-R, SIA Da & Ko un Medicīnas sabiedrība Vesels.

2012. gadā, salīdzinot ar 2011. gadu, ir pieaudzis gan uzņēmuma apgrozījums, gan peļņa. Pulss 5 aizvadītajā gadā apgrozīja 1,06 milj. Ls, 2012. gadu noslēdzot ar 137 tūkst. Ls peļņu.

SIA Medicīniskā sabiedrība Pulss 5 dibināta 1992. gadā.

Savukārt Veselības centru apvienība reģistrēta 2011. gadā, un pagājušajā gadā veikta vērienīga uzņēmuma reorganizācija, pievienojot tam a/s Rīgas veselības centrs Pļavnieki, SIA Juglas medicīnas centrs, a/s Medicīnas vadības centrs un SIA Olvi.

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Globālajā finanšu centru indeksā Rīga atrodas 45. vietā no 88 pasaules finanšu centriem, nedaudz augstāk ir ierindota Tallina - 42. vietā. Kaut arī konkurence starp abām Baltijas pilsētām ir sīva, Rīgai ir visas iespējas kļūt par reģiona finanšu centru, norāda Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

«Latvijā ir izveidojušies un turpina rasties spēcīgi FinTech uzņēmumi, kas veiksmīgi strādā globālajā tirgū, kā arī mums ir stabils banku sektors. Latvija kontinentālajā Eiropā pašlaik ir pirmajā vietā pēc savstarpējās platformās piesaistīto investīciju apmēra. Savukārt nebanku aizdevēji ir apguvuši Eiropas tirgus, kā arī iegājuši Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā,» stāsta G. Āboltiņš.

Pētījumā «FinTech pulss 2017» secināts, ka FinTech uzņēmumu vadītāji kā Rīgas stiprās puses izceļ izglītotu un zinošu speciālistu pieejamību, modernu IT infrastruktūru un attīstītu banku sektoru.

Aptaujātie kā galvenos pozitīvos ietekmējošos faktorus min arī ciešu sadarbību ar uzraugošajām iestādēm, sakārtotu valsts finanšu sektora politiku, konkurētspējīgu normatīvo regulējumu, pievilcīgu nodokļu politiku, tāpat arī kā ne mazāk svarīga tiek izcelta Rīgas izdevīgā atrašanās vieta - pilsētai ir ērta starptautiskā satiksme.

Šobrīd aktuālas ir pašpalīdzības grāmatas un literatūra bērniem, bet daiļliteratūru pie mums lasot mazāk kā iepriekš

Tā novērojusi Santa Svaža, grāmatu izdevniecības SIA The White Book īpašniece. «Pirms trim gadiem bija ideja par izdevniecību, bet tagad The White Book patiešām ir izdevniecība. Tad es biju viena pati, tagad esam lielāks pulks,» viņa saka. Birojā ir trīs darbinieki, bet komandā ir vēl vairāki cilvēki – ārštata maketētāji, korektori, tulkotāji, redaktori. «Šobrīd esam pārmaiņu posmā. Sākuma posms ir pārvarēts un apjoms ir pieaudzis. Domāju, ka nākotnē paaugsimies straujāk,» saka Santa. Turpmāk viņa gada laikā gribētu izdot 30 grāmatas.

Veiksmīga pirmā

Latvijā ir daudzi grāmatizdevēji, kas izdevuši vien dažas grāmatas. The White Book trīs gados ir izdevusi ap 30 grāmatu. Santa uzskata, ka izdevēja veiksmīgam startam vajadzīga laba pirmā grāmata. «Mūsu gadījumā visu likām uz pirmo grāmatu. Tajā ieguldījām ar pārliecību, ka tas ir labs produkts. Un tā arī izrādījās. Tajā laikā daudziem kolēģiem no citām izdevniecībām šķita, ka tirāža ir liela un žanrs ne visiem saprotams, bet risks ir pilnībā atmaksājies. Principā uz šīs vienas grāmatas mēs esam uzbūvējuši to, kas tagad esam,» norāda Santa. The White Book pirmā izdotā grāmata bija Džordža R. R. Mārtina Troņu spēle. Šobrīd uzņēmuma grāmatu portfelis ir visai raibs – šīs grāmatas turpinājumi, bērnu un pusaudžu literatūra, aforismi, pašpalīdzības grāmatas. «Tirgus ir tik mazs, ka nav iespējams specializēties. To var tikai lielas izdevniecības. Vienkāršā patēriņa jomā specializēties tikai uz daiļliteratūru vai bērnu literatūru ir sarežģīti, un man to nemaz negribas. Man patīk dažādas grāmatas,» saka Santa. Viņai ir īpašs prieks par pašu radītajiem produktiem, piemēram, Latvijas karti un Kāzu iedvesmas grāmatu. «Otras tādas grāmatas Latvijā nav, šādas grāmatas parasti ir tulkotas. Tāpēc man ir liels prieks, ka šī grāmata, manuprāt, kvalitātes ziņā neatpaliek no ārzemju izdevumiem. Šobrīd top citi mūsu pašu produkti,» saka Santa. Pagaidām gan viņa nav ar mieru atklāt, kas tās būs par grāmatām, bet sola tās izdot gada nogalē. «Ir prieks un lepnums izdot vietējo,» viņa teic.

Būvmateriālu un mājas preču tirgotāja Depo DIY padomē notikušas izmaiņas, par to locekļiem kļūstot uzņēmuma lielākā īpašnieka DMT Pluss dalībniekiem.

No uzņēmuma padomes atbrīvoti Islandes pilsoņi Hjalti Baldursons (Hjalti Baldursson) un Jons Helgi Gudmundsons (Jon Helgi Gudmundsson), kā arī lietuvietis Simonas Gustainis.

Viņu vietā padomē darbosies Agris Grīnbergs un IBS Prudentia investīciju baņķieris Ģirts Rungainis, kā arī darbu turpinās līdzšinējais padomes loceklis Jānis Lielcepure.

Depo DIY valdi arī turpmāk vadīs Andris Kozlovskis un tajā darbosies valdes locekļi Vineta Atvara, Vera Marinkēviča un Artis Kozlovskis.

Depo jaunais padomes loceklis Ģ. Rungainis Db.lv norādīja, ka patlaban tiek plānota arī uzņēmuma attīstība, tomēr konkrēti plāni patlaban netiek atklāti.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Uzņēmumu vadītāji deviņās Centrālās un Austrumeiropas Eiropas (CAE) valstīs atzīst, ka labu darbinieku paturēšana ir viena no galvenajām prioritātēm, uz ko nākamgad būs jākoncentrējas reģiona uzņēmumiem, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG uzņēmējdarbības vides pētījums Ekonomikas pulss 2015.

Starp Baltijas valstīm visakūtāk labāko darbinieku noturēšanas problēmu izjūt Igaunijā (80%) un Lietuvā (78%), savukārt Latvijā tās aktualitāte ir tikai nedaudz mazāka (72%).

«Pētījuma rezultāti parāda, ka pieprasījums pēc labiem darbiniekiem un speciālistiem reģiona uzņēmumos šogad ir kļuvis vēl aktuālāks nekā gadu iepriekš. Ja šogad vidēji 73% CAE respondentu atzīst, ka labu darbinieku jautājums ir viens no galvenajiem aspektiem, uz kuriem būtu jākoncentrējas uzņēmumiem, tad pērnā gada pētījumā šis radītājs bija 69%. Jāuzsver, ka šajā jautājumā kopumā ir novērojama liela vienprātība visās reģiona valstīs, jo katrā valstī vismaz 2/3 respondentu atzīmēja, ka darbinieki ir viens no uzņēmuma panākumu galvenajiem aspektiem,» uzsver Armine Movsisjana, KPMG Baltics SIA vadošā partnere.

Lai uzturētu sevi labā fiziskā formā, uzņēmēji Centrālajā un Austrumeiropā visbiežāk priekšroku dod individuāliem sporta veidiem – riteņbraukšanai, peldēšanai un skriešanai. Tostarp Latvijā uzņēmēji dod priekšroku riteņbraukšanai, liecina jaunākais KPMG uzņēmējdarbības vides pētījums Ekonomikas pulss 2014.

20% uzņēmēju priekšroku dod riteņbraukšanai, 15% peldēšanai un 14% skriešanai, savukārt sporta zāles apmeklēšanu, golfu un tenisu kā iecienītāko sportisko aktivitāti minēja pa 8% respondentu. Savukārt tādi populāri komandas sporta veidi kā futbols (4%) un basketbols (2%) starp populārākajām uzņēmēju fiziskajām aktivitātēm tika minēti ievērojami retāk.

«Nelielas atšķirības ir novērojamas arī starp Baltijas valstu uzņēmējiem. Piemēram, Latvijā un Lietuvā uzņēmēji kopumā aizraujas ar salīdzinoši līdzīgām sportiskām aktivitātēm. Gan Latvijā, gan Lietuvā vispopulārākā sportiskā nodarbe ir riteņbraukšana, kam seko sporta zāles apmeklējumi un teniss. Lietuvā salīdzinoši populāras uzņēmēju vidū ir arī jogas nodarbības. Nedaudz atšķirīga situācija ir novērojama Igaunijā, kur līderos ir golfs, kam seko skriešana, bet riteņbraukšana ierindojas tikai trešajā vietā,» skaidro KPMG Baltics SIA partnere Armine Movsisjana.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Bijusī iekšlietu ministre Linda Mūrniece no 8.septembra sāks strādāt izdevniecībā Rīgas viļņi, aģentūrai LETA apstiprināja SIA Izdevniecība Rīgas viļņi valdes priekšsēdētāja Aija Simsone.

Viņa norādīja, ka Mūrniece esot pieņēmusi piedāvājumu «pievienoties izdevniecības augstākā menedžmenta komandai». Sākotnēji bijusī iekšlietu ministre izdevniecībā pildīšot galvenā redaktora Aiņa Saulīša vietnieces pienākumus, taču viņas amats vēl varētu tikt mainīts atkarībā no tālākiem viņas pienākumiem.

Sākot darbu, Mūrniecei tiks uzticēta atbildība par dažādu jaunu izdevniecības projektu izveidi un esošo attīstību, bet precīzāki viņas pienākumi būs zināmi mēneša laikā, pastāstīja Simsone.

Izdevniecības vadītāja Mūrnieci vērtē kā augsta līmeņa profesionāli, tāpēc viņa prognozē, ka bijusī iekšlietu ministre būs veiksmīgs papildinājums Rīgas viļņu komandai. «Man ir prieks, ka viņa atgriežas mediju vidē,» sacīja Simsone.

Gandrīz puse jeb 47% finanšu tehnoloģiju uzņēmumu (FinTech) vadītāju prognozē, ka skaidras naudas darījumu apjoms trīs gadu laikā samazināsies par 20%. Līdz ar tehnoloģiju pieejamību paredzams, ka iedzīvotāji arvien biežāk iegādāsies preces internetā un izvēlēsies ērtākus risinājumus kā veikt dažādus finanšu darījumus, secināts pētījumā «FinTech pulss 2017».

«Sagaidāms, ka gandrīz puse jeb 40% iedzīvotāju tuvākajā nākotnē veiks finanšu darījumus, izmantojot tehnoloģiju risinājumus. Kā un cik strauji attīstīsies digitālie pakalpojumi, lielā mērā nosaka paši patērētāji, jo uzņēmēji vienmēr piedāvās tādu risinājumu, kam ir pieprasī­jums,» pētījuma datus komentē LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Pašlaik 50% finanšu tehnoloģiju uzņēmumu vadītāju prognozē, ka pēc trim gadiem elektroniski pirkumus veiks vairums jeb 40 līdz 80% Latvijas iedzīvotāju. Savukārt vairāk nekā puse jeb 57% paredz, ka pēc trim gadiem 40% personīgie finanšu darījumi tiks veikti, izmantojot telefonu.

«Vēl neapgūtas iespējas tehnoloģiju izmantošanā ir apdrošināšanas nozarē, kur tieši FinTech varētu veicināt būtisku tās attīstības uzrāvienu, piedāvājot daudz vienkāršāku un vienlaikus ātrāku iespēju klientiem attālināti iegādāties apdrošināšanas pakalpojumu. Tāpat tehnoloģiskie risinājumi nepieciešami, lai padarītu ērtāku maksājumu veikšanu starp patērētāju un tirgotāju,» papildina Gints Āboltiņš.

Baltijas valstu iekšzemes kopprodukts (IKP) šajā gadā palielināsies no 2% līdz 4%, liecina uzņēmēju prognozes KPMG jaunākajā Baltijas valstu uzņēmējdarbības vides pētījumā Ekonomikas Pulss 2013.

Tā prognozē 75% Latvijas uzņēmēji, 79% – Lietuvas un 80% – Igaunijas.

9% Latvijas respondentu uzskata, ka IKP varētu pieaugt pat vairāk nekā 4%. Savukārt Igaunijā un Lietuvā šādas prognozes izteica tikai 3% respondentu.

Arī pagājušajā gadā visu trīs Baltijas valstu uzņēmēju viedoklis par valstu IKP izaugsmi bija salīdzinoši līdzīgs – divas trešdaļas respondentu norādīja, ka ekonomika pieaugs no 0% līdz 2,9%, savukārt gandrīz trešdaļa prognozēja izaugsmi no 3% līdz 6%.

«Baltijas valstu uzņēmēju viedoklis kopumā atbilst februārī publiskotajām Eiropas Komisijas prognozēm, ka šogad sagaidāmā IKP izaugsme Latvijā būs 3,8%, Lietuvā - 3,1%, bet Igaunijā - 3%. Latvijas uzņēmēju vislielāko optimismu Baltijas kaimiņu starpā, visticamāk, ietekmēja fakts, ka arī 2012. gadā Latvijas ekonomikas attīstības tempi bija visaugstākie Eiropā – 5,6%,» skaidro KPMG Baltics partnere Armine Movsisjana.

Uzņēmumos Centrālajā un Austrumeiropā arvien problemātiskāk ir nolīgt un noturēt kvalificētu darbaspēku, tādējādi 2015. gadā, visticamāk, ir gaidāms atalgojuma pieaugums, liecina jaunākais KPMG uzņēmējdarbības vides pētījums Ekonomikas pulss 2014.

Pētījuma laikā tika aptaujāti uzņēmumu vadītāji no astoņām valstīm - Čehijas, Igaunijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas un Slovākijas, no kuriem 69% plāno 2015. gadā paaugstināt darbinieku algas, turklāt 50% vadītāji paredz, ka algas pieaugs par līdz pat 5%. Kā norādīja 37% respondentu, vidējais algu pieaugums būs no 2% līdz 4,9%. 41% aptaujāto uzskata, ka galvenie iemesli algu pieaugumam ir kvalificēta darbaspēka trūkums un darbinieku prasības, pēc 28% domām, tas ir pamatojams ar produktivitātes pieaugumu, bet 25% vadītāji min uzņēmumu finanšu stāvokļa uzlabošanos. 50% respondentu neplāno veikt ievērojamas izmaiņas darbinieku sastāvā, savukārt 17% paredz, ka darbinieku skaits palielināsies par vismaz 5% līdz 10%.

Uzņēmumu vadītāji deviņās Centrālās un Austrumeiropas Eiropas (CAE) valstīs uzskata, ka 2016. gadā ekonomika kopumā uzlabosies un inflācija pamatā saglabāsies zem 2% atzīmes, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG uzņēmējdarbības vides pētījums Ekonomikas pulss 2015.

Visoptimistiskākie Baltijas valstīs ir Lietuvas uzņēmēji, bet vispesimistiskākās prognozes par ekonomikas attīstību izsaka uzņēmēji Igaunijā. Savukārt Latvijā ir novērojamas viskrasākās viedokļu atšķirības uzņēmēju vidū par ekonomikas attīstības scenārijiem 2016. gadā.

To, ka ekonomika nākamgad uzlabosies, sagaida 61% lietuviešu, 53% latviešu un tikai 29% igauņu respondentu. Ekonomikas noturēšanos aptuveni šā gada līmenī prognozē 51% igauņu, 31% latviešu un 26% lietuviešu. Savukārt no lejupslīdes baidās 21% igauņu, 17% latviešu un 13% lietuviešu uzņēmēju. Tostarp 3% latviešu uzsver, ka ekonomikas izaugsme nākamgad būs būtiski lielāka, bet 6% gluži pretēji uzsver, ka nākamgad sagaidāma būtiska ekonomikas lejupslīde. Vidēji CAE reģionā 51% respondentu uzskata, ka ekonomiskā situācija uzlabosies, savukārt 34% neparedz nekādas būtiskas izmaiņas, bet 15% sagaida vēl grūtākus laikus.

Uzņēmumu vadītāji astoņās Centrālās un Austrumeiropas (CAE) valstīs uzskata, ka viņu valstu valdībām būtu jāmeklē iespējas līdz 2018. gadam palielināt izdevumus izglītībai, zinātnei un inovācijām, liecina jaunākais KPMG uzņēmējdarbības vides pētījums Ekonomikas pulss 2014.

Pētījuma laikā, kas veikts astoņās CAE valstīs – Čehijā, Igaunijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā un Slovākijā –, uzņēmumu vadītāji pauda savu viedokli par to, kurās jomās attiecīgo valstu valdības būtu tiesīgas palielināt finansējumu laika posmā no 2015. līdz 2018. gadam.

Vidēji 44% respondentu šajās astoņās valstīs kā prioritārās jomas minēja izglītību, zinātni un inovācijas, kas nepārprotami apsteidz tādas jomas kā infrastruktūras attīstība (15%) un veselības aprūpes sistēma (14%). Tām seko demogrāfija (11%) un aizsardzība (8%), atbalsts valsts popularizēšanai ārzemēs, sociālā drošība un kultūra (mazāk par 5%).

Saeima jau drīzumā varēs uzsākt diskusijas par nepieciešamajiem pilnveidojumiem finanšu sektora uzraudzībā – tiesa gan, likumu grozījumiem, kurus otrdien akceptēja valdība, nav nekāda sakara ar Latvijas Krājbankas krīzi, tomēr tie paredz uzlabot sadarbību starp finanšu sektora, tostarp banku uzraugiem.

Proti, grozījumi likumā par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās, Kredītiestāžu likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, likumā par privātajiem pensiju fondiem, kā arī Finanšu konglomerātu likumā ir nepieciešami, lai ieviestu ES direktīvas prasības, kas savulaik tika izstrādātas, izvērtējot finanšu krīzes radītās sekas.

Reformas paredz izveidojot Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un Eiropas Banku iestādi, kas aizstāt Eiropas Apdrošināšanas un pensiju fondu uzraugu komiteju, Eiropas Vērtspapīru uzraugu komiteju un Eiropas Banku uzraugu komiteju, kas darbojās līdz 2010. gada 31. decembrim .Jaunizveidotajām iestādēm piešķirtas plašākas pilnvaras.

Pēdējā Baltic Open Regatta ‘09 sacensību posmā Liepāja – Liepāja par uzvaru burātāji cīnījās no 13 līdz 21 jūdzei garā distancē. Pēc pēdējā regates posma finiša noskaidroti arī regates uzvarētāji sacensību kopvērtējumā.

Šogad regatē piedalījās 36 jahtas no Lietuvas, Igaunijas, Latvijas, Polijas, Krievijas un Baltkrievijas. Regates laikā burātāji cīnījās pārsvarā ar bezvēju un lēnu vēju, un tikai pēdējā regates posmā burātāju jahtu burās pūta stiprs vējš, kas brīzēs sasniedza pat 18 m/s.

Pērnava, Roja, Romasāre un Liepāja – šīs ostas uzņēma Baltic Open Regatta ‘09 šajā gadā.

Piektā posma Liepāja - Liepāja rezultāti:

A grupa

1.vieta: Bering / Ananda (Latvija)

2.vieta: Premium (Igaunija)

3.vieta: Aralez (Latvija)

4.vieta: Galaxy (Latvija)

B grupa

1.vieta: Katariina Jee (Igaunija)

2.vieta: Jigy Jigy (Lietuva)

3.vieta: Tojana (Lietuva)

4.vieta: Lady L (Lietuva)