Eksperti

Tiesiskais nihilisms un cilvēktiesību pārkāpumi Latvijā ir drauds investīcijām

Marks Mandelbaums, advokāts, Vācijas advokātu biroja "Tandler&Partner" partneris, 05.11.2020

Jaunākais izdevums

Bažas un satraukumu izraisa mūsu klientu – Vācijas Federatīvās Republikas pilsoņu – tiesību un brīvību pārkāpumi no dažu Latvijas valsts institūciju puses.

Tas ir nesavienojami ar demokrātiskas sabiedrības principiem un perspektīvā var radīt ievērojamu kaitējumu Latvijas investīciju klimatam, ekonomiskām un saimnieciskām attiecībām.

Latvijas valsts vēsturē pēdējā gadsimtā ir diezgan daudz lappušu, kas saistītas ar totalitāro pagātni un neierobežotu visatļautību, tomēr Latvijas tauta to pārtrauca 2004. gada 1. maijā, kļūstot par Eiropas Savienības pilntiesīgu locekli – demokrātisko valstu savienības locekli, kur pirmajā vietā ir liktas personas intereses, cilvēka tiesības un brīvība ar nesatricināmu likuma un kārtības vadību. Tomēr šodien ir jāatzīst, ka ne visiem Latvijā demokrātiskas vērtības ir prioritāras.

VID lēmums mudina meklēt atbildes Eiropas Savienības Tiesā 

Valsts ieņēmumu dienesta lēmumi Vācijas investoram liek meklēt atbildes Eiropas Savienības tiesā....

Dažiem varas pārstāvjiem vienkāršāk un ierastāk risināt valsts uzdevumus ar viņiem vairāk piemērotām totalitārām metodēm, kas ir tālu no Eiropas Savienības vērtībām. Bažas izraisošie pārkāpumi izpaužas uz cīņas fona par Latvijas iekļaušanu valstu sarakstā, kas velta nepietiekamu uzmanību noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijai. Šajā virzienā Latvijas varas iestādes ir šķērsojušas sava veida Rubikonu.

Patiesi svarīga cīņa ar noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem pārvērtās par atklātu cilvēku vajāšanu. Turklāt tiek rupji pārkāptas civiltiesību pamatnormas, kā arī cilvēka fundamentālās tiesības un brīvības. Galvenā valsts institūcija, kas ir daudzu īpašuma un pilsonisko tiesību iniciatore, ir Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests (FID), kuru vada zvērināta advokāte Ilze Znotiņa. Viņas iecelšana amatā dīvainā veidā sakrita ar Latvijas lielākās komerciālās kredītiestādes – ABLV Bank – pašlikvidāciju.

Lai ārpus šī raksta ietvariem paliek ļoti noslēpumaina un nekādos nacionālos vai Eiropas likumos neparedzēta pašlikvidācijas kārtība, kad ABLV Bank kreditora prasījuma izmaksai bija piesaistītas papildu pārbaudes par jau atzītu līdzekļu izcelsmi, dažreiz par 10–25 gadu ilgu vēsturi.

Neizraisa izbrīnu, ka tik vecus dokumentus nevienam nav pienākums uzglabāt, jo vairāk tāpēc, ka šie līdzekļi bija bankas iekšējās un ārējās fiskālās kontroles priekšmets, tai skaitā kriminālpolicijas, FID un citu uzraugošo un tiesībsargājošo Latvijas struktūru kontroles priekšmets. Tomēr šajā gadījumā FID vadītāja Ilze Znotiņa acīmredzot aizmirsa gan savu zvērinātas advokātes darba pieredzi, gan civiltiesību pamatus, jo jau atzītie godprātīgo noguldītāju prasījumi par simtiem miljoniem eiro tika sākumā iesaldēti FID uz 45 dienām bez faktiskām tiesībām pārsūdzēt šādu rīkojumu tiesā.

Pēc tam tie tika no policijas puses arestēti, pamatojoties tikai uz FID paziņojumu tiesībsargājošajām institūcijām par šo līdzekļu izcelsmes “noziedzīgo raksturu” bez jebkādu tiesas aktu vai citu pierādījumu iesniegšanas. Vēl vairāk – pastāv kā caur koppapīru rakstītie FID paziņojumi, kuros pat faktiskie apstākļi neatbilst patiesībai.

Tā, piemēram, vienam no mūsu klientiem ir inkriminēts, ka visu savu naudu viņš nopelnījis “nenoskaidrotu” noziedzīgu darbību rezultātā un “nenosauktu” augstu stāvošu valstsvīru interesēs, kaut gan mūsu klients nav izdarījis nevienu noziegumu, visu mūžu pats cēlis savu biznesu un pelnījis naudu ar savām rokām un galvu sev un savas ģimenes labklājībai. Pēc būtības šāda apzināti nepatiesa informācija Znotiņas kundzes ziņojumos maldina izmeklēšanu un ir smags kriminālnoziegums Vācijas Federatīvajā Republikā, kur tiek kvalificēta pēc Vācijas krimināllikuma 339. panta kā Apzināta likuma pārkāpšana no amatpersonas puses.

Tātad pašlaik tūkstoši godprātīgo ABLV Bank noguldītāju ieguldījumi netiek likumīgi izmaksāti Latvijas Kredītiestāžu likumā paredzētajā kārtībā, likuma redakcijā, kas bija spēkā Bankas pašlikvidācijas pasludināšanas brīdī, un pamatojums tam ir sadomātas “pārbaudes”, kuru mērķis ir sameklēt iemeslu naudas iesaldēšanai. Savukārt policija, pamatojoties uz šādiem paziņojumiem, ierosina krimināllietas pēc Latvijas Krimināllikuma 195. panta.

Pie šī Latvijas Krimināllikuma panta ir jāapstājas, jo, ņemot vērā 2018. gadā, Bankas likvidācijas gadā, ieviestās izmaiņas, tai nav analogu ne tikai Eiropas, bet pat pasaules juridiskajā praksē. Norādītais LR Krimināllikuma 195. pants, kas pirmatnēji tika vērsts uz noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanu, paredzēja krimināllietas ierosināšanu tikai gadījumā, ja pastāv pirmstiesas izmeklēšanas konstatēts noziedzīgs nodarījums, kas kalpoja par šādu līdzekļu iegūšanas pamatu.

Tomēr, ņemot vērā 2018. gada rudenī veiktās izmaiņas, jebkādi naudas līdzekļi var būt nosaukti par “noziedzīgi iegūtiem” līdz brīdim, kad ir pierādīts pretējais. Ir rupji pārkāpts viens no tiesību pamatiem un starptautiska pamatnorma – “pierādīšanas nasta gulstas uz apsūdzību”, kā arī galvenā juridiskā prezumpcija – “nepierādīta vaina ir pierādīts nevainīgums” (Latvijas ratificēta Article 6 of the European Convention on Human Rights: “Everyone charged with a criminal offence shall be presumed innocent until proven guilty according to law”).

Tas, kas šodien notiek Latvijā, nav un nevar notikt nedz Vācijā, nedz jebkādā citā civilizētā valstī. Tādu lietu nav pat Krievijā. Bet šodien Latvijā tā ir dīvaina realitāte.

Ja jums ir nauda, tad jūs esat zaglis un noziedznieks, kamēr neesat iesnieguši neierobežotu dokumentu plūsmu, kas liecina par jūsu nevainīgumu, turklāt jums nav teikšanas, vai jūsu pierādījumi ir pietiekami vai tie vispār netiek pieņemti. Jūs vienmēr būsiet vainīgs, un jums nav it nekādu cerību uz naudas saņemšanu atpakaļ. Pašlaik krimināllietas pēc šā panta pārsvarā tiek ierosinātas, rupji pārkāpjot Eiropas tiesību normas, vispār bez jebkāda nozieguma konstatēšanas.

Naudas līdzekļu īpašniekam tiek piedāvāts 45 dienu laikā pierādīt to izcelsmes likumību, iesniedzot izmeklēšanai neviena neierobežotu dokumentu daudzumu, pretējā gadījumā ģimenes uzkrājumi, kas vēl vakardien bija godprātīgi un 25 gadus glabājās kredītiestādē, kuru uzrauga valsts, nevis zem spilvena, ir pārvērsti par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, kuri perspektīvā var būt konfiscēti Latvijas budžeta labā.

Minētos gadījumos ir rupji pārkāptas ne tikai pamata juridiskās prezumpcijas, bet pati krimināllietu ierosināšanas procedūra. Piemēram, FID ziņojumi ir ne tikai vienīgais krimināllietas ierosināšanas pamats, tie vēl ir izmeklēšanas noslēpums, šāds ziņojums netiek izsniegts arestēto līdzekļu īpašniekam pat iepazīšanai, un tiek atteikts iepazīties ar lēmumu par krimināllietas ierosināšanu, kas vispār ir kaut kas neiedomājams. Naudas līdzekļu īpašnieka tiesības ir pārkāptas, bet viņa tiesības uz aizsardzību ir pielīdzinātas nullei.

Šādos apstākļos Latvijas Republika jau ir zaudējusi savu investīciju pievilcību un integrāciju pasaules brīvajā ekonomikā, savukārt pašreizējā valdība neizbēgami sastapsies ar nepieciešamību maksāt kompensācijas pēc Eiropas tiesu verdiktiem par nacionālo likumu, kriminālprocesa nepilnīgumu un I. Znotiņas nelikumīgām darbībām, diemžēl ne no šo ierēdņu kabatām.

Pašlaik mēs gatavojam aicinājumu Latvijas Republikas prezidentam, lai pievērstu viņa uzmanību iepriekš minētajiem pārkāpumiem, kas ir nesavienojami ar demokrātiskas sabiedrības principiem. Ar atsevišķu pieprasījumu par FID vadītājas I. Znotiņas prettiesiskajām darbībām mēs gatavojamies vērsties pie Latvijas Republikas ģenerālprokurora, lūdzot pārbaudīt viņas iespējamos sakarus ar bijušās Bankas vadību un īpašniekiem.

Uz iespējamo šādu sakaru esamību uzvedina fakts, ka, neskatoties uz daudzām apsūdzībām no Amerikas FinCen puses, Bankas vadība un īpašnieki nav saukti pie atbildības Latvijā, tomēr par viņu aizdomīgo darbību cieš šīs Bankas tūkstoši noguldītāju, kuru vienīgā vaina ir viņu nopelnītā nauda, kas atrodas viņu kontos šajā kredītiestādē. Ir nepieciešams atsevišķi atzīmēt, ka Bankas licence tika atsaukta 2018. gadā, nevis kaut kādu ASV FinCen aizdomu dēļ vai pretenziju pret Bankas klientiem dēļ, bet tikai tāpēc, ka ECB bija šaubas par šīs kredītiestādes maksātspēju.

Šai sakarā šodienas bezprecedenta un ar likumu nepamatotas kreditoru pārbaudes ir baltiem diegiem šūtas un vairāk atgādina patvaļu ar konfiskācijām sarkanā terora laikā, nevis XXI gadsimta civilizēto Eiropas Savienību

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma paziņojumu, ar kuru Aleksandru Lukašenko neatzīst par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu.

Saeimas paziņojumā "Par Baltkrievijas prezidenta mandāta leģitimitāti" pausts, ka Saeima neatzīst Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu. "Atkārtoti uzsverot, ka 9.augustā notikušās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas nebija nedz brīvas, nedz godīgas, ka Latvija neatzīst Baltkrievijas varas iestāžu publiskotos vēlēšanu rezultātus, tā norādot, ka šajos vēlēšanu rezultātos balstītais mandāts nav uzskatāms par demokrātiski iegūtu un leģitīmu," pauž parlaments.

Dokumentā norādīts, ka tas tapis, reaģējot uz 23.septembrī Lukašenko kā Baltkrievijas prezidenta inaugurācijas ceremoniju, kas līdz pēdējam brīdim tikusi turēta noslēpumā, un, kuras laikā Lukašenko deva amata zvērestu sestajam pilnvaru termiņam, tā arvien padziļinot Baltkrievijas politisko krīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Tīrīga” ir vērsusies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Konkurences likuma 30. panta trešās daļas neatbilstību Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantam – ikviena subjekta tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Sūdzība ir iesniegta par tiesību normu, kas AS “Tīrīga” liedz iespēju apstrīdēt Konkurences padomes lēmumu un nav vērsts ne pret Rīgas pilsētas pašvaldību, ne SIA “Getliņi EKO”.

Sūdzība Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir iesniegta bez prasībām uz finansiālām kompensācijām vai zaudējumu atlīdzināšanu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesā iesniegtās sūdzības priekšmets ir AS “Tīrīgas” tiesību uz taisnīgu tiesu aizskārums, kas ir noticis saistībā ar Konkurences padomes 2019.gada 9.septembra lēmumu Nr.19 par pagaidu noregulējumu lietā Nr. KL2.2-51914, ar kuru Rīgas pilsētas pašvaldībai un SIA “Getliņi EKO” noteikts pienākums nekavējoties apturēt 2019.gada 14.jūnijā Rīgas pilsētas pašvaldības, SIA “Getliņi EKO” un AS “Tīrīga” noslēgtā koncesijas līguma izpildi no noslēgšanas brīža daļā, kas skar nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz sankcijām, ko Eiropas Savienība (ES) piemērojusi Ķīnas amatpersonām saistībā ar represijām pret uiguru minoritāti, Ķīna pirmdien iekļāvusi "melnajā sarakstā" desmit ES pilsoņus un četras iestādes.

Ķīnas Ārlietu ministrija norādīja, ka starp cilvēkiem, kas "nopietni kaitē Ķīnas suverenitātei un interesēm un ļaunprātīgi izplata melus un dezinformāciju", ir Eiropas Parlamenta (ES) deputāti Reinhards Butikofers, Mihaēls Gālers, Rafaēls Gluksmans, Ilhans Kjučjuks un Miriama Leksmana.

Jau ziņots, ka ES melnajā sarakstā iekļāvusi četras Ķīnas amatpersonas un vienu valdības kontrolētu organizāciju saistībā ar Pekinas represijām pret uiguru minoritāti.

Tā ir daļa no ES sankcijām, kas par cilvēktiesību pārkāpumiem tiek noteiktas indivīdiem tādās valstīs kā Krievija, Ziemeļkoreja, Eritreja, Dienvidsudāna un Lībija.

Mehānisms, kas iecerēts, lai bloks varētu vieglāk noteikt sankcijas cilvēktiesību pārkāpējiem, tika uzsākts šomēnes ar sankcijām četrām Krievijas amatpersonām par Kremļa kritiķa Alekseja Navaļnija apcietināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Teju pusē no maksātnespējas administratoru prakses vietām šogad konstatēti nopietni pārkāpumi

LETA, 11.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) šogad, veicot klātienes pārbaudes maksātnespējas procesa administratoru un tiesiskā aizsardzības procesa uzraugošo personu prakses vietās, 45% gadījumu konstatējis nopietnus pārkāpumus, aģentūra LETA uzzināja dienestā.

Kopumā dažāda rakstura pārkāpumi konstatēti 78% pārbaudīto vietu, taču 33% gadījumi tiem nav bijusi būtiska ietekme uz maksātnespējas procesu. Šādi rādītāji ir nedaudz zemāki nekā pērn, kad dažādi pārkāpumi konstatēti 81% gadījumu, taču būtiski pieaudzis nopietno pārkāpumu īpatsvars, kas 2019.gadā bija vien 29%.

Dienestā atzina, ka, neskatoties uz to, ka kopš reformām maksātspējas joma ir būtiski pilnveidojusi maksātnespējas procesa administratoru uzraudzības mehānismus un kopumā 2020.gadā situācija ir uzlabojusies, tomēr pieaudzis to pārkāpumu apjoms, kam ir būtiska ietekme uz likumīgu un efektīvu maksātnespējas procesa norisi.

Maksātnespēju administratoru darbībā konstatēti tādi pārkāpumi kā līdzekļu nepamatota pārskaitīšana uz administratora kontu, kā arī nepamatota izmaksu segšana no parādnieka naudas līdzekļiem un ar kreditoriem nesaskaņota mantas pārdošana. Tāpat konstatēti pārkāpumi uzraugošo personu uzraudzības darbībā, kā arī tiesībaizsardzības institūciju darbībā saistībā ar apstākļiem, kas var būt par pamatu kriminālprocesa sākšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visbiežāk epidemioloģiskās drošības pasākumus pārkāpj "čupojoties automašīnās", otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē informēja Valsts policijas (VP) priekšnieks Armands Ruks.

Viņš informēja, ka pagājušajā nedēļā kopumā VP konstatēja 1225 pārkāpumus, no kuriem 752 saistīti ar pulcēšanās ierobežojumu pārkāpumiem.

VP sodījusi iedzīvotājus par pulcēšanās pārkāpumiem - kopumā 752 pārkāpumi. Pēc Ruka skaidrotā, galvenokārt pulcēšanās pārkāpumi konstatēti, kad iedzīvotāji no vairākām mājsaimniecībām pārvietojas vienā transporta līdzeklī.

Savukārt 215 gadījumos personas sodītas par neaizpildītu anketu "Covidpass" sistēmā.

Komentējot raksturīgākos pārkāpumus, Ruks norādīja, ka galvenokārt pārkāpumi saistīti ar "draudzīgu čupošanos automašīnās", jauniešu pulcēšanos pie degvielas uzpildes stacijām un citās vietās.

Ruks secināja, ka lielākā daļa epidemioloģiskās drošības pasākumu pārkāpēju ir jaunieši, bet VP pārkāpumus konstatē arī citu vecuma grupu rīcībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pilnībā pārtraukta hosteļa Merķela ielā ekspluatācija, vēl 25 hosteļi Rīgā atzīti par neatbilstošiem

Db.lv, 16.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ugunsgrēkā cietušajam, nelikumīgajam hostelim Rīgā, Merķeļa ielā 8, pilnībā pārtraukta ekspluatācija, kā arī vēl 25 hosteļiem pilsētā pārbaudēs atklāti dažādi ekspluatācijas pārkāpumi, informē Rīgas dome.

Rīgas pilsētas Būvvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs Jānis Belkovskis norādīja, ka sākotnēji Merķeļa ielā 8 eksperti plānojuši pārtraukt ekspluatāciju tikai 5. un 6.stāvam, bet pēc detalizētas pārbaudes pieņemts lēmums ekspluatāciju pārtraukt pilnībā un īpašniekam uzdots ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā veikt bojāto konstrukciju konservēšanu un sniegt skaidru plānu par ēkas tālāko nākotni.

Tostarp, atkārtoti apsekojot ēku pēc norādījumu došanas, secināts, ka norādes netiek pildītas un ēkā atrodas cilvēki. Kā arī apsekošanas laikā īpašuma iekšpagalmā konstatēts vēl viens patvaļīgi iekārtots hostelis.

BVKB: Trūkst pilnvaru, lai ierobežotu ēku nelegālu ekspluatāciju 

Uzraugošajām iestādēm nav pietiekamu pilnvaru, lai ierobežotu ēku nelegālu ekspluatāciju, trešdien...

Kopumā Rīgā apzināti un apsekoti 53 hosteļi, 28 no tiem nekādi pārkāpumi nav konstatēti, bet pārējos eksperti uzdevuši vai nu pilnībā vai daļēji slēgt telpas, vai veikt patvaļīgas būvniecības seku novēršanu. Tostarp Būvvalde, sadarbojoties ar pašvaldības policiju, veic preventīvas pārbaudes, lai sekotu līdzi norādījumu izpildei. Paralēli tiek apsekotas arī citas ēkas, kurās iepriekš konstatēti līdzīgi pārkāpumi.

Lai spētu preventīvi novērst potenciālās bīstamības situācijas, Būvvalde aicinājusi Valsts Ugunsdzēsības un drošības dienestu parakstīt sadarbības memorandu, kurā vienotos par operatīvu informācijas apmaiņu un sadarbību turpmāk.

Tāpat Būvvalde ir vienojusies ar Rīgas pašvaldības policiju par piekļuvi policijas elektronisko notikumu žurnālam, lai varētu preventīvi sekot līdzi policijas pārbaudēm un pēc nepieciešamības sniegt palīdzību, lai apturētu kāda objekta darbību.

Saistībā ar normatīvo regulējumu un tā efektīvu piemērošanu, kas ļautu kontrolējošajām iestādēm piespiedu kārtā nekavējoties apturēt telpu ekspluatāciju, ir notikušas tikšanās ar Ekonomikas ministriju. Šajās tikšanās un darba grupas rezultātā sāktas sarunas gan par hosteļu definīcijas precizēšanu, gan par starpinstitucionālas sadarbības veicināšanu.

"Lai šajā situācijā mēs piedzīvotu pozitīvas pārmaiņas, pašvaldības iestādēm ir nepieciešams arī politiskais atbalsts, tāpēc Rīgas pašvaldības iestāžu apkopotos secinājumus un priekšlikumus no domes vadības puses virzīsim Saeimas darba dienaskārtībā. Tāpat arī nepieciešama politiska iniciatīva pašvaldības saimniecības iekšienē attiecībā uz dzīvojamā fonda kvalitātes un stāvokļa apzināšanu - te ir lieli izaicinājumi un ir jāsagatavo precīzs plāns, kā pakāpeniski sakārtot Rīgas dzīvojamo fondu un pilnvērtīgi attīstīt mājokļu tirgu," sacīja vicemēre Linda Ozola.

Jau ziņots, ka 28.aprīlī ugunsgrēkā nelikumīgajā hostelī Merķeļa ielā 8 gāja bojā astoņi cilvēki. Glābēji evakuēja 24 cilvēkus. Kopš 29.aprīļa Rīgā ir notikuši reidi, kuru laikā apsekoti 34 hosteļi, no kuriem 14 telpās ir konstatēta patvaļīga ekspluatācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ierosinās izveidot Eiropas Savienībā (ES) mehānismu sankciju piemērošanai par cilvēktiesību pārkāpumiem visā pasaulē, trešdien paziņojusi EK prezidente Urzula fon der Leiena.

Viņa sacīja, ka ES nepieciešams papildināt savu instrumentu klāstu, bet plašāk to nepaskaidroja.

Domājams, ka EK nāks klajā ar priekšlikumu, kas līdzināsies tā dēvētajam Magņitska likumam, kas tika pieņemts ASV, lai piemērotu sankcijas personām, kas pastrādājušas cilvēktiesību pārkāpumus ārpus ASV.

Eiropas Parlaments (EP) jau sen aicinājis izstrādāt jaunu sankciju mehānismu.

Pagājušā gada decembrī ES līderi vienojās sākt darbu pie šāda mehānisma.

Saskaņā ar pašreizējām tiesību normām ES var piemērot sankcijas valstīm un caur to arī atsevišķām personām, taču jaunais mehānisms ļautu tiešā veidā vērsties pret privātpersonām.

ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žozeps Borreljs otrdien ierosināja nodēvēt jauno mehānismu Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija vārdā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) un Ķīna trešdien pēc septiņus gadus ilgušiem pūliņiem panāca principiālu vienošanos pabeigt sarunas par Visaptverošu Investīciju nolīgumu (VIN), kas paredzētu, ka Ķīna varētu nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim.

Pēc EK paustā, vienošanās tika panākta pēc videokonferences, kurā piedalījās Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpinu, Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, Vācijas kanclere Angela Merkele, kas pārstāvēja ES Padomes prezidentūru, un Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"ES ir pasaulē lielākais vienotais tirgus. Mēs esam atvērti uzņēmējdarbībai, taču mums svarīgs savstarpīgums, vienlīdzīgi konkurences noteikumu un vērtības," ierakstā savā tvitera kontā norāda Leiena. "Šodien ES un Ķīnas principā noslēdz sarunas par investīciju vienošanos."

Ķīna ir ne tikai apņēmusies nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim, bet cita starpā arī atverot ES uzņēmējiem nozīmīgas jaunas tirgus iespējas. Ķīna arī uzņemas saistības nodrošināt taisnīgāku attieksmi pret ES uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien uzstājīgāk dzirdamas runas, ka naftas cena kādā brīdī un jau, iespējams, visai tuvā nākotnē nonāks pie 100 ASV dolāriem par barelu.

Šīs nedēļas sākumā šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – nākamā mēneša piegāžu līguma cena Londonas preču biržā dzīvojās pie 73 ASV dolāriem par barelu. Savukārt pie pagājušā gada pirmajiem Covid-19 vīrusa uzplūdiem Brent jēlnaftas cena uz brīdi saruka zem 20 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Naftas cenas pārmaiņas bijušas ievērojamas, un tas tā var turpināties. Piemēram, viena no pasaules ievērojamākajām investīciju bankām - Bank of America - nupat ziņojusi, ka jēlnaftas cena jau nākamgad var nonākt pie 100 ASV dolāriem par barelu. Ja tas tā būs, tad bilde ar cenrāžiem degvielas uzpildes stacijās daudziem autobraucējiem var kļūt pat vēl krietni krietni nepatīkamāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijai ir jāuzlabo cilvēkresursu kvalitāte

LETA, 24.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir jāuzlabo cilvēkresursu kvalitāte, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš norādīja, ka pagājušajā gadā kopējais investīciju apmērs Latvijas ekonomikā būtiski nemainījās, kas krīzes kontekstā nav slikti, jo krīzēs pieaug nenoteiktība, it īpaši privātajā sektorā. Taču ilgākā laika periodā situācija nav laba, un pamatā problēma ir privātajā sektorā, kur investīcijas stagnē.

"Atskatoties uz pēdējo desmitgadi, investīciju jomā situācija nav bijusi spoža. Pēdējo gadu laikā pēc iepriekšējās lielās finanšu krīzes, kas pasauli un Latviju skāra 2008.-2009.gadā, bet sekas bija jūtamas vēl arī 2010.gadā, investīcijas Latvijā ir būtiski palēninājušās. Ja pirms tam ekonomikas izaugsmi lielā mērā noteica investīcijas un kapitāla uzkrāšana, tad laikā pēc lielās finanšu krīzes investīciju apmērs ekonomikā ir būtiski samazinājies. Kopumā es teiktu, ka iepriekšējais biznesa cikls investīciju jomā ir bijis diezgan mazasinīgs," sacīja Rutkaste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ungārija varētu atteikties no Ķīnas universitātes pilsētiņas celtniecības

LETA--REUTERS, 07.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc plašajiem protestiem Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna valdība, šķiet, pārskatījusi ieceri uzcelt galvaspilsētā Ķīnas Fudaņas universitātes pilsētiņu.

Orbāna oponenti bažījas, ka šis divu miljardu ASV dolāru lielais projekts iedragās augstākās izglītības kvalitāti un palīdzēs Pekinai palielināt savu ietekmi Ungārijā un Eiropas Savienībā (ES).

Demonstranti apsūdzēja Orbānu un viņa valdošo konservatīvo partiju "Fidesz" par izdabāšanu Ķīnai.

Kāda Orbānam tuvu stāvoša amatpersona svētdien atklāja, ka universitātes pilsētiņa pat vēl neatrodas plānošanas stadijā, un norādīja, ka, tiklīdz plāns būs izstrādāts, kas varētu būt 2023.gada sākumā, tas tiktu nodots balsošanai referendumā Budapeštas pilsoņiem.

Orbāns veidojis draudzīgas attiecības ar Ķīnu, tostarp atbalstījis lielus kopējus biznesa projektus, un šogad vairākkārt bloķējis ES paziņojumus, kuros nosodīti cilvēktiesību pārkāpumi Ķīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Padomi iesācējiem par investīcijām akcijās

Zigurds Vaikulis, CBL Asset Management valdes loceklis un portfeļu pārvaldīšanas daļas vadītājs, 01.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tik daudz vilinājumu un iespēju sākt spēlēt finanšu tirgos nav bijis laikam nekad līdz šim. Ierastajos depozītos var nopelnīt apaļu nulli, un vienlaikus sociālajās platformās skaļi popularizētie veiksmes stāsti vilina ieguldīt akcijās.

“Kopš 2020. gada sākuma Tesla akciju cena ir desmitkāršojusies – no 85 ASV dolāriem par akciju līdz 850 dolāriem pašlaik.” Lasot šādu ziņu, ne vienam vien rodas jautājums – varbūt arī man nopirkt Teslas akcijas?

Pagājušajā gadā gan pasaules, gan vietējās biržās ievērojami pieaudzis transakciju skaits, un tas skaidrojams ar milzīgu skaitu mikro un mazo privāto spēlētāju ienākšanu tirgū. Pieplūdums bija galvenokārt akciju tirgū, kur cilvēki izmantoja arvien pieaugošo dažādu platformu piedāvājumus sākt ar vienu klikšķi, vienu eiro, bez komisijas maksas un tml. Līdz ar to akciju tirgū ienākuši miljoniem jaunu lietotāju. Populārie sociālie tīkli – Twitter, Facebook, TikTok – pārpludināti ar stāstiem par galvu reibinošām peļņām no spekulācijas atsevišķās akcijās un aicinājumiem pievienoties ballītei. Rodas sajūta, ka vajag tik sākt un nauda nāks griezdamās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunā realitāte ir šeit uz palikšanu. Trīs fokusi 2021. gadam

Ieva Tetere, SEB bankas valdes priekšsēdētāja, 21.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan 2020. gads nesis izaicinājumus, par kuriem iepriekš pat nenojautām, Covid-19 radītās pārmaiņas ļāvušas mums katram ieraudzīt arī jaunas izaugsmes iespējas.

Šis ir bijis ļoti vajadzīgs grūdiens, lai daudzās jomās lietas sāktu virzīties straujāk, priekšplānā noliekot efektivitāti un ierastās kārtības pārskatīšanu. Kā jebkura krīze, arī šī, vissāpīgāk atklājusi iepriekš zem tepiķa paslaucītos trūkumus. Ir skaidrs, ka prioritātes ir mainījušās un 2021. gadam liekami citi uzsvari mūsu kopīgajā attīstībā.

Fokuss nr. 1: Jāpalielina investīcijas Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošanā

Darbs no mājām, attālināta komandu vadīšana, mācības un pat sportošana šogad bijusi mūsu visu ikdiena. Redzam, ka pārorientēšanās uz digitālo vidi kopumā notikusi aktīvi, taču nenoliedzami atkailinājušās arī iepriekš piemirstās aisberga šķautnes. Nepietiekamo sabiedrības digitālo prasmju jautājums nu kļuvis daudz redzamāks. Nevaram izlikties, ka šajā ziņā viss ir kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šķērsojot Latvijas robežu, pagājušajā gadā muitā ir iesniegtas 469 skaidras naudas deklarācijas par kopumā 58,615 miljoniem eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie dati.

Salīdzinot ar 2019.gadu, iesniegto skaidras naudas deklarāciju skaits ir samazinājies par 516 deklarācijām, bet deklarētā skaidras naudas summa sarukusi par 130,62 miljoniem eiro jeb 69%.

2020.gadā 371 deklarācija par 17,9 miljoniem eiro iesniegta, iebraucot Latvijā, bet 98 deklarācijas par 40,714 miljoniem eiro - izbraucot no Latvijas.

Veicot visu 469 iesniegto deklarāciju fizisko kontroli, pārkāpumi konstatēti 17 gadījumos, kamēr 2019.gadā tika konstatēti 45 pārkāpumi.

2019.gadā kopumā, šķērsojot Latvijas robežu, tika iesniegtas 985 skaidras naudas deklarācijas par 230,443 miljoniem eiro.

Prasība fiziskām personām uz Eiropas Savienības ārējas robežas deklarēt skaidras naudas līdzekļus, ja to apmērs ir 10 000 eiro vai vairāk, ir spēkā kopš 2006.gada 1.jūlija. Savukārt kopš 2019.gada 1.jūlija ir pienākums deklarēt skaidru naudu 10 000 eiro vai lielākā apmērā arī uz Eiropas Savienības iekšējās robežas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Audita un revīzijas pārvaldes veiktajā “Rīgas mežu” saimnieciskās darbības revīzijā par 2020. gadu atklāta sistēmiska nesaimnieciska rīcība ar uzņēmuma finanšu līdzekļiem un resursiem, informē pašvaldībā.

Rīgas domes vadība 6.maijā informēja, ka par konstatētajiem faktiem plānots vērsties tiesībsargājošajās iestādēs, kā arī meklēt iespējas piedzīt aprēķinātos zaudējumus.

"Revīzija ir pabeigta un visi trauksmes cēlēja ziņojumā norādītie pārkāpumi ir pilnībā apstiprinājušies. Turklāt atklājušies arī jauni fakti, ko izvērtēšanai plānojam nodot tiesībsargājošajām institūcijām. Vēlos uzsvērt, ka uzņēmums “Rīgas meži” un tā apsaimniekotās teritorijas turpinās būt rīdzinieku īpašums. Rīgas meži pieder rīdziniekiem jau vairāk nekā 800 gadus un par privatizāciju nevar būt ne runas," komentē Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

Viņaprāt, “Rīgas meži” var būt pelnošs, nevis dotēts uzņēmums un jau martā, sākot strādāt pagaidu valdei, uzņēmums strādājis ar peļņu. Jaunā uzņēmuma padome un valde tiks izvēlēta konkursa kārtībā. Padomes atlases process jau ir sācies un noslēgsies pēc diviem mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamu pārkāpumu iepirkumu procedūrās dēļ Talsu novadam var nākties atmaksāt vairāk nekā 2 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja Talsu novada pārstāve Inita Fedko.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), izskatot divu projektu iepirkumu procedūras, atklājusi iespējamus pārkāpumus, kas Talsu novadam var atsaukties ar finanšu korekcijām jeb finansējuma atmaksu.

Kā skaidroja Fedko, pārkāpumi saistīti ar projekta "Stendes iela, Talsos pārbūve rūpnieciskās teritorijas darbības nodrošināšanai" un "Publiskās infrastruktūras attīstība Talsos rūpnieciskās teritorijas darbības nodrošināšanai, 2.kārta" iepirkumu procedūrām. Talsu novada pašvaldības iepirkumu komisijas ieskatā pārmetumi ir balstīti likumu normu interpretācijā.

CFLA informējusi pašvaldību, ka projekta "Stendes iela, Talsos pārbūve rūpnieciskās teritorijas darbības nodrošināšanai" iepirkumā Talsu novada pašvaldība noslēgusi līgumu, neievērojot iepirkuma nolikumā noteikto. Pārkāpums saskatīts pretendenta pieredzes attiecināšanā, ietverot tajā arī apakšuzņēmēju pieredzi. Par minēto pārkāpumu CFLA lēmusi piemērot finanšu korekciju 25% apmērā no noslēgtās līguma summas, kas veido 291 840 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumos problemātiskākās nozares joprojām ir būvniecība, informācijas tehnoloģiju (IT) joma, apsardze, pārtikas iepirkumi, autotransports, kā arī medicīnas jomas iepirkumi, sacīja IUB vadītājs Artis Lapiņš.

"Tā sauktais Top5, kas ir arī diezgan nemainīgs laika gaitā, ir būvniecība, IT joma, apsardze, pārtikas iepirkumi, autotransports, arī medicīnas jomas iepirkumi. Tās ir topa jomas, kurās visvairāk strīdu nonāk pie mums izskatīšanā. Tas ir arī saistīts ar šo jomu iepirkumu apmēru un šo jomu nozīmību tautsaimniecībā kopumā. Ar šīm nozarēm arī visvairāk strādājam," teica Lapiņš.

Viņš stāstīja, ka katru gadu apmēram 50% no IUB saņemtajām sūdzībām ir pamatotas. "Ja skatās kopumā, tad gadu no gada šis rādītājs ir apmēram 50 pret 50. Ir, protams, nelielas atšķirības pa gadiem. Ja 2019.gadā pamatoti bija 56% sūdzību, tad šogad līdz šim brīdim pamatotas ir 48% no izskatītajām sūdzībām. Taču jāņem vērā arī tas, ka izskatīto sūdzību skaits nav tas pats, kas saņemto sūdzību skaits. Saņemto sūdzību ir vairāk, taču apmēram 30% sūdzību jau tiek atsijātas pašā sākumā līdz izskatīšanai, piemēram, nav iemaksāts depozīts vai sūdzībai nav pat pamatojuma, vai citi aspekti, kuru dēļ saskaņā ar likumu mēs drīkstam nepieņemt sūdzību izskatīšanai. Tie ir kādi 30%, kas jau pašā sākumā tiek atsijāti," teica IUB vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā no otrdienas sāk darbu jauna policijas struktūrvienība - virtuālā patruļa, kuras uzdevums ir izsekot un novērst iespējamos noziegumus kibertelpā.

Kā norāda Lietuvas Policijas departaments, pagaidām ar to nodarbosies trīs cilvēki, kuri reaģēs tikai uz "acīmredzamiem tiesību pārkāpumiem, kas notiek vai tiek gatavoti elektroniskajā vidē".

"Sākumā personas tiks brīdinātas, ka nelikumīgā darbība jāpārtrauc; ja tas netiks darīts, savāktie materiāli tiks reģistrēti un nodoti atbildīgajai policijas struktūrvienībai tālākai izmeklēšanai," teikts departamenta izplatītajā paziņojumā.

Virtuālā patruļa sociālajos tīklos vai ziņu portālos vispirms publiski brīdinās iespējamos pārkāpējus, tad nosūtīs viņiem personisku vēstījumu sociālajā tīklā "Facebook", e-vēstuli no adreses "[email protected]".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Eiropas Savienības (ES) fondiem šogad pirmajā pusgadā neatbilstoši iztērēti 1,9 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais ziņojums par ES fondu izlietojumu.

Atbilstoši ES regulējumam, ar neatbilstību tiek saprasts pārkāpums, kas noticis saimnieciskās darbības vai bezdarbības dēļ un kas rada vai varētu radīt kaitējumu ES vispārējam budžetam, prasot no vispārējā budžeta segt nepamatotu izdevumu daļu. Ar neatbilstību tiek saprasts, piemēram, atmaksas pieprasījums par faktiski neveiktiem darbiem vai arī veiktie pārkāpumi iepirkumos.

Kopumā šajā ES fondu plānošanas periodā, kas ilgst no 2014.gada līdz 2020.gadam, konstatēti neatbilstoši veikti izdevumi 22,9 miljonu eiro apmērā. Šajā plānošanas periodā Latvijai no ES fondiem pieejami 4,4 miljardi eiro.

Visā ES fondu plānošanas periodā 51% gadījumu neatbilstības ir konstatējusi Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), 42% gadījumos par iespējamiem pārkāpumiem informējušas trešās personas, bet 7% gadījumu secināts revīziju ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrusam politiskie uzskati ir vienaldzīgi, tāpēc Covid-19 ierobežošanā un apkarošanā jāiet straujiem soļiem uz priekšu, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Jau ziņots, ka Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība piektdien, 6.novembrī, plāno lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī no pirmdienas, 9.novembra. Tomēr par ārkārtējās situācijas izsludināšanu politiķu vidū valda atšķirīgi viedokļi.

Uz jautājumu, kā premjers vērtē kolēģu piesardzību šajā jautājumā, Kariņš atbildēja, ka pašlaik ir dažādi viedokļi un viņš saprot nozaru ministru bažas par to, kas notiks nozarē, ja tiks izsludināta ārkārtējā situācija. "Tomēr mums ir jāsaprot, ka šajā situācijā spert pakāpeniskus ierobežojošus soļus mēs nevaram, jo spēkā esošais reglaments ir nepietiekams, lai atslogotu veselības sistēmu cīņai ar Covid-19," sacīja premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība, piektdien, 6.novembrī, lemjot par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā Covid-19 izplatības dēļ, varētu vērtēt priekšlikumus apturēt visus organizētos publiskos pasākumus un visas sporta sacensības.

Aģentūrai LETA zināms, ka atbildīgās iestādes patlaban aktīvi gatavo priekšlikumus piektdienas valdības sēdei, kurā paredzēts lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Starp piedāvājumiem ir vairāki būtiski sabiedriskās dzīves ierobežojumi, tāpēc sagaidāms, ka par tiem vēl būs asas diskusijas un gala regulējumā būs izmaiņas. Līdz valdības sēdei turklāt vēl gaidāmas diskusijas par priekšlikumiem Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupā.

Aģentūras LETA rīcībā esošie priekšlikumi liecina, ka Latvijā līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu varētu atcelt un aizliegt visus organizētos publiskos pasākumus klātienē neatkarīgi no to apmeklētāju skaita un saimnieciskos pakalpojumus, kas saitīti ar izklaidi, kultūru, izstādēm un labsajūtu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā Latvijas zinātnieki var palīdzēt vietējai zivrūpniecībai

Mārtiņš Šabovics, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāns, 17.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir gandrīz 500 kilometru gara piekrastes josla. Latvijas ekonomiskā zona Baltijas jūrā rūpniecisko zivju ziņā ir viena no bagātākajām, bet Rīgas jūras līcis ir viens no Ziemeļu puslodes ražīgākajiem nozvejas rajoniem.

Mūsu valstij ir senas zivrūpniecības tradīcijas, un Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 110 uzņēmumi, kas nodarbojas ar zvejas produktu apstrādi. Savukārt iedzīvotāji pārtikā zivis vidēji patērē vairāk nekā citās Eiropas valstīs – 24,9 kg uz vienu cilvēku. Tomēr, neskatoties uz to, zivsaimniecība Latvijā atrodas ļoti grūtā situācijā – tā piedzīvo vienu krīzi pēc otras, investīcijas ienāk salīdzinoši maz, kā arī gandrīz nav inovāciju un jaunu produktu.

Covid-19 zivrūpniekus skar atšķirīgi

Zivrūpniecības pamatu Latvijā veido divas lielas ražotāju grupas – konservu un citu zivju produktu ražotāji, un katru no šīm grupām Covid-19 ir skāris atšķirīgi. Lielākie svaigo/saldēto zivju pārstrādātāji cieta piegādes ierobežojumu dēļ, kā arī samazinājās pieprasījums pēc zivju pārstrādes produktiem, jo tiem ir īsāki uzglabāšanas termiņi un prece ir salīdzinoši dārga. Savukārt pieprasījums pēc zivju konserviem pieauga, un daudziem pat potenciāli radās iespēja paplašināt ražošanu. Tomēr, ņemot vērā to, ka konservu ražošanā ir liels roku darba īpatsvars, paaugstinājās arī saslimšanas riski darba kolektīvos. Vāja ražošanas procesu automatizācija un liela atkarība no viesstrādniekiem pandēmijas ierobežojumu apstākļos ir liels drauds daudzām ražotnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jāatver "zaļais koridors" stratēģiskas nozīmes investīcijām

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, 14.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latviju kā ārvalstu uzņēmējiem pievilcīgu valsti liecina ik gadu augošās uzkrātās investīcijas, kas šogad sasniegušas 16,35 miljardus eiro.

Izmērā un ekonomikas apjoma ziņā nelielām valstīm – tādām kā Latvija – investīciju piesaiste ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu izaugsmi. Mums nav spēcīga vietējā patēriņa vai citu faktoru, kas varētu stimulēt attīstību neatkarīgi no piesaistīto investīciju apjoma.

Arvien vairāk valstu, tostarp arī Lietuva, ir pārskatījusi savu investīciju piesaistes stratēģiju, veidojot tā sauktos "zaļos koridorus" augstas pievienotās vērtības investīciju projektiem. Lietuva jau ir pieņēmusi lēmumu ar 2021.gada janvāri būtiski uzlabot savu piedāvājumu stratēģiskajiem investīciju projektiem, paredzot virkni priekšrocību. Šādu lēmumu Lietuva pieņēma pēc tam, kad Latvija bija izstrādājusi ātrās relokācijas piedāvājumu Baltkrievijas uzņēmējiem. Latvija šo investīciju piesaistes aktivitāšu kopumu balstīja uz "zaļā koridora" principu imigrācijas jautājumos. Salīdzinoši īsā laikā mums izdevās piesaistīt 17 IT vai augsto tehnoloģiju jomā strādājošus uzņēmumus, kuri pārskatāmā nākotnē mūsu valstī izveidos aptuveni 1000 labi apmaksātas darba vietas. Šis piemērs apliecina, ka Latvijai ir jāpārskata investīciju piesaistes stratēģija arī ikdienas režīmā, mobilizējot visus spēkus stratēģiski nozīmīgu investīciju projektu realizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijā valstiskā līmenī nav labvēlīga vide vēja enerģijas projektu attīstībai

LETA, 19.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvija ir sākusi ceļu pretī enerģētiskajai transformācijai, kur vēja enerģija ieņems būtisku lomu, valstiskā līmenī nav radīta labvēlīga vide vēja enerģijas projektu attīstībai, sacīja vēja parku attīstītāja "Eolus" vadītājs Gatis Galviņš.

Viņš pauda, ka Latvija, kas ir izvirzījusi gana ambiciozus plānus, no tiem vairs nevar atkāpties, tomēr valsts dzīvo "enerģētiskā nabadzībā", un atkarība no enerģijas importa nemazinās.

"Pašlaik uzstādītās vēja jaudas Latvijā ir nepienācīgi zemas un mūsu vājās pozīcijas ne tikai Baltijā, bet arī uz citu Eiropas Savienības (ES) valstu fona nemainās. Neskatoties uz to, ka Latvijai ir nepieciešamie priekšnosacījumi, lai stiprinātu enerģētisko neatkarību ar vēja enerģiju, uzstādītā vēja enerģijas jauda šobrīd sasniedz 66 megavatus (MW), kas ir zemākais rādītājs Baltijā," sacīja Galviņš.

"Eolus" vadītājs skaidroja, ka tikmēr Lietuvā uzstādītā jauda ir astoņas reizes lielāka un sasniedz 548 MW, savukārt Igaunijā - aptuveni piecas reizes lielāka, sasniedzot 320 MW.

Komentāri

Pievienot komentāru