Eksperti

Tiesiskais nihilisms un cilvēktiesību pārkāpumi Latvijā ir drauds investīcijām

Marks Mandelbaums, advokāts, Vācijas advokātu biroja "Tandler&Partner" partneris, 05.11.2020

Jaunākais izdevums

Bažas un satraukumu izraisa mūsu klientu – Vācijas Federatīvās Republikas pilsoņu – tiesību un brīvību pārkāpumi no dažu Latvijas valsts institūciju puses.

Tas ir nesavienojami ar demokrātiskas sabiedrības principiem un perspektīvā var radīt ievērojamu kaitējumu Latvijas investīciju klimatam, ekonomiskām un saimnieciskām attiecībām.

Latvijas valsts vēsturē pēdējā gadsimtā ir diezgan daudz lappušu, kas saistītas ar totalitāro pagātni un neierobežotu visatļautību, tomēr Latvijas tauta to pārtrauca 2004. gada 1. maijā, kļūstot par Eiropas Savienības pilntiesīgu locekli – demokrātisko valstu savienības locekli, kur pirmajā vietā ir liktas personas intereses, cilvēka tiesības un brīvība ar nesatricināmu likuma un kārtības vadību. Tomēr šodien ir jāatzīst, ka ne visiem Latvijā demokrātiskas vērtības ir prioritāras.

VID lēmums mudina meklēt atbildes Eiropas Savienības Tiesā 

Valsts ieņēmumu dienesta lēmumi Vācijas investoram liek meklēt atbildes Eiropas Savienības tiesā....

Dažiem varas pārstāvjiem vienkāršāk un ierastāk risināt valsts uzdevumus ar viņiem vairāk piemērotām totalitārām metodēm, kas ir tālu no Eiropas Savienības vērtībām. Bažas izraisošie pārkāpumi izpaužas uz cīņas fona par Latvijas iekļaušanu valstu sarakstā, kas velta nepietiekamu uzmanību noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijai. Šajā virzienā Latvijas varas iestādes ir šķērsojušas sava veida Rubikonu.

Patiesi svarīga cīņa ar noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem pārvērtās par atklātu cilvēku vajāšanu. Turklāt tiek rupji pārkāptas civiltiesību pamatnormas, kā arī cilvēka fundamentālās tiesības un brīvības. Galvenā valsts institūcija, kas ir daudzu īpašuma un pilsonisko tiesību iniciatore, ir Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests (FID), kuru vada zvērināta advokāte Ilze Znotiņa. Viņas iecelšana amatā dīvainā veidā sakrita ar Latvijas lielākās komerciālās kredītiestādes – ABLV Bank – pašlikvidāciju.

Lai ārpus šī raksta ietvariem paliek ļoti noslēpumaina un nekādos nacionālos vai Eiropas likumos neparedzēta pašlikvidācijas kārtība, kad ABLV Bank kreditora prasījuma izmaksai bija piesaistītas papildu pārbaudes par jau atzītu līdzekļu izcelsmi, dažreiz par 10–25 gadu ilgu vēsturi.

Neizraisa izbrīnu, ka tik vecus dokumentus nevienam nav pienākums uzglabāt, jo vairāk tāpēc, ka šie līdzekļi bija bankas iekšējās un ārējās fiskālās kontroles priekšmets, tai skaitā kriminālpolicijas, FID un citu uzraugošo un tiesībsargājošo Latvijas struktūru kontroles priekšmets. Tomēr šajā gadījumā FID vadītāja Ilze Znotiņa acīmredzot aizmirsa gan savu zvērinātas advokātes darba pieredzi, gan civiltiesību pamatus, jo jau atzītie godprātīgo noguldītāju prasījumi par simtiem miljoniem eiro tika sākumā iesaldēti FID uz 45 dienām bez faktiskām tiesībām pārsūdzēt šādu rīkojumu tiesā.

Pēc tam tie tika no policijas puses arestēti, pamatojoties tikai uz FID paziņojumu tiesībsargājošajām institūcijām par šo līdzekļu izcelsmes “noziedzīgo raksturu” bez jebkādu tiesas aktu vai citu pierādījumu iesniegšanas. Vēl vairāk – pastāv kā caur koppapīru rakstītie FID paziņojumi, kuros pat faktiskie apstākļi neatbilst patiesībai.

Tā, piemēram, vienam no mūsu klientiem ir inkriminēts, ka visu savu naudu viņš nopelnījis “nenoskaidrotu” noziedzīgu darbību rezultātā un “nenosauktu” augstu stāvošu valstsvīru interesēs, kaut gan mūsu klients nav izdarījis nevienu noziegumu, visu mūžu pats cēlis savu biznesu un pelnījis naudu ar savām rokām un galvu sev un savas ģimenes labklājībai. Pēc būtības šāda apzināti nepatiesa informācija Znotiņas kundzes ziņojumos maldina izmeklēšanu un ir smags kriminālnoziegums Vācijas Federatīvajā Republikā, kur tiek kvalificēta pēc Vācijas krimināllikuma 339. panta kā Apzināta likuma pārkāpšana no amatpersonas puses.

Tātad pašlaik tūkstoši godprātīgo ABLV Bank noguldītāju ieguldījumi netiek likumīgi izmaksāti Latvijas Kredītiestāžu likumā paredzētajā kārtībā, likuma redakcijā, kas bija spēkā Bankas pašlikvidācijas pasludināšanas brīdī, un pamatojums tam ir sadomātas “pārbaudes”, kuru mērķis ir sameklēt iemeslu naudas iesaldēšanai. Savukārt policija, pamatojoties uz šādiem paziņojumiem, ierosina krimināllietas pēc Latvijas Krimināllikuma 195. panta.

Pie šī Latvijas Krimināllikuma panta ir jāapstājas, jo, ņemot vērā 2018. gadā, Bankas likvidācijas gadā, ieviestās izmaiņas, tai nav analogu ne tikai Eiropas, bet pat pasaules juridiskajā praksē. Norādītais LR Krimināllikuma 195. pants, kas pirmatnēji tika vērsts uz noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanu, paredzēja krimināllietas ierosināšanu tikai gadījumā, ja pastāv pirmstiesas izmeklēšanas konstatēts noziedzīgs nodarījums, kas kalpoja par šādu līdzekļu iegūšanas pamatu.

Tomēr, ņemot vērā 2018. gada rudenī veiktās izmaiņas, jebkādi naudas līdzekļi var būt nosaukti par “noziedzīgi iegūtiem” līdz brīdim, kad ir pierādīts pretējais. Ir rupji pārkāpts viens no tiesību pamatiem un starptautiska pamatnorma – “pierādīšanas nasta gulstas uz apsūdzību”, kā arī galvenā juridiskā prezumpcija – “nepierādīta vaina ir pierādīts nevainīgums” (Latvijas ratificēta Article 6 of the European Convention on Human Rights: “Everyone charged with a criminal offence shall be presumed innocent until proven guilty according to law”).

Tas, kas šodien notiek Latvijā, nav un nevar notikt nedz Vācijā, nedz jebkādā citā civilizētā valstī. Tādu lietu nav pat Krievijā. Bet šodien Latvijā tā ir dīvaina realitāte.

Ja jums ir nauda, tad jūs esat zaglis un noziedznieks, kamēr neesat iesnieguši neierobežotu dokumentu plūsmu, kas liecina par jūsu nevainīgumu, turklāt jums nav teikšanas, vai jūsu pierādījumi ir pietiekami vai tie vispār netiek pieņemti. Jūs vienmēr būsiet vainīgs, un jums nav it nekādu cerību uz naudas saņemšanu atpakaļ. Pašlaik krimināllietas pēc šā panta pārsvarā tiek ierosinātas, rupji pārkāpjot Eiropas tiesību normas, vispār bez jebkāda nozieguma konstatēšanas.

Naudas līdzekļu īpašniekam tiek piedāvāts 45 dienu laikā pierādīt to izcelsmes likumību, iesniedzot izmeklēšanai neviena neierobežotu dokumentu daudzumu, pretējā gadījumā ģimenes uzkrājumi, kas vēl vakardien bija godprātīgi un 25 gadus glabājās kredītiestādē, kuru uzrauga valsts, nevis zem spilvena, ir pārvērsti par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, kuri perspektīvā var būt konfiscēti Latvijas budžeta labā.

Minētos gadījumos ir rupji pārkāptas ne tikai pamata juridiskās prezumpcijas, bet pati krimināllietu ierosināšanas procedūra. Piemēram, FID ziņojumi ir ne tikai vienīgais krimināllietas ierosināšanas pamats, tie vēl ir izmeklēšanas noslēpums, šāds ziņojums netiek izsniegts arestēto līdzekļu īpašniekam pat iepazīšanai, un tiek atteikts iepazīties ar lēmumu par krimināllietas ierosināšanu, kas vispār ir kaut kas neiedomājams. Naudas līdzekļu īpašnieka tiesības ir pārkāptas, bet viņa tiesības uz aizsardzību ir pielīdzinātas nullei.

Šādos apstākļos Latvijas Republika jau ir zaudējusi savu investīciju pievilcību un integrāciju pasaules brīvajā ekonomikā, savukārt pašreizējā valdība neizbēgami sastapsies ar nepieciešamību maksāt kompensācijas pēc Eiropas tiesu verdiktiem par nacionālo likumu, kriminālprocesa nepilnīgumu un I. Znotiņas nelikumīgām darbībām, diemžēl ne no šo ierēdņu kabatām.

Pašlaik mēs gatavojam aicinājumu Latvijas Republikas prezidentam, lai pievērstu viņa uzmanību iepriekš minētajiem pārkāpumiem, kas ir nesavienojami ar demokrātiskas sabiedrības principiem. Ar atsevišķu pieprasījumu par FID vadītājas I. Znotiņas prettiesiskajām darbībām mēs gatavojamies vērsties pie Latvijas Republikas ģenerālprokurora, lūdzot pārbaudīt viņas iespējamos sakarus ar bijušās Bankas vadību un īpašniekiem.

Uz iespējamo šādu sakaru esamību uzvedina fakts, ka, neskatoties uz daudzām apsūdzībām no Amerikas FinCen puses, Bankas vadība un īpašnieki nav saukti pie atbildības Latvijā, tomēr par viņu aizdomīgo darbību cieš šīs Bankas tūkstoši noguldītāju, kuru vienīgā vaina ir viņu nopelnītā nauda, kas atrodas viņu kontos šajā kredītiestādē. Ir nepieciešams atsevišķi atzīmēt, ka Bankas licence tika atsaukta 2018. gadā, nevis kaut kādu ASV FinCen aizdomu dēļ vai pretenziju pret Bankas klientiem dēļ, bet tikai tāpēc, ka ECB bija šaubas par šīs kredītiestādes maksātspēju.

Šai sakarā šodienas bezprecedenta un ar likumu nepamatotas kreditoru pārbaudes ir baltiem diegiem šūtas un vairāk atgādina patvaļu ar konfiskācijām sarkanā terora laikā, nevis XXI gadsimta civilizēto Eiropas Savienību

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma paziņojumu, ar kuru Aleksandru Lukašenko neatzīst par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu.

Saeimas paziņojumā "Par Baltkrievijas prezidenta mandāta leģitimitāti" pausts, ka Saeima neatzīst Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu. "Atkārtoti uzsverot, ka 9.augustā notikušās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas nebija nedz brīvas, nedz godīgas, ka Latvija neatzīst Baltkrievijas varas iestāžu publiskotos vēlēšanu rezultātus, tā norādot, ka šajos vēlēšanu rezultātos balstītais mandāts nav uzskatāms par demokrātiski iegūtu un leģitīmu," pauž parlaments.

Dokumentā norādīts, ka tas tapis, reaģējot uz 23.septembrī Lukašenko kā Baltkrievijas prezidenta inaugurācijas ceremoniju, kas līdz pēdējam brīdim tikusi turēta noslēpumā, un, kuras laikā Lukašenko deva amata zvērestu sestajam pilnvaru termiņam, tā arvien padziļinot Baltkrievijas politisko krīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Tīrīga” ir vērsusies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Konkurences likuma 30. panta trešās daļas neatbilstību Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantam – ikviena subjekta tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Sūdzība ir iesniegta par tiesību normu, kas AS “Tīrīga” liedz iespēju apstrīdēt Konkurences padomes lēmumu un nav vērsts ne pret Rīgas pilsētas pašvaldību, ne SIA “Getliņi EKO”.

Sūdzība Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir iesniegta bez prasībām uz finansiālām kompensācijām vai zaudējumu atlīdzināšanu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesā iesniegtās sūdzības priekšmets ir AS “Tīrīgas” tiesību uz taisnīgu tiesu aizskārums, kas ir noticis saistībā ar Konkurences padomes 2019.gada 9.septembra lēmumu Nr.19 par pagaidu noregulējumu lietā Nr. KL2.2-51914, ar kuru Rīgas pilsētas pašvaldībai un SIA “Getliņi EKO” noteikts pienākums nekavējoties apturēt 2019.gada 14.jūnijā Rīgas pilsētas pašvaldības, SIA “Getliņi EKO” un AS “Tīrīga” noslēgtā koncesijas līguma izpildi no noslēgšanas brīža daļā, kas skar nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Teju pusē no maksātnespējas administratoru prakses vietām šogad konstatēti nopietni pārkāpumi

LETA, 11.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) šogad, veicot klātienes pārbaudes maksātnespējas procesa administratoru un tiesiskā aizsardzības procesa uzraugošo personu prakses vietās, 45% gadījumu konstatējis nopietnus pārkāpumus, aģentūra LETA uzzināja dienestā.

Kopumā dažāda rakstura pārkāpumi konstatēti 78% pārbaudīto vietu, taču 33% gadījumi tiem nav bijusi būtiska ietekme uz maksātnespējas procesu. Šādi rādītāji ir nedaudz zemāki nekā pērn, kad dažādi pārkāpumi konstatēti 81% gadījumu, taču būtiski pieaudzis nopietno pārkāpumu īpatsvars, kas 2019.gadā bija vien 29%.

Dienestā atzina, ka, neskatoties uz to, ka kopš reformām maksātspējas joma ir būtiski pilnveidojusi maksātnespējas procesa administratoru uzraudzības mehānismus un kopumā 2020.gadā situācija ir uzlabojusies, tomēr pieaudzis to pārkāpumu apjoms, kam ir būtiska ietekme uz likumīgu un efektīvu maksātnespējas procesa norisi.

Maksātnespēju administratoru darbībā konstatēti tādi pārkāpumi kā līdzekļu nepamatota pārskaitīšana uz administratora kontu, kā arī nepamatota izmaksu segšana no parādnieka naudas līdzekļiem un ar kreditoriem nesaskaņota mantas pārdošana. Tāpat konstatēti pārkāpumi uzraugošo personu uzraudzības darbībā, kā arī tiesībaizsardzības institūciju darbībā saistībā ar apstākļiem, kas var būt par pamatu kriminālprocesa sākšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visbiežāk epidemioloģiskās drošības pasākumus pārkāpj "čupojoties automašīnās", otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē informēja Valsts policijas (VP) priekšnieks Armands Ruks.

Viņš informēja, ka pagājušajā nedēļā kopumā VP konstatēja 1225 pārkāpumus, no kuriem 752 saistīti ar pulcēšanās ierobežojumu pārkāpumiem.

VP sodījusi iedzīvotājus par pulcēšanās pārkāpumiem - kopumā 752 pārkāpumi. Pēc Ruka skaidrotā, galvenokārt pulcēšanās pārkāpumi konstatēti, kad iedzīvotāji no vairākām mājsaimniecībām pārvietojas vienā transporta līdzeklī.

Savukārt 215 gadījumos personas sodītas par neaizpildītu anketu "Covidpass" sistēmā.

Komentējot raksturīgākos pārkāpumus, Ruks norādīja, ka galvenokārt pārkāpumi saistīti ar "draudzīgu čupošanos automašīnās", jauniešu pulcēšanos pie degvielas uzpildes stacijām un citās vietās.

Ruks secināja, ka lielākā daļa epidemioloģiskās drošības pasākumu pārkāpēju ir jaunieši, bet VP pārkāpumus konstatē arī citu vecuma grupu rīcībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ierosinās izveidot Eiropas Savienībā (ES) mehānismu sankciju piemērošanai par cilvēktiesību pārkāpumiem visā pasaulē, trešdien paziņojusi EK prezidente Urzula fon der Leiena.

Viņa sacīja, ka ES nepieciešams papildināt savu instrumentu klāstu, bet plašāk to nepaskaidroja.

Domājams, ka EK nāks klajā ar priekšlikumu, kas līdzināsies tā dēvētajam Magņitska likumam, kas tika pieņemts ASV, lai piemērotu sankcijas personām, kas pastrādājušas cilvēktiesību pārkāpumus ārpus ASV.

Eiropas Parlaments (EP) jau sen aicinājis izstrādāt jaunu sankciju mehānismu.

Pagājušā gada decembrī ES līderi vienojās sākt darbu pie šāda mehānisma.

Saskaņā ar pašreizējām tiesību normām ES var piemērot sankcijas valstīm un caur to arī atsevišķām personām, taču jaunais mehānisms ļautu tiešā veidā vērsties pret privātpersonām.

ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žozeps Borreljs otrdien ierosināja nodēvēt jauno mehānismu Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija vārdā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) un Ķīna trešdien pēc septiņus gadus ilgušiem pūliņiem panāca principiālu vienošanos pabeigt sarunas par Visaptverošu Investīciju nolīgumu (VIN), kas paredzētu, ka Ķīna varētu nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim.

Pēc EK paustā, vienošanās tika panākta pēc videokonferences, kurā piedalījās Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpinu, Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, Vācijas kanclere Angela Merkele, kas pārstāvēja ES Padomes prezidentūru, un Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"ES ir pasaulē lielākais vienotais tirgus. Mēs esam atvērti uzņēmējdarbībai, taču mums svarīgs savstarpīgums, vienlīdzīgi konkurences noteikumu un vērtības," ierakstā savā tvitera kontā norāda Leiena. "Šodien ES un Ķīnas principā noslēdz sarunas par investīciju vienošanos."

Ķīna ir ne tikai apņēmusies nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim, bet cita starpā arī atverot ES uzņēmējiem nozīmīgas jaunas tirgus iespējas. Ķīna arī uzņemas saistības nodrošināt taisnīgāku attieksmi pret ES uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Padomi iesācējiem par investīcijām akcijās

Zigurds Vaikulis, CBL Asset Management valdes loceklis un portfeļu pārvaldīšanas daļas vadītājs, 01.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tik daudz vilinājumu un iespēju sākt spēlēt finanšu tirgos nav bijis laikam nekad līdz šim. Ierastajos depozītos var nopelnīt apaļu nulli, un vienlaikus sociālajās platformās skaļi popularizētie veiksmes stāsti vilina ieguldīt akcijās.

“Kopš 2020. gada sākuma Tesla akciju cena ir desmitkāršojusies – no 85 ASV dolāriem par akciju līdz 850 dolāriem pašlaik.” Lasot šādu ziņu, ne vienam vien rodas jautājums – varbūt arī man nopirkt Teslas akcijas?

Pagājušajā gadā gan pasaules, gan vietējās biržās ievērojami pieaudzis transakciju skaits, un tas skaidrojams ar milzīgu skaitu mikro un mazo privāto spēlētāju ienākšanu tirgū. Pieplūdums bija galvenokārt akciju tirgū, kur cilvēki izmantoja arvien pieaugošo dažādu platformu piedāvājumus sākt ar vienu klikšķi, vienu eiro, bez komisijas maksas un tml. Līdz ar to akciju tirgū ienākuši miljoniem jaunu lietotāju. Populārie sociālie tīkli – Twitter, Facebook, TikTok – pārpludināti ar stāstiem par galvu reibinošām peļņām no spekulācijas atsevišķās akcijās un aicinājumiem pievienoties ballītei. Rodas sajūta, ka vajag tik sākt un nauda nāks griezdamās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunā realitāte ir šeit uz palikšanu. Trīs fokusi 2021. gadam

Ieva Tetere, SEB bankas valdes priekšsēdētāja, 21.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan 2020. gads nesis izaicinājumus, par kuriem iepriekš pat nenojautām, Covid-19 radītās pārmaiņas ļāvušas mums katram ieraudzīt arī jaunas izaugsmes iespējas.

Šis ir bijis ļoti vajadzīgs grūdiens, lai daudzās jomās lietas sāktu virzīties straujāk, priekšplānā noliekot efektivitāti un ierastās kārtības pārskatīšanu. Kā jebkura krīze, arī šī, vissāpīgāk atklājusi iepriekš zem tepiķa paslaucītos trūkumus. Ir skaidrs, ka prioritātes ir mainījušās un 2021. gadam liekami citi uzsvari mūsu kopīgajā attīstībā.

Fokuss nr. 1: Jāpalielina investīcijas Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošanā

Darbs no mājām, attālināta komandu vadīšana, mācības un pat sportošana šogad bijusi mūsu visu ikdiena. Redzam, ka pārorientēšanās uz digitālo vidi kopumā notikusi aktīvi, taču nenoliedzami atkailinājušās arī iepriekš piemirstās aisberga šķautnes. Nepietiekamo sabiedrības digitālo prasmju jautājums nu kļuvis daudz redzamāks. Nevaram izlikties, ka šajā ziņā viss ir kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrusam politiskie uzskati ir vienaldzīgi, tāpēc Covid-19 ierobežošanā un apkarošanā jāiet straujiem soļiem uz priekšu, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Jau ziņots, ka Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība piektdien, 6.novembrī, plāno lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī no pirmdienas, 9.novembra. Tomēr par ārkārtējās situācijas izsludināšanu politiķu vidū valda atšķirīgi viedokļi.

Uz jautājumu, kā premjers vērtē kolēģu piesardzību šajā jautājumā, Kariņš atbildēja, ka pašlaik ir dažādi viedokļi un viņš saprot nozaru ministru bažas par to, kas notiks nozarē, ja tiks izsludināta ārkārtējā situācija. "Tomēr mums ir jāsaprot, ka šajā situācijā spert pakāpeniskus ierobežojošus soļus mēs nevaram, jo spēkā esošais reglaments ir nepietiekams, lai atslogotu veselības sistēmu cīņai ar Covid-19," sacīja premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība, piektdien, 6.novembrī, lemjot par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā Covid-19 izplatības dēļ, varētu vērtēt priekšlikumus apturēt visus organizētos publiskos pasākumus un visas sporta sacensības.

Aģentūrai LETA zināms, ka atbildīgās iestādes patlaban aktīvi gatavo priekšlikumus piektdienas valdības sēdei, kurā paredzēts lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Starp piedāvājumiem ir vairāki būtiski sabiedriskās dzīves ierobežojumi, tāpēc sagaidāms, ka par tiem vēl būs asas diskusijas un gala regulējumā būs izmaiņas. Līdz valdības sēdei turklāt vēl gaidāmas diskusijas par priekšlikumiem Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupā.

Aģentūras LETA rīcībā esošie priekšlikumi liecina, ka Latvijā līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu varētu atcelt un aizliegt visus organizētos publiskos pasākumus klātienē neatkarīgi no to apmeklētāju skaita un saimnieciskos pakalpojumus, kas saitīti ar izklaidi, kultūru, izstādēm un labsajūtu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Eiropas Savienības (ES) fondiem šogad pirmajā pusgadā neatbilstoši iztērēti 1,9 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais ziņojums par ES fondu izlietojumu.

Atbilstoši ES regulējumam, ar neatbilstību tiek saprasts pārkāpums, kas noticis saimnieciskās darbības vai bezdarbības dēļ un kas rada vai varētu radīt kaitējumu ES vispārējam budžetam, prasot no vispārējā budžeta segt nepamatotu izdevumu daļu. Ar neatbilstību tiek saprasts, piemēram, atmaksas pieprasījums par faktiski neveiktiem darbiem vai arī veiktie pārkāpumi iepirkumos.

Kopumā šajā ES fondu plānošanas periodā, kas ilgst no 2014.gada līdz 2020.gadam, konstatēti neatbilstoši veikti izdevumi 22,9 miljonu eiro apmērā. Šajā plānošanas periodā Latvijai no ES fondiem pieejami 4,4 miljardi eiro.

Visā ES fondu plānošanas periodā 51% gadījumu neatbilstības ir konstatējusi Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), 42% gadījumos par iespējamiem pārkāpumiem informējušas trešās personas, bet 7% gadījumu secināts revīziju ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumos problemātiskākās nozares joprojām ir būvniecība, informācijas tehnoloģiju (IT) joma, apsardze, pārtikas iepirkumi, autotransports, kā arī medicīnas jomas iepirkumi, sacīja IUB vadītājs Artis Lapiņš.

"Tā sauktais Top5, kas ir arī diezgan nemainīgs laika gaitā, ir būvniecība, IT joma, apsardze, pārtikas iepirkumi, autotransports, arī medicīnas jomas iepirkumi. Tās ir topa jomas, kurās visvairāk strīdu nonāk pie mums izskatīšanā. Tas ir arī saistīts ar šo jomu iepirkumu apmēru un šo jomu nozīmību tautsaimniecībā kopumā. Ar šīm nozarēm arī visvairāk strādājam," teica Lapiņš.

Viņš stāstīja, ka katru gadu apmēram 50% no IUB saņemtajām sūdzībām ir pamatotas. "Ja skatās kopumā, tad gadu no gada šis rādītājs ir apmēram 50 pret 50. Ir, protams, nelielas atšķirības pa gadiem. Ja 2019.gadā pamatoti bija 56% sūdzību, tad šogad līdz šim brīdim pamatotas ir 48% no izskatītajām sūdzībām. Taču jāņem vērā arī tas, ka izskatīto sūdzību skaits nav tas pats, kas saņemto sūdzību skaits. Saņemto sūdzību ir vairāk, taču apmēram 30% sūdzību jau tiek atsijātas pašā sākumā līdz izskatīšanai, piemēram, nav iemaksāts depozīts vai sūdzībai nav pat pamatojuma, vai citi aspekti, kuru dēļ saskaņā ar likumu mēs drīkstam nepieņemt sūdzību izskatīšanai. Tie ir kādi 30%, kas jau pašā sākumā tiek atsijāti," teica IUB vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jāatver "zaļais koridors" stratēģiskas nozīmes investīcijām

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, 14.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latviju kā ārvalstu uzņēmējiem pievilcīgu valsti liecina ik gadu augošās uzkrātās investīcijas, kas šogad sasniegušas 16,35 miljardus eiro.

Izmērā un ekonomikas apjoma ziņā nelielām valstīm – tādām kā Latvija – investīciju piesaiste ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu izaugsmi. Mums nav spēcīga vietējā patēriņa vai citu faktoru, kas varētu stimulēt attīstību neatkarīgi no piesaistīto investīciju apjoma.

Arvien vairāk valstu, tostarp arī Lietuva, ir pārskatījusi savu investīciju piesaistes stratēģiju, veidojot tā sauktos "zaļos koridorus" augstas pievienotās vērtības investīciju projektiem. Lietuva jau ir pieņēmusi lēmumu ar 2021.gada janvāri būtiski uzlabot savu piedāvājumu stratēģiskajiem investīciju projektiem, paredzot virkni priekšrocību. Šādu lēmumu Lietuva pieņēma pēc tam, kad Latvija bija izstrādājusi ātrās relokācijas piedāvājumu Baltkrievijas uzņēmējiem. Latvija šo investīciju piesaistes aktivitāšu kopumu balstīja uz "zaļā koridora" principu imigrācijas jautājumos. Salīdzinoši īsā laikā mums izdevās piesaistīt 17 IT vai augsto tehnoloģiju jomā strādājošus uzņēmumus, kuri pārskatāmā nākotnē mūsu valstī izveidos aptuveni 1000 labi apmaksātas darba vietas. Šis piemērs apliecina, ka Latvijai ir jāpārskata investīciju piesaistes stratēģija arī ikdienas režīmā, mobilizējot visus spēkus stratēģiski nozīmīgu investīciju projektu realizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā Latvijas zinātnieki var palīdzēt vietējai zivrūpniecībai

Mārtiņš Šabovics, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāns, 17.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir gandrīz 500 kilometru gara piekrastes josla. Latvijas ekonomiskā zona Baltijas jūrā rūpniecisko zivju ziņā ir viena no bagātākajām, bet Rīgas jūras līcis ir viens no Ziemeļu puslodes ražīgākajiem nozvejas rajoniem.

Mūsu valstij ir senas zivrūpniecības tradīcijas, un Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 110 uzņēmumi, kas nodarbojas ar zvejas produktu apstrādi. Savukārt iedzīvotāji pārtikā zivis vidēji patērē vairāk nekā citās Eiropas valstīs – 24,9 kg uz vienu cilvēku. Tomēr, neskatoties uz to, zivsaimniecība Latvijā atrodas ļoti grūtā situācijā – tā piedzīvo vienu krīzi pēc otras, investīcijas ienāk salīdzinoši maz, kā arī gandrīz nav inovāciju un jaunu produktu.

Covid-19 zivrūpniekus skar atšķirīgi

Zivrūpniecības pamatu Latvijā veido divas lielas ražotāju grupas – konservu un citu zivju produktu ražotāji, un katru no šīm grupām Covid-19 ir skāris atšķirīgi. Lielākie svaigo/saldēto zivju pārstrādātāji cieta piegādes ierobežojumu dēļ, kā arī samazinājās pieprasījums pēc zivju pārstrādes produktiem, jo tiem ir īsāki uzglabāšanas termiņi un prece ir salīdzinoši dārga. Savukārt pieprasījums pēc zivju konserviem pieauga, un daudziem pat potenciāli radās iespēja paplašināt ražošanu. Tomēr, ņemot vērā to, ka konservu ražošanā ir liels roku darba īpatsvars, paaugstinājās arī saslimšanas riski darba kolektīvos. Vāja ražošanas procesu automatizācija un liela atkarība no viesstrādniekiem pandēmijas ierobežojumu apstākļos ir liels drauds daudzām ražotnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā par vainīgu tika atzīta viena persona.

Izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa konstatēja, ka pret pārējiem lietā apsūdzētājiem ir taisāms attaisnojošs spriedums, jo viņu rīcībā nevarēja saskatīt prokuratūras inkriminētos noziegumus, šodienas preses konferencē par Zolitūdes traģēdijas tiesas spriedumu sacīja tiesnesis Erlens Ernstsons.

Tiesnesis uzsvēra, ka no deviņām fiziskām personām notiesāts tikai viens apsūdzētais, jo tiesa nevarēja izvērtēt, kuras normas pārējie apsūdzētie nevarēja ievērot vai izpildīt. "Vērtējot tiesā sniegtās ekspertīzes, izkristalizējas, ka galvenais jeb tiešais cēlonis veikala sabrukšanai bija nepareizs kopnes apakšējā mezgla aprēķins, līdz ar to, prokuratūra nebija sniegusi pierādījumus, vai citas nu jau attaisnotās personas ir vainīgas pie šī cēloņa," sacīja Ernstsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalsts saistībā ar ierobežojumiem ārkārtējās situācijas dēļ būs kombinēts, paredzot atbalstu gan strādājošajiem, gan arī uzņēmumiem, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

"Tagad mums ir iespēja izvērtēt pozitīvo, iespēja izvērtēt negatīvo, un šī palīdzība būs kombinēta, jo tagad būs gan nozares, kurās, ja būs aizliegumi, būs dīkstāve, ja būs samazināts apmērs, tad būs subsidētās darbavietas," pauda ministrs.

Aktīvi gatavo priekšlikumus ārkārtējai situācijai 

Valdība, piektdien, 6.novembrī, lemjot par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā Covid-19...

Reirs minēja, ka arī atbalsta mehānismi, kas bija pieejami Covid-19 pirmajā vilnī pavasarī, bija ļoti veiksmīgi, ļaujot Latvijai šobrīd nonākt situācijā, kad bezdarba līmenis pēc ilga laika perioda ir mazāks nekā Igaunijā.

"Ieviešot šo dīkstāves pabalstu pavasarī, mēs devām atelpu uzņēmumiem un no apmēram 55 000 cilvēku, kas saņēma dīkstāves pabalstu, 40 000 tagad strādā tajās pašās darbavietās, kur viņi strādāja iepriekš," sacīja Reirs, piebilstot, ja nebūtu dīkstāves pabalstu, ja nebūtu subsidēto darbavietu, darba devējam nebūtu iespēja maksāt algu un šie cilvēki nonāktu bezdarbnieku statusā.

Tāpat ministrs pauda, ka vēl nevar pateikt, kuras tieši nozares saņemts atbalstu.

Jau vēstīts, ka Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība piektdien, 6.novembrī, lems par ārkārtējās situācijas atjaunošanu Latvijā. Ja valdība pieņems lēmumu izsludināt ārkārtējo situāciju, tā stāsies spēkā pirmdien, 9.novembrī.

Pēc premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) iepriekš teiktā, patlaban nav zināms, cik ilgi tā varētu ilgt. "Ja valdība pieņems lēmumu, tad ārkārtējās situācijas ilgums būs atkarīgs no tā, kā valstī veiksies ar slimības savaldīšanu," skaidroja premjers.

Likumā teikts, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. Ārkārtējo situāciju valdība var atcelt pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts. Atkarībā no apdraudējuma veida un intensitātes valdība ārkārtējo situāciju var izsludināt visā valstī, valsts daļā, administratīvās teritorijas daļā.

Par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu likums paredz piemērot naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz 2000 eiro, bet bet juridiskajai personai - no 140 līdz 5000 eiro

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Radošuma nākotnes formula – drosme, spēja "neredzēt kasti" un statistika

Līva Stūrmane, Iniciatīvas "radi!" organizatore, "Creativity Lab" valdes locekle, 19.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembra beigās valdībā pieņemtā vienošanās par jauna valsts tēla veidošanas stratēģiju, pozicionējot Latviju kā radošuma lielvalsti, ir lielisks signāls un potenciāls atspēriena punkts visai radošo industriju nozarei.

Arī iniciatīvai "radi!" tie ir ļoti labi jaunumi, jo jau desmit gadu esam uzsvēruši Latvijas radošuma milzīgo potenciālu un priecājamies, ka tas tiek novērtēts. Radošums ir viena no galvenajām nākotnes sabiedrības prasmēm, kas būs sevišķi aktuāla izaicinājumiem pilnās situācijās; pievienojot drosmi un pašpārliecinātību, tas var izrādīties ļoti veiksmīgs līdzeklis grūtību pārvarēšanai. Tiesa, neiztiekam arī bez zināma riska: pūles var izrādīties veltīgas, ja valstiskā mērogā netiksim galā ar tik elementāru problēmu kā statistikas datu trūkumu, kas kavē izprast radošo industriju jomas ietekmi uz ekonomiku.

Brīži, kas maina pasauli...

Desmit gados iniciatīva "radi!" ir pieredzējusi vērā ņemamas izmaiņas, gan attīstoties radošajām industrijām un pašai iniciatīvai, gan pieaugot dizaina domāšanas ietekmei nozarē, sabiedrības izpratnē, valsts pārvaldē un institucionālajā sadarbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polija ir lielākā Centrālās un Austrumeiropas valsts, kuras ekonomika lieluma ziņā ieņem 6.vietu Eiropas Savienībā. Polijas ekonomikai raksturīga stabilitāte, augsta ekonomikas izaugsme (5,1% no IKP 2018.gadā) un mazs valsts parāds, kas ir zemāks par ES vidējiem radītajiem. Zems Polijas valdības parādsaistību līmenis sekmē augstu Polijas noturību pret ārējiem satricinājumiem. Polija bija vienīgā valsts Centrālajā un Austrumeiropā un viena no nedaudzām pasaulē, kas nepieredzēja ekonomikas lejupslīdi 2008.-2009. gada globālās krīzes laikā. Mūsu izaugsmi stiprina publiskās investīcijas, tai skaitā transporta infrastruktūrā, vides uzlabošanā un pētniecībā un attīstībā (R&D), kuras tiek līdzfinansētas 2014.-2020.gada Daudzgadu finanšu shēmas ietvaros pateicoties ES fondu pieejamībai (115 miljardi EUR).

2018. gadā pieņemtais likums par atbalstu jaunajām investīcijām ir vērsts uz jaunu atbalsta mehānismu piešķiršanu investoriem. Tas aizvieto līdzšinējo, no 1994. gada spēkā esošo atbalsta sistēmu, kas paredzēta Likumā par speciālajām ekonomiskajām zonām (SEZ). Jaunā ieguldījumu likuma pamatā ir sekojoši galvenie noteikumi: atbalsts mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī nodokļu atbrīvojumu sasaistīšana ne tikai ar investīciju izvietojumu, bet arī ar ieguldījumu kvalitāti un radītajām darba vietām.

Jaunais likums beidzot atceļ teritoriālos ierobežojumus attiecībā uz investīcijām, kuras līdz šim aptvēra vien 0,08% Polijas teritorijas, radot nevienlīdzību sociālajā un ekonomiskajā attīstībā. Jaunajā koncepcijā ietverts Polijas valdības mērķis izlīdzināt visu Polijas reģionu un vidēja lieluma pilsētu attīstību, izveidojot vienādus konkurences apstākļus, lai ekonomiskās izaugsmes radītie ieguvumi būtu pieejami visiem Polijas pilsoņiem. Nodrošinot vienlīdzīgus reģionālās attīstības nosacījumus neatkarīgi no ieguldījuma vietas, jaunie investīciju noteikumi padara visu Polijas teritoriju par vienoto investīciju zonu ar nosaukumu POLIJA: INVESTĪCIJU ZONA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir pieņēmis lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā, kurā par konstatētajiem pārkāpumiem SIA "Animo Forti" ir piemērota soda nauda 10 000 eiro apmērā un uzlikts tiesiskais pienākums izbeigt lēmumā konstatēto negodīgo komercpraksi.

Uzņēmums SIA "Animo Forti" pārstāv pašmāju apavu zīmolu "Inch2".

PTAC sākot no 2019.gada kopumā saņēma 118 patērētāju sūdzības, tostarp no citu ES dalībvalstu patērētājiem, saistībā ar SIA "Animo Forti" īstenoto komercpraksi, patērētājiem neatmaksātu naudas summu ~ 21 000 eiro apmērā par neizpildītiem preču pasūtījumiem un atdoto preci Sabiedrībai atteikuma tiesību gadījumā.

Sabiedrības komercprakse tiek īstenota tīmekļvietnēs www.inch2.com (turpmāk - Vietne1) un www.inch2.online (turpmāk - Vietne2), kurās patērētājiem tiek piedāvātas somas un apavi, par to iegādi ar patērētājiem slēdzot distances līgumus.

Pašmāju apavu zīmols Inch2 sadarbojas ar Monako karalisko ģimeni 

Karaliskās ģimenes pārstāve Paulīne Dikruē (Pauline Ducruet) apavu zīmolam Inch2 no Latvijas...

Atbilstoši patērētāju sniegtajai informācijai SIA "Animo Forti" www.inch2.com maldina patērētājus par piedāvāto preču pieejamību vai to pieejamību noteiktajā termiņā, kā arī nepiegādā patērētājiem pasūtītās preces apsolītajā termiņā. Vienlaikus uzņēmums neievēro normatīvajos aktos noteiktos patērētāju samaksātās naudas summas atmaksas noteikumus gadījumos, kad patērētāji vienpusēji atkāpjas no noslēgtā līguma tādēļ, ka nav veikta preces piegāde, kā arī gadījumos, kad patērētājs izmanto normatīvajos aktos noteiktās atteikuma tiesības.

Papildus tam, patērētāju saziņa ar uzņēmumu ir apgrūtināta, SIA "Animo Forti" izteiktie solījumi par preces piegādi vai patērētāja samaksātās naudas atdošanu netiek pildīti. Uzņēmums arī izvairās no patērētāju sūdzību izskatīšanas (nav iespējams sazināties ar uzņēmumu) saistībā ar noslēgtajiem līgumiem.

Vienlaikus PTAC konstatēja, ka www.inch2.com un www.inch2.online darbojas un patērētājiem tiek sniegta iespēja izvēlēties un pasūtīt preces, kā arī uzņēmums labprātīgi nav veicis nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu tās īstenotās komercprakses www.inch2.com un www.inch2.online atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Izvērtēšanas laikā PTAC atklāja Sabiedrības darbībā virkni pārkāpumus:

- Sabiedrība Vietnē1 ir piedāvājusi un pārdevusi preces, kuru piegādi tā nevar nodrošināt;

- Gadījumā, kad patērētāji ir izmantojuši tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, ja prece nav piegādāta Sabiedrības apsolītajā termiņā, vai situācijā, kad patērētāji izmanto likumā noteiktās atteikuma tiesības, Sabiedrība nav ievērojusi normatīvajos aktos noteikto pienākumu veikt pirkuma maksas atmaksāšanu patērētājiem bez nepamatotas kavēšanās;

- Sabiedrība patērētājiem saistībā ar noslēgtajiem distances līgumiem nav nodrošinājusi efektīvas saziņas iespējas;

- Vietnē1 un Vietnē2 netiek nodrošināta iespēja saglabāt distances līguma noteikumus;

- Vietnē1 un Vietnē2 netiek nodrošināta normatīvajiem aktiem atbilstoša informācija par patērētāja likumīgajām tiesībām, ja prece neatbilst līguma noteikumiem;

- Vietnē1 un Vietnē2 netiek nodrošināta informācija par preces atpakaļ atdošanas izmaksām;

- Vietnē1 un Vietnē2 netiek nodrošināta normatīvajiem aktiem atbilstoša informācija par ārpustiesas strīdu risināšanas kārtību, kā arī nav norādīta elektroniskā saite uz strīdu risināšanu tiešsaistē (SIT) platformu;

- Vietnē1 un Vietnē2 speciālajiem cenu piedāvājumiem netiek norādīts to spēkā esamības termiņš (no - līdz).

Ņemot vērā, ka Vietnē1 un Vietnē2 un attiecībā uz jau noslēgtajiem līgumiem negodīga komercprakse vēl turpinās un saglabājas būtisks patērētāju interešu aizskāruma risks, PTAC nolēma - aizliegt negodīgu komercpraksi: patērētājiem piedāvāt un pārdot preces, kuru piegādi Sabiedrība apsolītajā termiņā nevar nodrošināt, nodrošināt patērētājiem naudas atmaksu par nepiegādātajām precēm normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un patērētājiem saistībā ar noslēgtajiem distances līgumiem nodrošināt efektīvas saziņas iespējas, kā arī uzlikt soda naudu 10 000 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima konceptuāli 1. lasījumā atbalstījusi Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Zemesgrāmatu likumā, kuri paredz vienkāršot ar būves ierakstīšanu un dzēšanu zemesgrāmatā saistītās procedūras, nodrošinot nepieciešamo datu nodošanu starp Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu un Būvniecības informācijas sistēmu.

"Jaunā datu nodošanas kārtība ir ļoti nozīmīga, jo būvju īpašniekiem tiek samazināts administratīvais slogs par vienu rajona (pilsētas) tiesas vai būvvaldes apmeklējuma reizi. Tas būvju īpašniekiem atvieglos dokumentu iesniegšanas procesu zemesgrāmatā, jo privātpersonām nebūs jāpievieno nostiprinājuma lūgumam vēl arī būvvaldes izsniegtie dokumenti, turpmāk tiesa tos izgūs tiešsaistē. Jaunā kārtība to nodrošinās elektroniskā veidā informācijas sistēmu līmenī. Šajā ārkārtējās situācijas laikā ir svarīgi turpināt attīstīt tieslietu sistēmas pakalpojumu pieejamību arī attālināti," norāda tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Izstrādātie grozījumi paredz, ja ēkas (būves) īpašniekam ir elektronisks paraksts, īpašnieks iesniegumu par būves, tajā skaitā, jaunbūves ierakstīšanu, kā arī būves dzēšanu zemesgrāmatā, turpmāk varēs iesniegt aizpildot speciālu tiešsaistes formu Būvniecības informācijas sistēmas tīmekļa vietnē (www.bis.gov.lv). Personas iesniegums pēc lēmuma par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā vai izziņas par būves neesamību pieņemšanas kopā ar būves ierakstīšanai zemesgrāmatā nepieciešamajiem Būvniecības informācijas sistēmas datiem un dokumentiem tiks nodots zemesgrāmatai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas un aplokšņu algu mazināšana primāri ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un citu kontrolējošo valsts iestāžu pienākums, kuru nevar pārlikt uz darba devēju vai darbinieku pleciem, uzskata Valsts prezidents Egils Levits.

LETA jau rakstīja, ka Levits piektdien ir izsludinājis likumu "Par valsts budžetu 2021.gadam", likumu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam" un ar 2021.gada budžetu saistītos likumos, bet atsevišķā paziņojumā ir izteicis izvērstu novērtējumu gan par valsts budžeta saturu, gan minēto likumu pieņemšanas gaitu.

Paziņojumā Valsts prezidents atzina, ka sevišķi problemātisks šajā budžeta paketē ir likums "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", ar kuru katram noteiktas obligāti veicamās minimālās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Levits pauda uzskatu, ka Ministru kabinets budžeta paketē sākotnēji ietvēra nekvalitatīvi sagatavotu likumprojektu, kuram trūka pārdomāts un loģisks izvērtējums par attiecīgā regulējuma potenciālo piemērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

AS Liepājas Autobusu parks ir gatava pārmaiņām

Leonīds Krongrns, AS "Liepājas Auotobusu parks" valdes priekšsēdētājs, 25.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrības "Liepājas Autobusu Parks" (LAP) valde izprot Liepājas pilsētas pašvaldības publiski pausto lēmumu, ievērot "Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma" 7.panta 1.daļā likumā noteikto kārtību, un izvērtēt sava ieguldījuma lietderību kapitālsabiedrībā pašvaldības funkciju efektīvai izpildei.

Arī lielākais LAP privātā kapitāla investors SIA "LAP1R" respektē Liepājas pilsētas pašvaldības vēlmi iziet no biznesa jomas, kurā veiksmīgi darbojas un būtu jādarbojas privātiem uzņēmējiem, un ciena Liepājas pilsētas domi kā uzticamu sadarbības partneri.

LAP aicina citas Latvijas pašvaldības, kurām ir tieša līdzdalība pasažieru pārvadājumu komercsabiedrībās, veikt tādu pašu izvērtējumu.

Tiesiskais pamats publiskas personas kapitālsabiedrības dibināšanai vai līdzdalībai esošā kapitālsabiedrībā ir noteikts Valsts pārvaldes iekārtas likuma (VPIL) 88. pantā. Proti, atbilstoši VPIL 88.panta 1. un 2.daļai publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību, iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, saglabāt līdzdalību, t.sk. paplašināt kapitālsabiedrības darbību, ja, veicot līdzdalības izvērtējumu, tiek pamatots, ka citā veidā nav iespējams efektīvi novērst tirgus nepilnību, radīt preces vai pakalpojumus, vai pārvaldīt īpašumus, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa kopš iepriekšējās finanšu krīzes visai labprātīgi pieņēmusi investīcijas no Ķīnas.

Turklāt, ņemot vērā tās politisko režīmu, lielā daļā gadījumu aiz šīm investīcijām stāv nekas cits kā šīs valsts valdība, liecina Nīderlandes uzņēmuma “Datenna” pētījums.

Tas arī nozīmē, ka faktiski, ar Ķīnas valdību saistītajiem akcionāriem pārņemot Eiropas biznesus, šai valstij ir augoša ietekme pār procesiem Eiropā. Tiek rēķināts, ka kopš 2010. gada bijuši aptuveni 650 ievērojami no Ķīnas nākoši ieguldījumi Eiropā. Aptuveni 40% gadījumu šos ieguldījumus turklāt varot saistīt ar situāciju, kad Ķīnas valdības ietekme pēc šiem darījumiem konkrētajā Eiropas uzņēmumā ir vidēja vai pat ļoti augsta, ieskaitot investīcijas augsti attīstīto tehnoloģiju sektorā, ziņo “Datenna”. Tiek arī izcelts, ka bieži vien Eiropas uzņēmumu pārņemšanas procesos Ķīnas valdības ietekme tiekot rūpīgi maskēta. Parasti tas notiekot ar sarežģītu vairāku īpašumtiesību slāņu un sarežģītu akcionāru struktūru palīdzību. Tāpat šādi darījumi tiekot veikti ar dažādu Ķīnas meitas uzņēmumu Eiropā palīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Saeimas nama pirmdien protesta akcijā pulcējās vairāki desmiti skaistumkopšanas speciālistu, pieprasot Saeimu un valdību pārskatīt nepārdomātos lēmumus, kas liedz strādāt skaistumkopšanas speciālistiem, sniegt klientiem nepieciešamos pakalpojumus skaistuma un veselības jomā, kā arī faktiski liedz pelnīt iztiku godīgā veidā.

Jau ziņots, ka, izsludinot ārkārtas situāciju Latvijas Republikā, ar 9.novembri likumdošana liedz sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus, izņemot frizieru pakalpojumus, visā Latvijas republikā.

Latvijas nagu kopšanas meistari uzskata, ka šāds lēmums ir nepārdomāts un negodīgs gan pret profesijas pārstāvjiem, gan arī pret klientiem.

"Manikīra un pedikīra pakalpojuma sniedzēji savā darbā ievēro visas drošības normas: gan klients, gan meistars pakalpojuma sniegšanas brīdī ir sejas maksās; telpas, instrumenti un darba virsmas tiek dezinficētas pirms un pēc katra klienta; mēs varam nodrošināt epidemiologu ieteiktos darba apstākļus un distancēšanos starp klientiem; starp klientiem un meistariem ir izveidota stikla barjera; klientus saskarsme ir praktiski izslēgta, jo meistari pakalpojumus sniedz pēc pieraksta," uzsver piketa rīkotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru