Eksperti

Tiesiskais nihilisms un cilvēktiesību pārkāpumi Latvijā ir drauds investīcijām

Marks Mandelbaums, advokāts, Vācijas advokātu biroja "Tandler&Partner" partneris, 05.11.2020

Jaunākais izdevums

Bažas un satraukumu izraisa mūsu klientu – Vācijas Federatīvās Republikas pilsoņu – tiesību un brīvību pārkāpumi no dažu Latvijas valsts institūciju puses.

Tas ir nesavienojami ar demokrātiskas sabiedrības principiem un perspektīvā var radīt ievērojamu kaitējumu Latvijas investīciju klimatam, ekonomiskām un saimnieciskām attiecībām.

Latvijas valsts vēsturē pēdējā gadsimtā ir diezgan daudz lappušu, kas saistītas ar totalitāro pagātni un neierobežotu visatļautību, tomēr Latvijas tauta to pārtrauca 2004. gada 1. maijā, kļūstot par Eiropas Savienības pilntiesīgu locekli – demokrātisko valstu savienības locekli, kur pirmajā vietā ir liktas personas intereses, cilvēka tiesības un brīvība ar nesatricināmu likuma un kārtības vadību. Tomēr šodien ir jāatzīst, ka ne visiem Latvijā demokrātiskas vērtības ir prioritāras.

VID lēmums mudina meklēt atbildes Eiropas Savienības Tiesā 

Valsts ieņēmumu dienesta lēmumi Vācijas investoram liek meklēt atbildes Eiropas Savienības tiesā....

Dažiem varas pārstāvjiem vienkāršāk un ierastāk risināt valsts uzdevumus ar viņiem vairāk piemērotām totalitārām metodēm, kas ir tālu no Eiropas Savienības vērtībām. Bažas izraisošie pārkāpumi izpaužas uz cīņas fona par Latvijas iekļaušanu valstu sarakstā, kas velta nepietiekamu uzmanību noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijai. Šajā virzienā Latvijas varas iestādes ir šķērsojušas sava veida Rubikonu.

Patiesi svarīga cīņa ar noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem pārvērtās par atklātu cilvēku vajāšanu. Turklāt tiek rupji pārkāptas civiltiesību pamatnormas, kā arī cilvēka fundamentālās tiesības un brīvības. Galvenā valsts institūcija, kas ir daudzu īpašuma un pilsonisko tiesību iniciatore, ir Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests (FID), kuru vada zvērināta advokāte Ilze Znotiņa. Viņas iecelšana amatā dīvainā veidā sakrita ar Latvijas lielākās komerciālās kredītiestādes – ABLV Bank – pašlikvidāciju.

Lai ārpus šī raksta ietvariem paliek ļoti noslēpumaina un nekādos nacionālos vai Eiropas likumos neparedzēta pašlikvidācijas kārtība, kad ABLV Bank kreditora prasījuma izmaksai bija piesaistītas papildu pārbaudes par jau atzītu līdzekļu izcelsmi, dažreiz par 10–25 gadu ilgu vēsturi.

Neizraisa izbrīnu, ka tik vecus dokumentus nevienam nav pienākums uzglabāt, jo vairāk tāpēc, ka šie līdzekļi bija bankas iekšējās un ārējās fiskālās kontroles priekšmets, tai skaitā kriminālpolicijas, FID un citu uzraugošo un tiesībsargājošo Latvijas struktūru kontroles priekšmets. Tomēr šajā gadījumā FID vadītāja Ilze Znotiņa acīmredzot aizmirsa gan savu zvērinātas advokātes darba pieredzi, gan civiltiesību pamatus, jo jau atzītie godprātīgo noguldītāju prasījumi par simtiem miljoniem eiro tika sākumā iesaldēti FID uz 45 dienām bez faktiskām tiesībām pārsūdzēt šādu rīkojumu tiesā.

Pēc tam tie tika no policijas puses arestēti, pamatojoties tikai uz FID paziņojumu tiesībsargājošajām institūcijām par šo līdzekļu izcelsmes “noziedzīgo raksturu” bez jebkādu tiesas aktu vai citu pierādījumu iesniegšanas. Vēl vairāk – pastāv kā caur koppapīru rakstītie FID paziņojumi, kuros pat faktiskie apstākļi neatbilst patiesībai.

Tā, piemēram, vienam no mūsu klientiem ir inkriminēts, ka visu savu naudu viņš nopelnījis “nenoskaidrotu” noziedzīgu darbību rezultātā un “nenosauktu” augstu stāvošu valstsvīru interesēs, kaut gan mūsu klients nav izdarījis nevienu noziegumu, visu mūžu pats cēlis savu biznesu un pelnījis naudu ar savām rokām un galvu sev un savas ģimenes labklājībai. Pēc būtības šāda apzināti nepatiesa informācija Znotiņas kundzes ziņojumos maldina izmeklēšanu un ir smags kriminālnoziegums Vācijas Federatīvajā Republikā, kur tiek kvalificēta pēc Vācijas krimināllikuma 339. panta kā Apzināta likuma pārkāpšana no amatpersonas puses.

Tātad pašlaik tūkstoši godprātīgo ABLV Bank noguldītāju ieguldījumi netiek likumīgi izmaksāti Latvijas Kredītiestāžu likumā paredzētajā kārtībā, likuma redakcijā, kas bija spēkā Bankas pašlikvidācijas pasludināšanas brīdī, un pamatojums tam ir sadomātas “pārbaudes”, kuru mērķis ir sameklēt iemeslu naudas iesaldēšanai. Savukārt policija, pamatojoties uz šādiem paziņojumiem, ierosina krimināllietas pēc Latvijas Krimināllikuma 195. panta.

Pie šī Latvijas Krimināllikuma panta ir jāapstājas, jo, ņemot vērā 2018. gadā, Bankas likvidācijas gadā, ieviestās izmaiņas, tai nav analogu ne tikai Eiropas, bet pat pasaules juridiskajā praksē. Norādītais LR Krimināllikuma 195. pants, kas pirmatnēji tika vērsts uz noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanu, paredzēja krimināllietas ierosināšanu tikai gadījumā, ja pastāv pirmstiesas izmeklēšanas konstatēts noziedzīgs nodarījums, kas kalpoja par šādu līdzekļu iegūšanas pamatu.

Tomēr, ņemot vērā 2018. gada rudenī veiktās izmaiņas, jebkādi naudas līdzekļi var būt nosaukti par “noziedzīgi iegūtiem” līdz brīdim, kad ir pierādīts pretējais. Ir rupji pārkāpts viens no tiesību pamatiem un starptautiska pamatnorma – “pierādīšanas nasta gulstas uz apsūdzību”, kā arī galvenā juridiskā prezumpcija – “nepierādīta vaina ir pierādīts nevainīgums” (Latvijas ratificēta Article 6 of the European Convention on Human Rights: “Everyone charged with a criminal offence shall be presumed innocent until proven guilty according to law”).

Tas, kas šodien notiek Latvijā, nav un nevar notikt nedz Vācijā, nedz jebkādā citā civilizētā valstī. Tādu lietu nav pat Krievijā. Bet šodien Latvijā tā ir dīvaina realitāte.

Ja jums ir nauda, tad jūs esat zaglis un noziedznieks, kamēr neesat iesnieguši neierobežotu dokumentu plūsmu, kas liecina par jūsu nevainīgumu, turklāt jums nav teikšanas, vai jūsu pierādījumi ir pietiekami vai tie vispār netiek pieņemti. Jūs vienmēr būsiet vainīgs, un jums nav it nekādu cerību uz naudas saņemšanu atpakaļ. Pašlaik krimināllietas pēc šā panta pārsvarā tiek ierosinātas, rupji pārkāpjot Eiropas tiesību normas, vispār bez jebkāda nozieguma konstatēšanas.

Naudas līdzekļu īpašniekam tiek piedāvāts 45 dienu laikā pierādīt to izcelsmes likumību, iesniedzot izmeklēšanai neviena neierobežotu dokumentu daudzumu, pretējā gadījumā ģimenes uzkrājumi, kas vēl vakardien bija godprātīgi un 25 gadus glabājās kredītiestādē, kuru uzrauga valsts, nevis zem spilvena, ir pārvērsti par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, kuri perspektīvā var būt konfiscēti Latvijas budžeta labā.

Minētos gadījumos ir rupji pārkāptas ne tikai pamata juridiskās prezumpcijas, bet pati krimināllietu ierosināšanas procedūra. Piemēram, FID ziņojumi ir ne tikai vienīgais krimināllietas ierosināšanas pamats, tie vēl ir izmeklēšanas noslēpums, šāds ziņojums netiek izsniegts arestēto līdzekļu īpašniekam pat iepazīšanai, un tiek atteikts iepazīties ar lēmumu par krimināllietas ierosināšanu, kas vispār ir kaut kas neiedomājams. Naudas līdzekļu īpašnieka tiesības ir pārkāptas, bet viņa tiesības uz aizsardzību ir pielīdzinātas nullei.

Šādos apstākļos Latvijas Republika jau ir zaudējusi savu investīciju pievilcību un integrāciju pasaules brīvajā ekonomikā, savukārt pašreizējā valdība neizbēgami sastapsies ar nepieciešamību maksāt kompensācijas pēc Eiropas tiesu verdiktiem par nacionālo likumu, kriminālprocesa nepilnīgumu un I. Znotiņas nelikumīgām darbībām, diemžēl ne no šo ierēdņu kabatām.

Pašlaik mēs gatavojam aicinājumu Latvijas Republikas prezidentam, lai pievērstu viņa uzmanību iepriekš minētajiem pārkāpumiem, kas ir nesavienojami ar demokrātiskas sabiedrības principiem. Ar atsevišķu pieprasījumu par FID vadītājas I. Znotiņas prettiesiskajām darbībām mēs gatavojamies vērsties pie Latvijas Republikas ģenerālprokurora, lūdzot pārbaudīt viņas iespējamos sakarus ar bijušās Bankas vadību un īpašniekiem.

Uz iespējamo šādu sakaru esamību uzvedina fakts, ka, neskatoties uz daudzām apsūdzībām no Amerikas FinCen puses, Bankas vadība un īpašnieki nav saukti pie atbildības Latvijā, tomēr par viņu aizdomīgo darbību cieš šīs Bankas tūkstoši noguldītāju, kuru vienīgā vaina ir viņu nopelnītā nauda, kas atrodas viņu kontos šajā kredītiestādē. Ir nepieciešams atsevišķi atzīmēt, ka Bankas licence tika atsaukta 2018. gadā, nevis kaut kādu ASV FinCen aizdomu dēļ vai pretenziju pret Bankas klientiem dēļ, bet tikai tāpēc, ka ECB bija šaubas par šīs kredītiestādes maksātspēju.

Šai sakarā šodienas bezprecedenta un ar likumu nepamatotas kreditoru pārbaudes ir baltiem diegiem šūtas un vairāk atgādina patvaļu ar konfiskācijām sarkanā terora laikā, nevis XXI gadsimta civilizēto Eiropas Savienību

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma paziņojumu, ar kuru Aleksandru Lukašenko neatzīst par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu.

Saeimas paziņojumā "Par Baltkrievijas prezidenta mandāta leģitimitāti" pausts, ka Saeima neatzīst Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu. "Atkārtoti uzsverot, ka 9.augustā notikušās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas nebija nedz brīvas, nedz godīgas, ka Latvija neatzīst Baltkrievijas varas iestāžu publiskotos vēlēšanu rezultātus, tā norādot, ka šajos vēlēšanu rezultātos balstītais mandāts nav uzskatāms par demokrātiski iegūtu un leģitīmu," pauž parlaments.

Dokumentā norādīts, ka tas tapis, reaģējot uz 23.septembrī Lukašenko kā Baltkrievijas prezidenta inaugurācijas ceremoniju, kas līdz pēdējam brīdim tikusi turēta noslēpumā, un, kuras laikā Lukašenko deva amata zvērestu sestajam pilnvaru termiņam, tā arvien padziļinot Baltkrievijas politisko krīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Tīrīga” ir vērsusies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Konkurences likuma 30. panta trešās daļas neatbilstību Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantam – ikviena subjekta tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Sūdzība ir iesniegta par tiesību normu, kas AS “Tīrīga” liedz iespēju apstrīdēt Konkurences padomes lēmumu un nav vērsts ne pret Rīgas pilsētas pašvaldību, ne SIA “Getliņi EKO”.

Sūdzība Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir iesniegta bez prasībām uz finansiālām kompensācijām vai zaudējumu atlīdzināšanu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesā iesniegtās sūdzības priekšmets ir AS “Tīrīgas” tiesību uz taisnīgu tiesu aizskārums, kas ir noticis saistībā ar Konkurences padomes 2019.gada 9.septembra lēmumu Nr.19 par pagaidu noregulējumu lietā Nr. KL2.2-51914, ar kuru Rīgas pilsētas pašvaldībai un SIA “Getliņi EKO” noteikts pienākums nekavējoties apturēt 2019.gada 14.jūnijā Rīgas pilsētas pašvaldības, SIA “Getliņi EKO” un AS “Tīrīga” noslēgtā koncesijas līguma izpildi no noslēgšanas brīža daļā, kas skar nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Teju pusē no maksātnespējas administratoru prakses vietām šogad konstatēti nopietni pārkāpumi

LETA, 11.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) šogad, veicot klātienes pārbaudes maksātnespējas procesa administratoru un tiesiskā aizsardzības procesa uzraugošo personu prakses vietās, 45% gadījumu konstatējis nopietnus pārkāpumus, aģentūra LETA uzzināja dienestā.

Kopumā dažāda rakstura pārkāpumi konstatēti 78% pārbaudīto vietu, taču 33% gadījumi tiem nav bijusi būtiska ietekme uz maksātnespējas procesu. Šādi rādītāji ir nedaudz zemāki nekā pērn, kad dažādi pārkāpumi konstatēti 81% gadījumu, taču būtiski pieaudzis nopietno pārkāpumu īpatsvars, kas 2019.gadā bija vien 29%.

Dienestā atzina, ka, neskatoties uz to, ka kopš reformām maksātspējas joma ir būtiski pilnveidojusi maksātnespējas procesa administratoru uzraudzības mehānismus un kopumā 2020.gadā situācija ir uzlabojusies, tomēr pieaudzis to pārkāpumu apjoms, kam ir būtiska ietekme uz likumīgu un efektīvu maksātnespējas procesa norisi.

Maksātnespēju administratoru darbībā konstatēti tādi pārkāpumi kā līdzekļu nepamatota pārskaitīšana uz administratora kontu, kā arī nepamatota izmaksu segšana no parādnieka naudas līdzekļiem un ar kreditoriem nesaskaņota mantas pārdošana. Tāpat konstatēti pārkāpumi uzraugošo personu uzraudzības darbībā, kā arī tiesībaizsardzības institūciju darbībā saistībā ar apstākļiem, kas var būt par pamatu kriminālprocesa sākšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ierosinās izveidot Eiropas Savienībā (ES) mehānismu sankciju piemērošanai par cilvēktiesību pārkāpumiem visā pasaulē, trešdien paziņojusi EK prezidente Urzula fon der Leiena.

Viņa sacīja, ka ES nepieciešams papildināt savu instrumentu klāstu, bet plašāk to nepaskaidroja.

Domājams, ka EK nāks klajā ar priekšlikumu, kas līdzināsies tā dēvētajam Magņitska likumam, kas tika pieņemts ASV, lai piemērotu sankcijas personām, kas pastrādājušas cilvēktiesību pārkāpumus ārpus ASV.

Eiropas Parlaments (EP) jau sen aicinājis izstrādāt jaunu sankciju mehānismu.

Pagājušā gada decembrī ES līderi vienojās sākt darbu pie šāda mehānisma.

Saskaņā ar pašreizējām tiesību normām ES var piemērot sankcijas valstīm un caur to arī atsevišķām personām, taču jaunais mehānisms ļautu tiešā veidā vērsties pret privātpersonām.

ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žozeps Borreljs otrdien ierosināja nodēvēt jauno mehānismu Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija vārdā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība, piektdien, 6.novembrī, lemjot par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā Covid-19 izplatības dēļ, varētu vērtēt priekšlikumus apturēt visus organizētos publiskos pasākumus un visas sporta sacensības.

Aģentūrai LETA zināms, ka atbildīgās iestādes patlaban aktīvi gatavo priekšlikumus piektdienas valdības sēdei, kurā paredzēts lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Starp piedāvājumiem ir vairāki būtiski sabiedriskās dzīves ierobežojumi, tāpēc sagaidāms, ka par tiem vēl būs asas diskusijas un gala regulējumā būs izmaiņas. Līdz valdības sēdei turklāt vēl gaidāmas diskusijas par priekšlikumiem Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupā.

Aģentūras LETA rīcībā esošie priekšlikumi liecina, ka Latvijā līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu varētu atcelt un aizliegt visus organizētos publiskos pasākumus klātienē neatkarīgi no to apmeklētāju skaita un saimnieciskos pakalpojumus, kas saitīti ar izklaidi, kultūru, izstādēm un labsajūtu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrusam politiskie uzskati ir vienaldzīgi, tāpēc Covid-19 ierobežošanā un apkarošanā jāiet straujiem soļiem uz priekšu, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Jau ziņots, ka Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība piektdien, 6.novembrī, plāno lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī no pirmdienas, 9.novembra. Tomēr par ārkārtējās situācijas izsludināšanu politiķu vidū valda atšķirīgi viedokļi.

Uz jautājumu, kā premjers vērtē kolēģu piesardzību šajā jautājumā, Kariņš atbildēja, ka pašlaik ir dažādi viedokļi un viņš saprot nozaru ministru bažas par to, kas notiks nozarē, ja tiks izsludināta ārkārtējā situācija. "Tomēr mums ir jāsaprot, ka šajā situācijā spert pakāpeniskus ierobežojošus soļus mēs nevaram, jo spēkā esošais reglaments ir nepietiekams, lai atslogotu veselības sistēmu cīņai ar Covid-19," sacīja premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Eiropas Savienības (ES) fondiem šogad pirmajā pusgadā neatbilstoši iztērēti 1,9 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais ziņojums par ES fondu izlietojumu.

Atbilstoši ES regulējumam, ar neatbilstību tiek saprasts pārkāpums, kas noticis saimnieciskās darbības vai bezdarbības dēļ un kas rada vai varētu radīt kaitējumu ES vispārējam budžetam, prasot no vispārējā budžeta segt nepamatotu izdevumu daļu. Ar neatbilstību tiek saprasts, piemēram, atmaksas pieprasījums par faktiski neveiktiem darbiem vai arī veiktie pārkāpumi iepirkumos.

Kopumā šajā ES fondu plānošanas periodā, kas ilgst no 2014.gada līdz 2020.gadam, konstatēti neatbilstoši veikti izdevumi 22,9 miljonu eiro apmērā. Šajā plānošanas periodā Latvijai no ES fondiem pieejami 4,4 miljardi eiro.

Visā ES fondu plānošanas periodā 51% gadījumu neatbilstības ir konstatējusi Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), 42% gadījumos par iespējamiem pārkāpumiem informējušas trešās personas, bet 7% gadījumu secināts revīziju ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā par vainīgu tika atzīta viena persona.

Izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa konstatēja, ka pret pārējiem lietā apsūdzētājiem ir taisāms attaisnojošs spriedums, jo viņu rīcībā nevarēja saskatīt prokuratūras inkriminētos noziegumus, šodienas preses konferencē par Zolitūdes traģēdijas tiesas spriedumu sacīja tiesnesis Erlens Ernstsons.

Tiesnesis uzsvēra, ka no deviņām fiziskām personām notiesāts tikai viens apsūdzētais, jo tiesa nevarēja izvērtēt, kuras normas pārējie apsūdzētie nevarēja ievērot vai izpildīt. "Vērtējot tiesā sniegtās ekspertīzes, izkristalizējas, ka galvenais jeb tiešais cēlonis veikala sabrukšanai bija nepareizs kopnes apakšējā mezgla aprēķins, līdz ar to, prokuratūra nebija sniegusi pierādījumus, vai citas nu jau attaisnotās personas ir vainīgas pie šī cēloņa," sacīja Ernstsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalsts saistībā ar ierobežojumiem ārkārtējās situācijas dēļ būs kombinēts, paredzot atbalstu gan strādājošajiem, gan arī uzņēmumiem, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

"Tagad mums ir iespēja izvērtēt pozitīvo, iespēja izvērtēt negatīvo, un šī palīdzība būs kombinēta, jo tagad būs gan nozares, kurās, ja būs aizliegumi, būs dīkstāve, ja būs samazināts apmērs, tad būs subsidētās darbavietas," pauda ministrs.

Aktīvi gatavo priekšlikumus ārkārtējai situācijai 

Valdība, piektdien, 6.novembrī, lemjot par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā Covid-19...

Reirs minēja, ka arī atbalsta mehānismi, kas bija pieejami Covid-19 pirmajā vilnī pavasarī, bija ļoti veiksmīgi, ļaujot Latvijai šobrīd nonākt situācijā, kad bezdarba līmenis pēc ilga laika perioda ir mazāks nekā Igaunijā.

"Ieviešot šo dīkstāves pabalstu pavasarī, mēs devām atelpu uzņēmumiem un no apmēram 55 000 cilvēku, kas saņēma dīkstāves pabalstu, 40 000 tagad strādā tajās pašās darbavietās, kur viņi strādāja iepriekš," sacīja Reirs, piebilstot, ja nebūtu dīkstāves pabalstu, ja nebūtu subsidēto darbavietu, darba devējam nebūtu iespēja maksāt algu un šie cilvēki nonāktu bezdarbnieku statusā.

Tāpat ministrs pauda, ka vēl nevar pateikt, kuras tieši nozares saņemts atbalstu.

Jau vēstīts, ka Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība piektdien, 6.novembrī, lems par ārkārtējās situācijas atjaunošanu Latvijā. Ja valdība pieņems lēmumu izsludināt ārkārtējo situāciju, tā stāsies spēkā pirmdien, 9.novembrī.

Pēc premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) iepriekš teiktā, patlaban nav zināms, cik ilgi tā varētu ilgt. "Ja valdība pieņems lēmumu, tad ārkārtējās situācijas ilgums būs atkarīgs no tā, kā valstī veiksies ar slimības savaldīšanu," skaidroja premjers.

Likumā teikts, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. Ārkārtējo situāciju valdība var atcelt pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts. Atkarībā no apdraudējuma veida un intensitātes valdība ārkārtējo situāciju var izsludināt visā valstī, valsts daļā, administratīvās teritorijas daļā.

Par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu likums paredz piemērot naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz 2000 eiro, bet bet juridiskajai personai - no 140 līdz 5000 eiro

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Radošuma nākotnes formula – drosme, spēja "neredzēt kasti" un statistika

Līva Stūrmane, Iniciatīvas "radi!" organizatore, "Creativity Lab" valdes locekle, 19.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembra beigās valdībā pieņemtā vienošanās par jauna valsts tēla veidošanas stratēģiju, pozicionējot Latviju kā radošuma lielvalsti, ir lielisks signāls un potenciāls atspēriena punkts visai radošo industriju nozarei.

Arī iniciatīvai "radi!" tie ir ļoti labi jaunumi, jo jau desmit gadu esam uzsvēruši Latvijas radošuma milzīgo potenciālu un priecājamies, ka tas tiek novērtēts. Radošums ir viena no galvenajām nākotnes sabiedrības prasmēm, kas būs sevišķi aktuāla izaicinājumiem pilnās situācijās; pievienojot drosmi un pašpārliecinātību, tas var izrādīties ļoti veiksmīgs līdzeklis grūtību pārvarēšanai. Tiesa, neiztiekam arī bez zināma riska: pūles var izrādīties veltīgas, ja valstiskā mērogā netiksim galā ar tik elementāru problēmu kā statistikas datu trūkumu, kas kavē izprast radošo industriju jomas ietekmi uz ekonomiku.

Brīži, kas maina pasauli...

Desmit gados iniciatīva "radi!" ir pieredzējusi vērā ņemamas izmaiņas, gan attīstoties radošajām industrijām un pašai iniciatīvai, gan pieaugot dizaina domāšanas ietekmei nozarē, sabiedrības izpratnē, valsts pārvaldē un institucionālajā sadarbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa kopš iepriekšējās finanšu krīzes visai labprātīgi pieņēmusi investīcijas no Ķīnas.

Turklāt, ņemot vērā tās politisko režīmu, lielā daļā gadījumu aiz šīm investīcijām stāv nekas cits kā šīs valsts valdība, liecina Nīderlandes uzņēmuma “Datenna” pētījums.

Tas arī nozīmē, ka faktiski, ar Ķīnas valdību saistītajiem akcionāriem pārņemot Eiropas biznesus, šai valstij ir augoša ietekme pār procesiem Eiropā. Tiek rēķināts, ka kopš 2010. gada bijuši aptuveni 650 ievērojami no Ķīnas nākoši ieguldījumi Eiropā. Aptuveni 40% gadījumu šos ieguldījumus turklāt varot saistīt ar situāciju, kad Ķīnas valdības ietekme pēc šiem darījumiem konkrētajā Eiropas uzņēmumā ir vidēja vai pat ļoti augsta, ieskaitot investīcijas augsti attīstīto tehnoloģiju sektorā, ziņo “Datenna”. Tiek arī izcelts, ka bieži vien Eiropas uzņēmumu pārņemšanas procesos Ķīnas valdības ietekme tiekot rūpīgi maskēta. Parasti tas notiekot ar sarežģītu vairāku īpašumtiesību slāņu un sarežģītu akcionāru struktūru palīdzību. Tāpat šādi darījumi tiekot veikti ar dažādu Ķīnas meitas uzņēmumu Eiropā palīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Populārās video lietotnes "TikTok" vadītājs Kevins Maiers trešdien atkāpies no amata saistībā ar ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas apsūdzībām, ka šī platforma ir drauds valsts nacionālajai drošībai, un prasībām pārdot tās ASV segmentu.

"Mēs saprotam, ka pēdējā laika politiskie notikumi mainījuši lomu, kāda turpmāk būs Kevinam, un pilnībā cienām viņa lēmumu, " sacīja "TikTok" pārstāve.

Lietotne pieder Ķīnas uzņēmumam "ByteDance".

Tramps devis laiku līdz 15.septembrim, lai panāktu vienošanos par "TikTok" ASV segmenta pārdošanu vietējam uzņēmumam, pretējā gadījumā draudot aizliegt lietotnes darbību ASV. Sarunas par pārdošanu notiek ar ASV datortehnoloģiju uzņēmumu "Microsoft".

Bijušais ASV izklaides un mediju kompānijas "Walt Disney Co." vadītājs Maiers sāka vadīt "TikTok" neilgi pirms attiecību saspīlēšanās starp pasaulē divām lielākajām ekonomikām.

Maiers aktīvi iestājās par uzņēmumu ar pretargumentiem, ka "TikTok" ir bāzēts ASV un netiek izmantots kā līdzeklis lietotāju datu ievākšanai Ķīnas valdības uzdevumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Saeimas nama pirmdien protesta akcijā pulcējās vairāki desmiti skaistumkopšanas speciālistu, pieprasot Saeimu un valdību pārskatīt nepārdomātos lēmumus, kas liedz strādāt skaistumkopšanas speciālistiem, sniegt klientiem nepieciešamos pakalpojumus skaistuma un veselības jomā, kā arī faktiski liedz pelnīt iztiku godīgā veidā.

Jau ziņots, ka, izsludinot ārkārtas situāciju Latvijas Republikā, ar 9.novembri likumdošana liedz sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus, izņemot frizieru pakalpojumus, visā Latvijas republikā.

Latvijas nagu kopšanas meistari uzskata, ka šāds lēmums ir nepārdomāts un negodīgs gan pret profesijas pārstāvjiem, gan arī pret klientiem.

"Manikīra un pedikīra pakalpojuma sniedzēji savā darbā ievēro visas drošības normas: gan klients, gan meistars pakalpojuma sniegšanas brīdī ir sejas maksās; telpas, instrumenti un darba virsmas tiek dezinficētas pirms un pēc katra klienta; mēs varam nodrošināt epidemiologu ieteiktos darba apstākļus un distancēšanos starp klientiem; starp klientiem un meistariem ir izveidota stikla barjera; klientus saskarsme ir praktiski izslēgta, jo meistari pakalpojumus sniedz pēc pieraksta," uzsver piketa rīkotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama

LETA, 26.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā, apzinoties iespējamos riskus, no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Kā liecina paziņojums Tiesībsarga biroja mājaslapā, Jansona ieskatā e-vēlēšanu pastāvēšanas iespēja nav izslēgta, un tieši tāpēc noteikti būtu atbalstāma pētniecība par rezultātu verificēšanu un drošības garantijām e-vēlēšanu procesā, tomēr šobrīd šī modeļa ieviešana Latvijā nebūtu vēlama.

Tiesībsargs skaidro, ka valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu, kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās līdzdalības formās, kas atvieglo ne tikai piekļuvi valsts un pašvaldību pārvaldei, bet tiek saskatīts kā risinājums aktīvākai sabiedrības iesaistei valsts politikas veidošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cīņā ar legalizāciju - nepazaudēt tiesisku valsti

Tatjana Ļutinska, starptautiska nodokļu konsultante, TX Solutions, 24.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs maksājam nodokļus jau piectūkstoš gadu – kopš Senās Ēģiptes laikiem. Un Ēģiptes stāsts kļuva par bēdīgu piemēru tam, pie kā noved pārmērīga administratīvā sistēma – notika katastrofa, kad milzīgais valsts aparāts salauza mugurkaulu tiem, kas faktiski strādāja un šo aparātu uzturēja.

Tomēr visas paralēles ar mūsdienām ir nejaušas. Mums ir demokrātija un tiesiska valsts, nodokļi – tās neatņemama sastāvdaļa.

Un vienlaicīgi – mūsu galvassāpes. Nodokļi ir augsti. Saskaņā ar Eurostat datiem nodokļu slogs Latvijā ir 31% no IKP. Bet ja esat algots darbinieks un nopelnāt 1000 eiro, valsts saņems 700 eiro.

Ja nodarbojaties ar uzņēmējdarbību, Jūs nopelnāt valstij vairāk nekā sev – salīdziniet visus sava uzņēmuma nodokļu maksājumus gadā (Lursoft Jums palīdzēs) ar Jums sadalīto peļņu. Nodokļi ir sarežģīti. Bet neizbēgami – krimināllikums stāv sardzē. Un nodokļu apmaksas kontrole vēl nekad nav bijusi tik visaptveroša. Informācijas apjoms, kas par katru no mums aizplūst uz Valsts ieņēmumu dienestu pēdējos divus gadus ir iepriekš nepieredzēts. Jau šī apziņa vien katru padarīs par disciplinētu nodokļu maksātāju. Un vairs nav tādu cilvēku, kas nodokļa likmi 0 uzskatīja par labu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeima varētu aktīvāk iesaistīties ierobežojumu noteikšanā ārkārtējās situācijas laikā

LETA, 19.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izpildvaras un likumdevēja varas līdzsvarošanas nolūkā Saeima varētu aktīvāk iesaistīties ierobežojumu noteikšanā ārkārtējās situācijas laikā, tostarp lūgt pārskatīt plānotos ierobežojumus, paredz otrdien valdībā atbalstītie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā.

Otrdien, 17.novembrī, valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē tika skatīti Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie likuma grozījumi, kas paredz pārskatīt un paplašināt esošo regulējumu.

Ar likuma grozījumiem paredzēts noteikt, ka publisku un sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu ierobežošana ir pieļaujama tikai tādā mērā, cik tas nepieciešams sabiedrības veselības un drošības nodrošināšanai, kā arī pakalpojumu sniegšanā un saņemšanā iesaistīto personu veselībai un drošībai.

Vienlaikus ar jauno regulējumu iecerēts nodrošināt parlamentāru līdzdarbību Covid-19 infekcijas izplatības ierobežojošo pasākumu izvērtēšanā. Tāpēc likumprojekts paredz, ka Ministru kabinetam būs jāinformē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija par tādu paredzēto ierobežojumu noteikšanu, kas skar būtiskas personu tiesības un likumiskās intereses vai kuras var būtiski ietekmēt valsts ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Par Lībijas ieroču embargo pārkāpšanu ES nosaka sankcijas trim uzņēmumiem

LETA--AFP, 22.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par ANO Lībijas ieroču embargo pārkāpšanu Eiropas Savienība (ES) pirmdien noteikusi sankcijas trim uzņēmumiem - pa vienam no Turcijas, Kazahstānas un Jordānijas.

Uzņēmumiem iesaldēti ES aktīvi, tie izslēgti no ES finanšu tirgus un tiem aizliegts veikt darījumus ar uzņēmumiem un personām ES, sanāksmē Briselē nolēma ES ārlietu ministri.

Lībijas piekrastes ūdeņos darbojas ES flotes misija. Tās uzdevums ir uzraudzīt embargo ievērošanu un vākt operatīvo informāciju par pārkāpējiem.

Diviem cilvēkiem noteiktas sankcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem Lībijā.

Lībijas konkurējošās valdības nule kā tikušās miera sarunās Marokā, paziņojušas par uguns pārtraukšanu un sola sarīkot vēlēšanas visā valstī.

"Pēc daudziem mēnešiem mums ir iemesls piesardzīgam optimismam. Ir pozitīva virzība, ir uguns pārtraukšana, un mums tas ir jāizmanto," ierodoties ES ārlietu ministru sanāksmē, sacīja bloka augstais ārlietu pārstāvis Žozefs Borreljs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ungārija un Polija pirmdien uzlikuši veto Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžetam un bloka tautsaimniecības atveseļošanas paketei pēc Covid-19 izraisītās krīzes, tādējādi izsakot savu protestu pret ES fondu līdzekļu piešķišanas sasaisti ar tā dēvētās likuma varas ievērošanu.

Bija paredzēts, ka dalībvalstu vēstnieki pirmdien Briselē apstiprinās pagājušajā nedēļā ar Eiropas Parlamentu (EP) panākto kompromisu par 1,8 triljonus eiro lielo finanšu paketi, taču tas nebija iespējams Varšavas un Budapeštas veto dēļ, vēsta diplomāti.

Vācija, kas šobrīd rotācijas kārtībā pilda ES prezidējošās valsts pienākumus, informējusi, ka vēstnieki vispirms apstiprinājuši ar EP saskaņoto mehānismu, kas paredz ES fondu līdzekļu piešķiršanu saistīt ar likuma varas ievērošanu attiecīgajā dalībvalstī, jo tam pietika ar kvalificēto vairākumu.

Taču balsojumā par paša 1,1 triljonu eiro lielā budžeta un 750 miljardus lielā tautsaimniecības atveseļošanas fonda apstiprināšanu, kam nepieciešams visu dalībvalstu vienprātīgs atbalsts, "divas dalībvalstis izteica iebildumus", pavēstīja Vācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Nords: Neviena Rīgas maratona distance nepulcēs vairāk cilvēku kā valstī atļauts

LETA, 09.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevienā brīdī neviena maratona distance nepulcēs vairāk cilvēku, kā to pieļauj valstī noteiktie ierobežojumi, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja "Rimi Rīgas maratona" direktors Aigars Nords.

"Ir svarīgi apzināties, ka šie 15 000 dalībnieki ir burtiski sadalīti pa deviņiem dažādiem notikumiem - distancēm divu dienu garumā," viņš teica. Vaicāts, vai bijusi doma vispār nerīkot maratonu, Nords atzina, ka tādas domas ir apsvērtas, apsvērti dažādi scenāriji. Tomēr infektologi esot teikuši, ka plānotajā formā maratona norise ir droša.

Nords uzsvēra, ka iedzīvotāji startos aicināti ierasties ar sejas maskām. Savukārt infektologi norādot, ka tad, kad cilvēki jau būs izretojušies 21, 10 vai 42 kilometru trasē, risks inficēties ar Covid-19 ir ļoti zems vai neiespējams.

Bērnu maratona dalībniekiem ir konkrēts starta laiks. Nords aicināja vecākus šo laiku ievērot. Plānots, ka stundā izskries 300-400 bērnu. "Ja mēs visi šos nosacījumus ievērosim, vispār nevajadzētu būt nekādai drūzmai un visam vajadzētu notikt kā pa sviestu," viņš uzsvēra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Oficiālie rezultāti: Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās Lukašenko 80%, Tihanovskai 9,9%

LETA--DPA, 10.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās svētdien līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko izcīnījis 80,23% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - teju 9,9%, liecina pirmdien publiskotie oficiālie rezultāti.

Tihanovska jau iepriekš, kad tika publiskoti oficiālo mediju balsotāju aptauju rezultāti, kas atklāja līdzīgu balsu sadalījumu, šādu iznākumu pieņemt atteicās.

Baltkrievijas Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Lidija Jermošina pirmdien paziņoja, ka Tihanovska ierindojusies otrajā vietā, bet par trim citiem kandidātiem nobalsojuši mazāk nekā 2% vēlētāju.

Vēlēšanās piedalījušies 84% balsstiesīgo vēlētāju.

Baltkrievijas policija, liekot lietā trokšņa granātas, ūdens lielgabalus un gumijas lodes, izklīdināja protestus, kas valsts lielākajās pilsētās svētdienas vakarā sākās pēc prezidenta vēlēšanām, kuru rezultāti, kā apgalvo opozīcija, ir viltoti.

Minskā aizturēti vairāk nekā 50 cilvēku, bet visā valstī - vairāk nekā 120, liecina cilvēktiesību aktīvistu organizācijas "Vjasna" aplēses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu operatoru milži CME un Nasdaq jau šogad plāno ieviest "rīku", kas lauksaimniekiem un finanšu jomas spekulantiem ļaus izdarīt likmi uz ūdens cenas izmaiņām, liecina pieejamā informācija.

Tādējādi tiks likti pamati pirmajam šāda veida ūdens tirgum pasaulē, un nākotnē ļoti iespējama situācija, kad šis resurss preču biržā tiek mīts līdzīgi kā, piemēram, nafta, alumīnijs vai sojas pupiņas.

"Šeit jums būs pieejama vissvarīgākā prece pasaulē. Viss pārējais, izņemot ūdeni, jau šādā veidā tiek tirgots," "The Wall Street Journal" (WSJ) teic kompānijas "Veles Water" pārstāvji, kuri paziņojuši par ūdens cenas indeksa izveidi.

WSJ vēl raksta, ka šādi nākotnes ūdens piegāžu līgumi atainos šī resursa vērtību Kalifornijas štatā. Tie tikšot cenoti ASV dolāros, un cena būs "akru pēdās", kas ir aptuveni 1233 litri. Tiek rēķināts, ka tas ir tāds ūdens daudzums, kas nepieciešams, lai ar šo resursu nosegtu akru zemes pēdas dziļumā. Šāds "instruments" ļaušot lielajiem lauksaimniekiem apdrošināties pret straujām ūdens cenas izmaiņām. Tāpat līdz ar šādu tirdzniecību tas, šķiet, būs aktīvs, ko varēs pirkt visi citi tirgus dalībnieki uz jebkādu savu pieņēmumu pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būvniecībā vajadzīgas vismaz 1,5 miljardu eiro lielas publiskās investīcijas

Db.lv, 28.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība kopā ar piecpadsmit nevalstiskajām nozares organizācijām uzskata, ka valsts budžeta projektā 2021.gadam plānotās investīcijas publiskās infrastruktūras attīstībai ir nepietiekamas ekonomikas izaugsmes veicināšanai.

Nozares nevalstiskās organizācijas, kas apvienotas Latvijas Būvniecības padomē, ir nosūtījušas atklātu vēstuli Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kā arī Saeimas frakciju vadītājiem par plānotajām investīcijām publiskās infrastruktūras attīstībai 2021.gada valsts budžetā.

Kopš pandēmijas sākuma būvniecības nozares nevalstiskās organizācijas ir atkārtoti uzrunājušas valsts pārvaldes institūcijas ar mērķi palielināt un paātrināt publiskā sektora infrastruktūras investīcijas, lai noturētu būvniecības nozari darboties spējīgu un radītu priekšnosacījumus gan nozares, gan visas tautsaimniecības attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz pandēmiju un mūsdienās vēl nepieredzēti krasu ekonomikas kritumu, eksperti joprojām iesaka padomāt par ieguldījumu veikšanu.

Nemaz tik slikta šogad vismaz pagaidām nav bijusi naudas plūdināšana pasaulē populārāko akciju virzienā, kur, piemēram, ASV Standard & Poor's 500 šī tirgus indeksa vērtība kopš pagājušā decembra beigām pieaugusi par 6,5%.

“Bloomberg” apkopojis vairāku ekspertu ieteikumus par to, kur šobrīd būtu vērts ieguldīt visai ievērojamu naudas summu – vismaz miljona ASV dolāru apmērā. Populāri uz pārējo fona šobrīd ir izcelt ieguldījumus atsevišķos nekustamā īpašuma veidos. Piemēram, tiek norādīts, ka, attīstoties tiešsaistes tirdzniecībai, strauji augs pieprasījums pēc noliktavu platībām.

Perspektīvās noliktavas

Piemēram, ASV finanšu uzņēmuma “Cresset” dibinātājs Ēriks Bekers “Bloomberg” atklāj, ka miljonu šobrīd ieguldītu tieši šādā nekustamajā īpašumā. Viņš izceļ, ka par katru jaunu miljardu, ko ieņem e-komercija ir nepieciešami 1,25 miljoni kvadrātpēdu (~116 tūkst m2) papildu šo preču “izplatīšanas telpa”. Viņš norāda - ja e-komercija gadā augs aptuveni par piekto daļu, tas arī nozīmēs, ka nākamajos piecos gados būs nepieciešami 400 miljoni kvadrātpēdu ar papildu reālu platību, kas būs piemērota šādas izaugsmes apkalpošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Palīdz ātrāk noslēgt līgumu

Anda Asere, 11.09.2020

"Juro" dibinātāji Ričards Īans Meibejs (Richard Ian Mabey) (no kreisās) un Pāvels Kovaļevičs.

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar juridisko tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Juro" starpniecību līdz šim noslēgti vairāk nekā 75 tūkstoši līgumu.

"Juro" piedāvā automatizētu līgumu vadības sistēmu, kas ļauj ātrāk parakstīt līgumus. Šobrīd uzņēmuma risinājums ir par 75 līdz 95% ātrāks nekā individuāli rakstīti līgumi un mērķis ir būt vēl desmit reizes ātrākam. "Parasti ir kaut kāds papīrs, e-pasts vai dokuments un, kad to kādam aizsūta, tas sāk dzīvot savu dzīvi. "Juro" ir viena vieta, kur būt līgumiem. Viss ir tiešsaistē, vienā vietā, veidots pēc cilvēkcentrēta dizaina principiem. Tas nozīmē, ka sistēma veidota nevis ar domu, kā to pārdot lielākām kompānijām, bet kā palīdzēt cilvēkiem, kam to vajag katru dienu," saka Pāvels Kovaļevičs, "Juro" līdzdibinātājs.

"Mēs redzam, ka uzņēmumiem, kas, piemēram, saistīti ar ceļošanu vai nekustamo īpašumu, šajā laikā iet ļoti grūti, bet citiem, jo īpaši tiem, kas strādā digitālajā jomā, viss notiek. Varbūt arī mums neklājas tik spoži, kā būtu, ja ekonomiku nebūtu ietekmējis Covid-19, bet kopumā izaugsme turpinās," viņš teic.

Komentāri

Pievienot komentāru