Jaunās valdības koalīcijai jābūt pēc iespējas plašākai, tā šorīt intervijā Latvijas radio atzina partijas Jaunais laiks priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Viņa norādīja, ka vislabākā koalīcija būtu tā, kurā būtu gan pašreiz Saeimā opozīcijā esošās un arī līdzšinējā valdošajā koalīcijā esošās partijas, izņemot PCTVL. S. Āboltiņa atzina, ka tas ir iespējami labākais risinājums, taču šķiet nerealizējams, jo pret Saskaņas centra iekļaušanu koalīcijā kategoriski iestājas TB/LNNK un Pilsoniskā savienība.

Lai arī Jaunais laiks par savu premjerministra amata kandidātu izvirzījis bijušo finanšu ministru, pašreizējo Eiroparlamenta deputātu Valdi Dombrovski, tomēr vienlaikus arī informējis Valsts prezidentu par piemērotiem bezpartejiskiem premjera amata kandidātiem, kuru nominēšana gan pašreizējā situācijā esot stipri maz ticama.

Lai apstiprinātu bijušo premjeru Aigaru Kalvīti (TP) par Lattelecom padomes priekšsēdētāju, panākta politiska vienošanās, to intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam 100. pants netieši atzina partijas Jaunais laiks (JL) valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Savukārt, komentējot Rīgas domes deputāta Olafa Pulka (JL) iecelšanu Rīgas ostas valdes locekļa amatā, S. Āboltiņa norādīja: šajā valdē nebija iespējams virzīt profesionāli, jo tā ir «politiska pēc būtības».

JL pārstāvim šajā valdē jāspēj operēt ar tādiem pašiem argumentiem, kā to dara pārējie locekļi, skaidroja JL priekšsēdētāja. Āboltiņa apgalvoja, ka JL principiāla nostāja ir likvidēt un reorganizēt padomes. Tas tikšot darīts, tiklīdz būšot iespējams.

Jau ziņots, ka nesen Uzņēmumu reģistrā tika reģistrētas izmaiņas elektronisko sakaru operatora SIA Lattelecom padomē, par tās priekšsēdētāju ieceļot ekspremjeru Aigaru Kalvīti (TP).

Mājokļu nodokļa ieviešanas likumprojekta izgāšana, «pret» to balsojot 52 deputātiem, iespējams, ir pieteikums jaunas koalīcijas dzimšanai, jo ar šādu deputātu balsu skaitu pietiek, lai izveidotu jaunu valdību.

Solvita Āboltiņa. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)To pēc neveiksmīgā mēģinājuma nodot komisijām likuma «Par nekustamā īpašuma nodokli» grozījumus, paziņoja premjera Valda Dombrovska pārstāvētās partijas Jaunais laiks vadītāja Solvita Āboltiņa.

Solvita Āboltiņa. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)Vēl vakar Jaunais laiks esot saņēmis apliecinājumu, ka balsu likumprojekta nodošanai komisijās pietiks, bet vislielāko pārsteigumu S. Āboltiņai esot radījusi Zaļo un zemnieku savienības nostāja – šīs partijas deputāti balsoja «pret» likumu vai arī balsojumā nepiedalījās.

PVN paaugstināšana bija kļūda, kas bija trieciens mazumtirdzniecībai, viesmīlības, ēdināšanas, tūrisma biznesam un frizētavām, uzskata partijas Jaunais laiks vadītāja Solvita Āboltiņa.

Intervijā Neatkarīgajai Rīta Avīzei viņa norāda, ka, veidojot nākamā gada budžetu, kad jāiekļaujas 8.5% budžeta deficītā, jāaizsargā uzņēmēji un pensionāri.

«Partijas līnija nav samazināt pensijas. Partijas līnija, pirmkārt, ir stimulēt valsts attīstību, vienlaikus nodrošināt sociāli neaizsargātos cilvēkus, atveseļot ekonomiku, tāpēc budžeta grozījumos nauda līdzfinansējumam Eiropas struktūrfondu apgūšanai netika samazināta,» viņa saka.

S. Āboltiņa pauž pārliecību, ka nedrīkst ieviest tādus nodokļus, kas tieši ietekmē uzņēmējdarbību un sadārdzina darba vietu rašanos.

Partijas Vienotība līderis šogad notiekošajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās būs bijušais premjers Valdis Dombrovskis (V), šodien oficiāli paziņoja partijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).

Kopumā Vienotības sarakstam izvirzīti 19 kandidāti, tostarp Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V), kā arī deputāti Atis Lejiņš (V) un Andrejs Judins (V).

Tāpat sarakstam pieteikti pašreizējie EP deputāti - Sandra Kalniete, Inese Vaidere, Krišjānis Kariņš un Kārlis Šadurskis, kā arī bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V).

Āboltiņa norādīja, ka Vienotība vēlēšanās cer iegūt četras vietas EP. Politiķe stāstīja, ka Vienotības valde, Dombrovskim atturoties, vienbalsīgi izvēlējās viņu par saraksta līderi. Āboltiņa šādu izvēli argumentēja ar to, ka Dombrovskim ir ļoti liela pieredze gan Latvijā, gan arī iepriekš viņš jau bija EP deputāts, tāpat viņš ir pierādījis savu autoritāti un spēju darboties.

««Vienotības» valde dzīvo tādā kā kompleksā no Āboltiņas. Viņi pasūta socioloģisko aptauju un jautā: «Ar ko asociējas «Vienotība»?» Un «Vienotība» asociējas ar Āboltiņu tāpēc, ka nav citu spilgtu līderu, nav citu darbu, kam būt priekšā,» Saeimas deputāte Solvita Āboltiņa («Vienotības» frakcija) apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs», atklājot, kāpēc, viņasprāt, viņa tikusi izslēgta no partijas.

Kā iemeslu viņas izslēgšanai Āboltiņa minēja to, ka viņai piekārta «Vienotības» vadītājas birka. Tā likusi jaunajai valdei iedzīvoties kompleksos. Saeimas deputāte gan norādīja, ka šī birka neatbilst patiesībai: «Šajā situācijā ir jau otra jaunā valde – viena bija ar Piebalgu, otra tika ievēlēta augustā.»

Āboltiņa ir pārliecināta, ka viņa cilvēkiem asociējas ar šo partiju tāpēc, ka «Vienotībai» «nav citu spilgtu līderu, nav citu darbu, kam būt priekšā.» Viņa norādīja, ka arī viņas izslēgšana no partijas parāda to, ka jaunā valde nevēlējās risināt īsto problēmu – izvēlēties jaunu ekonomikas ministru. «Arī šobrīd savai nespējai un problēmu nerisināšanai atkal izmeta priekšā Āboltiņu,» valdi kritizēja Āboltiņa. Saeimas deputāte atzina, ka šādu situāciju daļēji uztver par «spēcīgas personības likstām».

«Ar paziņojumiem vien, neviena valdība nav kritusi. Tautas partija (TP) ir kā sunītis pie sētas, kas skaļi rej, bet sunītis ne kož, ne sargā māju. Viņš rej un visus kaitina,» tā par pirmdienas nesaskaņām valdībā intervijā LNT izteikusies Solvita Āboltiņa (JL).

Db.lv jau vēstīja, ka tieslietu ministrs Mareks Segliņš nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, kurā aicina premjeru nesūtīt dokumentus Latvijas valdības vārdā starptautiskajiem aizdevējiem līdz rūpīgai Satversmes tiesas (ST) sprieduma analīzei lietā par pensiju samazināšanu.

Vēstulē norādīts, ka V. Dombrovska kā premjera vairākkārtīgi paustā nostāja un faktiskā rīcība par Latvijas valsts vārdā uzņemtām saistībām bez nepārprotama Saeimas mandāta, ņemot vērā ST spriedumu, vērtējama kā nepamatota.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

SIA Tigo.lv ļauj atbrīvoties no mantām, kas mājās «krāj» putekļus; pretī par to saņemt naudu.

Tehnoloģijām strauji mainoties, cilvēkiem mājās uzkrājas dažādas preces, kas ir labā darba kārtībā, bet vairs nav nepieciešamas. «Man pašai mājās stāvēja četri dažādi mobilie telefoni. Cilvēki ir slinki, aizņemti, lai šīs lietas pārdotu, – sludinājuma ievietošana un tikšanās ar pircējiem prasa laiku. Daudziem negribas publiskot savu tālruņa numuru vai e-pasta adresi. Ne visi ir gatavi iet uz lombardu. Tāpēc izveidojām portālu, kur var ērti pieteikt preces, ko grib pārdot, vienoties par laiku, kad kurjers bez maksas aizbrauc pakaļ precei. Un divu dienu laikā pārskaitām naudiņu,» stāsta Solvita Abarone, lietotu preču uzpirkšanas portāla tigo.lv vadītāja. Uzņēmumā strādā sertificēts vērtētājs, kurš nosaka preces cenu. Kad tigo.lv ir iegādājies konkrētās preces, tās tālāk tiek pārdotas uzņēmumam, kura specializācija ir lietotu preču uzpirkšana, un tas šīs mantas realizē Latvijā un ārzemēs.

Zaļo un zemnieku savienība būtu gatava strādāt bezpartejiska vai Jaunā laika nominēta premjerministra vadītā valdībā.

To šodien pēc abu partiju tikšanās paziņoja Jaunā laika priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

"Mūsuprāt, tai jābūt principiāli jaunai valdošajai koalīcijai, nevis līdzšinējai koalīcijai, kas papildināta ar Jauno laiku. Tāpat rūpīgi jāizvērtē visi iespējamie ministru amatu kandidāti," tā S. Āboltiņa, piebilstot, ka Jaunais laiks sarunas par jaunas valdošās koalīcijas izveidi aicinājis sākt jau pērnā gada nogalē.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) piektdien paziņoja, ka pieprasīs kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) demisiju.

Formālais gala lēmums tiks pieņemts pirmdien, 16.septembrī. Pirms tam par to tiks informēti koalīcijas partneri.

Dombrovskis aicina nacionālo apvienību izvirzīt jaunu kultūras ministra amata kandidātu, kā arī aicina nacionālo apvienību uz konstruktīvu darbu valdībā.

Ministru prezidents norādīja, ka kultūras nozarē bija izveidojies nopietns konflikts starp ministri un daļu nozares. Viņš aicinājis ministri rast konfliktam risinājumu, taču ministre saslimusi, tad pārstājusi slimot un vēlāk konfliktu nevis mazinājusi, bet gan saasinājusi.

Dombrovskis norādīja, ka šis nav pirmais ministres konflikts. «Diemžēl mēs redzam, ka šādi gadījumi atkārtojas un dialogs ar nozari nevedas,» teica premjers.

Saeimas priekšsēdētāja, partijas Vienotības līdere Solvita Āboltiņa un Reformu partijas valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters šodien oficiāli parakstīja abu partiju vienošanās par tuvināšanos memorandu.

Āboltiņa uzsvēra, ka šo vienošanos jau iepriekš atbalstījušas abu politisko spēku valdes.

Kā ziņots, partijas Vienotība un RP līderi decembra nogalē paziņoja, ka ir vienojušies par kopīgu sadarbību, startējot 12.Saeimas vēlēšanās.

12.Saeimas vēlēšanās kandidēšana plānota no Vienotības saraksta un RP biedriem, kuri vēlēsies no minētā saraksta startēt, nāksies iestāties Vienotībā, žurnālistiem iepriekš sacīja Vienotības līdere Solvita Āboltiņa (V). «12.Saeimas vēlēšanās startēs saraksts Vienotība, kurā būs cilvēki no Vienotības un kurā būs cilvēki no RP, kas iestāsies Vienotībā,» pauda Āboltiņa.

Latvijai eiro ir stratēģisks mērķis un drošības simbols, kā arī līdzeklis stabilitātes vairošanai, investīciju palielināšanai un labklājības veicināšanai, norādīja Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa, atklājot diskusiju «Eiropa 2014: Latvija var!» par eiro sniegtajām iespējām Latvijai.

Latvijas dalībai eirozonā ir ģeopolitiska nozīme, jo pievienošanās eiro būs skaidra piederības zīme Rietumu pasaulei un Rietumu vērtībām, uzskata S. Āboltiņa.

Runājot par eiro oponentu teikto, ka Latvijai nevajadzētu pievienoties eirozonai, viņa pauda viedokli, ka Latvijas iekļaušanās vienotās valūtas blokā tiek izmantota «populisma vairošanai un ātras popularitātes gūšanai sabiedrībā». «Tiek zīmētas pat Latvijas attīstībai iluzoras alternatīvas, nepasakot skaidri, ko tās paredz,» norādīja Āboltiņa. «Populisms ir gājis pat tik tālu, ka ir dzirdēts - ieviešot eiro, mēs pat atteikšoties no savas asinsrites un pazaudēšot sevi,» norādīja Saeimas spīķere.

Saeima šodien apstiprināja jauno Laimdotas Straujumas (V) veidoto valdību. Straujuma ir pirmā sieviete Latvijas vēsturē, kura ieņem Ministru prezidenta amatu.

Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam balsoja 64 deputāti, pret bija 27 parlamentārieši, bet atturējās divi deputāti. Jauno valdību neatbalstīja opozīcijā esošā politiskā apvienība Saskaņas centrs, divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nav pašreizējā koalīcijas sastāvā, - Vladimirs Reskājs un Inga Vanaga atturējās. Balsojumā nepiedalījās divi jaunās koalīcijas parlamentārieši - Valdis Liepiņš (RP) un Juris Viļums (RP), kā arī divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nepārstāv jauno valdību - Inga Bite un Dāvis Stalts.

Šajā valdībā būs seši jauni ministri, kas nestrādāja iepriekšējā Valda Dombrovska (V) vadītajā Ministru kabinetā - zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK), labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), kā arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

2006. gadā uzņēmējdarbības riska nodeva samazināsies par 29 % un būs 0.25 Ls par katru darbinieku mēnesī pašreizējo 0.35 Ls vietā, turklāt ar 2010. gadu šī nodeva tiks izmantota tikai maksātnespējīgo darbinieku prasījumu apmierināšanai. To paredz vakar valdībā lemtais saistībā ar uzņēmējdarbības riska nodevu un Darbinieku prasījumu garantiju fonda (DPGF) , 2003. — 2004. gadā uzkrāto 4.32 milj. Ls izmantošanu. «Uzņēmējiem būs vieglāk plānot savas izmaksas zinot, ka nākamos 5 gadus uzņēmējdarbības riska nodeva nemanīsies un tā būs 0.25 Ls par vienu strādājošo mēnesī,» uzsver tieslietu ministre Solvita Āboltiņa. Viņa norāda, ka nodevu paredzēts samazināt jau ar 2006. gadu, taču nevarēja pateikt, cik daudz no šīs nodevas tiks ieskaitīts DPGF, šobrīd tikai 43 %. S. Āboltiņa norāda, ka šogad vairs nav noteikts maksātnespējīgā darbinieka prasījuma limits, kamēr 2004. gadā tāds slieksnis bija 1000 Ls, bet 2003. gadā — 400 Ls. Turklāt beidzot ir rasts risinājums ,kā izmantot darbinieku prasību fondā uzkrātos vairāk nekā 4.3 milj. Ls. Respektīvi, turpmāk ik gadu maksātnespējīgo darbinieku prasījumu daļa, ko nesegs ieksētās nodevas atvēlētā daļa tiks apmierināti no uzkrājuma. «Lai nodrošinātos pret jebkādām ārkārtas situācijām, DPGF uzkrājumam jābūt ne mazākam par 1 milj. Ls,» skaidroja tieslietu ministre. Ar 2008. gadu paredzēts pakāpeniski ieviest pārēju uz to, ka no uzēēmējdarbības riska nodevas tiek finansēti tikai maksātnespējīgo darbinieku prasījumi. «Neiebilstu, ja šī pārejā notiktu ātrāk, taču Finanšu ministrija piekrita to uzsākt ar 2008. gadu un 2010. gadā pilnībā ar maksātnespējas procesu saistītos pasākumus finansēt no valsts budžeta dotācijas vispārējiem ieņēmumiem,» uzsver S. Āboltiņa.

Tikai viens no sešiem Latvijas lielāko politisko partiju līderiem spējis precīzi nosaukt visus pasaules kontinentus - citi uzskata, ka Amerika ir viens kontinents, citi kā atsevišķus kontinentus min Eiropu un Āziju, kamēr vēl kāds aizmirst par Antarktīdu.

Tādas politiķu zināšanas par pasaules ģeogrāfiju konstatētas laikraksta Diena veiktajā testā, kura laikā dažādi jautājumi tika uzdoti Valdim Zatleram (Zatlera Reformu partija), Nilam Ušakovam, (Saskaņas centrs), Solvitai Āboltiņai (Vienotība), Raimondam Vējonim (ZZS), Aināram Šleseram (LPP/LC) un Gaidim Bērziņam (VL-TB/LNNK).

Daži no laikraksta uzdotajiem jautājumiem un politiķu atbildes uz tiem:

Nosauciet visus kontinentus.

V. Zatlers: tas nu gan nav grūti. Eirāzijas kontinents, Āfrikas kontinents, Amerikas kontinents, kas dalās Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, Antarktīda un Austrālija

N. Ušakovs: Eiropa, Āzija, Āfrika, Amerika, Antarktīda, Austrālija

Saeimas Ārlietu komisija atbalstīja bijušās politiķes Solvitas Āboltiņas kandidatūru Latvijas vēstnieces amatam Itālijā, liecina Latvijas Televīzijas raidījumā Panorāma rīcībā esošā informācija.

Par Āboltiņas kandidatūru komisija lēmusi slēgtā sēdē, uz kuru ieradusies arī pati kandidāte. Āboltiņas kandidatūras virzīšanai guvusi atbalstu tikai ar vienas balss pārsvaru.

Slēgtajā sēdē esot izskanējuši iebildumi, ka šis jautājums būtu jāizskata nākamajai Saeimai.

Gala lēmumu par viņas kandidatūras apstiprināšanu pieņems Valsts prezidents Raimonds Vējonis, tikmēr informācija par vēstnieces iecelšanu amatā ir slepena līdz brīdim, kad vēstnieks ir saņēmis prezidenta atbalstu.

Kā ziņots, Āboltiņa šogad februārī sāka darbu Ārlietu ministrijas (ĀM) Eiropas departamenta direktores amatā un viņai piešķirts padomnieka diplomātiskais rangs, aģentūru LETA informēja ĀM.

Diskutējot par nākamo satiksmes ministra kandidātu, visticamāk, tiks meklēts līdzīgs risinājums, kāds tas ir patlaban, proti, šim amatam varētu virzīt kādu jomas profesionāli, aģentūrai LETA sacīja Saeimas priekšsēdētāja un Vienotības līdere Solvita Āboltiņa.

«Vienotība nevirzīs ne Dzintaru Zaķi, ne kādu citu savas partijas pārstāvi par ministra kandidātu,» sacīja Āboltiņa, piebilstot, ka pēc iepriekšējām sarunām ar neatkarīgo deputātu līderi Klāvu Olšteinu, visticamāk, meklēs līdzīgu risinājumu, kāds ir patlaban.

Āboltiņa uzsvēra, ka satiksmes ministra Aivja Roņa demisija vēl nav nedz iesniegta, nedz pieņemta, bet nav arī pamata to apšaubīt, ja ministrs pats to publiski paudis. Runājot par nākamā ministra izvirzīšanu, atbilde esot meklējama koalīcijas līgumā, kur sadalītas atbildības sfēras un noteikts, ka par Satiksmes ministriju atbildību uzņemas Vienotība un neatkarīgie deputāti, skaidroja Āboltiņa.

Saeimas priekšsēdētāja un Vienotības līdere Solvita Āboltiņa šodien koalīcijas padomes sēdē aicinās partnerus vienoties par elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšanu.

Āboltiņa sacīja, ka šodien koalīcijas padomes sēdē izteiks priekšlikumu atlikt elektrības tirgus atvēršanu. Par šo jautājumu politiķe telefoniski jau runājusi ar citām amatpersonām, jo, ņemot vērā notikumus Ukrainā, nepieciešams darīt visu, lai Latvijas iekšpolitiskā situācija būtu stabila, kā arī jānovērš jebkādi provokāciju riski, skaidroja Āboltiņa.

Pēc viņas domām, tirgus atvēršana jāatliek līdz laikam, kad tiks piedāvāts skaidrs kompensāciju mehānisms, tajā iekļaujot arī mazo pensiju saņēmējus. Āboltiņai bija arī telefonsaruna ar ekonomikas ministru Vjačeslavu Dombrovski (RP), kurš arī uzskatot, ka varētu tikt radīts mehānisms, lai sniegtu atbalstu arī mazo pensiju saņēmējiem. Vienotības līdere uzskata, ka tirgus atvēršanu varētu atlikt uz pusgadu.

Līdzās Saeimas deputātam Krišjānim Kariņam un tagadējam partijas vadītājam Einaram Repšem sestdien paredzētajā Jaunā laika ārkārtas kongresā var parādīties arī citas partijas valdes priekšsēža kandidatūras, šodien vēsta laikraksts Diena.

Ir izskanējis, ka uz šo posteni varētu izvirzīt arī Saeimas deputāti Solvitu Āboltiņu. Viņa pirmdien Dienai apstiprinājusi, ka tādā gadījumā savu kandidatūru neatsauks.

Kārlis Šadurskis, kas pārstāv Krišjāņa Kariņa komandu, lūgts komentēt S. Āboltiņas iespējamo kandidēšanu, gan sacījis: "Izvirzīšanas gadījumā viņai būtu loģiski noņemt savu kandidatūru, jo viņa ir parakstījusi aicinājumu par atbalstu Krišjānim." Pagājušajā nedēļā sākās parakstu vākšana par atbalstu K. Kariņam. S. Āboltiņa savukārt laikrakstam sacījusi, ka šie paraksti nav juridiski saistoši.

Partijas Jaunais laiks (JL) valdes locekle un Saeimas deputāte Solvita Āboltiņa vakar vērsās "pie visiem partijas biedriem ar aicinājumu apzināties partijas vēsturisko misiju cīņā pret korupciju un godīgas valsts pārvaldes iedibināšanu kā pamatu sabiedrības labklājības vairošanai".

Bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (PLL) paziņojumā presei noraida viņam veltītos pārmetumus par neizdevīgo Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) akcionāru līgumu un aicina ekonomikas ministru Arti Kamparu (V) savus apgalvojumus atsaukt.

Kā ziņots, Kampars piektdien Rietumu radio apgalvoja, ka airBaltic šī gada pirmajos piecos mēnešos strādājusi ar 18 miljonu latu zaudējumiem un ir tuvu maksātnespējai. Tiesa, ministrs nesniedza nekādus komentārus par citiem uzņēmuma finanšu rādītājiem, kas ļautu objektīvāk novērtēt tā finanšu situāciju.

Kampars atgādināja, ka savulaik Šlesers parakstījis izcili neizdevīgu akcionāru līgumu, kas rada zaudējumus Latvijas valstij. «Šim cilvēkam šie zaudējumi būtu jāatmaksā vai jāatbild kādā citā veidā,» sacīja ministrs.

Šlesers savukārt paziņojumā presei norāda, ka Valda Dombrovska (V) valdība 2010.gada 30.aprīlī noslēgusi jaunu airBaltic akcionāru līgumu un «atzinusi to par tik labu un veiksmīgu, ka ieguldījusi nacionālajā aviokompānijā 15 miljonus latu».

Pēdējie divdesmit gadi Baltijas valstu vēsturē ir bijuši veiksmes stāsts, uzrunājot Tallinā notiekušās starptautiskās konferences «Baltijas ceļš: pēc 20 gadiem. Atšķirību mazināšana Baltijas jūras reģionā» dalībniekus, sacīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, informē Saeimas Preses dienests.

Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka Baltijas valstis divdesmit gadu laikā panākumus ir guvušas dažādās sfērās. Latvija, Lietuva un Igaunija ir vienīgās no bijušajām Padomju Savienības valstīm, kas kļuvušas par ES un NATO dalībniecēm.

Baltijas valstis ir spējušas īstenot kardinālas reformas, piedzīvojušas strauju ekonomisko augšupeju, gan arī izjutušas globālās krīzes ietekmi. Lai arī pēdējie gadi nav bijuši viegli, bet pirms divdesmit gadiem mūsu realitāte bija pārtikas taloni un svešzemju militārpersonu klātbūtne, atgādināja S. Āboltiņa.

«Šodien ir sarežģīts laiks Eiropā. Pirms diviem gadiem tas bija ļoti sarežģīts laiks Latvijai, taču mēs bijām izlēmīgi un pārliecināti savās darbībās. Mēs pārvarējām krīzes situāciju un šobrīd varam redzēt grūto darbu rezultātus,» akcentēja S.Āboltiņa.

Ja vien nebūs kādu «negaidītu pavērsienu», premjers eirokomisāra postenim sola virzīt Solvitu Āboltiņu (Jaunais laiks).

To Ministru prezidents Valdis Dombrovskis teica LNT raidījumā 900 sekundes. «Tā kā Latvija var izvirzīt tikai vienu eirokomisāru, mana izvēle ir par labu Solvitai Āboltiņai, ja vien nebūs kādi «negaidīti pavērsieni». Jomu spektrs, kuru Latvijas izvirzītais komisārs varētu pārstāvēt, ir ļoti plašs, sākot no reģionālās attīstības līdz iekšlietām, taču ir jāsaprot, ka Eiropas komisārs Briselē neaizstāv konkrētas valsts, bet gan visas Eiropas Savienības intereses,» tā V. Dombrovskis.