Jaunākais izdevums

Aizliegumu zvērinātam tiesu izpildītājam veikt amata darbības attiecinās uz jebkuru situāciju, kad pastāv apstākļi, kuru ietekmē viņš pamatoti nevar saglabāt objektivitāti un neitralitāti, paredz valdības atbalstītie grozījumi Tiesu izpildītāju likumā, par kuriem gala lēmumu vēl jāpieņem Saeimai.

Tāpat, lai mazinātu nelegālās naudas apriti, un tās nelikumīgo legalizēšanu, Tiesu izpildītāju likumā tiks ierakstīta norma, kura izslēgs zvērinātam tiesu izpildītājam amata pienākumu izpildē izmantot skaidras naudas norēķinus. Pēc TM domām tas būtiski mazinās nelegālās naudas apriti, un padarīs tiesu izpildītāju darbu caurskatāmāku.

TM ieskatā zvērinātam tiesu izpildītājam kā valsts amatpersonai ir jānovērš jebkādas pamatotas šaubas par sava amata darbības neatkarību un objektivitāti, turklāt minētais pilnībā attiecināms uz jebkuru zvērināta tiesu izpildītāja veiktu amata darbību, proti, ne tikai tādu, kas Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā īstenota spriedumu izpildei, bet arī tādām amata darbībām, kā piemēram, lietas par bezmantinieku mantu vai mantojuma apsardzību, vai mantojuma inventāra saraksta sastādīšanu.

TM norādīja, ka pašlaik praksē nereti personas sūdzību par zvērināta tiesu izpildītāja vienām un tām pašām darbībām iesniedz ne vien tiesā, bet arī TM. Šādos gadījumos TM informē personas, ka viņu sūdzības tiks izvērtētas pēc būtības tad, kad likumīgā spēkā stāsies tiesas nolēmums par attiecīgā zvērināta tiesu izpildītāja darbības atzīšanu par prettiesisku.

Atbilstoši šobrīd spēkā esošajam regulējumam TM nav tiesiska pamata atlikt personas sūdzības izskatīšanu, sagaidot tiesas nolēmuma spēkā stāšanos, un personai jāsniedz atbilde, vai zvērināta tiesu izpildītāja rīcībā ir saskatāms normatīvo aktu pārkāpums, kaut gan par konkrēto jautājumu ir ierosināta lieta tiesā.

Likumprojekts paredz, ka ikvienā gadījumā, ja persona par zvērināta tiesu izpildītāja darbībām iesniegusi sūdzību tiesā, jautājums par zvērināta tiesu izpildītāja saukšanu pie disciplināratbildības izskatāms pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums par attiecīgās zvērināta tiesu izpildītāja darbības atzīšanu par prettiesisku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvās atbildības likuma (AAL) spēkā stāšanās šā gada 1. jūlijā ir mainījusi līdzšinējo izpildes kārtību lietās par ceļu satiksmē izdarītajiem pārkāpumiem un nesamaksāto naudas sodu piedziņu.

Jaunās izmaiņas var radīt zināmu apjukumu iedzīvotājos, kuri tik aktīvi neseko līdzi tiesību normu izmaiņām, jo paralēli AAL normām joprojām ir jāievēro arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK) noteiktās normas par nolēmumu izpildes piemērošanu. Tādējādi nolēmumu izpilde administratīvo pārkāpumu jomā šobrīd var tikt veikta gan pēc AAL, gan pēc LAPK, informē Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome.

"Jaunais AAL ir izaicinājums visiem tiesību normu piemērotājiem, kuri ikdienā risina jautājumus administratīvo pārkāpumu lietu jomā. Jaunajā regulējumā ir atrunāta ne vien jauna administratīvo sodu sistēma un administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas kārtība, bet arī labprātīgi nesamaksāto naudas sodu piedziņas kārtība," atzīst Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka.

Komentāri

Pievienot komentāru