Tikai 41% no Latvijā patērētā alus ražo šeit uz vietas 

Pašlaik Latvijā no visa patērētā alus 41 % tiek saražots Latvijā, bet 59 % tiek importēti no citām valstīm.

Zane Atlāce - Bistere, 21.1.2020

Foto: LETA

To tirgus uzraudzībā secinājusi Konkurences padome (KP). Tā novērojusi, ka alus izplatīšanas tirgus Latvijā pēdējo 10 gadu laikā ir piedzīvojis būtiskas izmaiņas - ir palielinājies gan tirgus dalībnieku skaits, gan mainījušās to tirgus daļas, tāpat palielinājušies patēriņam nodotie alus apjomi, it īpaši importa alum, ko var skaidrot ar populāru alus ražotņu pārcelšanu ārpus Latvijas un patērētāju augsto lojalitāti pret alus produkciju kopumā.

KP iepriekš veiktā tirgus uzraudzībā, kurā analizēja alus izplatīšanas tirgu periodā no 2006. gada līdz 2008. gadam, konstatēja tirgū izteiktus divus līderus - AS "Aldaris" un AS "Cēsu alus" ar kopējo tirgus daļu vairāk nekā 70 %.

Savukārt pašlaik, analizējot tirgus izmaiņas no 2016. līdz 2018. gadam, KP konstatēja, ka alus vairumtirdzniecības tirgū darbojas deviņi lieli tirgus dalībnieki: AS "Cēsu alus", SIA "Cido grupa", AS "Aldaris", AS "Tērvetes AL", SIA "Bauskas alus", SIA "Piebalgas alus", SIA "Duty free baltics", SIA "Užavas alus" un SIA "Valmiermuižas alus". To kopējā tirgus daļa veido teju 80 % no kopējā tirgus.

Katru gadu pieaug arī mazo alus darītavu popularitāte, tajā skaitā novērojams amatalus ("craftbeer") segmenta pieaugums.

Salīdzinājumā ar 2017. un 2016. gadu alus izplatīšanas tirgus apjomi Latvijā 2018. gadā ir palielinājušies par 7,44 %. Pašlaik Latvijā no visa patērētā alus 41 % tiek saražots Latvijā, bet 59 % tiek importēti no citām valstīm.

No 2016. līdz 2018. gadam importa alus realizācijas apjomi ir palielinājušies par 12 %, kamēr Latvijā ražotā alus apjomi - par nedaudz vairāk nekā vienu procentu. Tas skaidrojams ar faktu, ka lielās alus darītavas - AS "Aldaris" un SIA "Cido Grupa" - savas alus ražotnes ir pārcēlušas ārpus Latvijas.

Papildus KP uzraudzībā konstatēja, ka Latvijas patērētāji nesaņem informāciju par alus izcelsmes vietu uz alus pudeļu etiķetēm. KP ieskatā, šādu maldinājumu varētu novērst ar grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, nosakot, ka uz etiķetes obligāti jānorāda alus ražotājvalsts.

Viens no KP tirgus uzraudzības mērķiem bija apzināt iespējamās konkurenci ierobežojošās barjeras alus vairumtirdzniecības tirgū, tai skaitā izplatīšanai viesnīcu, restorānu un kafejnīcu (HoReCa) un sabiedrisko pasākumu segmentā. KP konstatēja, ka HoReCa segmentā pastāv objektīvas barjeras jaunu piegādātāju ienākšanai tirgū, ņemot vērā, ka klienti nereti izvēlas slēgt vienošanos ar vienu lielo alus darītavu par produkcijas piegādi. Tam ir vairāki iemesli: pirmkārt, lielo alus darītavu pārstāvji izplata un piegādā plašu produkcijas sortimentu, otrkārt, HoReCa segmentā lielāks pieprasījums ir pēc lejamā alus un, treškārt, klienti no lielām alus darītavām saņem inventāru, kurš ir nepieciešams produkcijas realizācijai vai mārketingam.

Pasākumu organizētāji ir atvērti sadarbībai ar plašāku alus piegādātāju loku, ja vien tie spēj nodrošināt pietiekamu alus apjomu visu pasākuma laikā, ja tiem ir apmierinoša līdzšinējā pieredze un piedāvātā produkta cena, kā arī tiek vērtēts, vai potenciālā sadarbības partnera zīmols sader ar pasākuma organizatoru pasākuma zīmolu u.c.

KP ieskatā, pasākumu rīkotājiem, ņemot vērā apmeklētāju vēlmi izvēlēties daudzveidīgākus dzērienus, būtu jāizvērtē, cik pamatotas ir prasības noteikt nesamērīgi lielas dalības maksas alus piegādātājiem un kā tās ietekmē to iespējas piedalīties pasākumā. Tāpat pasākumu organizatoriem būtu jānodala pasākuma sponsorēšana no alus produkcijas piegādes, nosakot, ka pasākuma sponsori neiegūst ietekmi pār produkcijas piegādātāju izvēli.

Lai veicinātu godīgu konkurenci alus izplatīšanas tirgū, KP iesaka izvērtēt iespēju tirgot alus produkciju internetā, veicot nepieciešamos drošības pasākumus.

KP pateicas aktīvajiem 816 respondentiem, kas tirgus uzraudzības ietvaros sniedza informāciju par alus lietošanas paradumiem iestādes īstenotajā patērētāju aptaujā, kā arī atsaucīgajām alus biedrībām, alus ražotājiem un alus importētājiem, mazajām alus darītavām, publisko pasākumu organizatoriem un HoReCa segmenta uzņēmumiem par tirgus uzraudzības ietvaros sniegto informāciju.

Tevi varētu interesēt

Reaģējot uz patērētāju pieaugošo pieprasījumu ekskluzīvā alus kategorijā, Mežpils alus papildinās...

Novembra sākumā par SIA «Bauskas alus» vienīgo īpašnieku kļuvis SIA «Lāčplēša alus». Konkurences padome...

Administratīvo pārkāpumu sistēmas reforma paredz, ka, sākot ar 2020. gada 1. janvāri,...

«Pihtla õleköök» ir Igaunijas senākā amatalus darītava, kas nodarbojas gan ar Sāremā...

Pēc sadarbības ar vairāk nekā desmit citām darītavām SIA Nurme Alus un...

Nepalaid garām

Ja valsts eksperts apgalvo, ka šķeldu ceļa uzturēšana izmaksās 10 miljonus nākamo...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

Igauņi pirmie pārgāja uz dabasgāzes izmantošanu sabiedriskajā transportā un Tallinā gandrīz...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

Kosmētikas ražotāja "Stenders" bijušais līdzīpašnieks Jānis Bērziņš izveidojis jaunu uzņēmumu...

Grasbergu saimniecība "Zilūži" Bērzaines pagastā efektivizē saimniekošanu un plāno aktīvāk...

Šajā gadā bērnu rotaļlietu ražotājs "Tu Tuu Toys" plāno uzsākt aktīvu tirdzniecību...

Komercķīla reģistrēta 2000.gadā dibinātajai cūkkopības SIA "PF Vecauce", liecina Lursoft dati....

Krustpils novadā pērn novembrī atklātā "AmberBirch" kokapstrādes rūpnīca no janvāra uzsākusi...

Sestdien Vecrīgā ceturto gadu aizvadīts "Live Rīga" organizētais ielu ēdiena festivāls jeb...

Vācijas kanclere Angela Merkele mudina Eiropas Savienības valstis palielināt savas tehnoloģiskās...

Zobu pastas zīmols "Colgate" vēlas dot vēl vienu iemeslu smaidīt. Tas laiž...

Investējot 210 000 eiro, "Orkla Latvija" 2019. gada nogalē īstenojusi ilgtspējas projektu...

SIA "New Rosme" 2020.gadā plāno audzēt ražošanas apjomus un par 5–10% palielināt apgrozījumu,...