ASV galvaspilsētas Vašingtonas federālā tiesa apstiprinājusi vienošanos ar Vācijas autobūves kompāniju Daimler AG, pieņemot kompānijas meitsabiedrību atzīšanos 22 valstu, tostarp Latvijas, amatpersonu kukuļošanā un tādējādi neizvirzot kriminālapsūdzības, taču nosakot naudassodu 93,6 miljonu ASV dolāru (49 miljonu latu) apmērā.

ASV apgabaltiesas tiesnesis Ričards Leons pieņēma prokuroru piedāvāto vienošanos neizvirzīt kriminālapsūdzības pret Daimler AG, ja kompānija sadarbosies ar tās darbības pārraudzītājiem, pakļausies iekšējām pārbaudēm un ievēros pārējos vienošanās noteikumus.

Ņemot vērā Daimler AG atteikšanos no šādas prakses un pilnīgu sadarbību ar izmeklētājiem, prokurori ieteica Vašingtonas tiesai pieņemt divu Daimler AG meitsabiedrību paziņojumu par savas vainas atzīšanu un uzlikt naudassodu 93,6 miljonu ASV dolāru (49 miljonu latu) apmērā. Daimler AG samaksās arī 91,4 miljonu dolāru (47,9 miljonu latu) naudassodu, lai ASV Vērtspapīru un biržu komisija izbeigtu izmeklēšanu šajā lietā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) AS «Valmieras stikla šķiedra» akcionāriem Heinz-Jürgen Preiss-Daimler un Beatrix Preiss-Daimler piemērojusi soda naudu 131 250 eiro apmērā par konstatētajiem Finanšu instrumentu tirgus likuma (FITL) pārkāpumiem, informē FKTK.

Nosakot akcionāriem piemērojamo soda naudas apmēru, FKTK ņēma vērā to finanšu stāvokli, kā arī to, ka akcionāri ir atzinuši pārbaudes rezultātā atklātos pārkāpumus.

Administratīvās lietas ietvaros FKTK, konstatēja, ka Heinz-Jürgen Preiss-Daimler un Beatrix Preiss-Daimler likumā paredzētajā termiņā nebija izpildījuši FITL 66. pantā noteikto pienākumu izteikt pārējiem AS «Valmieras stikla šķiedra» akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Tika konstatēts, ka Heinz-Jürgen Preiss-Daimler un Beatrix Preiss-Daimler kopš 2005. gada, ir rīkojušies saskaņoti, tieši un netieši iegūstot vairāk nekā 50% AS «Valmieras stikla šķiedra» lielu balsstiesību īpatsvaru. FITL 66. pants (redakcija, kas bija spēkā 13.07.2006.) paredz, ka personām, kuras rīkojas saskaņoti un kuras tieši vai netieši iegūst no akcijām izrietošās balsstiesības tādā daudzumā, ka šo personu balsstiesības sasniedz vai pārsniedz 50 procentus no akciju sabiedrības balsstiesīgo akciju kopskaita, ir pienākums izteikt citiem akcionāriem adresētu akciju atpirkšanas piedāvājumu. Pārbaudes gaitā FKTK konstatēja arī pārkāpumus informācijas par veiktajiem darījumiem ar akcijām atklāšanas jomā (informācija, kas bija jāsniedz saskaņā ar FITL 86.¹ pantu) no Heinz-Jürgen Preiss-Daimler un Beatrix Preiss-Daimler puses.

Trešdien, 16. oktobrī, OECD Kukuļošanas apkarošanas darba grupa (OECD WGB) publicējusi Latvijas 3.fāzes novērtējumu, norādot, ka Latvijas kukuļošanas apkarošanas rezultāti joprojām nav proporcionāli pārrobežu kukuļošanas un naudas atmazgāšanas riskiem, kam tā ir pakļauta.

OECD norāda, ka pozitīvās izmaiņas likumdošanā nepieciešams transformēt efektīvā turpmākā to praktiskā pielietošanā. Vienlaikus jāatzīmē, ka līdz šim Latvijas paveiktais ir pārliecinājis WGB, ka Latvijai nav jānosaka pastiprināts uzraudzības mehānisms un nākamā atskaite par rekomendāciju izpildi ir noteikta 2021.gada rudenī vispārējā kārtībā.

OECD norāda, ka kopš 2014.gada, kad Latvija pievienojās OECD Konvencijai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos, iztiesāšanai tiesā nav nodota neviena pārrobežu kukuļošanas lieta, vienlaikus joprojām notiek izmeklēšana trīs šādās lietās. Neviena finanšu institūcija līdz šim vēl nav saukta pie atbildības par tās lomu pārrobežu kukuļošanas shēmās vai naudas atmazgāšanā.

Kolumbijas tiesa lēmusi, ka Daimler meitas uzņēmumam Krievijā Mercedes-Benz Rus par kukuļdošanu jāmaksā 27,36 miljonu ASV dolāru sods, ziņo Interfaks. Latvijas Daimer lietā pārbaude vēl turpinās.

Saskaņā ar Daimler ziņojumu, kas nosūtīts ASV Vērtspapīru un biržu komisijai, uzņēmumi Mercedes-Benz Rus un Vācijas Daimler Export and Trade Finance par vainas atzīšanu noslēdza vienošanos ar ASV Tieslietu ministriju.

Daimler Export and Trade Finance tiesa piesprieda samaksāt 29,12 miljonus ASV dolāru.

Db.lv jau vēstīja, ka ASV Tieslietu ministrija izvirzījusi Vācijas autobūves kompānijai Daimler AG apsūdzības kukuļu maksāšanā desmitiem miljonu ASV dolāru (desmitiem miljonu latu) apmērā vismaz 22 ārvalstu, tostarp Latvijas, amatpersonām.

Iepriekš ASV galvaspilsētas Vašingtonas federālā tiesa apstiprinājusi vienošanos ar Vācijas autobūves kompāniju Daimler AG, pieņemot kompānijas meitsabiedrību atzīšanos 22 valstu, tostarp Latvijas, amatpersonu kukuļošanā un tādējādi neizvirzot kriminālapsūdzības, taču nosakot naudassodu 93,6 miljonu ASV dolāru (49 miljonu latu) apmērā.

Ģenerālprokuratūra Vācijas autobūves koncerna Daimler kukuļošanas lietā uzrādījusi apsūdzību vēl vienam bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra tā laika padomniekam, uzņēmējam Armandam Zeihmanim.

Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Velta Zaļūksne aģentūrai LETA pastāstīja, ka Zeihmanim apsūdzība šodien uzrādīta par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas lielā apmērā atbalstīšanu.

Prokuratūra plašāku informāciju par uzrādīto apsūdzību nesniedza, taču aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka, pēc likumsargu domām, Zeihmanis kopā ar citām šajā lietā iesaistītajām personām iegādājies viesnīcu Austrijā, tādā veidā atbalstot kukuļa naudas legalizēšanu. Pašam Zeihmanim par kukuļošanu apsūdzība nav celta.

Zaļūksne nenoliedza, ka šajā lietā pagaidām aizdomās turētā statusā ir vēl vairākas personas, taču par to, vai arī tām tiks uzrādītas apsūdzības, tiks lemts tuvākajā laikā. Plašsaziņas līdzekļos jau iepriekš izskanējis, ka lietā iesaistīta Zeihmaņa dzīvesbiedre Vita, Sergejs Zambers un vēl pāris personu.

Ģenerālprokuratūra Vācijas autobūves koncerna Daimler kukuļošanas lietā uzrādījusi apsūdzību Zviedrijas un Latvijas pilsonim Raimondam Krastiņam, kurš ir sens paziņa citam šajā lietā apsūdzētajam bijušajam SIA Rīgas satiksme (RS) padomes priekšsēdētāja vietniekam Leonardam Tenim.

Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Velta Zaļūksne aģentūrai LETA pastāstīja, ka Zviedrijā reģistrēta uzņēmuma direktoram Krastiņam apsūdzība uzrādīta par to, ka viņš atbalstīja kukuļa izspiešanu un kukuļa pieņemšanu lielā apmērā. Tāpat viņam apsūdzība uzrādīta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu lielā apmērā legalizēšanas atbalstīšanu.

Pēc prokuratūras domām, Krastiņš atbalstījis kukuļa izspiešanu no Daimler AG grupas uzņēmuma Evo Bus, bet atbalstīja kukuļa pieņemšanu no citiem autobusu un trolejbusu ražotājiem - Ikarus Special Coach Factory Ltd., Neoplan Polska (pašreizējais Solaris Bus&Coach) un Ganz Transelektro Traction Electrics. Tā, piemēram, Evo Bus epizodē kukuļi figurē aptuveni pusotra miljona latu apmērā.

Tirgus izpētes un eksporta konsultāciju uzņēmums "Gateway & Partners" eksporta partneru piesaistes jomā ir īstenojis projektus vairāk nekā 40 valstīs, kopumā saviem klientiem noorganizējot 1785 tikšanās.

"Lai to paveiktu veicām vairāk nekā 65 tūkstošus zvanu," biznesa portālam db.lv norāda Mārtiņš Tiknuss, "Gateway & Partners" (SIA "GatewayBaltic") partneris.

Pērn uzņēmums nosvinēja 15 gadu jubileju un, pēc viņa teiktā, kopumā gads aizvadīts godam un abos galvenajos uzņēmuma darbības virzienos – gan eksporta partneru piesaistē, gan tirgus izpētes jomā – sasniegtas jaunas virsotnes.

2019. gadā kompānija veica 21 grupu projektu. No individuālām vizītēm, kad ražotāji dodas uz kādu tos interesējošu valsti un tiekas pie potenciālajiem klientiem, grupu tikšanās atšķiras ar to, ka vienlaicīgi uz konkrēto valsti brauc astoņi līdz 20 uzņēmumi un tikšanās tiek organizētas vienā vietā, katram dalībniekam piešķirot galdu, pie kura notiek tikšanās ar potenciālajiem partneriem, kurus "Gateway & Partners" uzdevums ir ieinteresēt apmeklēt šo pasākumu. Skaitliski lielākais šāda veida pasākums pērn bija, kad uzņēmums noorganizēja 22 pārtikas industrijas ukraiņu kompāniju vizīti Gruzijā, kur vienā dienā notika vairāk nekā 400 tikšanās.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) savā ziņā ir akadēmija - speciālisti noteiktu laiku nostrādā birojā, iegūst pieredzi un pēc tam tiek pārvilināti uz labāk atalgotu darbu pie iepirkumu pretendentiem vai juridiskajiem birojiem, atzīst bijušais IUB vadītājs Andrejs Tiknuss.

Pēc viņa sacītā, galvenais iemesls IUB speciālistu pārpirkšanai ir nekonkurētspējīgais atalgojums.

«Jurists, kurš pēc sūdzību izskatīšanas raksta lēmumus un piedalās sēdēs, uz papīra saņem nedaudz vairāk nekā 600 latu. Ja viņš saņem šādu naudu, tad ir skaidrs, ka viņu ir ļoti viegli pārpirkt,» norādīja Tiknuss un piebilda, ka IUB speciālistus lielākoties pārvilina juridiskās firmas un uzņēmumi, kas ir iepirkumu pretendenti, sevišķi būvnieki.

Tāpat Tiknuss atzina, ka labāks atalgojums juristiem ir valsts aģentūrās, uz kurām arī daudzi IUB speciālisti ir aizgājuši strādāt.

Bijušais IUB vadītājs atzina, ka krīzes laikā biroja atalgojums būtiski samazinājās. «Piemēram, man bija labs atalgojums - bet tas saruka līdz aptuveni 48% no iepriekšējā apmēra (Tiknusa valsts amatpersonas deklarācijas, kas iesniegtas Valsts ieņēmumu dienestā, liecina, ka 2007.gadā viņš algā saņēmis 43 693 latus, 2009.gadā – 20 389 latus, bet 2010.gadā – 16 437 latus - red.). Bet tas skāra arī ierindas darbiniekus,» atzina Tiknuss.

Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā šodien pasludinājusi spriedumu tā dēvētajā "Daimler" kukuļošanas krimināllietā, apstiprinot vienošanos, kas paredz, ka apsūdzētajiem valstij būs jāsamaksā 1,5 miljoni eiro, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Saskaņā ar vienošanos, kas tika panākta starp prokuratūru un apsūdzētajiem, apsūdzētie savu vainu atzīst, piekrīt samaksāt 1,5 miljonus eiro valsts budžetā un piekrīt nosacītai brīvības atņemšanai.

Iepriekš tiesas sēdē gūts apstiprinājums, ka naudas pārskaitīšanas process valsts kontā ir sācies.

Jau ziņots, ka uz apsūdzēto sola šajā lietā sēdās bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra tā laika padomnieks un kādreizējais SIA "Rīgas satiksme" (RS) padomes priekšsēdētāja vietnieks Leonards Tenis, cits Bojāra tā laika padomnieks, uzņēmējs Armands Zeihmanis un viņa sieva Vita Zeihmane, Zviedrijā reģistrēta uzņēmuma direktors Raimonds Krastiņš, kā arī Agris Koroševskis un uzņēmējs Sergejs Zambers.

Viena no šīs nedēļas apspriestākajām tēmām nenoliedzami ir starptautiskā autobūves giganta Daimler atzīšanās, ka tas savas automašīnas neskaitāmās pasaules valstīs, tostar Latvijā, ir realizējis ar kukuļošanas palīdzību.

Pašam Daimler šis stāsts jau drīz vien būs beidzies, samaksājot ASV valstij nedaudz vairāk par 100 milj. Ls. Protams, summa nav maza, taču, ņemot vērā, ka savulaik ar kukuļu palīdzību pārdotie auto ir devuši krietni vien lielākus ienākumus, faktiski var teikt, ka Daimler būs izļuvis no šī skandāla ar salīdzinoši mazām sāpēm. Šī summa būtu uzskatāma par nelielu kaut vai tāpēc, ka citā stipri vien līdzīgā kukuļošanas gadījumā Vācijas rūpniecības koncernam Siemens nācās šķirties no aptuveni četras reizes lielākas summas. Turklāt nebūsim naivi — ne jau šis skandāls kalpos par argumentu tam, lai kāds nākotnē sev neiegādātos, piemēram, jaunu Mercedes markas automobili.

Tā dēvētajā Vācijas autobūves koncerna Daimler kukuļošanas lietā nedēļas nogalē aizturēts bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra tā laika padomnieks transporta jautājumos un SIA Rīgas satiksme (RS) padomes priekšsēdētāja vietnieks Leonards Tenis.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piektdien veica kratīšanu RS telpās un, iespējams, vēl citur lietā par Daimler dotajiem kukuļiem Rīgas domes amatpersonām.

Nedēļas nogalē izmeklētāji veikuši vēl vairākas procesuālās darbības šajā lietā. Kopējo aizturēto skaitu un citas ar lietu saistītas detaļas KNAB izmeklēšanas interesēs neatklāj. Aģentūrai LETA zināms, ka Tenis aizturēts sestdienas vakarā Daugavpilī.

50 gadus vecais daugavpilietis Tenis savulaik ieņēmis daudzus ietekmīgus amatus, liecina aģentūras LETA arhīva dati.

Padomju laikā ieguvis dzelzceļnieka izglītību un strādājis Rīgas vagonu rūpnīcā, kā arī bijis aktīvs komjaunietis, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Tenis pievērsās uzņēmējdarbībai, bet nedaudz vēlāk - arī politikai. Viņš bija 6.Saeimas deputāts (ievēlēts no Demokrātiskās partijas Saimnieks), Akcizēto preču padomes un Spirta monopola padomes priekšsēdētājs.

Ilggadējais Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs Andrejs Tiknuss finanšu ministram Andrim Vilkam iesniedzis atlūgumu.

Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis aģentūrai BNS apstiprināja, ka Vilks pieņēmis Tiknusa atlūgumu. Viņam decembrī beidzās otrs piecgadu pilnvaru termiņš, un Tiknuss nolēmis biroja vadītāja amatu atstāt. Pēc A. Jarocka teiktā, Vilks Tiknusu augsti vērtē kā iepirkuma nozares speciālistu un ekspertu, kā arī novērtē viņa ieguldījumu IUB pilnveidošanā. «Visus IUB vadītāja amatā aizvadītos 10 gadus viņš ir pilnveidojis iepirkumu jomu,» atzinis Vilks.

FM pārstāvis sacīja, ka jaunais IUB vadītājs tiks meklēts konkursā un jau tuvākajā laikā plānots izsludināt publisku konkursu uz vakanto amatu.

Sūdzību skaitu iepirkumos varētu mazināt valsts nodeva līdz 500 latiem atkarībā no līguma cenas, atzīst bijušais Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs Andrejs Tiknuss.

Komentējot grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas stājās spēkā šā gada 1.augustā, bijušais IUB vadītājs atzina, ka grozījumi likumā bija nepieciešami, taču tajā ir iekļauta strīdīga norma, kas varētu palielināt sūdzību skaitu.

No Publisko iepirkumu likuma ir izslēgta norma, kas noteica pretendentu izslēgšanas nosacījumus publiskajos iepirkumos, ja pretendenta darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi noteiktā laika posmā ir mazāki par 70% no attiecīgās nozares darba ņēmēju vidējiem ienākumiem valstī. Šo normu Tiknuss novērtēja kā mākslīgu veidojumu.

«Var būt, ka atsevišķos rajonos, atsevišķās nozarēs tiek nomaksāti visi nodokļi, taču alga ir minimālās algas līmenī. Tajā pašā laikā konkrētajā nozarē strādājošs uzņēmums citā reģionā maksā lielākas algas, bet aploksnē. Ar aplokšņu algām var cīnīties, stiprinot Valsts ieņēmumu dienesta kapacitāti. Aplokšņu algas pēc būtības nav iepirkumu jautājums,» teica Tiknuss.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šodien veicis kratīšanu pašvaldības SIA Rīgas satiksme (RS) un, iespējams, vēl citur lietā par Vācijas autobūves koncerna Daimler dotajiem kukuļiem Rīgas domes amatpersonām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Patlaban nav zināms, vai izmeklētāji nolēmuši kādu amatpersonu aizturēt. Ne KNAB preses pārstāvji, ne priekšnieks Normunds Vilnītis aģentūrai LETA nekādus komentārus nesniedza.

KNAB izmeklētāji RS ieradās ap plkst.13, novēroja aģentūra LETA, un joprojām ir uzņēmuma telpās. Neoficiāla informācija liecina, ka galvenokārt viņus interesējuši RS arhīvā pieejamie dokumenti.

RS vadītājs Leons Bemhens visu dienu uz tālruņa zvaniem neatbildēja, bet neilgi pēc plkst.18 pameta biroja telpas, aģentūrai LETA apstiprinot KNAB darbinieku "vizīti" viņa vadītajā uzņēmumā. Par KNAB izmeklētāju ierašanās iemesliem esot jāvaicā KNAB, Bemhens neesot tiesīgs sniegt šādu informāciju.

Vācijas automašīnu ražotājs Daimler pērn pārdevis rekordlielu Mercedes-Benz automašīnu skaitu, kā arī uzstādījis pārdošanas rekordus Ķīnas, Indijas un Krievijas tirgū, vēsta BBC.

Mercedes-Benz pārdošanas apjomi 2011. gadā pieauguši par 8%, kopumā pārdodot vairāk nekā 1,260 miljonus automašīnu.

Ieskaitot tādas markas automašīnas kā Smart car un luksusa klases Maybach, Daimler kopumā pērn pārdevis 1,36 miljonus automašīnu. Kompānija pārdevusi rekordlielu skaitu automašīnu Ķīnas, Krievijas un Indijas tirgos.

Automašīnu piegādes ASV palielinājušās par 13%, sasniedzot 245 tūkstošus, bet Ķīnā pārdoti 193 tūkstoši automašīnu, kas ir par 31% vairāk Daimler ražoto automašīnu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Investori iesnieguši prasību Vācijas tiesā, no Vācijas autobūves uzņēmuma "Daimler" cenšoties piedzīt 896 miljonu eiro saistībā ar dīzeļautomobiļu kaitīgo izmešu datu manipulēšanu.

219 prasītāji apsūdz "Daimler" par fakta slēpšanu, ka tas dīzeļautomobiļos izmantoja pretlikumīgu programmatūru, lai viltotu datus par kaitīgajiem izmešiem, un par to, ka uzņēmums nav informējis investorus par šīs krāpniecības riskiem un izmaksām.

"Tāpēc prasītāji par "Daimler" akcijām maksājuši pārāk lielu cenu, un mēs uzskatām, ka "Daimler" nepieciešams izmaksāt kompensācijas," norāda juridiskā firma "TILP Litigation".

Starp prasītājiem ir bankas, pensiju fondi un apdrošināšanas uzņēmumi no Eiropas Savienības, Ziemeļamerikas, Āzijas un Austrālijas, kas iegādājušies "Daimler" akcijas no 2012.gada līdz 2018.gadam.

"Daimler" pretēji "Volkswagen" vienmēr noliedzis manipulēšanu ar datiem par dīzeļautomašīnu kaitīgajiem izmešiem. Taču, neskatoties uz to, uzņēmums Vācijā piekritis samaksāt 870 miljonu eiro naudassodu par kaitīgo izmešu noteikumu pārkāpumiem.

Otra VAS «Latvijas valsts ceļi» (LVC) valdes locekļa Edgara Stroda lietā aizturētā persona ir saistīta ar kādu kapitālsabiedrību, liecina rīcībā esošā informācija.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) iepriekš paziņoja, ka lietā ir aizturētas divas personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību, tomēr to personības neatklāja. Latvijas televīzijas rīcībā esošā informācija liecina, ka otrs aizturētais ir bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra tā laika padomnieks uzņēmējs Armands Zeihmanis.

Jau ziņots, ka Zeihmanis patlaban ir apsūdzētā statusā tā dēvētajā «Daimler» kukuļošanas krimināllietā, kuru jau vairākus gadus skata Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa.

Zeihmanim apsūdzība «Daimler» krimināllietā uzrādīta par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas lielā apmērā atbalstīšanu.

«Firmas.lv» informācija liecina, ka Zeihmanis patlaban ir amatpersona SIA «Viesnīca «Vita»". Šis uzņēmums ir izslēgts no PVN maksātāju reģistra un 37% tā kapitāldaļu pieder Leonardam Tenim, kurš arī atrodas uz apsūdzēto sola tā dēvētajā «Daimler» krimināllietā, savukārt 63% - viņa sievai Vitai Zeihmanei, kura arī apsūdzēta «Daimler» lietā.

Prokurori šonedēļ Rīgas rajona tiesā Jūrmalā prasījuši kukuļošanas lietā apsūdzētajam bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un būvuzņēmējam Mārim Martinsonam piespriest reālus cietumsodus, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Kopējais sods, kas Rimšēvičam tiek prasīts, ir brīvības atņemšana uz sešiem gadiem, konfiscējot mantu. Tāpat prokurori prasa ierobežot viņam iespējas ieņemt konkrētus amatus, raidījumam atklājis prokurors Ando Skalbe.

Martinsonam apsūdzības uzturētāji lūdz piemērot brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem ar arestētās mantas konfiskāciju. Savukārt Martinsona uzņēmumam "MM investīcijas", kas prokuroru ieskatā izmantots kukuļu legalizācijā, tiek prasīts trīs miljonu eiro naudas sods un arī mantas konfiskācija.

Kā vēstīja "de fecto", pēdējās nedēļās apsūdzētie Rimšēvičs un Martinsons tiesā skaļi lasīja savas liecības. "Šajā krimināllietā nav neviena pierādījuma, ka man jebkad būtu izteikts jebkāds kukuļa piedāvājums un ka es jelkad būtu pieņēmis kukuļa piedāvājumu," tiesā sacīja bijušais centrālās bankas prezidents Rimšēvičs.

Rīgas apgabaltiesa atstājusi spēkā Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas lēmumu, tāpēc Vācijas autobūves koncerna Daimler kukuļošanas lietā aizturētajam Leonardam Tenim būs jāpaliek apcietinājumā.

Centra rajona tiesa 14.februārī apcietināja bijušo pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas satiksme (RS) padomes priekšsēdētāja vietnieku. Viņa aizstāvis Andrejs Elksniņš šādu tiesas lēmumu nodēvēja par nepamatotu.

Savukārt Neatkarīgā rakstīja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki esot centušies panākt L.Teņa atzīšanos. Aizturētajam ticis klāstīts, ka viss šajā lietā jau esot noskaidrots, un pēc tam dots mājiens, ka viņam neesot uz ko cerēt, – tiesa lemšot tā, kā to prasīs prokurors.

DB jau rakstīja, ka L.Tenis savu laiku bijis bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra tā laika padomnieks transporta jautājumos un RS padomes priekšsēdētāja vietnieks.

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa apcietinājusi bijušo pašvaldības SIA Rīgas satiksme padomes priekšsēdētāja vietnieku Leonardu Teni.

Viņa aizstāvis Andrejs Elksniņš šādu tiesas lēmumu nodēvēja par nepamatotu un to noteikti pārsūdzēs.

Db.lv jau ziņoja, ka tā dēvētajā Vācijas autobūves koncerna Daimler kukuļošanas lietā pagājušās nedēļas nogalē aizturēts bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra tā laika padomnieks transporta jautājumos un SIA Rīgas satiksme (RS) padomes priekšsēdētāja vietnieks Leonards Tenis.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piektdien veica kratīšanu RS telpās un, iespējams, vēl citur lietā par Daimler dotajiem kukuļiem Rīgas domes amatpersonām.

Iepriekš ziņots, ka ASV Tieslietu ministrija kompāniju Daimler apsūdzēja kukuļdošanā miljoniem dolāru apjomā amatpersonām vismaz 22 valstīs. Daimler pērn aprīlī atzina savu vainu apsūdzībās un piekrita samaksāt 185 miljonus dolāru (96,9 miljonus latu), lai noregulētu šo lietu. ASV izmeklētāju pērn publiskotie materiāli liecina, ka Rīgas amatpersonas savulaik piekukuļotas, lai pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmumi iegādātos Daimler ražotos Mercedes Benz autobusus, kurus pasažieru pārvadāšanai RS izmanto joprojām. Nelegālie maksājumi veikti laika posmā no 1998. līdz 2002.gadam.

«Tika izveidota likumam neatbilstoša komisija, līdz ar to tās lēmums ir nelikumīgs,» tā Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs Andrejs Tiknuss komentē IUB atklāto par Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pēdējo būvdarbu iepirkuma konkursu, kurā uzvarēja korupcijas skandālā iesaistītā Rīgas firma Pamats.

IUB konstatējis arī vairākas konkursa dokumentācijas nepilnības. Diena jau rakstīja: zīmīgi ir tas, ka pēdējā BKUS būvdarbu iepirkumu konkursā iesaistītas vairākas personas un firmas, kuras ir galvenie varoņi korupcijas skandālā par senāku BKUS būvdarbu iepirkumu, ziņo diena.lv.

Jau vēstīts, novembra sākumā KNAB aizturēja iepirkuma komisijas pārstāvjus Aivaru Lisenko, Arni Kramzaku, kā arī būvuzraugu Projektu attīstības un vadības biroja (PVAB) valdes locekli Raiti Muižnieku un Rīgas firmas Pamats lielāko īpašnieku Aleksandru Kreiceru. Pēdējā konkursa tehnisko specifikāciju izstrādāja PVAB kopā ar iepirkuma komisijas sākotnējo vadītāju A.Kramzaku, komisijā darbojās A.Lisenko. Pamats uzvarēja kā lētākais piedāvājums - būvdarbus solīja veikt par 583 000 latu.