Bankas

Tirdzniecībā nonākot Rainim un Aspazijai veltītai kolekcijas monētai, Latvijas Bankas kasēs veidojas neliela rinda

LETA, 08.09.2015

Jaunākais izdevums

Šodien tirdzniecībā nonākot Rainim un Aspazijai veltītai sudraba kolekcijas monētai, Latvijas Bankas kasēs vērojama lielāka rosība nekā ikdienā.

No rīta, verot vaļā Latvijas Bankas kases, bija neliela rinda - vairāki desmiti cilvēki, informēja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns. Viņš prognozēja, ka dienas gaitā Rainim un Aspazijai veltīto monētu varēs iegādāties gandrīz bez gaidīšanas.

Monētas tirdzniecībā iegādes limiti šoreiz nav noteikti.

Latvijas Bankai nav mērķa, ka monētas būtu izpārdotas vienā vai dažās dienās, kaut arī atsevišķām monētām tā mēdz būt, bet dot sabiedrībai iespēju iegādāt šos mākslas darbus naudas formā par nozīmīgām nacionālām un vispārcilvēciskām tēmām.

Sudraba kolekcijas monētas Rainis un Aspazija cena Latvijas Bankas kasēs ir 59 eiro.

Monētu veido divas atsevišķas daļas, uz vienas attēlots Rainis un uz otras - Aspazija. Monētu apgriežot, redzamas dzejas rindas, ko viņi veltījuši viens otram. Šis mazās formas mākslas darbs runā par divām spilgtām personībām ar atšķirīgu rokrakstu, reizē kopīgu un atsevišķu dzīves ceļu un mijiedarbi literārajā darbā. Divdaļīgums kā retāk izmantots kalšanas paņēmiens ir ļoti piemērots un precīzs šīs monētas idejas nešanai, informē Latvijas Banka.

Monētas grafiskā dizaina autore ir Arta Ozola-Jaunarāja, plastiskā veidojuma autore - Ligita Franckeviča.

Kolekcijas monēta kalta Lietuvas kaltuvē UAB Lietuvos Monetų Kalykla. Monētas maksimālā tirāža plānota 7000 eksemplāru.

Eiro kolekcijas monētas ir maksāšanas līdzeklis tikai emisijas valstī, nevis visā eirozonā. Tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāk apgrozībā, jo pēc būtības tās ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas. Kolekcijas monētu nominālvērtība ir atšķirīga no apgrozības monētu nominālvērtības, piemēram, pieci vai desmit eiro. Kolekcijas monētu krāsa, diametrs, svars, materiāls būtiski atšķiras no apgrozības monētu raksturlielumiem.

Interesenti informāciju par Latvijas Bankas kasēs nopērkamajām kolekcijas monētām var meklēt centrālās bankas interneta vietnē. Pašlaik pircējiem pieejams tematiski un mākslinieciski plašs monētu klāsts - gan daļa no lata jubilejas un piemiņas monētām, gan četras no 2014.gadā izlaistajām eiro sudraba kolekcijas monētām, gan arī 2015.gadā izlaistās kolekcijas monētas. Pieejami arī monētu komplekti.

Šogad Latvijas Bankas kolekcijas monētu programmā plānotas sešas monētas. Pie interesentiem jau nonākusi monēta Ugunsdzēsībai Latvijā 150 un Rīgas pils 500 gadu jubilejai veltītā monēta. Savukārt nākamo plānots izlaist komponistam Emīlam Dārziņam veltītu monētu.

Pagājušajā gadā Latvijas Banka laida apgrozībā sešas kolekcijas monētas. Tās bija veltītas Ainažu jūrskolas jubilejai, Jāņa Jaunsudrabiņa Baltajai grāmatai, Baltijas ceļa 25.gadskārtai, Vecajam Stenderam, Kurzemes barokam, tika izdota arī latviešu etnogrāfiskajām un folkloras tradīcijām veltīta Gadskārtu monēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim presē diezgan daudz bijusi publicēta informācija par Ministru kabineta jaunajiem noteikumiem attiecībā uz kases aparātiem un to tehniskajām prasībām. Atspoguļotas arī diskusijas par šo jautājumu, paustas tirgotāju bažas un neskaidrības saistībā ar šo procesu. Bet starp kontrolējošo iestādi un uzņēmējiem, kas strādā tirdzniecībā, svarīgs posms ir – kases aparātus apkalpojošie dienesti.

Patlaban aktīvi norit sertifikācija. Valsts Ieņēmumu dienests (VID) solīja konsultēt un ar izpratni izturēties pret tiem komersantiem, kuru kases aparātu modeļiem un sistēmām atbilstības pārbaude vēl tikai tiek veikta. Šobrīd ir trīs kases aparātu ražotāji, kas spēj piedāvāt tirgotājiem jau sertificētus kases aparātus. Sākumā šķita – vienam uzņēmumam ir monopolstāvoklis attiecībā par jauno modeļu pārdošanu, drīz pēc tam VID informēja arī par citu kases aparātu ražotāju un sertificētu jaunu aparātu pieejamību. Nenoliedzami situācija ir jauna un radījusi grūtības visiem. Sertificēšanas process prasa arī lielus līdzekļus – katram no kases aparātu modeļiem, ko vēlētos piedāvāt ražotājs nepieciešama sertifikācija, par kuru jāsamaksā sertifikatoriem ievērojamas summas. Lietuvā sertifikācija vienam modelim izmaksāja aptuveni 1000 līdz 2000 eiro, bet process tur bija vienkāršāks. Latvijā jāmaksā no 4000 eiro viena modeļa sertificēšanai. Tikai tad, kad saņemts apliecinājums, var uzsākt kases aparātu tirdzniecību. Slodze dienestiem palielinājusies – jāaizpilda jaunas tehniskās pases utt., tādēļ arī kases aparātus apkalpojošie dienesti, kas agrāk gadā nodrošināja pakalpojumu par, piemēram, 25 eiro, tagad prasa vismaz 40 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

KPMG apliecina pirmā kases aparāta atbilstību jaunajām tehniskajām prasībām

Žanete Hāka, 14.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā audita un biznesa konsultāciju kompānija KPMG Baltics ir pabeigusi Latvijā pirmā jaunajām tehniskajām prasībām atbilstošā kases aparāta (NOVITUS SentoLan) atbilstības pārbaudi.

Februāra sākumā par atbilstošu jaunajām tehniskajām prasībām jau tika atzīta arī pirmā kases sistēma. Latvijas uzņēmumiem ir atlikuši mazliet vairāk nekā trīs mēneši līdz brīdim, kad jāsāk lietot jaunajām tehniskajām prasībām atbilstošus un sertificētus kases aparātus un sistēmas.

Pārbaudītais NOVITUS SentoLan ir vienkāršs kases aparāta modelis. Tas ir piemērots tirdzniecības vietām, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 150 000 eiro. Aparāts nav aprīkots ar fiskālo atmiņas moduli (iekārta, kurā nedzēšamā veidā saglabājas visas ar kases aparātu veiktās darbības, piemēram, čeku izsišana, anulēšana, nodokļu uzskaite utt.), tāpēc to nedrīkst pieslēgt datoram un preču nosaukumu ievade notiek manuāli. Savukārt preču pārdošanas datus iespējams iegūt tikai atskaites veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nav radīti priekšnosacījumi kases aparātu reformas veiksmīgai pabeigšanai, secināts Valsts kontroles revīzijā.

Pēc Valsts kontrolē minētā, piecus gadus ilgstošajai kases aparātu nomaiņai nav ne izsvērta rīcības plāna, ne skaidrības par nomaiņas galīgo termiņu. Likumības un lietderības revīzijā par kases aparātu reformu Valsts kontrole konstatējusi virkni trūkumu, kas bremzējuši veiksmīgu reformas īstenošanu.

«Reforma skar vairāk nekā 30 tūkstošus nodokļu maksātāju, kas ik dienas izmanto kases aparātus un kases sistēmas. Pirms tik lielu pārmaiņu īstenošanas valstij bija rūpīgi jāplāno, kādas izmaksas radīsies uzņēmējiem, kādos termiņos izmaiņas varēs veikt un kādi būs valsts ieguvumi. Kases aparātu reforma bija nepieciešama, taču revīzija apliecina, ka netika radīts stabils pamats un priekšnosacījumi reformas veiksmīgai pabeigšanai,» sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1.jūlijā apritēja gads kopš noslēdzās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) noteiktais pārejas periods, kad tirgotājiem bija jāsāk lietot jaunajām prasībām atbilstoši kases aparāti un sistēmas, tomēr vairums Latvijas tirgotāju joprojām nav apmierināti ar kases aparātu reformas īstenošanas gaitu, aģentūrai LETA atzina tirgotāju pārstāvošajās asociācijās.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) izpilddirektore Zane Štolcere aģentūrai LETA norādīja, ka šā gada februārī 3% tirgotāju bija pielāgojušies jaunajām kases aparātu prasībām. Patlaban, pēc viņas paustā, minētais tirgotāju īpatsvars varētu būt pieaudzis līdz 4%.

Viņa skaidroja, ka valstī ir 65 000 kases aparātu, tomēr valsts institūcijas vairumam uzņēmēju joprojām nav devušas atļauju pielāgoties jaunajām prasībām. Štolcere sacīja, ka VID reformas īstenošanas gaitā nevadās atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem, kas, pēc viņas teiktā, arī ir pavirši izstrādāti, jo tiem atstātas dažādas interpretācijas iespējas. «Tiem būtu jābūt nepārprotamiem. (..) Tur ir daudz aptuvenību, kādēļ šobrīd reforma ir »uzkārusies«,» sacīja LTA izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Izmantojot Gan Bei līdzīgu shēmu, vēl vismaz 13 uzņēmumi izkrāpuši vismaz 1,2 miljonus eiro

LETA, 22.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija ir atklājusi krāpšanās shēmu ar kases aparātiem, kas bijusi līdzīga savulaik Gan Bei restorānos izmantotajai un kuru izmantojuši vismaz 13 uzņēmumi, no kasēm nelikumīgi izņemot vismaz 1,2 miljonus eiro.

Kā pastāstīja Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieka vietnieks Ģirts Mundurs, Valsts policijas atklātajā shēmā saistībā ar krāpšanos ar kases aparātiem patlaban figurē 13 uzņēmumi, kas izmantoja divu kases aparātu uzstādīšanas firmu nelikumīgās shēmas.

Shēmas princips bijis līdzīgs Gan Bei ēstuvēs izmantotajam - izmantojot sagrozītu kases aparātu programmatūru un pārdevējam nospiežot attiecīgu taustiņu kombināciju, kases operācija netika uzskaitīta, lai gan čeks klientam tika izdots. Kases aparātā darījums netika uzskaitīts un tā rezultātā veidojās nereģistrēti naudas ieņēmumi.

«Šis stāsts jau sākās pavasarī, kad, izmeklējot citu noziegumu, mūsu rīcībā nonāca informācija par to, ka vienā no tirdzniecības vietām tiek izmantots kases aparāts ar sagrozītu programmatūru. Pārbaudot šo gadījumu, konstatēja, ka šī tirdzniecības vieta un kases aparāta programmatūras sagrozīšana ir saistīta ar uzņēmumu, kas nodarbojas ar kases aparātu uzstādīšanu un apkalpošanu. Turpinot izmeklēšanu, vasarā klāt nāca vēl viens uzņēmums, kas nodarbojās ar kases aparātu uzstādīšanu un apkalpošanu. Abiem uzņēmumiem bija sistēma, kad viņu klienti šos nelegālos pakalpojumus izmantoja. Šī ir faktiski tādi pati noziedzīgā shēma, tikai izpildītāji un izmantotāji ir citas personas, bet princips ir tāds pats, kādu izmantoja tajā (Gan Bei) lietā» klāstīja Mundurs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kases aparātu maiņa ir piespiedu reforma, kas ir lieka, norāda Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Asociācija uzskata, ka jaunie kases aparāti ir ieviešami pakāpeniski, pēc nepieciešamības nomainot vecos ar jauniem, vai arī gadījumos, ja Valsts ieņēmumu dienests (VID) konstatē iejaukšanos vecā kases aparāta darbībā.

Danusēvičs arī uzsver, ka kases aparātu maiņa radīs lielu slogu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri to nav pelnījuši.

«Nozare nav pelnījusi šādu finansiālo slogu situācijā, kad paaugstinās dažādas izmaksas. Nedrīkst šādā veidā piespiest tirgotājus sekmēt inflāciju un paaugstināt cenas pircējiem. Pēc ekspertu aplēsēm, cenas kopumā būs jāpaaugstina par ne mazāk kā 40 miljoniem eiro, tas nozīmē, ka katram Latvijas iedzīvotājam būs papildus jāiztērē 20 eiro,» apgalvo Danusēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr patlaban tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn

LETA, 20.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn, aģentūru LETA informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

VID norādīja, ka patlaban jau 49% no visām dienestā reģistrētajām ierīcēm un iekārtām ir nomainītas.

«VID no savas puses dara visu iespējamo, lai padarītu šo procesu vienkāršāku gan tiem uzņēmējiem, kuri jau ieguldījuši savus līdzekļus jauno kases aparātu iegādē, gan tiem, kuri to plāno izdarīt. Regulāri notiek aktīvas diskusijas ar visām iesaistītajām pusēm. Lai vērtējumi būtu objektīvi, esam piesaistījuši arī neatkarīgu ekspertu,» uzsvēra iestādē.

Vienlaikus VID pauda gatavību skaidrot nianses, kā tiek interpretēti Ministru kabineta (MK) noteikumi, gadījumā, ja atsevišķiem uzņēmējiem rodas jautājumi vai viedoklis, kā atbilstoši tiem tiek īstenota kases aparātu sistēmas maiņa. «Reformas nepieciešamību ir noteicis augstais ēnu ekonomikas īpatsvars valstī, un, sastopoties ar grūtībām tās īstenošanas gaitā, ir būtiski nezaudēt šo fokusu. Ir svarīgi, lai ar jaunajiem kases aparātiem nevarētu krāpties,» pauda iestādē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Problēmu novēršana VID izbrāķētajiem kases aparātiem izmaksās pusmiljonu, taču maksāt neviens negrib

Dienas Bizness, 16.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Praksē pierādījās, ka, pazūdot elektrībai, visa informācija no kases aparātiem pazuda.

Veicot vērienīgo kases aparātu reformu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izbrāķējis 18 000 kases aparātus, kuru iegādei vai programmatūras nomaiņai uzņēmumi iztērējuši ap 5 miljoniem eiro. Lai VID konstatētās problēmas novērstu, nepieciešams pusmiljons eiro, taču šobrīd nav skaidrs, kurš par to maksās, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Jau ziņots, ka pagājušā gada nogalē uzņēmēju pārbaudēs atklājās, ka vairāki sertificētie un VID reģistrētie kases aparātu modeļi neatbilst noteikumiem un tajos joprojām iespējama iejaukšanās. Tagad pēc vairāku mēnešu skaidrošanās dienests no attiecīgā reģistra izslēdzis sešus Latvijas lielākā kases aparātu ražotāja CHD kases aparātu modeļus. Tie izrādījušies paši populārākie modeļi, līdz ar to par neatbilstošiem atzīti 18 000 kases aparātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka otrdien, 9. augustā, izlaiž unikālā formā veidotu 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Baltars. Porcelāns, informē centrālās bankas pārstāvji.

Latvijas porcelāna un fajansa trauku apgleznošanas darbnīcai Baltars veltītā monēta veidota, reproducējot šķīvja Deja (kompozīcijas autors Romans Suta; 1927) attēlu un tā formā.

Kolekcijas monētas, kas ir miniatūrs mākslas priekšmets, grafisko dizainu veidojusi māksliniece Frančeska Kirke, autore arī īpaša dizaina 1 lata monētai ar pakava attēlu un kolekcijas monētai Basketbols".

Monēta Baltars. Porcelāns izgatavota UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva). Monētas vienā pusē redzama darbnīcas Baltars grafiskā zīme un monētas otrā pusē – šķīvja Deja (kompozīcijas autors Romans Suta; 1927) reprodukcija. Monētas kalums veidots atbilstoši lēzena šķīvja formai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nākamnedēļ Latvijas Banka tirgos otru monētas Baltars.Porcelāns tirāžu

Žanete Hāka, 07.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otra monētas Baltars.Porcelāns tirāža Latvijas Bankā būs pieejama, sākot no 11.oktobra, liecina centrālās bankas paziņojums.

Monētas kopējā tirāža ir 5 000, tajā skaitā, pirmā daļa (gandrīz 3000 monētu) pie pircējiem nonāca augustā.

Latvijas Banka 9. augustā, izlaida unikālā formā veidotu 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Baltars. Porcelāns, informē centrālās bankas pārstāvji. Neilgi pēc tirdzniecības sākšanas monētas pirmā tirāža tika izpirkta.

Latvijas porcelāna un fajansa trauku apgleznošanas darbnīcai Baltars veltītā monēta veidota, reproducējot šķīvja Deja (kompozīcijas autors Romans Suta; 1927) attēlu un tā formā.

Kolekcijas monētas, kas ir miniatūrs mākslas priekšmets, grafisko dizainu veidojusi māksliniece Frančeska Kirke, autore arī īpaša dizaina 1 lata monētai ar pakava attēlu un kolekcijas monētai Basketbols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

KPMG Baltics: Cena par kases aparātu sertificēšanu nemainīsies atkarībā no pieprasījuma

LETA, 13.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cena par kases aparātu un sistēmu sertificēšanu nemainīsies atkarībā no pieprasījuma pēc šī pakalpojuma, sacīja starptautiskā audita un biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Baltics Nodokļu konsultāciju nodaļas direktore Irēna Lejiņa.

Šādu pavērsienu pakalpojumu cenas izmaiņās iepriekš prognozēja Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) izpilddirektore Zane Štolcere, uzsverot, tā kā "KPMG Baltics" ir vienīgais servisa uzņēmums, un kases aparātu mainīšana vai pielāgošana, visticamāk, sāksies vienlaicīgi un masveidā, uzņēmējiem ir jārēķinās, ka šajā situācijā arī "KPMG Baltics" var celt pakalpojumu cenas.

Taču Lejiņa teica, ka šādi apgalvojumi ir nepamatoti, jo kases aparātu un sistēmu sertificēšanas cena ir noteikta kā gabaldarbs, par pamatu ņemot prognozēto kases aparāta vai sistēmas pārbaudes darba apmēru stundās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā kases aparātu reforma ir pāri pusei, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā.

«Reforma, pilnīgi noteikti, ir pāri pusei. Kases aparātus ir nomainījuši 50% uzņēmēju, kuriem tas bija jādara. Tas, kur reformā esam iebuksējuši, ir kases aparātu modeļi, kuriem tika konstatētas kļūdas un kuriem ir jāiziet atkārtota sertifikācija,» teica Pelēkā.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka kases aparātu ražotājs ir paudis gatavību uz sava rēķina uzņēmumiem nodrošināt atjaunotās kases aparātu versijas. «Nupat - šīs nedēļas sākumā - mēs tikāmies ar kases aparātu ražotāja pārstāvi, kurš apliecināja, ka ir novērstas visas kļūdas, uz kurām norādīja VID un kases aparāti ir atkārtoti iesniegti sertifikācijai,» sacīja Pelēkā.

Tāpat VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja norādīja, ka atsevišķas uzņēmējus pārstāvošās organizācijas jau no reformas sākuma ir pārspīlējušas ar kases aparātu nomaiņu saistīto izmaksu apmērus. «Tas, ko redz VID, ir ārkārtīgi lielā pretestība no atsevišķu uzņēmējus pārstāvošo organizāciju puses, nevēlēšanos iedziļināties, nevēlēšanos saprast, turpināt populistiskas diskusijas par to, vai reforma ir vajadzīga, nav vajadzīga,» teica Pelēkā, piebilstot, ka uzņēmējiem ir jāpieņem jaunās tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Danusēvičs: Mazie un vidējie uzņēmumi gribētu valsts atbalstu jauno kases aparātu iegādei

LETA, 17.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazie un vidējie uzņēmumi ir bažīgi par iespējām investēt jaunu kases aparātu iegādē un uzstādīšanā, kas jāveic nākamgad, un vēlētos saņemt valsts atbalstu kases aparātu reformas īstenošanai, norādīja Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Lai arī līdz šim uzņēmējiem vēl nav skaidrības par izmaksu apmēru, tomēr Danusēvičs atzīmēja, ka uzņēmējiem tāpat neklāsies viegli.

«Pagaidām vēl aizvien nav zināmi precīzi jauno kases aparātu izcenojumi, jo Latvijā šobrīd nav neviena sertificēta kases aparāta, kas atbilstu jaunajām prasībām. Taču summas, kas tiks iztērētas par jaunā kases aparāta iegādi un uzstādīšanu, nav iespējams atpelnīt. Tādos un līdzīgos gadījumos uzņēmēji vēlētos valsts atbalstu, lai spētu turpināt uzņēmuma darbību,» uzsvēra LTA prezidents.

Viņš stāsta, ka vairāki uzņēmēji ir apliecinājuši, ka viņiem netiek sniegta jaunākā informācija par aktuālajiem jautājumiem kases aparātu jomā, bet gan tiek «malts viens un tas pats», nedodot viņiem skaidrību un neinformējot par izmaiņām, piemēram, ka nevis no 2017.gada 1.janvāra jau visiem jālieto jaunie kases aparāti un sistēmas, bet pēc sešu mēnešu pārejas perioda, kura laikā Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniegs nepieciešamās konsultācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Aukstais karš kases aparātu segmentā

Māris Ķirsons, 19.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Tirgus pārdales instrumenta lomu spēlē nevis konkurenti, bet gan nodokļu administrācija.

Latvijā apzināti vai arī neapzināti ir izvērsts aukstais karš kases aparātu segmentā, kurā tirgus pārdales instrumenta lomu spēlē nevis konkurenti, bet gan nodokļu administrācija

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Computer Hardware Design (CHD) valdes priekšsēdētājs Olafs Bluķis.

Kases aparātu reforma virzās kā pa kalniem

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

«Nevaru pateikt iemeslus – kadru maiņa nodokļu administrācijā, tirgus situācija vai sazin kas, bet 30. oktobrī saņēmām vēstuli no VID, ka CHD kases aparāti neatbilst prasībām un pat uz vienu dienu tika izņemti no lietošanai atļauto saraksta, kaut arī tos par atbilstošiem izvirzītajām prasībām bija atzinis VID noteiktais atbilstības novērtētājs. Pārsteigums milzīgs! Neatbilstības punkti, maigi izsakoties, bija «safabricēti», un to arī norādījām un izskaidrojām. Piemēram, kā viena no neatbilstībām tika norādīta vienkāršā datu nodzēšanas iespēja, kaut arī attiecīgais kases aparātu modelis (instrukcija, no kuras nodokļu administrācija bija smēlusies attiecīgo informāciju) Latvijā nekad nav ticis pārdots. Šāds modelis tiek ražots, taču citiem tirgiem. Nodokļu administrācijas darbinieki gan atteicās nodemonstrēt, kā to uz atbilstības novērtētāja par atbilstošiem Latvijas normatīvu prasībām atzītajiem kases aparātiem var izdarīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kases sistēmu ieguvumiem jāmotivē vairāk par sankcijām

Edijs Tanons - SIA Datakom risinājumu direktors, 19.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecus gadus ilgstošā kases aparātu reforma joprojām nav noslēgusies, turklāt gada sākumā konstatēts, ka tikai 59% kases aparātu bija nomainīti, kas ir ļoti mazs skaitlis. Protams, ar vienu kases aparātu sistēmas maiņu visu ēnu ekonomiku neizdosies apkarot, taču šī reforma ir vajadzīga un ticu, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un Finanšu ministrijai ir plašāks plāns.

Tas, ko šī kases aparātu reforma izdara, – tā sakārto standartus, kādā dati ir jāglabā un jāaizsargā. Salīdzinājumam ar elektrības izmantošanu – ja iepriekš katram bija sava rozete un savi volti, tad tagad jābūt vienādām rozetēm un mēs tos datus paņemsim no kases un varēsim ērti un ātri izanalizēt. Tas ļoti atvieglo atrast no tiem 30 tūkstošiem uzņēmēju tos piecus tūkstošus, kuri likumu apiet, jo mākslīgais intelekts sameklē, kas savāktajos datos atšķiras.

Tie, kuri sistēmas ir nomainījuši, bija godprātīgi un, uzzinot par jaunajām prasībām, sastādīja plānus, un pieņēma atbilstošus lēmumus, kā šīs prasības izpildīt, veicot aizņēmumus bankā, ieguldot personīgos līdzekļus vai pārplānojot biznesa plānus, – nosacīti veido «balto» sarakstu. Savukārt, iekāpjot atlikušo uzņēmēju «kurpēs» – mēs redzam, ka tipiskais Latvijas taupīgais uzņēmējs nedarīs, ja kases reformas neievērošanai neseko nekādas sankcijas. Uzņēmēji, kuri sistēmas līdz noteiktajam termiņam vēl nenomainīja, bija iespringuši, taču datums pagāja garām un pamazām viņi atslābst. Paiet mēnesis, divi – VID neko nesaka. Maija mēnesī jau ir uzņēmēji, kuri izteikušies – kāpēc vajadzēja tērēt tos 20–30 tūkstošus? Uzņēmējiem ir aktuāls jautājums arī par to, vai informācijas tehnoloģijas ātri nenovecos un ieguldītie līdzekļi atmaksāsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vienotajā datubāzē ir reģistrēti 12 jaunajām tehniskajām prasībām atbilstoši kases aparāti, kases sistēmas, specializētās ierīces un iekārtu modeļi. Patlaban atbilstības pārbaudes tiek veiktas vēl 24 modeļiem, līdz ar to jau pavisam drīz uzņēmējiem būs krietni lielākas izvēles iespējas, informē VID Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Līdz šī gada 1.jūlijam bija jāveic kases aparātu un sistēmu atbilstības pārbaudes atbilstoši jaunajām tehniskajām prasībām. VID veiks pārbaudes, lai pārliecinātos, ka jaunās iekārtas ir uzstādītas un tiek lietotas atbilstoši noteikumu prasībām. Taču tā kā sertifikācijas process joprojām aktīvi turpinās, VID jauno iekārtu nomaiņas procesā sola ievērot «Konsultē vispirms» principu un ar izpratni izturēties, sniegt atbalstu un konsultēt tos komersantus, kuru kases aparātu un sistēmu modeļiem atbilstības pārbaude vēl tikai tiek veikta.

Lai noskaidrotu, vai konkrētais kases aparāts vai sistēma jau ir sertificēta vai arī ir to vidū, kam sertificēšana vēl tiek veikta, VID aicina sazināties ar sava uzņēmuma kases aparātu un sistēmu apkalpojošo dienestu. Gadījumā, ja kases aparāts vai sistēma nav to vidū, klients var aicināt apkalpojošo dienestu konkrētajam modelim veikt sertifikāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācijā, kas izveidojusies saistībā ar kases aparātu un sistēmu reformu, mazie un vidējie tirgotāji cer uz Eiropas Komisijas (EK) iejaukšanos, pauda Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Viņš skaidroja, ka LTA līdz šim ir piedāvājusi vairākus efektīvākus un, iespējams, lētākus kases aparātu un sistēmu kontroles mehānismus.

«Tomēr Finanšu ministrija jau pusotru gadu nevēlas apspriest pēc būtības «reformas» principus ne tikai ar LTA, bet arī Saeimas Tautsaimniecības komisijā. Tāpēc ceram uz Eiropas Komisijas iejaukšanos,» uzsvēra LTA prezidents.

Lai apspriestu iepriekš EK nosūtīto sūdzību izskatīšanas gaitu, Danusēvičs šodien Briselē tiksies ar EK Izaugsmes ģenerāldirektorāta ierēdņiem, kas pārrauga šo jomu.

«Latvijā noteiktā kases aparātu, sistēmu un automātu privātā sertifikācijas sistēma ir unikāla Eiropā un rada pārmērīgu slogu mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Piemēram, tirdzniecības automātu, kas uzstādīti Rīgas starptautiskajā autoostā vien, sertifikācija izmaksās virs 40 000 eiro, peldbaseina kases sistēmu sertifikācija - ap 20 000 eiro. Parastais kases aparāts Latvijā ir vairāk nekā divarpus reizes dārgāks par tādu pašu modeli ārpus Latvijas,» klāstīja Danusēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot dažāda veida kontroles pasākumus, var būt situācijas, ka tiek pārbaudīti arī kases aparāti, lai pārliecinātos, ka uzņēmēji tos lieto atbilstoši noteikumiem. Piemēram, vai ir reģistrēti visi darījumi, vai nav notikusi iejaukšanās kases aparātu programmatūrā un reģistrēto datu ļaunprātīga dzēšana. Tādējādi tiek pārbaudīti iespējamie aplokšņu algu riski, jo, kā zināms, neuzrādītie uzņēmējdarbības ienākumi ir lielākā ēnu ekonomikas komponente un avots aplokšņu algu izmaksai. Viens no veidiem, kā tiek gūti neuzrādīti ienākumi, ir krāpšanās ar kases aparātiem.

Lai izvairītos no iespējamiem pārkāpumiem nezināšanas vai nejaušības dēļ, aicinām kases aparātu lietotājus VID tīmekļa vietnē iepazīties ar rokasgrāmatu «Kases aparāta, hibrīda kases aparāta un kases sistēmas lietotāja pienākumi». Īpaši uzmanīgiem iesakām būt CHD markas kases aparātu modeļu CHD 2050 3.62.0, CHD 3030 3.62.1, CHD 3050 3.62.0, CHD 3050U 3.62.0, CHD 3850 3.62.0 un CHD 7 3.62.0 lietotājiem, jo tiem konstatētas būtiskas neatbilstības normatīvajos aktos noteiktajām tehniskajām prasībām, tostarp, tie nenodrošina pietiekošu programmu un datu aizsardzību pret netīšu un ļaunprātīgu bojāšanu vai pārveidošanu. Tādējādi lietotājiem iesakām sekot akumulatora stāvoklim, lai nodrošinātu kases aparātā reģistrēto datu saglabāšanu negaidīta strāvas padeves pārrāvuma gadījumā, un nebūtu nepieciešams VID skaidrot, ka kases aparātā reģistrētie dati nav dzēsti ļaunprātīgas darbības rezultātā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Izsniedz pirmo apliecinājumu par kases aparātu sistēmas atbilstību jaunajām prasībām

Lelde Petrāne, 13.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Audita un biznesa konsultāciju kompānija KPMG Baltics ir pabeigusi Latvijā pirmās, jaunajām tehniskajām prasībām atbilstošās kases sistēmas atbilstības pārbaudi. Latvijas uzņēmumiem ir atlikuši nepilni pieci mēneši līdz brīdim, kad jāsāk lietot jaunajām tehniskajām prasībām atbilstoši un sertificēti kases aparāti un sistēmas.

Latvijā pirmās, jaunajām prasībām atbilstošās kases sistēmas izplatītājs ir SIA Universālās vadības sistēmas, kas ir viens no lielākajiem kases sistēmu tirdzniecības un apkalpošanas uzņēmumiem Latvijā. Tuvākajā laikā KPMG Baltics uzsāks vēl sešu SIA Universālās vadības sistēmas kases sistēmu atbilstības pārbaudes. Normatīvie akti nosaka, ka atbilstoši jaunajām prasībām sertificētus kases aparātus vai sistēmas uzņēmumiem bija jāsāk lietot jau no 2017. gada 1. janvāra, bet līdz 1. jūlijam ir jāveic to sertificēšana (atbilstības noteiktajām tehniskajām prasībām novērtēšana).

KPMG Baltics pārstāvis Kārlis Mālnieks skaidro: «VID īpašā paziņojumā ir uzsvēris, ka kases aparātus un sistēmas, kuras ir sertificētas atbilstoši jaunajām tehniskajām prasībām, ir jāuzsāk lietot līdz 2017. gada 1. jūlijam. Līdz ar to, lai sertificētu savu kases aparātu vai sistēmu, kuru šobrīd lieto nodokļu maksātājs, ir atlicis mazāk nekā pieci mēneši. Uzņēmumiem ir jāņem vērā, ka normatīvo aktu regulējums attiecībā uz jauno kases aparātu lietošanas uzsākšanas termiņu netiks grozīts. Viena kases aparāta vai sistēmas veida testēšana un sertifikācija atbilstoši starptautiskajai metodoloģijai ilgst vairākas nedēļas.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas Pasts uzsācis vērienīgu tehnoloģiskās modernizācijas projektu

Monta Glumane, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā divus miljonus eiro, Latvijas Pasts uzsācis pasta tīkla vērienīgāko tehnoloģiskās modernizācijas projektu pēdējos gados

Projekts paredz visās pasta nodaļās ieviest mūsdienīgu kases sistēmu, jaunus maksājumu karšu termināļus un ierīces, kas nodrošinās klientu elektronisku parakstīšanos par reģistrēto sūtījumu saņemšanu. Uzņēmums paredz, ka jauno sistēmu ieviešanas rezultātā kopējais pakalpojumu sniegšanas un datu apstrādes ātrums pasta nodaļās paātrināsies vairākkārt, vienlaikus nodrošinot to augstāko aizsardzību pret ārējiem riskiem. Kases sistēmu maiņas process uzsākts šā gada oktobrī un attieksies uz visām vairāk nekā 400 pasta nodaļām, kopumā ar jauno sistēmu plānojot aprīkot 600 darbavietu. Paredzams, ka šis modernizācijas projekts tiks pabeigts 2019. gada pirmajos mēnešos, paralēli instalējot arī jaunākās paaudzes maksājumu karšu termināļus un paraksta ierīces. Pie jauno tehnoloģiju projekta uzņēmuma vadība sāka strādāt jau 2016. gada otrajā pusē, taču sekoja izmaiņas normatīvajā regulējumā un tehniskās specifikācijas nācās pārstrādāt, kā rezultātā ieilga arī iepirkuma process. «Kases sistēmu modernizācijas process normatīvā regulējuma izmaiņu rezultātā nevirzījās tik ātri, kā tas bija ieplānots no mūsu puses, sākot realizācijas pirmo kārtu. Taču šobrīd izveidojies komplekss projekts, kas pilnībā atbilst valsts noteiktajām prasībām un vienlaikus papildināts gan ar jaunākās paaudzes banku karšu termināļiem, gan digitālā paraksta ierīcēm reģistrēto sūtījumu saņemšanai,» stāsta Latvijas Pasta valdes loceklis Kristaps Krūmiņš. Jaunās kases sistēmas atbilst aktuālākajam normatīvo aktu regulējumam, to veiktspēja ir aptuveni četras reizes ātrāka nekā līdz šim Latvijas Pasta nodaļās lietotajām sistēmām, kā arī kases sistēmās izmantotas jaunākās operētājsistēmas un antivīrusu versijas. Līdzšinējās kases sistēmas uzņēmumā ekspluatētas kopš 2005. gada un uzskatāmas par novecojušām visās to izpausmēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iebilst pret dārgu un pasaulē unikālu kases aparātu ieviešanu, teikts paziņojumā medijiem.

LTRK norāda, ka patlaban izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām ir pārskatāms, jo nedos vēlamo rezultātu ēnu ekonomikas mazināšanā, bet uzliks pienākumu tirgotājiem Latvijā ieviest neadekvāti dārgus kases aparātus un sistēmas. LTRK uzskata, ka kases aprātu problemātiku iespējams atrisināt efektīvāk.

Pēc LTRK aprēķiniem, lai īstenotu patlaban izstrādātos noteikumus, varētu būt nepieciešami 74 miljoni eiro, savukārt vismaz tik pat liela summa paredzama, lai pielāgotu grāmatvedības un citas programmas, uzstādītu iekārtas un veiktu citus nepieciešamos priekšdarbus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autobusu kompānijām to ieviešanu plāno atlikt, Pasažieru vilcienam atlaides nedos.

Tas izriet no iesaitīto pušu teiktā Dienas Biznesam. Visticamāk, tuvāko nedēļu laikā Finanšu ministrija (FM) virzīs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izstrādātus grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 96 Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība, kuri patlaban paredz, ka ne vēlāk kā 2019. gada 1. janvārī pasažieru pārvadāšanas transportlīdzekļos un biļešu tirdzniecības vietās jāievieš jaunie kases aparāti, hibrīda kases aparāti vai kases sistēmas.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Klajā nāks gleznotājam Niklāvam Strunkem veltīta kolekcijas monēta

Zane Atlāce - Bistere, 11.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ceturtdien, 11. jūlijā, izlaidīs latviešu gleznotāja, grafiķa un scenogrāfa Niklāva Strunkes (1894–1966) radošajam mantojumam veltītu īpašas formas sudraba kolekcijas monētu.

Viens no Niklāva Strunkes izcilākajiem darbiem – glezna «Cilvēks, kas ieiet istabā» (1927) – ietverts Latvijas kultūras kanonā. Tieši šī glezna atveidota kolekcijas monētas «Niklāvs Strunke» reversā. Savukārt monētas aversā atveidots fragments no gleznas «Pašportrets ar lelli» (1921).

Kolekcijas monētas «Niklāvs Strunke» grafiskā dizaina autors ir Paulis Liepa, bet plastisko veidojumu darinājis Ivars Drulle. Paulis Liepa ir divu kolekcijas monētu autors – viņš veidojis inovatīvo sudraba kolekcijas monētu «365», kā arī kolekcijas monētu «Nacionālais uzņēmējs» ar 25 reljefi izstrādātām skaldnēm reversā. Šī monēta 2018. gadā atzīta par «Mākslinieciskāko monētu» prestižajā starptautiskajā konkursā «Coin of the Year».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionālajā sabiedrības aptaujā par Latvijas gada monētu 2015 atzīta Pasaku monēta I. Pieci kaķi, informē Latvijas Banka.

Kopumā balsojumā piedalījās 12 645 cilvēki, un par monētu Pasaku monēta I. Pieci kaķi balsojusi trešā daļa aptaujas dalībnieku.

Šīs kolekcijas monētas grafisko dizainu veidojusi pazīstamā bērnu grāmatu ilustratore Anita Paegle, bet ģipša modeli – Jānis Strupulis. Māksliniece A. Paegle ir bērnu grāmatu ilustratore, un apliecinājums viņas īpašajam talantam atspoguļojās arī vienā no pēdējām lata sudraba piemiņas monētām – Latvijas Bankas gādātā raudzību dāvana Šūpuļa monēta ar A. Paegles brīnumjauko miega vilcējas pelītes tēlu kļuva par Latvijas gada monētu 2013.

Kolekcijas monēta Pasaku monēta I. Pieci kaķi kalta Lietuvas kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla un ir pirmā kolekcijas monēta īpašā monētu sērijā, kas veltīta tautā iemīļotākajām un zīmīgākajām latviešu pasakām. 2016. gadā iznākusi jau otrā šīs sērijas monēta – bPasaku monēta II. Eža kažociņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājos valsts saskata peramos zēnus un, savelkot arvien jaunu ierobežojumu žņaugu, kavē nozares attīstību, kura pašlaik šūpojas uz šaura tilta

Tādu ainu zīmē DB un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. Jaudu attīstībai piešķir jaunu spēlētāju ienākšanas potenciāls un gaidāmās struktūras izmaiņas, kas piemet piparus sagaidāmajai mazumtirdzniecības jomas stagnācijai.

Patēriņa līkloči

Iekšzemes izaugsmi galvenokārt virza tieši privātais patēriņš, liecina Latvijas Bankas dati. Mājsaimniecību maksātspēju veicinājis algu kāpums un zemā inflācija. Par iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos liecina arī pārmaiņas mājsaimniecību patēriņa struktūrā, tajā sarūkot izdevumiem par pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Līdz ar to mazumtirdzniecībā var novērot pieaugumu, taču tas ir neliels un turpina noplakt. Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs ir nemierā ar Finanšu ministrijas interpretāciju par statistikas datiem, uz āru rādot pozitīvāku situāciju, nekā to redz nozares dalībnieki. Izteiktu patēriņa pieaugumu mazumtirgotāji neizjūt, arī vidējā patērētāja maciņā naudas pieaugumu īsti nesaskata. Pozitīvs signāls ir augošā tendence iegādāties sadzīves un mājas labiekārtošanas preces, kas varētu liecināt par to, ka cilvēki vēlas nostabilizēt savu dzīvi Latvijā, atzīmē H. Danusēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru