Kases sistēmu ieguvumiem jāmotivē vairāk par sankcijām 

Piecus gadus ilgstošā kases aparātu reforma joprojām nav noslēgusies, turklāt gada sākumā konstatēts, ka tikai 59% kases aparātu bija nomainīti, kas ir ļoti mazs skaitlis. Protams, ar vienu kases aparātu sistēmas maiņu visu ēnu ekonomiku neizdosies apkarot, taču šī reforma ir vajadzīga un ticu, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un Finanšu ministrijai ir plašāks plāns.

Edijs Tanons - SIA Datakom risinājumu direktors, 19.6.2019

Publicitātes foto

Tas, ko šī kases aparātu reforma izdara, – tā sakārto standartus, kādā dati ir jāglabā un jāaizsargā. Salīdzinājumam ar elektrības izmantošanu – ja iepriekš katram bija sava rozete un savi volti, tad tagad jābūt vienādām rozetēm un mēs tos datus paņemsim no kases un varēsim ērti un ātri izanalizēt. Tas ļoti atvieglo atrast no tiem 30 tūkstošiem uzņēmēju tos piecus tūkstošus, kuri likumu apiet, jo mākslīgais intelekts sameklē, kas savāktajos datos atšķiras.

Tie, kuri sistēmas ir nomainījuši, bija godprātīgi un, uzzinot par jaunajām prasībām, sastādīja plānus, un pieņēma atbilstošus lēmumus, kā šīs prasības izpildīt, veicot aizņēmumus bankā, ieguldot personīgos līdzekļus vai pārplānojot biznesa plānus, – nosacīti veido «balto» sarakstu. Savukārt, iekāpjot atlikušo uzņēmēju «kurpēs» – mēs redzam, ka tipiskais Latvijas taupīgais uzņēmējs nedarīs, ja kases reformas neievērošanai neseko nekādas sankcijas. Uzņēmēji, kuri sistēmas līdz noteiktajam termiņam vēl nenomainīja, bija iespringuši, taču datums pagāja garām un pamazām viņi atslābst. Paiet mēnesis, divi – VID neko nesaka. Maija mēnesī jau ir uzņēmēji, kuri izteikušies – kāpēc vajadzēja tērēt tos 20–30 tūkstošus? Uzņēmējiem ir aktuāls jautājums arī par to, vai informācijas tehnoloģijas ātri nenovecos un ieguldītie līdzekļi atmaksāsies.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

Jā, tās idejas, kas ir ieviestas un kādā veidā ieviestas tajā uzrakstītajā kodā, noveco. Taču labās ziņas ir tās, ka, veidojot kases sistēmas, Datakom apzināti uzrakstīja kodu atvērtu un saprotamu, proti, kods klientam ir izlasāms, un funkcijas ir iespējams pierakstīt klāt, ieintegrēt klāt kādu sistēmu, lai neveidotu tā saucamo melnās kastes piegādi. Tas dod kases sistēmām garāku dzīves ilgumu, jo ar laiku kodu iespējams pielāgot, attīstīt un pārveidot.

Laikā, kad ir izteikts cilvēkresursu trūkums, ir klienti, kuri redz šo pārmaiņu pievienoto vērtību – kases sistēmas sniedz vairākas funkcionalitātes, ar kurām datu analīze ir ērtāk veicama, viegli pieejami noliktavas atlikumi, biznesu ir vieglāk padarīt automatizētāku. Lai gan saprotams, ka uzņēmēji nav priecīgi par faktu, ka ir jāiztērē simts tūkstoši uz pārdesmit kases sistēmām, taču, sarēķinot 3–5 gados šo ieguvumu ietaupītās izmaksas, klienti nonāk pie secinājuma, ka lētāk ir paņemt, piemēram, nomā no Datakom kases sistēmu, kas atrisina vairākus aktuālus jautājumus. Kases sistēma dod kontroli pār savu biznesu, tāpēc šī lēmuma nepieņemšana un atlikšana uz neskaidriem termiņiem traucē biznesam attīstīties.

Katra reforma paver kādas jaunas iespējas. Piemēram, mēs radījām Baltijā pirmo mobilā viedtālruņa izmēra kases aparātu Tiki-taka Pay, kas ļauj veikt gan maksājumus ar skaidru naudu, gan norēķinu kartēm, tostarp kartēm ar bezkontakta tehnoloģiju. Pēc Tiki-taka Pay izziņošanas saņēmām lielu klientu interesi, jo šī inovācija paver līdz šim nebijušas biznesa nišas. Nevienam nepatīk savas telpas piekraut ar milzīgām kastēm. Šis pakalpojums ļauj atvērt pat kvadrātmetru lielu veikalu, kurā ir viss, kas vajadzīgs, vai izveidot biznesu kaut vilciena vagonā, jo nav nepieciešama rozete, kvītis, kas nozīmē, ka Latvijā kases aparātu daudzums tikai augs.

Līdz šim mazie aparāti bija savienoti ar lielo kases sistēmu, kas kaut kur bija jātur. Tiki-taka Pay juridiski ir kases aparāts, bet funkciju ziņā kases sistēma, kura strādā bez interneta – mazo izmēru, mobilitāti un datu analīzi varētu nosaukt pie galvenajiem ieguvumiem šim aparātam. Atkal jau apzināti to veidojām pēc iespējas vienkāršāk, lai tas būtu visiem pieejams, bez sarežģītām funkcijām, lai arī mazais uzņēmējs varētu to atļauties un strādāt ērti.

Pēc šī pirmā soļa ieviešanas ir plānots nākamais – ka visa informācija būs tiešsaistē. Šajā virzienā iet arī citas valstis, piemēram, Lietuva, Vācija, Itālija. Nākotnē varētu sagaidīt vienotu risinājumu visā Eiropas Savienībā, taču vienmēr nāk līdzi privātuma jautājums. To esam pārsprieduši gan ar VID, gan uzņēmējiem – godīgais uzņēmējs neredz problēmu iesniegt visus čekus, taču, tos iesniedzot, nāk līdzi lūgums valsts iestādēm nodrošināt to, ka šie dati nebūs pieejami trešajām personām. Kā vienmēr, būs jāatrod balanss starp privātumu un efektivitāti, ko iedod digitālā sistēma.

Lai arī katras jaunas inovācijas ieviešana ir saistīta ar zināmām izmaksām, kas sākotnēji uzņēmējos rada skepsi, tomēr šajā gadījumā, izvērtējot arī ieguvumus, kopējais pienesums uzņēmējdarbībai ir lielāks. Pamazām, lai arī normatīvā kārtā, šīs priekšrocības uzņēmēji sāk arī novērtēt, tomēr ceļš līdz pilnībai vēl ir diezgan ilgs.

Tevi varētu interesēt

2018. gada 25. maiju kā zīmīgu datumu noteikti atceras teju ikviens, jo...

Strauji tuvojas 2018. gada 25. maijs jeb laiks, kad stāsies spēkā Vispārīgā...

Nepalaid garām

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenotāji atklājuši pirmās nākotnes infrastruktūras...

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Ekonomikas ministrijā šobrīd tiek spriests par nepieciešamajām izmaiņām Vispārīgajos būvnoteikumos,...

Šī brīža situācija nekustamo īpašumu tirgū būtiski atšķiras no laika pirms termiņuzturēšanās...

Ikgadējo Baltijas finanšu regulējuma konferenci FinReg 2019 caurvija Ģirta Rungaiņa alegorija par...

Elektriskie skrejriteņi kļūst arvien populārāki ne tikai Eiropā, bet arī Latvijā. Kamēr...

Šobrīd atkritumu apsaimniekošanā Rīga tiek galā ar pamatuzdevumu – izvest atkritumus, tomēr...

Mājoklis ir viena no cilvēka dzīves pamatvajadzībām. Iespējams, tieši tāpēc īpašumi tālākai...

Ar katru gadu Latvijas autoceļu remontu deficīta samazināšana kļūst arvien aktuālāka. Deviņdesmito...

Šogad Latvijā tiks slēgtas 13 skolas un reorganizētas vēl 11 skolas, kas radīs...

Staigājot pa Rīgas centra ielām un baudot tā unikālo vidi, neviļus rodas...

Ja runājam par nekustamo īpašumu, pats aktuālākais jautājums ikvienam, kurš ir sava...