Investors

Tirgi atkorķē šampanieti uz šķietamas Brexit un tirdzniecības karu skaidrības

Jānis Šķupelis, 13.12.2019

Boriss Džonsons

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatās, ka politiķi vadošajiem pasaules finanšu tirgiem pasnieguši agrīnu Ziemassvētku dāvanu, un cenu rekordu birums tajos šā gada beigās un nākamā gada sākumā var turpināties.

Britu velēšanās pārliecinoši triumfējusi Konservatīvā partija, kas nozīmē, ka šīs valsts parlaments beidzot izskatās gatavs kādiem laicīgiem un izšķirīgiem lēmumiem saistībā ar ieilgušo Brexit procesu. Tādējādi sagaidāms, ka to pašu Konservatīvo partiju pārstāvošais britu premjers Boriss Džonsons varēs strādāt pie tā, lai Apvienotā Karaliste Eiropas Savienību (ES) pamestu jau nākamā gada janvāra beigās. Būtībā britu "bezvienošanās" scenārija iespējamība vairs netiek nopietni apsvērta. Kopējā sajūta ir – sliktākais Brexit frontē jau ir aiz muguras, ko attiecīgi svin arī, piemēram, akciju tirgus dalībnieki.

Jāteic, ka britu vēlēšanas nav bijis vienīgais iemesls, kādēļ šīs nedēļas laikā vērojams riska aktīvu mijēju optimisms. Tiek ziņots, ka arī ASV prezidents Donalds Tramps varētu būt piekritis sākotnējam tirdzniecības darījumam ar Ķīnu. Tādējādi šo svētdien spēkā varētu nestāties iepriekš paredzētie jaunie ASV tarifi pret šo Tālo Austrumu lielvalsti. Šīs darba nedēļas beigās pieejamā informācija liecināja, ka Ķīna 2020. gadā varētu būt piekritusi uzpirkt ASV lauksaimniecības produkciju 50 miljardu ASV dolāru vērtībā. Savukārt ASV – mazināt esošos tarifus savam Ķīnas importam.

Tirgū ekstāze un jauni rekordi

Zūdot nozīmīgiem neskaidrību avotiem, Apvienotajā Karalistē un citos pasaules lielākajos akciju tirgos cena pēdējās dienās braši ceļojusi augstāk. Ja pirms kāda laika daudzi līdzekļu pārvaldnieki saviem klientiem no britu finanšu tirgus ieteica turēties pa gabalu (daudzi investori, ņemot vērā potenciālo mārciņas un citu britu aktīvu cenu volatilitāti, vienkārši negribēja ķēpāties ar ieguldījumiem ar šo valsti saistītajos vērtspapīros. Tā vietā nauda plūda uz citiem reģioniem, kuriem nākotne tika zīmēta ar nosacīti skaidrākām līnijām), tad tagad drīzāk tiek runāts par šīs valsts aktīvu cenu renesansi. Visa rezultātā arī eiro cena mārciņās nu noslīdējusi līdz zemākajam līmenim kopš 2016. gada vasaras.

DB jau rakstījis, ka finanšu tirgus dalībnieki pozitīvāku Brexit atrisināšanos mēģinājuši "notirgot" jau kādu laiku. Šobrīd izskatās, ka tas tiem ir arī atmaksājies. Dzirdami daudz spriedumi, ka mārciņas cena cena dažu nākamo mēnešu laikā var aizsniegties līdz 1,4 – 1,45 ASV dolāru atzīmei. Piektdien mārciņas cena atradās pie 1,338 ASV dolāru atzīmes, kas kopš oktobra pirmās puses jau ir kāpums par 9,5%.

«Ģeopolitikas riski visu šo gadu smacēja ekonomikas izaugsmi. Tas ir neticami - 24 stundu laikā esam nonākuši tuvāk to atrisinājumam. Skatījums uz 2020. gadu jau mēnešiem nav bijis tik labs,» "The Wall Street Journal" savas sajūtas ieskicē finanšu uzņēmuma "Mitsubishi UFJ Financial Group" pārstāvji.

Nav izslēgts, ka tuvākajā laikā finanšu tirgos turpināsies zināma ekstāze, kas cenu ziņā var nozīmēt arvien jaunas virsotnes. Jāņem gan vērā, ka šogad vien to pašu ASV akciju cena palēkusies jau vairāk nekā par ceturto daļu. Līdzīgs pieaugums bijis arī Vācijas lielāko publiski kotēto uzņēmumu akcijām (neskatoties uz to, ka šīs valsts ekonomika gandrīz iekrita recesijā; Vācijā turpina buksēt ražošana). Savukārt britu akcijas šogad atpalikušas gan no ASV, gan Vācijas un Francijas akcijām – to cena pieaugusi "vien" par 8,4%. Nu tiek spriests, ka, investoriem atgriežoties, varētu būt pienācis laiks tām šo starpību piedzīt.

"Es gan vēlētos, lai tirgus būtu paturējis kādas labas ziņas arī 2020. gadam. Šā gada beigās būs vērojams straujš riska aktīvu cenu pieaugums, bet kas būs palicis pāri 2020. gadam?" zināmas bažas "Bloomberg" pauž "Julius Baer & Co" pārstāvis.

Tāpat, reaģējot uz šādām riska apetīti stimulējošām ziņām, spēji pieauga vairāku izejvielu cena. Piemēram, Ziemeļjūras jēlnaftas piegāžu līgumu vērtība Londonas preču biržā pārsoļoja pāri 65 ASV dolāru par barelu atzīmei (tā ir dārgākā nafta trīs mēnešos). "Finanšu tirgus dalībnieku riska apetīte, visticamāk, paliks augsta, ko noteiks ASV un Ķīnas darījums. Naftas tirgū gan pastāv risks, ka nākamā gada pirmajā pusē būs ievērojama šī resursa pārprodukcija un krājumu pieaugums," piebilst "Commerzbank" stratēģi.

Viltus saullēkti

Šāds britu vēlēšanu iznākums gan nenozīmē, ka nākotnē vairs nedzirdēsim par ar Brexit procesu saistītajiem izaicinājumiem. Patiesībā smagais darbs, kas nozīmēs, piemēram, sarunas par reģionu turpmākajām attiecībām, varētu būt vien sācies. Pēc janvāra ES un Apvienotajai Karalistei būs jālauž šķēpi par ilgtermiņa vienošanos saistībā ar tirdzniecības tarifiem, imigrācijas noteikumiem un citiem svarīgiem jautājumiem. Ar visiem šiem jautājumiem lemts tikt galā līdz nākamā gada beigām. Pēdējo gadu vēsture arī rāda, ka optimisma uzplaiksnījumiem par Brexit un tiem pašiem tirdzniecības kariem ir bijuši jau vairāki viltus saullēkti.

"Konservatīvā partija vēlēšanās ir ieguvusi pārliecinošāko uzvaru pēdējos 30 gados, un Boriss Džonsons būs tas, kurš stūrēs Lielbritānijas izstāšanos no ES. Konservatīvie ir nodrošinājuši 361 vietu parlamentā, kas ir ērts vairākums - ap 40 vietām. Leiboristu partija un tās līderis Džeremijs Korbins šajās vēlēšanās ir zaudējuši gandrīz 70 vietas, kas ir ievērojams vēsturisks zaudējums un Korbins ir paziņojis par atkāpšanos no amata. Ar šādu iznākumu premjerministrs Džonsons ir nodrošinājis mandātu, kas viņam vajadzīgs, lai aizietu no ES līdz nākamā gada 31. janvārim, pamatojoties uz jau panākto vienošanos ar ES. Pēc tam Lielbritānija ieies pārejas periodā, un nekavējoties sāksies sarunas par turpmākajām tirdzniecības attiecībām. Džonsona plāns ir panākt tirdzniecības darījuma noslēgšanu jau nākamā gada beigās.

Taču tā varētu būt skaista ilūzija, jo 11 mēnešu laikā apspriest, ratificēt un ieviest jauno ES27 un Lielbritānijas tirdzniecības nolīgumu ir ļoti laikietilpīgs process. Ņemot vērā viņa pārliecinošo uzvaru vēlēšanās un bezvienošanās aizstāvju ietekmes mazināšanos, Džonsons varētu mainīt pozīciju un pagarināt termiņu, lai panāktu pieņemamāku vienošanos. Vēlēšanu izskaņā britu mārciņa stabilizējās pie 0,83 atzīmes attiecībā pret eiro, jo rezultāti norādīja uz daļu nenoteiktības mazināšanos īstermiņā, kā arī attiecībā uz to, ka bezvienošanās izstāšanās nenotiks. Tomēr nākamgad sterliņu mārciņas vājums var atgriezties, ja gaidāmās sarunas sarežģīsies. Iemesls ir tas, ka jaunais izstāšanās darījums vairs neizslēdz smagā Brexit scenāriju, ja sarunas ar ES tomēr nonāk strupceļā," spriež "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Interesants varētu būt vēl viens aspekts. Šajās britu vēlēšanās panākamus guva arī Skotu Nacionālā partija. Tas, iespējams, uz skatuves atgriezīs skaļākas runas par vēl vienu Skotijas neatkarības referendumu. 2014. gadā skoti jau vienreiz devās nobalsot par savu turpmāko dalību Apvienotajā Karalistē. Toreiz gan šīs kalnainās zemes pārstāvji izlēma no pārējās britu nācijas tomēr neatšķelties.

Spekulācijas par Skotijas referendumu pamatīgi tracināja finanšu tirgus, kas lika spriest par Apvienotās Karalistes sašķelšanās sekām. Daudzi skoti šobrīd norāda, ka tie savā referendumā 2014. gadā balsoja par cita veida Apvienoto Karalisti – tādu, kas iet kopsolī ar ES. Ja dūdu zemes pārstāvji vēlreiz dosies pie vēlēšanu urnām, tad spekulācijas par Apvienotās Karalistes ekonomisko un politisko nākotni tikai pastiprināsies, kas var nozīmēt, piemēram, vēl vienu fundamentālu sterliņu mārciņas vērtības krituma vilni.

Komentāri

Pievienot komentāru