2019. gadā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) Eiropas Savienības ātrās ziņošanas sistēmai RAPEX iesniedzis 44 ziņojumus par atklātām nedrošām precēm.

RAPEX ir ES ātrās ziņošanas sistēma par nepārtikas ražojumiem. Tajā piedalās dalībvalstis un Eiropas Komisija. Tās uzdevums ir ātri izplatīt informāciju par potenciāli bīstamām precēm un valstu veiktajiem pasākumiem.

37 ziņojumi bijuši par nedrošu preci saskaņā ar ES direktīvas par preču vispārējo drošumu 12. pantu, kas nozīmē, ka precei bijis nopietns risks, informē PTAC Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta Patēriņa preču uzraudzības daļas vadītāja vietniece Agrita Tjarve.

Lielākoties – 27 gadījumos – tās bija rotaļlietas. Četros gadījumos tie bija ķīmiskie produkti, trīs Ziemassvētku virtenes, viena kosmētikas prece, viens bērna pārnēsājamais aprīkojums un viena elektroprece.

Pašlaik uzņēmumu īpašnieki vadītājā vēlas redzēt ļoti dažādas īpašības, kas sniegtu iespēju atrisināt dažnedažādākās problēmas, būtībā meklējot cilvēku kiborgu, trešdien «Dienas Biznesa» rīkotajā konferencē «Biznesa prognozes» sacīja personālvadības konsultāciju un pētījumu kompānijas Fontes valdes priekšsēdētāja Inese Kamarūte.

Pašlaik īpašnieki vēlas redzēt multifunckionālu vadītāju, kurš domā globāli, ir apveltīts ar stratēģisko domāšanu, ļoti labām vadības zināšanām, un ir uz «tu» ar digtiālajiem risinājumiem.

I. Kamarūte, kura strādā ar augstākā līmeņa vadītājiem, zina stāstīt, ka augsta un vidēja līmeņa speciālisti, kuri strādā ārzemēs, vēlas atgriezties Latvijā, bet ne vienmēr viņus var adaptēt Latvijas biznesa vidē, gan attiecībā uz atalgojumu, gan amata aprakstiem.

«Pašlaik realitāte ir tāda, ka cilvēks, kurš strādājis lielā korporācijā ASV vai Krievijā, var aizvietot 2-3 Latvijas uzņēmumā strādājošus cilvēkus. Tas ir bīstami, bet uzņēmējs iegūst gan finansiāli, gan arī prasmju ziņā,» sacīja I. Kamarūte.

Uz Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāja amatu kandidē mediju holdinga Baltijas Mediju alianse kādreizējais izpilddirektors Ivars Belte, pētījumu aģentūras TNS Latvia valdes priekšsēdētāja Ginta Krivma un bijušais LTV ģenerāldirektors Rolands Tjarve, informē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) Informācijas centra vadītāja Sanita Blomniece.

Uz LTV valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumos kandidē bijušais radio Star FM programmu direktors Patriks Grīva, reklāmas aģentūras Lowe Age Latvia izpilddirektors Sergejs Ņesterovs un LTV septītā kanāla satura redaktore Jana Semjonova. Uz LTV valdes locekļa amatu finanšu un tehnoloģiju jautājumos kandidē VAS Valsts nekustamie īpašumi finanšu direktors Uģis Mālmanis un bijušais SIA Baltcom TV valdes loceklis Māris Skujiņš, teikts NEPLP paziņojumā medijiem.

NEPLP mājaslapā neplpadome.lv ikviens aicināts iepazīties ar astoņu kandidātu iesniegtajiem pieteikuma dokumentiem.

Latvijas Universitāte Inovāciju pēcpusdienu cikla “Bez robežām” ietvaros rīko diskusiju starp zinātnes un praktiķu pārstāvjiem par informatīvo karu un pretsparu dezinformācijai. Kā atpazīt dezinformāciju un analizēt informatīvā kara izpausmes? Kāda ir emociju loma dezinformācijas uztverē?

Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem skaidros dezinformācijas un informācijas uztveres zinātniskais pētnieks Mārtiņš Priedols un komunikācijas nozares praktiķe Kristīne Tjarve. Tiešsaistes diskusiju vadīs Signe Bāliņa, Latvijas Universitātes Inovāciju centra LUMIC vadītāja.

Turpinot Latvijas Universitātes diskusiju ciklu “Bez robežām”, uz tiešsaistes diskusiju aicināti dezinformācijas un informatīvā kara eksperti, lai Latvijas auditoriju iepazīstinātu ar vienu no mūsdienu aktuālākajiem izaicinājumiem. “Ko darīt, lai cilvēki dezinformāciju kritiski izprastu un uzklausītu padomus? Pašlaik vitāli svarīgi ne tikai indivīda līmenī, bet arī globālā kontekstā ir atpazīt nepatiesu informāciju un saprast, kā rīkoties, lai to mazinātu, nevis kāpinātu. Šobrīd situācijas ietekmē Inovāciju pēcpusdiena ir ieguvusi nedaudz citu fokusu, tādēļ mēs pievēršam uzmanību tehnoloģijām un inovācijām saistībā ar dezinformāciju, kas šobrīd ir ļoti aktuāla,” Inovāciju pēcpusdienas tēmu iezīmē profesore S.Bāliņa.

Robežas starp komunikācijas nozares disciplīnām izzūd un savstarpēji integrējas, pielāgojoties jauniem apstākļiem un prasībām

Tā secināms no DB aptaujāto sabiedrisko attiecību speciālistu teiktā. «Kopumā šobrīd esam lēnas, bet stabilas attīstības posmā, kas pašreizējā situācijā ir labs rādītājs. Ir skaidrs, ka ģeopolitiskā situācija ietekmē arī sabiedrisko attiecību nozari,» teic Arnis Marcinkēvičs, McCANN Consulting valdes priekšsēdētājs. LEAD. Korporatīvā komunikācija valdes priekšsēdētāja Inga Latkovska norāda, ka nozare piedzīvo loģisku kāpumu. «Man šķiet, ka arvien pamatīgāk nostiprinām patieso sabiedrisko attiecību funkciju – sarunu un attiecību veidošanu ar iesaistītām pusēm, nozīmīgi balstot organizāciju mērķu sasniegšanu. No šāda skatupunkta nozare veiksmīgi strādā interešu pārstāvniecībā, digitālā vidē, spējot integrēt korporatīvo saturu un veidot dialogu, B2B (bizness biznesam) segmentā, lobēšanā un izmanto, protams, arī citas komunikācijas metodes. Tomēr ne jau viss ir ideāli, piemēram, joprojām ik pa laikam ieraugām prasību pēc publicitātes, kas izteikta reklāmas izmaksu ekvivalentā, kā galvenā darba efektivitātes kritērija,» saka I. Latkovska.

Uzklausot uzņēmējus, valdības pārstāvjus un dažādu jomu ekspertus, trešdien, 8. novembrī, viesnīcā Radisson BLU Daugava, spraigā viedokļu apmaiņā aizvadīta ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā konference Biznesa prognozes.

Konferences dalībnieki meklēja atbildes uz jautājumiem: Kāda ir Latvijas tautsaimniecības perspektīva? Kurām nozarēm ir nākotne? Kuri tirgi un ārvalstu partneri mums ir un būs svarīgi? Kas ir jādara, lai nodrošinātu ekonomikas attīstību un Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos?

Izdevniecības Dienas bizness valdes loceklis Jānis Maršāns, atklājot konferenci, atzīmēja nepatīkamo situāciju, kādā nonākuši uzņēmēji saistībā ar nodokļu reformu. Pēc viņa teiktā, nodokļu reforma, par kuru sākotnēji tika diskutēts un arī panākta vienošanās ar koalīcijas partneriem, tostarp uzņēmēju pārstāvjiem, salīdzinājumā ar valdības apstiprināto nodokļu reformu ir pavisam cits «produkts». «Es to [apstiprināto nodokļu reformu] uzskatu par vienu no lielākajiem valdības koalīcijas uzmetieniem uzņēmējiem pēdējo 10 gadu laikā. No uzņēmējiem dzirdētie epiteti par šo reformu ir ļoti spilgti,» sacīja J. Maršāns.

Aizkulises kādā ne no tām trūcīgākajām Latvijas ministrijām ir gana skarbas - vadošie speciālisti no darba brīvajā laikā apmeklē intensīvos angļu valodas kursus un skatās pēc atbilstošām vakancēm Eiropas institūcijās. Citi šķirsta darba piedāvājumus vietējos interneta portālos, raksta laikraksts Diena.

Kā norāda izdevums, valsts pārvalde kopš krīzes sākuma ir gana noplicināta un joprojām nesāk atgūties - vakanto ierēdņu amata vietu kļūst arvien vairāk. Valsts kanceleja plānojot pamatīgas reformas, jau izstrādāta valsts pārvaldes cilvēkresursu koncepcija - ja izdosies, kā iecerēts, ierēdņu skaits varētu samazināties uz pusi, savukārt pašu strādājošo darba apstākļi krietni uzlabosies. Ministru kabinetā tā jāpieņem līdz gada beigām.

«Aizvien notiek augstas raudzes profesionāļu aizplūšana no valsts pārvaldes, tendence ir negatīva,» Dienai teikusi Valsts kancelejas vadītāja Elita Dreimane. Speciālisti aizbraucot strādāt uz citām valstīm vai arī aizejot uz privāto sektoru.

Lai gan svarīgas ir savstarpējās attiecības, kas veidojas kolektīvā, pirmo darbinieku atlasē nevajag paļauties tikai uz sākotnējo iespaidu.

«Neapšaubāmi savstarpējā «ķīmija» ir būtisks faktors, lai sadarbība izveidotos veiksmīga, jo īpaši mazā kolektīvā, tomēr nevajadzētu atlasē paļauties tikai uz pirmajām emocijām. Ir zināms teiciens – labs cilvēks nav profesija,» atgādina Ineta Portnova, personāla atlases kompānijas Addo Solutions konsultante. Fontes vecākā konsultante Inese Kamarūte norāda, ka darba intervijas laikā jāsaprot, vai ar potenciālo darbinieku veidojas attiecības, savstarpēja sapratne, uzticība, jo ne vienmēr profesionāli spēcīgākie cilvēki būs labākie darbinieki. Viņa neiesaka pieņemt darbā pirmo šķietami atbilstošo kandidātu. Intervējot vairākus cilvēkus, būs iespējams labāk nodefinēt vakances saturu un nepieciešamo zināšanu, pieredzes apjomu. Tāpat rūpīgi jāizvērtē iespēja darbā pieņemt draugus, paziņas vai radus.

Šā gada trešajā ceturksnī Bite Latvija EBITDA jeb peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas, pieaugusi par 17%, salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn, un sasniegusi 4 miljonus eiro, informē kompānijas pārstāve Kristīne Tjarve.

Bite Latvija attīstības rādītājus ietekmējusi 4G tīkla ieviešana, kas veicinājusi klientu mobilo datu patēriņu ne tikai mobilajos tālruņos, bet arī planšetēs un datoros. 2015.gada trešajā ceturksnī Bites klientu datu bāze pieaugusi par 5,4%.

Noslēdzot 2015.gada trešo finanšu ceturksni, salīdzinājumā ar tādu pašu laika posmu 2014.gadā, ir pieaudzis Bites klientu skaits, sasniedzot 528 tūkstošus klientu un ļaujot palielināt tirgus daļu no 19,1% līdz 20%. Ieņēmumu apjoms ir kāpis par 18%, sasniedzot 18,1 miljonus eiro. Bites apgrozījums no pakalpojumiem pieaudzis par 12%, sasniedzot 8,9 miljonus eiro.

2018. gadā ES Ātrās brīdināšanas sistēmā nepārtikas preču jomā Rapex saņemti 2257 brīdinājumi par pasākumiem, kas veikti, vēršoties pret bīstamiem produktiem

Tam sekoja 4050 turpmāko darbību, ko veica citi tīkla dalībnieki, reaģējot uz brīdinājumiem. Savukārt Latvijā pērn bija 16 brīdinājumi par pasākumiem, kas veikti, vēršoties pret bīstamiem produktiem, un 17 turpmākās darbības. Visbiežāk paziņotās produktu kategorijas ir elektroierīces un elektroiekārtas (31%), mašīnas un iekārtas (31%) un rotaļlietas (13%). Vēl gadu iepriekš, 2017. gadā, Latvijā bija 32 brīdinājumi, kam sekoja 24 turpmākās darbības. ES kopumā – 2201 brīdinājums un 3952 turpmākās darbības.

«Rapex ir sistēma ātrai informācijas apmaiņai starp iestādēm par to, ko darīt ar bīstamiem produktiem. Galvenais mērķis ir drošs vienots tirgus. Gadījumā, ja tirgū ir nedrošs produkts, ir sistēma, kā rīkoties,» uzsver Andrē Berends (André Berends), Eiropas Komisijas Ātrās informācijas apmaiņas sistēmas par nepārtikas preču un pakalpojumu drošumu Rapex vadītājs, piebilstot, ka ES ir pamatprincips, ka tirgū var būt tikai droši produkti. Ja uzņēmums uzzina, ka ražo vai tirgo bīstamu produktu, ir pienākums informēt atbildīgās iestādes, lai tam sekotu turpmāka rīcība. Un arī, ja kontrolējošās iestādes pamana problēmas, tās informē uzņēmumu un pieprasa mārketinga apturēšanu, produkta atsaukšanu u.tml. «Rapex ir tiešām uzticama sistēma. Kad produkts ir identificēts, tas var būt izņemts no tirgus ne tikai konkrētajā valstī, kur iesniegts paziņojums, bet visā ES. 2018. gadā sistēmā bija vairāk nekā 2000 paziņojumu, pārsvarā par rotaļlietām, un sekoja divreiz vairāk turpmāko darbību. Tas parāda sistēmas efektivitāti, kā iestādes reaģē,» klāsta Tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisāre Vera Jurova (Věra Jourová). 1/3 eiropiešu turpina lietot preces, kad ir ziņots par to bīstamību. Tas nozīmē, ka vajadzīgs labāk skaidrot, kāpēc ir svarīgi pārtraukt šīs preces lietot. Tāpat ir svarīgi, lai uzņēmumi skaidri informē patērētājus. «Reizēm cilvēkiem ir grūti saprast šos paziņojumus. Tāpēc ir sākta komunikācijas kampaņa ar padomiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem,» viņa stāsta.

Arvien biežāk darba gaitas Latvijā sāk trešo valstu pilsoņi, turklāt bieži vien viņu mērķis ir apmesties šeit uz ilgāku laiku, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati.

Pērn Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā nodokļu maksātāji bijuši reģistrēti 2784 ES valstu, neskaitot Latviju, iedzīvotāji un 1744 citu valstu rezidenti. Kopš 2011.gada šādu darbinieku skaits arvien pieaudzis, stāsta VID pārstāve Evita Teice-Mamaja.

Atšķirībā no ES pilsoņiem, kuriem ieceļošanai un strādāšanai Latvijā nav gandrīz nekādu ierobežojumu, trešo valstu pilsoņiem īstermiņa nodarbinātības gadījumā nepieciešama vīza un darba atļauja, bet ilgtermiņa nodarbinātībai papildus vajadzīga arī uzturēšanās atļauja. Šā gada 1.janvārī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) kopumā bija reģistrētas 2309 darba atļaujas trešo valstu pilsoņiem. Cilvēki, kuriem tās izsniegtas, nāk no 44 pasaules valstīm, visbiežāk no Baltkrievijas - 742 cilvēki, Ukrainas - 546 un Krievijas - 496 cilvēki. Ne mazums darba atļauju izsniegtas arī Filipīnu pilsoņiem - 130, Indijas - 66, ASV - 54, Uzbekistānas - 42, Ķīnas - 41 un Turcijas pilsoņiem - 30 darba atļaujas.

Reti novērojami gadījumi, kad naudas apstrādes iekārtas nepieņem jaunās Eiropas sērijas banknotes, informē Latvijas Banka.

Vakar tvitera lietotājs Rolands Tjarve savā šī sociālā tīkla kontā publicēja attēlu, kurā redzams kases automāts, kas nepieņem 2014.gada 23.septembra izlaiduma 10 eiro banknotes. Šis kases automāts atrodas Europark stāvvietā Rīgā, Elizabetes ielā.

Latvijas Banka, reaģējot uz sociālajos tīklos pieminēto situāciju, sazinājās ar stāvvietas automāta īpašnieku - kompāniju Europark. Noskaidrots, ka konkrētā iekārta ir tehnoloģiski novecojusi, kas ir iemesls, kāpēc tā nepieņem jauno 10 eiro banknoti. Uzņēmumā norādīja, ka jau šopavasar plānots veikt iekārtu atjaunošanu, līdz ar to šī problēma tiks novērsta un stāvvietas automāts būs pielāgots un gatavs arī nākamo Eiropas sēriju atpazīšanai, aģentūru LETA informēja centrālās bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.