Rīgā bāzētais starptautiskais viesnīcu operators Mogotel Hotel Group sadarbībā ar Eiropā lielāko viesmīlības nozares uzņēmumu – korporāciju Accor - Budapeštā atvēris Mövenpick Hotel Budapest Centre – sešstāvu jūgendstila viesnīcu.

Tā ir pirmā Mövenpick premium zīmola viesnīca Budapeštā.

Pateicoties Mogotel Hotel Group un Accor sadarbībai, viesnīca ir ne tikai ieguvusi atjaunotu ēku, bet ir arī piemērs arhitektūras mantojuma un viesmīlības pakalpojumu moderno standartu apvienojumam. Vienlaikus projekts ir būtisks solis premium klases viesmīlības segmenta paplašināšanā un nostiprināšanā Ungārijas galvaspilsētā. Vienošanās ar Accor ir svarīgs posms Mogotel Hotel Group darbībā, kuras mērķis ir klātbūtnes paplašināšana reģionā un jauna pakalpojumu līmeņa nodrošināšana vidējās (midscale), augstākās vidējās (upper-midscale) un premium (upscale) klases viesnīcās.

"Atjaunot šo vēsturisko ēku un piešķirt tai jaunu elpu ir bijis aizraujošs un vērtīgs process. Mēs esam gandarīti par iespēju sveikt viesus telpās, kur harmoniski apvienojas vēsturiskais mantojums, mūsdienīgs komforts un jauns zīmola raksturs,'' stāsta Mogotel Hotel Group izpilddirektore Jeļena Stirna.

Latvijas investīciju banka Signet Bank turpina atbalstīt vietējo uzņēmumu attīstību, piešķirot 6,9 milj. eiro Liepājas viesmīlības nozares izaugsmei. Finansējums tiks novirzīts divu ievērojamu viesnīcu – “Promenade Hotel” un “Art Hotel Roma” – turpmākai attīstībai, sekmējot augstas kvalitātes viesmīlības pakalpojumu pilnveidi pilsētā.

No kopējā finansējuma 4,7 milj. eiro ir paredzēti “Promenade Hotel”, savukārt 2,2 milj. eiro “Art Hotel Roma”.

"Liepāja ir nozīmīgs tūrisma un biznesa centrs gan vietējā, gan Baltijas mērogā, un Signet Bank ar gandarījumu atbalsta viesmīlības nozares attīstību ar stratēģiskiem ieguldījumiem. “Promenade Hotel” un “Art Hotel Roma” ir izcilas viesnīcas, kas jau šobrīd piedāvā augsta līmeņa servisu un autentisku pieredzi. Ar piešķirto finansējumu veicināsim to tālāku attīstību, sekmējot arī pilsētas konkurētspēju. Liepāja ir viens no Baltijas jūras piekrastes vadošajiem tūrisma centriem, un mēs ticam, ka šīs investīcijas stiprinās vietējo ekonomiku. Sevišķs prieks ir par to, ka mijiedarbojoties ar klientu, mums izdevās izveidot finansēšanas risinājumus, kas ļauj mūsu klientam arī būtiski uzlabot abu viesnīcu rentabilitāti," norāda Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs.

Latvijā bāzētais starptautiskais maksājumu tehnoloģiju uzņēmums “Paynt”, ko dibinājis Sems Kouli, paziņo par Kanādas uzņēmuma “E-xact Transactions” iegādi.

Šīs pārmaiņas iezīmē nozīmīgu soli uzņēmuma starptautiskās izaugsmes stratēģijā, īpaši Ziemeļamerikā, kas seko pēc jauna biroja atvēršanas Konektikutā, ASV, kā arī turpinot uzņēmuma attīstību Latvijā, kur atrodas galvenais birojs.

No reģionālā biroja Rīgā “Paynt” ir kļuvis par globālu finanšu tehnoloģiju inovatoru. Uzņēmums turpina paplašināt savu darbību Kanādā, iegādājoties uzņēmumu “E-xact Transactions”, kas gada laikā apstrādā 3.5 miljardus Kanādas dolāru un veic 50 miljonus transakciju.

“Ar jauna biroja atvēršanu Vankūverā, Kanādā, un šo stratēģisko izplešanos mēs pārejam nākamajā līmenī, lai veicinātu savu klātbūtni Ziemeļamerikas tirgū, paplašinātu mūsu inovāciju robežas un stiprinātu “Paynt” kā globāla mēroga līderi maksājumu risinājumos,” norāda uzņēmuma "Paynt" dibinātājs un valdes loceklis Sems Kouli.

Latvijas Restorānu biedrība ir vērsusies pie Saeimas frakcijām un atbildīgajām komisijām, aicinot samazināt valstī noteikto svētku dienu skaitu vai atsevišķas svētku dienas par tādām neatzīt no darba samaksas viedokļa, informē Latvijas Restorānu biedrībā.

Biedrībā uzsver, ka pašreizējā situācija būtiski ietekmē viesmīlības nozares uzņēmumu finansiālo stabilitāti, īpaši pēc Covid-19 pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītajiem ekonomiskajiem apstākļiem.

Biedrības ieskatā Latvijā patlaban ir salīdzinoši liels svētku dienu skaits, kas darba devējiem nozīmē dubultas darbaspēka izmaksas. Šī situācija galvenokārt ietekmē restorānus, kafejnīcas, viesnīcas un citus viesmīlības nozares uzņēmumus.

Tāpat biedrībā papildina, ka īpaši problemātiski ir gadījumi, kad svētku dienas iekrīt svētdienā, kad lielākajai daļai iedzīvotāju ir brīvdiena, bet viesmīlības uzņēmumiem tas nozīmē būtisku izmaksu pieaugumu. Tostarp biedrībā min, ka, piemēram, Māmiņdiena un Vasarsvētki tiek svinēti svētdienās, un, lai gan šīs dienas sabiedrība neuztver kā īpašus valsts svētkus, uzņēmumiem tas rada papildu izdevumus - līdz pat 1000 eiro dienā.

Pašlaik 2025. gadam Rīgā pieteiktas 85 dažādu Eiropas un ASV operatoru kruīza kuģu vizītes, kas ir par 28% vairāk nekā pērn, savukārt uz 2026. gadu saņemtas pat jau 90 kuģu vizīšu rezervācijas,” informē Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks ostas attīstības jautājumos Edgars Sūna.

Pagājušonedēļ Rīgas brīvostas pārvalde kopā ar Rīgas pilsētas Investīciju un tūrisma attīstības aģentūru, uzņēmumiem SIA “Riga RoPax Terminal”, SIA “Rīgas pasažieru osta” un SIA “Riga Cruiseship Agency”, kas ikdienā strādā ar kruīza kuģu segmenta apkalpošanu, pārstāvēja Rīgu pasaulē vadošajā starptautiskajā kruīza tūrisma konferencē un izstādē “Seatrade Cruise Global 2025”.

Pasākums ik gadu vienuviet pulcē ap 600 izstādes dalībnieku un 12 000 kruīza nozares profesionāļu no vairāk nekā 100 valstīm, un tā ir nozīmīga platforma domu apmaiņai, starptautiskā mārketinga aktivitātēm un sadarbības kontaktu veidošanai kruīza industrijā.

Tiekoties ar kruīza kompānijām, Rīgas stendā pārrunāti gan šī un tuvāko gadu kruīza sezonu vizīšu plāni un krasta ekskursiju piedāvājums tūristiem, gan arī jau uzsākta 2028.-2029. gadu kruīza sezonu plānošana. Sadarbības partneriem foruma laikā prezentēts arī Rīgas ostas jaunā kruīza un RoPax termināļa projekts, kura īstenošanas priekšdarbus Rīgas brīvosta uzsāks jau šī gada laikā. Kā ziņots iepriekš, sadarbībā ar privāto investoru “Riga RoPax Terminal” Eksportostas rajonā tiek plānots attīstīt jaunu pasažieru kuģu apkalpošanas termināli.

Baltijas enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko virza trīs galvenie attīstības virzieni - decentralizācija, digitalizācija un dekarbonizācija, uzsver Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā.

Ja agrāk enerģijas ražošana bija centralizēta un balstījās uz lieliem spēkstaciju projektiem, šodien tirgū strauji attīstās daudzi jauni, neatkarīgi ražotāji, skaidro A.Veliks. Mēs vairs neesam atkarīgi tikai no pāris lieliem piegādātājiem, kā ietekmē tirgus kļūst arvien elastīgāks, tā stiprinot energoapgādes drošību, skaidro ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Vienlaikus viņš norāda, ka nākotnē vēl lielāku nozīmi iegūs arī digitalizācija un dekarbonizācija. Viedās tehnoloģijas ļauj efektīvāk kontrolēt un pārvaldīt elektroenerģijas tīklus, savukārt Eiropas Savienības (ES) regulējums nosaka arvien stingrākas prasības ilgtspējai un emisiju samazināšanai. Ilgtspēja ir arī viens no ABB definētajiem stratēģiskajiem mērķiem, atzīmē A.Veliks.

Valsts kontrole (VK) lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski.

Lielākā daļa fonda finansēto uzdevumu būtībā dublē Satiksmes ministrijas funkcijas un uzdevumus, un fonda finansējums drīzāk kalpojis ministrijas darbinieku papildu atlīdzībai, plašākām komandējumu iespējām un reprezentācijas izdevumu segšanai, secinājusi VK.

Fonds izveidots 1994. gadā, pamatojoties uz Ostu likumu. Aktuālais fonda mērķis ir pārvaldīt finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu valsts intereses ostu attīstībā un celtu Latvijas ostu prestižu. Fondam ir definēti četri uzdevumi: ostu kopējo projektu realizācija; valsts īpašuma uzturēšana mazajās ostās; ostu popularizēšana un reklāma un Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes darbības nodrošināšana. Tomēr no fonda līdzekļiem faktiski tiek finansēti tikai divi uzdevumi. Fonds nefinansē ostu kopējo projektu realizāciju un neveic valsts īpašumu uzturēšanu mazajās ostās.

Latvijas viesmīlības nozares uzņēmums “Gemoss” oficiāli atklājis jaunuzbūvēto noliktavas un biroju ēku Rīgā, Mūkusalas ielā 75A. Šis ir pirmais industriālās ēkas projekts Baltijā, kurā plaši izmantoti polikarbonāta risinājumi, nodrošinot augstu energoefektivitāti un atbilstību ilgtspējas principiem.

Ēkas būvniecībā, teritorijas labiekārtošanā, iekārtās un tehnoloģijās investēti vairāk nekā 6,4 miljoni eiro, un tās ir līdz šim lielākās uzņēmuma investīcijas infrastruktūrā. Jaunās ēkas kopējā platība sasniedz 7250,6 m2, savukārt labiekārtotā teritorija ietver gandrīz 5000 m2 cietā seguma un vairāk nekā 2200 m2 apzaļojuma. Teritorija veidota tā, lai nodrošinātu ērtu piekļuvi gan loģistikas transportam, gan darbiniekiem un klientiem, ievērojami uzlabojot apkārtējo pilsētvidi.

“”Gemoss” vēsturē šis ir līdz šim vērienīgākais projekts – gan pēc investīciju apjoma, gan iecerētās funkcionalitātes un mēroga. Līdz šim galvenokārt esam restaurējuši vai pielāgojuši jau esošas ēkas mūsu biznesa vajadzībām, taču šoreiz vēlējāmies radīt vidi no jauna – līdz šim galvenokārt esam restaurējuši esošas ēkas un pielāgojuši tās mūsu biznesa vajadzībām, taču šoreiz vēlējāmies radīt vidi no jauna. Tādu, kas atspoguļo mūsu pamatvērtības: vides ilgtspēju, rūpes par pilsētvidi un cilvēkiem, mūsu darbiniekiem un partneriem. Šī noliktava mums nozīmē daudz vairāk nekā tikai jaunu ēku – tā iezīmē būtisku pagrieziena punktu un soli tuvāk vēl efektīvākai nākotnei,” uzsver “Gemoss” vadītāja Ieva Treija.

Ar mērķi paplašināt darbību Baltijas tirgū un stiprināt pozīcijas reģionā, Latvijas viesmīlības nozares uzņēmums “Gemoss” ir iegādājies Lietuvas uzņēmumu “Sangaida”, informē uzņēmuma vadība.

Līdz šim “Gemoss” vairāk nekā 10 gadus ir darbojies arī Igaunijā, tāpēc šis darījums iezīmē nākamo soli uzņēmuma ilgtermiņa attīstības stratēģijā Baltijā.

“Šis ir bijis rūpīgi pārdomāts un stratēģiski svarīgs solis mūsu darbībā. Tas ne tikai stiprinās mūsu pozīcijas Baltijā, bet arī ļaus piedāvāt jaunas iespējas mūsu partneriem un klientiem. Vienlaikus tas veicinās gan Gemoss, gan mūsu partneru zīmolu klātbūtni Baltijas tirgū,” uzsver “Gemoss” vadītāja Ieva Treija.

Gan “Gemoss”, gan “Sangaida” ir vairāk nekā 30 gadu pieredze viesmīlības nozarē. Uzņēmumus vieno līdzīgas vērtības, attīstības redzējums un kopīga izpratne par vietējā biznesa nozīmi. “Sangaida” specializējas profesionālas tehnikas, aprīkojuma, trauku un piederumu tirdzniecībā HoReCa sektoram, kā arī piedāvā iekārtu nomas, servisa un apmācību pakalpojumus. Uzņēmums turpinās strādāt, saglabājot esošo nosaukumu. Darījums ietver 100% “Sangaida” kapitāldaļu iegādi, un tā summa ir konfidenciāla. Darījums veikts, saņemot Swedbank finansējumu.

Latvijas atkrastes teritorijā iespējams uzstādīt aptuveni 15, bet iekšzemē – vēl trīs līdz četrus gigavatus (GW) vēja jaudu, kas spētu saražot ap 60 teravatstundām (TWh) elektroenerģijas gadā, norāda Ilvija Boreiko, AS Latvenergo attīstības direktore.

Šobrīd Latvijas elektroenerģijas patēriņš ir apmēram 7 TWh gadā, tas nozīmē, ka vēja parku potenciāls gandrīz deviņas reizes pārsniedz patēriņu, atzīmē I.Boreiko. Mums tas ir jāizmanto, nevis jāturpina importēt elektroenerģiju no kaimiņvalstīm! Latvenergo aprēķini liecina, ka gadā Baltijas valstis par importēto enerģiju samaksā apmēram vienu miljardu eiro, taču šo enerģiju mēs veiksmīgi varam saražot arī pašu spēkiem, pārliecināta ir I.Boreiko. Tādā veidā tiktu veicināta gan Baltijas un Latvijas ekonomiskā izaugsme un enerģētiskā drošība, gan sniegts būtisks ieguldījums mūsu valsts attīstībā.

Šobrīd Latvijā, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER), tiek saražota aptuveni puse no valstij nepieciešamās elektroenerģijas. Uz ko mums vajadzētu tiekties?

Jau pēc gada, 2026. gada 7. jūnijā, visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tostarp Latvijā, stāsies spēkā Taisnīga atalgojuma direktīva (EU Pay Transparency Directive 2023/970), kas paredz konkrētas prasības darba devējiem, lai veicinātu atalgojuma caurspīdīgumu un mazinātu dzimumu atalgojuma plaisu.

Šī direktīva ir būtisks stimuls uzņēmumiem pārskatīt un pilnveidot savu atalgojuma politiku, kas daudziem nozīmē ne tikai sarežģītu datu apkopošanu un analīzi, bet arī būtiskas izmaiņas darba kultūrā un vadības pieejā. Taču kāpēc šīs pārmaiņas ir svarīgas ne tikai taisnīguma dēļ?

Jaunā direktīva būs katalizators sistēmiskām pārmaiņām – taisnīga atalgojuma direktīvas galvenais mērķis ir nodrošināt caurspīdīgumu un mazināt dzimumu atalgojuma atšķirības, kas joprojām saglabājas teju visās nozarēs. No 2027. gada uzņēmumiem ar vairāk nekā 150 darbiniekiem būs jāziņo par dzimumu algu plaisu, un, ja tā pārsniedz 5 % un nav pamatota, šo atšķirību jānovērš sešu mēnešu laikā. Prasības attieksies arī uz bonusiem un atalgojuma struktūru kopumā.

Eiropas investīcijas no Atveseļošanas fonda (AF) un Eiropas Savienības fondiem (ES fondi) 2021. - 2027. gada plānošanas periodam 2024. gadā Latvijas IKP palielināja par 10,7%, šogad investīciju summas būs vēl lielākas, tomēr teikt, ka viss rit pilnīgi gludi, nevar.

Par to, kas plānots, kāda nauda tiks saņemta, kādu vēl saņemsim nākamajā ES fondu plānošanas periodā un kas kavējas, Dienas Bizness saruna ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieku ES fondu jautājumos Armandu Eberhardu.

Fragments no intervijas

ES fondu plānošanas periods ir akurāt pusē, AF investīcijām Latvijā jānonāk līdz nākamā gada augusta beigām. Kā šī perioda puse, pārnesot no laika skalas, izskatās dokumentu formēšanā, iepirkumos un reālajās izmaksās? Vai nenonāksim kādā brīdī situācijā kā iepriekšējos plānošanas periodos, kad naudas pieplūdums sāk pārkarsēt kādu nozari?

Paraugoties retrospekcijā – katrs plānošanas periods ES fondiem laika skalā ir sācies ar tādu kā iekritienu vai bedri pašā sākumā. Vēlāk šo bedri daļēji aizpilda vecā plānošanas perioda pēdējās naudas izmaksas. Šis viļņa sākums ir tieši saistīts ar spēles noteikumiem un to, kādā stadijā esam ar konkrētiem investīciju projektiem. Proti, plānošanas perioda sākumā tiek gatavoti plānošanas dokumenti, stratēģijas. Top Nacionālais attīstības plāns, tad nozares stratēģijas, tad tiek izstrādāta pati ES fondu darbības programma, un tad seko investīciju noteikumi nozarēm.

Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupa šodien atvēra biroju Latvijā, lai stimulētu stratēģiskās investīcijas un ilgtspējīgu valsts izaugsmi.

Jaunais birojs, kas atrodas Rīgā, īpaši pievērsīsies prioritāriem projektiem tādās jomās kā klimatrīcība, digitalizācija, mājokļi, drošība un aizsardzība.EIB grupa, kurā ietilpst arī Eiropas Investīciju fonds (EIF), izmantos savu klātbūtni Latvijā, lai padziļinātu sadarbību ar partneriem publiskajā un privātajā sektorā, tostarp ar maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

“Mūsu biroja atvēršana Rīgā ir pagrieziena punkts mūsu centienos uzlabot finanšu pieejamību un stiprināt vietējos finanšu tirgus,” sacīja EIB priekšsēdētājas vietnieks Tomass Estross (Thomas Östros). “Birojs sniegs mums iespēju ieklausīties, iesaistīties un aktīvāk atbalstīt vietējās vajadzības. Mūsu mērķis ir virzīt inovācijas, ilgtspējīgu attīstību un ekonomikas izaugsmi dažādās nozarēs Latvijā un Baltijas reģionā.”

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, samazinājies par 0,3%, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Arī pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem Latvijas IKP 2025.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, samazinājies par 0,3%.

Savukārt šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, nav mainījies.

2025.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija bija 9,122 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka lielākais pieaugums bijis būvniecības nozarē, būtiski palielinoties inženierbūvju apmēriem.

Tāpat statistikas pārvaldē atzīmē, ka pozitīvāko kāpumu pievienotajā vērtībā devusi ne tikai būvniecība, bet arī informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozare, izmitināšanas pakalpojumi, finanšu un apdrošināšanas nozare. Savukārt negatīvu ietekmi uz IKP šogad pirmajā ceturksnī veidoja ražošanas kritums elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē.

Viens no nekustamo īpašumu attīstītājiem Igaunijā Invego paziņojis par plāniem īstenot savu pirmo publisko obligāciju emisiju un šajā pavasarī kotēt uzņēmuma obligācijas Nasdaq Baltija First North obligāciju sarakstā.

Obligāciju emisijas apjoms, procentu likme un citi noteikumi, kas tiek izstrādāti sadarbībā ar LHV Pank, tiks publiski izziņoti 2025. gada maija sākumā. Piedāvājums būs paredzēts Baltijas privātajiem investoriem, un emisijas noslēgums plānots šī pavasara laikā.

Invego, kas darbojas trīs valstīs ar vairāk nekā 30 attīstības projektiem, plāno emisijā piesaistītos līdzekļus ieguldīt nekustamo īpašumu projektu attīstībā Latvijā. Tas atspoguļo Invego stratēģisko ieceri paplašināt darbību un nostiprināt pozīcijas Latvijas tirgū, kur uzņēmums prognozē vislielāko izaugsmi nekustamo īpašumu segmentā.

“Vairāk nekā desmit gadu laikā Invego ir apliecinājis spēju veiksmīgi veidot pilnvērtīgas dzīvojamās ēkas un komercplatības, kuru vērtība laika gaitā pieaug. Mēs uzskatām, ka šobrīd ir piemērots brīdis veicināt izaugsmi Latvijas tirgū, kur saskatām būtisku attīstības potenciālu. Mūsu līdzšinējā pieredze Rīgā ļauj secināt, ka šobrīd nekustamais īpašums šeit ir pieejamāks nekā Tallinā, pieprasījums ir lielāks un klientu gaidas attiecībā uz dzīves kvalitāti aug īpaši strauji,” saka Invego izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi). “Jau šogad mēs Latvijā pārdodam vairāk mājokļu nekā Igaunijā. Attiecīgi plānojam pārnest Igaunijā gūto pieredzi un veiksmīgo attīstības modeli arī uz Latvijas tirgu.”

Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) uzsāk jaunu profesionālā bakalaura studiju programmu — Global Bachelor of Business Administration (BBA)", kas veidota sadarbībā ar Šveices augstskolu “César Ritz Colleges Switzerland.

Programma izstrādāta speciāli International Baccalaureate (IB) vidusskolas absolventiem, piedāvājot modernu un praksē balstītu izglītību atbilstoši starptautiskās uzņēmējdarbības vides prasībām. Vienlaikus programmā būs iespēja iestāties arī citiem interesentiem, kuri būs izturējuši iestājpārbaudījumus.

"Nav noslēpums, ka pēdējos gados IB vidusskolu programmas Latvijā kļūst arvien pieprasītākas, un to absolventi meklē iespējas turpināt augsta līmeņa studijas ne tikai ārvalstīs, bet arī Latvijā. Mēs stingri ticam, ka kvalitatīva izglītība, kas balstīta uz praktisku pieredzi un starptautiskām tendencēm, ir nākotnes virzītājspēks," norāda ISMA rektors Deniss Djakons.

Ministriju sagatavotajos ziņojumos Saeimas ekonomikas debatēm trūkst konkrētu plānu par nepieciešamo rīcību, lai tiktu veicināta tautsaimniecības izaugsme Latvijā. Izaicinājumi ir neapstrīdami un apsteidzošu lēmumu pieņemšanas laiks jau pagājis – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina pāriet no utopiskiem lozungiem uz skaidriem un izmērāmiem sasniedzamajiem rezultātiem noteiktos termiņos ekonomikas izaugsmes veicināšanai.

Ekonomikas ministrijas (EM) ziņojums “Par Latvijas ekonomisko attīstību” un Finanšu ministrijas (FM) “Fiskāli strukturālā plāna Progresa ziņojums” šodien Saeimā tiek izmantoti kā pamats diskusijai par Latvijas ekonomikas attīstību. Diemžēl Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par ekonomikas rādītajiem 1.ceturksnī joprojām nav publiski pieejami (2024. gadā tie tika publicēti 30.aprīlī), līdz ar to diskusija šobrīd balstās drīzāk sentimentā un interpretācijā.

Latvijai priekšā ir ekonomiskās attīstības izaicinājumi (IKP prognozes samazinātas par 1,7% procentpunktiem, PVN un akcīzes nodokļu ieņēmumu izpilde atpaliek no plānotā, aizsardzības budžeta palielināšanai līdz 5% no IKP nepieciešami papildus līdzekļi un citu prioritāšu īstenošanas izdevumi).

2024. gadā “Akropolis Group” piecus pārvaldītos iepirkšanās un izklaides centrus Lietuvā un Latvijā apmeklēja vairāk nekā 44 miljoni cilvēku, nomnieku apgrozījums pārsniedza 1,2 miljardus eiro, tika atvērti vairāk nekā 130 jauni un atjaunoti veikali, bet “Akropolis Group” konsolidētā EBITDA sasniedza 87,8 miljonus eiro.

“Mūsu mērķis ir panākt, lai “Akropolis” centri arī turpmāk ilgtermiņā būtu pievilcīgi iepirkšanās un izklaides centri gan apmeklētājiem, gan nomniekiem. Pērn mēs koncentrējāmies uz iepirkšanās centru renovēšanu un attīstību, kā arī uz jaunu un atjaunotu veikalu atvēršanu. Mēs nepārtraukti ieguldām infrastruktūrā, jaunās partnerībās un ilgtspējīgos risinājumos. Neraugoties uz intensīvo pārmaiņu ieviešanas procesu, apmeklētāju plūsma iepirkšanās centros 2024. gadā saglabājās stabila, savukārt nomnieku apgrozījums piedzīvoja mērenu pieaugumu un pirmo reizi grupas darbības vēsturē pārsniedza 1,2 miljardu eiro slieksni. Arī 2025. gadā turpināsim iesāktos projektus un piedāvāsim apmeklētājiem jaunu zīmolu veikalus un pakalpojumu sniegšanas vietas, lai stiprinātu “Akropolis” līderpozīcijas,” komentē “Akropolis Group” ģenerāldirektore Gabriele Sapona (Gabrielė Sapon).

Latvijas farmācijas nozare ir viena no valsts stratēģiski svarīgajām nozarēm, un tās attīstība ir ne tikai ekonomikas, bet arī sabiedrības veselības un valsts noturības jautājums. Tāpēc 21. martā Latvijas Zāļu ražotāju asociācija (LZR) tikās ar veselības ministru Hosamu Abu Meri un ministrijas augstāko vadību, lai prezentētu nozares attīstības stratēģiju un pārrunātu aktuālos izaicinājumus Latvijas zāļu tirgus attīstībā, informē Latvijas Zāļu ražotāju asociācija.

Tikšanās laikā uzmanība tika pievērsta zāļu reformas ietekmei uz vietējiem ražotājiem. Pašlaik Latvijas zāļu tirgū vietējie ražotāji veido tikai aptuveni 5%, un LZR ieskatā zāļu cenu reforma vēl vairāk nostiprina starptautisko inovatīvo ražotāju pozīcijas un ietekmi Latvijas tirgū, radot jaunus riskus vietējo ražotāju konkurētspējai gan Latvijā, gan starptautiskajos tirgos.

LZR iepazīstināja ministru ar nozares attīstības stratēģiju, kas top sadarbībā ar vietējiem zāļu ražotājiem “Olpha”, “Grindeks” un “PharmIdea”, kā arī Latvijas vadošajām universitātēm un zinātniskajiem institūtiem. Stratēģijas mērķis ir veicināt farmācijas nozares ilgtspējīgu attīstību gan Latvijā, gan eksporta tirgos, uzlabojot ražošanas tehnoloģijas, paplašinot produktu portfeli un palielinot medikamentu pieejamību Latvijas pacientiem.

Mūsdienās, kad vides jautājumi kļūst arvien aktuālāki, pareiza atkritumu apsaimniekošana un atkritumu pārstrāde ir kļuvusi par būtisku katra uzņēmuma un indivīda atbildības sastāvdaļu. Šajā intervijā ar Ekobaze Latvia pārdošanas un attīstības projektu vadītāju Martu Veinbergu mēs noskaidrojām, kādas ir uzņēmuma galvenās vērtības, kā tas veicina ilgtspējīgus risinājumus un kāpēc izvēlēties tieši Ekobaze Latvia savu atkritumu apsaimniekošanas partneri Latvijā.

Ekobaze Latvia – misija un pamatvērtības ilgtspējā

Kādas ir Ekobaze Latvia galvenās vērtības un misija atkritumu apsaimniekošanā? Kas padara Ekobaze Latvia unikālu salīdzinājumā ar citiem nozares uzņēmumiem?

"Mēs esam apņēmušies dot nolietotām lietām otro dzīvi, pārvēršot otrreiz pārstrādājamos materiālus – riepas, stiklu, papīru, plastmasu, būvgružus un citus atkritumus – par jaunām, vērtīgām lietām," uzsver Ekobaze Latvia Marta Veinberga. "Mūsu mērķis ir veicināt aprites ekonomiku un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, lai pēc iespējas mazāk atkritumu nonāktu poligonos vai tiktu sadedzināti."

Uzņēmuma pārstāve arī dalās ar uzņēmuma vīziju un vērtībām:

No vienas puses, iedzīvotāju interese par pensiju plānošanu pieaug. Latvijā privāto pensiju fondu plānu neto aktīvu vērtība pērn tuvojās vienam miljardam eiro – to vērtība pieaugusi par 21 %, sasniedzot 0,98 miljardus eiro, liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija. Arī CBL pārvaldītie pensiju plāni aizvadītajā gadā piedzīvojuši izaugsmi – dalībnieku skaits pieaudzis par 21 % un iemaksas nākotnes pensijas uzkrājumā vidēji kļuvušas par 11 % lielākas.

No otras puses, arvien aktuālāks kļūst jautājums par pensiju 3. līmeņa uzkrājumu izņemšanu, ņemot vērā finanšu tirgus svārstības un neskaidrību par nākotnes ekonomisko attīstību. Vai izņemt uzkrājumus pašlaik ir labākais risinājums vai tomēr izvēlēties nogaidīt? Pieņemot lēmumu izņemt līdzekļus, var zaudēt iespējamo kapitāla pieaugumu nākotnē, kad tirgus būs stabilizējies.

Pensiju fondu ienesīgums atklājas ilgtermiņa griezumā

ASV administrācijas neprognozējamās politikas un prezidenta D. Trampa “tarifu karu” iekustinātie finanšu tirgu “amerikāņu kalniņi” uz pensiju plānu ienesīgumu, visticamāk, atspoguļosies vien īslaicīgi. Pensiju fondu ienesīgums jāskatās ilgākā termiņā – nevar izdarīt tālejošus secinājumus pēc viena mazāk veiksmīga pusgada vai gada rezultātiem.

Atjaunīgās enerģijas uzņēmums Baltijas valstīs Ignitis Renewables, kas ir daļa no enerģētikas grupas Ignitis Group, sāk zaļās elektroenerģijas nodošanu Latvijas elektroenerģijas tīklam.

Pirmā Ignitis Renewables Latvijā saražotā zaļā elektroenerģija ir nodota tīklā no Vārmes saules enerģijas parka Kuldīgas novadā, kura kopējā uzstādītā jauda sasniedz 94 megavatus.

„Pirmās Latvijā ražotās Ignitis Renewables zaļās elektroenerģijas nodošana tīklā ir stratēģiski nozīmīgs solis uzņēmuma pozīciju nostiprināšanā Latvijas tirgū. Vienkopus ar citiem attīstībā esošajiem projektiem tas iezīmē ceļu uz ilgtspējīgu un noturīgu enerģētikas nākotni Baltijas valstīs. Pašlaik Latvijā aktīvi tiek būvēti saules enerģijas parki Kuldīgas, Tukuma un Bauskas novados, vienlaikus izvērtējot arī vēja enerģijas projektu attīstības iespējas jau tuvākajā nākotnē. Šie projekti mērķtiecīgi veicina pāreju uz videi draudzīgu enerģētiku un ilgtermiņā stiprina Baltijas valstu enerģētisko neatkarību,” uzsver Baiba Lāce, Ignitis Renewables vadītāja Latvijā.

Pēdējos mēnešos gan Igaunijas, gan Lietuvas īres īpašumu investori atkal ir kļuvuši aktīvāki. Taču tā vietā, lai mērķētu uz vietējo tirgu, daudzi koncentrējas uz Latvijas galvaspilsētu Rīgu.

Kā norāda digitālās finansēšanas platformas Estateguru operatīvais vadītājs Daniils Āls, šo tendenci veicina samazinātas procentu likmes, dinamisks jaunbūvju tirgus un pieejamākas cenas.

Pēc eksperta teiktā, aktivitāte Latvijas nekustamo īpašumu tirgū sākās jau pērn, kad ievērojami vairāk attīstītāju saviem projektiem sāka meklēt agrīnās stadijas finansējumu. “Pašlaik attīstītājiem ir pievienojušies īres īpašumu investori, kuri vēlas paplašināt savus portfeļus ar Latvijas nekustamajiem īpašumiem,” apstiprina Daniils Āls (Daniil Aal).

Nekustamo īpašumu attīstītāja Invego vadītājs Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi), kurš nesen pārdevis dzīvokļus Rīgā gan Lietuvas, gan Igaunijas īres īpašumu investoriem, apliecina, ka pilsētas nekustamo īpašumu tirgus patiešām strauji aug. "Šogad Invego pirmo reizi Rīgā pārdevis vairāk mājokļu nekā Tallinā un tās apkārtnē. Šeit joprojām dzīvokļu cenas ir ievērojami zemākas nekā Igaunijā un Lietuvā, bet iedzīvotāju pirktspēja nepārtraukti aug, līdz ar vēlmi dzīvot jaunās, modernās mājās," stāsta Kristjans-Tūrs Vahi. Patlaban Invego Latvijā attīsta vairākus lielus nekustamo īpašumu projektus – dzīvojamos rajonus “Vītolu Parks”, “Parka Kvartāls” un “Skanstes Rezidences”, kā arī rindu māju ciematu “Vide Ādaži” Pierīgā.

Šobrīd esam liecinieki īstai tehnoloģiju revolūcijai, kad to attīstība notiek teju gaismas ātrumā, īpaši mākslīgā intelekta jomā. Tas, kas bija aktuāls pirms dažiem mēnešiem, šobrīd jau ir novecojis. Tehnoloģijas ir kā raķete un mēs kā indivīdi, uzņēmumi un valsts katrs savā ātrumā – cits leoparda, cits bruņurupuča vai gliemeža – cenšamies tikt tai līdzi. Šie dažādie tempi var kļūt par bremzējošu faktoru valsts ekonomiskajai attīstībai.

Jābūt ātrākiem

Saskaņā ar ES Digitālās desmitgades mērķu sasniegšanas ziņojumu, Latvija valsts pakalpojumu jomā uzrāda salīdzinoši labus rezultātus – jau sasniegti 85 % no rādītājiem, kas paredzēti līdz 2030. gadam. Tas ir apsveicami, taču kvantitāte nedrīkst aizēnot kvalitāti. Lai gan pieejamo digitālo valsts pakalpojumu klāsts ir plašs, ne visi no tiem ir lietotājam draudzīgi, intuitīvi un efektīvi. Tāpēc turpmāk daudz lielāka uzmanība jāpievērš tieši lietotāju pieredzei un funkcionalitātei – pakalpojumiem jābūt saprotamiem, pieejamiem un ātri izmantojamiem ikvienam.

Diemžēl uzņēmējdarbības vidē aina ir krietni bēdīgāka. Lai gan MVU digitalizācijā redzams zināms progress, uzņēmumu īpatsvars, kuriem ir vismaz pamatlīmeņa digitālās prasmes, joprojām atpaliek no ES vidējā rādītāja – Latvijā tie ir tikai 48,2 %. Digitālās intensitātes rādītāju ziņā Latvijas MVU ieņem pēdējo vietu Baltijas valstīs, un mākslīgā intelekta izmantošana šajā segmentā ir teju simboliska.

No 4. līdz 7. jūnijam Rīgā norisināsies starptautiskās Eiropas tauku pārstrādes un dzīvnieku blakusproduktu pārstrādātāju asociācijas EFPRA (European Fat Processors and Renderers Association) 23. kongress, kas Latvijā pulcēs vairāk nekā 500 nozares profesionāļus no visas pasaules.

Šis ir gada nozīmīgākais notikums dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu (DZIB) nozarē, kur vienkopus satiekas politikas veidotāji, zinātnieki, uzņēmēji un nozares līderi, lai diskutētu par aktualitātēm un nākotnes attīstību.

Kongresa programma ir veltīta ilgtspējīgai attīstībai, inovācijām un normatīvās vides izmaiņām dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu (DZIB) un barības ražošanas jomā. Tās centrā būs tādi jautājumi kā dzīvnieku tauku izmantošana atjaunojamās enerģijas ražošanā Eiropas Savienības (ES) Atjaunojamās enerģijas direktīvas (RED) kontekstā, ES normatīvo aktu saskaņošana ar Pasaules dzīvnieku veselības organizācijas (WOAH) standartiem, alternatīvo proteīnu izmantošanas iespējas un attīstība barības sastāvā, kā arī inovācijas ūdensdzīvnieku barībā un izaicinājumi, ar ko saskaras Eiropas ādas pārstrādes nozare. Kongresā uzstāsies augsta līmeņa eksperti no Eiropas Komisijas (DG SANTÉ), Eiropas Lopbarības ražotāju federācijas (FEFAC), Milānas Universitātes (Università degli Studi di Milano), Cotance, Kevins Makgīnijs (Kevin McGeeney), SCB Group izpilddirektors, kā arī tiks prezentēts EFPRA ikgadējais nozares pārskats.