Rīgā atklāts pirmais “Wolt Market” pārtikas veikals Latvijā ar vairāk nekā 2500 preču piegādi uz mājām vai saņemšanu uz vietas veikalā.

“Wolt Market” Grīziņkalnā ir tehnoloģiju uzņēmuma “Wolt” mākoņveikals Rīgā, kas klientiem nodrošinās pasūtījumu saņemšanu līdz 30 minūtēm. Šādus veikalus plānots atvērt arī citās reģionālajās pilsētās.

“Esam gandarīti, ka beidzot arī Latvijas iedzīvotājiem varam piedāvāt “Wolt Market” pakalpojumu. Mūsu mērķis ir palīdzēt cilvēkiem ietaupīt laiku, padarot iknedēļas pārtikas preču iepirkšanos vienkāršu un ātru. Mūsu pieredze citos pasaules tirgos apliecina, ka esam atraduši labi funkcionējošu pakalpojuma modeli,” stāsta Bruno Grandi, “Wolt Market” attīstītājs Latvijā.

“Wolt Market” sortimentā ir dažādas Latvijā ražotas preces, iecienītākie zīmoli un uzņēmumi vietējā biznesa atbalstam, kā arī starptautiski pazīstami pārtikas produkti un ikdienas preces. Veikala piedāvājums tiks regulāri papildināts, balstoties uz klientu vēlmēm un vajadzībām.

Uzņēmums “Wolt” atvēris jau otro mākoņveikalu Rīgā - “Wolt Market” Mežciems, informē uzņēmumā.

“Wolt” mākoņveikalus tuvākajā laikā plānots atvērt arī citās Latvijas pilsētās.

“Pieprasījums pēc risinājumiem, kas palīdz cilvēkiem ietaupīt laiku, turpina pieaugt, tāpēc pārtikas preču iegāde internetā un ātrās piegādes gūst arvien lielāku popularitāti visā pasaulē. Izmaiņas klientu uzvedībā ietekmē arī “Wolt Market”, kas strauji paplašinās visā Eiropā,” stāsta Bruno Grandi, “Wolt Market” attīstītājs Latvijā.

Rīgā darbu uzsāk pirmais Wolt Market Latvijā

Rīgā atklāts pirmais “Wolt Market” pārtikas veikals Latvijā ar vairāk nekā 2500...

Atšķirībā no ierastās ikdienas preču iegādes veikalā uz vietas, mākoņveikalā “Wolt Market” iepirkumu grozu nodošanai pircējam komplektē veikala darbinieki. Aptuveni 30 minūšu laikā klients to pēc izvēles var saņemt savā adresē vai dodoties uz “Wolt Market” veikalu.

“Wolt Market” Mežciems apkalpos klientus Purvciemā, Teikā, Juglā, Pļavniekos, Dārzciemā, Dreiliņos, Jaunbrūnavās, Ulbrokā, Brekšos un, protams, Mežciemā. Pirmās divas nedēļas piegādes no “Wolt Market” klientiem pieejamas bez maksas, taču pēc tam tās saglabāsies bezmaksas pirkumiem virs 30 eiro.

Pirmo “Wolt Market” veikalu atklāja 2020. gadā Helsinkos, Somijā. Šobrīd iedzīvotājiem pieejami jau vairāk kā 50 uzņēmuma veikali 15 dažādās valstīs, no kuriem tagad jau divi pieejami arī Rīgā - “Wolt Market” Grīziņkalns un “Wolt Market” Mežciems.

18.jūlijā aprit pieci gadi, kopš tika atvērts pirmais VP Market veikals Latvijā. Šajā laikā, ieguldot uzņēmuma attīstībā vairāk nekā 53 milj. Ls, VP Market izveidojis vienu no lielākajiem mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā. Piecu gadu laikā VP Market veikalos nopirkts tāds pārtikas produktu daudzums, ka vidēji uz katru Latvijas iedzīvotāju sanāk, piemēram, aptuveni 45 klaipi maizes un 19 litri piena. Nopirkto produktu daudzums atbilst aptuveni 700 vilciena cisternām piena un 200 kartupeļu vagoniem. Piecu gadu laikā atklāti pavisam 103 veikali. VP Market veikalos Saulīte (sākotnēji – T-Market) un Maxima Latvijas iedzīvotāji šajā laikā kopumā iegādājušies 44.3 miljonus litru piena, 103 miljonus maizes klaipu un 13 250 tonnas kartupeļu. Kopējais apgrozījums, ko VP Market panācis piecu darbības gadu laikā Latvijā, ir 861 milj. Ls. Lai vēlreiz ļautu atcerēties VP Market pirmos soļus Latvijā pirms pieciem gadiem, pirmajā VP Market veikalā – toreizējā «T-Market» un tagadējā «Saulītē» Rīgā, Jūrmalas gatvē – vairāki produkti šodien, 18.jūlijā, nopērkami par cenām, kādas šajā veikalā bija atklāšanas dienā – 2001.gada 18.jūlijā: viens litrs piena maksā 0.19 latus, 250 grami kafijas – 0.49 latus, viens kilograms kartupeļu 0.01 latu, bet cukurs 0.44 latus, informē VP Market sabiedrisko attiecību konsultante Evija Ercmane.

Latvijā lielākā pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA VP Market pirmā pusgada apgrozījums, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pērn, pieaudzis par 42 %. un bijis 93.3 milj. Ls, Db informēja VP Market preses sekretārs Ivars Andiņš. «Strauji pieaugušais apgrozījums izskaidrojams gan ar jaunu veikalu atvēršanu Latvijā, gan sekmīgu Maximu pircēju lojalitātes karšu klajā laišanu,» uzsver VP Market izpilddirektore Egle Marcinkevičute. Pašlaik SIA VP Market Latvijā ir 73 T—Market un 10 Maxima lielveikali, kā arī 4 T—Market veikali Igaunijā. Līdz gada beigām kompānija plāno atvērt vēl līdz 7 T—Market veikaliem Latvijā un 9 T—Market veikaliem Igaunijā. Uzņēmumā Latvijā strādā 4700 darbinieku. Kopējais VP Market apgrozījums pirmajā pusgadā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pārsniedzis 571.3 milj. eiro jeb 381, 6 milj. Ls.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) padome ir izvērtējusi un atbalstījusi uzņēmuma stratēģiju līdz 2015. gadam, kurā noteiktais stratēģiskais darbības mērķis turpmākajiem gadiem ir LK vērtības pieauguma nodrošināšana, palielinot koncerna pašu kapitālu un saglabājot tā vietu pasaulē vidējā izmēra tankkuģu īpašnieku desmitniekā vienlaicīgi ar līdera pozīcijām Ziemeļeiropas tirgū. A/s Latvijas kuģniecība stratēģijas izstrādē tika iesaistīti uzņēmuma vadošie speciālisti un kuģošanas biznesā starptautiski atzīti brokeri un konsultanti.

A/s Latvijas kuģniecība augstāk minētā stratēģiskā mērķa sasniegšanai ir izvirzījusi tādus uzdevumus kā tankkuģu flotes kravnesības saglabāšanu un paplašināšanu, risku diversificēšanas nolūkā saglabājot vai labvēlīgas tirgus situācijas gadījumā arī izvēršot gāzvedējkuģu, refrižeratorkuģu un sauskravu kuģu jūras pārvadājumu segmentus. Maksimālu rezultātu sasniegšanai būtiska uzmanība pievērsta arī administratīvo izmaksu efektivitātes paaugstināšanai un materiālo un nemateriālo resursu mobilizēšanai.

A/s Latvijas kuģniecības padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs norāda uz uzņēmuma pozitīvām ilgtermiņa attīstības perspektīvām, kā nozīmīgākos resursus minot LK kompetento personālu, uzņēmuma atpazīstamību un uzticamību no klientu puses, ilgstošo pieredzi jūras pārvadājumu jomā, kā arī stabilo vietu pasaulē vidējā izmēra tankkuģu īpašnieku desmitniekā. Tajā pašā laikā LK padomes priekšsēdētājs atgādina, ka, fraktētājiem aizvien pārliecinošāk izvēloties jaunus, modernus un drošus kuģus, pieprasījums pēc vecākās flotes daļas samazinās, līdz ar to "attīstīt un nostiprināt LK tirgus daļu mēs varam realizējot flotes atjaunošanas programmu, proti, iegūstot jaunāku, ekonomiski efektīvāku floti. Nav mazsvarīgi, ka, samazinot uzņēmuma flotes vidējo vecumu, tiek apliecināta arī LK pieaugošā korporatīvā sociālā atbildība par okeānu un piekrastes vides aizsardzību," uzsver Uldis Pumpurs.

Vortāls CV Market (www.cvmarket.lv), kurš piedāvā personāla atlases pakalpojumus internetā ir ieguvis jaunu starptautisko sadarbības partneri, StepStone, kas ieņem vadošo pozīciju Eiropas interneta personāla atlases tirgū. CV Market vortālam, kura galvenā mītne atrodas Tallinā, ir 160 000 CVs, 205 000 reģistrēto lietotāju un septiņi miljoni lapu pārskatu katru mēnesi Baltijas valstīs. Kompānija StepStone, kura dibināta Norvēģijā 1996.gadā, strādā ar lokāliem tirgus līderiem 23 no 25 Eiropas Savienības valstīm. Pavisam pasaulē nosaukums StepStone ir pazīstams 36 valstīs, ieskaitot ASV, Kanādu, Meksiku, Austrāliju, Jaunzēlandi un Dienvidāfriku. Jo Goosens, StepStone korporatīvās un biznesa attīstības vadītājs: «Kompānijas arvien vairāk novērtē iespēju smelt kandidātus dinamiskajā Centrālās un Austrumeiropas tirgū. Ar CV Market mēs turpinām sava tīkla ilgtermiņa stratēģiju – piedāvāt darba devējiem vienkāršu pieeju starptautiskajam darba tirgum.» *** Par CV Market CV Market (www.cvmarket.lv) ir karjeras vortāls, kas Latvijā darbojas kopš 2003. gada jūnija un nodrošina kvalitatīvus un progresīvus personāla atlases risinājumus Internetā. Šodien CV Market zīmols ir pazīstams 8 Eiropas Savienības valstīs: Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Čehijā, Slovākijā, Ungārijā un Holandē. CV Market ir izstrādājis personāla atlases algoritmu, kas ir gan izmantojams atsevišķi, gan adaptējams kādas citas kompānijas iekšējai sistēmai. Tas ļauj kontrolēt darbinieku rotāciju kompānijas iekšienē un piesaistīt speciālistus no ārpuses. McDonald's, Aldaris, Čili Pizza, Double Coffee, Rīgas Piena Kombināts, Rīgas Raugs, Valdo, Reaton, Alan Deko, Aigas Nams, Senukai, Latvijas Pasts, Rimi, Seppala, Falck Apsargs, Latvenergo, Lursoft, LAMB, RVR, LR Tieslietu Ministrija, Valsts Sociālās Apdrošināšanas Aģentūra – šīs, kā arī daudzas citas kompānijas pašlaik izmanto CV Market pakalpojumus, lai atlasītu personālu visā Latvijas teritorijā.

VIII jauno dizaineru konkursā KREATA Maskavā Jauno dizaineru konkursā nominācijā par labāko mēbeļu dizainu 1. vietu ieguva LMA Dizaina nodaļas Vides mākslas katedras 4.kursa studente Gita Baumane ar darbu abi2 (darba vadītāja asoc.prof. Barbara Ābele un doc. Juris Krūmiņš).

Arī konkursa 3. vietas ieguvēja ir LMA Dizaina nodaļas Vides mākslas katedras 3.kursa studente Indra Merca ar darbu BioSeat (darba vadītāja asoc.prof. Barbara Ābele).

KREATA ar Baltijas Arhitektūras centra atbalstu un tehnoloģiju pārneses kontaktpunkta dizainā starpniecību piedalījās Latvijas Mākslas akadēmijas dizaina nodaļas studenti Gita Baumane, Mārtiņš Vītols, Rodeons Zenevičs un Indra Merca. Konkursa tēma šogad bija Bērnu pasaule pieaugušo telpā.

Konkursa organizatoru galvenais uzdevums ir piesaistīt jaunos Krievijas mēbeļu dizainerus mēbeļu projektēšanai, izmantojot perspektīvas tehnoloģijas un materiālus, ka arī meklēt jaunus produktus un tehnoloģijas.

Tehnoloģiju uzņēmums Wolt līdz šā gada beigām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā plāno atklāt virtuālo veikalu tīklu Wolt Market un šobrīd jau ir uzsācis jaunu darbinieku meklēšanu vairākiem amatiem visā Baltijas reģionā.

Šis ir jauna veida tirdzniecības tīkls, kurā veikali darbojas tikai un vienīgi kā noliktavu veikali jeb tā dēvētie “tumšie veikali” (dark stores). Šajos veikalos tiks pieņemti tikai tie pasūtījumi, kas veikti tiešsaistē caur Wolt aplikāciju. Klātienes iepirkšanās šajos veikalos nenotiks.

Wolt pārtikas piegāžu apjoms audzis vairāk nekā astoņas reizes

Tehnoloģiju uzņēmuma Wolt ātro pārtikas piegāžu apjoms gada laikā pieaudzis vairāk nekā...

Wolt Market noliktavu veikali klientu izvēlei piedāvās 1500-2000 preces, kuras tiks piegādātas 15-25 minūšu laikā pēc pasūtījuma veikšanas aplikācijā.

Wolt Market noliktavu veikali darbosies kā neatkarīgi, Wolt platformā strādājoši, sadarbības partneri, līdzīgi, kā visi citi tirdzniecības sadarbības partneri, bet ar kopēju Wolt Market zīmolu. "Mums ir prieks, ka varam atvērt Wolt Market veikalus Baltijā. Mūsu mērķis ir piedāvāt klientiem vēl nebijušu pieredzi šajā jomā, un atsauksmes, ko esam saņēmuši par mūsu veikaliem citās valstīs, ir devušas pārliecību, ka mēs esam uz pareizā ceļa,” saka par jaunajiem tirgiem atbildīgā Wolt viceprezidente Marianne Vikula.

"Mēs meklējam jaunus veidus, kā apkalpot mūsu klientus. Mūsu biznesa stūrakmens ir sadarbības stiprināšana un paplašināšana ar mūsu sadarbības partneriem, tādiem kā Rimi, Mego, Aibe, LaTS un vēl daudziem citiem, kas mums pievienosies nākotnē," papildina Wolt Baltics darbības vadītājs Simons Runcheimers.

Pirmais Wolt Market veikals tika atvērts Helsinkos 2020. gada pavasarī. Kopš tā laika Wolt Market tīkls ir paplašinājies, atverot veikalus Grieķijā un citviet Somijā, kā arī paziņojot par drīzu ienākšanu Čehijā, Polijā un Dānijā.

Maxima grupė piederošais uzņēmums Maxima Bulgaria iegādājies 12 Vācijas tirdzniecības tīkla Penny Market veikalus. Jau šogad tie kļūs par T Market tīkla daļu. Pēc šā darījuma uzņēmuma veikalu tīkls Bulgārijā pieaugs no 48 līdz 60 veikaliem. Jauno veikalu iegādē, rekonstrukcijā un aprīkošanā ieguldīti 7,6 miljoni eiro un tiks radītas vairāk nekā 200 jaunas darba vietas.

«Bulgārijas mazumtirdzniecības tirgū konkurence ir ļoti liela. Mēs redzam, ka pat starptautiski tīkli neiztur šo konkurenci un aiziet. Savukārt T Market popularitāte Bulgārijā pieaug,» uzskata Maxima grupė ģenerāldirektors Alvīds Šustiks (Alvydas Šustikas).

Maxima Bulgaria ir nopirkusi trīs veikalus, bet nomās deviņus veikalus, kas piederēja Vācijas tirdzniecības tīklam Penny Market, kas pamet Bulgārijas tirgu. Iegādātie veikali ir izvēlēti, ņemot vērā to ģeogrāfisko atrašanās vietu un iespējas piesaistīt jaunas pircēju plūsmas, kā arī telpu atbilstību T Market veikalu formātam.

Jaunu veikalu pārņemšanas rezultātā Maxima Bulgaria paplašinās savas darbības ģeogrāfiju, līdz ar ko veikalu tīkls pārklās lielāko valsts daļu. Jaunie veikali tiks atvērti Sofijā un 11 mazākās pilsētās, kurās T Market līdz šim nav darbojies.

Valka pārvērtusies par alkohola tirdzniecības galvaspilsētu; igauņi un somi mūsu valstī turpina ierasties lētāka alkohola meklējumos.

Jāteic, ka igauņi naski ir iesaistījušies arī šī biznesa attīstībā Latvijā. Tā, piemēram, igauņiem piederošā kompānija SIA ET Invest 2015. gadā izveidoja veikalu Alko 1000 Market Valkā, Apē, Ainažos un Grenctālē. «Sākumā veikals bija pavisam neliels, taču šo gadu laikā esam ievērojami paplašinājuši telpas. Nekad iepriekš nebijām domājuši, ka šis bizness Valkā būs tik sekmīgs. Paplašinot veikalu, mums šķita, ka visiem dzērieniem būs vairāk vietas, taču tagad, kad esam krietni lielākās telpās, joprojām šķiet, ka arī tagad vietas ir pārāk maz. Bizness patiesi attīstās,» stāsta Mēliss Reiljans (Meelis Reiljan), Alko 1000 Market komunikācijas menedžeris.

Latvijā lielākā pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA VP Market centrālais birojs atradīsies Rīgā, Db apliecināja kompānijas preses sekretārs Ivars Andiņš. Jau šonedēļ tiks sākti sagatavošanās darbi un piemērotas vietas meklēšana biroja pārcelšanai, bet Rīgā ofiss varētu tikt atklāts augusta pirmajā pusē. Pārceļot centrālo biroju, darboties turpinās arī vietējais — Latvijas birojs, «līdz ar to tiks radītas papildu darba vietas,» norādīja I. Andiņš. «VP Market atzīst Rīgu par Baltijas valstu ģeogrāfisko un darījumu centru, turklāt mūsu stratēģijā ietilpst pastiprināta biznesa izvēršana Latvijā un Igaunijā,» uzņēmuma pārcelšanās motīvus skaidroja uzņēmuma preses sekretārs. Šobrīd apmēram 70% no kopējā VP Market apgrozījuma veido tā darbība Lietuvā, taču tuvākā gada vai divu gadu laikā 50% apgrozījuma būtu jānāk no Latvijas un Igaunijas, vienlaikus nemazinot kompānijas apgrozījumu Lietuvā, viņš norādīja. VP Market ir piedzīvojis arī izmaiņas tā vadības sastāvā — izpilddirektors Ignass Staškēvičs ir iecelts par koncerna valdes priekšsēdētāju Latvijai, Lietuvai un Igaunijai, un no 12. jūlija viņa līdzšinējā amatā stāsies šābrīža tirdzniecības departamenta direktore Vega Vaitkēvičiene. Šobrīd VP Market Baltijas valstīs ir 274 veikali, tostarp 187 veikali Lietuvā, 83 Latvijā un 4 Igaunijā. Lietuvas tirgū kompānija ieņem apm. 30% daļu, bet Latvijā — 22%. VP Market šā gada pirmo sešu mēnešu apgrozījums bija apm. 0.38 mljrd. Ls, un tas ir par 18.8% lielāks nekā pērn attiecīgajā periodā.

Ceturtdien 10. ikgadējās Baltic Market Awards ceremonijas laikā paziņoti Nasdaq Baltijas biržās kotētie uzņēmumi ar labākajām investoru attiecībām astoņās nominācijās 2015.gadā, tostarp arī desmitgades nominācijā Labākais sniegums 10 gados.

Svinīgā apbalvošanas ceremonija ar video tilta starpniecību norisinājās vienlaicīgi Rīgā, Viļņā un Tallinā.

Atzīmējot Baltic Market Awards desmitgadi, Nasdaq Baltijas biržas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā piešķīra īpašās balvas - Labākais sniegums 10 gados – katrā valstī vienam uzņēmumam par lielāko akciju cenas pieaugumu un kāpumu Baltic Market Awards vērtējumā. Visi trīs uzvarētāji – Olainfarm, Tallinna Kaubamaja Grupp un Apranga – saņēma uzaicinājumu svinīgi iezvanīt tirdzniecības sesijas atvēršanas zvanu Nasdaq MarketSite studijā Ņujorkas Taimskvērā.

«Mums ir liels gandarījums sveikt 10. Baltic Market Awards uzvarētājus un visus Baltijas biržās kotētos uzņēmumus, kas īstenojuši labas investoru attiecības, nodrošinot caurskatāmu darbību atbilstoši visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem,» saka Nasdaq Baltijas tirgus vadītāja Arminta Saladžiene. «Algoritms ir vienkāršs: labas investoru attiecības un korporatīvā pārvaldība veicina uzticēšanos uzņēmumiem un kapitāla tirgum. Kapitāla tirgus nodrošina piekļuvi finansējumam, veicina likviditāti un kalpo uzņēmuma reputācijas stiprināšanai,» viņa piebilst.

Latvijā lielākais veikalu tīkls T-Market tuvākajā laikā mainīs nosaukumu un līdz nākamā gada sākumam 60 veikali pārtaps par Saulītēm, Db informēja SIA VP Market preses sekretārs Ivars Andiņš. Pirmais veikals Saulīte durvis vērs 24.novembrī. Gaidāmā veikalu nosaukumu maiņa tiek pamatota ar to, ka vārds ir latvisks, labskanīgs un cilvēkiem asociāējas ar pozitīvām domām, skaidro SIA VP Market valdes priekšsēdētājs Igns Staškevičs. Vienlaikus uzņēmuma vadītājs uzsver, ka Saulīte, tāpat kā T- Market, turpinās piedāvāt preces par zemām cenām, paliekot un nostiprinoties zemo cenu veikalu grupā. Veikalos Saulīte būs no T—Marketiem atšķirīgs telpu iekšējais dizains un logotips. Paaugstināta tiks arī veikalu darbinieku alga, kas ļaus nodrošināt augstāku apkalpošanas kvalitāti. Šogad vēl četri T-Market veikali tiks pārveidoti par MiniMaxima lielveikaliem. Pašlaik Latvijā strādā 73 T-Market veikali.

CV Market vortālu š.g. septembrī ir apmeklējuši vairāk kā 70’000 unikālo lietotāju*, un tas ir par 218% vairāk nekā pagājušā gada septembrī. CV Market CV datu bāze ir palielinājusies par 66%** salīdzinājumā ar 2005.gada septembri.

Kopējais CV Market reģistrēto lietotāju (darba meklētāju) pieaugums pēdējā gada laikā ir 75%**, kas, savukārt, ir daudz vairāk nekā CV Market tuvākiem konkurentiem CV-Online (www.cv.lv) un E-darbs (www.e-darbs.lv), kam pieaugums bija 17%** un 24%** attiecīgi. Kompānijas (neauditēts) bruto apgrozījums š.g. septembrī ir palielinājies par 350% salīdzinājumā ar šo pašu periodu pagājušā gadā.

CV Market (www.cvmarket.lv) ir karjeras vortāls, kas Latvijā darbojas kopš 2003. gada.

* TNS Metrix dati.

** CV Market, E-darbs un CV-Online mājas lapās publicēta statistika.

Pārtikas preču piegādes serviss "Bolt Market" sadarbībā ar "Latvijas Maiznieks" Rīgā atvēris tiešsaistes beķereju, informē uzņēmumi.

Rīgas iedzīvotājiem piedāvā "Bolt Food" mobilajā lietotnē pasūtīt katru rītu svaigi ceptu maizi un smalkmaizītes ar piegādi līdz pašām namdurvīm pusstundas laikā.

"Nemitīgi sekojam līdzi klientu vajadzībām un, lai tās apmierinātu, pastāvīgi strādājam pie veikalā pieejamo produktu un preču klāsta paplašināšanas. Priecājamies, ka mūsu klienti novērtē ieviestos jauninājumus un iespēju saņemt maizītes tieši no cepeškrāsns, neizejot no mājām. Tiešsaistes beķerejas pirmajās darbības nedēļās esam novērojuši, ka aptuveni 15 % no visiem pasūtījumiem ietver vismaz vienu svaigi ceptu produktu. Šobrīd "Bolt Market" tiešaistes beķerejas piedāvājumā ir teju 20 dažādi produkti, un joprojām "Bolt Market" tiešsaistes beķerejā ik rītu svaigi cepto produktu klāsts tiek papildināts," saka Jānis Rimicāns, "Bolt Market" vadītājs Latvijā.

Latvijā lielākais mazumtirdzniecības veikalu tīkls T-Market atklājis savu 74. veikalu – par to kļuvis autoveikals Fiesta, Db informēja VP Market preses sekretārs Ivars Andiņš. Kā norādījusi VP Market Mārketinga departamenta direktore Tatjana Kuļikova, izbraukuma tirdzniecību VP Market varētu attīstīt arī turpmāk. T-Market veikals Fiesta no ierastajiem autoveikaliem atšķiras ar plašāku preču klāstu, kā arī to, ka tas katrreiz dodas uz citu pilsētu, kur piedalās vietējo uzņēmēju vai pašvaldību rīkotajos gadatirgos. Fiesta jau viesojusies Gulbenē, Talsos, Rūjienā, Cēsīs, Valmierā, Limbažos, Liepājā un Valmierā, bet tuvākajā laikā dosies uz Ventspili un Viļāniem. Fiesta veikalā ir nopērkamas 385 dažādas sadzīves tehnikas, trauku, apģērbu, apavu un sporta preces. Pēc uzņēmuma aplēsēm, ik dienu autoveikalā iepērkas ap pusotru tūkstoti pircēju, un tā apgrozījums jau sasniedz viena neliela stacionārā T-Market veikala apgrozījumu.

Turpmāk visi Latvijā otra lielākā mazumtirgotāja SIA VP Market veikali, kas līdz šim darbojās ar nosaukumu Saulīte vai MiniMaxima, tiks pārveidoti par Maximām. Veikalu pārveide, ko paredz tīkla kvalitātes paaugstināšanas programma, jau ir sākta, Db pastāstīja VP Market preses sekretārs Ivars Andiņš. Līdz ar to visi Maxima veikali atkarībā no to platības un piedāvāto preču klāsta tiks apzīmēti vai nu ar X vai XX vai XXX. Par Maxima X veikaliem kļūs līdzšinējie MiniMaxima un Saulīte veikali, par Maxima XX — pašreizējās Maximas, bet par Maxima XXX – tagadējie HyperMaxima. Līdz šim par Maximām pārtapuši 22 veikali — 19 no tiem darbojas Rīgā, bet pa vienam — Tukumā, Jūrmalā un Siguldā. «Tīklu apvienošana ļaus VP Market strādāt gan ekonomiskāk, gan efektīvāk. Šo pārmaiņu augļus drīz izjutīs pircēji — daudzas cenas drīzumā tiks pazeminātas,» sola VP Market valdes priekšsēdētājs Jānis Stakens. Esošo veikalu pārveide par Maximām ilgs līdz septembrim. Līdztekus tam durvis vērs arī jauni veikali — pavisam šogad to skaits palielināsies par 18. Līdz šim VP Market Latvijā strādāja ar 23 Maxima un MiniMaxima, un 80 veikaliem Saulītes. SIA VP Market apgrozījums pērn sasniedza 261 milj. Ls.

CV Market izpētījis, kādi ieguvumi ir darbiniekiem valsts iestādēs.

Visaktīvākā valsts iestāžu darbinieku aizplūšana uz komerciestādēm bija vērojama 20.gadsimta 90.to gadu vidū, kad notika nacionālās ekonomikas kapitalizācijas process. Šodien šāda veida kustība aktuāla trim sociālajām grupām. Pirmā ir jaunie speciālisti, kas studiju laikos praktizējās valsts iestādē, bet pēc diploma iegūšanas meklē darbu komercstruktūrā. Otrā grupa ir ierēdņi, kas kādreiz ir ieņēmuši augstus amatus, bet ir to zaudējuši. Trešā grupa ir sociāli nozīmīgie darbinieki ar lielu darba pieredzi – skolotāji, ārsti, inženieri, pētnieki, norāda CV Market.

Saskaņā ar CV Market novērojumiem jaunā darba meklēšanā valsts iestāžu darbinieki neizmanto personāla atlases kompāniju piedāvātos sludinājumus, bet gan izmanto draugu un paziņu ieteiktas vakances. "Ja kādreiz darbu valsts iestādē izvēlējās tikai tāpēc, ka citas alternatīvas nebija, tad šobrīd to izvēlās personas ar noteiktām rakstura īpašībām un vērtībām, kas ir gatavi, ka labs atalgojums, vara un citi labumi tiks saņemti tikai pēc vairākiem gadiem. Speciālisti, kas iziet šo grūto ceļu, parasti nav ieinteresēti mainīt darbu pret neparedzamiem apstākļiem privātajās kompānijās. Taču tie, kas nav spējīgi sagaidīt rezultātus valsts iestādē, nav īpaši interesanti personāla atlases kompānijām kā iespējamie darbinieki," skaidro CV Market.

Baltijas biržas pasniedz balvas 2011. gada labākajiem

Pagājušās nedēļas beigās notiekošajā Baltic Market Awards ceremonijā ar balvām tika aplaimoti labākie Baltijas biržu uzņēmumi. Tāpat tika pasniegta Gada brokera balva un biržas speciālbalva.

Jāteic, ka galveno balvu par labākajām investoru attiecībām Baltijas valstīs 2011. gadā jau otro gadu pēc kārtas saņēma Lietuvas telekomunikāciju uzņēmums TEO LT. Birža informē, ka sīvākie TEO LT konkurenti ir bija Latvijas farmācijas uzņēmums Grindeks un Igaunijas ūdensapgādes uzņēmums Tallinna Vesi. Abi šie uzņēmumi šajā vērtējumā ierindojās attiecīgi 3. un 2. vietā.

Jāteic, ka Rīgas biržā kotētie uzņēmumi neiztika bez virknes citu balvu. Tas pats Grindeks saņēma augstāko novērtējumu visā Baltijā kā viens no pieciem Baltijas uzņēmumiem ar pašām labākajām investoru attiecībām internetā un tika atzīts arī par uzņēmumu ar labākajām investoru attiecībām Rīgas biržā. SAF Tehnika saņēma balvu par labākajām investoru attiecībām Baltijas valstīs mazas kapitalizācijas uzņēmumiem, kuru tirgus vērtība ir līdz 25 miljoniem eiro. Prieciņš arī Latvijas balzama vadībai, jo uzņēmums ierindojās otrajā vietā Baltijas uzņēmumiem ar lielāko progresu investoru attiecību kvalitātes uzlabojumā (pirmā vieta tika Premia Foods).

Visvairāk uzņēmēju starp prāvākajiem 11.Saeimas vēlēšanām iesniegtajiem deputātu kandidātu sarakstiem atrodams nacionālās apvienības Visu Latvijai! -Tēvzemei un Brīvībai/LNNK sarakstā – 39 uzņēmēji no 115 kandidātiem. Otro vietu šajā ziņā ieņem Zatlera Reformu partija, bet trešo - Šlesera Reformu partija LPP/LC, liecina sarakstu analīze.

11.Saeimas vēlēšanām savus deputātu kandidātu sarakstus kopumā iesniegušas 13 partijas un to apvienības: Saskaņas centrs, Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība Visu Latvijai! - Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Par prezidentālu republiku, Šlesera reformu partija LPP/LC, Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Tautas kontrole, Pēdējā partija, Kristīgi demokrātiskā savienība, Zatlera reformu partija un partija Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām.

Uzņēmēju netrūkst

Zatlera Reformu partijas sarakstā no kopumā 114 kandidātiem 36 kandidāti norādījuši, ka darbojas dažādos uzņēmumos kā valdes priekšsēdētāji, valdes locekļi, direktori, īpašnieki un tamlīdzīgi, Šlesera Reformu partijā LPP/LC - 35 no 115, Zaļo un Zemnieku savienībā - 33 no 115, bet politisko partiju apvienībā Saskaņas Centrs - 32 no 115. Savukārt starp Vienotības 115 kandidātiem ir 26 uzņēmējdarbības vidē strādājošie.

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums “Tietoevry” izveido jaunu struktūrvienību “Tietoevry Create International Baltic Market”. Tā apvienos biznesa dizaina un programmatūras izstrādes segmentu “Tietoevry Create” visās trīs Baltijas valstīs atbilstoši starptautiskai stratēģijai.

Jaunizveidotais “Tietoevry Create International Baltic Market” ir daļa no “Tietoevry” stratēģijas, kuras īstenošana uzsākta 2021. gada sākumā. Apvienotais “Tietoevry Create” biznesa virziens Baltijas tirgū ļaus efektīvāk salāgot un realizēt stratēģisku digitālo pakalpojumu attīstību un biznesa izaugsmi.

Izmantojot katras Baltijas valsts stiprās puses, apvienotais tirgus kļūs konkurētspējīgāks un stratēģiskāks ar lielāku uzsvaru uz nozīmīgām gan Baltijas, gan vietējām uzņēmējdarbības iespējām. Baltijas reģionā pastāv līdzīgas ekonomikas un digitalizācijas tendences, jo Eiropas Savienības (ES) un valdības finansētās programmas sniedz ievērojamus ieguldījumus, lai sekmētu uzņēmējdarbību. Arī privātais sektors rada būtisku pieprasījumu pēc inovatīvām tehnoloģijām, īpaši lielajos uzņēmumos. Tāpēc relatīvi nelielie tirgi darbojas efektīvi un panāk Rietumvalstu attīstības tendences.

Par Latvijas otra lielākā mazumtirgotāja — SIA VP Market valdes priekšsēdētāju ievēlēts Jānis Stakens, Db informēja VP Market preses sekretārs Ivars Andiņš. Līdzšinējais VP Market valdes priekšsēdētājs Mindaugs Bagdonavičs atgriežas VP grupas vadošajās struktūrās Lietuvā. Līdz šim J. Stakens vadīja VP Market darbu Bulgārijā. «Uzņēmuma galvenais mērķis turpmāk būs līderpozīcijas tirdzniecībā, un tās sasniegsim, gan būtiski paplašinot veikalu tīklus, gan piedāvājot pircējiem aizvien optimālāku cenas un kvalitātes apvienojumu,» klāsta J. Stakens. Pašlaik VP Market Latvijā ir 95 veikali, no tiem 19 Maxima un 76 — Saulīte. Uzņēmuma neto apgrozījums pērn bija 175.5 milj. Ls.

Latvijā un Baltijā vēl nav sasniegta augstākā tirdzniecības tīklu koncentrācija, tādēļ sagaidāms, ka šis process turpināsies. To Db rīkotajā seminārā «Aktuālais pārtikas ražotājiem un eksportētājiem pēc iestāšanās Eiropas Savienībā» vakar atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) direktore Ingūna Gulbe. Viņa paredz, ka Latvijā vēl gaidāma lielo tīklu, tostarp Vācijas zemo cenu tīkls Lidl ienākšana, jo «šeit ir daudz mazo veikalu». Latvijā pagājušajā gadā par lielāko mazumtirgotāju kļuvis VP Market (par ko Db jau vairākkārt vēstīja) kas, salīdzinot ar gadu iepriekš, savas jaudas dubultojis, 2003. gadā apgrozot 144 miljonus Ls. Lai gan TNS Baltijas datu nams (BDN) aptauja liecina, ka VP Market un Nelda ir tie tīkli, kurus aptaujātie respondenti vērtē visnegatīvāk tādu iemeslu dēļ kā nelaipna apkalpošana, valsts valodas neprasme un daļēji telpu netīrība, pircēji visvairāk pērn Latvijā iecienījuši tieši VP Market piederošos veikalus un neesot pamata, ka šajā situācijā varētu kas mainīties, teica I. Gulbe. Pēc apmeklētāju skaita T–Market pērn apmeklējuši 1,21 miljons pircēju, Maxima veikalus – 0,78 miljoni, ICA/Ahold piederošo Rimi – 1,07 miljoni, bet Mego – 0,72 miljoni. BDN liecina, ka pērn pircēju vislabāk novērtētie mazumtirgotāji bija Kesko Food piederošais City Market, kā arī lielveikals Sky. Aptaujā gūtie dati arī liecina, ka iedzīvotāji visbiežāk regulāri iepērkoties mazajos veikalos, lielveikalos un tirgos, savukārt ļoti ievērojami sarukusi iepirkšanās kioskos un bāzēs. LTVC vadītāja paredz, ka turpmāk strauja attīstība gaidāma hipermārketiem un zemo cenu veikaliem, savukārt «parasto veikalu skaits, visticamāk, ies mazumā». Db jau ziņoja (16.02.), ka zemo cenu veikals Lidl jau sācis aktīvi meklēt iespējas izveidot savu veikalu tīklu Latvijas rajonu pilsētās. Iepriekš Latvijas tirgotāju asociacijas (LTA) priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs pieļāva, ka Lidl varētu pārpikt kādu no vietējiem mazumtirdzniecības tīkliem, savukārt šo veikalu atvēršana varētu notikt ne ātrāk kā nākamgad. Jāpiebilst, ka par spēku apvienošanu paziņojuši ne tikai lielie tīkli Kesko Food Ltd un ICA AB, bet arī vietējie SIA Elvi Grupa un SIA Iepirkumu Grupa.

Apkopojot ziņas par gada laikā visvairāk pārdotajām pārtikas precēm Latvijas Tirgotāju asociācijas rīkotajai aptaujai «Gada prece 2004», kļuvis zināms, ka mazumtirdzniecības uzņēmuma «VP Market» veikali «Maxima» un «T-Market» tīkli pārliecinoši notur Latvijas pārtikas vislielākā tirgotāja godu, Db informēja SIA «VP Market» preses sekretārs Ivars Andiņš. Par vispopulārāko preci «VP Market» laikaposmā no 2003.gada augusta līdz 2004.gada jūlijam kļuvis Jelgavas cukurfabrikas ražotais cukurs viena kilograma fasējumā, kas tapis tikai no Latvijas zemnieku audzētajām cukurbietēm. Otrajā vietā ierindojies «Rīgas Piensaimnieka» sieriņš «Kārums» ar vaniļas garšu – 12 mēnešos pārdoti 5.95 miljoni šā pircēju ļoti iecienītā garduma. Pašlaik Latvijā strādā 83 «VP Market» veikali. Kompānijas apgrozījums pērn sasniedza 144 miljonus latu.

Latvijā ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē prognozē 25% uzņēmumu vadītāju, liecina konsultāciju kompānijas "PricewaterhouseCoopers" ("PwC") veiktais pētījums ""PwC" Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2025".

Kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāji ir cerīgi noskaņoti par attīstības iespējām tuvākajā nākotnē, bet cerīgāks ir vadītāju skats uz attīstības iespējām trīs gadu perspektīvā nevis tuvākā gada laikā. Lielākos šķēršļus Baltijas uzņēmējiem rada izmaksu kāpums, pieprasījuma samazināšanās un regulējuma prasības.

Aptaujas, kurā piedalījās 333 uzņēmumu vadītāji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, dati liecina, ka pieaug uzņēmumu vadītāju optimisms attiecībā uz globālo ekonomikas izaugsmi tuvākā gada laikā. Ja zemākajā punktā - 2023.gadā - 15% vadītāju Latvijā šajā jautājumā bija optimistiski, tad šogad tie ir 38%.

Līdzīgi ir Igaunijā, kur globālās ekonomikas uzlabošanos šobrīd saskata 49% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 14%, savukārt Lietuvā optimisma pieaugums bijis mērenāks - šogad par pieaugumu ir pārliecināti 27% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 24%.