Uzņēmums “Wolt” atvēris jau otro mākoņveikalu Rīgā - “Wolt Market” Mežciems, informē uzņēmumā.

“Wolt” mākoņveikalus tuvākajā laikā plānots atvērt arī citās Latvijas pilsētās.

“Pieprasījums pēc risinājumiem, kas palīdz cilvēkiem ietaupīt laiku, turpina pieaugt, tāpēc pārtikas preču iegāde internetā un ātrās piegādes gūst arvien lielāku popularitāti visā pasaulē. Izmaiņas klientu uzvedībā ietekmē arī “Wolt Market”, kas strauji paplašinās visā Eiropā,” stāsta Bruno Grandi, “Wolt Market” attīstītājs Latvijā.

Rīgā darbu uzsāk pirmais Wolt Market Latvijā

Rīgā atklāts pirmais “Wolt Market” pārtikas veikals Latvijā ar vairāk nekā 2500...

Atšķirībā no ierastās ikdienas preču iegādes veikalā uz vietas, mākoņveikalā “Wolt Market” iepirkumu grozu nodošanai pircējam komplektē veikala darbinieki. Aptuveni 30 minūšu laikā klients to pēc izvēles var saņemt savā adresē vai dodoties uz “Wolt Market” veikalu.

“Wolt Market” Mežciems apkalpos klientus Purvciemā, Teikā, Juglā, Pļavniekos, Dārzciemā, Dreiliņos, Jaunbrūnavās, Ulbrokā, Brekšos un, protams, Mežciemā. Pirmās divas nedēļas piegādes no “Wolt Market” klientiem pieejamas bez maksas, taču pēc tam tās saglabāsies bezmaksas pirkumiem virs 30 eiro.

Pirmo “Wolt Market” veikalu atklāja 2020. gadā Helsinkos, Somijā. Šobrīd iedzīvotājiem pieejami jau vairāk kā 50 uzņēmuma veikali 15 dažādās valstīs, no kuriem tagad jau divi pieejami arī Rīgā - “Wolt Market” Grīziņkalns un “Wolt Market” Mežciems.

Rīgā atklāts pirmais “Wolt Market” pārtikas veikals Latvijā ar vairāk nekā 2500 preču piegādi uz mājām vai saņemšanu uz vietas veikalā.

“Wolt Market” Grīziņkalnā ir tehnoloģiju uzņēmuma “Wolt” mākoņveikals Rīgā, kas klientiem nodrošinās pasūtījumu saņemšanu līdz 30 minūtēm. Šādus veikalus plānots atvērt arī citās reģionālajās pilsētās.

“Esam gandarīti, ka beidzot arī Latvijas iedzīvotājiem varam piedāvāt “Wolt Market” pakalpojumu. Mūsu mērķis ir palīdzēt cilvēkiem ietaupīt laiku, padarot iknedēļas pārtikas preču iepirkšanos vienkāršu un ātru. Mūsu pieredze citos pasaules tirgos apliecina, ka esam atraduši labi funkcionējošu pakalpojuma modeli,” stāsta Bruno Grandi, “Wolt Market” attīstītājs Latvijā.

“Wolt Market” sortimentā ir dažādas Latvijā ražotas preces, iecienītākie zīmoli un uzņēmumi vietējā biznesa atbalstam, kā arī starptautiski pazīstami pārtikas produkti un ikdienas preces. Veikala piedāvājums tiks regulāri papildināts, balstoties uz klientu vēlmēm un vajadzībām.

18.jūlijā aprit pieci gadi, kopš tika atvērts pirmais VP Market veikals Latvijā. Šajā laikā, ieguldot uzņēmuma attīstībā vairāk nekā 53 milj. Ls, VP Market izveidojis vienu no lielākajiem mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā. Piecu gadu laikā VP Market veikalos nopirkts tāds pārtikas produktu daudzums, ka vidēji uz katru Latvijas iedzīvotāju sanāk, piemēram, aptuveni 45 klaipi maizes un 19 litri piena. Nopirkto produktu daudzums atbilst aptuveni 700 vilciena cisternām piena un 200 kartupeļu vagoniem. Piecu gadu laikā atklāti pavisam 103 veikali. VP Market veikalos Saulīte (sākotnēji – T-Market) un Maxima Latvijas iedzīvotāji šajā laikā kopumā iegādājušies 44.3 miljonus litru piena, 103 miljonus maizes klaipu un 13 250 tonnas kartupeļu. Kopējais apgrozījums, ko VP Market panācis piecu darbības gadu laikā Latvijā, ir 861 milj. Ls. Lai vēlreiz ļautu atcerēties VP Market pirmos soļus Latvijā pirms pieciem gadiem, pirmajā VP Market veikalā – toreizējā «T-Market» un tagadējā «Saulītē» Rīgā, Jūrmalas gatvē – vairāki produkti šodien, 18.jūlijā, nopērkami par cenām, kādas šajā veikalā bija atklāšanas dienā – 2001.gada 18.jūlijā: viens litrs piena maksā 0.19 latus, 250 grami kafijas – 0.49 latus, viens kilograms kartupeļu 0.01 latu, bet cukurs 0.44 latus, informē VP Market sabiedrisko attiecību konsultante Evija Ercmane.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) padome ir izvērtējusi un atbalstījusi uzņēmuma stratēģiju līdz 2015. gadam, kurā noteiktais stratēģiskais darbības mērķis turpmākajiem gadiem ir LK vērtības pieauguma nodrošināšana, palielinot koncerna pašu kapitālu un saglabājot tā vietu pasaulē vidējā izmēra tankkuģu īpašnieku desmitniekā vienlaicīgi ar līdera pozīcijām Ziemeļeiropas tirgū. A/s Latvijas kuģniecība stratēģijas izstrādē tika iesaistīti uzņēmuma vadošie speciālisti un kuģošanas biznesā starptautiski atzīti brokeri un konsultanti.

A/s Latvijas kuģniecība augstāk minētā stratēģiskā mērķa sasniegšanai ir izvirzījusi tādus uzdevumus kā tankkuģu flotes kravnesības saglabāšanu un paplašināšanu, risku diversificēšanas nolūkā saglabājot vai labvēlīgas tirgus situācijas gadījumā arī izvēršot gāzvedējkuģu, refrižeratorkuģu un sauskravu kuģu jūras pārvadājumu segmentus. Maksimālu rezultātu sasniegšanai būtiska uzmanība pievērsta arī administratīvo izmaksu efektivitātes paaugstināšanai un materiālo un nemateriālo resursu mobilizēšanai.

A/s Latvijas kuģniecības padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs norāda uz uzņēmuma pozitīvām ilgtermiņa attīstības perspektīvām, kā nozīmīgākos resursus minot LK kompetento personālu, uzņēmuma atpazīstamību un uzticamību no klientu puses, ilgstošo pieredzi jūras pārvadājumu jomā, kā arī stabilo vietu pasaulē vidējā izmēra tankkuģu īpašnieku desmitniekā. Tajā pašā laikā LK padomes priekšsēdētājs atgādina, ka, fraktētājiem aizvien pārliecinošāk izvēloties jaunus, modernus un drošus kuģus, pieprasījums pēc vecākās flotes daļas samazinās, līdz ar to "attīstīt un nostiprināt LK tirgus daļu mēs varam realizējot flotes atjaunošanas programmu, proti, iegūstot jaunāku, ekonomiski efektīvāku floti. Nav mazsvarīgi, ka, samazinot uzņēmuma flotes vidējo vecumu, tiek apliecināta arī LK pieaugošā korporatīvā sociālā atbildība par okeānu un piekrastes vides aizsardzību," uzsver Uldis Pumpurs.

Maxima grupė piederošais uzņēmums Maxima Bulgaria iegādājies 12 Vācijas tirdzniecības tīkla Penny Market veikalus. Jau šogad tie kļūs par T Market tīkla daļu. Pēc šā darījuma uzņēmuma veikalu tīkls Bulgārijā pieaugs no 48 līdz 60 veikaliem. Jauno veikalu iegādē, rekonstrukcijā un aprīkošanā ieguldīti 7,6 miljoni eiro un tiks radītas vairāk nekā 200 jaunas darba vietas.

«Bulgārijas mazumtirdzniecības tirgū konkurence ir ļoti liela. Mēs redzam, ka pat starptautiski tīkli neiztur šo konkurenci un aiziet. Savukārt T Market popularitāte Bulgārijā pieaug,» uzskata Maxima grupė ģenerāldirektors Alvīds Šustiks (Alvydas Šustikas).

Maxima Bulgaria ir nopirkusi trīs veikalus, bet nomās deviņus veikalus, kas piederēja Vācijas tirdzniecības tīklam Penny Market, kas pamet Bulgārijas tirgu. Iegādātie veikali ir izvēlēti, ņemot vērā to ģeogrāfisko atrašanās vietu un iespējas piesaistīt jaunas pircēju plūsmas, kā arī telpu atbilstību T Market veikalu formātam.

Jaunu veikalu pārņemšanas rezultātā Maxima Bulgaria paplašinās savas darbības ģeogrāfiju, līdz ar ko veikalu tīkls pārklās lielāko valsts daļu. Jaunie veikali tiks atvērti Sofijā un 11 mazākās pilsētās, kurās T Market līdz šim nav darbojies.

Tehnoloģiju uzņēmums Wolt līdz šā gada beigām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā plāno atklāt virtuālo veikalu tīklu Wolt Market un šobrīd jau ir uzsācis jaunu darbinieku meklēšanu vairākiem amatiem visā Baltijas reģionā.

Šis ir jauna veida tirdzniecības tīkls, kurā veikali darbojas tikai un vienīgi kā noliktavu veikali jeb tā dēvētie “tumšie veikali” (dark stores). Šajos veikalos tiks pieņemti tikai tie pasūtījumi, kas veikti tiešsaistē caur Wolt aplikāciju. Klātienes iepirkšanās šajos veikalos nenotiks.

Wolt pārtikas piegāžu apjoms audzis vairāk nekā astoņas reizes

Tehnoloģiju uzņēmuma Wolt ātro pārtikas piegāžu apjoms gada laikā pieaudzis vairāk nekā...

Wolt Market noliktavu veikali klientu izvēlei piedāvās 1500-2000 preces, kuras tiks piegādātas 15-25 minūšu laikā pēc pasūtījuma veikšanas aplikācijā.

Wolt Market noliktavu veikali darbosies kā neatkarīgi, Wolt platformā strādājoši, sadarbības partneri, līdzīgi, kā visi citi tirdzniecības sadarbības partneri, bet ar kopēju Wolt Market zīmolu. "Mums ir prieks, ka varam atvērt Wolt Market veikalus Baltijā. Mūsu mērķis ir piedāvāt klientiem vēl nebijušu pieredzi šajā jomā, un atsauksmes, ko esam saņēmuši par mūsu veikaliem citās valstīs, ir devušas pārliecību, ka mēs esam uz pareizā ceļa,” saka par jaunajiem tirgiem atbildīgā Wolt viceprezidente Marianne Vikula.

"Mēs meklējam jaunus veidus, kā apkalpot mūsu klientus. Mūsu biznesa stūrakmens ir sadarbības stiprināšana un paplašināšana ar mūsu sadarbības partneriem, tādiem kā Rimi, Mego, Aibe, LaTS un vēl daudziem citiem, kas mums pievienosies nākotnē," papildina Wolt Baltics darbības vadītājs Simons Runcheimers.

Pirmais Wolt Market veikals tika atvērts Helsinkos 2020. gada pavasarī. Kopš tā laika Wolt Market tīkls ir paplašinājies, atverot veikalus Grieķijā un citviet Somijā, kā arī paziņojot par drīzu ienākšanu Čehijā, Polijā un Dānijā.

Turpmāk visi Latvijā otra lielākā mazumtirgotāja SIA VP Market veikali, kas līdz šim darbojās ar nosaukumu Saulīte vai MiniMaxima, tiks pārveidoti par Maximām. Veikalu pārveide, ko paredz tīkla kvalitātes paaugstināšanas programma, jau ir sākta, Db pastāstīja VP Market preses sekretārs Ivars Andiņš. Līdz ar to visi Maxima veikali atkarībā no to platības un piedāvāto preču klāsta tiks apzīmēti vai nu ar X vai XX vai XXX. Par Maxima X veikaliem kļūs līdzšinējie MiniMaxima un Saulīte veikali, par Maxima XX — pašreizējās Maximas, bet par Maxima XXX – tagadējie HyperMaxima. Līdz šim par Maximām pārtapuši 22 veikali — 19 no tiem darbojas Rīgā, bet pa vienam — Tukumā, Jūrmalā un Siguldā. «Tīklu apvienošana ļaus VP Market strādāt gan ekonomiskāk, gan efektīvāk. Šo pārmaiņu augļus drīz izjutīs pircēji — daudzas cenas drīzumā tiks pazeminātas,» sola VP Market valdes priekšsēdētājs Jānis Stakens. Esošo veikalu pārveide par Maximām ilgs līdz septembrim. Līdztekus tam durvis vērs arī jauni veikali — pavisam šogad to skaits palielināsies par 18. Līdz šim VP Market Latvijā strādāja ar 23 Maxima un MiniMaxima, un 80 veikaliem Saulītes. SIA VP Market apgrozījums pērn sasniedza 261 milj. Ls.

Ceturtdien 10. ikgadējās Baltic Market Awards ceremonijas laikā paziņoti Nasdaq Baltijas biržās kotētie uzņēmumi ar labākajām investoru attiecībām astoņās nominācijās 2015.gadā, tostarp arī desmitgades nominācijā Labākais sniegums 10 gados.

Svinīgā apbalvošanas ceremonija ar video tilta starpniecību norisinājās vienlaicīgi Rīgā, Viļņā un Tallinā.

Atzīmējot Baltic Market Awards desmitgadi, Nasdaq Baltijas biržas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā piešķīra īpašās balvas - Labākais sniegums 10 gados – katrā valstī vienam uzņēmumam par lielāko akciju cenas pieaugumu un kāpumu Baltic Market Awards vērtējumā. Visi trīs uzvarētāji – Olainfarm, Tallinna Kaubamaja Grupp un Apranga – saņēma uzaicinājumu svinīgi iezvanīt tirdzniecības sesijas atvēršanas zvanu Nasdaq MarketSite studijā Ņujorkas Taimskvērā.

«Mums ir liels gandarījums sveikt 10. Baltic Market Awards uzvarētājus un visus Baltijas biržās kotētos uzņēmumus, kas īstenojuši labas investoru attiecības, nodrošinot caurskatāmu darbību atbilstoši visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem,» saka Nasdaq Baltijas tirgus vadītāja Arminta Saladžiene. «Algoritms ir vienkāršs: labas investoru attiecības un korporatīvā pārvaldība veicina uzticēšanos uzņēmumiem un kapitāla tirgum. Kapitāla tirgus nodrošina piekļuvi finansējumam, veicina likviditāti un kalpo uzņēmuma reputācijas stiprināšanai,» viņa piebilst.

CV Market izpētījis, kādi ieguvumi ir darbiniekiem valsts iestādēs.

Visaktīvākā valsts iestāžu darbinieku aizplūšana uz komerciestādēm bija vērojama 20.gadsimta 90.to gadu vidū, kad notika nacionālās ekonomikas kapitalizācijas process. Šodien šāda veida kustība aktuāla trim sociālajām grupām. Pirmā ir jaunie speciālisti, kas studiju laikos praktizējās valsts iestādē, bet pēc diploma iegūšanas meklē darbu komercstruktūrā. Otrā grupa ir ierēdņi, kas kādreiz ir ieņēmuši augstus amatus, bet ir to zaudējuši. Trešā grupa ir sociāli nozīmīgie darbinieki ar lielu darba pieredzi – skolotāji, ārsti, inženieri, pētnieki, norāda CV Market.

Saskaņā ar CV Market novērojumiem jaunā darba meklēšanā valsts iestāžu darbinieki neizmanto personāla atlases kompāniju piedāvātos sludinājumus, bet gan izmanto draugu un paziņu ieteiktas vakances. "Ja kādreiz darbu valsts iestādē izvēlējās tikai tāpēc, ka citas alternatīvas nebija, tad šobrīd to izvēlās personas ar noteiktām rakstura īpašībām un vērtībām, kas ir gatavi, ka labs atalgojums, vara un citi labumi tiks saņemti tikai pēc vairākiem gadiem. Speciālisti, kas iziet šo grūto ceļu, parasti nav ieinteresēti mainīt darbu pret neparedzamiem apstākļiem privātajās kompānijās. Taču tie, kas nav spējīgi sagaidīt rezultātus valsts iestādē, nav īpaši interesanti personāla atlases kompānijām kā iespējamie darbinieki," skaidro CV Market.

CV Market vortālu š.g. septembrī ir apmeklējuši vairāk kā 70’000 unikālo lietotāju*, un tas ir par 218% vairāk nekā pagājušā gada septembrī. CV Market CV datu bāze ir palielinājusies par 66%** salīdzinājumā ar 2005.gada septembri.

Kopējais CV Market reģistrēto lietotāju (darba meklētāju) pieaugums pēdējā gada laikā ir 75%**, kas, savukārt, ir daudz vairāk nekā CV Market tuvākiem konkurentiem CV-Online (www.cv.lv) un E-darbs (www.e-darbs.lv), kam pieaugums bija 17%** un 24%** attiecīgi. Kompānijas (neauditēts) bruto apgrozījums š.g. septembrī ir palielinājies par 350% salīdzinājumā ar šo pašu periodu pagājušā gadā.

CV Market (www.cvmarket.lv) ir karjeras vortāls, kas Latvijā darbojas kopš 2003. gada.

* TNS Metrix dati.

** CV Market, E-darbs un CV-Online mājas lapās publicēta statistika.

Pārtikas preču piegādes serviss "Bolt Market" sadarbībā ar "Latvijas Maiznieks" Rīgā atvēris tiešsaistes beķereju, informē uzņēmumi.

Rīgas iedzīvotājiem piedāvā "Bolt Food" mobilajā lietotnē pasūtīt katru rītu svaigi ceptu maizi un smalkmaizītes ar piegādi līdz pašām namdurvīm pusstundas laikā.

"Nemitīgi sekojam līdzi klientu vajadzībām un, lai tās apmierinātu, pastāvīgi strādājam pie veikalā pieejamo produktu un preču klāsta paplašināšanas. Priecājamies, ka mūsu klienti novērtē ieviestos jauninājumus un iespēju saņemt maizītes tieši no cepeškrāsns, neizejot no mājām. Tiešsaistes beķerejas pirmajās darbības nedēļās esam novērojuši, ka aptuveni 15 % no visiem pasūtījumiem ietver vismaz vienu svaigi ceptu produktu. Šobrīd "Bolt Market" tiešaistes beķerejas piedāvājumā ir teju 20 dažādi produkti, un joprojām "Bolt Market" tiešsaistes beķerejā ik rītu svaigi cepto produktu klāsts tiek papildināts," saka Jānis Rimicāns, "Bolt Market" vadītājs Latvijā.

Valka pārvērtusies par alkohola tirdzniecības galvaspilsētu; igauņi un somi mūsu valstī turpina ierasties lētāka alkohola meklējumos.

Jāteic, ka igauņi naski ir iesaistījušies arī šī biznesa attīstībā Latvijā. Tā, piemēram, igauņiem piederošā kompānija SIA ET Invest 2015. gadā izveidoja veikalu Alko 1000 Market Valkā, Apē, Ainažos un Grenctālē. «Sākumā veikals bija pavisam neliels, taču šo gadu laikā esam ievērojami paplašinājuši telpas. Nekad iepriekš nebijām domājuši, ka šis bizness Valkā būs tik sekmīgs. Paplašinot veikalu, mums šķita, ka visiem dzērieniem būs vairāk vietas, taču tagad, kad esam krietni lielākās telpās, joprojām šķiet, ka arī tagad vietas ir pārāk maz. Bizness patiesi attīstās,» stāsta Mēliss Reiljans (Meelis Reiljan), Alko 1000 Market komunikācijas menedžeris.

Mobilo sakaru operators "Tele2" drīzumā pabeigs reģionālo 4G mobilo bāzes staciju pieslēgšanu optiskajam tīklam, kā rezultātā par aptuveni desmit reizēm palielināsies 4G mobilā tīkla jauda.

Divu gadu laikā optiskajam tīklam ir pieslēgtas bāzes stacijas Latvijas lielākajās pilsētās un stratēģiski svarīgākajos centros, kopumā šajā projektā investējot vairāk nekā miljonu eiro.

Optiskajam tīklam ir pieslēgtas Latvijas novadu centrālās bāzes stacijas, lai nodrošinātu lielāku 4G mobilā sakaru tīkla jaudu vietās, kurās ir lielākais pieprasījums pēc mobilajiem datiem un kurās iedzīvotāji visaktīvāk izmanto mobilo internetu.

Kā liecina "Tele2" dati, pēdējo piecu gadu laikā datu patēriņš mobilajās ierīcēs pieaudzis vairāk nekā 30 reizes, un šobrīd privātpersona savā viedtālrunī patērē aptuveni 13 Gb mēnesī.

"Pieaugot mobilo datu patēriņam, mēs rūpīgi sekojam līdzi kopējai tīkla noslodzei, lai pieaugošais lietotāju skaits varētu izmantot kvalitatīvus mobilo sakaru pakalpojumus. Mobilo bāzes staciju pieslēgšana optiskajam tīklam ir viens no soļiem, lai to nodrošinātu. Kopumā tie ir vairāki desmiti punktu Latvijā, kas būtiski ļaus uzlabot mobilā tīkla kapacitāti daudz plašākā reģionā - ne tikai tur, kur fiziski atrodas bāzes stacija," atzīst "Tele2" tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Ir aizvadīts grūts gads, kas nesis pēdējo gadu lielāko satricinājumu – Krievijas izvērstu plaša mēroga karu Ukrainā. Tas visā pasaulē atstājis paliekošu ietekmi arī uz energoapgādes nozari, tostarp nostiprinājis izpratni par kritiskās infrastruktūras un enerģētiskās neatkarības lielo nozīmi ikvienas valsts pastāvēšanā.

Šīs sūrās mācības kļuva par atskaites punktu vietējo atjaunīgo energoresursu attīstībā (AER) – Latvijā 2022. bijis rekordgads saules un vēja ģenerācijas attīstībā, diemžēl rekordgads arī energoresursu cenu lēcienos. Visstraujāko attīstību piedzīvoja mikroģenerācija jeb elektroenerģijas ražošana mājsaimniecībās, caur to akcentējot arī elektroenerģijas sadales sistēmas nozīmi zaļās ražošanas un enerģētiskās pašpietiekamības kontekstā. Izmaiņas sistēmā kopā ar ģeopolitiskās situācijas nestu vispārēju cenu pieaugumu radīja arī nepieciešamību pārskatīt līdzšinējos elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas pakalpojumu tarifus, to veidošanas metodiku. Būtiski, ka abu elektroapgādes operatoru – AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un AS "Sadales tīkls" – tarifu projekti tiek skatīti ciešā mijiedarbībā, kam ir liela nozīme, domājot par valsts kopējās energosistēmas turpmāku attīstību un ilgtspēju.

Baltijas biržas pasniedz balvas 2011. gada labākajiem

Pagājušās nedēļas beigās notiekošajā Baltic Market Awards ceremonijā ar balvām tika aplaimoti labākie Baltijas biržu uzņēmumi. Tāpat tika pasniegta Gada brokera balva un biržas speciālbalva.

Jāteic, ka galveno balvu par labākajām investoru attiecībām Baltijas valstīs 2011. gadā jau otro gadu pēc kārtas saņēma Lietuvas telekomunikāciju uzņēmums TEO LT. Birža informē, ka sīvākie TEO LT konkurenti ir bija Latvijas farmācijas uzņēmums Grindeks un Igaunijas ūdensapgādes uzņēmums Tallinna Vesi. Abi šie uzņēmumi šajā vērtējumā ierindojās attiecīgi 3. un 2. vietā.

Jāteic, ka Rīgas biržā kotētie uzņēmumi neiztika bez virknes citu balvu. Tas pats Grindeks saņēma augstāko novērtējumu visā Baltijā kā viens no pieciem Baltijas uzņēmumiem ar pašām labākajām investoru attiecībām internetā un tika atzīts arī par uzņēmumu ar labākajām investoru attiecībām Rīgas biržā. SAF Tehnika saņēma balvu par labākajām investoru attiecībām Baltijas valstīs mazas kapitalizācijas uzņēmumiem, kuru tirgus vērtība ir līdz 25 miljoniem eiro. Prieciņš arī Latvijas balzama vadībai, jo uzņēmums ierindojās otrajā vietā Baltijas uzņēmumiem ar lielāko progresu investoru attiecību kvalitātes uzlabojumā (pirmā vieta tika Premia Foods).

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums “Tietoevry” izveido jaunu struktūrvienību “Tietoevry Create International Baltic Market”. Tā apvienos biznesa dizaina un programmatūras izstrādes segmentu “Tietoevry Create” visās trīs Baltijas valstīs atbilstoši starptautiskai stratēģijai.

Jaunizveidotais “Tietoevry Create International Baltic Market” ir daļa no “Tietoevry” stratēģijas, kuras īstenošana uzsākta 2021. gada sākumā. Apvienotais “Tietoevry Create” biznesa virziens Baltijas tirgū ļaus efektīvāk salāgot un realizēt stratēģisku digitālo pakalpojumu attīstību un biznesa izaugsmi.

Izmantojot katras Baltijas valsts stiprās puses, apvienotais tirgus kļūs konkurētspējīgāks un stratēģiskāks ar lielāku uzsvaru uz nozīmīgām gan Baltijas, gan vietējām uzņēmējdarbības iespējām. Baltijas reģionā pastāv līdzīgas ekonomikas un digitalizācijas tendences, jo Eiropas Savienības (ES) un valdības finansētās programmas sniedz ievērojamus ieguldījumus, lai sekmētu uzņēmējdarbību. Arī privātais sektors rada būtisku pieprasījumu pēc inovatīvām tehnoloģijām, īpaši lielajos uzņēmumos. Tāpēc relatīvi nelielie tirgi darbojas efektīvi un panāk Rietumvalstu attīstības tendences.

Elektrības ražošana, izmantojot saules enerģiju, Latvijā turpina attīstīties straujiem soļiem, turklāt mikroģenerācijas (pašražošana mājsaimniecībās) attīstības tempi Latvijā patlaban ir ievērojami lielāki nekā Igaunijā, kur izkliedētās ģenerācijas bums sākās ātrāk, apgalvo AS "Sadales tīkls" (ST).

Ja Latvijā sadales tīklam 2022. gada pirmajā pusē (janvāris – jūnijs) tika pieslēgti ap 2800 jaunu mikroģeneratoru jeb vidēji ap 470 mēnesī, Igaunijā tie bija 1165 mikroģeneratori jeb ap 200 mēnesī .

Kopējais sadales tīklam pieslēgto mikroģeneratoru skaits, noslēdzot pirmo pusgadu, Latvijā bijis ap 4800, Igaunijā – 5580. Uz šo brīdi kopējais sistēmai pieslēgto mikroģeneratoru skaits Latvijā jau pārsniedzis 7200 mikroģeneratoru (ar kopējo elektroenerģijas ražošanas jaudu ap 56 megavati (MW)), tātad aptuveni pusotra mēneša laikā sistēmai pieslēgti vēl ap 2400 jauni mikroģeneratori. Turklāt jūlijā AS "Sadales tīkls" saņemts rekordliels jaunu mikroģeneratora pieslēgšanas pieteikumu skaits – gandrīz 2200. Salīdzinājumam – pērnā gada jūlijā tika saņemts pavisam ap 140 pieteikumu – apmēram 16 reizes mazāk. Ņemot vērā nerimstošo interesi, paredzams, ka līdz gada beigām sistēmai pieslēgto ģeneratoru skaits varētu pārsniegt 10 000.

Covid-19, energokrīze, karš Ukrainā un šo globālo notikumu sekas ir nokausējušas ikvienu ģimeni Latvijā. Nemitīgs cenu pieaugums maizei, pienam, elektrībai, hipotekārajam kredītam, siltumam. Bažas par savu un savu tuvinieku drošību, veselību, darba iespējām. Cik var un kad beidzot valdība kaut ko darīs, ir jautājums, kas nācis prātā ne vienam vien.

Tā vien šķiet, ka nu ir atrasts "ideālais vainīgais" - elektroenerģijas pārvades un sadales tarifi, un politiķi attiecīgi spiesti meklēt risinājumus. Mediji un sociālo tīklu telpa ir visai monolīta savā viedoklī – sadales operatora peļņa ir par lielu, izmaksas un tarifu pieaugums ir nepamatots, tātad jāsamazina. Diemžēl pamatojums ir tīri emocijās balstīts – nepatīk, neticam, negribam maksāt. Pašķetināsim konkrētāk.

Kāpēc tarifs vispār pieaug?

Sadales tarifs ir maksa, ar kuru visi sistēmas lietotāji nosedz izmaksas, kas nepieciešamas, lai uzturētu 92 000 km garu elektrotīklu (Zemes ekvatora garums ir vien 40 000 km!), ap 28 000 transformatoru apakšstaciju punktu, vienu miljonu pieslēguma vietu u.tml. Bez šīs valsts kritiskās infrastruktūras elektrības vienkārši nebūtu, jo to nebūtu iespējams piegādāt.

Mobilo sakaru operators SIA "Tele2" šogad plāno sākt savu mobilo sakaru bāzes staciju pieslēgšanu optiskajam tīklam Daugavpilī, informē "Tele2" pārstāvji.

Bāzes staciju pieslēgšana optiskajam tīklam ļaus palielināt 4G un 5G mobilā tīkla jaudu aptuveni desmit reizes.

Uzņēmumā skaidro, ka patlaban norit iepirkuma process, lai noskaidrotu sadarbības partneri šī projekta realizācijai.

Mobilo sakaru tīkla jaudas palielināšana ir būtiska, jo turpina palielināties "Tele2" klientu skaits, kā arī, attīstoties dažādām tehnoloģijām, pieaug mobilo datu patēriņš. Piemēram, datu patēriņš "Tele2" tīklā pēdējo piecu gadu laikā palielinājies 2,8 reizes, bet 5G tīklā pēdējā gada laikā 18 reizes.

"Tele2" tehniskā direktore Līga Krūmiņa norāda, ka uzņēmums savas bāzes stacijas optiskajam tīklam līdz šim ir pieslēdzis Rīgā, Jelgavā un lielākajā daļā Liepājas.

No marta a/s Latvenergo saražoto elektroenerģiju iepirks ne tikai Maxima veikalu tīkls Latvijā, bet arī Lietuvā.

Vaikalu tīkla Maxima Grupe vadība vienojusies ar Latvijas energokompāniju Latvenergo par elektroenerģijas piegādi ne tikai Latvijas, bet arī Lietuvas Maxima lielveikalu tīklam no šā gada 1. marta. Elektroenerģiju Maxima veikalu tīklam Lietuvā piegādās a/s Latvenergo meitas uzņēmums – a/s Latvenergo prekyba.

Latvenergo veikalu tīklam Maxima Latvijā elektroenerģiju piegādāja jau pērn un to darīs arī turpmāk. Savukārt veikalu tīkla Maxima pārstāvji Lietuvā pārrunas par elektroenerģijas piegādi 2010.gadā veica ar četriem uzņēmumiem - lietuviešu Energijos tiekimas, igauņu UAB Enefit, latviešu Latvenergo prekyba un krievu Inter RAO Lietuva, informē Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš. Pārrunu sākumposmā uzņēmums neizslēdza iespēju iegādāties elektrību ne tikai no Lietuvas, bet arī no citām valstīm.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs "Bite Latvija" ir kļuvis par oficiālo partneri globālā mobilo sakaru operatora "Vodafone" pakalpojuma nodrošināšanai "Internets automašīnā", kas ļauj transportlīdzekļu ražotājiem piedāvāt interneta pieslēgumu saderīgās automašīnās.

Šis pakalpojums, izmantojot vietējo partneru mobilo sakaru tīklus, ir pieejams vairāk nekā 30 valstīs, tajā skaitā arī Latvijā. "Audi", "Ford", "Mercedes-Benz", "Porche" un "Volvo" ir pirmie Latvijā, kuru ražotajās automašīnās ir nodrošināta iespēja izmantot šo pakalpojumu.

Pakalpojums "Internets automašīnā" darbojas, apvienojot "Vodafone" jaunākās lietu interneta (IoT) tehnoloģijas ar vietējiem interneta pakalpojumu sniedzējiem katrā valstī, proti, Latvijā izmantojot "Bite Latvija" tīklu. Līdz ar šo pakalpojumu transportlīdzeklis tiek pārveidots par pilnībā funkcionējošu interneta piekļuves punktu, nodrošinot augsti integrētus interneta pakalpojumus automašīnā visām populārām lietotnēm, personalizētai izklaidei un Wi-fi tīklu.

Vairāk nekā puse nodarbināto strādā virsstundas, un 55% no viņiem tās netiek apmaksātas, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja.

Aptaujā «Vai Jūs strādājat virsstundas?» 30% respondentu apgalvojuši apstiprinoši, norādot, kas tās gan nav apmaksātas, 26% aptaujāto virsstundas nestrādā vispār, 25% aptaujas dalībnieku to dara un saņem papildus samaksu, savukārt 19% strādājošo virsstundu darbu izvēlas reti.

No visiem tiem, kuri apstiprinājuši, ka strādā virsstundas, 55% tās netiek apmaksātas, savukārt 45% saņem papildu samaksu.

«Nereti darba līgumos jau pienākumu aprakstā tiek paredzēts darba laiks ārpus vispārpieņemtajām darba stundām, līdz ar to liekot darbiniekam domāt, ka tas ietilps viņa pamatpienākumos, un papildu samaksa nepienākas. Taču tā tam nebūtu jābūt,» aptauju komentē CV Market personāla atlases vadītājs Kristaps Kolosovs. Viņš skaidro, ka šādu tendenci bieži rada arī situācijas, kurās virsstundu darbu ir grūti precīzi definēt. Piemēram, darbiniekam tiek uzdots konkrēts pienākumu apjoms ar noteiktu gala termiņu, taču netiek prasīts, lai tas tiek darīts ārpus oficiālā darbalaika, lai gan ir skaidrs, ka šādu apjomu nav iespējams paveikt noteiktajās darba stundās.

Kompānijas Nasdaq Stock Market un Borse Dubai ir panākuši vienošanos kā rezultātā abas kompānijas iegādāsies Baltijas biržas operatoru OMX, ziņo Associated Press.

Darījums arī paredz, ka Borse Dubai iegūs 20% no kompānijas Nasdaq Stock Market.

Šis darījums izbeigs cīņu starp abām kompānijām (Nasdaq Stock Market un Borse Dubai) par OMX pārpirkšanu.

Borse Dubai par 4 miljardiem USD iegādāsies 100% no OMX un pēc tam visas Stokholmā bāzētās kompānijas OMX akcijas tālāk pārdos Nasdaq, kas savukārt kompānijai Borse Dubai pretī dos 19,99% no Nasdaq Stock Market akcijām, kā arī 1,72 miljardus USD.

Borse Dubai arī panākusi vienošanos ar Nasdaq, un no tā pārpirks 28% Londonas biržas.

Baltic Market Awards ceremonijā galveno balvu par labākajām investoru attiecībām Baltijas valstīs saņēma Lietuvas telekomunikāciju uzņēmums TEO LT saņēma, otrajā un trešajā vietā atstājot Latvijas uzņēmumus Grindeks un SAF Tehnika.

Grindeks saņēma augstāko novērtējumu visā Baltijā kā uzņēmums ar pašām labākajām investoru attiecībām internetā un tika atzīts arī par uzņēmumu ar labākajām investoru attiecībām biržā NASDAQ OMX Riga 2010. gadā. Uz labāko investoru attiecību titulu starp Latvijas uzņēmumiem pretendēja arī SAF Tehnika un Latvijas gāze.

SAF Tehnika saņēma balvu par labākajām investoru attiecībām Baltijas valstīs starp mazas kapitalizācijas uzņēmumiem. Uzņēmums ir nepārspēts līderis šajā vērtēšanas kategorijā jau piekto gadu pēc kārtas. Baltijas pretendentu trijniekā uz šo balvu bija arī Olainfarm no Latvijas.

Latvijas otrs lielākais mazumtirgotājs SIA VP Market ir iesniedzis prasību pret tirdzniecības centra Domina Shopping apsaimniekotāju PK Investments Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saistībā ar iespējamajiem pārkāpumiem 2002. gadā noslēgtā nomas līguma izpildē un tā izbeigšanas kārtībā, Db informēja SIA VP Market preses sekretārs Ivars Andiņš. Strīds esot par VP Market piederošā HyperMaxima lielveikala turpmāko atrašanos t/c Domina. Db jau rakstīja (19.12.2005.) par t/c Domina Shopping vadības paziņojumu, ka šogad rudenī centrā esošā VP Market veikala vietā tiks ierīkots Somijas pārtikas mazumtirdzniecības ķēdes Prisma veikals.