Enerģētika

ST: Latvija ievērojami apsteidz Igauniju mikroģenerācijas attīstības tempos

Db.lv, 19.08.2022

Jaunākais izdevums

Elektrības ražošana, izmantojot saules enerģiju, Latvijā turpina attīstīties straujiem soļiem, turklāt mikroģenerācijas (pašražošana mājsaimniecībās) attīstības tempi Latvijā patlaban ir ievērojami lielāki nekā Igaunijā, kur izkliedētās ģenerācijas bums sākās ātrāk, apgalvo AS "Sadales tīkls" (ST).

Ja Latvijā sadales tīklam 2022. gada pirmajā pusē (janvāris – jūnijs) tika pieslēgti ap 2800 jaunu mikroģeneratoru jeb vidēji ap 470 mēnesī, Igaunijā tie bija 1165 mikroģeneratori jeb ap 200 mēnesī .

Kopējais sadales tīklam pieslēgto mikroģeneratoru skaits, noslēdzot pirmo pusgadu, Latvijā bijis ap 4800, Igaunijā – 5580. Uz šo brīdi kopējais sistēmai pieslēgto mikroģeneratoru skaits Latvijā jau pārsniedzis 7200 mikroģeneratoru (ar kopējo elektroenerģijas ražošanas jaudu ap 56 megavati (MW)), tātad aptuveni pusotra mēneša laikā sistēmai pieslēgti vēl ap 2400 jauni mikroģeneratori. Turklāt jūlijā AS "Sadales tīkls" saņemts rekordliels jaunu mikroģeneratora pieslēgšanas pieteikumu skaits – gandrīz 2200. Salīdzinājumam – pērnā gada jūlijā tika saņemts pavisam ap 140 pieteikumu – apmēram 16 reizes mazāk. Ņemot vērā nerimstošo interesi, paredzams, ka līdz gada beigām sistēmai pieslēgto ģeneratoru skaits varētu pārsniegt 10 000.

"Mikroģenerācijas attīstības tempos esam manāmi apsteiguši savus igauņu kolēģus, kurus saules enerģijas bums sasniedza ātrāk un turpinās joprojām. Mūsu veiksmes stāsta pamatā ir pilnībā digitalizēti procesi, kas ļauj pieteikumus apstrādāt un izvērtēt pieslēgšanu ļoti operatīvi – mikroģenerācijas pieteikumus vidēji apstrādājam vienas divu darbdienu laikā. Ikviens, kas vēlas mājsaimniecībā pašu patēriņam ražot elektrību, var ērti iesniegt mikroģeneratora pieslēgšanas pieteikumu mūsu klientu apkalpošanas portālā e-st.lv, atgādinu, ka tam ir pieejamas arī valsts atbalsta programmas," stāsta "Sadales tīkla" izpilddirektors Sandis Jansons.

Latvijā nerimst arī interese par elektrostaciju attīstību – "Sadales tīkls" saņem desmitiem jaunu pieteikumu elektrostacijas pieslēgšanai ik nedēļu. Vēl straujāku saules enerģijas attīstību ir veicinājušas izmaiņas Elektroenerģijas tirgus likumā, ar ko vienkāršots elektrostaciju ar jaudu līdz 500 kilovatiem (kW) pieslēgšanas process.

Ar grozījumiem likumā noteikts, ka ar šī gada 11. augustu vairs nav nepieciešama Ekonomikas ministrijas (EM) atļauja elektrostacijas pieslēgšanai sadales tīklam, ja tās jauda nepārsniedz 500 kW. Ja nedēļā pirms 11. augusta vidēji tika saņemts ap 20 jaunu elektrostacijas pieslēgšanas pieteikumu, tad jau pirmajā nedēļā pēc 11. augusta tas dubultojies – saņemti ap 40 pieteikumi.

"Nupat ir atvieglots pieslēgšanas process mazajām un vidējām elektrostacijām, ko uzņēmumi pamatā uzstāda sava pašpatēriņa segšanai, un šo efektu redzam arī saņemto pieteikumu skaitā. Nodrošināt visas izkliedētās ģenerācijas pieņemšanu tīklā mums pašlaik ir absolūta prioritāte un no savas puses ieguldām visus pieejamos resursus, lai kopējam elektrotīklam iespējami operatīvi pieslēgtu jaunus ražotājus, vienlaikus rūpīgi sekojot līdzi elektroapgādes drošuma aspektiem. Katru elektrostacijas pieteikumu apstrādājam un tehniskās prasības izsniedzam vidēji 15 darbdienu laikā. Pēc tehnisko prasību saņemšanas attīstītājs var sākt darbu pie stacijas pieslēguma projektēšanas un izbūves. Protams, atsevišķos gadījumos, ņemot vērā milzīgo interesi un atsevišķu objektu tehnisko sarežģītību, pieteikuma apstrāde var aizņemt arī mazliet ilgāku laiku," papildina S. Jansons.

Uz šo brīdi elektroenerģijas sadales tīklā jaudas ir rezervētas un tehniskās prasības projekta attīstīšanai izsniegtas teju 550 nākotnes elektrostacijām (ģenerācijas sistēma ar jaudu virs 11,1 kW) ar kopējo jaudu vairāk nekā 1000 MW.

Elektrostaciju pieslēgšanas, kā arī izbūves process ir laikietilpīgāks nekā mikroģeneratoru, ņemot vērā gan esošo regulējumu, gan projektu apjomu. Attiecīgi pašlaik sadales tīklam ir pieslēgts kopumā ap 150 saules elektrostaciju ar kopējo elektroenerģijas ražošanas jaudu aptuveni 10 MW, bet lauvas tiesa ir projektēšanas vai izbūves posmā.

Prognozējams, ka manāmu papildinājumu kopējā Latvijā saražotās enerģijas bilancē saules enerģija sāks veidot jau 2023. gada vasarā, kad būs realizēti šobrīd jau izbūves posmā esošie projekti.

Elektroenerģijas sadales operatora infrastruktūrai iespējams pieslēgt elektrostacijas ar jaudu līdz 14,999 MW. Lielākas elektrostacijas tiek pieslēgtas elektroenerģijas pārvades tīklam (AS "Augstsprieguma tīkls").

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sadales tīkls plāno palielināt elektroenerģijas sadales tarifu par vidēji 75%

Db.lv, 14.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas sadales sistēmas operators AS "Sadales tīkls" plāno palielināt elektroenerģijas sadales tarifu par vidēji 75%, informē kompānijā.

Konkrētas tarifa izmaiņas būs atkarīgas no pieslēguma veida un patēriņa apmēra. Tostarp mājsaimniecībām ar apmēram 100 kilovatstundu (kWh) patēriņu mēnesī tarifa pieaugums, ieskaitot sadales tarifā iekļauto pārvades tarifa maksu, būs 6-8 eiro apmērā.

Tarifa projekts pirmdien publicēts arī oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

"Jāņem vērā, ka pārvades un sadales pakalpojums klienta elektrības rēķinā veido nelielu daļu, tāpēc kopējais maksas par elektroenerģiju pieaugums būs daudz mazāks," pauž "Sadales tīkla" pārstāvji.

Tāpat kompānijā min, ka tiks mainīta arī tarifa struktūra, padarot to lietotājiem vienkāršāku un ilgtspējīgāku, kā arī sniedzot iespēju klientiem izvēlēties patēriņa paradumiem piemērotu fiksētās - mainīgās tarifa komponentes īpatsvaru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

AST tarifu pieaugums Sadales tīkla klientiem kopējo pārvades maksu divkāršos

Db.lv, LETA, 25.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) ierosinātais elektroenerģijas pārvades un jaudas maksas pieaugums AS "Sadales tīkls" klientiem veidos kopējo pārvades maksas sadārdzinājumu vairāk nekā divas reizes, informē "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

"Ir saprotams, ka elektroenerģijas cenas pieaugums un kopējā inflācija ietekmē gan elektrības pārvades, gan sadales operatora darbības izmaksas, tāpēc jautājums par tarifa celšanu ir bijis tikai laika jautājums," teica Jansons.

Viņš arī norādīja, ka elektroapgādes sistēmas operatoriem šo soli ir izdevies atlikt ilgāk nekā, piemēram, siltumapgādes vai gāzes nozarē. Sadales tarifs nav pieaudzis kopš 2016.gada, turklāt 2020.gadā tas vēl samazināts par vidēji 5,5%, savukārt šobrīd izmaksu pieaugums vairs neļauj nodrošināt kvalitatīvu un drošu pakalpojumu esošo ieņēmumu ietvaros.

AST elektroenerģijas pārvades tarifi varētu pieaug vairāk nekā četras reizes 

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) elektroenerģijas pārvades tarifi no nākamā gada 1.marta varētu...

Jansons pauda, ka AST iesniegto tarifa izmaksu projektu vērtēs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), bet ir skaidrs, ka tas atstās būtisku ietekmi uz "Sadales tīkla" klientiem, jo pārvades pakalpojums veido aptuveni trešo daļu no kopējām elektrības sadales pakalpojuma izmaksām. Turklāt AST jaunajā tarifa projektā lielākais izmaksu slogs skar tieši "Sadales tīklu" un tā klientus.

"AST ierosinātais maksas par elektrības pārvadi pieaugums par gandrīz 400% un maksas par jaudu pieaugums par aptuveni 50% "Sadales tīkla" klientiem veido kopējo pārvades maksas sadārdzinājumu vairāk nekā 100% apmērā," norādīja Jansons, piebilstot, ka "Sadales tīkls", izvērtējot pārvades tarifu, aicina SPRK raudzīties gan uz to, kā tas ietekmē zaļās enerģijas ražošanas veicināšanu pie pārvades sistēmas, gan visā energoapgādes sistēmā kopumā.

Pērn "Sadales tīkla" izmaksas par elektroenerģijas pārvades pakalpojumu bija apmēram 70 miljoni eiro, un līdz ar jaunā elektroenerģijas pārvades tarifa ieviešanu tās gadā veidos apmēram 145 miljonus eiro. Attiecīgi šis sadārdzinājums ietekmēs gala izmaksas par sadales pakalpojumu klientiem.

Vidēji klientam izmaksas par elektrības sadales pakalpojumu pārvades tarifa pieauguma ietekmē varētu pieaugt aptuveni par trešdaļu, tomēr to ietekmē arī konkrētais tarifa plāns, skaidroja kompānijā.

"Sadales tīkla" vadītājs skaidroja, ka mazināt šādu potenciālā pārvades tarifa pieauguma ietekmi šobrīd var valdība ar lēmumiem par atbalstu mājsaimniecībām un uzņēmumiem, tostarp, piemēram, jau spēkā esošais lēmums par sadales tarifa atlaidi uzņēmumiem līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Jansons pauda, ka atzinīgi vērtējams SPRK priekšlikums jauno pārvades tarifu piemērot tikai no 2023.gada 1.jūlija, jo tas ļautu saskaņot pārvades un sadales tarifu struktūru no 1.jūlija, sniedzot iespēju klientiem savlaicīgāk sagatavoties pārvades tarifa izmaiņām.

"Sadales tīkls" patlaban strādā pie aprēķiniem, lai novērtētu jaunā pārvades tarifa izmaksu ietekmi uz sadales tarifu, un attiecīgi jauna tarifa projekta.

Septembra beigās, ņemot vērā augošās izmaksas, kuru rezultātā uzņēmums jau šobrīd strādā ar zaudējumiem, "Sadales tīkls" iesniedzis pirmo versiju tarifa korekcijai SPRK. Pašlaik uzņēmums gaida komisijas vērtējumu, lai nepieciešamības gadījumā to pilnveidotu. Atbilstoši kārtībai informācija par tarifa apjoma aprēķinu tiks publicēta mēnesi pirms jaunā tarifa stāšanās spēkā.

Jau vēstīts, ka AST 15.oktobrī iesniedzis SPRK elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu.

Projekts paredz, ka lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kilovoltu (kV), līnijas elektroenerģijas pārvades tarifs būs 0,00741 eiro par kilovatstundu (kWh), kas ir 4,3 reizes vairāk nekā šobrīd. Savukārt maksa par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem būs 13,288 eiro par kilovatu (kW) gadā, kas ir par 47% vairāk nekā šobrīd.

Lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes, elektroenerģijas pārvades tarifs plānots 0,00891 eiro par kWh, kas ir pieaugums gandrīz 4,5 reizes, bet maksa par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem būs 15,115 eiro par kW gadā, kas ir pieaugums par 50%.

Savukārt lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110/6-20 kV transformatora 06-20 kV pusē, elektroenerģijas pārvades tarifs būs 0,01119 eiro par kWh, kas ir par 387% vairāk nekā šobrīd. Maksu par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem plānots palielināt par 51% - līdz 16,608 eiro par kW gadā.

Projekts arī paredz, ka jaudas maksa pārvades sistēmai pieslēgtajiem elektroenerģijas ražotājiem samazināsies par 11% - līdz 0,81302 eiro par kW gadā.

AST piedāvā, ka tarifi varētu stāties spēkā no 2023.gada 1.marta, taču SPRK norādījusi, ka jaunajiem AST pārvades un "Sadales tīkla" sadales tarifiem vajadzētu stāties spēkā ne agrāk kā nākamā gada 1.jūlijā.

AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē "Nasdag Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

AST ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") lielākais akcionārs - kompānijai pieder 68,46% "Conexus" akciju.

Savukārt "Sadales tīkls" ir valstij piederošajā "Latvenergo" koncernā ietilpstošs elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs Latvijā. Kompānija nodrošina sadales elektrotīklu ekspluatāciju, atjaunošanu un plānveida attīstību, elektroenerģijas izlietošanas uzraudzību, zudumu samazināšanas pasākumus un elektroenerģijas uzskaiti, kā arī veic jaunu pieslēgumu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Saules paneļu atmaksāšanos nosaka elektroenerģijas cena, nevis sadales pakalpojums

Sandis Jansons, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs, 17.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz izskanējušo informāciju par jaunā sadales tarifa projekta ietekmi uz saules enerģijas ražotājiem, jāņem vērā daži būtiski fakti. Pirmkārt, AS "Sadales tīkls" izmaksas pieaugušas par 183 miljoniem eiro - primāri pārvades tarifa un elektroenerģijas cenas pieauguma dēļ.

Uzņēmums vairs nespēj izmaksu pieaugumu akumulēt un pirmo pusgadu ir noslēdzis ar zaudējumiem. Otrkārt, jaunā tarifa struktūra iespējami tuvināta pakalpojuma izmaksām. Tāpēc faktiskais izmaksu pieaugums var būt atšķirīgs atkarībā no konkrēta pieslēguma un klienta patēriņa paradumiem.

Jaunie tarifi sagraus saules paneļu uzstādīšanu mājsaimniecībās 

AS Sadales tīkli izstrādātais jaunais tarifu sadārdzinājuma projekts būtiski palielinās izdevumus...

Vai saules paneļi joprojām ir izdevīgi?

Jā. Saules paneļu atmaksāšanos nosaka elektroenerģijas cena, nevis sadales pakalpojums

Tarifa izmaiņas skars visas mājsaimniecības - gan tradicionālos patērētājus, gan t.s., aktīvos klientus - elektrības ražotājus mikroģenerācijā; tas būs atkarīgs no pieslēguma jaudas un elektrības patēriņa paradumiem. Mikroģenerācijas klientiem tāpat kā līdz šim tiks piemērots tāds pats tarifs kā citām mājsaimniecībām ar atbilstošiem pieslēguma parametriem – ne lielāks un ne mazāks. Tomēr tieši mājsaimniecības, kas uzstādījušas saules paneļus, iespējams, saņēmušas arī valsts atbalsta programmas maksājumu vairāku tūkstošu eiro apmērā, pauž īpašu satraukumu par tarifa kāpumu, pat 700% apmērā.

Te nepieciešams viest skaidrību. Ir tiesa, ka mājsaimniecībām ar 3 fāzu pieslēgumu tieši tarifa fiksētās daļas jeb maksas par pašu pieslēgumu sadales tīklam sadārdzinājums būs diezgan būtisks. Jā, tas skars arī mikroģenerācijas klientus. Tomēr kopējo maksu par sadales pakalpojumu veido gan fiksētā, gan mainīgā tarifa komponente. Fiksētā - par pieslēgumu, mainīgā - par pārvadītajām kilovatstundām. Piemēram, mājsaimniecība ar trīs fāzu 32A pieslēgumu un vidējo patēriņu 500 kWh mēnesī, līdz šim par sadales pakalpojumu maksāja 26,78 EUR, no tiem 6,4 EUR fiksētā daļa, 20,38 EUR mainīgā. Atbilstoši izmaiņām maksa pieaugs par aptuveni 145% un būs 65,44 EUR, no kuriem 47,27 EUR fiksētā daļa un 18,18 EUR mainīgā. Ja skatāmies uz pārliecinoši lielāko klientu grupu, aptuveni 600 tūkst. mājsaimniecībām, ar vienas fāzes pieslēgumu un patēriņu ap 100 kWh mēnesī, izdevumi par sadales pakalpojumu varētu pieaugt par 6 līdz 8 EUR.

Ja mājsaimniecība pilnīgi visu sev nepieciešamo elektroenerģiju saražo pati un neko nenodod tīklā, tad, protams, tā maksās tikai fiksēto pakalpojuma daļu - tātad mazāk nekā citas mājsaimniecības, kuras arī saņem elektroenerģiju no tīkla un attiecīgi maksā gan tādu pašu fiksēto tarifa daļu, gan arī mainīgo - atbilstoši patēriņam. Atsakoties no saules paneļiem, mājsaimniecība maksātu gan šo fiksēto, gan mainīgo tarifa daļu, gan turklāt vēl iegādātos elektroenerģiju no tirgotāja. Saules paneļu atmaksāšanos nosaka elektroenerģijas cena, nevis sadales pakalpojums.

Tarifa projekta pamatotību vērtēs SPRK. Arī “Sadales tīkls” cer, ka tā apspriešanas periodā elektroenerģijas cenas prognoze vēl samazināsies, un tas atstās pozitīvu - izmaksas mazinošu iespaidu uz tarifa projektu. Papildus tam, ja tarifa piemērošanas laikā elektroenerģijas cenas turpinās kristies, tad regulējuma projekts paredz sistēmas operatoram pienākumu jau nākamajā gadā koriģēt tarifa vērtības uz leju. Tomēr tas nekādā veidā nemaina faktu, ka sistēmas pakalpojumu nodrošināšanai ir konkrētas izmaksas (tīkla uzturēšana, atjaunošana, attīstība u.tml.) un ka maksa tiek attiecināta uz tiem, kuri šo pakalpojumu izmanto.

Jaunā tarifa struktūra veidota tā, lai mudinātu klientus izvēlēties efektīvu pieslēgumu, samērojot tehniskās iespējas jeb pieslēguma jaudu ar savām faktiskajām vajadzībām. Joprojām samērā liela klientu daļa uztur lielāku pieslēguma jaudu nekā nepieciešams, tas sistēmai rada papildu slogu un palielina izmaksas, kā arī liedz jauniem klientiem izmantot jau izbūvēto, teorētiski aizņemto, bet faktiski nenoslogoto jaudu. Tāpēc aicinām ikvienu klientu pārskatīt savus patēriņa paradumus un attiecīgi nepieciešamo pieslēguma jaudu.

Viena no izskanējušām bažām ir par to, ka mājsaimniecības, uzstādot saules paneļus, tika piespiestas palielināt pieslēguma jaudu, lai varētu saņemt valsts atbalstu, bet tagad būs spiestas maksāt vairāk. Jāņem vērā, ka jaudas ierobežojumi VARAM atbalsta saņēmējiem veidoti, lai nodrošinātu optimālu balansu starp iekārtas ražošanas jaudu, klienta patēriņu un potenciālo ietekmi uz tīklu un tā attīstības izmaksām. Piemēram, lai saules paneļus uzstādīt un saņemt arī valsts atbalstu varētu pēc iespējas lielāks iedzīvotāju skaits, turklāt vasarās neveidotos tīkla pārslodze. Gadījumi, kad klients ir izvēlējies palielināt pieslēguma jaudu, lai uzstādītu lielākas jaudas mikroģeneratoru un vienlaikus saņemtu valsts atbalstu, ir ļoti reti, saskaņā ar "Sadales tīkla” datiem tie ir mazāk nekā 1% gadījumu.

Šīs mājsaimniecības ietekmēs sadales tarifa fiksētās daļas pieaugums, bet tas nenozīmē, ka kļūst neizdevīgi saules paneļi. Saules paneļi neaizvieto sadales pakalpojumu, saules paneļi aizvieto nepieciešamību pirkt elektrību no kāda cita.

Vai plānotās tarifa izmaiņas būs šķērslis lielo zaļās enerģijas projektu attīstībai?

Ir tiesa, ka zaļās enerģijas ražošanas komerciālajiem projektiem (ne mikroģenerācijas klientiem un tiem, kuri ražo elektrību primāri savam pašpatēriņam) tarifs pieaugs par 570%. Par šo arī mēs paši esam pauduši bažas, un turpināsim to darīt. Iemesls ir vienkāršs. AS “Augstsprieguma tīkls” nepiemēro “Sadales tīkls” ražotāju tarifu, attiecīgi par visām jaudām tiek maksāts patērētāju tarifs. Arī situācijās, kad jaudas būtu mazināmas, jo patērētājiem tās nav nepieciešamas, ražotāju rezervētās jaudas liedz samazināt transformatoru jaudas.

Attiecīgi uz ražotājiem ir pamatoti attiecināt tādu izmaksu apjomu, kādu “Sadales tīkls” par jaudu maksā “Augstsprieguma tīkls”. Faktiski "Sadales tīkls" tālāk ir spiests novirzīt šīs izmaksas uz ražotājiem, jo būtu nepamatoti šīs izmaksas izlīdzināt pa dažādām patērētāju grupām. Esam vērsuši gan pārvades operatora, gan SPRK uzmanību, aicinot AS "Augstsprieguma tīkls" pārskatīt šos, mūsuprāt, netaisnīgos izmaksu attiecināšanas principus, jo citiem pārvades operatora klientiem ģenerācijas komponentes maksa ir pat samazināta. Tarifam saskaņā ar Eiropas rekomendācijām ir iespējami jāseko izmaksu struktūrai, jābūt pamatotam un caurspīdīgam. Tāpēc šobrīd tarifa priekšlikumā sadales sistēmai pieslēgtajiem klientiem tarifa pieaugums atbilst pārvades tarifa maksai, kas iekļauta sadales pakalpojumā.

"Sadales tīkls" joprojām ir gatavs darīt visu, lai pieņemtu tīklā ikvienu zaļās enerģijas kilovatstundu, un tam jānotiek sabalansēti gan izmaksu, gan investīcju ziņā, lai ieguvēji ir gan zaļās enerģijas ražotāji, gan patērētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaudu apjoms nākotnes elektrostacijām, ko attīstītāji plāno pieslēgt elektroenerģijas sadales operatora AS "Sadales tīkls" infrastruktūrai un kam operators attiecīgi jau rezervējis jaudas, jūlija otrajā pusē ir sasniedzis 1040 megavatus (MW) jeb 1,04 gigavatus (GW).

Savukārt kopējais rezervēto ražošanas jaudu apjoms plānotajām elektrostacijām gan sadales, gan pārvades sistēmā (AS "Augstsprieguma tīkls") vismaz četrkārt pārsniedz šābrīža faktisko patēriņu valstī.

Vēl 2021. gada noslēgumā plānotajām elektrostacijām rezervēto jaudu apjoms "Sadales tīklā" bija ap 180 MW. Tātad pusgada laikā šis apjoms sadales sistēmā vien pieaudzis sešas reizes. Līdz šim sadales sistēmai jau pieslēgtas un pašlaik darbojas AER ģenerācijas iekārtas ar kopējo jaudu aptuveni 300 MW apjomā.

Klienti, kas paši vēlas ražot elektrību, sadales sistēmai var pieslēgt vai nu mikroģeneratoru – ģenerācijas iekārtu elektroenerģijas ražošanai mazos apjomos ar jaudu līdz 11,1 kilovatiem (kW), vai elektrostaciju – ģenerācijas iekārtu, kas pārsniedz 11,1 kW un ir domāta elektroenerģijas ražošanai lielākos apjomos, tostarp arī komerciāliem nolūkiem – elektroenerģijas tirdzniecībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jaunie tarifi sagraus saules paneļu uzstādīšanu mājsaimniecībās

Gatis Lazda, Evecon valdes priekšsēdētājs, 17.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Sadales tīkli izstrādātais jaunais tarifu sadārdzinājuma projekts būtiski palielinās izdevumus visām Latvijas mājsaimniecībām, bet īpaši tas ir vērsts pret energoefektīvām mājsaimniecībām, kurām elektroenerģijas pieslēguma un piegādes izmaksas palielināsies līdz pat 7 reizēm.

Bez ievērojamām valsts subsīdijām mājsaimniecībām vairs nebūs izdevīgi kļūt “zaļākām”, ieguldīt un uzstādīt saules paneļus elektroenerģijas ražošanai, mainīt apkures veidu un izmantot elektrotransportu. Plānotās izmaiņas būs jauns šķērslis arī valstij svarīgo zaļās enerģijas lielo projektu attīstībai, jo uzkraus kārtējās papildu izmaksas, kas kavēs lētākas elektroenerģijas ražošanu. Tarifu projektā paredzētā maksa elektroenerģijas ražotājiem palielinās par 570%. Tāpēc AS Sadales tīklu jauno tarifu projektu varam uzskatīt par būtisku atkāpšanos no valsts līdz šim veidotās politikas CO2 mazināšanas jomā.

Saules paneļu atmaksāšanos nosaka elektroenerģijas cena, nevis sadales pakalpojums 

Reaģējot uz izskanējušo informāciju par jaunā sadales tarifa projekta ietekmi uz saules...

Jauno tarifu mērķis ir palielināt AS Sadales tīkls ieņēmumus, tajā skaitā uz zaļās enerģijas ražošanas rēķina. Un šis ir brīdis, kad valstiskā līmenī ir jāizvēlas – vai nu visi strādājam, lai kāpinātu atsevišķu valsts uzņēmumu peļņu, vai arī turpinām uzsākto ceļu energoneatkarības un energoefektivitātes virzienā, tiecoties sasniegt ES līmenī noteiktos Zaļā kursa mērķus CO2 mazināšanas jomā. Lietuvā un Igaunijā šādus “drakoniskus” tarifus zaļajiem projektiem neviens neplāno uzlikt, un tas nozīmē, ka Latvija sistēmiski turpinās palielināt savu atpalicību no abām kaimiņvalstīm zaļās enerģētikas jomā.

Šobrīd Lietuvā par elektroenerģijas ražošanu un nodošanu tīklā atsevišķa maksa nav jāmaksā, savukārt Igaunijā šī maksa ir gandrīz uz pusi mazāka. Piemēram, ja pašlaik Latvijā elektroenerģijas ražotāju tarifs – gada maksa par 1MW ir 2480 EUR, tad šobrīd tiek plānots pieaugums par 570% jeb 16600 EUR par katru MW. Vidēja lieluma saules parkam (5MW) plānotā gada maksa ir teju 100 000 EUR, nemaz nerunājot par grandiozām jaudas rezervācijas maksām, pieslēguma izmaksām u.c. jauninājumiem no ST puses. Līdzīgas izmaiņas piedzīvos arī mājsaimniecības.

Līdz šim Latvijas politika bija vērsta uz to, lai atbalstītu mājsaimniecību pāriešanu uz energoefektīvākiem un lētākas enerģijas risinājumiem, kā arī aizstātu ierastos apkures veidus ar “zaļākiem” risinājumiem. Atbilstoši visā valstī pēdējos gados pieauga to mājsaimniecību skaits, kas ir aprīkotas ar saules paneļiem, saules kolektoriem un siltumsūkņiem.

Paļaujoties uz šo valsts energoefektivitātes politiku un valsts atbalsta pieejamību, iedzīvotāji un uzņēmumi pēdējos gados veica nozīmīgus ieguldījumus savos mājokļos un uzņēmumos. Iedzīvotāji un uzņēmumi rekordlielos apmēros aizņēmās un investēja, lai pēc iespējas ātrāk efektivizētu savus mājokļus. Savukārt AS Sadales tīkls jauno tarifu projektu varam uzskatīt par mēģinājumu sagraut visu to, kas valstiskā līmenī pēdējo gadu laikā ir paveikts Latvijā energoefektivitātes un energoneatkarības jomā. Jaunie AS Sadales tīkla tarifi primāri sodīs visas tās mājsaimniecības, kas pēdējos gados ieguldīja energoefektivitātē un zaļās enerģijas risinājumos. Plānotā rēķinu samazinājuma vietā tieši viņiem izmaksas nevis samazināsies, bet gluži pretēji pieaugs.

Ar būtiskāko cenas pieaugumu tiks sodītas mājsaimniecības, kas izmantoja valsts atbalstu mikroģeneratoru, saules paneļu vai vēja ģeneratoru uzstādīšanai. Programma paredzēja, ka uzstādīto saules paneļu un vēja ģeneratoru maksimālā atļautā ražošanas jauda nedrīkst pārsniegt 50% no pieslēguma maksimālās atļautās slodzes. Lai mājsaimniecības varētu saražot sev nepieciešamo elektroenerģiju un pēc iespējas vairāk uzkrātu vēlākai izmantošanai (NETO norēķinu sistēma), tām bija nepieciešams palielināt atļauto pieslēguma jaudu. Tagad tieši šīs mājsaimniecības sagaida visaugstākais tarifu pieaugums. Faktiski Sadales tīkls sadārdzina mikroģeneratoru īpašniekiem iespēju izmantot pašu saražoto enerģiju, kas iepriekš tika uzkrāta kopējā tīklā, un piespiedīs pāriet no NETO sistēmas uz līgumu ar elektroenerģijas tirgotāju par saražotās elektroenerģijas iegādi. Arī šajā gadījumā neatrisināts paliek jautājums par ienākuma nodokļu piemērošanu mazajiem elektroenerģijas ražotājiem.

Protams, zaļās enerģijas ražotāji, kuri tikai nodod elektroenerģiju tīklā un kuru pašu patēriņš ir niecīgs, kā arī lietotāji ar saules paneļiem nav izdevīgi AS Sadales tīkls, jo samazina uzņēmuma ieņēmumus. Mājsaimniecības un uzņēmumu spēja pašiem nodrošināt lielāko daļu nepieciešamās elektroenerģijas ir būtiski ietekmējusi AS Sadales tīkls finanšu rādītājus. Tāpēc arī jaunajā tarifu plānā lielākais izmaksu pieaugums ir novērojams tieši fiksētajām jaudas komponentēm, kas veicina valsts uzņēmuma tūlītēju peļņas palielinājumu neatkarīgi no lietotāju patēriņiem.

Mājsaimniecības, kuras uzstāda mikroģeneratorus, plāno izveidot elektroauto uzlādes staciju un domā par apkures maiņas risinājumiem, tipiskā pieslēguma jaudas izvēle ir vismaz trīs fāžu 32A pieslēgums. Tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka tieši šajā pozīcijā tiek plānots vislielākais tarifu pieaugums uz fiksēto komponenti vien līdz pat 350% apmērā. Piedāvātais tarifu projekts paredz divus variantus – vai nu lielu maksu par jaudas uzturēšanu un mazāku cenu par pārvadi, vai arī pretēji – dārgāku pārvadi un lētāku jaudas uzturēšanu. Pie tam, jaunajā tarifu projektā vairs nav paredzēts lētāks tarifs elektroenerģijas piegādei naktī.

AS Sadales tīkls tarifiem ir būtiska nozīme gan esošo, gan jaunu enerģijas ražošanas projektu īstenošanā, lai panāktu gan Latvijas energoneatkarību, gan videi draudzīgāku un lētāku elektroenerģiju. Mākslīgi sadārdzinot zaļās enerģijas ražošanas izmaksas, kārtējo reizi tiek likti šķēršļi Latvijas energoneatkarībai un tādu elektroenerģijas projektu attīstībai, kas iedzīvotājiem ilgtermiņā varētu nodrošināt lētāku elektrību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gaso plānotais tarifu pieaugums kopā ar inflāciju noteikti negatīvi ietekmēs ekonomiku

LETA, 28.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes sistēmas sadales operatora AS "Gaso" plānotais tarifu pieaugums viens pats nebūtu kritisks, bet, vērtējot to kopumā ar augsto inflāciju, kā arī enerģijas cenu un elektrības tarifu pieaugumu, ietekme uz ekonomiku būs negatīva, norādīja banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norādīja, ka jebkurš tarifu pieaugums piemet sparu inflācijai. "Ja to vērtē atsevišķi, tad kāpums nebūtu kritisks. Bet pie pašreizēji augstās inflācijas ir grūti noteikt, pie kura centa mājsaimniecību pirktspēja sabrūk," skaidroja Gašpuitis.

Gaso no nākamā gada plāno palielināt dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus 

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai...

Viņaprāt, līdzīgi domā un rīkojas daudzi citi uzņēmumi, kas palielina cenas, lai kompensētu izmaksas. Tur uzņēmējiem jāpavērtē sava pakalpojuma vai preces konkurētspēju ilgtermiņā, jo jebkurš cenas pieaugums liek patērētājam arvien aktīvāk domāt par alternatīvām.

Gašpuitis skaidroja, ka šajā gadījumā ir ļoti īpatnēja situācija un ir jāsaprot, ko iesākt ilgtermiņā ar infrastruktūru, kurā ir saguldīti milzīgi līdzekļi. Augstie gāzes tarifi mudinās cilvēkus un uzņēmumus atteikties no gāzes arvien vairāk, atstājot fiksēto izmaksu slogu uz arvien mazāku patērētāju skaitu.

Viņš norādīja, ka šajā gadījumā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) ir jāvērtē visas iespējas, lai rūpīgi izvērtētu pamatojumu un kāpuma mērogu ierobežotu, iespējami daļu pārlikt uz vēlāku laiku.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš pauda, ka mājsaimniecības un uzņēmumus, kuri patērē gāzi, "Gaso" plānotais tarifu pieaugums, protams, ietekmēs negatīvi, taču no šī lēmuma paša par sevi makroekonomiskas ietekmes uz Latvijas ekonomiku kopumā nebūs. Piedāvāta tarifa ietekme uz Latvijas ekonomika būs mazāka par 0,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Viņš gan norādīja, ka šobrīd vienu tarifa pieaugumu nevar skatīt atrauti no enerģijas cenu kāpuma un citiem, piemēram, elektrības sadales, tarifu pieaugumiem. Kopā tie, protams, negatīvi ietekmē ekonomiku un šobrīd noteikti nav vēlami. Āboliņš pauda, ka no cenu pieaugumiem pilnībā izvairīties nevar, tomēr elektrības un gāzes cenas pašlaik ir neekonomiski augstas.

"Manuprāt, mums ir jābūt ļoti piesardzīgiem un nevajadzētu steigties visu enerģijas cenu pieaugumu nofiksēt pārvades tarifos. Tas negatīvi ietekmēs mūsu konkurētspēju un ekonomikas attīstībā jau tāpat atpaliekam no kaimiņiem," norādīja Āboliņš, piebilstot, ka infrastruktūras uzņēmumiem izmaksu pieaugumus objektīvi ir un to nevar ignorēt, tomēr, iespējams, ir jāmeklē citi veidi, kā kompensēt šo kāpumu.

Viņš arī pauda, ka dabasgāzes kontekstā svarīgs jautājums ir arī dabasgāzes patēriņa kritums, kas, visticamāk, saglabāsies arī tad, ja gāzes cenas normalizēsies. Tas liek infrastruktūras izmaksas pārdalīt uz atlikušajiem patērētājiem un savā ziņā soda centienus mazināt gāzes patēriņu.

Kā norādīja "Swedbank" galvenā ekonomista vietas izpildītāja Agnese Buceniece, ja SPRK apstiprinās "Gaso" iesniegtos dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, tas, protams, sadārdzinās gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu maksājumus par gāzi. Tomēr ietekme uz kopējo maksājumu būs ievērojami mazāka, nekā to redzējām no dabasgāzes cenas pieauguma.

"Inflācijas statistika rāda, ka oktobrī dabasgāzes izmantošana iedzīvotājiem, piemērojot valsts atbalstu, bija par aptuveni 134% jeb 2,3 reizes dārgāka nekā gadu iepriekš," pauda Buceniece, skaidrojot, ka dabasgāzes kopējā cena galalietotājam sastāv no piecām komponentēm - dabasgāzes cenas, dabasgāzes sadales un pārvades pakalpojumu tarifiem, kā arī nodokļiem - akcīzes un pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Vislielākā maksājuma komponente ir dabasgāzes cena. Savukārt sadales tarifs (mainīgā un fiksētā daļa kopā) bez PVN veido aptuveni trešo daļu no dabasgāzes maksājuma iedzīvotājiem, kas gāzi izmanto ēdiena pagatavošanai. Tiem, kas izmanto lielākus dabasgāzes apjomus, sadales tarifs visbiežāk veido mazāku daļu no kopējā maksājuma.

"Tā kā izskatās, ka plānotais dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifu pieaugums lielākajai daļai patēriņa grupu nepārsniedz 30%, tad ietekmei uz kopējo maksājumu par gāzi vidēji vajadzētu būt līdz 10%. Iedzīvotājiem gan jārēķinās, ka ar 1.janvāri, visticamāk, atkal tiks paaugstināta dabasgāzes regulētā cena," pauda Buceniece, piebilstot, ka pagaidām gan nav zināms, cik liels pieaugums gaidāms.

Viņa arī skaidroja, ka ietekme no dabasgāzes regulētās cenas pieauguma uz kopējo maksājumu, visticamāk, būs lielāka nekā no sadales tarifu kāpuma.

Kā ziņots, "Gaso" iesniedzis SPRK jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu, gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Piedāvātais tarifs varētu stāties spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Tarifa pieaugums, pēc paziņojumā skaidrotā, ir saistītas ar būtisku dabasgāzes cenu pieaugumu, ar inflācijas un darbaspēka izmaksu radīto pieaugumu, kā arī ar būtisku lietotājiem nodoto dabasgāzes apmēra kritumu, kas nozīmīgi ietekmē "Gaso" darbības rezultātus.

Kompānijā arī atzīmē, ka tarifu mainīgās daļas palielinājums katrai patēriņa grupai ir atšķirīgs, jo mainīgās tarifa daļas pieaugumu ietekmē katras tarifu grupas trīs gadu vidējā dabasgāzes patēriņa apmēra izmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā turpinās strauja pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem (AER), ko šobrīd virza ne tikai klimatneitralitātes mērķi, bet arī ģeopolitiskie notikumi, norāda DB aptaujātie eksperti.

Krievijas karadarbība Ukrainā kā vēl nekad iepriekš aktualizējusi jautājumu par enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu, tāpēc AER loma šobrīd būtiski palielinās, uzskata Sandis Jansons, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs.

Viņš stāsta, ka sadales infrastruktūras kapacitāte ir pietiekama, lai tīklam būtu iespējams pieslēgt jaunus elektroenerģijas ražotājus, vienlaikus šajā procesā nedrīkst aizmirst par fizikas likumiem, piemēram, to, ka ražošanas avotu visizdevīgāk ir veidot patērētāju tuvumā, kas radīs mazāku enerģijas zudumu apjomu elektrības sadales procesā.

Ražot tuvāk patērētājam

Skaidrs, ka atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars kopējā enerģētikas bilancē tikai pieaugs un līdz ar to palielināsies arī prasības pēc drošākas un kvalitatīvākas elektroapgādes, stāsta S. Jansons. “Mums jābūt gataviem to nodrošināt, un jāteic, ka šobrīd lielā mērā mēs esam tam gatavi. Tajā pašā laikā ražotājiem jāatceras, ka, lai gūtu maksimāli lielu atdevi, ģenerācija ir jāizvieto pēc iespējas tuvāk patērētājiem. Ja kāds vēlētos būvēt saules parku meža vidū, tad tīkla infrastruktūrā ražošanas jaudas varētu arī nepietikt, taču arī šādas situācijas tehniski ir risināmas, piemēram, ievelkot jaunas līnijas vai stiprinot jau esošās. Jebkurā gadījumā AER nākotnes enerģētikā ieņems ļoti svarīgu lomu, un tas ir tikai pašsaprotami, jo būtu muļķīgi neizmantot tos enerģijas avotus, kas paši atjaunojas,” spriež S. Jansons, uzsverot, ka jautājumus par virzību uz AER aktualizējis arī Krievijas iebrukums Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sadales tīkls plāno attīstīt vairāk nekā 2000 publisku elektroauto uzlādes punktu

Db.lv, 03.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas sadales sistēmas operators AS "Sadales tīkls" sadarbībā ar citām valsts pārvaldes institūcijām atbalstīs vairāk nekā 2000 publiski pieejamu elektroauto uzlādes punktu attīstību visā Latvijā, informē "Sadales tīkla" pārstāvji.

Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda atbalstu, atvēlot kopumā piecus miljonus eiro uzlādes stacijām nepieciešamās elektroapgādes infrastruktūras izbūvēšanai.

Projekta mērķis ir līdz 2026.gada 31.maijam dažādās vietās Latvijā izveidot 2060 pieslēguma punktu publiskai elektrotransporta uzlādei. Paredzēts, ka infrastruktūru no kopējā elektrotīkla līdz uzskaites sadalnei projektēs un izbūvēs "Sadales tīkls", bet no sadalnes līdz uzlādes iekārtai, kā arī šo iekārtu uzstādīšanu nodrošinās sadarbības partneri.

Konkrētas uzlādes punktu atrašanās vietas būs zināmas pēc tam, kad ar partneriem tiks noslēgti sadarbības līgumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mīti un patiesība: cik gatavi "zaļā viļņa" uzņemšanai esam un cik gataviem mums jābūt?

Gunārs Valdmanis, Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas izpilddirektors, 02.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākus pēdējos mēnešos sabiedrību pāršalc ne viena vien satraucoša ziņa. Te izskan bažas ka elektroenerģijas tīklu operatori – AS “Augstsprieguma tīkls” un AS “Sadales tīkls” – nav gatavi lietotāju pieprasījumam un zaļās ražošanas vilnim. Te parādās ziņa, ka "Sadales tīkls" ierobežos mājsaimniecības, kas "grib tīklā nodot pārāk daudz pašu saražotās enerģijas".

Nozare ir sarežģīta, attīstība dinamiska un acīmredzami informācijas nav pietiekami. Tāpēc kā uzņēmumus, kuri veic elektrotīklu remontus un renovācijas, pārstāvoša profesionālā organizācija vēlamies sniegt dziļāku ieskatu tendencēs, kas nosaka gan tīklu operatoru, gan saistīto darbu veicēju faktiskās iespējas, dalīties iespējamos risinājumos, kā ar līdz šim nepieredzēto situāciju tikt galā, pēc iespējas sabalansējot visu pušu intereses.

Lai izprastu, kāpēc un ar kādu intensitāti sistēmas operatori veic jaunas investīcijas tīklos, ir būtiski saprast divas lietas. Pirmkārt, jebkuras investīcijas tīklā nav tikai tehnisks vai uzņēmējdarbības lēmums, bet gan process, kas ir nepārprotami noteikts normatīvajos aktos un kura īstenošana plašā mērogā, nesaņemot iesaistīto pušu nepārprotamu piekrišanu, nemaz nav pieļaujama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā bija 29,251 miljons eiro, kas ir par 6,2% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās 2,4 reizes - līdz 4,242 miljoniem eiro, liecina kompānijas publiskotais finanšu pārskats.

AS "Latvijas gāze" meitasuzņēmuma "Gaso" šogad pirmajā pusgadā sadales tīklos lietotājiem padotās dabasgāzes apmērs sarucis par 31,9% - līdz 4,747 gigavatstundām (GWh). Savukārt kompānijas klientu skaits samazinājies par apmēram 7000, jūnija beigās veidojot 382 000.

Kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka, ņemot vērā karadarbību Ukrainā, Eiropas Savienība enerģētikas sektorā ir noteikusi virkni sektoriālo un juridisko personu sankciju, tomēr "Gaso" nav šo sankciju subjekts.

"Gaso" īpašumā esošās sadales sistēmas uzturēšana un attīstība faktiski nav saistīta ar precēm vai pakalpojumiem no Krievijas, tādējādi esošā ārpolitiskā situācija 2022.gada pirmajā pusgadā nav ietekmējusi "Gaso" darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jādara viss iespējamais, lai gāzes šoziem pietiktu

Armanda Vilciņa, 24.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja līdz krātuves iesūknēšanas sezonas beigām neizdosies noglabāt nepieciešamās dabasgāzes rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, tad nodrošināt ziemas ikdienas patēriņu principā būs neiespējami, norāda Jānis Kalējs, AS Latvijas Gāze Vairumtirdzniecības departamenta vadītājs.

Latvija ziemas periodā patērē vidēji 8,4 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, stāsta J. Kalējs, piebilstot, ka šobrīd galvenās problēmas tirgotājiem rada ne tikai gāzes pieejamība, bet arī finansējums, kas nepieciešams šāda apjoma noglabāšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Pie šī brīža cenām noglabāšanas izmaksas varētu veidot teju vienu miljardu eiro, atzīmē J. Kalējs.

Jābūvē terminālis

Gāzes iesūknēšana nākamajai ziemai šobrīd ir ļoti problemātiska, norāda J. Kalējs. “Ja pērn viena TWh gāzes, kas jānoglabā krātuvē, izmaksāja, piemēram, 30 miljonus eiro, tad šogad tie jau ir gandrīz 100 miljoni eiro. Jāteic, ka gāzes cenas saglabājas ļoti augstas un nestabilas. Augstākais punkts šogad tika sasniegts aprīlī, kad TTF front month indekss sasniedza 130 eiro par megavatstundu (EUR/MWh). Arī šā brīža tirgus prognozes rāda, ka līdz nākamajam pavasarim gāze joprojām maksās 90–100 EUR/MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju degvielas un alternatīvo enerģijas resursu tirgotājs AS “Virši-A” ievērojami paplašinās uzlādes iespējas elektroauto īpašniekiem, divu gadu laikā savā tīklā nodrošinot uzlādes pakalpojumu vairāk nekā 20 “Viršu” stacijās visā Latvijas teritorijā.

Investīcijas šī vērienīgā projekta īstenošanā veido aptuveni EUR 2 milj., apmēram puse no kapitālieguldījumiem tiks segti izmantojot piesaistīto atbalstu no Eiropas Savienības (ES) Alternatīvo degvielu infrastruktūras finansēšanas instrumenta (*Alternative Fuel Infrastructure Facility, AFIF).

Šī gada septembrī tika parakstīts līgums starp “Virši” un Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru, kļūstot par pirmo AFIF atbalsta līgumu Eiropas Savienībā. Līguma ietvaros 20 “Viršu” stacijās tiks uzstādītas 28 pieslēguma vietas ar vismaz 150 kW lielu uzlādes jaudu, turklāt 8 no šīm 20 stacijām tiks izbūvēts vismaz 870A liels pieslēgums sadales sistēmas operatoram. Projektu plānots realizēt līdz 2024. gada otrajam ceturksnim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Krīzes simulācija izgaismo nepilnības

Māris Ķirsons, 28.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamās enerģētiskās krīzes situācijā paredzētie dabasgāzes piegādes samazinājumi par 20%, 40%, 80% vai pat par 100% būtiski ietekmēs ražošanas uzņēmumus, kuriem nāksies apturēt savu darbību ar visām no tā izrietošajām sekām, to novēršanai var būt nepieciešami milzīgi līdzekļi, tieši tāpēc jāpārskata gāzes samazināšanas un atslēgšanas nosacījumi un uzņēmumu atrašanās vienā vai otrā grupā.

Šāds ir uzņēmēju viedoklis pēc dabasgāzes sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības Gaso rīkotajām mācībām, kurās tika izspēlēts scenārijs par to, kas un kā notiek situācijā, kad valstī nav dabasgāzes tādā apmērā, lai visiem varētu nodrošināt tās piegādi. Atbilstoši MK noteikumos strikti noteiktajiem nosacījumiem augstākā prioritāte dabasgāzes piegādēm ir paredzēta slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai, ūdens sildīšanai vai apkurei, savukārt šī resursa industriālajiem patērētājiem tās piegāde krīzes situācijā var tikt ierobežota 20%, 40%, 80% apmērā vai pat pilnībā apturēta. Vienlaikus, apturot ražošanu, uzņēmumi nespēs ne tikai samaksāt darbiniekiem, bet arī preču un pakalpojumu sniedzējiem un nemaksās arī nodokļus valsts budžetā, tādējādi raisot sava veida domino efektu. Tāpēc uzņēmēji aicina darīt visu, lai šādu situāciju nepieļautu, jo īpaši, ja pašlaik ir atklāti jautājumi par dabasgāzes pieejamību nākamajā ziemā. Vienlaikus dabasgāzes padeve pagaidām nevienam Latvijā nav samazināta, jo krīzes situācija nav izsludināta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ar enerģētikas nozares ministra centieniem Latvija varētu kļūt par enerģijas eksportētājvalsti

LETA, 13.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar enerģētikas nozares ministra tēmētiem un mērķtiecīgiem centieniem Latvija turpmākajos gados varētu kļūt par enerģijas eksportētājvalsti, komentējot potenciāli jaunas enerģētikas un vides aizsardzības ministrijas izveidošanu, pauda AS "Latvenergo" padomes priekšsēdētājs Ivars Golsts.

Viņš norādīja, ka enerģētika ir lielu ilgtermiņa investīciju nozare, un ir ļoti būtiski saskaņot kopējo redzējumu un virzību, lai nenokavētu būtiskus procesus, kuri jāsāk plānot un virzīt jau šodien, lai pēc 10-15 gadu harmoniskas attīstības valsts būtu gatava tā brīža izaicinājumiem.

"Enerģētikas transformācija Latvijā ir ar ļoti lielu potenciālu, un ar nozares ministra tēmētiem un mērķtiecīgiem centieniem turpmākajos gados varam izvirzīties par enerģijas eksportētājvalsti," pauda Golsts.

"Latvenergo" pārstāvji norādīja, ka enerģētikas ministra pozīcija savulaik Latvijā jau bija, un šāda posteņa atjaunošana ir jaunā ministru kabineta kompetence, izvērtējot šādam amatam precīzi definētus stratēģiskus uzdevumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vienojas par pretinflācijas pasākumiem uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanai

Db.lv, 03.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministres Ilzes Indriksones sasauktajā Tautsaimniecības padomes (TSP) ārkārtas sēdē videokonferences formātā 2.augustā ar uzņēmējiem un lielāko uzņēmējus pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem pārrunāti jau īstenotie un turpmāk veicamie pasākumi enerģētiskās neatkarības stiprināšanai, tautsaimniecības stabilitātes saglabāšanai un uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanai.

“No valsts puses strādājam pie energoresursu piegāžu un piegādātāju diversifikācijas, vienlaikus piedāvājot kā īstermiņa, tā arī ilgākus atbalsta pasākumus iedzīvotājiem, uzņēmējiem un siltumapgādes uzņēmumiem. Svarīgākos lēmumus valdība pieņēmusi savlaicīgi, ļaujot mums ātrāk īstenot ne vien stratēģiski nozīmīgus pasākumus enerģētiskās drošības un neatkarības vārdā, bet arī paātrināt procesus atjaunojamo un alternatīvo energoresursu ražošanai. No valsts puses iegādātas dabasgāzes drošības rezerves 3,8 TWh apmērā, kas paredzētas gan mājsaimniecību vajadzībām, gan elektroenerģijas ražošanai. Aicinām arī uzņēmējus veidot savus enerģētiskās stabilitātes plānus, efektivizēt savu darbu un iegādāties savām vajadzībām nepieciešamās energoresursu rezerves,” sēdes laikā uzsvēra ekonomikas ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paļauties tikai uz vienu sašķidrinātās dabasgāzes termināli ir tehniski riskanti, tāpēc mums steidzami jādomā par otra reģionālā termināļa būvniecību, atzīmē Joahims Hokerts, AS Gaso valdes loceklis.

(LNG) termināļa un Inčukalna pazemes gāzes krātuves jaudas ir pietiekamas, lai pilnībā apgādātu visas trīs Baltijas valstis, taču nedrīkst aizmirst, ka mums pieejama tikai daļa no tām, tāpēc vēl viens terminālis reģionam ir vitāli nepieciešams, uzsver J. Hokerts. Viņš norāda, ka ilgtermiņā liela loma Baltijas valstu enerģētiskās drošības stiprināšanā būs arī atjaunojamajiem energoresursiem, taču tie, visticamāk, mums nepalīdzēs izdzīvot nākamo apkures sezonu. Jaunu ražošanas jaudu uzstādīšanai vajadzīgs ilgāks laiks, tāpēc šajā ziemā būs jāmeklē citi risinājumi, spriež J. Hokerts.

Visa pasaule šobrīd saskaras ar būtisku energoresursu cenu kāpumu. Kādas ir jūsu prognozes – vai arī ilgtermiņā cenu līmenis saglabāsies tik augsts?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Vēsturiskajā TEC-1 teritorijā Latvenergo plāno izvietot Latvijā lielāko saules parku

LETA, 03.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" vēsturiskajā Rīgas pirmās termoelektrocentrāles (TEC-1) teritorijā plāno izvietot jaunu saules paneļu parku ar 11,1 megavatu (MW) uzstādīto jaudu, un tas būtu lielākais saules parks Latvijā, informē uzņēmumā.

Saules elektrostacijā "Jaunciems" būs izvietoti "Bi-facial" paneļi ar augstu efektivitāti. Plānots, ka saules parks tiks nodots ekspluatācijā 2023.gada otrajā pusē.

"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu.

AS "Latvenergo" arī izsludinājusi dinamisko iepirkumu saules paneļu un invertoru iegādei, kas paredz divu gadu laikā iegādāties saules paneļus ar 100 megavatu (MW) jaudu.

Saules paneļi primāri paredzēti "Latvenergo" saules staciju būvniecībai Baltijas valstīs.

Kompānijā norāda, lai iegūtu iespējami labāko piedāvājumu, iegādei izvēlēts dinamiskā iepirkuma modelis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Koalīcija vienojusies par atbalstu energointensīvajiem uzņēmumiem

Db.lv, LETA, 16.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcija konceptuāli vienojusies paredzēt atbalstu energointensīvajiem uzņēmumiem, preses konferencē pēc Ministru kabineta sēdes otrdien pāvēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Atbalstu paredzēts sniegt grantu veidā. Atbalsts paredzēs uzņēmumiem atbalstu sniegt gadījumos, ja no kompānijas kopējiem izdevumiem vismaz 10% atvēlēti tieši energoresursiem.

Vienlaikus arī koalīcija vienojusies pilnībā atteikties no obligātās iepirkuma komponentes (OIK) visiem elektroenerģijas lietotājiem, kā arī juridiskām personām 100% apmērā kompensēt sadales tarifa izmaksas.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) preses konferencē atklāja, ka kopējās atbalsta izmaksas veidos apmēram 200 miljonus eiro. Konkrētais lēmums par OIK atcelšanu būs aktuāls līdz šā gada beigām, jo par tā atcelšanu no nākamā gada lēmums pieņemts jau iepriekš. Savukārt pārējie divi atbalsta mehānismi - līdz nākamās apkures sezonas noslēgumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem

LETA, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošā Ķekavas apvedceļa būvdarbi patlaban tiek veikti gandrīz visā trases garumā. Vairākos posmos jau notiek smilts drenējošās kārtas un šķembu pamata kārtas izbūves darbi, tiek būvēti vairāki satiksmes pārvadi. Šonedēļ sākušies arī pārvada pār Rīgas apvedceļu (A5) būvdarbi.

Patlaban notiek intensīvi būvdarbi Ķekavas ielā, uz kuru jūnija beigās plānots pārslēgt satiksmes plūsmu no Bauskas šosejas (A7) posma no Krustkalniem līdz Katlakalnam (8.- 11. km), lai veiktu šī posma pārbūvi.

Apvedceļa trasē tiek veikta drenāžas, caurteku un drenāžas kolektoru izbūve, dīķa rakšana trases sākumposmā pie Dūņu ielas. Ķekavas apvedceļa robežās turpinās arī ūdens un gāzes vadu pārbūve, kā arī vājstrāvu tīklu, sadales un augstsprieguma tīkla pārbūve.

Ķekavas apvedceļa būvdarbu dēļ ieviesti satiksmes ierobežojumi 

No 30.maija uz Rīgas apvedceļa pie Ķekavas, posmā no Ziemeļu ielas līdz...

Tiek būvēti četri pārvadi pār Ķekavas apvedceļu, kā arī gājēju un velobraucēju satiksmes pārvads pār Bauskas šoseju un pārvads pār Rīgas apvedceļu (A5).Būvdarbu zonā uz Rīgas apvedceļa (A5) ir ieviesti satiksmes ierobežojumi un mainīta satiksmes organizācija. Šīs izmaiņas būs spēkā ilgstoši.

Satiksmi tur organizē pa lokālu apbraucamo ceļu, posmā noteikts augstuma ierobežojums 4,5 m, platuma ierobežojums 3,5 m, maksimālais braukšanas ātrums no Ziemeļu ielas līdz krustojumam ar vietējo ceļu Ķekava–Plakanciems (V6) ir 50 km/h stundā, uz apbraucamā ceļa – 30 km/h.

Realizējot Ķekavas apvedceļa projektu, tiks izbūvēti gandrīz 100 km joslas kilometru un ieklātas 220 000 tonnas asfalta. Trases būvniecībā arī tiks izmantots 450 000 tonnu dolomīta un granīta šķembu, kā arī 520 000 m3 smilts.

Ķekavas apvedceļa nodiluma kārtai Latvijā pirmoreiz tiks pielietota plānkārtas asfalta tehnoloģija, tāpat būvniecībā tiks izmantotas Čehijā projektētas un ražotas saliekamas betona caurtekas ar īpaši izteiktu ilgmūžību un noturību pret agresīvajiem klimatiskajiem apstākļiem.

Metāla barjeru kopgarums visā trases garumā sasniegs 40 000 m, bet betona barjeru – 4000 m. Tiks izbūvētas arī 14 mākslīgās būves un prettrokšņu risinājumi. Tāpat projekta laikā pārbūvēs maģistrālo ūdensvadu, gāzes vadus un trīs augstsprieguma līniju šķērsojumus, kā arī izbūvēs lietus ūdens kanalizācijas tīklus. Tiks uzstādīti aptuveni 900 apgaismes ķermeņu.

Lai pēc būvdarbu pabeigšanas būtu iespējams uzraudzīt jaunizbūvēto ceļu diennakts režīmā (virsmas kvalitāte, braukšanas apstākļi u.c.), tiks izveidots satiksmes vadības centrs, kuru veidos 20 videonovērošanas kameras, divas meteostacijas, desmit sensori, kas fiksē satiksmes plūsmu, kā arī satiksmes plūsmas datu analīzes sistēma.

Būvdarbu aktīvākajā fāzē būvlaukumā strādās līdz pat 450 cilvēku, kā arī vairāk nekā 100 autotransporta vienību un 50 mehānismu vienību.

Ķekavas apvedceļš ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā pēc principa projektē/būvē/finansē/uzturi. Privātais partneris nodrošina gan projektēšanu, gan būvniecību, gan finanšu piesaisti un ceļa uzturēšanu 23 gadu laikā. Ķekavas apvedceļa gadījumā privātais partneris visu PPP līguma darbības laiku pilnā apmērā atbild par pilnīgi visiem uzturēšanas darbiem būvē, t.sk. brauktuvju kaisīšanu, tīrīšanu, nodalījuma joslas (ceļmalu) pļaušanu, latvāņu iznīcināšanu, apgaismojumu, elektroenerģiju apgaismojumam un citām satiksmes organizācijas iekārtām, sabiedriskā transporta pieturvietu uzturēšanu, ceļa horizontālā marķējuma atjaunošanu utt. Privātais partneris garantē, ka vēl piecus gadus pēc PPP līguma darbības beigām (2043. gadā) Ķekavas apvedceļš saglabāsies tādā kvalitātē, lai tam būtu nepieciešami tikai ikdienas uzturēšanas darbi, bet ne kapitālieguldījumi.

Bauskas šosejas (A7) posms Rīga–Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Latvijā, satiksmes intensitātei sasniedzot vidēji 17 000 automašīnu diennaktī, bet atsevišķos ceļa posmos pat 25 278 vienību, turklāt tas šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavas ciemu. Kravas transporta satiksmes intensitāte šajā posmā jau trīs reizes pārsniedz limitu. Bauskas šoseja ir vienīgais valsts galvenais ceļš, kas iebraukšanai un izbraukšanai no Rīgas ir ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.

Ķekavas apvedceļa, t.sk. pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS Kekava ABT un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA Firma L4. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa PPP projekta pabeigšana plānota 2043. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās dienās panākts ievērojams progress attiecībā uz jaunās koalīcijas darba virzieniem un vienošanās par atbildības jomu sadali, 14.novembrī pēc tikšanās ar "Jaunās vienotības" (JV) līderi, Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) pavēstīja Valsts prezidents Egils Levits un apliecināja arī Kariņš.

Papildus jau Kariņa piedāvātajam risinājumam pie Nacionālās apvienības (NA) pārraudzībā gaidāmās Aizsardzības ministrijas tiks izveidots ministra biedra postenis, ko ieņemtu "Apvienotā saraksta" pārstāvis. Ministra biedra konkrētie uzdevumi un to apjoms tiks laika gaitā precizēts - visticamāk, tie būšot saistīti ar to, kā militāra apdraudējuma gadījumā plaša sabiedrība tiek iesaistīta militāri civilajā aizsardzībā, skaidroja JV politiķis.

Otra vienošanās paredz, ka vides bloks pamatā paliks Reģionālās attīstības un digitālo lietu ministrijā, pastāstīja Kariņš. Savukārt Klimata departaments pāries uz jauno Klimata un enerģētikas ministriju. Starp partijām vēl būs diskusijas, kuri departamenti tai būtu jāpārņem, lai jaunā ministrija varētu pilnvērtīgi strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Startē Indexo IPO, kurā plānots piesaistīt 7,49 miljonus eiro

Db.lv, 28.06.2022

Indexo valdes loceklis Henriks Karmo (no kreisās) un valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 28.jūnija sākas pensiju pārvaldītāja IPAS “Indexo” akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO jeb Initial Public Offering), kura ietvaros Indexo plāno piesaistīt 7,49 miljonus eiro, lai veidotu jaunu banku.

Indexo IPO procesā tiks kopumā piedāvātas 535 tūkstoši akcijas un vienas akcijas cena būs 14 eiro. Indexo IPO procesā tiek piedāvāti 15% no uzņēmuma pamatkapitāla. Saskaņā ar IPO noteikto cenu, Indexo tirgus kapitalizācija, vai kopējā akciju vērtība būs 49,959 miljoni eiro. Akciju iegādei nav minimālā limita, proti, investori var iegādāties sākot no vienas akcijas 14 eiro vērtībā.

“Indexo nākotnes bankas ieceres pamatā ir mērķis panākt finanšu vērtības apriti, kuras centrā būs Latvija – proti, piesaistot vietējo kapitālu no plaša cilvēku loka, mēs izveidosim banku, kas atbalsta Latvijas biznesa izaugsmi un apkalpo Latvijas iedzīvotājus, bet šajā biznesā radīto vērtību iegulda tālākā attīstībā un nodod atpakaļ akcionāriem - Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Ar Indexo akciju sākotnējo piedāvājumu mēs aicinām cilvēkus iesaistīties šīs vērtības radīšanā un kļūt par īpašniekiem pašiem savā pensiju pārvaldes uzņēmumā un nākotnē arī bankā,” saka Valdis Siksnis, Indexo valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvas Enerģētikas ministrija rosinās stingrāku regulējumu elektrības piegādātājiem

LETA--BNS, 09.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatkarīgo elektrības piegādātāju regulējums Lietuvā nav pietiekošs un drīzumā tiks pastiprināts, pirmdien paziņoja Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

Preses konferencē viņš sacīja, ka ir redzami trūkumi pašreizējā regulējumā un tādēļ ministrija plāno sagatavot grozījumus, lai tādas kompānijas uzņemtos lielākas finansiālās saistības un būtu ar lielāku kapitālu un augstāko kompetenci enerģētikas jomā.

Ministrs piebilda, ka grozījumi tiks sagatavoti dažu nedēļu laikā.

Komentējot kompānijas "Perlas energija" piektdien izplatīto paziņojumu, ka visu klientu līgumi tiks pārslēgti pēc biržas tarifa, nevis ar fiksētas cenas tarifu, Kreivis aicināja kompāniju nekavējoties pārtraukt tādu nelikumīgu rīcību un brīdināja, ka uzņēmums var zaudēt elektrības tirgotāja licenci.

Kreivis sacīja, ka Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padomes (VERT) vērtējumā kompānijai pēc iespējas ātrāk jāpārtrauc nelikumīgās darbības. Pretējā gadījumā tai var piemērot sodu vai pat atcelt elektrības tirgotāja licenci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Indexo IPO startēs 28.jūnijā

Db.lv, 21.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir apstiprinājusi pensiju pārvaldītāja IPAS “Indexo” akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO jeb Initial Public Offering) prospektu, kas ļauj Indexo īstenot plānoto akciju piedāvājumu.

Vienas IPO procesā piedāvātās akcijas cena būs 14 eiro, bet akciju parakstīšanās periods būs no šī gada 28. jūnija pulksten 10:00 līdz 11. jūlija pulksten 12:00, informē uzņēmumā.

Indexo IPO procesā tiks kopumā piedāvātas 535 tūkstoši akcijas par kopējo vērtību 7,49 miljoni eiro. Akcijas cena ir noteikta saskaņā ar Indexo vērtējumu. Akciju iegādei nebūs minimālā limita, proti, investori varēs iegādāties sākot no vienas akcijas 14 eiro vērtībā.

“Ar akciju publiskā piedāvājuma palīdzību mēs vēlamies Latvijā izveidot pirmo banku, kas piederēs plašam iedzīvotāju lokam. Līdz šim neviena banka Latvijā nav veidota šādā ceļā un mūsu mērķis ir panākt, lai jaunās Indexo bankas darbība atspoguļotu Latvijas sabiedrības un ekonomikas intereses. Jo vairāk iedzīvotāji un uzņēmēji iesaistīsies Indexo attīstībā, jo precīzāk nākotnes Indexo bankas prioritātes sakritīs ar Latvijas izaugsmes vajadzībām. Pēc IPO noslēguma, mūsu nākamais uzdevums būs turpināt darbu pie bankas licences saņemšanas,” saka Valdis Siksnis, Indexo valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru